16.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 341/13

1.

PRS for Music Limited (PRSfM, Apvienotā Karaliste), Svenska Tonsättares Internationella Musikbyrå (STIM, Zviedrija) un Gesellschaft für musikalische Aufführungs- und mechanische Vervielfältigungsrechte (GEMA, Vācija) ir tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (KPO), zināmas arī kā autortiesību aģentūras.

2.

Komisija 2014. gada 28. novembrī saņēma oficiālu paziņojumu par ierosināto koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (“Apvienošanās regula”) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi PRSfM, STIM un GEMA (“ziņotājas puses”) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār jaunizveidotu kopuzņēmumu (JV), iegādājoties daļas. Koncentrācija tika paziņota Komisijai pēc atzinuma pieprasījuma, ko pieprasīja ziņotājas puses saskaņā ar Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu.

3.

PRSfM, STIM un GEMA ir autortiesību aģentūras. Tās licencē autortiesības uz dziesmām un citiem muzikālajiem darbiem (turpmāk termins “dziesmas” tiks lietots abu jēdzienu apzīmēšanai). Ziņotājas puses plāno izveidot daudzteritoriālu tiešsaistes mūzikas licencēšanas un autortiesību pārvaldījuma pakalpojumu kopuzņēmumu.

4.

Lai gan darījums neradītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei tiešsaistes licencēšanas tirgū, lēmumā konstatēts, ka darījums radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei autortiesību aģentūrām un “3. iespējas izdevējiem” (2) sniegto autortiesību pārvaldījuma pakalpojumu tirgū saistībā ar daudzteritoriālām darbības licencēm.

5.

Lai kliedētu šīs bažas, ziņotājas puses iesniedza šādas saistības.

6.

PRSfM apņēmās neizmantot savu kontroli pār tās pārvaldītajām izpildīšanas tiesībām, lai piespiestu 3. iespējas izdevējus vai to pakalpojumu sniedzējus no JV iegādāties autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus. JV ļaus citām autortiesību aģentūrām un “3. iespējas izdevējiem” izvēlēties, kādus autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus tie vēlas izmantot.

7.

JV ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kas salīdzināmi ar tā mātesuzņēmumiem PRSfM, STIM un GEMA piedāvātajiem noteikumiem, sniegs galvenos autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus citām autortiesību aģentūrām. JV arī atvieglos tām autortiesību aģentūrām, kas izmantos JV autortiesību datubāzi, pāreju pie cita datubāzu pakalpojumu sniedzēja. Autortiesību aģentūras jebkurā laikā var izbeigt savu līgumu ar JV.

8.

JV nenoslēgs ekskluzīvus līgumus ar saviem klientiem par autortiesību pārvaldījuma pakalpojumiem. Taču šī iespēja saglabājas attiecībā uz neredzamo struktūrvienību pakalpojumiem.

9.

Ņemot vērā šīs saistības, Komisija secināja, ka ierosinātais darījums vairs nerada bažas saistībā ar konkurenci, un pieņēma lēmumu ar nosacījumu, ka saistības tiek pilnībā izpildītas.

10.

Ar mūzikas licencēšanu ir saistīti vairāki tiesību veidi, un autortiesību aģentūras licencē tikai dažus no tiem. Pirmā tiesību kategorija ir ieraksta tiesības, kas aizsargā dziesmas atskaņošanu ierakstā. Šīs ieraksta tiesības pieder izpildītājiem (personām, kuru balss vai instruments ir ierakstīts) vai ierakstu kompānijām (kompānijām, kas ieraksta un pārdod mūziku). Tās licencē tieši ierakstu kompānijas, un šajā gadījumā par tām nav runa. Otrā tiesību kategorija ir tiesības uz pašu dziesmu, tas ir, tiesības uz dziesmas mūziku un vārdiem. Šīs tiesības sākotnēji pieder dziesmu autoriem, tas ir, personām, kuras komponējušas mūziku un uzrakstījušas vārdus.

11.

Ir vairāki tiesību veidi uz dziesmām, bet šajā gadījumā svarīgas ir tikai tiešsaistes tiesības. Tiešsaistes tiesības sastāv no divu veidu tiesību apkopojuma – mehāniskajām un izpildīšanas tiesībām izmantošanai tiešsaistē. Izpildīšanas tiesības (kas pieder autoriem) ir tiesības dziesmu darīt zināmu publikai, kuras ietver tiesības dziesmu darīt pieejamu publikai. Mehāniskās tiesības ir tiesības atskaņot dziesmu.

12.

Autortiesību aģentūras licencē tikai tiesības uz dziesmām, nevis ieraksta tiesības. Autori nodod savas izpildīšanas un mehāniskās tiesības autortiesību aģentūrām, jo viņiem būtu grūti pašiem licencēt savas autortiesības, jo būtu jāveic simtiem darījumu. Autortiesību aģentūras savāc liela skaita autoru tiesības un tad licencē šīs tiesības kolektīvi. Visu tiesību paketi, ko autortiesību aģentūra šādā veidā licencē, sauc par autortiesību aģentūras repertuāru. Pēc tiesību licencēšanas autortiesību aģentūras uzrauga arī šo tiesību izmantošanu un iekasē autora honorāru, tas ir, kompensāciju, kas pienākas autoram par viņa dziesmas izmantošanu. Autortiesību aģentūras pārskaita autora honorāru autoriem, bet atrēķina komisijas maksu par savu darbu.

13.

Autortiesības var licencēt dažādiem izmantošanas veidiem. Šis gadījums attiecas uz autortiesību licencēšanu izmantošanai tiešsaistē, proti, tiešsaistes licencēm. Tādām tiešsaistes platformām kā Spotify, Deezer un iTunes ir jāsaņem šīs tiešsaistes licences, lai tās varētu piedāvāt mūziku saviem abonentiem. Dziesmām, ko tās piedāvā savās platformās, tām ir vajadzīga gan mehānisko tiesību, gan izpildīšanas tiesību licence.

14.

Autortiesības var tikt licencētas vienā valstī vai vairākās valstīs, kas attiecīgi ir monoteritoriālas licences un daudzteritoriālas licences.

15.

Autortiesību aģentūras tradicionāli licencēja gan izpildīšanas, gan mehāniskās tiesības izmantošanai tiešsaistē tiešsaistes platformās. Tās tradicionāli to darīja tikai savā valstī. Taču katrai autortiesību aģentūrai ir līgumi ar citām autortiesību aģentūrām, kas ir tā sauktie savstarpējās pārstāvības līgumi un ļauj tai licencēt citu autortiesību aģentūru repertuāru. Šādā veidā katra autortiesību aģentūra varēja licencēt pasaules repertuāru, bet vienīgi savā teritorijā. Tādējādi tiešsaistes platformām vajadzēja saņemt licences no visām autortiesību aģentūrām EEZ, lai tās varētu darboties visā EEZ.

16.

Iepriekšējā desmitgadē šī tradicionālā shēma ir mainījusies divos būtiskos veidos. Pirmkārt, dažas autortiesību aģentūras sāka izsniegt daudzteritoriālas licences attiecībā uz savu repertuāru. Citiem vārdiem, tās licencē savu repertuāru ne tikai izmantošanai savā valstī, bet arī citās EEZ valstīs. Viens rezultāts šai attīstībai ir tāds, ka šīs autortiesību aģentūras vairs nepiešķir neierobežotas pilnvaras citām autortiesību aģentūrām licencēt savu repertuāru tiešsaistes izmantošanai valstīs, uz kurām attiecas daudzteritoriālā licence.

17.

Otrkārt, uz autortiesību aģentūru repertuāru vairs neattiecas dažas mehāniskās tiesības. Proti, autortiesību aģentūras ir zaudējušas tiesības izsniegt tiešsaistes licences uz lielu daļu no angloamerikāņu izcelsmes repertuāra mehāniskajām tiesībām, tas ir, uz dziesmām, kuru autori reģistrēti autortiesību aģentūrās Apvienotajā Karalistē, Īrijā, ASV un citās angliski runājošās valstīs. Autori šajās angliski runājošajās valstīs tradicionāli nodod savas mehāniskās tiesības mūzikas izdevējiem, kompānijām, kas palīdz autoriem radīt dziesmas un iegūt samaksu par savu dziesmu izmantošanu. Tā kā izdevēji bija ieguvuši mehāniskās tiesības līdz ar tiesību nodošanu, viņi varēja atsaukt savas mehāniskās tiesības no autortiesību aģentūru sistēmas un tiešā veidā paši licencēt savas mehāniskās tiesības. Turpretim attiecībā uz to repertuāru, kas nav angloamerikāņu izcelsmes, autori tradicionāli nenodeva savas mehāniskās tiesības izdevējiem. Tā vietā autori tradicionāli reģistrēja savas mehāniskās tiesības autortiesību aģentūrā.

18.

Tie izdevēji, kas atsauca savas tiešsaistes mehāniskās tiesības no autortiesību aģentūru repertuāriem, ir 3. iespējas izdevēji. Šis nosaukums cēlies no ietekmes novērtējuma pirms Komisijas 2005. gada Ieteikuma par autortiesību tiešsaistes izmantošanai pārrobežu kolektīvo pārvaldījumu. 2005. gada ieteikumā cita starpā tika ieteikts, ka izdevējiem vajadzētu būt tiesīgiem atsaukt savas tiešsaistes tiesības un nodot šo tiesību daudzteritoriālo pārvaldību pašu izvēlētai autortiesību aģentūrai. Pie pašreizējiem 3. iespējas izdevējiem pieder visi lielākie izdevēji un daži mazākie izdevēji. 3. iespējas izdevēji parasti licencē savu repertuāru daudzās teritorijās, sadarbojoties ar vienu vai vairākām autortiesību aģentūrām, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzēji vai aģenti. 3. iespējas izdevēju veikta tiesību atsaukšana attiecas tikai uz mehāniskajām tiesībām izmantošanai tiešsaistē, nevis izmantošanai bezsaistē.

19.

Abi iepriekš aplūkotie uzlabojumi, proti, mehānisko tiesību uz angloamerikāņu izcelsmes repertuāru atsaukšana, ko veic 3. iespējas izdevēji, un dažu, bet ne visu autortiesību aģentūru virzība uz daudzteritoriālu licencēšanu, tiešsaistes platformām ir sarežģījuši nepieciešamo licenču iegūšanu. Tiešsaistes platformām ir ne tikai jāiegūst licences no visām autortiesību aģentūrām, bet arī vairākas papildu licences no 3. iespējas izdevējiem. Turklāt šie uzlabojumi ir radījuši problēmas autortiesību aģentūru licenču pārvaldības un apstrādes sistēmām, jo līdz ar repertuāra fragmentāciju ir kļuvis sarežģītāk precīzi aprēķināt autoru honorārus.

20.

Šīs situācijas dēļ ES nesen īstenoja regulatīvu iejaukšanos, pieņemot Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (“TKP direktīva”). TKP direktīva tika pieņemta 2014. gada februārī, un ar to tiek noteikts regulējums, lai veicinātu dažādu muzikālo repertuāru apkopošanu daudzteritoriālai tiešsaistes licencēšanai autortiesību aģentūrās. Taču tām autortiesību aģentūrām, kas veic daudzteritoriālo licencēšanu, ir jānodrošina atbilstība virknei īpašu prasību, kas izklāstītas TKP direktīvā.

21.

Kā jau minēts, 3. iespējas izdevēji paši licencē savas mehāniskās tiesības visā EEZ. Ar šādu daudzteritoriālu tiešsaistes licencēšanu ir saistīta vienošanās par licencēm, šo licenču izmantošanas uzraudzīšana, autoru honorāru aprēķināšana un autoru honorāru iekasēšana no tiešsaistes platformām par spēlētajām dziesmām. 3. iespējas izdevēji pašlaik šo darbu uztic autortiesību aģentūrām. Pakalpojumus, ko autortiesību aģentūras sniedz 3. iespējas izdevējiem saistībā ar to autortiesību licencēšanas darbībām, sauc par autortiesību pārvaldījuma pakalpojumiem. Lai dotu iespēju autortiesību aģentūrām sniegt šos pakalpojumus, 3. iespējas izdevēji izmanto autortiesību aģentūras kā savu pakalpojumu sniedzēju vai aģentu. Tad autortiesību aģentūras vienojas par licencēšanas līgumu ar tiešsaistes platformām, bet licencēšanas noteikumi ir jāapstiprina 3. iespējas izdevējam. Autortiesību aģentūras var sniegt autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus arī citām autortiesību aģentūrām. Piemēram, kāda autortiesību aģentūra var nevēlēties pati veidot daudzteritoriālajai licencēšanai nepieciešamos apstrādes rīkus un tā vietā uzdod citai autortiesību aģentūrai tās vārdā veikt daudzteritoriālo licencēšanu.

22.

Kopuzņēmumam, ko ziņotājas puses plāno izveidot, būs divas galvenās funkcijas. Pirmkārt, JV piešķirs daudzteritoriālās tiešsaistes licences uz PRSfM, STIM un GEMA kombinēto repertuāru tādām tiešsaistes platformām, kas darbojas vairāk nekā vienā valstī, t. i., daudzteritoriālajām tiešsaistes platformām. Kā norāda ziņotājas puses, JV ir tieša atbilde uz TKP direktīvu, jo minētā direktīva veicina repertuāru apvienošanu daudzteritoriālai tiešsaistes licencēšanai.

23.

Otrkārt, JV sniegs autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus 3. iespējas izdevējiem un citām autortiesību aģentūrām.

24.

JV sniegs autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus 3. iespējas izdevējiem un autortiesību aģentūrām saistībā ar daudzteritoriālām darījumu (3) licencēm. Tā kā daudzteritoriālo darījumu licenču pārvaldīšana ir sarežģītāka nekā vienas teritorijas (vispārējo) licenču pārvaldīšana, Komisija uzskata, ka konkrētais produktu tirgus ir tas tirgus, kurā tiek sniegti autortiesību pārvaldījuma pakalpojumi autortiesību aģentūrām un 3. iespējas izdevējiem saistībā ar daudzteritoriālajām darījumu licencēm.

25.

Komisija uzskata, ka šis tirgus pēc apjoma ir EEZ mērogā.

26.

JV izsniegs daudzteritoriālās licences ar dziesmu izmantošanas tiesībām tiešsaistē. Šīs tiesības ietver mehāniskās un izpildīšanas tiesības. Lēmumā Sony/Mubadala/EMI Music Publishing lietā Komisija definēja atsevišķu tirgu tiešsaistes tiesību uz dziesmām licencēšanai. Komisija šajā gadījumā arī definē konkrēto produktu tirgu kā tirgu tiešsaistes tiesību uz dziesmām licencēšanai vai, īsāk sakot, tiešsaistes licencēšanas tirgu. Iespējams, ka tiešsaistes licencēšanas tirgus ietver šaurāku tirgu, proti, tiešsaistes daudzteritoriālās licencēšanas tirgu vai vēl šaurāku tirgu, proti, tiešsaistes daudzteritoriālās licencēšanas tirgu, kurā darbojas autortiesību aģentūras (nevis 3. iespējas izdevēji). Komisijai nav jālemj, vai šis ir attiecīgais gadījums, jo pat šajos šaurākajos tirgos darījums nerada bažas saistībā ar konkurenci.

27.

Tiešsaistes mūzikas izdošanas tiesību licencēšanas tirgus ģeogrāfiskais mērogs ir visa EEZ.

28.

Autortiesību pārvaldījuma pakalpojumi, kas saistīti ar daudzteritoriālo darījumu licenču pārvaldīšanu, tiek sniegti 3. iespējas izdevējiem un autortiesību aģentūrām.

29.

Pašlaik lielāko daļu no autortiesību pārvaldīšanas pakalpojumiem 3. iespējas izdevējiem sniedz četras autortiesību aģentūras. Tās ir PRSfM, Francijas autortiesību aģentūra SACEM, GEMA un STIM. Atlikušo tirgus daļu pārvalda vairākas vidēja lieluma autortiesību aģentūras. Autortiesību pārvaldījuma pakalpojumi, kas tiek sniegti autortiesību aģentūrām saistībā ar daudzteritoriālām licencēm, ir tikai nesen sākuši attīstīties.

30.

JV apvienos šo trīs no pavisam četru autortiesību aģentūru darbības, kas sniedz lielāko daļu autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus 3. iespējas izdevējiem. Tas var arī ierobežot to autortiesību aģentūru (“centru”) pašreizējo vai potenciālo kombināciju skaitu, kas pašlaik sniedz vai nākotnē sniegs autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus autortiesību aģentūrām.

31.

Taču Komisija uzskata, ka darījuma ar konkurenci nesaderīgā ietekme nerodas no darījuma rezultātā pieaugušās koncentrācijas, bet no tā, ka līdz ar to palielinās šķēršļi, lai iekļūtu tirgū un paplašinātos. Attiecībā uz 3. iespējas izdevējiem tirgus koncentrācijas pieaugums darījuma rezultātā ir neliels, jo jau šobrīd PRSfM un GEMA kopīgi sniedz autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus un tādējādi pilnā mērā nekonkurē viena ar otru. Turklāt STIM zaudētu lielāko daļu no savas tirgus daļas pēc tam, kad beigsies pilnvaras, ko tai piešķīra Kobalt. Tādēļ tirgus koncentrācijas pieaugums ir neliels. Attiecībā uz autortiesību aģentūrām, lai gan darījums var ierobežot pašreizējo vai potenciālo centru skaitu, Komisija uzskata, ka konkurences aina ir diezgan sadrumstalota un joprojām mainās, tāpēc konkurējoši centri vēl varētu izveidoties.

32.

Taču darījums radītu šķēršļus, lai iekļūtu tirgū un paplašinātos. Šobrīd autortiesību aģentūrām šķēršļi iekļūšanai tirgū ir nelieli. Mazas un vidējas autortiesību aģentūras varētu iekļūt tirgū un sākt sniegt autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus autortiesību aģentūrām un 3. iespējas izdevējiem bez lielām grūtībām. Tām ir piekļuve autortiesību datubāzēm, kas ir būtiski svarīgas, lai sniegtu autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus, jo tajās par katru dziesmu var noskaidrot, kādas tiesības kuram pieder. Turklāt, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti 3. iespējas izdevējiem, autortiesību aģentūrām ir nepārtraukti jāuztur attiecības ar izdevējiem, jo izdevēji ir autortiesību aģentūru biedri.

33.

Darījums autortiesību aģentūrām sarežģīs iekļuvi tirgū trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, sakarā ar JV palielināto klātbūtni tirgū PRSfM būtu lielāks stimuls izmantot savu kontroli pār izpildīšanas tiesībām uz angloamerikāņu izcelsmes mūziku, lai traucētu vai kavētu konkurentu ienākšanu tirgū.

34.

Otrkārt, ja autortiesību aģentūras izmantotu JV, lai sniegtu autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus, tās, visticamāk, pievienotu savus datus JV autortiesību datubāzei, kuras nosaukums ir ICE. Tās tad pārtrauktu uzturēt pašas savu datubāzi un kļūtu atkarīgas no JV. Līdz ar to tās būtu “ieslēgtas”ICE datubāzē un nevarētu pāriet pie citas autortiesību aģentūras, kas sniedz autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus. Turklāt JV varētu izlemt sniegt dažādu veidu pakalpojumus vienotā paketē atšķirībā no atsevišķiem pakalpojumiem, tādējādi atkal apgrūtinot klientiem iespēju noteiktus pakalpojumus iegādāties no citiem avotiem.

35.

Treškārt, ja 3. iespējas izdevēji vai autortiesību aģentūras izmantotu JV, lai sniegtu autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus, tiem būtu jāizmanto vienīgi JV pakalpojumi. Šī ekskluzivitāte sarežģī jaunām autortiesību aģentūrām ienākšanu tirgū un esošajām autortiesību aģentūrām – paplašināšanos.

36.

Komisija secina, ka darījums sarežģītu citām autortiesību aģentūrām ienākšanu tirgū un esošajām autortiesību aģentūrām – paplašināšanos. Tādējādi darījums radītu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei to autortiesību pārvaldījuma pakalpojumu EEZ mēroga tirgū, kas tiek sniegti autortiesību aģentūrām un 3. iespējas izdevējiem saistībā ar daudzteritoriālajām darījumu licencēm.

37.

Komisija aprēķināja JV tirgus daļu, saskaitot to repertuāru tirgus daļas, kas, iespējams, tiks iekļauti JV licencē.

38.

Komisija aprēķināja tirgus daļas, balstoties uz vairākām atšķirīgām iespējamo produktu tirgus definīcijām. JV tirgus daļa ir lielāka EEZ mēroga daudzteritoriālajā licencēšanas tirgū nekā tajā EEZ mēroga licencēšanas tirgū, kurā ietvertas gan monoteritoriālas, gan daudzteritoriālas tiesības. Pēc darījuma šaurākajā daudzteritoriālajā tiešsaistes licencēšanas tirgū JV tirgus daļa būtu [20-30] %.

39.

Vēl šaurākā tirgū EEZ mēroga daudzteritoriālo licenču tirgū, kuras izsniedz autortiesību aģentūras (un neietverot licences, kuras izsniedz 3. iespējas izdevēji), JV tirgus daļa būtu vēl lielāka, proti, [30–40] %

40.

Tirgus daļas ir sākuma punkts, lai novērtētu JV stāvokli tirgū salīdzinājumā ar tiešsaistes platformām. Taču, ņemot vērā mūzikas publicēšanas tiešsaistē tiesību licencēšanas tirgus īpatnības, Komisija piešķir būtisku nozīmi arī citiem faktoriem. Pie šā tirgus īpatnībām pieder tas, ka autortiesību aģentūrām ir monopoltiesības uz sava nacionālā repertuāra licencēšanu, un tas, ka dažādu autortiesību aģentūru piedāvātie dažādie repertuāri zināmā mērā papildina viens otru. To apliecina tas, ka daudzas tiešsaistes platformas nelicencē tikai vienu repertuāru, bet vairākus repertuārus. Tādēļ vairāku repertuāru apvienojuma ietekmi nevar novērtēt tikai pēc tirgus daļām.

41.

Tādēļ Komisija veica arī empīrisku analīzi par to, kā repertuāra lielums ietekmē autortiesību aģentūras izdevīguma pozīciju un līdz ar to – licencēšanas noteikumus tiešsaistes platformām. Šim nolūkam Komisija atsaucās uz četriem empīrisko pierādījumu avotiem. Komisija 1) novērtēja pierādījumus, kas iegūti tirgus izpētes rezultātā, 2) pārskatīja ziņotāju pušu iekšējās analīzes un novērtējumus, 3) izskatīja tirdzniecības līgumus starp vairākām autortiesību aģentūrām un tiešsaistes platformām un 4) veica tiešsaistes platformu veikto autoru honorāru maksājumu autortiesību aģentūrām kvantitatīvu analīzi.

42.

Tirdzniecības līgumu analīze un kvantitatīvā analīze neuzrādīja sistemātisku saistību starp lielākiem repertuāriem un labākiem licencēšanas noteikumiem. Tirgus izpēte un ziņotāju pušu pašu veikto analīžu un novērtējumu analīze deva divējādus rezultātus, kas nozīmē, ka tajos bija daži faktori, kas liecināja par lielākām izdevīgu darījumu iespējām, un daži faktori, kas liecināja par pretējo. Kopumā Komisija uzskatīja, ka ir par maz pierādījumu, lai secinātu, ka JV plašākā repertuāra dēļ tam būs izdevīgāku darījumu iespējas un tādējādi tiešsaistes platformām radīs nelabvēlīgākus licencēšanas noteikumus. Pamatojoties uz šiem faktoriem, Komisija secina, ka ir maz ticams, ka JV izveide radīs apgrūtinošākus licencēšanas noteikumus tiešsaistes platformām. Tādēļ ir maz ticams, ka darījums radīs būtisku šķērsli efektīvai konkurencei tiešsaistes mūzikas izdošanas tiesību licencēšanas EEZ mēroga tirgū.

43.

Komisija izvērtēja arī, vai darījums neradītu ar konkurenci nesaderīgu ietekmi, jo tā ietvaros varētu vajadzēt apmanīties ar komerciāli sensitīvu informāciju. Ņemot vērā uzņēmējdarbības atdalīšanas pasākumus, ko īstenos ziņotājas puses, un to, ka darījums būtiski nemainīs pašreizējo situāciju attiecībā uz komerciāli sensitīvas informācijas apkopošanu, Komisija secina, ka, apmainoties ar komerciāli sensitīvas informācijas lielāku apjomu, darījums neradītu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

44.

Komisija novērtēja arī iespējamo sekundāro ietekmi, jo ziņotājas puses varētu turpināt veikt noteiktas darbības tiešsaistes licencēšanas tirgū, kurā darbosies JV. Ņemot vērā atšķirīgos klientus, licences ģeogrāfisko darbības jomu un repertuāru, uz kuru tā attiecas, kā arī uzņēmējdarbības atdalīšanu, ko īstenos ziņotājas puses, Komisija neuzskata, ka darījuma rezultātā notiks saskaņošana un tādējādi būs sekundāra ietekme uz ziņotājām pusēm.

45.

Darījums radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei EEZ mērogā to autortiesību pārvaldījuma pakalpojumu tirgū, kuri tiek sniegti autortiesību aģentūrām un 3. iespējas izdevējiem saistībā ar daudzteritoriālu darījumu licenču pārvaldīšanu.

46.

Saistību vispārējais mērķis ir saglabāt konkurenci EEZ mērogā to autortiesību pārvaldījuma pakalpojumu tirgū, kuri tiek sniegti autortiesību aģentūrām un 3. iespējas izdevējiem saistībā ar daudzteritoriālu darījumu licenču pārvaldīšanu, tas ir, nodrošināt to, ka jaunām autortiesību aģentūrām ir iespēja ienākt tirgū un esošās autortiesību aģentūras var paplašināties. Saistības sastāv no trijiem pamatelementiem.

47.

Pirmais pamatelements, kas ir atbilde uz Komisijas bažām, ka PRSfM varētu izmantot savas izpildīšanas tiesības, lai sarežģītu iekļūšanu tirgū citām autortiesību aģentūrām. Šobrīd, kad autortiesību aģentūras sniedz autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus 3. iespējas izdevējiem, tās saņem pilnvarojumu no PRSfM, kas ļauj tām vienoties par licencēm attiecībā uz PRSfM piederošajām izpildīšanas tiesībām. Šādi autortiesību aģentūras var vienoties gan par 3. iespējas izdevēju mehāniskajām tiesībām, gan par attiecīgajām izpildīšanas tiesībām, ko kontrolē PRSfM. PRSfM apņemas šādu pilnvaru piešķiršanu nepadarīt par priekšnoteikumu tai autortiesību aģentūrai vai 3. iespējas izdevējam, kas izmantos JV autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus.

48.

Bez pilnvarām attiecībā uz vienošanos par PRSfM izpildīšanas tiesībām tām autortiesību aģentūrām, kas sniedz pakalpojumus 3. iespējas izdevējiem, ir jāsaņem arī PRSfM piekrišana attiecībā uz katru konkrēto licences līgumu, par kuru autortiesību aģentūra vienojas 3. iespējas izdevēja vārdā. PRSfM apņemas piekrišanas piešķiršanu šiem licences līgumiem nepadarīt par priekšnoteikumu tai autortiesību aģentūrai vai 3. iespējas izdevējam, kas izmantos JV autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus.

49.

Saistību otrā pamatelementa mērķis ir nodrošināt, lai tās autortiesību aģentūras, kas izmanto JV pakalpojumus, nepaliktu “ieslēgtas”, kas jaunām autortiesību aģentūrām sarežģītu iekļūšanu tirgū. Citstarp ziņotājas puses apņemas dot autortiesību aģentūrām izvēles iespējas attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, kādus tās vēlas izmantot, nevis apvienot visus pakalpojumus vienkopus. Ziņotājas puses apņemas arī sniegt autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Tās apņemas arī ļaut autortiesību aģentūrām, kas izmantos JV datubāzi, izstāties no datubāzes un saņemt to datu izrakstu, kas attiecas uz šo aģentūru pārstāvētajiem darbiem.

50.

Saistību trešais pamatelements ir apņemšanās, ka JV nepiešķirs ekskluzīvas vai vienīgās pilnvaras nevienam JV darījumu nodaļas klientam.

51.

Saistību spēkā esības termiņš ir desmit gadi.

52.

Komisija uzskata, ka saistības nodrošinās to, ka to autortiesību pārvaldījuma pakalpojumu tirgū, kuri tiek sniegti autortiesību aģentūrām un 3. iespējas izdevējiem saistībā ar daudzteritoriālām darījumu licencēm, konkurence saglabājas. Līdz ar saistību pirmo pamatelementu tiek izslēgta PRSfM iespēja izmantot savas izpildīšanas tiesības, lai piespiestu autortiesību aģentūras vai 3. iespējas izdevējus izmantot JV pakalpojumus. Otrais pamatelements nodrošina, ka autortiesību aģentūrām būs iespēja aiziet projām no JV pie citas autortiesību aģentūras, kas sniedz autortiesību pārvaldījuma pakalpojumus. Trešais pamatelements to nodrošina ne tikai autortiesību aģentūrām, bet arī 3. iespējas izdevējiem. Visas kopā šīs saistības nodrošina, ka jaunām autortiesību aģentūrām būs iespēja ienākt tirgū un esošajām autortiesību aģentūrām būs iespēja paplašināt savus pakalpojumus. Iespēja iekļūt tirgū un paplašināties radīs konkurenci JV, un ļauj Komisijai secināt, ka, ievērojot saistības, darījumam nebūs ar konkurenci nesaderīgas ietekmes.

53.

Tādēļ savā lēmumā Komisija secina, ka, pamatojoties uz ziņotāju pušu iesniegtajām saistībām, paziņotā koncentrācija neradītu būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

54.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ lēmumā secināts, ka koncentrācija, kas samazināta, pateicoties 2015. gada 10. aprīlī iesniegtajām saistībām, neradīs būtisku šķērsli efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

55.

Līdz ar to saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu koncentrācija tiek atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību.