Konsolidēts TEKSTS: 31992L0085 — LV

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

1. Šīs direktīvas, kas ir desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, mērķis ir īstenot pasākumus, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

2. Direktīvas 89/391/EEK noteikumus, izņemot 2. panta 2. punktu, pilnībā piemēro visai 1. punktā minētai jomai, neskarot jebkādus stingrākus un/vai īpašus šajā direktīvā ietvertos noteikumus.

3. Ar šo direktīvu nedrīkst samazināt to katrā valstī šīs direktīvas pieņemšanas dienā pastāvošo aizsardzības līmeni, ko nodrošina strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

a) strādājoša grūtniece ir strādājoša grūtniece, kas informē darba devēju par savu stāvokli saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai valsts praksi;

b) sieviete, kas strādā pēcdzemdību periodā, ir sieviete, kas strādā pēcdzemdību periodā, kā noteikts valsts tiesību aktos un/vai saskaņā ar valsts praksi, un kura informē darba devēju par savu stāvokli saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem un/vai praksi;

c) strādājoša sieviete, kas baro bērnu ar krūti, ir strādājoša sieviete, kas baro bērnu ar krūti, kā noteikts valsts tiesību aktos un/vai saskaņā ar valsts praksi, un kura informē darba devēju par savu stāvokli saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem un/vai praksi.

1. Apspriežoties ar dalībvalstīm, un ar Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas palīdzību Komisija izstrādā vadlīnijas par to, kā novērtēt ķīmiskus, fizikālus un bioloģiskus faktorus un rūpnieciskos procesus, kurus uzskata par bīstamiem 2. pantā definēto darbinieču drošībai vai veselībai.

Pirmajā daļā minētās vadlīnijas attiecas arī uz darba kustībām un pozām, garīgu un fizisku nogurumu, kā arī uz citiem fiziskās un garīgās slodzes veidiem, kas saistīti ar darbu, ko veic 2. pantā definētās darbinieces.

2. Šā panta 1. punktā minētās vadlīnijas paredzētas, lai uz to pamata varētu veikt 4. panta 1. punktā minēto novērtējumu.

Tālab dalībvalstīm šīs vadlīnijas jādara zināmas visiem darba devējiem un visām strādājošām sievietēm un/vai viņu pārstāvjiem attiecīgajā dalībvalstī.

1. Sakarā ar visām darbībām, kuras varētu būt saistītas ar īpašu risku tikt pakļautai to faktoru, procesu vai darba apstākļu iedarbībai, kuru neizsmeļošs uzskaitījums sniegts I pielikumā, darba devējs novērtē šīs iedarbības raksturu, pakāpi un ilgumu uz 2. pantā definētajām darbiniecēm attiecīgajā uzņēmumā un/vai organizācijā, novērtējot to tieši vai izmantojot Direktīvas 89/391/EEK 7. pantā minētos aizsardzības un profilakses dienestus, lai:

— novērtētu visus riskus, kas var negatīvi ietekmēt drošību vai veselību, kā arī visu iespējamo ietekmi uz 2. pantā minēto strādājošu sieviešu grūtniecību vai barošanu ar krūti,

— pieņemtu lēmumu par to, kādi pasākumi būtu jāveic.

2. Neierobežojot Direktīvas 89/391/EEK 10. pantu, 2. pantā definētās darbinieces un darbinieces, kas varētu būt kādā no 2. pantā minētajām situācijām, attiecīgajā uzņēmumā un/vai organizācijā un/vai viņu pārstāvjus informē par 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem un par visiem pasākumiem, kas veicami attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā.

1. Neierobežojot Direktīvas 89/391/EEK 6. pantu, ja 4. panta 1. punktā minētā novērtējuma rezultāti atklāj risku, kas var negatīvi ietekmēt drošību vai veselību, vai ietekmi uz 2. pantā definēto darbinieču grūtniecību vai barošanu ar krūti, tad darba devējs veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, uz laiku mainot attiecīgās darbinieces darba apstākļus un/vai darba laiku, viņa netiek pakļauta šādam riskam.

2. Ja attiecīgās darbinieces darba apstākļu un/vai darba laika maiņa tehniski un/vai objektīvi nav iespējama, vai tā nav pieņemama pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, darba devējs veic vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgo darbinieci pārceltu citā darbā.

3. Ja attiecīgās darbinieces pārcelšana citā darbā tehniski un/vai objektīvi nav iespējama, vai tā nav pieņemama pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, tad saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai valsts praksi attiecīgajai darbiniecei piešķir atvaļinājumu uz laiku, kas vajadzīgs viņas drošībai vai veselības aizsardzībai.

4. Šā panta noteikumus piemēro mutatis mutandis gadījumā, ja darbiniecei, kas veic saskaņā ar 6. pantu aizliegtu darbību, iestājas grūtniecība vai viņa uzsāk bērna barošanu ar krūti un informē par to savu darba devēju.

Papildus vispārīgajiem noteikumiem par darbinieku aizsardzību, jo īpaši tiem, kas attiecas uz iedarbības robežlielumiem darba vietā:

1. Strādājošām grūtniecēm, kas definētas 2. panta a) punktā, nekādos apstākļos nedrīkst likt veikt pienākumus, kas saskaņā ar novērtējuma rezultātiem saistīti ar risku tikt pakļautai II pielikuma A iedaļā uzskaitīto faktoru un darba apstākļu iedarbībai, kura varētu apdraudēt drošību un veselību.

2. Strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti un kas definētas 2. panta c) punktā, nekādos apstākļos nedrīkst likt veikt pienākumus, kas saskaņā ar novērtējuma rezultātiem saistīti ar risku tikt pakļautai II pielikuma B iedaļā uzskaitīto faktoru un darba apstākļu iedarbībai, kura varētu apdraudēt drošību un veselību.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. pantā minētām darbiniecēm neliek veikt nakts darbu viņu grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kura ilgumu nosaka drošības un veselības aizsardzības jomā kompetentā valsts iestāde pēc tam, kad saskaņā ar dalībvalstu noteiktajām procedūrām tai iesniegta medicīniska izziņa, kurā norādīts, ka tas vajadzīgs attiecīgās darbinieces drošībai vai veselībai.

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai valsts praksi šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem jāparedz iespēja:

b) saņemt atvaļinājumu vai pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu gadījumos, ja pāreja uz darbu dienā tehniski un/vai objektīvi nav iespējama, vai tā nav pieņemama pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. pantā definētajām darbiniecēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi pirms un/vai pēc dzemdībām ir tiesības saņemt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas ilgst vismaz 14 nedēļas pēc kārtas.

2. Šā panta 1. punktā paredzētajā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā jāiekļauj obligāts vismaz divu nedēļu ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ko piešķir pirms un/vai pēc dzemdībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. panta a) punktā definētajām strādājošām grūtniecēm ir tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi atstāt darba vietu, nezaudējot izpeļņu, lai ierasties uz veselības pārbaudēm pirmsdzemdību periodā, ja šādas pārbaudes jāveic darba laikā.

Lai garantētu, ka darbinieces, kas definētas 2. pantā, var izmantot savas tiesības attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību, kā atzīts saskaņā ar šo pantu, jānosaka, ka:

1) dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu 2. pantā definēto darbinieču atlaišanu laikposmā no viņu grūtniecības sākuma līdz 8. panta 1. punktā minētā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām, izņemot ārkārtējus gadījumus, kas nav saistīti ar viņu stāvokli un kuros ir atļauta atlaišana saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi, un, attiecīgā gadījumā, ja kompetentā iestāde ir tam piekritusi;

2) ja 2. pantā definēto darbinieci atlaiž 1. punktā minētajā laikposmā, darba devējam jāsniedz pienācīgs rakstisks pamatojums;

3) dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 2. pantā definētās darbinieces aizsargātu no tādas atlaišanas sekām, kas saskaņā ar 1. punktu ir nelikumīga.

Lai garantētu, ka 2. pantā definētās darbinieces var izmantot savas tiesības attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību, kā atzīts šajā pantā, jānosaka turpmākais:

1. Gadījumos, kas minēti 5., 6. un 7. pantā, no darba līguma izrietošās tiesības, kas attiecas uz darba līgumu, ieskaitot 2. pantā definēto darbinieču darba samaksas saglabāšanu un/vai tiesības uz atbilstīgu pabalstu, jānodrošina saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai valsts praksi.

2. Gadījumā, kas minēts 8. pantā, jānodrošina:

a) tiesības, kas saistītas ar 2. pantā definēto darbinieču darba līgumu un kas nav minētas šā punkta b) apakšpunktā;

b) darba samaksas saglabāšana un/vai tiesības uz atbilstīgu pabalstu 2. pantā definētajām darbiniecēm.

3. Pabalstu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē vismaz tādus ienākumus, kas ir līdzvērtīgi ienākumiem, kurus attiecīgā darbiniece saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar viņas veselības stāvokli, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka tiesības uz 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā minēto darba samaksu vai pabalstu ir tad, ja attiecīgā darbiniece ir izpildījusi šādu izmaksu nosacījumus, kas paredzēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Nekādā ziņā nedrīkst paredzēt nosacījumus, ar kādiem sievietei būtu jābūt nodarbinātai vairāk nekā 12 mēnešus tieši pirms paredzamā dzemdību datuma.

Dalībvalstis savās tiesību sistēmās ievieš vajadzīgos pasākumus, lai visas darbinieces, kas uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas, jo nav izpildītas šīs direktīvas prasības, varētu celt prasību tiesā un/vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi izmantot citu kompetentu iestāžu palīdzību.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 13.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus I pielikumā, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un jaunus atklājumus.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 13.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 1 ).

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 13.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā divus gadus pēc tās pieņemšanas vai tās nodrošina, ka ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas darba devēji un darbinieki ar koplīgumiem ievieš attiecīgos noteikumus, un attiecīgos tiesību aktos dalībvalstis paredz visus vajadzīgos noteikumus, lai viņi jebkurā brīdī varētu garantēt šajā direktīvā noteiktos rezultātus. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Pieņemot 1. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis tajos atsaucas uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu būtiskos noteikumus, ko tās jau pieņēmušas vai pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

1. Fizikāli faktori, kurus uzskata par tādiem, kas izraisa augļa bojājumus un/vai var izraisīt placentas atdalīšanos, konkrēti:

b) smagumu pārvietošana, kas saistīta ar risku, jo īpaši dorsolumbāra rakstura risku;

f) pazemināta vai paaugstināta gaisa temperatūra;

g) darba kustības un pozas, pārvietošanās uzņēmumā vai ārpus tā, garīgs un fizisks nogurums, kā arī citi fiziski apgrūtinājumi, kas saistīti ar darbībām, ko veic 2. pantā definētās darbinieces.

Bioloģiskie faktori, kas pieder pie 2., 3. un 4. riska grupas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/54/EK ( 2 ) 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punkta nozīmē, ja ir zināms, ka šie faktori vai ārstnieciskie pasākumi, kuri jāveic saistībā ar šiem faktoriem, apdraud grūtnieces un nedzimušā bērna veselību, un ja tie vēl nav uzskaitīti II pielikumā.

Šādas ķīmiskās vielas, ja zināms, ka tās apdraud grūtnieces un nedzimušā bērna veselību, un ja tās vēl nav uzskaitītas II pielikumā:

a) ķīmiskās vielas un maisījumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ( 3 ) minētajiem klasificēšanas kritērijiem vienā vai vairākās turpmāk minētajās bīstamības klasēs un bīstamības kategorijās ar vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem bīstamības apzīmējumiem, ja tās vēlnav uzskaitītas II pielikumā:

— cilmes šūnu mutagenitāte, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (H340, H341),

— kancerogenitāte, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (H350, H350i, H351),

— toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju, 1.A, 1.B vai 2. kategorija vai ar ietekmi uz laktāciju vai laktācijas procesu saistīta papildu kategorija (H360, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df, H361, H361d, H361fd, H362),

— toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu pēc vienreizējas iedarbības, 1. vai 2. kategorija (H370, H371);

b) ķīmiskās vielas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK ( 4 ) I pielikumā;

f) bīstamas ķīmiskās vielas, kas iekļūst organismā caur ādu.

Darbs paaugstināta atmosfēras spiediena apstākļos, piemēram, darbs augstspiediena kamerās un zemūdens niršana.

ja vien nav pierādīts, ka strādājošās grūtnieces ir atbilstīgi aizsargātas pret šādu faktoru iedarbību vakcinējoties.

Svins un svina atvasinājumi, ciktāl šīs vielas var absorbēt cilvēka organisms.

B. Strādājošām sievietēm, kas savus bērnus baro ar krūti, 2. panta c) punkta nozīmē.

Padomes un Komisijas paziņojums par Direktīvas 92/85/EEK 11. panta 3. punktu, kas ierakstīts Padomes 1608. sanāksmes protokolā (Luksemburgā, 1992. gada 19. oktobrī)

“Nosakot 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā minēto pabalstu apmēru, tīri tehnisku iemeslu dēļ atsaucas uz tā pabalsta apmēru, ko darbiniece saņemtu gadījumā, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar viņas veselības stāvokli. Šāda atsauce nekādā gadījumā nav paredzēta, lai grūtniecību un dzemdības pielīdzinātu slimībai. Valsts sociālās nodrošināšanas likumu kopums visās dalībvalstīs paredz, ka par prombūtni no darba slimības dēļ izmaksā pabalstu. Saistība ar šādu pabalstu attiecīgajā formulējumā paredzēta vienīgi, lai iegūtu konkrētu, fiksētu atskaites summu visās dalībvalstīs, kas ļauj noteikt izmaksājamā grūtniecības un dzemdību pabalsta minimālo apmēru. Atsevišķās dalībvalstīs izmaksātos pabalstus, kas pārsniedz šajā direktīvā paredzēto pabalstu apmēru, protams, saglabā iepriekšējā apmērā. Tas ir skaidrs no direktīvas 1. panta 3. punkta.”

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/30/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2007. gada 20. jūnijs),	L 165	21	27.6.2007
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/27/ES (2014. gada 26. februāris),	L 65	1	5.3.2014
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),	L 198	241	25.7.2019