ISSN 1977-0952

doi:10.3000/19770952.C_2013.288.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 288

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

56. sējums
2013. gada 4. oktobris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Revīzijas palāta

2013/C 288/01

Eiropas Revīzijas palātas finanšu pārskati par 2012. finanšu gadu

1

 

2013/C 288/02

Piezīme lasītājam (sk. priekšējā vāka iekšpusē)

s2

LV

 


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Revīzijas palāta

4.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/1


EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS FINANŠU PĀRSKATI PAR 2012. FINANŠU GADU

2013/C 288/01

SATURS

Apliecinājums par Eiropas Revīzijas palātas 2012. gada galīgajiem pārskatiem

Revīzijas ziņojums

Finanšu pārskati un paskaidrojumi

Bilance 2012. gada 31. decembrī

Pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu 2012. gada 31. decembrī slēgtajā gadā

Naudas plūsmas tabula par 2012. gada 31. decembrī slēgto gadu

Neto aktīvu izmaiņu pārskats par 2012. gada 31. decembrī slēgto gadu

Grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu piezīmes

1.

Vispārīga informācija

2.

Juridiskais pamats un grāmatvedības noteikumi

3.

Bilances piezīmes

4.

Piezīmes pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu

5.

Cita svarīga informācija

Budžeta informācija par 2012. finanšu gadu

A.

Budžeta rezultāta aprēķins

B.

Saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošana ar budžeta rezultātu

Neatkarīgais ticamības ziņojums

Apliecinājums par Eiropas Revīzijas palātas 2012. gada galīgajiem pārskatiem

Eiropas Revīzijas palātas gada pārskati par 2012. gadu ir sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem, kuri jāpiemēro visās iestādēs, aģentūrās un kopuzņēmumos.

Esmu atbildīgs par Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu sagatavošanu un izklāstu saskaņā ar Finanšu regulas 68. pantu.

No kredītrīkotāja esmu saņēmis visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu pārskatus par Eiropas Revīzijas palātas aktīviem un pasīviem un budžeta izpildi, un kredītrīkotājs ir apstiprinājis šīs informācijas ticamību.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju un pārskatu slēgšanas nolūkos pēc maniem ieskatiem veiktajām pārbaudēm, esmu guvis pamatotu pārliecību, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu.

Luksemburgā, 2013. gada 31. maijā

Eiropas Revīzijas palātas galvenais grāmatvedis

Isidoro RODRÍGUEZ DE LAS PARRAS


REVĪZIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Revīzijas palātas vadībai

Mēs revidējām pievienotos Eiropas Revīzijas palātas finanšu pārskatus, kas ietver 2012. gada 31. decembrī slēgto bilanci, pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabulu un neto aktīvu izmaiņu pārskatu minētajā datumā noslēgtajam finanšu gadam, kā arī kopsavilkumu par galvenajām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus. Tas ir izklāstīts 4.–16. lappusē.

Vadības atbildība par finanšu pārskatiem

Eiropas Revīzijas palātas vadība atbild par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu saskaņā ar Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem. Kā to nosaka vadība, šādai iekšējai kontrolei ir jābūt tādai, kas ļautu sagatavot finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas.

Neatkarīgā revidenta (“Réviseur d’entreprises agréé”) pienākumi

Mūsu pienākums ir, pamatojoties uz mūsu revīzijas darbu, sniegt atzinumu par šiem finanšu pārskatiem. Revīziju veicām atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko Luksemburgai pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de Surveillance de Secteur Financier). Saskaņā ar šiem standartiem mums jāievēro ētikas normas un jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas.

Revīzijā piemēro procedūras, kas paredzētas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos norādītajām summām un informāciju. Procedūru izvēle ir neatkarīgā revidenta ziņā, tāpat kā riska novērtējums par to, vai finanšu pārskatos krāpšanas vai kļūdu dēļ nav iekļauta būtiski nepatiesa informācija. Šajā riska novērtējumā neatkarīgais revidents ņem vērā revidējamajā vienībā izveidoto iekšējo kontroli, kas attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu un to patiesu izklāstu, lai izstrādātu apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par šīs iekšējās kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī novērtējumu par izmantoto grāmatvedības metožu atbilstīgumu un par Eiropas Revīzijas palātas vadības izdarīto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī novērtējumu par finanšu pārskatu vispārējo izklāstu.

Uzskatām, ka gūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

Atzinums

Uzskatām, ka šie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2012. gada 31. decembrī, kā arī par tās finanšu rezultātiem un naudas plūsmām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā saskaņā ar Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem.

Luksemburgā, 2013. gada 3. jūnijā

PricewaterhouseCoopers, Société coopérative

pārstāvis

Pierre KRIER


FINANŠU PĀRSKATI UN PASKAIDROJUMI

Bilance 2012. gada 31. decembrī

(EUR)

 

Piezīme

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Ilgtermiņa aktīvi

Nemateriālie aktīvi

3.1.

2 271 343

799 634

Īpašums, iekārtas un aprīkojums

3.2.

95 437 237

55 724 407

Ilgtermiņa debitoru parādi

 

25

25

 

 

97 708 605

56 524 066

Apgrozāmie aktīvi

Īstermiņa debitoru parādi

3.3.

1 587 108

423 944

Nauda un tās ekvivalenti

3.4.

23 625 043

48 109 130

 

 

25 212 151

48 533 074

Aktīvi kopā

 

122 920 756

105 057 140

Ilgtermiņa saistības

Pabalsti darbiniekiem

3.5.

58 935 308

53 664 443

Citas ilgtermiņa saistības

3.6.

175 000

175 000

 

 

59 110 308

53 839 443

Īstermiņa saistības

Īstermiņa uzkrājumi

3.7.

3 066 916

898 000

Kreditoru parādi

3.8.

23 702 306

10 858 973

 

 

26 769 222

11 756 973

Saistības kopā

 

85 879 530

65 596 416

Neto aktīvi

 

37 041 227

39 460 724

Uzkrātais atlikums/deficīts

 

39 460 724

33 044 880

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

(2 419 498)

6 415 844

Neto aktīvi

 

37 041 226

39 460 724

Pievienotās piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu 2012. gada 31. decembrī slēgtajā gadā

(EUR)

 

Piezīme

2012. g.

2011. g.

Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm

4.1.

117 795 049

115 620 434

Ieņēmumi no administratīvām darbībām

4.2.

19 304 343

19 079 500

Citi pamatdarbību ieņēmumi

4.3.

45 439

38 707

Pamatdarbību ieņēmumi kopā

 

137 144 831

134 738 641

Personāla izdevumi

4.5.

(103 441 065)

(99 838 855)

Ar aktīviem saistītie izdevumi

3.1.–3.2. un 4.6.

(3 351 126)

(2 894 307)

Citi administratīvie izdevumi

4.7.

(23 543 939)

(22 109 488)

Pamatdarbības izdevumi

4.8.

(18 586)

(52 733)

Pamatdarbību izdevumi kopā

 

(130 354 716)

(124 895 383)

Atlikums/(deficīts) no pamatdarbībām

 

6 790 116

9 843 258

Finanšu ieņēmumi

4.9.

59 336

380 229

Finanšu izdevumi

4.10.

(20 025)

(20 025)

Izmaiņas pensiju kapitālā (– izdevumi, + ieņēmumi)

3.5. un 4.11.

(9 248 924)

(3 787 618)

Atlikums/(deficīts) ne no pamatdarbībām

 

(9 209 613)

(3 427 414)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

 

(2 419 498)

6 415 844

Pievienotās piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Naudas plūsmas tabula par 2012. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)

 

2012. g.

2011. g.

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(2 419 498)

6 415 844

Pamatdarbības — korekcijas

Amortizācija

209 828

244 685

Nolietojums

3 139 253

2 646 567

Palielinājums/ (samazinājums) uzkrājumos riskiem un maksājumiem

2 168 917

898 000

(Palielinājums) / samazinājums īstermiņa debitoru parādos

(1 164 040)

99 583

(Palielinājums) / samazinājums ES struktūru maksājumos

876

7 712

Palielinājums/ (samazinājums) kreditoru parādos

12 852 333

3 176 197

Palielinājums / (samazinājums) saistībās attiecībā uz ES struktūrām

(9 000)

22 218

Neto naudas plūsma no pamatdarbībām

14 778 669

13 510 806

Naudas plūsmas no ieguldījumu darbībām

Materiālo un nemateriālo aktīvu iegāde (–)

(44 535 664)

(21 019 575)

Ieņēmumi no materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem (+)

2 043

3 055

Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbībām

(44 533 621)

(21 016 520)

Palielinājums / (samazinājums) darbinieku pabalstos

5 270 865

347 058

Naudas un tās ekvivalentu neto palielinājums / (samazinājums)

(24 484 087)

(7 158 656)

Nauda un tās ekvivalenti gada sākumā

48 109 130

55 267 786

Nauda un tās ekvivalenti gada beigās

23 625 043

48 109 130

Pievienotās piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Neto aktīvu izmaiņu pārskats par 2012. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)

Neto aktīvi

2012. g.

2011. g.

Bilance gada sākumā

39 460 724

33 044 880

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(2 419 498)

6 415 844

Bilance gada beigās

37 041 226

39 460 724

Pievienotās piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu piezīmes

1.    Vispārīga informācija

Eiropas Revīzijas palātu (turpmāk tekstā – “Palāta”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja ar 1975. gada 22. jūlija Briseles līgumu, un tā sāka darbu kā Savienības ārējās revīzijas struktūra 1977. gada oktobrī.

Eiropas Revīzijas palātas pamatuzdevums

Eiropas Revīzijas palāta ir ES iestāde, kas ar Līgumu izveidota, lai revidētu ES finanses. Būdama ES ārējās revīzijas iestāde, Palāta sekmē ES finanšu labāku pārvaldību un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.

Palāta veic revīzijas, kurās vērtē ES finanšu līdzekļu iekasēšanu un izdevumus. Tā pārbauda, vai finanšu darbības ir pareizi reģistrētas un atspoguļotas, likumīgi un pareizi veiktas un pārvaldītas tā, lai nodrošinātu saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Par veikto revīziju rezultātiem Palāta ziņo skaidros, būtiskos un objektīvos ziņojumos un pārskatos. Tā sniedz arī atzinumus finanšu pārvaldības jautājumos.

Palāta veicina pārskatatbildību un pārredzamību, kā arī palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei pārraudzīt ES budžeta izpildi, īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā. Palāta ir apņēmusies būt efektīva organizācija, kas viena no pirmajām ievieš jaunākos sasniegumus publiskā sektora revīzijā un pārvaldē.

Palātas finanšu gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.    Juridiskais pamats un grāmatvedības noteikumi

2.1.   Pārskatu sagatavošanas pamats

Palātas pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, kā arī saskaņā ar Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem.

2.2.   Grāmatvedības principi

Saskaņā ar Finanšu regulas 141. pantu finanšu pārskatos ir sniegta informācija, tostarp par grāmatvedības metodēm, tādā veidā, kas nodrošina, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Budžeta pārskatos ievēro Finanšu regulā noteiktos budžeta principus. Pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par budžeta ieņēmumu un izdevumu darbībām.

Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir starptautiski atzīti publiskā sektora grāmatvedības standarti. Pēc apspriešanās ar pārējām iestādēm šos grāmatvedības noteikumus ir apstiprinājis Komisijas galvenais grāmatvedis.

2.3.   Ārvalstu valūtas atlikumu un darījumu vērtēšana

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu atzīst peļņu un zaudējumus no darījumu norēķiniem ārvalstu valūtā un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un pasīvu pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursiem gada beigās.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina euro pēc 31. decembra maiņas kursiem.

2.4.   Nemateriālie aktīvi

Iegūtās datorprogrammatūru licences novērtē pēc to sākotnējām izmaksām, no kurām atskaita amortizāciju un vērtības samazinājumu. Aktīvus amortizē pēc lineārās metodes četru gadu laikā. Iekšēji izveidotos nemateriālos aktīvus kapitalizē, ja ir ievēroti attiecīgie ES grāmatvedības noteikumu kritēriji. Maksas, kuras var kapitalizēt, ietver visas tieši saistītās izmaksas, kas vajadzīgas, lai izveidotu, radītu un sagatavotu aktīvu, kas būtu izmantojams tādā veidā, kā to paredzējusi vadība. Maksas, kas saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizētās attīstības maksas un uzturēšanas maksas ir atzītas par izdevumiem, kad tie ir radušies.

2.5.   Īpašums, iekārtas un aprīkojums

Visu īpašumu, iekārtas un aprīkojumu novērtē pēc to sākotnējām izmaksām, no kurām atskaita nolietojumu un vērtības samazinājumu. Sākotnējās izmaksas ietver izdevumus, kas it tieši saistāmi ar konkrētā aktīva ieguvi vai izveidi.

Turpmākās izmaksas iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai vajadzības gadījumā atzīst kā atsevišķu aktīvu tikai tad, ja ir ticams, ka ar to saistītie ekonomiskie ieguvumi nākotnē vai pakalpojuma potenciāls nonāks Palātā, un ja tā izmaksas var ticami izmērīt. Remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā tajā finanšu periodā, kurā tās ir radušās. Tā kā Palāta neaizņemas naudu īpašuma, iekārtu un aprīkojuma iegādei, tad nav ar šādiem pirkumiem saistītu aizņēmuma izmaksu.

Zemei un mākslas darbiem nav nolietojuma, jo uzskata, ka tiem ir beztermiņa lietošanas laiks. Aktīviem veidošanās procesā nolietojumu neuzrāda, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Citiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai saistītu to izmaksas ar atlikumvērtībām aplēstajā lietošanas laikā, šādi:

Ēkas

25 gadi jeb paredzētais lietderīgās izmantošanas laiks

Iekārtas, aprīkojums un darbarīki

4, 8 gadi

Mēbeles un autoparks

4, 8, 10 gadi

Datortehnika

4 gadi

Nomātu telpu labiekārtošana

nomas termiņš

Cits aprīkojums un ierīces

4, 6, 8 gadi

2.6.   Pabalsti darbiniekiem

Pabalsti darbiniekiem veido Palātas locekļu tiesības uz pensiju nākotnē saskaņā ar 19. pantu Padomes 1977. gada 18. oktobra Regulā (ES, Euratom, EOTK) Nr. 2290/77 par Revīzijas palātas locekļu atalgojumu (1), pensiju shēmā paredzētos pabalstu maksājumus iekļauj Savienības budžetā, un dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu.

Šīs saistības attiecībā uz turpmākajiem pensiju maksājumiem uzskaita un atspoguļo saskaņā ar EK 12. grāmatvedības noteikumu “Pabalsti darbiniekiem”. Šīs saistības aprēķina, ņemot vērā pensiju shēmas specifiku, atbilstoši 25. starptautiskajam publiskā sektora grāmatvedības standartam (IPSAS 25).

25. starptautiskajā publiskā sektora grāmatvedības standartā (IPSAS 25) minēts, ka pēcnodarbinātības pabalstu izmaksām nosaka tagadnes vērtību (proti, nosaka to vērtību dienā, kad Palātas loceklis iegūst pensijas tiesības). Aktuārās saistības nosaka pastāvīgi, ņemot vērā gan sagaidāmos pabalstus amata pienākumu pildīšanas laikā, gan paredzamos algas paaugstinājumus. Šo saistību aprēķināšanā izmantoto aktuāro vērtēšanas metodi sauc par plānotās vienības kredītmetodi.

Aplēstie nodokļi, kurus piemēros turpmākajiem pensiju maksājumiem, ir atskaitīti no saistībām, jo tie atgriežas ES budžetā kā ieņēmumi.

Pensiju saistības pārrēķina katru gadu pārskata datumā. Saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā izdevumos par pensijām ir iekļautas gada laikā izmaksātās pensijas un gada beigās veiktās pensiju saistību korekcijas, abos gadījumos neietverot nodokļus. Aktuāro peļņu un zaudējumus atzīst pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu.

Attiecībā uz iespējamajiem “Plāna aktīviem” jāmin, ka pašlaik Palāta nav atvēlējusi nekādus aktīvus pensiju saistību finansēšanai.

2.7.   Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, kad Palātai pagātnes notikumu rezultātā ir aktuālas juridiskas vai praktiskas saistības attiecībā pret trešām personām; tas ir vairāk nekā ticami, ka resursi aizplūdīs šo saistību izpildei, un šo summu var ticami aprēķināt. Uzkrājumus neuzskata par pamatdarbības zaudējumiem nākotnē. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par izdevumiem, kas gaidāmi, lai konkrētajā datumā izpildītu aktuālās saistības.

2.8.   Izdevumu atzīšana

Saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz aplēsi par attiecīgajā periodā veicamajiem pārskaitījumiem. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar izvērstām darbības un praktiskām norādēm, ar kurām paredzēts nodrošināt finanšu pārskatu patiesu un objektīvu izklāstu.

3.    Bilances piezīmes

ILGTERMIŅA AKTĪVI

3.1.   Nemateriālie aktīvi

Izmaiņas nemateriālajos aktīvos 2012. gadā bija šādas:

(EUR)

 

Bruto uzskaites vērtības 2012. gada 1. janvārī

Papildu iegāde

Bruto uzskaites vērtības 2012. gada 31. decembrī

Uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembris

Neto uzskaites vērtības 2012. gada 31. decembrī

Datorprogrammas

1 280 384

122 962

1 403 346

(1 066 430)

336 916

Nemateriālie aktīvi veidošanas procesā

375 852

1 558 575

1 934 427

 

1 934 427

Kopā

1 656 236

1 681 537

3 337 773

(1 066 430)

2 271 343

Ar izpētes pasākumiem saistītas izmaksas 2012. gadā netika atzītas.

3.2.   Īpašums, iekārtas un aprīkojums

Izmaiņas īpašumos, iekārtās un aprīkojumā 2012. gadā bija šādas:

(EUR)

 

Bruto uzskaites vērtības 2012. gada 1. janvārī

Papildu iegāde

Realizācija

Pārvietojums

Bruto uzskaites vērtības 2012. gada 31. decembrī

Uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums 2012. gada 31. decembris

Neto uzskaites vērtības 2012. gada 31. decembrī

Zeme

776 631

 

 

 

776 631

 

776 631

Ēkas

58 014 262

42 377

 

64 803 349

122 859 988

(32 625 657)

90 234 331

Iekārtas un aprīkojums

301 916

371 089

(20 158)

 

652 847

(205 087)

447 760

Datortehnika

4 334 320

660 234

(263 787)

 

4 730 767

(3 759 898)

970 869

Mēbeles un autoparks

2 083 118

2 386 015

(22 607)

 

4 446 526

(1 503 520)

2 943 006

Cits aprīkojums un ierīces

1 879 098

27 301

(14 571)

 

1 891 828

(1 831 287)

60 541

Materiālie aktīvi veidošanas procesā

25 440 337

39 367 111

(64 803 349)

4 099

 

4 099

Kopā

92 829 682

42 854 127

(321 123)

135 362 686

(39 925 449)

95 437 237

K3 ēku nodeva ekspluatācijā 2012. gada 15. novembrī, un no minētās dienas to pārnesa no pozīcijas “Aktīvi veidošanās procesā” uz pozīciju “Ēkas” (sk. 5.3. punktu).

APGROZĀMIE AKTĪVI

3.3   Īstermiņa debitoru parādi

(EUR)

 

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Īstermiņa debitoru parādi, galvenokārt darbinieku pārnesto izcelsmes valsts pensiju tiesību dēļ

2 030

4 222

Dažādi debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz darbinieku algām un avansiem par komandējumiem

200 942

127 949

Nākamo periodu izdevumi par ēku nomu un IT līgumiem

1 382 757

289 518

ES struktūru debitoru parādi

1 379

2 255

Kopā

1 587 108

423 944

3.4.   Nauda un tās ekvivalenti

(EUR)

 

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Sīkizdevumi

1 000

1 000

Bankas norēķinu konts

2 627 191

1 113 170

Fiduciārais konts

20 996 852

46 994 960

Kopā

23 625 043

48 109 130

2010. gada 27. janvārī Eiropas Revīzijas palāta un Luksemburgas Valsts krājbanka (Banque et Caisse d’Epargne de l’Etat) atvēra fiduciāro kontu. Fiduciārais konts ļauj Palātai apsaimniekot budžetu, ko budžeta lēmējiestāde piešķīrusi K3 biroju ēkas projektam (sk. 5.3. punktu).

Palāta fiduciāro kontu izmanto tikai ar konkrētiem nosacījumiem, kas izklāstīti līgumā ar Luksemburgas Valsts krājbanku.

Šā fiduciārā konta maksājumu vienīgais saņēmējs ir bankas norēķinu konts, kas pieder konsorcijam, kurš darbojas kā projektu vadītājs. Šo norēķinu kontu lieto tikai projekta vadītājs, lai samaksātu rēķinus būvuzņēmumiem.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

3.5.   Pabalsti darbiniekiem

Šīs saistības aprēķina Eiropas Savienības Statistikas birojs sadarbībā ar neatkarīgu ekspertu, kurš ir kvalificēts izmantojamās metodes piemērošanā un attiecīgo aktuāro pieņēmumu definēšanā.

Nākotnē maksājamo pensiju saistības aprēķina bez nodokļiem, kurus atgūs par pensijas maksājumiem nākotnē (sk. arī 2.6. piezīmi).

(EUR)

 

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Bruto summa

72 804 580

66 526 128

Nodokļu likme (%) (2)

19,05 %

19,33 %

Nodokļi

13 869 273

12 861 685

Nodokļu neto summa

58 935 308

53 664 443

Izmaiņas locekļu neto pensiju saistībās

5 270 865

347 058

Palātas locekļiem paredzētais pensiju plāns ir noteiktu izmaksu plāns. Ar to saistīti šādi noteiktie pabalsti:

pārejas pabalsts (izmaksā trīs gadus pēc amata pienākumu pildīšanas beigām),

vecuma pensija,

invaliditātes pensija un pabalsts,

apgādnieka zaudējuma pensija (izmaksā pēc Palātas locekļa nāves neatkarīgi no tā, vai nāve iestājas, kad loceklis ir jau pensionējies vai pirms tam).

Saistības jāaprēķina šādām saņēmēju kategorijām:

pašreizējie Palātas locekļi,

bijušie Palātas locekļi, kuri saņem pārejas pabalstu,

bijušie Palātas locekļi pēc pārējas laika (atliktā pensija),

pensionējušies Palātas locekļi,

pastāvīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

īslaicīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

pārdzīvojušie laulātie,

bāreņi.

Pensiju saistību novērtēšanā jāizvērtē mainīgie lielumi, kuri ir saistīti ar tautsaimniecības un demogrāfijas attīstības aspektiem. Galvenie aktuārie pieņēmumi ir šādi:

Aktuāru pieņēmums

2011. gada 31. decembris

2012. gada 31. decembris

Vidējā vecuma starpība starp precētiem vīriešiem un sievietēm

3 gadi

3 gadi

Varbūtība, ka vīrietis ir precējies

Ģimenes stāvoklis atskaites datumā

Ģimenes stāvoklis atskaites datumā

Varbūtība, ka sieviete ir precējusies

Ģimenes stāvoklis atskaites datumā

Ģimenes stāvoklis atskaites datumā

Ģimenes stāvoklis

Stāvoklis atskaites datumā

Stāvoklis atskaites datumā

Koeficients bāreņu un šķirtā laulātā pensijai

0 %

0 %

Pieņemtais pensionēšanās vecums

65

65

Sagaidāmais inflācijas līmenis shēmas darbības laikā

1,6 %

1,7 %

Nominālā diskonta likme (NDR)

4,6 %

3,3 %

Reālā diskonta likme (RDR)

3,0 %

1,6 %

Vispārējais algu pieaugums (GSG)

0,0 %

0,0 %

Vispārējā pensiju pārvērtēšana (GPR)

0,0 %

0,0 %

Atsevišķu algu pieaugums (ISP)

Nav (izņemot iecelšanu jaunā darbā)

Nav (izņemot iecelšanu jaunā darbā)

Mirstības tabula veseliem cilvēkiem

2008 ICSLT  (3)

2008 ICSLT  (3)

Mirstības tabula cilvēkiem ar invaliditāti

Līmenis atbilst veselam cilvēkam, kas vecāks par trim gadiem

Līmenis atbilst veselam cilvēkam, kas vecāks par trim gadiem

3.6.   Citas ilgtermiņa saistības

Pēc K9 biroju ēkas nomas līguma izbeigšanas saskaņā ar līgumu ir jāmaksā EUR 175 000.

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

3.7.   Īstermiņa uzkrājumi

Komisija 2012. gada 11. janvārī nolēma Tiesā celt prasību pret Padomi par to, ka 2011. gadā nav pieņemta ikgadējā ES darbinieku algu korekcija. Pēc šā lēmuma tika rezervēts īstermiņa uzkrājums neizmaksātajiem 1,7 % no algu maksājumiem, atskaitot nodokļus un pensiju ieturējumu. Tas pats attiecas uz 2012. gada algu korekciju ar koeficientu 1,7 % par laiku no 2012. gada jūlija līdz decembrim.

Otrais īstermiņa uzkrājums attiecas uz nenokārtoto pensiju iemaksu samazinājumu, kas, iespējams, būs jāatmaksā darbiniekiem:

no 2011. gada 1. jūlija – samazinājums no 11,6 % līdz 11,0 %,

no 2012. gada 1. jūlija – turpmāks samazinājums no 11,0 % līdz 10,6 %.

3.8.   Kreditoru parādi

(EUR)

 

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Īstermiņa parādi kreditoriem

445 830

100 012

Dažādi kreditoru parādi par darbinieku algām un personāla izdevumiem

344 427

478 469

Uzkrātās maksas

22 864 727

10 224 170

Parādi konsolidētajām ES struktūrām, galvenokārt Eiropadomei un Parlamentam

47 322

56 322

Kopā

23 702 306

10 858 973

4.    Piezīmes pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu

4.1.

“Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm” atbilst līdzekļiem, ko Palāta katru mēnesi prasa Komisijai sava bankas konta papildināšanai.

4.2.

“Ieņēmumi no administratīvām darbībām”: šo pozīciju veido galvenokārt atskaitījumi no Palātas locekļu un darbinieku algām saistībā ar nodokļiem un sociālajām iemaksām.

4.3.

“Citi pamatdarbības ieņēmumi” cita starpā rodas no guvumiem valūtas kursa izmaiņu rezultātā.

4.4.

Ieņēmumi bija radušies gan komerciālas apmaiņas darījumos, gan ar komerciālu apmaiņu nesaistītos darījumos, kā parādīts turpmāk:

(EUR)

 

2012. g.

2011. g.

Ieņēmumi no maiņas darījumiem

41 910

12 301

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar maiņu

137 102 921

134 726 340

Ieņēmumi kopā

137 144 831

134 738 641

4.5.

“Personāla izdevumi” ietver Palātas locekļu, ierēdņu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumu. Agrāko Palātas locekļu pārejas pabalsti un ar locekļu pensijām un pārejas pabalstiem saistītie nodokļi tagad ir ietverti postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” (sk. 4.11. piezīmi).

4.6.

Ar aktīviem saistītos izdevumus veido materiālo un nemateriālo aktīvu nolietojums/amortizācija.

4.7.

Paši svarīgākie posteņi pozīcijā “Citi administratīvie izdevumi” ir:

ēku noma un ar to saistītās izmaksas,

IT un telekomunikācijas,

komandējumu izdevumi,

telpu uzkopšanas un apsardzes pakalpojumi.

4.8.

“Pamatdarbības izdevumi” cita starpā rodas no zaudējumiem valūtas kursa izmaiņu rezultātā.

4.9.

“Finanšu ieņēmumus” veido bankas procenti no Palātas norēķinu konta un fiduciārā konta.

4.10.

“Finanšu izdevumus” veido bankas komisijas maksas, kas atskaitītas no Palātas norēķinu konta un fiduciārā konta.

4.11.

Postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” ietverti visi izdevumi saistībā ar Palātas locekļu pensijām. Tajā iekļauti gada laikā pensijās un pārejas pabalstos izmaksātie līdzekļi, kā arī gada beigās veiktā korekcija visu turpmāko pensiju maksājumu saistībām, kas izskaidro atšķirību starp abiem gadiem.

(EUR)

 

2012. g.

2011. g.

Izmaiņas locekļu neto pensiju saistībās

5 270 865

347 058

Izmaksātās vecuma pensijas

2 590 511

2 506 455

Izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas

350 485

373 724

Izmaksātie pārejas pabalsti

1 785 937

1 192 009

Izmaksātās invaliditātes pensijas

23 809

71 494

Gadā izmaksāto pensiju starpsumma

4 750 742

4 143 682

Korekcijas koeficients

163 476

121 472

No maksājumiem atskaitītie nodokļi

(936 159)

(824 594)

Izmaiņas pensijās kopā

9 248 924

3 787 618

5.    Cita svarīga informācija

5.1.   Iespējamie aktīvi

Saskaņā ar līgumsaistībām pakalpojumu sniedzēji ir snieguši šādas bankas garantijas:

(EUR)

 

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Ceļojumu aģentūra

50 000

50 000

K1 ēkas atjaunošana

2 500

2 500

K3 ēkas projekta vadība

7 096 680

6 765 339

Autoparka noma

60 000

Apdrošināšanas sabiedrība

1 361

Telekomunikācijas

20 000

20 000

Kopā

7 170 541

6 897 839

5.2.   Saistības finansējumam nākotnē

(EUR)

 

2012. gada 31. decembris

2011. gada 31. decembris

Ēku operatīvā noma

2 579 580

6 336 852

IT materiālu, automašīnu un citu iekārtu operatīvā noma

1 044 344

862 449

Starpsumma

3 623 924

7 199 301

Saistības vēl neizlietotajās apropriācijās (budžeta nenokārtoto saistību atlikums) pēc 2012. gada uzkrāto maksu atskaitīšanas

1 385 871

8 258 004

Kopā

5 009 795

15 457 305

Nenokārtotās saistības ir budžeta uzskaites elements, kas atspoguļo nenokārtoto saistību vērtību. Tā ir starpība starp uzņemtām saistībām un veiktiem maksājumiem, kas izskaidrojama ar laikposmu starp saistību uzņemšanu un attiecīgo maksājumu veikšanu.

5.3.   Palātas ēku celtniecības projekti

Palāta sāka darbu centrālajā ēkā (K1 biroju ēkā) 1988. gadā, un 1990. gadā tā iegādājās šo ēku un zemi, uz kuras tā atrodas, savā īpašumā. 1999. gadā Palāta un Luksemburgas valsts noslēdza pamatnolīgumu, ar kuru Palātai par EUR 1 piešķīra tiesības 49 gadus izmantot otru zemes gabalu (zemes nomas termiņš atjaunojams vēl vienu reizi), lai uzbūvētu centrālās ēkas paplašinājumu (K2 biroju ēku). Tomēr, tā kā bija jāveic dažādi pasākumi saistībā ar biroju ēkas otro paplašinājumu (K3 biroju ēka), 2008. gada 22. februārī Luksemburgas valsts un Palāta noslēdza jaunu pamatnolīgumu.

Abus šos zemes gabalus iepriekš minētajiem biroju ēkas paplašinājumiem (K2 un K3 biroju ēkām) Luksemburgas valsts pārdeva Palātai par simbolisku cenu – EUR 1.

Ja Palāta jebkad nolems nodot trešai personai, kas nav Kopienas iestāde vai struktūra, vienu vai otru paplašinājumu, tā atdos zemi Luksemburgas valsts īpašumā un saņems simbolisku samaksu EUR 1 apmērā, un Luksemburgas valsts varēs izmantot tiesības nopirkt šo ēku par neatkarīga eksperta noteikto cenu. Ja valsts nolems šo iespēju neizmantot, tā var piešķirt zemes lietošanas tiesības ēkas pircējiem.

Luksemburgā ir atļauts izmantot biroju ēkas 15 gadus; pēc tam tās ir jāmodernizē, lai tās atbilstu attiecīgajiem veselības aizsardzības, drošības un vides standartiem. K1 biroju ēku modernizēja atbilstīgi šiem veselības aizsardzības un drošības standartiem. Darbi ir pabeigti, un oficiālā galīgā pieņemšana bija apstiprināta 2010. gadā. K2 biroju ēku nodeva ekspluatācijā 2003. gada novembrī, un tai izsniegtā ekspluatācijas atļauja (autorisation d’exploitation) ir derīga līdz 2018. gadam.

K3 biroju ēkas celtniecība sākās 2010. gada martā. Pirmais piešķīrums bija 55 miljoni EUR, otrais piešķīrums bija 11 miljoni EUR, trešais piešķīrums 2011. gadā bija 7 miljoni EUR, un ceturtā piešķīruma pirmā daļa 2012. gadā bija 3 miljoni EUR. Daļu no ceturtā piešķīruma izlietoja 2012. gadā, bet atlikums ir iekļauts nenokārtotajās saistībās (sk. 5.2. punktu).

2009. gada 15. jūnijā pēc uzaicinājuma piedalīties atklātā konkursā Palāta parakstīja pakalpojumu līgumu ar konsorciju, kurš būs K3 biroju ēkas celtniecības projekta vadītājs. Viens no projekta vadītāja pienākumiem ir Palātas vārdā sagatavot un noslēgt līgumus ar būvniecības uzņēmumiem, uzraudzīt darbu izpildi un pārbaudīt attiecīgos rēķinus pirms samaksas veikšanas. Pēc tam, kad Palātas atbildīgie dienesti ir pārbaudījuši rēķinus un atļāvuši maksājumu, projekta vadītāja pienākums ir veikt samaksu būvniecības uzņēmumiem. Tātad projekta vadītājs uzņemas finanšu saistības attiecībās ar būvuzņēmēju sabiedrībām. Savukārt Palātas līgumā ar projekta vadītāju ir paredzēts, ka Palātai ir jābūt budžeta robežās pieejamiem pietiekamiem līdzekļiem, ar kuriem segt projekta vadītāja saistības pret būvuzņēmēju sabiedrībām. Lai to nodrošinātu, Palāta ir parakstījusi fiduciāru līgumu ar vietējo banku, un tādējādi tai ir līdzekļi, ko budžeta lēmējiestādes ir darījušas pieejamus. Eiropas Savienības finansiālās intereses ir aizsargātas, jo ir noslēgts fiduciārs līgums.

K3 ēku ekspluatācijā nodeva 2012. gada 15. novembrī.

5.4.   Potenciāli nozīmīgas saistības tiesvedības gadījumā  (4)

Nav.


(1)  OV L 268, 20.10.1977., 1. lpp.

(2)  Noapaļota.

(3)  Starptautiskā ierēdņu dzīves ilguma tabula (International Civil Servants Life Table).

(4)  ES 10. grāmatvedības noteikums – Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.


BUDŽETA INFORMĀCIJA PAR 2012. FINANŠU GADU

A.   Budžeta rezultāta aprēķins

Gada budžeta rezultātu aprēķina, pamatojoties uz budžeta izpildes datiem.

(EUR)

Maksājumi no 2012. gada apropriācijām

(124 667 052)

Maksājumi no pārnestajām maksājumu apropriācijām

(11 214 098)

Maksājumi no apropriācijām, kas ir saistītas ar īpašiem mērķiem paredzētiem ieņēmumiem

(186 884)

2012. gadā apmaksātie iekasēšanas rīkojumi

19 388 466

Budžeta iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti līdz 2012. gadam, bet iekasēti 2012. gadā

5 423

Korekcija iepriekšējo gadu iekasēšanas rīkojumiem

 

Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz 2013. gadu

(13 130 039)

No iepriekšējiem gadiem pārnestā apropriācija

13 087 563

No iepriekšējā gada pārnesto apropriāciju pielāgojums, kas pieejams 31. decembrī un radies no piešķirtajiem ieņēmumiem

474 734

Budžeta rezultāts

(116 241 886)

Sākotnēji apstiprinātais un galīgais budžets netika ne papildināts, ne arī samazināts.

B.   Saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošana ar budžeta rezultātu

(EUR)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(2 419 498)

Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav ietverti budžeta rezultātā

(98 042 918)

Iepriekšējā gada un kārtējā gada beigās uzkrāto maksu starpība

8 519 412

Summa no Komisijas korespondējošā konta, kas iegrāmatota Pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu

(117 795 049)

Gada beigās nenomaksātie rēķini, kas iegrāmatoti pie maksām (6. grupa)

174 028

Materiālo un nemateriālo aktīvu nolietojums

3 351 126

Uzkrājumi

 

Vērtības samazinājumi

 

Iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti 2012. gadā 7. grupā, vēl nav iekasēti

(1 310)

Maksājumi no pārnestajām maksājumu apropriācijām

11 214 098

Cits

(3 518 922)

Maiņas kursa atšķirības

13 699

Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti budžeta rezultātā, bet nav iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā

(15 779 470)

Aktīvu iegāde (samaksa veikta pārskata gada laikā)

(5 003 498)

Budžeta iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti līdz 2012. gadam, bet iekasēti 2012. gadā

5 867

Uz 2013. gadu pārnestās maksājumu apropriācijas

(13 130 039)

No iepriekšējā gada neizmantoto pārnesto maksājumu apropriāciju anulēšana

1 873 466

No iepriekšējā gada pārnesto apropriāciju pielāgojums, kas pieejams 31. decembrī un radies no piešķirtajiem ieņēmumiem

474 734

Pensiju maksājumi (tie ir budžeta maksājumi, kurus veic no uzkrājumiem)

 

Cits

 

Budžeta rezultāts

(116 241 886)


NEATKARĪGAIS TICAMĪBAS ZIŅOJUMS

Eiropas Revīzijas palātas vadībai

Esam noskaidrojuši, ka finanšu līdzekļi, kurus Eiropas Revīzijas palātai (turpmāk tekstā – “Palāta”) piešķīra Eiropas Komisija, ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem un ka kredītrīkotāju ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību un normatīvajiem aktiem, ko piemēro finanšu resursiem, kuri bija pieejami un ir izlietoti no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

Palātas vadība ir atbildīga par grāmatvedību un lietvedību, kā arī par pienācīgu kontroles mehānismu ieviešanu un uzturēšanu. Mūsu pienākums ir sniegt atzinumu, kura pamatā ir mūsu veiktā pārbaude.

Pārbaudi veicām saskaņā ar 3000. starptautisko standartu par pārliecības iegūšanu (ISAE 3000) “Pārliecības iegūšana no avotiem, kas nav revīzija vai vēsturiskās finanšu informācijas pārskatīšana”, ko pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de Surveillance de Secteur Financier). Šajos standartos ir noteikts pārbaudi plānot un veikt tā, lai ar pamatotu pārliecību atklātu resursu nepienācīgu izlietojumu, kas būtiski ietekmē Palātas grāmatvedību.

Savā revīzijas darbā, testējot un atlasot paraugus, mēs galvenokārt pārbaudījām pierādījumus, kuri pamato apgalvojumu, ka:

Palātai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību un normatīvajiem aktiem.

Mūsu pārbaudes kritēriji ir turpmāk minētie tiesību un normatīvie akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2010 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – “budžets”) un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”),

Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (turpmāk tekstā – “Piemērošanas noteikumi”),

Eiropas Revīzijas palātas Lēmums Nr. 6-2012 par Palātas budžeta izpildes iekšējo kārtību, kuru Palāta pieņēma savā 2012. gada 12. janvāra sēdē. Šie noteikumi veido daļu no procedūrām, kas noteiktas Līgumos, vai uz Līgumu pamata slēgtiem nolīgumiem, kuri attiecas uz darbībām, kas saistītas ar budžeta izpildi.

Par kritērijiem izmantoti šādi iekšējās kārtības noteikumi:

7. pants. Paraksti. “Katra no pusēm, kas iesaistīta tādu darbību plānošanā, kontrolē un reģistrācijā, kuru mērķis ir noteikt un gūt ieņēmumus vai tērēt līdzekļus un veikt maksājumus, par savu iesaistīšanos parakstās, norādot datumu”,

9. pants. Celtniecības projekti. “Pirms Palāta dod savu piekrišanu jebkādām līgumsaistībām attiecībā uz šādu projektu, atbildīgais dienests iesniedz paskaidrojuma dokumentu, kurā pamatota projekta atbilstība finanšu shēmai”,

16. pants. Maksājumu veikšana. “Grāmatvedis izpilda maksājumu rīkojumus, kas definēti Finanšu regulas 80. pantā, pēc tam, kad ir pārbaudījis obligātos rekvizītus, kuri minēti Piemērošanas noteikumu 103. panta 1. punktā un 104. pantā”,

23. panta 1. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Ievērojot Finanšu regulas 21. pantu, apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot tās sadaļās un nodaļās; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos”,

23. panta 2. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Visos pārvietojumu pieprasījumos jāpaskaidro, kāpēc apropriāciju nepietiek. Pārvietojuma pieprasījums jāparaksta atbildīgajam direktoram vai tā prombūtnē – atbildīgajam nodaļas vadītājam”,

24. pants. Apropriāciju pārnešana. “Atbildīgais kredītrīkotājs uz papīra vai elektroniski sagatavo sarakstu, kurā norāda saistību pieejamo atlikumu; šo atlikumu, kas ņemts no 27. panta 3. punktā minētās integrētās datorsistēmas, vajadzības gadījumā koriģē, ņemot vērā anulējamās apropriācijas, un norāda uz nākamo gadu pārnesamās apropriācijas”,

26. pants. Īpašumu inventarizācija. “Materiālo aktīvu uzskaites sarakstu glabā datu bāzē”,

27. pants. Obligātās pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. “Saskaņā ar Palātas pieņemtajiem obligātajiem iekšējās kontroles standartiem kredītrīkotāji izstrādā pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. Katru budžeta darbību veic (..) persona, kas atbild par ex ante pārbaudi. (..) Par ex ante pārbaudēm atbildīgie darbinieki ievēro profesionālās ētikas kodeksu, ko Palāta ir izveidojusi ex ante pārbaužu funkcijai, kā arī procedūras, kuras izveidojis kredītrīkotājs”.

Uzskatām, ka pārbaude, kuru veicām, pietiekami pamato mūsu sniegto atzinumu.

Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem:

Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.

Mūsu ziņojums sniegts vienīgi pirmajā rindkopā izklāstītajam mērķim un ir paredzēts tikai jūsu zināšanai, un nav izmantojams nekādam citam mērķim vai izplatāms citām personām, izņemot publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2013. gada 3. jūnijā

PricewaterhouseCoopers, Société coopérative

pārstāvis

Pierre KRIER


4.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/s2


PIEZĪME LASĪTĀJIEM

Neskarot 287. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ar kuru Revīzijas palātai uzticēts revidēt visus Savienības ieņēmumus un izdevumus, kā arī neskarot minētā līguma 319. pantu, ar kuru reglamentē budžeta izpildes apstiprināšanu, Revīzijas palāta kopš 1987. finanšu gada slēgšanas katru gadu lūdz ārējam revidentam revidēt tās ieņēmumu un izdevumu pārskatus.

Revīzijas palātas ārējā revidenta ziņojumus par Palātas pārskatiem no 1987. līdz 1991. finanšu gadam nosūtīja vienīgi Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam.

Saskaņā ar Revīzijas palātas locekļu 1993. gada 8. jūlija sanāksmes lēmumu ārējā revidenta ziņojumus, sākot ar ziņojumu par 1992. finanšu gadu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Revīzijas palātas vārdā

Eiropas Revīzijas palātas ģenerālsekretārs

Eduardo RUIZ GARCÍA