Eiropas Savienības L 48/2005

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 279/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 19. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 18. februāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	133,2
	204	79,2
	212	167,7
	624	181,1
	628	104,0
	999	133,0
0707 00 05	052	180,3
	068	116,3
	204	68,5
	999	121,7
0709 10 00	220	42,9
0709 10 00	999	42,9
0709 90 70	052	213,7
	204	217,9
	999	215,8
0805 10 20	052	38,1
	204	42,3
	212	53,1
	220	37,9
	421	30,9
	448	35,8
	624	64,5
	999	43,2
0805 20 10	204	82,6
	624	80,9
	999	81,8
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	052	42,7
	204	89,7
	220	35,5
	400	77,0
	464	143,4
	528	96,4
	624	61,0
	662	40,8
	999	73,3
0805 50 10	052	55,2
0805 50 10	999	55,2
0808 10 80	400	103,5
	404	107,3
	508	85,1
	512	124,4
	528	88,0
	720	52,5
	999	93,5
0808 20 50	388	83,2
	400	93,4
	528	58,9
	999	78,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 280/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko nosaka kompensāciju likmes olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas pielikumā. Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, par kuriem jānosaka kompensāciju likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punktu kompensācijas likme 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, kurus eksportē nepārstrādātus.

(3)	11. pants Lauksaimniecības nolīgumā, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, paredz, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst būt lielāka par kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1520/2000 A pielikumā un Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. panta 1. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2005. gada 21. februāra piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensācijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

– Mājputnu:

0407 00 30

– – Citas:

a)	eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

10,00

25,00

5,00

b)	eksportējot citas preces

5,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

– Olu dzeltenumi:

0408 11

– – Žāvēti:

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

40,00

0408 19

– – Citi:

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

nesaldināti

20,00

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

nesaldināti

20,00

– Citi:

0408 91

– – Žāvēti:

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

75,00

0408 99

– – Citi:

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

19,00

(1) Galamērķi ir šādi:

01	trešās valstis, izņemot Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra. Šveicei un Lihtenšteinai šīs likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē no 2005. gada 1. februāra,
02	Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija,
03	Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas,
04	visi galamērķi, izņemot Šveici un Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra un galamērķus 02 un 03.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 281/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2921/90 attiecībā uz atbalsta apmēru kazeīna un kazeinātu ražošanai no vājpiena

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 15. panta b) punktu,

tā kā:

(1)

2. panta 1. punkts Komisijas 1990. gada 10. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2921/90 par atbalstu kazeīna un kazeinātu ražošanai no vājpiena (2) nosaka atbalsta apmēru kazeīna un kazeināta ražošanai no vājpiena. Ņemot vērā sausā vājpiena cenu iekšējā tirgū un kazeīna un kazeinātu cenu attīstību Kopienā un pasaules tirgu, atbalsta apmērs jāsamazina.

(2)	Regula (EEK) Nr. 2921/90 ir attiecīgi jāgroza.

(3)	Piena un piena produktu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2921/90 2. panta 1. punktā “EUR 2,70” aizstāj ar “EUR 1,30”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 279, 11.10.1990., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1826/2004 (OV L 321, 22.10.2004., 3. lpp.).

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 282/2005

(2005. gada 18. februāris)

par liellopu gaļas nozares produktu, kuru izcelsme ir Botsvānā, Kenijā, Madagaskarā, Svazilendā, Zimbabvē un Namībijā, importa sertifikātiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kas piemērojams Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) izcelsmes lauksaimniecības produktiem un precēm no to pārstrādes, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1706/98 (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2247/2003, ar ko paredz detalizētus ieviešanas noteikumus liellopu gaļas sektorā Padomes Regulai (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kas piemērojams Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) izcelsmes lauksaimniecības produktiem un precēm no to pārstrādes (3), jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2247/2003 1. pantā paredzēta iespēja izsniegt importa sertifikātus attiecībā uz liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, importa sertifikātiem. Taču šis imports nedrīkst pārsniegt daudzuma robežas, kas paredzētas katrai no šīm trešajām valstīm, kurās produktus ieved.

(2)

Sertifikātu pieprasījumi, kas iesniegti no 2005. gada 1. līdz 10. februārim un attiecas uz atkaulotu gaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003 produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, nepārsniedz šīm valstīm pieejamos daudzumus. Tāpēc ir iespējams piešķirt importa sertifikātus par pieprasītajiem daudzumiem.

(3)	Ievērojot kopējo daudzumu 52 100 t, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2005. gada 1. marta.

(4)	Jāatzīmē, ka šī regula neskar piemērošanu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvai 72/462/EEK par sanitārajiem jautājumiem un sanitāro režīmu, importējot liellopu, cūku, aitu un kazu sugas dzīvniekus, svaigu gaļu vai produktus uz gaļas bāzes, kā izcelsmes vieta ir trešās valstis (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tālāk norādītās dalībvalstis 2005. gada 21. februārī izsniedz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu izcelsmes liellopu gaļas nozares produktu importa sertifikātus, kuri izteikti atkaulotā gaļā saistībā ar norādītajiem daudzumiem un izcelsmes valstīm:

Apvienotā Karaliste:

—	430 t no Botsvānas,

—	275 t no Namībijas.

Vācija:

—	500 t no Botsvānas,

—	225 t no Namībijas.

2. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2247/2003 3. panta 2. punktu sertifikātu pieprasījumus var iesniegt 2005. gada pirmo desmit marta dienu laikā par šādiem atkaulotas liellopu gaļas daudzumiem:

Botsvāna:	17 536 t,
Kenija:	142 t,
Madagaskara:	7 579 t,
Svazilenda:	3 347 t,
Zimbabve:	9 100 t,
Namībija:	11 900 t.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).

(2) OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(3) OV L 333, 20.12.2003., 37. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

(4) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/8

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 283/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko nosaka tās eksporta kompensācijas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, kuras neattiecas uz kompensācijām par pievienoto cukuru (īslaicīgai glabāšanai konservēti ķirši, mizoti tomāti, konservēti ķirši, sagatavoti lazdu rieksti, dažas apelsīnu sulas)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regula (EK) Nr. 1429/95 (2) noteica sīki izstrādātus noteikumus par eksporta kompensāciju piemērošanu augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, izņemot kompensācijas par pievienoto cukuru.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 16. panta 1. punktu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai varētu veikt saimnieciski nozīmīgu eksportu, par 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem var piešķirt eksporta kompensācijas, ņemot vērā ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu. Regulas (EK) Nr. 2201/96 18. panta 4. punkts paredz, ka tad, ja kompensācija par cukuru, kas pievienots 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem, nav pietiekama, lai šos produktus varētu eksportēt, piemēro kompensāciju, kas noteikta saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2201/96 16. panta 2. punktam jāraugās, lai netiktu traucētas tirdzniecības plūsmas, kas radušās iepriekšējo kompensāciju sistēmā. Šā iemesla dēļ katram produktam jānosaka paredzētie daudzumi attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas noteiktas Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (3), pamatojoties uz lauksaimniecības produktu nomenklatūru.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 17. panta 2. punktu, kompensācijas ir jānosaka, ņemot vērā esošo stāvokli un attīstības perspektīvas – augļu un dārzeņu pārstrādes produktu cenas un pieejamību Kopienas tirgū, no vienas puses, un starptautiskā tirgus cenas, no otras puses. Tāpat arī jāņem vērā tirdzniecības un transporta izmaksas, kā arī paredzētā eksporta ekonomiskie aspekti.

(5)	Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2201/96 17. panta 3. punktam Kopienas tirgus cenas ir noteiktas, ņemot vērā eksportam vislabvēlīgākās cenas.

(6)	Ņemot vērā stāvokli starptautiskajā tirdzniecībā un konkrētas prasības atsevišķos tirgos, var rasties nepieciešamība diferencēt kompensācijas par konkrētu produktu atkarībā no šā produkta eksporta galamērķa.

(7)	Īslaicīgai glabāšanai konservētu ķiršu, mizotu tomātu, konservētu ķiršu, sagatavotu lazdu riekstu, dažu apelsīnu sulu eksportu faktiski var veikt saimnieciski nozīmīgos apjomos.

(8)	Tāpēc jānosaka kompensācijas likmes un paredzētie daudzumi.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Eksporta kompensācijas likmes augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, pieteikumu iesniegšanas termiņš, atļauju izsniegšanas termiņš un paredzētie daudzumi ir noteikti pielikumā.

2. Atļaujas, kas izsniegtas saistībā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (4) 16. pantā paredzēto pārtikas atbalstu, nepiemēro daudzumiem, kuri paredzēti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 22. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).

(2) OV L 141, 24.6.1995., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 498/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 20. lpp.).

(3) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2180/2003 (OV L 335, 22.12.2003., 1. lpp.).

(4) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 18. februāra Regulai, ar ko nosaka tās eksporta kompensācijas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, kuras neattiecas uz kompensācijām par pievienoto cukuru (īslaicīgai glabāšanai konservēti ķirši, mizoti tomāti, konservēti ķirši, sagatavoti lazdu rieksti, dažas apelsīnu sulas)

Atļauju pieteikumu iesniegšanas termiņš: no 2005. gada 22. februāra līdz 23. jūnijam.

Atļauju izsniegšanas termiņš: no 2005. gada marta līdz jūnijam.

Produkta kods (1)	Galamērķa kods (2)	Kompensācijas likme (EUR/t tīrsvara)	Paredzētie daudzumi (t)
0812 10 00 9100	F06	50	2 853
2002 10 10 9100	F10	45	42 477
2006 00 31 9000 2006 00 99 9100	F06	153	287
2008 19 19 9100 2008 19 99 9100	A00	59	344
2009 11 99 9110 2009 12 00 9111 2009 19 98 9112	A00	5	300
2009 11 99 9150 2009 19 98 9150	A00	29	301

(1) Produktu kodi ir noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

(2) “A” sērijas galamērķu kodi ir noteikti Regulas (EEK) Nr. 3846/87 II pielikumā.

Galamērķu ciparu kodi ir noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir noteikti šādi:

F06	visi galamērķi, izņemot Ziemeļameriku.
F10	visi galamērķi, izņemot ASV un Bulgāriju.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 284/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko nosaka atkāpes no Regulas (EK) Nr. 800/1999 attiecībā uz produktiem kā precēm, uz ko neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikums, un ko izved uz trešām valstīm, izņemot Šveici un Lihtenšteinu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

16. panta 1. punktā Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regulā Nr. 1520/2000, ar ko nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), noteikts, ka Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulu (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), piemēro, izvedot produktus kā preces, uz ko neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Regulas (EK) Nr. 800/1999 3. pantā noteikts, ka tiesības uz eksporta kompensāciju iegūst, importējot konkrētā trešā valstī, ja šai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Šīs regulas 14., 15. un 16. pantā noteikti diferencētas kompensācijas izmaksas nosacījumi, jo īpaši dokumenti, kas jāuzrāda kā pierādījums tam, ka preces ir nogādātas galamērķī.

(3)

Attiecībā uz diferencēto kompensāciju Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka daļu kompensācijas, ko aprēķina, izmantojot zemāko kompensācijas likmi, samaksā pēc eksportētāja iesnieguma pēc tam, kad ir iesniegts pierādījums, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

(4)

2004. gada oktobrī parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru groza 1972. gada 22. jūlija Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem (4), pagaidām piemēro no 2005. gada 1. februāra ar Padomes 2004. gada 22.decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (5).

(5)

Saskaņā ar Lēmumu 2005/45/EK par noteiktu apstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Šveici un Lihtenšteinu no 2005. gada 1. februāra vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju, izņemot, ja Komisija nolemj ieviest šādas kompensācijas gadījumā, kad Šveices iekšējā salīdzināmā cena ir zemāka nekā Kopienas iekšējā salīdzināmā cena.

(6)	Ar Lēmumu 2005/45/EK ir izveidoti īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību, lai cīnītos ar pārkāpumiem un krāpšanu muitā un jautājumos, kas saistīti ar eksporta kompensācijām.

(7)

Ņemot vērā šos noteikumus un lai izvairītos no nevajadzīgu izmaksu radīšanas uzņēmējiem komerctirdzniecībā ar citām trešām valstīm, jāizdara atkāpe no Regulas (EK) Nr. 800/1999, ciktāl tajā pieprasīts ievešanas apliecinājums diferencētu kompensāciju gadījumā. Ja konkrētām attiecīgā galamērķa valstīm eksporta kompensācijas nav noteiktas, arī to ir lietderīgi neņemt vērā, nosakot viszemāko kompensācijas likmi.

(8)	Tā kā Lēmumā 2005/45/EK paredzētos pasākumus piemēro no 2005. gada 1. februāra, šo regulu jāpiemēro no tās pašas dienas, un tai jāstājas spēkā nekavējoties.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta, ja kompensāciju diferencē tikai tādēļ, ka Šveicei un Lihtenšteinai nav noteikta kompensācija, apliecinājums, ka ir izpildītas muitas ievešanas formalitātes, nav nosacījums tam, lai izmaksātu kompensāciju par precēm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1520/2000 un kas uzskaitītas Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīguma (6) 2. protokola I un II tabulā.

2. pants

To, ka nav noteikta eksporta kompensācija attiecībā uz tādu preču eksportu uz Šveici un Lihtenšteinu, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1520/2000 un kas uzskaitītas Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīguma 2. protokola I un II tabulā, neņem vērā, nosakot viszemāko kompensācijas likmi Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 2. punkta nozīmē.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2) OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

(3) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 671/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 5. lpp.).

(4) OV L 23, 26.1.2005., 19. lpp.

(5) OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.

(6) OV L 300, 31.12.1972., 189. lpp.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/12

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 285/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko nosaka pārejas pasākumus, kuri izriet no uzlabota tirdzniecības režīma pieņemšanas par dažu apstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Šveici un Lihtenšteinu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

2004. gada oktobrī parakstīto nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru groza 1972. gada 22. jūlija Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu (2) pagaidām piemēro no 2005. gada 1. februāra ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (3).

(2)

Saskaņā ar Lēmumu 2005/45/EK par dažām precēm, par kurām eksportētāji ir pieprasījuši kompensācijas apliecības saskaņā ar Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (4), no 2005. gada 1. februāra vairs nevar saņemt kompensāciju, ja tās eksportē uz Šveici vai Lihtenšteinu.

(3)

Jāatļauj kompensācijas sertifikātu samazināšana un attiecīgo nodrošinājumu proporcionāla atmaksāšana, ja operatori var valsts kompetentajai iestādei pierādīt, ka to kompensācijas pieprasījumus ietekmēja Lēmums 2005/45/EK. Vērtējot kompensācijas apliecības apjoma samazināšanas un attiecīgā nodrošinājuma atmaksāšanas pieprasījumus, valsts kompetentajai iestādei šaubu gadījumā jo īpaši jāņem vērā dokumenti, kas minēti 1. panta 2. punktā Padomes 1989. gada 21. decembra Regulā (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu (5), neierobežojot citu šīs regulas noteikumu piemērošanu.

(4)

Administratīvu apsvērumu dēļ lietderīgi noteikt, ka pieprasījumi par kompensācijas apliecības apjoma samazināšanu un nodrošinājuma atmaksāšanu jāiesniedz īsā laika posmā un ka par apjomu, attiecībā uz kuru pieņemti samazinājumi, savlaicīgi jāpaziņo Komisijai, lai to varētu ņemt vērā, nosakot apjomu, par kuru izsniedz kompensācijas apliecības lietošanai no 2005. gada 1. aprīļa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1520/2000.

(5)	Lēmumā 2005/45/EK noteiktos pasākumus piemēro no 2005. gada 1. februāra, tādēļ šo regulu jāpiemēro no tās pašas dienas un tai jāstājas spēkā nekavējoties.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Kompensācijas sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1520/2000, attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksportu, kuriem saskaņā ar Lēmumu 2005/45/EK ir atceltas eksporta kompensācijas, pēc ieinteresētās personas lūguma var piemērot samazinājumu, ievērojot 2. punktā izklāstītos nosacījumus.

2. Lai varētu pretendēt uz kompensācijas apliecības apjoma samazināšanu, 1. punktā minētās apliecības ir jāpieprasa līdz 2005. gada 1. februārim un to derīguma termiņam jābeidzas pēc 2005. gada 31. janvāra.

3. Apliecību samazina par apjomu, par kuru ieinteresētā puse pēc 2005. gada 1. februāra nevar saņemt eksporta kompensācijas, kā minētā puse to pierādījusi valsts kompetentajai iestādei.

Kompetentās iestādes izvērtējumā šaubu gadījumos jo īpaši ņem vērā tirdzniecības dokumentus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 4045/89 1. panta 2. punktā.

4. Atbilstošo nodrošinājumu atmaksā proporcionāli attiecīgajam samazinājumam.

2. pants

1. Valsts kompetentajai iestādei jāsaņem pieprasījumi vēlākais līdz 2005. gada 7. martam, lai tie tiktu izskatīti saskaņā ar 1. pantu.

2. Līdz 2005. gada 14. martam dalībvalstis paziņo Komisijai summas, par kādām ir apstiprināti samazinājumi saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu. Apjomu, par kuru ir paziņots, ņem vērā, nosakot apjomu, par kuru izsniedz kompensācijas apliecības lietošanai no 2005. gada 1. aprīļa, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2) OV L 23, 26.1.2005., 19. lpp.

(3) OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.

(4) OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

(5) OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2154/2002 (OV L 328, 5.12.2002., 4. lpp.).

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 286/2005

(2005. gada 18. februāris)

par importa atļauju izsniegšanu par cukurniedru cukuru saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kurš izveidots GATT XXIV. 6 sarunu nobeigumā (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1159/2003, ar ko 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus niedru cukura ievešanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem un groza Regulas (EK) Nr. 1464/95 un (EK) Nr. 779/96 (3), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus, kuru izcelsme ir ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu parakstījušās valstis.

(2)

Attiecībā uz piegādes saistībām Kongo, Indijai un Mozambikai Komisijas 2005. gada 10. februāra Regulā (EK), ar kuru nosaka piegādes saistības niedru cukuram, ko paredzēts ievest saskaņā ar ĀKK protokolu un Nolīgumu ar Indiju 2004./2005. (4) gada piegādes laika posmam, ir noteikts lielāks daudzums nekā 2004./2005. gada piegādes laikposmam iesniegto importa atļaujas pieteikumu kopējais skaits.

(3)	Ņemot vērā izveidojošos apstākļus un lai ieviestu skaidrību, ir jānorāda, ka attiecīgi limiti netika sasniegti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atbildot uz importa atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2005. gada 7. līdz 11. februārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu, atļaujas izsniedz, ievērojot šīs regulas pielikumā norādītos daudzumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 19. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 162, 1.7.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1409/2004 (OV L 256, 3.8.2004., 11. lpp.).

(4) OV L 39, 11.2.2005., 15. lpp.

PIELIKUMS

ĀKK–INDIJAS preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 II sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 7.–11.2.2005	Limits
Barbadosa	100
Beliza	0	Sasniegts
Kongo	100
Fidži	100
Gajāna	100
Indija	100
Ziloņkaula Krasts	100
Jamaika	100
Kenija	100
Madagaskara	100
Malāvija	100
Maurīcija	100
Mozambika	100
Sentkitsa un Nevisa	100
Svazilenda	100
Tanzānija	100
Trinidāda un Tobago	100
Zambija	100
Zimbabve	0	Sasniegts

ĀKK–INDIJAS īpašas preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 III sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 7.–11.2.2005	Limits
Indija	100
ĀKK	100

CXL koncesiju cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 IV sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 7.–11.2.2005	Limits
Brazīlija	0	Sasniegts
Kuba	100
Citas trešās valstis	0	Sasniegts

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 287/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko nosaka olu eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2005. gada 21. februāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantu starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Piemērojot šos noteikumus un kritērijus pašreizējai situācijai olu tirgū, ir jānosaka kompensācija tādā apmērā, kas ļautu Kopienai piedalīties pasaules tirdzniecībā un kas ņemtu vērā arī šo izvedumu veidu un to nozīmīgumu patlaban.

(3)	Pašreizējā tirgus situācija un konkurence dažās trešajās valstīs rada vajadzību noteikt atšķirīgu kompensāciju par dažiem produktiem olu nozarē atkarībā no to galamērķa.

(4)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999 21. pants par kopējo kārtību, kādā piemēro lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju sistēmu (2), neparedz kompensācijas piešķiršanu, ja eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā produkti nav labā, atbilstīgā un tirgojamā kvalitātē. Lai nodrošinātu vienādu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ir jāprecizē, ka Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. pantā minētajiem olu produktiem ir jābūt marķētiem ar veselības marķējumu, kuru paredz Padomes 1989. gada 20. jūnija Direktīva Nr. 89/437/EEK par sanitārām problēmām saistībā ar olu produktu ražošanu un laišanu tirgū (3).

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kodi produktiem, par kuriem piešķir Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantā minēto eksporta kompensāciju, kā arī šīs kompensācijas apjoms, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

Tomēr, lai varētu saņemt kompensāciju, produktiem, kam piemēro Direktīvas 89/437/EEK pielikuma XI nodaļu, ir jāatbilst arī veselības marķējuma nosacījumiem, kurus paredz šī direktīva.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 444/2003 (OV L 67, 12.3.2003., 3. lpp.).

(3) OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp. Jaunākie grozījumi direktīvā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

PIELIKUMS

Olu eksporta kompensācijas no 2005. gada 21. februāra

Produktu kodi

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0407 00 11 9000

E16

EUR/100 vienības

1,70

0407 00 19 9000

E16

EUR/100 vienības

0,80

0407 00 30 9000

E09

EUR/100 kg

10,00

E10

EUR/100 kg

25,00

E17

EUR/100 kg

5,00

0408 11 80 9100

E18

EUR/100 kg

40,00

0408 19 81 9100

E18

EUR/100 kg

20,00

0408 19 89 9100

E18

EUR/100 kg

20,00

0408 91 80 9100

E18

EUR/100 kg

75,00

0408 99 80 9100

E18

EUR/100 kg

19,00

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa ciparu kodi ir noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

E09	Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Krievija, Turcija,
E10	Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna, Filipīnas,
E16	visi galamērķi, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Bulgāriju,
E17	visi galamērķi, izņemot Šveici, Bulgāriju un E09 un E10 grupas valstis,
E18	visi galamērķi, izņemot Šveici un Bulgāriju.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/18

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 288/2005

(2005. gada 18. februāris),

ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)	Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 18,370 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 19. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.

(2) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.

(3) OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/19

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/12/EK

(2005. gada 18. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK I un II pielikumu par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīvu 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (1), jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2003/25/EK attiecas uz visiem ro-ro pasažieru kuģiem, kuru regulārā pakalpojumu zona ir no/ vai uz dalībvalstu ostu neatkarīgi no valstiskās piederības gadījumos, kad tiek veikti starptautiskie reisi.

(2)	Direktīvas 2003/25/EK 6. pants nosaka, ka ro-ro pasažieru kuģiem jāatbilst īpašām stabilitātes prasībām, kas detalizēti norādītas šīs direktīvas I pielikumā. Turklāt dalībvalstīm jāīsteno to prasību piemērošana, kuru vadlīnijas ir noteiktas II pielikumā.

(3)	Direktīvas 2003/25/EK 10. pants nosaka, ka direktīvas pielikumos var tikt izdarīti labojumi, izmantojot procedūru, kas noteikta 11. panta 2. punktā, lai tiktu ņemta vērā attīstība starptautiskajā līmenī, un jo īpaši Starptautiskajā Jūras organizācijā (IMO).

(4)

Saskaņā ar IMO2002. gada 5. decembra rezolūciju MSC 141(76) ir ieviesta pārveidota modeļu testēšanas metode, kā arī ir pievienotas vadlīnijas 14. rezolūcijai, kas pieņemta 1995. gada SOLAS (cilvēka dzīvības aizsardzība uz jūras) konferencē. 14. rezolūcija nosaka ro-ro pasažieru kuģu īpašās stabilitātes prasības attiecībā uz reģionālajiem nolīgumiem.

(5)	Pārveidotajai modeļu testēšanas metodei jāaizstāj iepriekš lietoto modeļu testēšanas metode, kas noteikta Direktīvā 2003/25/EK. Kuģim, kurš izturējis pārbaudījumu, izmantojot iepriekš lietoto modeļu testēšanas metodi, pārbaudījums nav jāveic atkārtoti.

(6)	Tādēļ Direktīva 2003/25/EK attiecīgi jāgroza.

(7)	Pasākumi, kas noteikti šajā direktīvā, vadoties pēc Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas viedokļa, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/25/EK groza šādi:

Direktīvas I pielikumu groza šādi:

Pielikuma 2.3. punktu aizvieto ar šādu:

“2.3.

šķērsenisko vai garenisko starpsienu necaurlaidība, ko pieņem par efektīvu, lai noturētu bojātā ro-ro klāja attiecīgajā nodalījumā iespējami sakrājušos jūras ūdeni, ir samērota ar ūdens novadīšanas sistēmu un iztur hidrostatisko spiedienu saskaņā ar bojājumu aprēķina rezultātiem. Šādām starpsienām jābūt vismaz 4 m augstām, ja ūdens augstums ir mazāks par 0,5 m. Šādos gadījumos šķērssienas augstumu var aprēķināt šādi:

Bh = 8hw

kur:

Bh ir šķērssienas augstums;

un hw ir ūdens augstums.

Jebkurā gadījumā šķērsienas augstumam jābūt ne mazāk kā 2,2 m. Tomēr attiecībā uz kuģiem ar paceļamu automobiļu klāju minimālais starpsienas augstums nav mazāks par paceļamā klāja apakšējo sānmalu augstumu, šiem klājiem atrodoties nolaistā stāvoklī;”

b)	Papildinājumu “Modeļa testēšanas metode” aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu.

2)	II pielikuma II daļu “Modeļa testēšana” aizstāj ar šīs direktīvas II pielikuma tekstu.

2. pants

1. Dalībvalsts ievieš nepieciešamos likumus, noteikumus un administratīvos noteikumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības divpadsmit mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Dalībvalsts nekavējoties ziņo Komisijai par attiecīgo noteikumu tekstu un saistību starp noteikumiem un direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem attiecīgos noteikumus, tās atsaucas uz šo direktīvu vai pievieno tāda atsauce, kas pamatojas uz to oficiālajām publikācijām. Dalībvalstis nosaka, kā tāda veida atsauce tiek noformēta.

2. Dalībvalsts ziņo Komisijai par valsts likuma galveno noteikumu tekstu, kas tiek pieņemts nozarē, uz kuru attiecas direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT

(1) OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.

(2) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 415/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 10. lpp.).

I PIELIKUMS

“Papildinājums

Modeļa testēšanas metode

1. Mērķi

Šā pārveidotā modeļa testēšanas metode ir pārstrādāta uz tās metodes bāzes, kas ir ietverta 1995. gada SOLAS konferences 14. rezolūcijas pielikuma papildinājumā. Pēc Stokholmas līguma stāšanās spēkā vairāki modeļa testi ir ieviesti, vadoties pēc iepriekš spēkā esošajām metodēm. Šo testu laikā atrastas vairākas iespējas uzlabot procedūru. Jaunās metodes mērķis ir ietvert šos uzlabojumus, ņemot vērā papildinātās vadlīnijas, piedāvājot daudz pilnvērtīgāku bojātu ro-ro pasažieru kuģu ilgizturības novērtēšanas procedūru attiecībā pret jūras viļņošanos. Kuģim jāspēj izturēt 1.4. punktā minētie testi attiecībā pret I pielikumā ietvertajām stabilitātes prasībām, 4. punktā minēto jūras viļņošanos, pieņemot sliktāko iespējamo bojājumu gūšanas scenāriju.

2. Definīcijas

LBP	ir attālums starp perpendikuliem
HS	ir nozīmīgo viļņu augstums
B	ir modulētā kuģa platums
TP	ir maksimālais periods
TZ	ir nulles līmeņa šķērsošanas periods

3. Kuģa modelis

3.1. Modelim jāatbilst īstajam kuģim gan ārējās konfigurācijas, gan iekšējo nodalījumu izvietojuma ziņā, jo īpaši attiecībā uz visām bojātajām telpām, kas var iespaidot ūdens applūšanas un aizplūšanas procesu. Nebojātajai iegrimei, galsverei (diferencei), sānsverei un KG ierobežojošajām darbībām jābūt pielietojamām pret attiecīgi vissliktākajiem iespējamajiem bojājumiem. Turklāt attiecīgajiem testēšanas gadījumam(-iem), kuri tiek definēti, vadoties pēc SOLAS noteikuma II-1/8.2.3.2 (SOLAS 90), jāņem vērā sliktākie iespējamie bojājumi kopējā platībā pozitīvās GZ līknes robežās. Bojājumu atveres centrālajai līnijai jāiekļaujas sekojošā intervālā:

3.1.1. ± 35 % LBP no kuģa vidusdaļas;

3.1.2. papildu tests nepieciešams sliktākajiem bojājumiem ± 10 % LBP robežās no kuģa vidusdaļas, ja ir bojājuma gadījums, kas uz to attiecas 1. ir ārpus ± 10 % LBP no kuģa vidusdaļas.

3.2. Modelim jāatbilst šādiem parametriem:

3.2.1. attālumam starp perpendikuliem (LBP) jābūt vismaz 3 m vai garumā, kas atbilst lielākajai modeļa 1:40 skalai, un vertikālajam garumam jāatbilst vismaz trīs virsbūvju standartu augstumiem virs starpsienas (brīvsienas) klāja;

3.2.2. applūdušo telpu korpusu biezums nedrīkst pārsniegt 4 mm;

3.2.3. gan bojātā, gan neskartā stāvoklī modelim jāatbilst pareizai tonnāžai un iegrimes atzīmei (TA, TM, TF, osta un kuģa labais borts) ar maksimālu pielaidi jebkurai citai iegrimes atzīmei par +2 mm. Priekšējai un aizmugurējai iegrimes atzīmei jābūt novietotai tik tuvu FP un AP, cik tas iespējams;

3.2.4. visiem bojātajiem nodalījumiem un ro-ro telpām jābūt modelētām ar pareizo virspusi un ietilpības caurlaidību (faktiskās vērtības un sadalījums) garantējot, ka applūdušā ūdens masa un masas sadalījums nostādīts pareizi;

3.2.5. īstā kuģa kustības parametriem jābūt modelētiem pareizi, īpašu uzmanību pievēršot nebojātajai GM pielaidei un griezes rādiusu mērogošanai kuģa zvalstīšanās un gareniskas šūpošanās kustībās. Abiem rādiusiem jābūt izmērītiem gaisa stāvoklī 0.35B līdz 0.4B amplitūdā kuģa zvalstīšanai un 0.2LOA līdz 0.25LOA gareniskajām šūpošanās kustībām.

3.2.6. galvenie konstrukcijas elementi, t.i., ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, ventilācijas lūkas u.c., kas atrodas virs un zem starpsienu klāja, kas var radīt asimetrisku applūšanu, jāmodelē iespējami precīzi, lai tiktu nodrošināta atbilstība reālajam stāvoklim; Ventilēšanas un caurplūšanas izvietojumiem jābūt konstruētiem līdz minimālajam šķērsgriezumam 500 mm2;

3.2.7. bojājumu radītās atveres formai jābūt šādai:

1.	trapeziodāls profila borts 15° vertikālā slīpumā un ūdenslīnijas konstrukcijas platumā, kas definēta, vadoties pēc SOLAS noteikuma II-1/8.4.1;

2.	vienādsānu trīsstūra veida profils horizontālā plaknē, kura augstums ir vienāds ar B/5 pēc SOLAS noteikuma II-1/8.4.2. Ja borta apvalki ietilpst B/5 robežās, bojātā borta apvalka garums nedrīkst būt mazāks par 25 mm;

3.	neatkarīgi no iepriekš minēto 3.2.7.1., 3.2.7.2. apakšpunktu noteikumiem, aprēķinot 3.1. punktā minētos sliktāko bojājumu gadījumus, visiem nodalījumiem, kas uzskatīti par bojātiem, jābūt integrētiem modeļa testos;

3.3. Modelim iepludinātā līdzsvara stāvoklī jābūt sānsverei ar papildu leņķi, kas atbilst tam, kas iekļauts sānsveres momentā Mh = max (Mpass; Mlaunch)-Mwind, bet ne gadījumā, kad pēdējā sānsvere ir mazāka par 1° pret bojājumiem. Mpass, Mlaunch un Mwind ir noteikti SOLAS noteikumā II-1/8.2.3.4. Esošajiem kuģiem šis leņķis var būt 1o.

4. Izmēģinājumu kārtība

4.1. Modelis jāizmēģina garu jūras viļņu neregulāras viļņošanās apstākļos, ko nosaka ar JONSWAP spektru, nozīmīgo viļu garumu HS, maksimālo pastiprināšanas faktoru γ = 3,3 un maksimālo periodu Formula . HS ir nozīmīgā viļņa garums darbību zonai, kas nepārsniedz pieļaujamību par vairāk nekā 10 % gada laikā līdz maksimālajam 4m ierobežojumam.

Turklāt:

4.1.1. baseina platumam jābūt pietiekamam, lai novērstu kontaktu vai cita veida mijiedarbību ar baseina malām, un ieteicams, lai LBP + 2 m nav mazāks par šo vērtību;

4.1.2. baseina dziļumam jābūt pietiekamam, lai veiktu pareizu viļņu modelēšanu, bet tā dziļums nedrīkst būt mazāks par 1 m;

4.1.3. izmantojot raksturīgo viļņu veidošanu, jāpielieto mērīšana attiecībā pret iepriekšējo testu trīs dažādās vietās novirzes diapazona ietvaros;

4.1.4. viļņu zondei, kas ir viļņu radītāja tuvumā, jābūt noteiktai pozīcijā, kurā modelis ir novietots testa sākumā;

4.1.5. variācijām HS un TP jābūt ±5 % robežās trim novietošanas vietām;

4.1.6. testu laikā apstiprināšanas nolūkos pielaidei HS jābūt +2,5 %, TP ±2,5 % un TZ ±5 % atļaujas saņemšanas, atsaucoties uz zondi, kas ir viļņu radītājam tuvumā.

4.2. Modelim jāspēj brīvi dreifēt un atrasties jūrā ar šķērseniskiem viļņiem (90° kurss) ar bojājumu radīto atveri pretī nākošajiem viļņiem bez enkura sistēmas, kas pastāvīgi pievienota izmantojamajam modelim. Lai saglabātu šķērseniskos viļņus aptuveni 90° kursam, modeļa testēšanas laikā jāievēro šādas prasības:

4.2.1. kursa līnijas kontrolētājiem, kas paredzēti otršķirīgam regulējumam, jābūt novietotam kuģa priekšgalā un pakaļgalā simetriskā veidā, kā arī līmenī starp KG un sabojāto pozīciju ūdenslīnijas pozīciju;

4.2.2. nepieciešamības gadījumā pārvadāšanas ātrumam jābūt vienādam ar faktisko noregulēto modeļa dreifēšanas ātrumu;

4.3. jābūt veiktiem vismaz desmit izmēģinājumiem. Katra izmēģinājuma testa periodam jābūt tik ilgam, līdz tiek sasniegts nekustīgs stāvoklis, bet reālais laiks nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Katrā testā izmanto atšķirīgu viļņu grupas veidošanu.

5. Ilgizturības kritēriji

Modeli jāuzskata par ilgizturīgu, ja nekustīgs stāvoklis sasniegts vairākkārtējos testos, kā paredzēts 4.3. punktā. Modeli jāuzskata par apgāztu, ja zvalstīšanās leņķis ir lielāks nekā 30° pret vertikālo asi vai pastāvīgais (ķīļa) leņķis ir lielāks par 20° 3 minūšu periodā reālā laika vienībās pat tad, ja nepieciešamais stāvoklis ir sasniegts.

6. Testa dokumentācija

6.1. Administrācijai laikus jāapstiprina modeļa testēšanas programma.

6.2. Pārbaudījumiem jābūt dokumentētiem, izmantojot ziņojumus, kā arī video vai cita veida vizuālos ierakstus, kas satur visu svarīgo modeļa un testa rezultātu informāciju, kuru apstiprinājusi administrācija. Minimāla prasība ir, lai tie ietvertu viļņu pacēluma teorētiskos un izmērītos spektrus, un statistiku (HS, TP, TZ) trīs dažādās baseina atrašanās vietās (raksturīgā veidošana), kā arī testus ar modeli, laika progresijas galveno statistiku izmērītā viļņa pacēlumam viļņa radītāja tuvumā, kā arī modeļa zvalstīšanās, vertikālās šūpošanās, gareniskās šūpošanās un dreifēšanas ātruma ierakstus.”

PIELIKUMS II

“II DAĻA

MODEĻA TESTĒŠANA

Šo vadlīniju nolūks ir nodrošināt to paņēmienu vienotību, ko izmanto modeļa būvē un pārbaudē, kā arī modeļu testu veikšanā un rezultātu analīzē.

I pielikuma papildinājuma 1. un 1. punkta saturs ir pats par sevi saprotams.

3. punkts – Kuģa modelis

3.1. Materiāls, no kura būvē modeli, nav svarīgs, ja vien modelis neskartā un bojātā stāvoklī ir pietiekami stiprs, ja tā hidrostatiskās īpašības ir tādas pašās kā īstajam kuģim, un kuģa korpusa ieliekšanās viļņos ir niecīga.

Tāpat ir svarīgi nodrošināt iespējami precīzu bojāto nodalījumu atveidojumu, lai varētu fiksēt pareizu ieplūdušā ūdens apjomu.

Tā kā ūdens iekļūšana (pat mazos apjomos) modeļa neskartajās daļās iespaidos tā kustības, jāveic pasākumi, lai novērstu ūdens iekļūšanu.

Modeļu testēšanā, kas ietver sliktākos SOLAS paredzētos bojājumus kuģa aizmugurējā gala tuvumā, ir novērots, ka progresīvā applūšana nav iespējama, jo notiek ūdens sakrāšanās uz klāja netālu no bojājumu atveres, tādejādi izplūstot ārā. Tā kā šādi modeļi bija ilgizturīgi atklātas jūras valstīs, vadoties pēc mazākiem SOLAS paredzētajiem bojājumiem no aizmugures, tie tika apgāzti valstīs ar ne tik jūru. Lai to novērstu, ieviesa ± 35 % ierobežojumu.

Plašu pētījumu rezultātā, lai noskaidrotu atbilstošos attīstības kritērijus jauna veida kuģiem, ļoti izteikti tika novērota tendence, ka GM un brīvsānu papildināšana ir būtisks apsvērums, lai nodrošinātu pasažieru kuģu ilgizturību, kurā atlikušā apgabala izliekuma līkne ir vēl viens noteicošais faktors. Rezultātā, izvēloties sliktāko SOLAS paredzētos bojājumu, lai nodrošinātu atbilstību 3.1. punkta prasībām, nepieciešama tāda sliktākā bojājuma telpas izmantošana, kas ietver mazāko atlikušo līknes stabilitāti.

3.2. Sīkas ziņas par modeli

3.2.1. Atzīstot, ka mēroga ietekmei ir būtiska loma modeļa kustībās testu laikā, ir svarīgi nodrošināt šās ietekmes iespējamo samazināšanu līdz minimumam. Modelim jābūt iespējami lielam, kamēr bojāto nodalījumu detaļas ir vienkāršāk izveidot lielākajos modeļos, mēroga ietekmei mazinoties. Tādēļ ieteicams, lai modeļa garums nebūtu mazāks par tādu, kas atbilst mērogam 1:40 vai 3 m, izvēloties lielāko.

Testos konstatēts, ka modeļa vertikālais garums var iespaidot rezultātus, veicot dinamiskos testus. Tādēļ kuģa modelis jābūvē vismaz trīs virsbūves standarta augstumos virs starpsienas (brīvsānu) klāja, lai lielie viļņi un viļņu grupa modeli nesalauztu.

3.2.2. Modelim jābūt iespējami plānam hipotētiskā bojājuma gadījumā, lai nodrošinātu to, ka var korekti fiksēt ieplūdušā ūdens daudzumu un tā smaguma centru. Korpusa biezums nedrīkst pārsniegt 4 mm. Ir atzīts, ka var nebūt iespējams uzbūvēt modeļa korpusu, primārā un sekundārā sadalījuma elementus bojājuma līmenī ar pietiekami precīzām detaļām, tādēļ šo konstrukcijas ierobežojumu dēļ var nebūt iespējams precīzi aprēķināt hipotētisko telpas caurlaidību.

3.2.3. Svarīgi, ka iegrimes ir pārbaudītas ne tikai neskartā stāvoklī, bet arī precīzi nomērīta bojāta modeļa iegrimes korelācija tām, kas iegūtas, aprēķinot stabilitāti pēc bojājumu gūšanas. Praktiskos nolūkos pielaidei jābūt + 2 mm katrai apstiprinātajai iegrimei.

3.2.4. Pēc bojāta modeļa iegrimes mērījumiem var būt vajadzība pielāgot bojātā nodalījuma caurlaidību, ieviešot neskartus apjomus vai papildinot svaru. Tomēr ir arī svarīgi precīzi modelēt ieplūdušā ūdens smaguma centru. Šādā gadījumā visi pielāgojumi ir jāveic, ievērojot pienācīgos drošības standartus.

Ja modelis jāaprīko ar barjerām uz klāja un šo barjeru augstums ir mazāks par zemāk norādīto starpsienas augstumu, jānodrošina aprīkošana ar video novērošanas kameru sistēmu (VNKS), lai varētu novērot jebkādu šļakstīšanos pāri un ūdens uzkrāšanos uz klāja nebojātās daļas. Šajā gadījumā testa protokola daļu veido testa videoieraksts.

Šķērsenisko vai garenisko starpsienu necaurlaidībai, ko pieņem par efektīvu, lai noturētu bojātā ro-ro klāja attiecīgajā nodalījumā potenciāli sakrājušos jūras ūdeni, ir jābūt vismaz 4 m augstai, ja ūdens augstums ir mazāks par 0,5 m. Tādos gadījumos šķērssienas augstumu var aprēķināt sekojoši:

Bh = 8hw

kur Bh ir starpsienas augstums; bet

hw ir ūdens augstums.

Jebkurā gadījumā minimālais šķērssienas augstums nedrīkst būt mazāks par 2,2 m. Tomēr attiecībā uz kuģiem ar paceļamu automobiļu klāju minimālais starpsienas augstums nedrīkst būt mazāks par paceļamā klāja apakšējo sānmalu augstumu, šiem klājiem atrodoties nolaistā stāvoklī.

3.2.5. Lai nodrošinātu, ka modeļu kustības īpašības ir tādas pašas kā īstajam kuģim, ir svarīgi modeli sasvērt un zvalstīt nebojātā stāvoklī, lai pārbaudītu nebojāta kuģa GM un masas sadalījumu. Masas sadalījums jāmēra gaisa stāvoklī. Īstā kuģa griezes rādiusam šķērsvirzienā jābūt no 0.35B līdz 0.4B, un griezes rādiusam garenvirzienā jābūt no 0.2L līdz 0.25L.

Piezīme: lai gan modeļa sasvēršana un zvalstīšana bojātā stāvoklī var būt pieņemama kā atlikušās noturības līknes pārbaude, šādi testi nevar aizvietot nebojāta modeļa testus.

3.2.6. Tiek pieņemts, ka ventilatori, kas ierīkoti īstā kuģa bojātajā nodalījumā, ļauj ūdenim netraucēti ieplūst un brīvi kustēties. Tomēr, mēģinot samazināt īstā kuģa ventilācijas sistēmas mērogu, modelī var radīt nevēlamu mēroga ietekmi. Lai novērstu šādas nevēlamas ietekmes rašanos, ieteicams ventilācijas sistēmu būvēt atbilstoši lielākam mērogam nekā modeļa mērogs, nodrošinot to, ka tas neiespaido ūdens plūsmu uz automobiļu klāja.

3.2.7. Tiek uzskatīts, ka atbilstoši jāpieņem, ka raksturīgā šķērsgriezuma bojājumu forma veidojas impozantā kuģa priekšgala rajonā. Izpētes rezultātā 15° šķērsgriezuma leņķis ir B/5 distancē no priekšgala raksturīgajai dažāda tipa un izmēra kuģu atlasei.

Prizmatiskas bojājumu formas vienādsānu trīsstūrveida profils atbilst kravas ūdenslīnijai.

Turklāt gadījumos, ja ierīkotas sānu šahtas, kuru platums ir mazāks par B/5, lai novērstu iespējamu mēroga ietekmi, bojājuma garums sānu šahtu līmenī nedrīkst būt mazāks par 25 mm.

3.3. Oriģinālajā modeļa testēšanas metodē, kas tika pieņemta ar 14. rezolūciju 1995. gada SOLAS konferencē, sānsveres efekts, kuru inducē maksimālajā momentā un kuru izraisa jebkāda pasažieru pārvietošanās, glābšanas kuģa nolaišanās, vējš un griešanās, netika ņemts vērā, neskatoties pat uz to, ka šis efekts bija daļa no SOLAS. Kā parādīja izmeklēšanas rezultāti, saprātīgi būtu ņemt vērā šos apstākļus, un saglabāt minimālo 1° sānsveri attiecībā pret bojājumiem, vadoties pēc praktiskiem nolūkiem. Jāņem vērā, ka arī sānsveri griešanās dēļ nevar uzskatīt par atbilstošu.

3.4. Gadījumos, kuros pastāv GM starpība faktiskajos iekraušanas nosacījumos, pielīdzinot tos SOLAS 90 standartā noteiktajiem GM līknes ierobežojumiem, administrācija var pieņemt, ka šī starpība tiek uzskatīta par modeļa testa priekšrocību. Tādos gadījumos jāpiemēro GM līknes ierobežojumus. Piemērošana notiek šādi:

d = dS-0,6 (dS-dLS)

kur: dS apakšnodaļas velkme; un dLS peldošā velkme.

Piemērotā līkne ir taisnā līnija starp GM modeļa testā izmantotā iedalījuma velkmi un oriģinālās SOLAS noteikto līknes un velkmes d krustošanās punktu.

4. punkts – Izmēģinājumu kārtība

4.1. Viļņu spektrs

Jāizmanto JONSWAP spektrs, jo tas raksturo viļņa ieskrējiena un ilguma ierobežotus jūras apstākļus, kas atbilst vairumam apstākļu visā pasaulē. Šajā sakarā ir svarīgi pārbaudīt ne tikai viļņu grupas maksimālo periodu, bet arī to, vai nulles līmeņa šķērsošanas periods ir pareizs.

Katrā testa izmēģinājumā jāreģistrē un jādokumentē viļņu spektrs. Mērījumi šiem ierakstiem ir jāveic zondē, kas ir vistuvāk viļņu radīšanas mašīnai.

Modelis ir jāaprīko arī tā, lai tā kustības (zvalstīšanos, vertikālo šūpošanos, garenisko šūpošanos) un stāvokli (sānsveri, grimšanu un galsveri) var uzraudzīt un reģistrēt visā testa laikā.

Ir noskaidrots, ka nav iespējams uzstādīt absolūtos ierobežojumus nozīmīgo viļņu augstumiem, viļņu grupas maksimālajiem periodiem un nulles līmeņa šķērsošanas periodiem. Tomēr pieļaujamā robeža ir noteikta.

4.2. Lai novērstu enkuru sistēmu traucējumus ar kuģa dinamiku, tauvošanas vagonam, kuram enkura sistēma ir pieslēgta, jāseko modelim faktiskajā dreifēšanas ātrumā. Jūras valstī, kurā ir neregulārie viļņi, dreifēšanas ātrums nebūs konstants; konstanta vagona ātruma rezultāts ir zems biežums, liela ir dreifēšanas svārstību amplitūda, kas var ietekmēt modeļa darbības.

4.3. Ir nepieciešams noteikts daudzums dažādu viļņu grupu testu, lai garantētu statistisko uzticamību, t.i., mērķis ir noteikts – augsta līmeņa paļāvība, ka nedrošie kuģi apgāzīsies izvēlētajos apstākļos. Jābūt vismaz desmit mēģinājumiem, lai pierādītu pieņemamo uzticamības līmeni.

5. punkts – Ilgizturības kritēriji

Šā punkta saturs ir pats par sevi saprotams.

6. punkts – Testa apstiprināšana

Ostas valsts iestādei iesniedzamā ziņojuma daļu veido šādi dokumenti:

a)	avārijas izturības aprēķini visbīstamāko SOLAS Konvencijā noteikto bojājumu un kuģa vidusdaļas bojājumu gadījumā (ja tie ir atšķirīgi);

b)	modeļa vispārējā izvietojuma rasējums ar konstrukcijas un aprīkojuma detaļām;

c)	sānsveres izmēģinājumu un zvalstīšanas testu ziņojumi;

d)	nominālais un izmērītais viļņu spektrs (trijās dažādās vietās raksturīgajai veidošanai un testiem ar modeli no zondes, kas ir vistuvāk viļņu radītājam);

e)	modeļa kustību, stāvokļa un dreifa reprezentatīvs pārskats;

f)	attiecīgie videoieraksti.

Piezīme:

Visos testos jāpiedalās pārvaldes iestādes pārstāvjiem.”

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/28

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 17. februāris),

ar kuru pagarina to pasākumu piemērošanas laikposmu, kas paredzēti Lēmumā 2002/148/EK, ar kuru noslēdz konsultācijas ar Zimbabvi saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu

(2005/139/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 300. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Iekšējo nolīgumu par veicamajiem pasākumiem un procedūrām, kas jāievēro, lai īstenotu ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts Kotonu 2000. gada 23. jūnijā (1), še turpmāk – “ĀKK un EK nolīgums”, un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Lēmumu 2002/148/EK (2) tika noslēgtas konsultācijas ar Zimbabves Republiku saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu un tika veikti atbilstoši pasākumi, kas norādīti minētajam lēmumam pievienotajā vēstulē.

(2)	Minēto pasākumu piemērošanas laikposms ar Lēmumu 2003/112/EK (3) tika pagarināts līdz 2004. gada 20. februārim un ar Lēmumu 2004/157/EK (4) – līdz 2005. gada 20. februārim.

(3)	Zimbabves valdība turpina pārkāpt ĀKK un EK nolīguma 9. pantā minētos būtiskos elementus, un pašreizējie apstākļi minētajā valstī nenodrošina cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu.

(4)	Tādēļ Lēmuma 2002/148/EK 2. pantā minēto pasākumu piemērošanas laikposms būtu jāpagarina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2002/148/EK 2. pantā paredzēto pasākumu piemērošanas laikposmu pagarina līdz 2006. gada 20. februārim. Minētos pasākumus pārskatīs, pamatojoties uz situācijas padziļinātu novērtējumu, ņemot vērā vēlēšanas likumdevējā iestādē, ko paredzēts rīkot Zimbabvē 2005. gada martā.

Šim lēmumam pievienotā vēstule ir adresēta Zimbabves prezidentam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

(1) OV L 317, 15.12.2000., 376. lpp.

(2) OV L 50, 21.2.2002., 64. lpp.

(3) OV L 46, 20.2.2003., 25. lpp.

(4) OV L 50, 20.2.2004., 60. lpp.

PIELIKUMS

Briselē, …

VĒSTULE ZIMBABVES PREZIDENTAM

Eiropas Savienība piešķir vislielāko nozīmi ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 9. panta noteikumiem. Cilvēktiesību ievērošana, demokrātiskas institūcijas un tiesiskums ir Partnerattiecību nolīguma būtiskie elementi, un tāpēc ir mūsu attiecību pamatā.

Ar 2002. gada 19. februāra vēstuli Eiropas Savienība Jūs informēja par tās lēmumu noslēgt konsultācijas, kuras notika saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 96. pantu, un veikt “atbilstošus pasākumus” minētā nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

Ar 2003. gada 19. februāra un 2004. gada 19. februāra vēstulēm Eiropas Savienība Jūs informēja par tās lēmumu neatcelt minētos atbilstošus pasākumus un pagarināt to piemērošanas laikposmu attiecīgi līdz 2004. gada 20. februārim un 2005. gada 20. februārim.

Šobrīd pēc vēl viena divpadsmit mēnešu laikposma Eiropas Savienība uzskata, ka demokrātijas principi Zimbabvē joprojām nav ievēroti un ka Jūsu valsts valdība nav panākusi ievērojamu uzlabojumu piecās jomās, kas minētas Padomes 2002. gada 18. februāra Lēmumā (politisku iemeslu vardarbības pārtraukšana, brīvu un godīgu vēlēšanu organizēšana, brīvība plašsaziņas līdzekļos, tiesu varas neatkarība, pretlikumīgas saimniecību izmantošanas pārtraukšana).

Ņemot vērā iepriekšminēto, Eiropas Savienība neuzskata, ka var atcelt attiecīgos pasākumus, un tā ir nolēmusi pagarināt to piemērošanas laikposmu līdz 2006. gada 20. februārim. Minētos pasākumus pārskatīs, pamatojoties uz situācijas padziļinātu novērtējumu, ņemot vērā vēlēšanas likumdevējā iestādē, ko paredzēts rīkot Zimbabvē 2005. gada martā.

Eiropas Savienība vēlas uzsvērt, ka tā piešķir milzīgu nozīmi brīvām un godīgām vēlēšanām likumdevējā iestādē un šajā sakarā cer, ka Jūs un Jūsu valdība darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu tādus vēlēšanu apstākļus, kas veicina brīvas un godīgas vēlēšanas. Tas ļautu iesaistīties dialogā, pamatojoties uz ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu, lai turpinātu parakstīt 9. EAF Valsts indikatīvo programmu Zimbabvei, tādējādi tuvākajā nākotnē ļaujot atsākt visus sadarbības pasākumus.

Prezidenta kungs, lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Komisijas vārdā —

Padomes vārdā —

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/30

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 30. marts)

par atbalsta shēmu par labu dažiem Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala akmeņogļu rūpniecības uzņēmumiem, ko piešķīrusi Spānija 2001. un 2002. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 927)

(Autentisks ir vienīgi teksts spāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/140/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētajām pusēm bija izteikta prasība iesniegt savus apsvērumus par minētajiem pantiem (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

1. Procedūra

(1)

Ar savu 2000. gada 19. jūnija vēstuli, ko Komisija reģistrējusi ar Nr. N/776/2000, Spānija iesniedza Komisijai stimulējošu pasākumu projektu Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala raktuvēm. Pasākumu projekts par labu kalnraktuvju rūpniecībai ietvēra dažas atbalsta shēmas ogļu rūpniecībai, kā tas paredzēts Komisijas 1993. gada 28. decembra Lēmumā Nr. 3632/93/EOTK par Kopienas kārtību attiecībā uz dalībvalstu iesaistīšanās pasākumiem par labu akmeņogļu rūpniecībai (2).

(2)	2000. gada 19. jūnijā Spānija informēja Komisiju, ka paziņotais atbalsts, ko vēlējās piešķirt Kastīlijas un Leonas autonomais apgabals, tiks saskaņots ar Spānijas Valsts valdības piešķirtajiem atbalstiem.

(3)

Kad bija pagājuši trīs mēneši, kuros Komisija nebija pieņēmusi nostāju šajā jautājumā, Spānijas kompetentās iestādes 2000. gada 25. septembra vēstulē tai iesniedza savu nodomu piemērot šos pasākumus, ja saskaņā ar Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 9. panta 4. punkta noteikumiem nekāds lēmums netiks pieņemts piecpadsmit darbadienu laikā pēc šī paziņojuma.

(4)

2002. gada 17. jūlija vēstulē Komisija pieprasīja Spānijai informāciju par atbalstu, ko Kastīlijas un Leonas Padome ir piešķīrusi ogļu rūpniecībai 2000., 2001. un 2002. gadam, precizējot atbalstu saņēmušos uzņēmumus, atbalsta summas un tā priekšmetu, kā arī tā klasifikāciju Lēmumā Nr. 3632/93/EOTK paredzētajās kategorijās. Šīs informācijas ietvaros Spānijai vajadzēja arīdzan precizēt pastāvošo saikni starp šo atbalstu un vispārējiem mērķiem un kritērijiem, kas noteikti 2. pantā, un ar plāniem, ko Spānija iesniegusi Komisijai, saskaņā ar Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 8. pantu.

(5)

2002. gada 5. septembra vēstulē Spānija informēja Komisiju par Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ogļu rūpniecības uzņēmumiem piešķirto atbalstu 2000., 2001. un 2002. gadam. Spānija iesniedza šo paziņojumu saskaņā ar procedūras noteikumiem, kas noteikti ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3). Savā paziņojumā Spānija atsaucās uz Lēmumu Nr. 3632/93/EOTK, lai arī šī lēmuma, kā arī EOTK līguma termiņš bija iztecējis 2002. gada 23. jūlijā.

(6)

2003. gada 19. februāra vēstulē Komisija informēja Spāniju par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru pret atbalsta pasākumiem pētniecībai un attīstībai, vides aizsardzībai, apmācībai un drošībai. Ar lēmumu tika uzsākta arī procedūra pret atbalsta pasākumiem ar mērķi segt ārkārtas izdevumus, taču šie pasākumi neattiecas uz šo lēmumu.

(7)	Komisijas Lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikt savas piezīmes attiecībā uz apspriežamo atbalstu/pasākumu.

(8)	Iesaistītās puses neizteica nevienu iebildumu. Spānija iesniedza papildu informāciju 2003. gada 21. martā, 2003. gada 9. aprīlī un 2003. gada 12. decembrī.

2. Atbalsta detalizēts apraksts

2.1. Atbalsta veidi

(9)

Atbalsta veidi ir šādi:

a)	atbalsts pētniecībai un attīstībai (P & A), kas paredzēts Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 6. pantā;

b)	atbalsts vides aizsardzībai, kas paredzēts Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 7. pantā;

c)	mācību atbalsts kalnraktuvju jomā;

d)	atbalsts kalnraktuvju drošībai;

2.2. Juridiskais pamatojums

(10)

Apspriežamā atbalsta juridiskais pamatojums ir: Reģionālās padomes 2000. gada 20. oktobra (par atbalstu 2000. gadam), 2000. gada 19. decembra (par atbalstu 2001. gadam) un 2001. gada 19. decembra (par atbalstu 2002. gadam) rīkojumi attiecībā uz rūpniecību, tirdzniecību un tūrismu, kas nosaka stimulējošu pasākumu piešķiršanu kalnraktuvju rūpniecībai.

2.3. Saņēmēji

(11)

Apspriežamo atbalstu var saņemt visi Kastīlijas un Leonas apgabala kalnraktuvju uzņēmumi (lielie uzņēmumi un MVU) un ogļraktuvju uzņēmumu asociācijas, kas minēti Lēmumā Nr. 3632/93/EOTK, ar mērķi veicināt un attīstīt ogļu izmantošanu. Uzņēmumu vai struktūrvienību skaits, kas var saņemt šo atbalstu, tiek vērtēts uz piecdesmit.

(12)	Kastīlijas un Leonas autonomais apgabals var saņemt 87. panta 3. daļas a) apakšpunktā minēto atbalstu un tika iekļauts starp reģioniem, kas var saņemt apspriežamo atbalstu laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam.

2.4. Budžets

(13)

Paziņoto atbalstu finansēšanai ir paredzētas šādas summas:

—	2001. gads:

9 015 181,56 EUR (1 500 000 000 ESP),

—	2002. gads:

9 015 181,56 EUR (1 500 000 000 ESP),

kopā:

18 030 363,12 EUR (3 000 000 000 ESP).

2.5. Shēmas ilgums

(14)	Shēmas termiņš noslēdzās 2002. gada 23. jūlijā.

2.6. Atbalsta priekšmets

(15)

Atbalsta priekšmetu veido 15.–18. apsvērumā minētie pasākumi un, pirmkārt, atbalsts pētniecībai un attīstībai (P & A), kura mērķis ir:

—	veicināt pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanu uzņēmumos, kas nekad nav veikuši šāda veida darbības, un likt tiem pieaugt uzņēmumos, kas tādus veic parasti,

—	uzlabot drošības un veselības standartiem atbilstošus apstākļus darbam raktuvēs,

—	optimizēt kalnraktuvju rezervju un resursu izmantošanu, uzlabojot apsaimniekošanas metodes un no tā izrietošās priekšrocības,

—	veicināt tehnoloģiju jaunievedumus ar mērķi uzlabot ieguvju ietekmi uz vidi,

—	veicināt tehnoloģiju attīstību ieviešanu ar mērķi paaugstināt produkta pievienoto vērtību, atvieglot tā ieviešanu jaunos tirgos vai paaugstināt produktivitāti,

—	papildināt aprīkojumam un minerālo vielu ieguvei, apstrādei un izmantošanai paredzētajiem projektiem piemērojamas tehnoloģijas.

Tie ir prioritāri projekti, kas pamatoti šajā atbalsta shēmā un kas iekļaujas dažos no šādiem mērķiem:

—	nelaimes gadījumu, katastrofu, eksploziju, ugunsgrēku u.c. risku samazināšana un smagu un biežu nelaimes gadījumu iemeslu novēršana,

—	tehniskās dzīvotspējas izpēte pirms ar kalnraktuvju rūpniecību saistītu pētījumu veikšanas.

(16)

Atbalsti vides aizsardzībai ir šādi:

—	kalnraktuvju un metalurģijas darbību videi izraisīto postījumu samazināšana,

—	vides atjaunošana zonās, kas cietušas no iepriekš veiktām kalnraktuvju darbībām,

—	minerālo un metālisko vielu savākšana, kas atrodas terikonos un izdedžu kaudzēs.

Prioritāri un pamatoti saskaņā ar šo atbalsta shēmu ir tādi projekti, kas iekļaujas dažu nākamo mērķu ietvaros:

—	kalnraktuvju uzņēmumu izplūdes gāzu un izmešu atmosfērā un ūdens straumēs kvalitātes saskaņošana ar obligāti piemērojamajiem noteikumiem vides aizsardzībai, ja minētās ierīces darbojas jau vismaz divus gadus pirms šo likumu stāšanās spēkā,

—	vides aizsardzības uzlabošana līdz jūtami augstākam līmenim par to, ko paredz kalnraktuvju uzņēmumu obligātās normas,

—	jau izpostītās vides atjaunošanas pasākumu attīstība,

—	tādu pētījumu un tehnoloģiju projektu attīstība, kas palīdz samazināt postījumus, ko kalnraktuvju un metalurģijas darbības rada videi.

(17)	Mācību atbalsts kalnraktuvju jomā pastāv apmācības projektos un darbībās, kuru galvenais mērķis ir dot labu tehnisko kvalifikāciju sektora strādniekiem, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu kalnraktuvēs.

(18)	Atbalsti drošībai kalnraktuvēs ir investīciju projekti ar mērķi uzlabot raktuvju ierīču drošību, lai tā būtu augstāka par piemērojamo noteikumu minimāli pieprasīto līmeni.

2.7. Atbalsta forma

(19)	Atbalstam pieņemtais veids ir subsīdija bez atmaksāšanas.

2.8. Pamatotās izmaksas

(20)

20.–23. apsvērumā minētais atbalsts un jo īpaši šāds atbalsts pētniecībai un attīstībai (P & A) veido pamatotas izmaksas:

a)	personāla izmaksas (pētnieki, speciālisti un cits palīgpersonāls, norīkots vienīgi pētniecības darbībām). Šīs izmaksas tiek subsidētas atkarībā no reālā laika, kas veltīts subsidētās pētniecības un attīstības darbībām;

izdevumi saistībā ar iekārtām, aprīkojumu, zemes gabaliem un telpām, kas izmantoti ekskluzīvā vai pastāvīgā veidā (izņemot cesijas gadījumu uz komerciāla pamata) pētniecības darbībām. Ir pieļaujami jauna vai vienīgā īpašnieka nekustamā īpašuma, kas atrodas Kastīlijas un Leonas reģionā, mantisku aktīvu pirkumu izdevumi. Šiem aktīviem un aprīkojumiem, kā arī papildu ierīcēm un aprīkojumiem, kas nepieciešami labai to funkcionēšanai, jātiek izmantotiem vienīgi ekskluzīvā un pastāvīgā veidā (izņemot cesijas gadījumu par atlīdzību) pētniecības un attīstības darbībai;

tādu padomdevēju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, kas izmantoti vienīgi pētniecības darbībai (tostarp pētniecība, tehniskās zināšanas, patenti u.c.), iegādāti pie ārējiem avotiem. Visi šie izdevumi ir pamatoti tādā mērā, kādā var tikt pierādīta to tiešā un nepieciešamā saikne ar pētniecības un attīstības darbību;

d)	papildu vispārēji izdevumi, kas tieši saistīti ar pētniecības darbību. Visi šie izdevumi ir pamatoti tādā mērā, kādā var tikt pierādīta to tiešā un nepieciešamā saikne ar pētniecības un attīstības darbību;

e)	citi ekspluatācijas izdevumi (piemēram, aprīkojumu, piederumu un tiem līdzīgu ražojumu izmaksas), kas tieši saistīti ar pētniecības darbību. Visi šie izdevumi ir pamatoti tādā mērā, kādā var tikt pierādīta to tiešā un nepieciešamā saikne ar pētniecības un attīstības darbību.

(21)	Pamatotie atbalsti vides aizsardzībai ietver papildu investīciju izdevumus zemes gabalos, ēkās, ierīcēs un pamatlīdzekļos, kas nepieciešami vides mērķu realizēšanai.

(22)

Pamatotie mācību atbalsti kalnraktuvju jomā ietver apmācību veicošā personāla izmaksas, apmācības saņēmēju pārvietošanās izdevumus, instrumentu un ierīču lietošanas un amortizācijas izdevumus – proporcionāli to izmantošanai vienīgi apspriežamā apmācības projekta laikā – un citus personāla izdevumus līdz iepriekš minētajai kopējai pamatoto izmaksu summai.

(23)

Atbalsti kalnraktuvju drošībai ietver:

a)	ierīču pirkumus ar mērķi uzlabot kalnraktuvju aprīkojuma drošību;

b)	izdevumus, kas saistīti ar ierīču un ar tām strādājošo drošības uzlabošanu;

c)	pētījumus par kalnraktuvju ierīču drošības uzlabošanu.

2.9. Atbalsta intensitāte

(24)

Atbalsta intensitāte un, pirmkārt, atbalsta pētniecībai un attīstībai (P & A) intensitāte ir minēta 24.–27. apsvērumā. Tā norāda šādu bruto summu atbilstoši atbalstam pētniecībai un attīstībai:

—	attiecībā uz rūpniecisko pētniecību līdz 60 % investīciju un izdevumu uzskatīti par pamatotiem. Ja prasītājs ir mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), atbalsta summa var sasniegt 70 % no projekta pamatotajām izmaksām,

—	attiecībā uz tehniskās dzīvotspējas izpēti pirms ar kalnraktuvju rūpniecību saistītas pētniecības darbībām pieļaujamie griesti ir 75 % no projekta pamatotajām izmaksām.

(25)

Tajā, kas attiecas uz vides aizsardzības projektiem, atbalsta maksimālā intensitāte atbilstošās neto subsīdijas veidā var sasniegt tādus maksimāli atļautos procentus īstenotai investīcijai, kādi tie norādīti reģionālo atbalstu kartē, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam saskaņā ar Rīkojuma II pielikuma nosacījumiem. MVU gadījumā subsīdijas summas var tikt paaugstinātas par šādiem procentiem:

—	15 % bruto no pamatotajām izmaksām atbalstiem investīcijām, kuru mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pieņemt jaunās obligātās normas vides aizsardzības jomā,

—	20 % bruto no pamatotajām izmaksām atbalstiem investīcijām, kas ļauj panākt augstāku vides aizsardzības līmeni par obligātajās normās pieprasīto,

—	20 % bruto no pamatotajām izmaksām atbalstiem investīcijām, kas uzlabo vides aizsardzības līmeni uzņēmumos, kas pieder sektoriem, kuros nepastāv obligāto normu.

(26)	Maksimālā bruto summa mācību atbalstam kalnraktuvju jomā ir 80 % no pamatotajām izmaksām.

(27)	Maksimālā bruto summa atbalstam projektiem, kuru mērķis ir uzlabot kalnraktuvju drošību, var sasniegt 100 % no pamatotajām izmaksām.

2.10. Atbalsta kumulācija

(28)

Visi šajā shēmā paredzētie atbalsti var tikt pievienoti jebkādiem citiem valsts atbalstiem ar atšķirīgu galamērķi ar nosacījumu, ka tiek ievēroti atbalsta shēmas priekšlikumā noteiktie griesti. Shēmas ietvaros piešķirto atbalstu summa, vai tos uzlūko izolēti vai kopīgi ar citiem stimulējošiem pasākumiem, subsīdijām vai atbalstiem no citām pārvaldes iestādēm vai citām valsts vai privātajām, nacionālajām vai starptautiskajām institūcijām, nekādā gadījumā nevar būt augstāka par investīcijas, izdevumu vai atbalsta saņēmēja attīstāmās darbības izmaksām.

(29)

Par atbalsta kumulāciju ir runāts 29.–32. apsvērumā, un atbalsti pētniecības un attīstības (P & A) projektiem var tikt pievienoti jebkādiem citiem valsts atbalstiem ar tādu pašu priekšmetu un galamērķi. Atbalstu kumulācijas gadījumā valsts kopējais finansējums nevar pārsniegt 75 % griestus no pamatotajām izmaksām.

(30)

Atbalsts vides aizsardzības projektiem var tikt pievienots jebkādiem citiem valsts atbalstiem ar tādu pašu priekšmetu un galamērķi, ja vien kopējais summārais daudzums nav augstāks par Rīkojuma Pamataprēķinu 6.1. punkta b) apakšpunktā minētajām robežām.

Atbilstošas neto investīcijas veidā atbalsti var sasniegt tādus maksimālos procentus īstenotai investīcijai, kādi tie norādīti reģionālo atbalstu kartē, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam, proti:

—	35 % apgabaliem Burgos un Valladolid,

—	37 % apgabaliem Palencia un Ségovie,

—	40 % citiem novadiem.

—	Šie procenti var tikt paaugstināti par maksimāli 15 % bruto, ja attiecīgais uzņēmums ir mazais vai vidējais uzņēmums (MVU).

MVU gadījumā iepriekš norādītā subsīdijas summa var tikt paaugstināta par šādiem procentiem:

—	15 % bruto no pamatotajām izmaksām atbalstam investīcijai ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem pieņemt jaunās obligātās normas vides aizsardzības jomā,

—	20 % bruto no pamatotajām izmaksām atbalstam investīcijai, kas ļauj panākt augstāku vides aizsardzības līmeni par obligātajās normās prasīto,

—	20 % bruto no pamatotajām izmaksām atbalstam investīcijai, kas uzlabo vides aizsardzības līmeni uzņēmumos, kas pieder sektoriem, kuros nepastāv obligāto normu.

(31)	Atbalsts ar kalnraktuvēm saistītu mācību projektiem var tikt pievienots jebkādiem citiem valsts atbalstiem ar tādu pašu priekšmetu un galamērķi, ja to kumulācija nepārsniedz Spānijas ministrijas Rīkojuma Pamataprēķinu 6.1 punkta c) apakšpunktā minētos griestus, proti, 100 % no pamatotajām izmaksām.

(32)

Attiecībā uz atbalstu kalnraktuvju drošībai:

Atbalsts kalnraktuvju drošības projektiem var tikt pievienots jebkādiem citiem valsts atbalstiem ar tādu pašu priekšmetu un galamērķi pie nosacījuma, ka apvienoti šie atbalsti nepārsniedz Rīkojuma Pamataprēķinu 6.1. punkta c) apakšpunktā minētās robežas, proti, 100 % no pamatotajām izmaksām.

3. Spānijas komentāri

(33)	Spānija iesniedza Komisijai papildu informāciju un argumentus par atbalsta shēmu, kas ietvēra galvenokārt šādus elementus.

(34)

Atbalsta shēmas paziņošana 2001. un 2002. gadam bija pareiza un pilnīga. Visa nepieciešamā informācija tika iesniegta Komisijai. Tādēļ saskaņā ar Spānijas nostāju nešķita nepieciešams uzsākt procedūru. Piešķirtajam atbalstam vajadzēja tikt uzskatītam par pastāvošu atbalstu. Spānija tātad prasa procedūras slēgšanu un labvēlīgu lēmumu. Tā uzskata, ka tas, ka Komisija bija gaidījusi līdz 2002. gada 17. jūlijam, lai izteiktu savas piezīmes par paziņojumu, ir pretrunā ar labas pārvaldības un juridiskas drošības principiem.

(35)

Kastīlijas un Leonas autonomajam apgabalam nekad nav bijis nodoma piemērot kādu shēmu, kas nebūtu saderīga ar kopējo tirgu. Autonomais apgabals rīkojās pilnā mērā godprātīgi un pārskatāmi. Ņemot vērā Komisijas reakcijas trūkumu attiecībā uz paziņojumu, Kastīlijas un Leonas autonomais apgabals varēja loģiski secināt, ka shēma ir saderīga ar kopējo tirgu un var tikt piemērota.

(36)

Spānija uzskata, ka šie pasākumi nepiešķir nekādu priekšrocību ogļraktuvju uzņēmumiem, jo to mērķis ir segt ārkārtas izdevumus, kas saistīti ar reorganizācijas procesiem. Atbalsti pētniecībai un attīstībai, vides aizsardzībai, apmācībai un kalnraktuvju drošībai atbilst valsts atbalstu kārtībai, kas attiecas uz šiem jautājumiem. Attiecībā uz atbalstu pētniecībai un attīstībai Spānija apstiprināja, ka rūpnieciskās pētniecības definīcija ir saderīga ar valsts atbalsta pētniecībai un attīstībai Kopienas noteikumu I pielikuma definīciju.

(37)

Attiecībā uz atbalstu videi Spānija iesniedza Komisijai papildu informāciju par dažādām atbalsta kategorijām, ievērojamās nacionālās un Kopienas normas, ogļraktuves, kas atbalstu saņems, un precizējumus par izmaksām, kas saistītas ar piesārņoto rūpniecības iekārtu atjaunošanu. Spānija detalizētā veidā aprakstīja pasākumus, kas veido atbalsta priekšmetu. Spānija apstiprināja to, ka atbalsts, kas sastāda 15 % no pamatotajām izmaksām, lai tiktu izpildītas jaunās normas, strikti aprobežojās tikai ar vides mērķiem. Atbalsta neto aprēķinā ir ņemti vērā gūtie ieņēmumi kā investīcijas rezultāts. Pamatoto izmaksu aprēķinā ir ņemta vērā atjaunoto zonu visaugstākā iespējamā vērtība.

(38)

Attiecībā uz mācību atbalstu Spānija pauda uzskatu, ka subsīdiju summas bija ļoti nelielas un ka šādi tās nevarēja kropļot konkurenci. Attiecībā uz atbalstu drošībai kalnraktuvēs Spānija uzsver to, ka kalnraktuvju drošība joprojām nav pietiekama un ka tādēļ ir nepieciešams piešķirt atbalstu šajā jomā. Izmaksas, kas attiecas uz šo jautājumu, ir ārkārtējas, un tām ir jātiek segtām.

(39)	Spānija izlaboja dažas summas, kas bija piešķirtas dažādiem ogļu rūpniecības uzņēmumiem. Dažas kļūdas bija palikušas iepriekš iesniegtajos skaitļos.

4. Atbalsta shēmas novērtējums

(40)

Komisijas novērtējums aprobežojas ar atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar pētniecību un attīstību, vides aizsardzību, apmācību un drošību. Par atbalsta pasākumiem ar mērķi segt ārkārtas izdevumus, kas arī bija par iemeslu 2003. gada 19. februāra Lēmumam uzsākt šo izmeklēšanas procedūru, tiks izdarīts cits lēmums. Lai arī šis lēmums novērtē atbalsta shēmu, Komisija pieminēs arī īpašus gadījumus, ņemot vērā to, ka Spānija jau bija izmaksājusi atbalstu.

4.1. Padomes Regulas (EK) Nr. 1407/2002 piemērošana

(41)

Tā kā gan EOTK līguma, gan Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK termiņš iztecēja 2003. gada 23. jūlijā, paziņoto pasākumu saderībai ir jātiek novērtētai, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai. Šīs regulas 14. panta 2. punkts nav piemērojams. (5). Šīs regulas 14. panta 2. punkts nav piemērojams.

(42)

Visos gadījumos EOTK līguma likumīgā ietvara pāreja uz EK Līgumu nedod iemeslu konfliktam Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala piešķirtā atbalsta izmeklēšanā. Noteikumi, kas pakļauti Kopienas Regulai (EK) Nr. 1407/2002 un Lēmumam Nr. 3632/1993/EOTK, ir praktiski identiski, un izmeklēšana, kas būtu balstīta uz EOTK līguma likumīgā ietvara, nebūtu novedusi pie atšķirīga rezultāta.

4.2. 87. panta 1. punkta piemērošana

(43)

Lai noteiktu, vai shēmas pasākumi veido atbalstu, kas pakļauts 87. panta 1. punktam, ir jānosaka, vai tie piešķir priekšrocības dažiem uzņēmumiem, vai dalībvalstis ir izmaksājušas atbalstus no valsts līdzekļiem, vai apspriežamie pasākumi kropļo vai draud kropļot konkurenci un vai tie var ietekmēt tirdzniecības attiecības starp dalībvalstīm.

(44)

Pirmais 87. panta 1. punkta nosacījums attiecas uz iespēju, ka pasākumi dod priekšrocības dažiem saņēmējiem. Ir nepieciešams noteikt, pirmkārt, vai atbalstu saņēmušie uzņēmumi ir guvuši ekonomisku priekšrocību un, otrkārt, vai šī priekšrocība ir piešķirta īpašam uzņēmuma veidam. Atbalsts piešķir acīmredzamas ekonomiskas priekšrocības tā saņēmējiem, tā kā tas veido tiešu investīciju, kas sedz tekošos izdevumus, kas būtu jāmaksā uzņēmumiem. Cita starpā apspriežamie pasākumi ir domāti vienīgi Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala akmeņogļu uzņēmumiem. Tātad tie vairāk atbalsta dažus uzņēmumus nekā to konkurentus. Citiem vārdiem sakot, atbalsti ir selektīvi.

(45)	Otrais 87. panta nosacījums attiecas uz atbalstiem, kas piešķirti no valsts puses vai ar valsts resursu palīdzību. Šajā konkrētajā gadījumā valsts līdzekļu klātbūtne ir pierādīta, jo pasākums būtībā ir finansēts no kādas reģionālās iestādes valsts budžeta.

(46)

Saskaņā ar trešo un ceturto Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumu atbalsts nedrīkst ne kropļot, ne draudēt kropļot konkurenci, ne arī draudēt ietekmēt attiecības starp dalībvalstīm. Taču šajā konkrētajā gadījumā pasākumi tomēr draud kropļot konkurenci, tā kā tie nostiprina atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālo pozīciju un darbības lauku salīdzinājumā ar to konkurentiem, kas nav saņēmuši tādas priekšrocības. Lai arī ogļu tirgus Kopienas iekšienē ir ļoti šaurs un lai arī attiecīgie uzņēmumi neeksportē, nacionālā ražošana gūst labumu no tā, ka uzņēmumiem citās dalībvalstīs ir mazāk iespēju eksportēt savus ražojumus uz Spānijas tirgu. Cita starpā šie pasākumi arīdzan kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm tādā mērā, kādā tiem tiek pievienoti citi Spānijas valdības apstiprināti pasākumi.

(47)	Iepriekšminēto iemeslu dēļ Līguma 87. panta 1. punktā minētie nosacījumi piemērojas pasākumiem, kas mums rūp un kas var tikt uzskatīti par saderīgiem ar kopējo tirgu vienīgi tad, ja tie izpilda nosacījumus, lai atbilstu kādam no Līgumā paredzētajiem izņēmumiem.

(48)

Līgumā paredzētie izņēmumi šīm trim atbalsta kategorijām ir apvienoti Regulas (EK) Nr. 1407/2002 3. pantā uzskaitītajos noteikumos:

—	Kopienas noteikumi valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai (1996. gada 17. februāra Paziņojums 96/C 45/06 (6), kurā grozījumi ir izdarīti ar 1998. gada 15. februāra Paziņojumu 98/C 48/02 (7) un 2002. gada 8. maija Paziņojumu 2002/C 111/03 (8)),

—	Kopienas noteikumi valsts atbalstam vides aizsardzībai (2001. gada 3. februāra Paziņojums 2001/C 37/03 (9)),

—	Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (10).

4.3. Atbalsta paziņošana

(49)

Tajā, kas attiecas uz paziņošanu par atbalstu, ko dalībvalstis plāno piešķirt ogļu rūpniecībai, un saskaņā ar Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 8. pantu Spānija 1998. gada 31. martā paziņoja Komisijai savu Modernizācijas, racionalizācijas, reorganizācijas un darbības samazināšanas plānu 1998.–2002., kas savukārt izrietēja no plāna 1998.–2005. attiecībā uz ogļu rūpniecību un kalnraktuvju reģionu alternatīvu attīstību. Tas saņēma labvēlīgu Komisijas atzinumu ar 1998. gada 3. jūnija Lēmumu 98/637/EOTK (11). Šajā plānā Spānijas valdība plāno veikt dažādus finansiālus pasākumus, lai apspriežamo plānu ietvaros segtu Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 3., 4. un 5. pantā paredzētos atbalstus.

(50)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1407/2002 9. panta 10. punktu, kas saskan ar Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 9. panta 1. punktu, dalībvalstis paziņo par visiem finansiālajiem atbalstiem, ko tās plāno piešķirt ogļu rūpniecībai nākamā gada laikā. 2000. gada 19. jūnija vēstulē Spānija paziņoja Komisijai par atbalsta pasākumiem. Komisija neizteica novērojumus attiecībā uz šo paziņojumu Lēmuma Nr. 3632/93/EOTK 9. panta 4. punktā noteiktajā termiņā. Tāpēc atbalsts, kas atbilst 2000. gadam, tiek uzskatīts par atļautu. Tādi cita starpā bija 2003. gada 19. februāra Lēmuma secinājumi, ar kuru Komisija uzsāka formālo izmeklēšanas procedūru. Tajā pašā laikā, kā to arīdzan noteica 2003. gada 19. februāra Lēmums, Spānija nebija ievērojusi savas saistības izdarīt iepriekšēju paziņojumu par 2001. un 2002. gadu. Tādēļ atbalsts, ko Kastīlijas un Leonas reģions bija piešķīris 2001. un 2002. gadam un kas minēts Spānijas 2002. gada 5. septembra Paziņojumā, ir jāuzskata par neizziņotu atbalstu.

4.4. Atbalsta pētniecībai un attīstībai (P & A) novērtējums

(51)

Komisija ir izskatījusi šos atbalsta pasākumus saskaņā ar Kopienas noteikumiem valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai. Laikposmā, uz ko attiecas šis atbalsts, šie noteikumi ir ietverti šādos Komisijas Paziņojumos: 1996. gada 17. februāra Paziņojums 96/C 45/06, 1998. gada 13. februāra Paziņojums 98/C 48/02 un 2002. gada 8. maija Paziņojums 2002/C 111/03.

(52)

Tie ir šādi atbalsti:

(EUR)
Lieta	Gads	Uzņēmums	Atbalsts
186/01	2001.	Carbones de Arlanza SA	14 514,44
136/02	2002.	Alto Bierzo SA	133 829,29

Atbalsts P & A, ko piešķīrusi Kastīlijas un Leonas Padome, tika pakļauts uzsāktai konkursa procedūrai, un to mērķis ir veicināt ogļu rūpniecības darbības attīstību labākos drošības apstākļos. Tomēr tas nedrīkst negatīvi ietekmēt attiecību nosacījumus, ne arī būt pretrunā ar kopējām interesēm.

(53)

Finansēto projektu mērķis ir iegūt jaunas zināšanas, kas būtu noderīgas jaunu ekstrakcijas metožu attīstībai un pastāvošo metožu nozīmīgai uzlabošanai. Šie projekti tika izvēlēti sakarā ar to potenciālu uzlabot tehnisko vai zinātnisko uztveri un ekstrakcijas metodes vai jebkādu citu attiecīgu tehnoloģiju organizēšanu. To mērķis ir arīdzan piemērot kādu metodi vai tehnoloģiju un paaugstināt tās efektivitāti. Pasākums netiecās subsidēt praktiskus eksperimentus. Šie projekti pildīs izšķirošu lomu jaunu risinājumu meklēšanā. Spānijas varasiestāžu nodoms bija uzlabot vai paātrināt šīs pārmaiņas, kas dod būtisku ieguldījumu valdības mērķos (proti, nodrošināt efektīvāku un konkurētspējīgu kalnraktuvju rūpniecību), ko nebūtu bijis iespējams ne sasniegt, ne plaši īstenot bez valdības finansiāla atbalsta. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija atzīst, ka apspriežamās darbības atbilst Kopienas noteikumu valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai I pielikumā minētajai rūpnieciskās pētniecības definīcijai. Šo pētniecības darbību beigu rezultāti tiks izmantoti tādu projektu attīstībai, kas saistīti ar jaunām vai modificētām ekstrakcijas metodēm.

(54)

Pamatotie izdevumi ir atbilstīgi Noteikumu II pielikumā noteiktajiem izdevumiem. Atbalsta intensitāte ir neliela, un abos gadījumos atbalsti ir piešķirti MVU. Šī intensitāte nepārsniedz Noteikumu 5. punktā noteiktās robežas. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu atbalstam ir jāmudina kalnraktuvju uzņēmumi uzlabot papildu darbības P & A jomā un jāstimulē uz to uzņēmumi, kas nekad nav veikuši šāda veida darbības. Tā kā atbalsta saņēmēji ir MVU, Komisija saskaņā ar Noteikumu 6.4 punktu pieļauj, ka atbalsts ir nepieciešamais stimulējošais pasākums.

(55)	Tādējādi Komisija secina, ka atbalsta shēma pētniecībai un attīstībai atbilst noteikumiem.

4.5. Atbalsta vides aizsardzībai novērtējums

(56)	Komisija analizē šāda veida pasākumus saskaņā ar Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu videi.

(57)

Spriežot pēc Spānijas iesniegtās informācijas, Komisija uzskata, ka atbalsta shēmai cita starpā ir arī mērķis palīdzēt MVU piemēroties jaunajiem Kopienas noteikumiem trīs gadu ilgā laikposmā, sākot ar šo jauno obligāto noteikumu pieņemšanu, atbalstīt investīcijas, neesot obligātiem Kopienas noteikumiem, un atbalstīt investīcijas ar mērķi pielāgoties tādiem nacionālajiem noteikumiem, kas ir stingrāki par spēkā esošajām Kopienas normām. Shēma atļauj šādu atbalstu līdz 15 % bruto no pamatotajām izmaksām, kas atbilst noteikumiem. Komisija uzskata, ka apspriežamās investīcijas atbilst noteikumu E.1.6. nodaļai. Tajā, kas attiecas uz ūdeņu piesārņojumu, investīcijas ir nepieciešamas, lai kontrolētu no atstātajām kalnraktuvēm nākošo ūdeņu kustību. Šo investīciju mērķis cita starpā ir kontrolēt pazemes gruntsūdeņus, izvairīties no plūdiem un dot ieguldījumu drošā ūdens cirkulācijā. Šiem ūdeņiem ir jāatbilst Spānijas likumdošanā noteiktajām kvalitātes normām. Komisija uzskata, ka pieļaujamo izmaksu definīcijā investīciju finansējumam ir paredzēts, ka caur investīciju iegūtajām priekšrocībām ir jātiek iekļautām atbalsta neto aprēķinā. Šis elements atbilst noteikumu 37. punktam. Saskaņā ar šo noteikumu 38. punktu pamatotajās izmaksās tiek ņemtas vērā atjaunotās zonas potenciālais vērtības pieaugums. Attiecībā uz kalnraktuvju atjaunošanu pamatotās izmaksas robežojas ar kalnraktuvju apsaimniekošanas izmaksām, tostarp personālam, aprīkojumam, nepieciešamo ierīču amortizācijai un tam, lai izvairītos no pazemes izstrāžu gāzu un šķidrumu izplūdēm un no piekļuves bīstamām kalnraktuvju izstrādēm, lai nepieļautu ūdens plūsmu piesārņošanu, kā arī lai panāktu izdedžu kaudžu un terikonu atjaunošanos. Šajā nozīmē shēma atbilst noteikumu 36. punktam.

(58)

Kastīlija un Leona ir piešķīrušas šādus atbalstus:

(EUR)
Lieta	Gads	Uzņēmums	Atbalsts
17/01	2001.	M.S.P.	580 027,42
477/01	2001.	Mina la Sierra	5 395,65
607.1/01	2001.	Carbones San Isidro y María	8 106,12
17/02	2002.	M.S.P.	136 450,88

Tie attiecas uz izstrāžu zem klajas debess vides atjaunošanu un, 607.1/01 lietas gadījumā, uz investīciju transformatoru stacijā un elektrības līnijā.

(59)

Pēc Spānijas iesniegtās informācijas izskatīšanas Komisija uzskata, ka uzņēmumu veiktie pasākumi, kas dod ieguldījumu videi izdarīto postījumu izlabošanai, veicot piesārņoto rūpniecisko iekārtu attīrīšanu, var tikt iekļauti šo noteikumu piemērošanas laukā. Vides atjaunošanas izmaksas ir vēsturiskas izmaksas. Būtībā ieguves darbību atstāšana izraisīs kalnraktuvju ūdeņu celšanos. Taču augsnes struktūras un dažādu straumju dēļ raktuve, no kurienes nāk šie ūdeņi, kas apdraud vidi un kam ir jātiek turētiem zem kontroles, ne vienmēr ir skaidri nosakāma. Tādēļ nav iespējams atrast atbildīgo par piesārņojumu. Cita starpā raktuves bieži ir mainījušas īpašniekus vai vairāk nepastāv. Komisija tādēļ uzskata, ka ekonomiskā atbildība nevar tikt uzlikta kalnraktuvju uzņēmumiem, kas raktuves izmanto pašlaik. Gadījumā, kad tas tā ir, atbalsta shēma ar mērķi segt raktuvju atjaunošanas izdevumus atbilst noteikumiem.

(60)

Kastīlija un Leona ir piešķīrušas šādus atbalstus:

(EUR)
Lieta	Gads	Uzņēmums	Atbalsts
137/01	2001.	Alto Bierzo, SA	93 825,20
237/01	2001.	Antracitas de Arlanza	9 916,70
607.2/01	2001.	Carbones San Isidro y María	8 119,04
1147/01	2001.	Coto Minero del Sil	60 101,21
2117.1/01	2001.	Unión Minera del Norte	55 934,56
2117.2/01	2001.	Unión Minera del Norte	136 506,80
27/02	2002.	Hullera Vasco Leonesa	292 504,00
137/02	2002.	Alto Bierzo, SA	15 879,22
1147.1/02	2002.	Coto Minero del Sil	68 582,02
1147.2/02	2002.	Coto Minero del Sil	47 856,86

Tie attiecas uz darbiem, kas saistīti ar terikonu atjaunošanu vai drošību, ar upju gultņu aizsardzību, kā arī ar bijušajām raktuvēm tuvumā esošo zemes gabalu atjaunošanu. Attiecībā uz šiem īpašajiem gadījumiem Komisija arīdzan uzskata, ka vides postījumi ir notikuši pirms daudziem gadiem, ka iepriekš nepastāvēja normas atjaunošanas jomā un ka pat atbildīgie nav skaidri nosakāmi. Tā tātad uzskata, ka iepriekšminētajiem uzņēmumiem, kas pašlaik izmanto raktuves, nav jāuzņemas šīs izmaksas. Saskaņā ar noteikumu 38. punktu atbalsta līmenis nepārsniedz 100 % no pamatotajām izmaksām un ietver mazāk par 15 % no kopējās darbu summas. Pamatotās izmaksas ir vienādas ar darbu izmaksām, atņemot zemes gabala zemes vērtības pieaugumu.

(61)

Kastīlija un Leona ir piešķīrušas šādus atbalstus:

(EUR)
Lieta	Gads	Uzņēmums	Atbalsts
2111.1/01	2001.	Unión Minera del Norte	109 569,31
2111.2/01	2001.	Unión Minera del Norte	230 183,55
2111.3/01	2001.	Unión Minera del Norte	121 656,87
2111.4/01	2001.	Unión Minera del Norte	303 840,71
2111.5/01	2001.	Unión Minera del Norte	306 940,49
891/02	2002.	Campomanes Hermanos	89 232,00
2111.1/02	2002.	Unión Minera del Norte	35 526,45
2111.2/02	2002.	Unión Minera del Norte	75 452,05
2111.4/02	2002.	Unión Minera del Norte	118 602,83
2111.5/02	2002.	Unión Minera del Norte	205 304,23
2111.6/02	2002.	Unión Minera del Norte	248 210,85
2111.7/02	2002.	Unión Minera del Norte	626 746,00
211.1/02	2002.	Viloria Hermanos SA	87 880,00
211.2/02	2002.	Viloria Hermanos SA	87 880,00

Lai arī Spānija bija paziņojusi par šiem atbalstiem kā par pasākumiem ar mērķi segt ārkārtas izdevumus, kas radušies sakarā ar reorganizāciju (Regulas (EK) Nr. 1407/2002 7. pants), tie jo īpaši ir paredzēti vides aizsardzībai, tā kā to mērķis ir augsnes atjaunošana raktuvju zemes gabalos un fiksēto iekārto nojaukšana, lai palīdzētu samazināt atstāto ogļu raktuvju ietekmi uz vidi. Laikā, kad šie darbi tika veikti, nepastāvēja normas par attiecīgo iekārtu atjaunošanu.

(62)

Ņemot vērā kalnraktuvju darbības īpašo raksturu, Komisija uzskata, ka liela daļa pašreizējā piesārņojuma, ko izraisījušas no raktuvēm vai ārējām novietnēm (terikoniem) nākušās gāzes un ūdeņi, ir pagātnes mantojums. Lielākajā daļā gadījumu tātad ir jāizlabo iepriekšējas raktuves darbības ietekme. Atbalsts ir jāuzskata par vēsturisku maksu, un nav iespējams skaidri noteikt atbildīgo par piesārņojumu. Tādēļ atbalsts ir paredzēts kalnraktuvju apgabalu vides atjaunošanai. Vides postījumi, no kuriem cietusi augsne un virszemes vai pazemes ūdeņi, iekļaujas noteikumu piemērošanas laukā. Šī atbalsta līmenis nepārsniedz 100 % no pamatotajām izmaksām un neietver 15 % no kopējās darbu summas. Pamatotās izmaksas, proti, darbu izmaksa, atņemot zemes gabalu zemes vērtības pieaugumu, arīdzan atbilst noteikumiem.

(63)	Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ un pēc Spānijas iesniegtās informācijas izskatīšanas Komisija secina, ka atbalsta shēma vides aizsardzībai ir saderīga ar iepriekšminētajiem Kopienas noteikumiem.

4.6. Ar kalnraktuvēm saistītu mācību atbalsta novērtējums

(64)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu un tās 21. apsvērumu mācību atbalsts var tikt piešķirts atkarībā no Komisijas noteiktiem nosacījumiem un kritērijiem šādām atbalsta kategorijām. Šādi Komisija ir izvērtējusi šo atbalsta pasākumu saderību ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam nosacījumiem. Spānijai vajadzēja izziņot šos pasākumus, jo minētās regulas paredzētie nosacījumi par atbrīvošanu no nepieciešamības izdarīt iepriekšēju paziņojumu nav piemērojami valsts atbalstam ogļu rūpniecībai.

(65)

Šādu atbalstu gadījumā:

(EUR)
Lieta	Gads	Uzņēmums	Atbalsts
183/01	2001.	Carbones de Arlanza SA	6 436,84
453/01	2001.	Mina Adelina SA	4 376,33
473/01	2001.	Mina la Sierra SA	6 565,49
1353/01	2001.	Minas de Valdeloso SL	7 867,25

Pēc Spānijas iesniegtās informācijas izskatīšanas un ņemot vērā, ka Spānija garantēja, ka shēmas piemērošanā bija tikušas ievērotas 4. pantā noteiktās maksimālās atbalsta intensitātes, Komisija uzskata, ka atbalsta pasākumi ar kalnraktuvēm saistītām mācībām, ko piešķīris Kastīlijas un Leonas apgabals, nekropļos konkurenci un var tikt atļauti, pamatojoties uz iepriekšminētajiem noteikumiem. Šajā sakarā shēma ir saskanīga ar apspriežamajiem noteikumiem.

4.7. Atbalsta kalnraktuvju drošībai novērtējums

(66)	Pēc atbalsta un Spānijas iesniegtās informācijas izskatīšanas Komisija uzskata, ka šis atbalsts ir jāvērtē saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai.

(67)

Kastīlija un Leona ir piešķīrušas šādus atbalstus:

(EUR)
Lieta	Gads	Uzņēmums	Atbalsts
182/01	2001.	Carbones de Arlanza SA	39 630,74
452/01	2001.	Mina Adelina SA	23 991,44
472/01	2001.	Mina La Sierra SA	12 020,24
502/01	2001.	Minex, SA	120 202,42
602.1/01-LE	2001.	Carb. San Isidoro y María	30 050,61
602.3/01 PA	2001.	Carb. San Isidoro y María	13 044,13
1352/01	2001.	Minas de Valdeloso SL	35 520,76
452/02	2002.	Mina Adelina SA	16 224,00
502/02	2002.	Minex SA	64 835,64
1142/02	2002.	Coto Minero del Sil	383 920,19

Tie attiecas uz maksājumiem, kas uzņēmumiem ir jāveic, lai uzlabotu drošības un veselības standartiem atbilstošus apstākļus. Šie izdevumi nav saistīti ar tekošo ražošanu un ir paredzēti investīcijām aprīkojumā un kalnraktuvju vietās. Šajā nozīmē Komisija uzskata, ka piešķirtās summas nepārsniedz drošības darbu izmaksas un ka tātad šie pasākumi ir saderīgi ar minētās regulas 7. pantu un ar tās pielikuma 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to izmaksu nodefinēšanu, uz kurām atsaucas 7. pants. Komisija tādēļ secina, ka atbalsts kalnraktuvju drošībai ir saskanīgs ar minēto regulu.

5. Secinājums

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsta pētniecībai un attīstībai, vides aizsardzībai, apmācībai un kalnraktuvju drošībai shēma, ko īstenoja Spānija par labu Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala kalnraktuvju akmeņogļu ieguves uzņēmumiem 2001. un 2002. gadam, pamatojoties uz Rūpniecības, tirdzniecības un tūrisma Reģionālās padomes 2000. gada 19. decembra un 2001. gada 19. decembra rīkojumiem, kas nosaka stimulējošu pasākumu piešķiršanu kalnraktuvēm, ir saderīga ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta noteikumiem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē, 2004. gada 30. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietniece

Loyola DE PALACIO

(1) OV C 105, 1.5.2003., 2. lpp.

(2) OV L 329, 30.12.1993., 12. lpp.

(3) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu. Šajā sakarā skat. “Komisijas Paziņojumu par dažiem aspektiem konkurences darījumu izvērtēšanā, kas izriet no EOTK līguma termiņa iztecēšanas” (OV C 152, 26.06.2002., 5. lpp.).

(4) OV C 105, 1.5.2003., 2. lpp.

(5) OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu. Skat. konkrēti „Komisijas Paziņojuma par dažiem aspektiem konkurences darījumu izvērtēšanā, kas izriet no EOTK līguma termiņa iztecēšanas” 47. punktu.

(6) OV C 45, 17.02.1996., 5. lpp.

(7) OV C 48, 13.02.1998., 2. lpp.

(8) OV C 111, 8.5.2002., 3. lpp.

(9) OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.

(10) OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 363/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 20. lpp.).

(11) OV L 303, 13.11.1998., 57. lpp.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/43

ĀKK UN EK MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2005

(2005. gada 8. februāris),

ar ko atkāpjas no “noteiktas izcelsmes produktu” jēdziena, ņemot vērā Kaboverdes īpašo situāciju attiecībā uz vīriešu virskreklu ražošanu (HS pozīcija 62.05)

(2005/141/EK)

ĀKK UN EK MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā 2000. gada 23. jūnija Kotonū parakstīto ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu un jo īpaši tā V pielikuma 1. protokola 38. pantu,

tā kā:

(1)	Minētā protokola 38. panta 1. punkts paredz piešķirt atkāpes no noteikumiem, ja tas ir esošās nozares attīstības vai jaunas nozares veidošanas interesēs.

(2)	2004. gada 30. septembrī ĀKK valstis Kaboverdes valdības vārdā iesniedza prasību piešķirt atkāpi no protokolā minētajiem izcelsmes noteikumiem attiecībā uz šajā valstī ražotiem 140 000 vīriešu virskreklu 2004. gadā, pakāpeniski palielinot to skaitu līdz 180 000 vīriešu virskreklu 2008. gadā.

(3)

Pieprasītā atkāpe tiek pamatota ar 38. panta 1. līdz 5. punktu; saskaņā ar kumulācijas noteikumiem Kaboverde vīriešu virskreklu ražošanā nevar izmantot pietiekošu daudzumu atbilstošu izejmateriālu, kuru izcelsme ir Kopienā, aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) vai citās ĀKK valstīs. Kaboverde ir vismazāk attīstītā ĀKK salu valsts, un sagaidāms, ka atkāpei būs pozitīva ekonomiska un sociāla ietekme, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību Kaboverdē.

(4)	Ņemot vērā paredzamos importa apjomus, atkāpe neradīs būtisku kaitējumu esošajai Kopienas ražošanas nozarei, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti daži noteikumi attiecībā uz daudzumiem, uzraudzību un ilgumu.

(5)

Tomēr atkāpi nevar piešķirt uz pieprasītajiem laika periodiem. ĀKK valstu prasības iesniegšanas datums nepieļauj ĀKK un EK Muitas sadarbības komitejas lēmuma pieņemšanu līdz 2005. gada 1. janvārim. Turklāt līdz 2008. gada 1. janvārim jāstājas spēkā jaunam tirdzniecības režīmam attiecībā uz ĀKK valstīm. Tādēļ atkāpe, kas piešķirta saskaņā ar pašreizējo režīmu, pēc 2007. gada 31. decembra nebūs spēkā, jo vairs nepastāvēs atkāpes tiesiskais regulējums. Šo iemeslu dēļ atkāpes termiņš jāierobežo līdz 3 gadiem, skaitot no 2005. gada janvāra sākuma līdz 2007. gada beigām.

(6)	Tāpēc saskaņā ar 38. pantu Kaboverdei var piešķirt atkāpi attiecībā uz 160 000 vīriešu virskreklu 2005. gadā, 170 000 vīriešu virskreklu 2006. gadā un 180 000 vīriešu virskreklu 2007. gadā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Atkāpjoties no īpašiem noteikumiem, kas uzskaitīti ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma 1. protokola II pielikumā, Kaboverdē no audumiem bez noteiktas izcelsmes ražotos vīriešu virskreklus, kurus klasificē HS pozīcijā 62.05, saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem uzskata par Kaboverdes izcelsmes ražojumiem.

2. pants

Lēmuma 1. pantā paredzētā atkāpe attiecas uz šā lēmuma pielikumā norādītajiem produktiem un daudzumiem, ko ieved Kopienā no Kaboverdes laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim.

3. pants

Pielikumā minētos daudzumus pārvalda Komisija, kas veic visus administratīvos pasākumus, ko tā uzskata par ieteicamiem to efektīvai pārvaldībai. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1) 308.a, 308.b un 308.c pantu, kas attiecas uz tarifu kvotu pārvaldību, mutatis mutandis piemēro pielikumā minēto daudzumu pārvaldībai.

4. pants

Kaboverdes muitas iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu 1. pantā minēto produktu eksporta kvantitatīvās pārbaudes. Šajā nolūkā uz visiem apliecinošiem dokumentiem, ko tās izdod saskaņā ar šo lēmumu, jābūt atsaucei uz to. Kaboverdes kompetentās iestādes katrus trīs mēnešus nosūta Komisijai pārskatu par daudzumiem, par kuriem saskaņā ar šo lēmumu izdotas preču pārvadājumu apliecības EUR.1, un šo apliecību kārtas numurus.

5. pants

Saskaņā ar šo lēmumu izsniegto preču pārvadājumu apliecību EUR.1 7. ailē jābūt vienai no šādām norādēm:

—	“Derogation – Decision No 1/2005”,

—	“Derrogação – Decisão no 1/2005”.

6. pants

ĀKK valstis, dalībvalstis un Eiropas Kopiena no savas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai šo lēmumu īstenotu.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Briselē, 2005. gada 8. februārī

ĀKK un EK Muitas sadarbības komitejas vārdā —

priekšsēdētāji

Robert VERRUE

Isabelle BASSONG

(1) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Kārtas Nr.	HS pozīcija	Produkta apraksts	Laika posms	Daudzums (gab.)
09.1670	62.05	Vīriešu virskrekli	1.1.2005.–31.12.2005.	160 000
			1.1.2006.–31.12.2006.	170 000
			1.1.2007.–31.12.2007.	180 000

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/45

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/142/KĀDP

(2005. gada 17. februāris),

ar ko groza Vienoto rīcību 2004/789/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misijas Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā (EUPOL Proxima) darbības termiņa pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2004. gada 22. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/789/KĀDP (1) par Eiropas Savienības policijas misijas (EUPOL Proxima) Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā darbības termiņa pagarināšanu no 2004. gada 15. decembra līdz 2005. gada 14. decembrim.

(2)	Politikas un drošības komiteju būtu jāpilnvaro pieņemt attiecīgos lēmumus, lai izveidotu Atbalstītāju komiteju EUPOL Proxima vajadzībām saskaņā ar dokumentu “Konsultācijas un nosacījumi ārpus ES esošo valstu iesaistīšanai ES civilās krīzes vadībā”, ko Padome apstiprināja 2002. gada 10. decembrī.

(3)	Attiecīgi būtu jāgroza Vienotā rīcība 2004/789/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Vienotās rīcības 2004/789/KĀDP 9. pantā iekļauj šādu punktu:

“7. Politikas un drošības komiteja pieņem attiecīgos lēmumus, lai izveidotu Atbalstītāju komiteju.”

2. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

(1) OV L 348, 24.11.2004., 40. lpp.

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/46

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/143/KĀDP

(2005. gada 17. februāris),

ar ko groza Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

2002. gada 11. martā Padome pieņēma Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP (1), ar ko nodibināja Eiropas Savienības policijas misiju (EUPM) Bosnijā un Hercegovinā, lai no 2003. gada 1. janvāra nodrošinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskās policijas darba grupas darbības turpinājumu Bosnijā un Hercegovinā.

(2)	Politikas un drošības komiteja būtu jāpilnvaro pieņemt attiecīgos lēmumus, lai izveidotu Atbalstītāju komiteju EUPM vajadzībām saskaņā ar dokumentu “Konsultācijas un nosacījumi ārpus ES esošo valstu iesaistīšanai ES civilās krīzes vadībā”, ko Padome apstiprināja 2002. gada 10. decembrī.

(3)	Attiecīgi būtu jāgroza Vienotā rīcība 2002/210/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Vienotās rīcības 2002/210/KĀDP 8. pantu papildina ar šādu punktu:

“4. Politikas un drošības komiteja pieņem attiecīgus lēmumus, lai izveidotu Atbalstītāju komiteju.”.

2. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

(1) OV L 70, 13.3.2002., 1. lpp. Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2003/188/KĀDP (OV L 73, 19.3.2003., 9. lpp.).

19.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/47

Labojums Komisijas 2004. gada 14. oktobra Regulai (EK) Nr. 2256/2004 ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 par Kopienas tarifu kvotām noteiktiem Ēģiptes, Maltas un Kipras izcelsmes produktiem un par salīdzināmajiem daudzumiem noteiktiem Maltas un Kipras izcelsmes produktiem

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 385, 2004. gada 29. decembris )

24. lappusē, pirmajā apsvērumā

tekstu:

“Lēmums 2004/664/EK”

lasīt kā:

“Lēmums 2005/89/EK”,

24. lappusē, (3) zemteksta piezīmē

tekstu:

“OV L 303, 30.9.2004., 28. lpp.”

lasīt kā:

“OV L 31, 4.2.2005., 30. lpp.”.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 48

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 19. februāris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 279/2005 (2005. gada 18. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 280/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko nosaka kompensāciju likmes olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 281/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2921/90 attiecībā uz atbalsta apmēru kazeīna un kazeinātu ražošanai no vājpiena	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 282/2005 (2005. gada 18. februāris) par liellopu gaļas nozares produktu, kuru izcelsme ir Botsvānā, Kenijā, Madagaskarā, Svazilendā, Zimbabvē un Namībijā, importa sertifikātiem	6
		Komisijas Regula (EK) Nr. 283/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko nosaka tās eksporta kompensācijas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē, kuras neattiecas uz kompensācijām par pievienoto cukuru (īslaicīgai glabāšanai konservēti ķirši, mizoti tomāti, konservēti ķirši, sagatavoti lazdu rieksti, dažas apelsīnu sulas)	8
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 284/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko nosaka atkāpes no Regulas (EK) Nr. 800/1999 attiecībā uz produktiem kā precēm, uz ko neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikums, un ko izved uz trešām valstīm, izņemot Šveici un Lihtenšteinu	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 285/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko nosaka pārejas pasākumus, kuri izriet no uzlabota tirdzniecības režīma pieņemšanas par dažu apstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Šveici un Lihtenšteinu	12
		Komisijas Regula (EK) Nr. 286/2005 (2005. gada 18. februāris) par importa atļauju izsniegšanu par cukurniedru cukuru saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem	14
		Komisijas Regula (EK) Nr. 287/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko nosaka olu eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2005. gada 21. februāra	16
		Komisijas Regula (EK) Nr. 288/2005 (2005. gada 18. februāris), ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū	18
	*	Komisijas Direktīva 2005/12/EK (2005. gada 18. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK I un II pielikumu par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem ( 1 )	19

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
*	Padomes Vienotā rīcība 2005/142/KĀDP (2005. gada 17. februāris), ar ko groza Vienoto rīcību 2004/789/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misijas Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā (EUPOL Proxima) darbības termiņa pagarināšanu	45
*	Padomes Vienotā rīcība 2005/143/KĀDP (2005. gada 17. februāris), ar ko groza Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju	46

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	2005/139/EK:Padomes Lēmums (2005. gada 17. februāris), ar kuru pagarina to pasākumu piemērošanas laikposmu, kas paredzēti Lēmumā 2002/148/EK, ar kuru noslēdz konsultācijas ar Zimbabvi saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu	28
	Komisija
*	2005/140/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 30. marts) par atbalsta shēmu par labu dažiem Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala akmeņogļu rūpniecības uzņēmumiem, ko piešķīrusi Spānija 2001. un 2002. gadam (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 927) ( 1 )	30
*	2005/141/EK:ĀKK un EK Muitas sadarbības komitejas Lēmums Nr. 1/2005 (2005. gada 8. februāris), ar ko atkāpjas no noteiktas izcelsmes produktu jēdziena, ņemot vērā Kaboverdes īpašo situāciju attiecībā uz vīriešu virskreklu ražošanu (HS pozīcija 62.05)	43

		Labojums
	*	Labojums Komisijas 2004. gada 14. oktobra Regulai (EK) Nr. 2256/2004 ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 par Kopienas tarifu kvotām noteiktiem Ēģiptes, Maltas un Kipras izcelsmes produktiem un par salīdzināmajiem daudzumiem noteiktiem Maltas un Kipras izcelsmes produktiem (OV L 385, 2004. gada 29. decembris)	47


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ