16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/1

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/4

(1)

Ar 2015. gada 13. oktobra lēmumu (2) Padome iecēla Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas padomdevējas komitejas locekļus un viņu aizstājējus uz laikposmu no 2015. gada 20. oktobra līdz 2020. gada 19. oktobrim.

(2)

Dānijas valdība ir izvirzījusi papildu kandidatūras, lai aizpildītu vairākas amata vietas,

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/6

1.

ATGĀDINA, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis un ka Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, jo īpaši veicinot pētījumus par to cēloņiem un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības aizsardzības jautājumos.

Savienībai ir jārosina sadarbība starp dalībvalstīm sabiedrības veselības jomā un, ja vajadzīgs, jāsniedz atbalsts to darbībām. Savienībai un dalībvalstīm ir jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām. Savienības darbībās ir pilnībā jāievēro dalībvalstu pienākumi noteikt savu veselības politiku un organizēt un sniegt veselības aizsardzības pakalpojumus un veselības aprūpi, tostarp, piešķirot tiem paredzētos resursus;

2.

ATGĀDINA, ka kaitīgs alkohola patēriņš ir atzīts par būtisku riska faktoru, kas izklāstīts Komisijas paziņojumā par Eiropas Kopienas veselības stratēģiju (1), un ka darbības nolūkā mazināt alkohola radītu kaitējumu finansē no Savienības otrās un trešās veselības programmas (2);

3.

ATGĀDINA par Padomes 2001. gada Ieteikumu par alkohola lietošanas novēršanu jauniešu vidū (3), kurā Komisija tika aicināta sadarbībā ar dalībvalstīm pilnībā izmantot visas Kopienas politikas jomas, lai risinātu ieteikumā aplūkotos jautājumus, cita starpā visaptverošas valstu un Eiropas mēroga veselības veicināšanas politikas izveidi attiecībā uz alkoholu;

4.

ATGĀDINA par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai (2006.–2012. gads) (4), kā arī par Padomes 2001. (5), 2004. (6) un 2006. gada (7) secinājumiem, kuros Komisija tika aicināta ierosināt visaptverošu stratēģiju nolūkā mazināt alkohola radītu kaitējumu, par Nacionālās alkohola politikas un rīcības komitejas (CNAPA) izveidi, lai sniegtu atbalstu šādas stratēģijas īstenošanai, kā arī par Padomes 2009. gada secinājumiem (8), kuros Komisija tika aicināta noteikt prioritātes Komisijas darba nākamajam posmam alkohola un veselības aizsardzības jomā pēc pirmās ES Alkohola stratēģijas darbības termiņa beigām 2012. gadā;

5.

PAUŽ GANDARĪJUMU par Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par stratēģiju alkohola jomā, kurā tiek aicināts izstrādāt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā (2016.–2022. gads) (9), uzsverot to, cik svarīga ir Komisijas, Parlamenta, Padomes un dalībvalstu stingra politiska apņemšanās pastiprināt centienus novērst alkohola radītu kaitējumu;

6.

ATZINĪGI VĒRTĒ PVO globālo stratēģiju alkohola kaitīga patēriņa mazināšanai (10) un PVO Eiropas rīcības plānu alkohola kaitīga patēriņa mazināšanai (2012.–2020. gads) (11);

7.

AR BAŽĀM NORĀDA, ka saskaņā ar PVO ziņojumu par situāciju alkohola un veselības jomā pasaules mērogā (12) alkohola kaitīgs patēriņš ir viens no pasaulē izplatītākajiem slimību un invaliditātes riska faktoriem un ka Eiropas Savienība ir reģions, kurā ir vislielākais alkohola patēriņš pasaulē – vidējais alkohola patēriņš 2012. gadā bija 10,1 litri tīrā spirta uz vienu pieaugušo (vecumā virs 15 gadiem) (13);

8.

AR BAŽĀM NORĀDA, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumu par alkohola kaitīga patēriņa problēmas risināšanu – Ekonomika un sabiedrības veselības politika (14) – dažās dalībvalstīs pieaug regulāra un smaga dzeršana un ka kopumā valda bažas par to, ka daudzās valstīs satraucošos apjomos pieaug alkohola patēriņš jauniešu (nepilngadīgo un jaunu pieaugušo) un sieviešu vidū un ka alkohola pārmērīgs patēriņš negatīvi ietekmē ne vien katra cilvēka veselību, bet arī sabiedrību kopumā;

9.

UZSVER, ka alkohola izraisītu novēršamu nāves gadījumu, hronisku slimību un miesas bojājumu, vardarbības, nevienlīdzības veselības jomā un citu trešām pusēm radītu sociālo seku sloga mazināšana, kā arī bīstamas uzvedības reibuma stāvoklī mazināšana, īpaši jauniešu vidū, ir kļuvusi par kopīgu rūpi un ka sadarbībai un koordinācijai ES līmenī būtu pievienota vērtība;

10.

UZSVER, ka alkohola radīta kaitējuma novēršana ir nepieciešams ieguldījums, kas nes labumu ekonomikai, jo ļauj ilgtermiņā ierobežot ekonomiskos zaudējumus un izdevumus veselības aprūpes jomā, cita starpā samazinot hronisko slimību, tostarp vēža, radīto slogu, un uzlabot darbaspēka ražīgumu;

11.

UZSVER arī to, ka alkohola kaitīga patēriņa samazināšanai ir pozitīva ietekme uz sabiedrības drošību un ceļu satiksmes drošību, jo īpaši uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo personu skaita samazināšanos;

12.

NORĀDA, ka alkohola radīta kaitējuma mazināšanas nolūkā ir jārīkojas dažādās politikas jomās, iesaistot vairākas nozares visā sabiedrībā – gan valsts, gan ES līmenī;

13.

ATKĀRTO aicinājumu īstenot ES stratēģiju par alkohola radīta kaitējuma mazināšanu, ko daudzi ministri pauduši 2015. gada 21. aprīļa neformālajā veselības ministru sanāksmē, kā arī 2015. gada 19. jūnijaEPSCO padomē, un uzsver to, ka šāda ES stratēģija var vēl vairāk atbalstīt un papildināt atsevišķu valstu sabiedrības veselības politiku;

14.

TURPINĀT veicināt dažādu nozaru pieeju saistībā ar alkohola radīta kaitējuma mazināšanu valsts un ES līmenī un stiprināt vai, attiecīgi, izstrādāt visaptverošas valsts stratēģijas vai rīcības plānus, kas būtu pielāgoti īpašām vietējām un reģionālām tradīcijām;

15.

PIEŅEMT atbilstīgus pasākumus, lai pievērstos jauniešu aizsardzībai pret alkohola kaitīgu patēriņu, īpaši saistībā ar alkohola iegādei atļauto vecumu un reklāmas ietekmi, un TURPINĀT sniegt atbalstu saistībā ar informāciju un audzināšanu par kaitīgu alkohola patēriņu un īpaši riskantiem dzeršanas paradumiem;

16.

STIPRINĀT sadarbību efektīvu pasākumu un labākās prakses noteikšanā, lai pēc iespējas samazinātu alkohola kaitīga patēriņa radīto ietekmi uz veselību un sociālo ietekmi, kā arī tā radīto nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, jo īpaši uzmanību pievēršot riskantu dzeršanas paradumu novēršanai jauniešu vidū, cilvēkiem, kas alkoholu patērē kaitīgā daudzumā vai kaitīgā veidā, alkohola patēriņam grūtniecības laikā un transportlīdzekļa vadīšanai alkohola ietekmē;

17.

TURPINĀT atbalstīt Nacionālās alkohola politikas un rīcības komitejas (CNAPA) darbu, vienlaikus ņemot vērā pirmās ES alkohola stratēģijas īstenošanas ziņojuma rezultātus (15), kā arī ieinteresēto personu iesaisti valsts un Eiropas līmenī, lai samazinātu alkohola radītu kaitējumu;

18.

ATZĪT nepieciešamību ES līmenī turpināt vākt informāciju par to, kā tiek īstenoti ar alkoholu saistītie valsts tiesību akti, ņemot vērā valstu kompetences, kā arī reģionālās un vietējās tradīcijas sociālajā un kultūras jomā;

19.

APSVĒRT iespēju, jo īpaši ņemot vērā ziņojumu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (16), ieviest obligātu marķēšanu attiecībā uz alkoholisko dzērienu sastāvdaļām un paziņojumu par to uzturvērtību, jo īpaši attiecībā uz to enerģētisko vērtību;

20.

TURPINĀT atbalstīt dalībvalstis to centienos samazināt alkohola radītu kaitējumu, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;

21.

pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences, līdz 2016. gada beigām PIEŅEMT visaptverošu ES stratēģiju, kas būtu veltīta alkohola radīta kaitējuma mazināšanai un aptvertu darbības dažādās ES politikas jomās, lai risinātu alkohola kaitīga patēriņa ietekmi uz veselību, kā arī tā radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Šajā ES stratēģijā, kas veltīta minētajam tematam, sekojot pirmajai ES alkohola stratēģijai (2006–2012), būtu jāpievēršas iniciatīvām par alkohola radīta kaitējuma mazināšanu ar pārrobežu dimensiju un ES pievienoto vērtību un jāņem vērā darbs, ko veikusi CNAPA, kā arī darbs, kas veikts saskaņā ar PVO globālo stratēģiju par alkoholu un PVO Eiropas rīcības plānu, lai samazinātu kaitīgu alkohola patēriņu 2012–2020;

22.

INFORMĒT Padomi par sava darba rezultātiem un panākumiem, kas gūti alkohola radīta kaitējuma mazināšanas jomā.

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/9

1.

ATGĀDINA, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis un Savienības rīcībai, kurai jāpapildina dalībvalstu politika, jābūt vērstai uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību. Savienībai ir jāveicina dalībvalstu sadarbība sabiedrības veselības jomā un vajadzības gadījumā jāatbalsta to darbības un jāveicina sadarbība ar kompetentām sabiedriskām organizācijām. Savienības rīcībai ir pilnībā jārespektē dalībvalstu atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, tostarp tām atvēlēto resursu sadali;

2.

AR BAŽĀM ATZĪMĒ, ka šobrīd visā pasaulē ir 47,5 miljoni demences slimnieku, no kuriem 58 % dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā ir 6,4 miljoni demences slimnieku (1);

3.

ATGĀDINA, ka demence ir viens no galvenajiem vecu cilvēku invaliditātes un aprūpējamības cēloņiem visā pasaulē un tai ir fiziska, psiholoģiska, sociāla un ekonomiska ietekme uz demences slimniekiem, viņu ģimenes locekļiem un aprūpētājiem, kā arī sabiedrību (2);

4.

ATGĀDINA – lai gan lielākā daļa demences slimnieku ir veci cilvēki, tomēr ievērojamam skaitam cilvēku ir arī agrīna demence;

5.

UZSVER pacientu tiesības – jo īpaši tās, kas saistītas ar cilvēka cieņu, – kas izklāstītas ES Pamattiesību hartā (3);

6.

ATZĪST, ka ar demenci ir iespējams labi dzīvot gadiem ilgi, jo īpaši, ja ir laikus pieejams novērtējums, diagnoze un piemērots atbalsts;

7.

ATZĪST, ka demence un ar to saistītas slimības ievērojami ietekmē veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmu finansiālo ilgtspēju;

8.

UZSVER, ka ir svarīgi veicināt veselīgu dzīvesveidu visā dzīves garumā – tostarp tādu, kas labvēlīgs smadzeņu veselībai –, lai paildzinātu veselīgu dzīvi;

9.

ATGĀDINA, ka ir labāk jāizprot šie traucējumi, lai varētu panākt augstus veselības standartus novecojošā sabiedrībā – tā ir viena no prioritātēm gan otrajā, gan pašreizējā, trešajā, veselības programmā (2014–2020) (4);

10.

ATGĀDINA, ka arī virknē ES līmeņa iniciatīvu demence ir atzīta par prioritāru darbības jomu demogrāfisko pārmaiņu kontekstā un tajās ir atkārtoti pausts, ka šīs slimības pacientu skaita pieaugumam ir nozīmīgas sekas (5);

11.

ATGĀDINA 2008. gada 16. decembrī pieņemtos Padomes secinājumus par sabiedrības veselības stratēģijām cīņai pret neirodeģeneratīvām slimībām, kas saistītas ar novecošanu, kuros Komisija tika aicināta 2009. gadā pieņemt ierosmi šo slimību apkarošanai (6);

12.

ATGĀDINA, ka Komisija ir ierosinājusi jaunu pieeju labākai Eiropas publisko pētniecības un izstrādes līdzekļu izmantošanai, paredzot kopīgu plānošanu svarīgākajās jomās, kas ietver arī Alcheimera slimību. Tā rezultātā 2010. gadā tika uzsākta dalībvalstu vadīta kopīgas plānošanas ierosme attiecībā uz neirodeģeneratīvām slimībām ar mērķi labāk koordinēt valstu pētniecības darbu neirodeģeneratīvo slimību un jo īpaši Alcheimera slimības jomā;

13.

ATGĀDINA, ka Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007–2013) laikā no 2007. līdz 2013. gadam vairāk nekā EUR 576 miljoni tika izmantoti, lai finansētu demences un neirodeģeneratīvo slimību pētniecību; pamatojoties uz šiem rezultātiem, jaunā ES Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014–2020) ļauj turpināt pievērsties demencei kā sabiedriskai un medicīniskai problēmai un vairāk nekā EUR 103 miljoni jau ir ieguldīti ar demenci saistītām pētniecības un inovācijas darbībām;

14.

ATZINĪGI VĒRTĒ 2011. gada 19. janvārī pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai, kurā aicināts demences jautājumu pasludināt par prioritāti ES veselības jomā un dalībvalstis mudinātas izstrādāt speciālus valsts plānus (7);

15.

ATGĀDINA Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2012. gadā publicēto pirmo ziņojumu “Demence: sabiedrības veselības prioritāte” (8), kas sniedza informāciju un veicināja izpratni par demenci, kā arī PVO garīgās veselības nevienlīdzības rīcības programmā (9), kuras mērķis ir uzlabot aprūpi garīgo, neiroloģisko un narkoloģisko traucējumu gadījumos, to pasludināja par vienu no prioritāriem veselības traucējumiem;

16.

ATZINĪGI VĒRTĒ G8 valstu veselības ministru deklarāciju par demenci, ko pieņēma 2013. gada 11. decembrī G8 samitā, lai veicinātu inovāciju ar mērķi līdz 2025. gadam apzināt ārstēšanas līdzekļus vai slimību modificējošu ārstēšanu demencei, kā arī stratēģiskās prioritārās jomas, un palielināt finansējumu pētniecībai (10);

17.

ATGĀDINA prezidentvalsts Itālijas rīkoto konferenci “Demence Eiropā: problēmjautājums mūsu kopīgajai nākotnei”, kura notika Romā 2014. gada 14. novembrī (11) un kurā tika sniegts pārskats par ES iniciatīvām demences jomā, jo īpaši saistībā ar profilaksi, ārstēšanu un vecu cilvēku veselības veicināšanu;

18.

ATGĀDINA Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2015. gada 13. marta ziņojumu “Labāka aprūpe demences slimniekiem un ārstēšana nākotnē prasa rīcību šodien” (12), kurā atkārtoti apliecināts, ka demences jautājums ir jāpadara par politisku prioritāti;

19.

ATZINĪGI VĒRTĒ aicinājumu rīkoties, kuru parakstīja pirmās PVO ministru konferences par globālu rīcību pret demenci (Ženēva, 2015. gada 17. marts) dalībnieki un kurā izcelta valdību primārā loma un atbildība demences problēmas risināšanā un uzsvērts, ka ir vajadzīga daudznozaru koordinēta rīcība globālā un valstu līmenī, kas jo īpaši vērsta uz demences profilakses uzlabošanu, risku mazināšanu, diagnosticēšanu un ārstēšanu (13);

20.

UZSVER, ka pēdējo gadu laikā demence ir kļuvusi par augstu prioritāti arvien lielākā skaitā dalībvalstu, ņemot vērā to, ka lielākajā daļā no tām šobrīd tiek izstrādātas, pieņemtas vai īstenotas valstu stratēģijas, rīcības plāni vai programmas demences jomā, ka jau esošo vai gaidāmo dalībvalstu iniciatīvu pamatā ir integrēta pieeja pacienta ceļam, kurā ņemti vērā veselības un sociālie jautājumi;

21.

ATZINĪGI VĒRTĒ ES veselības ministru 2015. gada 24. septembra neformālās sanāksmes diskusijas par attīstības un īstenošanas veicināšanu valstu stratēģijās, rīcības plānos vai programmās demences jomā, kā arī par paraugprakses apmaiņas sekmēšanu ES līmenī, ņemot vērā PVO darbības;

22.

ATZINĪGI VĒRTĒ otro kopīgo rīcību demences jomā, ko paredzēts sākt 2016. gadā.

23.

PIEVĒRSTIES demences jautājumam kā prioritātei, izmantojot starpnozaru valstu stratēģijas, rīcības plānus vai programmas, lai nodrošinātu pienācīgu ārstēšanu un atbalstu demences slimniekiem, viņu ģimenes locekļiem un aprūpētājiem, vienlaikus saglabājot veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju;

24.

TURPINĀT īpašu uzmanību pievērst tam, lai dalībvalstīs stiprinātu attiecīgas politikas koordināciju demences jomā, tostarp pastiprinātu primārās aprūpes lomu.

25.

ATZĪT, ka turpmāka starpnozaru sadarbība starp dalībvalstīm un ES līmenī, ņemot vērā PVO darbības, dos vērtīgu ieguldījumu demences slimnieku atbalsta uzlabošanā;

26.

ATZĪT labumu, kādu dod pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana demences slimniekiem, un mudina viņus iekļaut lēmumu pieņemšanas procesos, stiprinot viņu pārstāvību, jo īpaši iniciatīvās, organizācijās un struktūrās demences jomā;

27.

ATBALSTĪT dzimumu specifikai pielāgotu, individuālu un uz pētniecību balstītu pieeju stratēģiju, plānu un programmu izstrādē demences jomā, ņemot vērā grupas ar īpašām vajadzībām, kultūru daudzveidības ietekmi uz priekšstatiem par demencei, kā arī demences slimnieku, viņu ģimenes locekļu un aprūpētāju vēlmes un tiesības;

28.

ATZĪT ģimenes locekļu un aprūpētāju nozīmīgo lomu, jo īpaši nodrošinot viņu iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesos, un to, ka ar adekvātu atbalstu ir jāaizsargā viņu fiziskā un garīgā labklājība;

29.

ATZĪT nozīmīgo darbu, ko veic valdību ekspertu grupa demences jautājumos, atvieglojot pieredzes un labās prakses apmaiņu, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt un īstenot valstu stratēģijas, plānus vai programmas demences jomā;

30.

ATBALSTĪT darbu to ES politikas jomu kontekstā, kuras varētu ietekmēt demences politiku, jo īpaši augstākā līmeņa Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupu, kā arī Sociālās aizsardzības komiteju (14) un Ekonomikas politikas komiteju (15) veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jautājumos;

31.

pilnībā respektējot dalībvalstu kompetences, VIRZĪT UZ PRIEKŠU ES līmeņa diskusijas par šādiem jautājumiem:

32.

INTENSIFICĒT demences pētniecību, pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti tādos ES finansētos projektos kā ES kopīgās plānošanas ierosme attiecībā uz neirodeģeneratīvām slimībām, jo īpaši uz riska faktoriem un pamatā esošo patoloģisko fizioloģiju, kā arī sekmīgu demences ārstēšanas pasākumu iekļaušana klīniskajā praksē, ņemot vērā arī publiskā-publiskā sektora, publiskā un privātā sektora un starptautiskas partnerības;

33.

IZMANTOT ES līmenī sekmīgi izstrādātos resursus, modeļus un instrumentus, piemēram, tādus, ko apkopojusi Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām un kopīgā rīcība ALCOVE, kā arī stratēģijas, kas izstrādātas labās prakses izvēršanai;

34.

attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar valdību ekspertu grupu demences jautājumos IZSTRĀDĀT brīvprātīgas pamatnostādnes, pamatojoties uz visaptverošu un integrētu skatījumu uz demenci, ņemot vērā tādus aspektus kā koordinēta profilakse un veselības veicināšana, savlaicīga diagnosticēšana, pēc diagnozes sniegts atbalsts, ārstēšana un aprūpe, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetenci;

35.

ciešā sadarbībā ar valdību ekspertu grupu demences jautājumos APZINĀT labo praksi un APMAINĪTIES ar to, jo īpaši attiecībā uz mērķtiecīgu profilaksi, tostarp sekundāro profilaksi, veselības veicināšanu, savlaicīgu diagnosticēšanu, pēc diagnozes sniegtu atbalstu un terapiju, pētniecību, veselības speciālistu apmācību un tālākizglītību, kā arī sabiedrībai paredzētu informāciju, lai vērstos pret stigmatizāciju;

36.

UZLABOT kvalitāti epidemioloģiskajai informācijai par demenci, lai sekmētu valstu stratēģiju, rīcības plānu vai programmu izstrādi, kā arī labās prakses apmaiņu;

37.

UZSVĒRT nevalstisko organizāciju darbu un brīvprātīgo darbu demences jomā ar mērķi dot faktisku ieguldījumu valstu stratēģijās, rīcības plānos vai programmās.

38.

STIPRINĀT dalībvalstu sadarbību valdību ekspertu grupā demences jautājumos, lai sekmētu informācijas apmaiņu par jau esošiem politikas satvariem un labo praksi, kā arī palīdzētu valstīm izstrādāt un īstenot valstu stratēģijas, plānus un programmas demences jomā;

39.

cieši koordinējot rīcību ar dalībvalstīm, SEKMĒT noritošo sadarbību ar PVO un ESAO demences jomā.

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/13

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/14

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/15

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/16

16.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 418/17

1.

Komisija 2015. gada 8. decembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Lone Star Fund IX (ASV), kas pieder Lone Star grupai (“Lone Star”, ASV), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu MRH (GB) Limited (“MRH”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi [email protected] vai pa pastu ar atsauces numuru M.7793 – Lone Star Fund IX / MRH uz šādu adresi: