Eiropas Savienības L 316/2009

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

2.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1120/2009

(2009. gada 29. oktobris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1), un jo īpaši tās 36. pantu, 39. panta 2. punktu, 41. panta 4. punktu, 43. panta 3. punktu, 57. panta 2. punktu, 68. panta 7. punktu, 69. panta 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un 7. punkta ceturto daļu, 71. panta 6. punkta otro daļu un 10. punktu, 142. panta c), d), f), g), h) un q) punktu, 147. un 148. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājuma shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (2), tika izdarīti būtiski grozījumi. Pēc tam tika pieņemta Komisijas 2009. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 639/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz īpašo atbalstu (3). Tā kā Regulā (EK) Nr. 795/2004 ir jāizdara papildu grozījumi, skaidrības labad Regulas (EK) Nr. 795/2004 un (EK) Nr. 639/2009 ir lietderīgi apvienot vienā regulā, kurā ir iekļauti visi sīki izstrādātie noteikumi, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļu.

(2)	Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad ir jāsniedz noteiktas definīcijas. Attiecībā uz īscirtmeta plantācijām ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm noteikt piemērotas šķirnes, ņemot vērā to klimatisko un agronomisko piemērotību teritorijai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. pantā ir noteiktas obligātās prasības, bet 28. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu nevar piemērot lauksaimniekiem, kuri vēl aizvien saņem tiešos maksājumus saskaņā ar noteiktām saistītām shēmām, bet kuriem vairs nav platību. Pēc būtības šādas saistītas shēmas ir attiecīgās regulas IV sadaļas 1. nodaļas 10. iedaļā minētās piemaksas par aitu un kazu audzēšanu vai attiecīgās regulas IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļā minētie maksājumi par liellopu un teļa gaļu. Šie lauksaimnieki atrodas tādos pašos apstākļos kā lauksaimnieki, kuriem ir īpašās tiesības, un, lai nodrošinātu šo shēmu maksimālu efektivitāti, piemērojot minētās regulas 28. panta 1. punktu, viņi ir jāpielīdzina lauksaimniekiem ar īpašām tiesībām.

(4)

Lai atvieglotu vienības vērtības aprēķināšanu tiesībām uz maksājumu, ir vajadzīgi skaidri noteikumi par skaitļu noapaļošanu un iespēju sadalīt esošās tiesības uz maksājumu gadījumā, kad kopā ar tiesībām deklarētā vai nodotā zemesgabala lielums ir tikai daļa no hektāru platības, un noteikumi tiesību un daļu apvienošanas gadījumā.

(5)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 51. panta 1. punkts ļauj atlikt augļu un dārzeņu nozares iekļaušanu vienotā maksājuma shēmā. Jānosaka atbilstoši noteikumi šādai atlikšanai. Jo īpaši attiecīgā noteikuma trešā daļa ļauj dalībvalstīm pārskatīt saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (4) 68.b pantu pieņemto lēmumu, lai panāktu ātrāku maksājuma iekļaušanu vienotā maksājuma shēmā. Tomēr, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 73/2009 38. pantu, lai stātos spēkā minētās regulas 51. panta 1. punkta trešā daļa, attiecīgajām platībām ir jābūt atbilstīgām vienotā maksājuma shēmai. Tādēļ dalībvalstīm jāļauj pārskatīt lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta otro daļu.

(6)	Jānosaka īpaši noteikumi valsts rezerves pārvaldībai.

(7)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 2. un 3. punktā ir paredzēta iespēja atsevišķos gadījumos piešķirt tiesības uz maksājumu no valsts rezerves. Ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kā aprēķināms šādi piešķiramu tiesību uz maksājumu skaits un vērtība. Lai dalībvalstis, kas vislabāk spēj novērtēt katra tā lauksaimnieka situāciju, kas piesakās uz šādiem pasākumiem, varētu rīkoties elastīgāk, maksimālais piešķiramo tiesību skaits nedrīkst pārsniegt deklarēto hektāru skaitu un to vērtība nedrīkst pārsniegt summu, kas dalībvalstij jānosaka atbilstoši objektīviem kritērijiem.

(8)

Noteiktos apstākļos lauksaimniekiem varētu būt vairāk tiesību uz maksājumu nekā zemes, lai aktivizētu tās, beidzoties zemes nomas laikam, tostarp gadījumos, kad kopīgi tiek izmantota lopbarības kultūru platība. Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt mehānismu, kas nodrošinātu, ka atbalsts lauksaimniekam tiks piešķirts arī turpmāk, šo atbalstu koncentrējot attiecībā uz atlikušajiem hektāriem, kas ir viņa rīcībā. Tomēr, lai izvairītos no mehānisma ļaunprātīgas izmantošanas, jāparedz daži nosacījumi attiecībā uz piekļuvi šim mehānismam.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 valsts rezerve jāpapildina ar neizmantotajām tiesībām vai atbilstoši brīvprātīgai izvēlei, veicot ieturējumus no tiesību uz maksājumu pārdošanas vai no pārdošanas, kas veikta pirms konkrētas dienas, kas jānosaka dalībvalstīm, kad tiks veikta tālāka atsaistīšana. Tādēļ ir jānosaka termiņš, pēc kura neizmantotās tiesības ieskaita atpakaļ valsts rezervē.

(10)

Ja, pārdodot tiesības uz maksājumu, piemēro ieturējumu, jānosaka maksimālās procentuālās daļas un kritēriji tā piemērošanai un tie jādiferencē, ņemot vērā nodošanas veidu un nododamo tiesību uz maksājumu veidu. Šādi ieturējumi tomēr nedrīkst radīt būtiskus šķēršļus tiesību uz maksājumu nodošanai vai aizliegt to. Reģionālas piemērošanas gadījumā kombinētajā modelī ieturējums nedrīkst ietekmēt tiesību uz maksājumu pamata reģionālo vērtību, bet gan tikai tās summas, kas saistītas ar vēsturisko atsauču datiem.

(11)	Lai veicinātu valsts rezerves pārvaldību, ir lietderīgi paredzēt valsts rezerves apsaimniekošanu reģionālā līmenī, izņemot Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 2. punktā vai attiecīgos gadījumos – minētā panta 4. punktā minētajos gadījumos, ja dalībvalstīm ir pienākums piešķirt tiesības uz maksājumu.

(12)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 33. panta 2. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts, ja tiesības uz maksājumu viņiem ir piešķirtas vai nodotas. Lai nepieļautu, ka saimniecības juridiskā statusa maiņa tiek izmantota, lai izvairītos no to noteikumu piemērošanas, kas attiecas uz parastu saimniecības nodošanu kopā ar piešķirtajām pamatsummām, jābūt nosacījumiem, kurus piemēro paredzama mantojuma vai mantojuma, apvienošanas un sadalīšanas gadījumā.

(13)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 62. panta 3. punkts paredz, ka lauksaimnieks jaunajā dalībvalstī, kas ir ieviesusi vienotā maksājuma shēmu, var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad viņš minētās regulas 34. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz vienu kalendāro gadu. Lai ņemtu vērā zemes nodošanu, kas veikta laika posmā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas, ir pamatoti saimniecības vai tās daļas nodošanu kopā ar turpmākajām tiesībām uz maksājumu uzskatīt par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi minētā regulas 43. panta nozīmē, ievērojot dažus nosacījumus, un jo īpaši to, ka pārdevējam jāiesniedz pieteikums par tiesību uz maksājumu noteikšanu, ciktāl minētajā regulā skaidri noteikts, ka shēmai jābūt pieejamai tikai tiem, kas pārskata periodā ir saņēmuši tiešo maksājumu.

(14)

Ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 4. punktu Komisijai ir atļauts definēt īpašas situācijas, kad ir tiesības noteikt pamatsummas dažiem lauksaimniekiem, kuru situācija ir tāda, kas pilnīgi vai daļēji ir liegusi tiem pārskata periodā saņemt tiešos maksājumus. Tādēļ ir lietderīgi uzskaitīt šīs īpašās situācijas, paredzot noteikumus, lai izvairītos no pabalstu uzkrāšanās, kas rodas, piešķirot vienam lauksaimniekam dažādas tiesības uz maksājumu, neierobežojot Komisijas iespēju vajadzības gadījumā noteikt papildu gadījumus. Turklāt jāsniedz dalībvalstīm iespēja elastīgi noteikt piešķiramo pamatsummu.

(15)	Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai vispāratzīto parasto praksi ilgtermiņa nomas definīcijā iekļauj arī nomu uz pieciem gadiem, ir lietderīgi ļaut tai piemērot šo īsāko termiņu.

(16)

Ja lauksaimnieks aiziet pensijā vai nomirst un paredz savas saimniecības vai tās daļas nodošanu ģimenes loceklim vai citam mantiniekam, kurš plāno turpināt lauksaimniecisko darbību šajā saimniecībā, ir lietderīgi nodrošināt, lai saimniecības vai tās daļas nodošana notiktu vienkārši, jo īpaši gadījumā, kad nodotā zeme pārskata periodā bijusi iznomāta trešai personai, neierobežojot mantinieka iespēju turpināt lauksaimniecisko darbību.

(17)

Tiesīgiem pretendēt uz tiesību piešķiršanu jābūt arī tiem lauksaimniekiem, kuri veikuši ieguldījumus, kā rezultātā iespējams tādu tiešo maksājumu palielinājums, ko tiem būtu vajadzējis saņemt, ja nebūtu ieviesta vienotā maksājuma shēma vai ja attiecīgajā nozarē nebūtu veikta atsaistīšana. Jāparedz īpaši noteikumi par tiesību uz maksājumu aprēķināšanu, ja lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu vai nav platību. Tādos pašos gadījumos lauksaimniekiem, kuri ir nopirkuši vai nomājuši zemi vai piedalījušies valsts programmās ražošanas pārstrukturēšanai, kam pārskata periodā saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu varētu būt bijis piešķirts tiešais maksājums, nebūtu tiesību uz maksājumu, lai gan viņi ir iegādājušies zemi vai piedalījušies šādās programmās, lai veiktu lauksaimniecisku darbību, par ko nākotnē vēl varētu piešķirt dažus tiešos maksājumus. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka tiesības uz maksājumu piešķir arī šādos gadījumos.

(18)	Lai nodrošinātu labu shēmas pārvaldību, ir lietderīgi paredzēt nodošanas noteikumus un noteikumus, kuri ļauj tiesībās izdarīt izmaiņas, jo īpaši – lai apvienotu daļas.

(19)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalsts var nolemt, ka tiesības uz maksājumu var nodot vai izmantot tikai vienā un tajā pašā reģionā. Lai novērstu praktiskas problēmas, jāparedz īpaši noteikumi saimniecībām, kas atrodas divos vai vairāk reģionos.

(20)	Ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. pantu saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ir atļauta kaņepju ražošana. Ir jāizveido to šķirņu saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī jāparedz šo šķirņu sertifikācija.

(21)	Gadījumos, kad tiek noteiktas īpašas tiesības, jāparedz īpaši ganāmpulka vienības aprēķināšanas noteikumi, atsaucoties uz liellopu, teļa, aitas un kazas gaļas nozarē paredzēto spēkā esošo pārrēķinu tabulu.

(22)

Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju reģionalizēt vienotā maksājuma shēmu, jāizstrādā īpaši noteikumi, lai atvieglotu reģionālās pamatsummas aprēķināšanu saimniecībām, kas atrodas divos vai vairāk reģionos, kā arī lai garantētu reģionālās summas pilnīgu piešķiršanu pirmajā shēmas piemērošanas gadā. Daži šīs regulas noteikumi, jo īpaši noteikumi par valsts rezerves izveidošanu, tiesību uz maksājumu sākotnējo piešķiršanu un tiesību uz maksājumu nodošanu, ir jāpielāgo, lai tos varētu piemērot reģionālajā modelī.

(23)	Jāizveido kopīgs pamats īpašiem risinājumiem konkrētām situācijām, kuras radīsies, veicot turpmāku atsaistīšanu.

(24)	Regulas (EK) 73/2009 III sadaļas 5. nodaļā ir noteikts lauksaimniekiem piešķiramais īpašais atbalsts. Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi minētās nodaļas prasību īstenošanai.

(25)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 6. punktu īpašajam atbalstam, kas piešķirts atbilstīgi minētajam pantam, jābūt saderīgam ar citiem Kopienas atbalsta pasākumiem vai pasākumiem, kas finansēti no valsts atbalsta līdzekļiem. Pareizai shēmu pārvaldībai līdzīgus pasākumus nedrīkst finansēt divreiz – no īpašā atbalsta un citām Kopienas atbalsta shēmām. Tā kā īpašā atbalsta īstenošanai tiek piedāvātas daudzveidīgas iespējas, pienākums nodrošināt saderību citā ziņā jāuztic dalībvalstīm saskaņā ar to pieņemtajiem lēmumiem par īpašā atbalsta pasākumu īstenošanu, pamatojoties uz to, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 73/2009, un ievērojot šajā regulā noteiktos nosacījumus.

(26)	Tā kā lauksaimniekiem juridiskās prasības jāievēro vienmēr, īpašais atbalsts nedrīkst kompensēt to ievērošanas izmaksas.

(27)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu īpašo atbalstu var piešķirt par īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai. Lai ļautu dalībvalstīm izmantot izvēles tiesības, vienlaikus nodrošinot pasākumu labu pārvaldību, dalībvalstīm jāuztic pienākums noteikt konkrētos lauksaimnieciskās darbības veidus, tajā pašā laikā pasākumam jebkurā gadījumā jānodrošina būtisks un izmērāms guvums videi.

(28)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu īpašo atbalstu var piešķirt par lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu. Lai palīdzētu dalībvalstīm, jāizveido izpildāmo nosacījumu indikatīvs saraksts.

(29)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu īpašo atbalstu var piešķirt par lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu atbilstoši minētās regulas 68. panta 2. punkta c) apakšpunktam, kurā noteikts, ka jāievēro kritēriji, kas noteikti 2. līdz 5. pantā Padomes 2007. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (5). Jāparedz noteikumi, lai noteiktu atbilstīgo pasākumu saturu, kā arī piemērojamos noteikumus Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regulai (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (6).

(30)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu īpašo atbalstu var piešķirt par uzlabotu dzīvnieku labturības standartu ievērošanu. Lai panāktu uzlabotus dzīvnieku labturības standartus, jāparedz noteikumi, lai uzticētu dalībvalstīm pienākumu izveidot sistēmu, kas ļauj novērtēt pretendenta plānus, kuru nolūks ir risināt dažādus dzīvnieku labturības aspektus.

(31)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktu īpašo atbalstu var piešķirt par konkrētām lauksaimnieciskām darbībām, kuru rezultātā rodas papildu ieguvums agrovidei. Saskaņā ar 68. panta 2. punkta a) apakšpunktu atbalstu jo īpaši var piešķirt, ja to ir apstiprinājusi Komisija. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai noteiktu sīki izstrādātus pamatnoteikumus, kuri jāievēro dalībvalstīm, lai noteiktu atbilstības kritērijus šā atbalsta saņemšanai. Jāparedz arī noteikumi, lai noteiktu pasākuma paziņošanas, vērtēšanas un apstiprināšanas kārtību Komisijā.

(32)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu īpašo atbalstu var piešķirt, lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus konkrētās nozarēs ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos vai ekonomiski nestabilos lauksaimniecības veidos šajās nozarēs. Lai saglabātu dalībvalstu rīcības brīvību, vienlaikus nodrošinot labu pasākumu pārvaldību, jāparedz noteikumi, lai uzticētu dalībvalstīm pienākumu noteikt platības un/vai lauksaimnieciskās darbības veidus, uz kuriem attiecas atbalsts, kā arī noteikt atbalsta apjomu. Lai izvairītos no traucējumiem tirgū, maksājumi tomēr nedrīkst pamatoties uz tirgus cenu svārstībām vai būt līdzvērtīgi kompensācijas maksājumu sistēmai, ko izmanto dalībvalstis, izmaksājot lauksaimniekiem iekšzemes atbalstu, pamatojoties uz atšķirību starp mērķa cenu un iekšzemes tirgus cenu.

(33)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu īpašo atbalstu var piešķirt apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai nodrošinātu, ka zeme netiek pamesta, un/vai lai risinātu šo apgabalu lauksaimnieku īpašās problēmas. Jo īpaši jāparedz noteikumi par to, kā tiek noteiktas pamatsummas uz vienu lauksaimnieku, kurš var pretendēt uz atbalstu, kā tiek piešķirtas tiesības uz maksājumu un aprēķināts to vērtības palielinājums, kā arī par programmu kontroli, ko veic dalībvalstis, turklāt saskanības labad šiem noteikumiem jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti summu piešķiršanai no valsts rezerves.

(34)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta d) apakšpunktu īpašo atbalstu var piešķirt, ieguldot ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijās. Jānosaka obligātie pamatnoteikumi, kuri jāievēro dalībvalstīm saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem, nosakot noteikumus finansiālajiem ieguldījumiem ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijās, lai nodrošinātu, ka iemaksas saglabājas atbilstošā līmenī, vienlaikus aizsargājot lauksaimnieku intereses.

(35)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir pietiekami sīki izklāstīts noteikums par īpašo atbalstu, kura mērķis ir kompensēt lauksaimniekiem noteiktus ekonomiskos zaudējumus dzīvnieku un augu slimību un vides katastrofu gadījumā, veicot finansiālus ieguldījumus kopfondos. Jānosaka obligātie pamatnoteikumi, kuri jāievēro dalībvalstīm saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem, nosakot noteikumus finansiālo ieguldījumu organizēšanai kopfondos, lai nodrošinātu, ka iemaksas saglabājas atbilstošā līmenī, vienlaikus aizsargājot lauksaimnieku intereses.

(36)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētās summas jāaprēķina Komisijai saskaņā ar minētā panta 7. punktu. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai katrai dalībvalstij noteiktu attiecīgās summas, kā arī atbilstošie nosacījumi, kurus Komisija ņems vērā, pārskatot šīs summas.

(37)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 46. pants paredz, ka dalībvalstis nosaka reģionus saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un minētās regulas 47. pants paredz, ka dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar objektīviem kritērijiem var reģionalizēt vienotā maksājuma shēmu. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt visu vajadzīgo datu un informācijas paziņošanu pirms noteiktajiem termiņiem.

(38)

Gadījumiem, kad dalībvalsts izlemj piemērot kādu no iespējām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. panta 1. un 2. punktā, 38. pantā, 41. panta 2. līdz 5. punktā, 45. panta 1. un 3. punktā, 46. panta 1. un 3. punktā, 47. panta 1. līdz 4. punktā, 49. pantā, 51. panta 1. punktā, 67. panta 1. punktā, 68. līdz 72. pantā un 136. pantā, jānosaka datumi, kuros to paziņo Komisijai.

(39)	Lai novērtētu vienotā maksājuma shēmas piemērošanu, ir lietderīgi noteikt sīki izstrādātus noteikumus un termiņus informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm un informēt Komisiju par platībām, attiecībā uz kurām atbalsts piešķirts valsts līmenī un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī.

(40)	Tādēļ Regulas (EK) Nr. 795/2004 un (EK) Nr. 639/2009 ir jāatceļ.

(41)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā.

2. pants

Definīcijas

Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā un šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“aramzeme” ir zeme, kas apstrādāta kultūraugu audzēšanai vai kurā tiek uzturēts labs lauksaimnieciskais un vides stāvoklis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. pantu, neatkarīgi no tā, vai zeme tiek izmantota siltumnīcām vai ir pārklāta ar stacionāru vai pārvietojamu pārsegu;

b)	“ilggadīgās kultūras” ir kultūras, kuras neaudzē augsekā un kuras nav ilggadīgas ganības, un kuras attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāku laiku, un no kurām atkārtoti iegūst ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta plantācijas;

“pastāvīgas ganības” ir zeme, ko izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kas nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā piecus gadus vai ilgāk, izņemot atmatā atstāto zemi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2078/92 (7), atmatā atstāto zemi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (8) 22., 23. un 24. pantu un atmatā atstāto zemi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (9) 39. pantu, un šai nolūkā “stiebrzāles un cita veida zāles lopbarības iegūšanai” ir visi zālaugi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās un ko dalībvalstī parasti iekļauj ganībām vai pļavām paredzētos sēklu maisījumos (neatkarīgi no tā, vai tās izmanto ganību lopiem). Dalībvalstis var iekļaut I pielikumā uzskaitītos laukaugus;

d)	“zālaugu platības” ir aramzeme, ko izmanto zāles (sētas vai dabīgi augošas) audzēšanai; Regulas (EK) Nr. 73/2009 49. pantā termins “zālaugu platības” ietver pastāvīgās ganības;

e)	“pārdošana” ir īpašumtiesību uz zemi vai tiesību uz maksājumu pārdošana vai jebkāda cita veida galīga nodošana; jēdziens neietver zemes pārdošanu gadījumos, kad zemi nodod valsts iestādēm un/vai izmantošanai sabiedrības interesēs un kad to nenodod lauksaimniecības mērķiem;

f)	“noma” ir noma vai līdzīga veida pagaidu darījumi;

“tiesību uz maksājumu nodošana, pārdošana vai iznomāšana kopā ar zemi” ir, neskarot šīs regulas 27. panta 1. punktu, tiesību nodevējam piederošu tiesību uz maksājumu pārdošana vai iznomāšana uz tādu pašu laiku kopā ar attiecīgu hektāru skaitu, par kuru var pretendēt uz atbalstu Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta nozīmē. Visu īpašo lauksaimnieka tiesību nodošanu Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta nozīmē uzskata par tiesību uz maksājumu nodošanu kopā ar zemi;

“apvienošanās” ir divu vai vairāku atsevišķu lauksaimnieku apvienošanās Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta a) punkta nozīmē, kļūstot par vienu jaunu lauksaimnieku minētā panta nozīmē, kura veikto saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumus un finansiālo risku kontrolē lauksaimnieki, kas sākotnēji pārvaldīja saimniecības vai vienu no tām;

“sadalīšana” ir:

viena lauksaimnieka sadalīšana – Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta a) punkta nozīmē –, izveidojot vismaz divus jaunus atsevišķus lauksaimniekus minētā panta nozīmē, no kuriem vismaz viena lauksaimnieka veikto saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumus un finansiālo risku turpina kontrolēt vismaz viena no juridiskajām vai fiziskajām personām, kas sākotnēji pārvaldīja saimniecību; vai

ii)

viena lauksaimnieka – Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta a) punkta nozīmē – sadalīšana, izveidojot vismaz vienu jaunu atsevišķu lauksaimnieku 2. panta a) punkta nozīmē, lauksaimniekam, kas sākotnēji pārvaldīja saimniecību, turpinot kontrolēt otra lauksaimnieka veikto saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumus un finansiālos riskus;

“ražošanas vienība” ir vismaz viena platība, attiecībā uz kuru attiecīgajā pārskata periodā ir bijušas tiesības uz tiešajiem maksājumiem, ieskaitot lopbarības platību, vai viens dzīvnieks, attiecībā uz kuru pārskata periodā būtu tiesības uz tiešajiem maksājumiem kopā ar atbilstošajām tiesībām uz piemaksu, ja tāda pienāktos;

“lopbarības platība” ir saimniecības platība, kas visu kalendāro gadu bijusi pieejama dzīvnieku audzēšanai, ieskaitot kopīgā lietošanā esošās platības un jauktu kultūru platības; tajā neietver:

—	ēkas, mežus, dīķus, takas,

—	platības, ko izmanto citiem kultūraugiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu, vai ilggadīgām kultūrām, vai dārzkopības kultūrām,

—	platības, par kurām var pretendēt uz noteiktu laukaugu audzētājiem paredzēto atbalsta sistēmu un kuras izmanto atbalsta shēmā par žāvētu rupjo lopbarību vai uz kurām attiecas valsts atmatas shēma;

Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 2. punktā “lauksaimnieki, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību” ir fiziskas vai juridiskas personas, kas piecu gadu laikā pirms jaunas lauksaimnieciskās darbības uzsākšanas nav veikušas lauksaimniecisko darbību savā vārdā un uz savu risku vai kas nav kontrolējušas juridisku personu, kura veic lauksaimniecisko darbību.

Attiecībā uz juridisku personu fiziskā(-ās) persona(-as), kas kontrolē šo juridisko personu, nedrīkst būt veikusi(-šas) lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai nedrīkst būt kontrolējusi(-šas) juridisku personu, kura veic lauksaimniecisko darbību, piecu gadu laikā pirms tam, kad šī juridiskā persona uzsākusi lauksaimniecisko darbību;

m)	“dēstu audzētavas” ir dēstu audzētavas, kā tās definētas Komisijas Lēmuma 2000/115/EK (10) I pielikuma G/5. punktā;

“īscirtmeta atvasājs” ir platības, kuras apstādītas ar kokiem (KN kods 0602 90 41), kas ir ilggadīgi kokaugi, kuru saknes vai celmi pēc mežizstrādes paliek zemē un nākamajā sezonā dzen jaunas atvases, un kas ir iekļauti sarakstā, kurš dalībvalstīm no 2010. gada jāsagatavo, tajā norādot īscirtmeta atvasāju ierīkošanai piemērotas sugas un to maksimālo cirtes aprites laiku;

o)	“īpašā atbalsta pasākumi” ir pasākumi, ar kuriem tiek īstenots Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punktā noteiktais īpašais atbalsts;

“citi Kopienas atbalsta instrumenti” ir:

i)	Padomes Regulās (EK) Nr. 1698/2005, (EK) Nr. 509/2006 (11), (EK) Nr. 510/2006 (12), (EK) Nr. 834/2007 (13), (EK) Nr. 1234/2007 (14) un (EK) Nr. 3/2008 noteiktie pasākumi; kā arī

ii)	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansētie pasākumi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (15) 3. pantu, tostarp veterinārie un fitosanitārie pasākumi.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Tiesību uz maksājumu aktivizēšana un zemes atbilstība

3. pants

Mantojums un paredzamais mantojums

1. Gadījumos, kad tiesību uz maksājumu piešķiršanu ietekmē mantojums vai paredzamais mantojums, lauksaimnieks, kurš ir saņēmis saimniecību vai tās daļu, var savā vārdā pieprasīt, lai tiktu aprēķinātas tiesības uz maksājumu par saņemto saimniecību vai saimniecības daļu.

Pamatsummu nosaka, pamatojoties uz mantotajām ražošanas vienībām.

2. Attiecībā uz atceļamu paredzamo mantojumu ieceltajam mantiniekam tikai vienreiz ļauj piekļūt vienotā maksājuma shēmai līdz termiņam, kad jāiesniedz pieteikums par maksājumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu.

Tiesību mantošanu saskaņā ar nomas līgumu vai mantojumu, vai paredzamo mantojumu no lauksaimnieka, kurš ir fiziska persona un kurš bijis saimniecības vai tās daļas nomnieks attiecīgajā pārskata periodā, kad būtu tiesības uz maksājumu vai kad šo tiesību vērtība būtu palielinājusies, uzskata par saimniecības mantošanu.

3. Ja 1. punktā minētajam lauksaimniekam jau ir tiesības uz maksājumu vai šo tiesību vērtības palielinājumu, pamatsummu nosaka, pamatojoties attiecīgi uz viņa sākotnējās saimniecības un mantoto ražošanas vienību pamatsummu summu.

4. Šajā regulā “mantojumu” un “paredzamo mantojumu” definē atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem.

4. pants

Juridiskā statusa vai nosaukuma maiņa

Mainoties juridiskajam statusam vai nosaukumam, vienotā maksājumu shēma ir pieejama lauksaimniekam ar tādiem pašiem nosacījumiem kā lauksaimniekam, kas sākotnēji pārvaldīja saimniecību, robežās, ko nosaka sākotnējai saimniecībai esošās tiesības uz maksājumu, vai arī, ja tiesības uz maksājumu tiek piešķirtas vai palielinās šo tiesību vērtība, robežās, kas atbilst sākotnējai saimniecībai piešķirtajām tiesībām.

Ja notiek juridiskas personas juridiskā statusa maiņa vai arī juridiskā statusa maiņa no fiziskas personas uz juridisku personu vai no juridiskas personas un fizisku personu, jauno saimniecību pārvalda lauksaimnieks, kurš kontrolējis sākotnējās saimniecības pārvaldīšanu, tās ieņēmumus un finansiālos riskus.

5. pants

Apvienošanās un sadalīšana

Kad tiesību uz maksājumu piešķiršanu vai šo tiesību vērtības palielināšanos ietekmē apvienošanās vai sadalīšana, lauksaimniekam vai lauksaimniekiem, kas pārvalda jauno saimniecību vai saimniecības, vienotā maksājuma shēma ir pieejama ar tādiem pašiem nosacījumiem kā lauksaimniekam vai lauksaimniekiem, kuri pārvaldīja sākotnējo saimniecību vai saimniecības.

Pamatsummu nosaka, pamatojoties uz sākotnējās saimniecības vai saimniecību ražošanas vienībām.

6. pants

Minimālās prasības

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. panta 1. punktu, lauksaimniekus, kuri saņem minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļas 10. iedaļā minēto piemaksu par aitas un kazas gaļu vai minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļā minēto maksājumu par liellopu un teļa gaļu un kuru hektāru skaits nesasniedz dalībvalstī noteikto robežu, pielīdzina lauksaimniekiem ar īpašām tiesībām, kas minētas attiecīgās regulas 44. panta 1. punktā.

7. pants

Tiesību uz maksājumu vienības vērtības aprēķināšana

1. Tiesības uz maksājumu aprēķina līdz trim zīmēm aiz komata un noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai otrajai zīmei aiz komata. Ja aprēķinos iegūst rezultātu, kas ir tieši pa vidu, summu noapaļo uz augšu līdz tuvākajai otrajai zīmei aiz komata.

2. Ja zemesgabala lielums, kurš tiek nodots kopā ar tiesībām uz maksājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. pantu, atbilst hektāra daļai, lauksaimnieks var nodot daļu konkrēto tiesību kopā ar zemi par vērtību, kas aprēķināta tās pašas daļas apjomam. Atlikusī tiesību daļa ar attiecīgi aprēķinātu vērtību paliek lauksaimnieka rīcībā.

Neskarot minētās regulas 43. panta 2. punktu, ja lauksaimnieks nodod tiesību daļu bez zemes, abu daļu vērtību aprēķina proporcionāli.

3. Dalībvalstis var izdarīt grozījumus tiesībās uz maksājumu, apvienojot lauksaimniekam piederošas viena veida tiesību daļas. Uz šādas apvienošanas rezultātu attiecas 1. punkts.

8. pants

Tiesību uz maksājumu deklarēšana un izmantošana

1. Tiesības uz maksājumu var deklarēt apmaksai tikai vienreiz gadā tas lauksaimnieks, kuram tās ir pēdējā dienā, kad var iesniegt vienoto pieteikumu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (16) 11. pantu.

Tomēr, ja lauksaimnieks izmanto iespēju grozīt vienoto pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 14. pantu, viņš var deklarēt arī tās tiesības uz maksājumu, kuras viņam ir dienā, kad viņš kompetentajai iestādei paziņo par grozījumiem, ja attiecīgās tiesības uz maksājumu par to pašu gadu nav deklarējis cits lauksaimnieks.

Ja lauksaimnieks attiecīgās tiesības uz maksājumu iegūst no cita lauksaimnieka, kurš viņam šīs tiesības uz maksājumu ir nodevis un tās jau ir deklarējis, šīs tiesības ir pieļaujams deklarēt papildus tikai tad, ja tiesību nodevējs saskaņā ar šīs regulas 12. pantu jau ir informējis kompetento iestādi par to, ka tiesības ir nodotas, un atsauc šīs tiesības no sava vienotā pieteikuma līdz termiņam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1122/2009 14. pantā.

2. Ja lauksaimniekam, kad tas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. panta 1. punktu ir deklarējis zemesgabalus, kas atbilst visām viņa tiesībām uz maksājumu, uz kuru viņš var pretendēt, vēl ir zemesgabals, kas ir mazāks par hektāru, viņš var deklarēt vēl vienas pilnas tiesības uz maksājumu, pretendējot uz maksājumu, kas aprēķināts proporcionāli zemesgabala lielumam. Tomēr šīs tiesības uz maksājumu uzskata par pilnīgi izmantotām minētās regulas 42. panta vajadzībām.

9. pants

Izmantošana pārsvarā lauksaimniecībai

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja saimniecībā esošo lauksaimniecības zemi izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām, uzskata, ka to pārsvarā izmanto lauksaimnieciskai darbībai, ja lauksaimniecisko darbību var veikt bez nozīmīgiem traucējumiem, ko izraisa ar lauksaimniecību nesaistīto darbību intensitāte, būtība, ilgums un laiks.

Dalībvalstis nosaka kritērijus šā panta pirmās daļas īstenošanai savā teritorijā.

2. iedaļa

Īpaši atbilstības kritēriji

10. pants

Kaņepju ražošana

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. pantu, lai saņemtu tiesības uz maksājumu par kaņepju platībām, jāizmanto to šķirņu sēklas, kas uzskaitītas “Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā” tā gada 15. martā, par kuru tiek piešķirts maksājums, un publicētas saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EK (17) 17. pantu, izņemot šķirnes “Fiola” un “Tiborzsallasi”. Sēklas jāsertificē saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK (18).

11. pants

Augļu un dārzeņu nozares atliktā iekļaušana vienotā maksājuma shēmā

1. Līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstis pēc tam, kad ir izmantotas Regulas (EK) Nr. 73/2009 51. panta 1. punkta trešajā daļā izklāstītās iespējas, var ļaut hektāros, par kuriem var pretendēt uz maksājumu, audzēt sekundāras nozīmes kultūraugus ne ilgāk kā trīs mēnešus, sākot no katra gada 15. augusta vai datuma, kas dalībvalstij un attiecīgajam reģionam ir noteikts II pielikumā.

2. Ja dalībvalsts ir izmantojusi vienu no Regulas (EK) Nr. 73/2009 51. panta 1. punkta trešajā daļā izklāstītajām iespējām, tā vajadzības gadījumā var pārskatīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta otro daļu pieņemto lēmumu divu nedēļu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. iedaļa

Tiesību uz maksājumu nodošana

12. pants

Tiesību uz maksājumu nodošana

1. Tiesības uz maksājumu var nodot jebkurā gada brīdī.

2. Tiesību nodevējs informē kompetento iestādi dalībvalstī, kur nodošana notiks, laika posmā, kas jānosaka šai dalībvalstij.

3. Dalībvalsts var pieprasīt, lai tiesību nodevējs paziņo par nodošanu kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā notiks nodošana, termiņā, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne agrāk kā sešas nedēļas pirms nodošanas un ņemot vērā pēdējo dienu, kad var iesniegt pieteikumu par dalību vienotā maksājuma shēmā. Nodošanu veic tā, kā paredzēts paziņojumā, ja vien kompetentā iestāde neiebilst pret nodošanu un minētajā laika posmā nepaziņo par to nodevējam.

Kompetentā iestāde var iebilst pret nodošanu tikai tad, ja nodošana neatbilst Regulas (EK) Nr. 73/2009 un šīs regulas noteikumiem.

4. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 62. panta 3. punktu, lauksaimnieka izmantoto tiesību uz maksājumu procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz to tiesību uz maksājumu skaitu, kas tam piešķirtas vienotā maksājuma shēmas pirmajā izmantošanas gadā, izņemot tiesības uz maksājumu, kas pārdotas kopā ar zemi un jāizmanto viena kalendārā gada laikā.

13. pants

Reģionālie ierobežojumi

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 50. panta 1. punktu un 62. panta 1. punktu, ja dalībvalsts izmanto minētās regulas 43. panta 1. punkta trešajā daļā paredzēto iespēju, dalībvalsts nosaka reģionu atbilstošajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

2. Dalībvalsts definē 1. punktā minēto reģionu vēlākais vienu mēnesi pirms dienas, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantu noteikusi dalībvalsts, gadā, kad pirmo reizi tiek izmantota minētās regulas 43. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā iespēja.

Lauksaimnieks, kura saimniecība atrodas attiecīgajā reģionā, nevar nodot vai izmantot ārpus attiecīgā reģiona savas tiesības uz maksājumu atbilstoši hektāru skaitam, ko viņš deklarē Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētās iespējas pirmajā piemērošanas gadā vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 1. punkta paredzētās iespējas pirmajā piemērošanas gadā.

Lauksaimnieks, kura saimniecība daļēji atrodas attiecīgajā reģionā, nevar nodot vai izmantot ārpus minētā reģiona savas tiesības uz maksājumu atbilstoši to hektāru skaitam, kas atrodas attiecīgajā reģionā un ko viņš deklarē pirmajā šādas iespējas piemērošanas gadā.

3. Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 1. punkta trešajā daļā minētie ierobežojumi tiesību uz maksājumu nodošanai neattiecas uz faktisku vai paredzamu tiesību uz maksājumu mantošanu, ja nav līdzvērtīga hektāru skaita, par kuru var pretendēt uz atbalstu.

4. iedaļa

Īpašas tiesības

14. pants

Ganāmpulka vienību aprēķināšana īpašo tiesību noteikšanai

1. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pārskata periodā veiktā lauksaimnieciskā darbība, kas izteikta ganāmpulka vienībās (“GV”), ir tā darbība, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 795/2004 30. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 73/2009 65. panta vajadzībām un lauksaimnieciskās darbības aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. pantu un izsakot šo darbību Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajās ganāmpulka vienībās, lai noteiktu dzīvnieku vidējo skaitu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. pantā minētā tiešā maksājuma piešķiršanai attiecīgajā pārskata periodā, izmanto šādu pārrēķina tabulu:

Vīriešu kārtas liellopi un teles, kas vecākas par 24 mēnešiem, zīdītājgovis, piena govis	1,0 GV
Vīriešu kārtas liellopi un teles vecumā no sešiem līdz 24 mēnešiem	0,6 GV
Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, kas jaunāki par sešiem mēnešiem	0,2 GV
Aitas	0,15 GV
Kazas	0,15 GV

Kaušanas piemaksas gadījumā, ja nepieciešamie dati par dzīvnieku vecumu nav pieejami, dalībvalsts var pārrēķināt buļļus, vēršus, govis un teles ganāmpulka vienībās, piemērojot koeficientu 0,7, un teļus – piemērojot koeficientu 0,25.

Ja vairākas piemaksas ir iegūtas par vienu un to pašu dzīvnieku, piemērojamais koeficients ir vidējais koeficients, kas piemērojams dažādām piemaksām.

3. Ganāmpulka vienību skaitu, kas minēts 1. un 2. punktā, aprēķina proporcionāli tām tiesībām uz maksājumu, kurām lauksaimniekam nav atbilstošo hektāru gadā, kad saistītā atbalsta shēma tiek iekļauta vienotā maksājuma shēmā vai kad vienotā maksājuma shēma tiek ieviesta, un par kurām lauksaimnieks pieprasa tam piešķirt tiesības, uz kurām attiecas īpaši nosacījumi. To piemēro, sākot no tiesību mazākās vērtības.

Šādu pieprasījumu iesniedz tikai pirmajā gadā, kad saistītā atbalsta shēma tiek iekļauta vienotā maksājuma shēmā vai tiek ieviesta vienotā maksājuma shēma. Dalībvalstis nosaka pieprasījuma iesniegšanas datumu. To var atjaunot turpmākajos gados par tādu pašu Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. pantā minēto īpašo tiesību skaitu, kas lauksaimniekam ir bijušas iepriekšējā gadā, vai par atlikušajām tiesībām uz maksājumu, ja kādas no tiesībām uz maksājumu ir nodotas vai ja kādas no šīm tiesībām uz maksājumu ir deklarētas kopā ar attiecīgu hektāru skaitu.

Šajos gadījumos GV skaits tiek pārrēķināts proporcionāli atlikušajām tiesībām uz maksājumu, kurām lauksaimnieks pieprasa īpašo nosacījumu piemērošanu.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta 3. punktu, Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. pantā minēto nosacījumu atjaunošanas pieprasījumu nevar iesniegt attiecībā uz tām tiesībām uz maksājumiem, kas jau deklarētas ar atbilstošu hektāru skaitu vai kas ir nodotas.

4. Lai pārbaudītu, vai ir ievērota minimālā lauksaimnieciskā darbība, ko izsaka ganāmpulka vienībās, dalībvalstis izmanto 2. punktā norādīto pārrēķina tabulu un nosaka dzīvnieku skaitu, izmantojot vienu no šādām metodēm:

a)	dalībvalstis lūdz katru ražotāju pirms dienas, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā maksājuma dienā deklarēt GV skaitu, pamatojoties uz savas saimniecības reģistru; un/vai

b)	dalībvalstis izmanto datorizēto datubāzi, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (19), lai noteiktu GV skaitu, ar nosacījumu, ka datubāze saskaņā ar dalībvalsts prasībām pienācīgi nodrošina tajā ietverto datu pareizību vienotā maksājuma shēmas vajadzībām.

5. Uzskata, ka prasība par minimālo lauksaimniecisko darbību ir ievērota, ja laika posmā vai konkrētās dienās, kas jānosaka dalībvalstīm, GV skaits sasniedz 50 %. Ņem vērā visus dzīvniekus, kas pārdoti vai nokauti attiecīgajā kalendārajā gadā.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 73/2009 30. pantu attiecībā uz ražotājiem, kuri, daļu gada turot nesamērīgi lielu GV skaitu, mākslīgi rada apstākļus, kas vajadzīgi minimālās lauksaimnieciskās darbības ievērošanai.

2. NODAĻA

Valsts rezerve

1. iedaļa

Ieskaitīšana valsts rezervē

15. pants

Neizmantotās tiesības uz maksājumu

1. Izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas gadījumos, uzskata, ka neizmantotās tiesības uz maksājumu ir ieskaitītas atpakaļ valsts rezervē nākamajā dienā pēc pēdējās dienas, kad var grozīt pieteikumu par dalību vienotā maksājuma shēmā tajā kalendārajā gadā, kurā beidzas laika posms, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. panta 3. punktā un 42. pantā.

Uzskata, ka tiesības uz maksājumu nav izmantotas, ja šā punkta pirmajā daļā minētajā laika posmā nav piešķirts maksājums par attiecīgajām tiesībām. Tiesības uz maksājumu, par kurām ir iesniegts pieteikums un kuras attiecas uz platību Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta 23. punkta nozīmē, uzskata par izmantotām.

Ja vienotā maksājuma shēmas piemērošanai apstiprinātā platība ir mazāka par deklarēto platību, lai noteiktu, kuras no tiesībām uz maksājumu jāieskaita atpakaļ valsts rezervē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 42. pantu, piemēro šādus noteikumus:

a)	apstiprināto platību ņem vērā, sākot ar tām tiesībām uz maksājumu, kam ir visaugstākā vērtība;

b)	tiesības uz maksājumu, kam ir visaugstākā vērtība, uz minēto platību attiecina vispirms un pēc tam attiecina tiesības ar nākamo zemāko vērtību.

2. Lauksaimnieki var brīvprātīgi atteikties no tiesībām uz maksājumu, lai tās tiktu ieskaitītas valsts rezervē.

16. pants

Ieturējumi no tiesību uz maksājumu pārdošanas

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 3. punktā paredzēto iespēju, tā var nolemt ieskaitīt atpakaļ valsts rezervē šādas summas:

a)	līdz 30 % no vērtības, kas ir katrām tiesībām uz maksājumu, vai līdzvērtīgu summu, kas izteikta kā tiesību uz maksājumu skaits, ja pārdod tiesības uz maksājumu bez zemes. Tomēr vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmajos trijos gados 30 % var aizstāt ar 50 %; un/vai

b)	līdz 10 % no vērtības, kas ir katrām tiesībām uz maksājumu, vai līdzvērtīgu summu, kas izteikta kā tiesību uz maksājumu skaits, ja pārdod tiesības uz maksājumu kopā ar zemi; un/vai

c)	līdz 5 % no vērtības, kas ir katrām tiesībām uz maksājumu, un/vai līdzvērtīgu summu, kas izteikta kā tiesību uz maksājumu skaits, ja pārdod tiesības uz maksājumu kopā ar visu saimniecību.

Ja tiesības uz maksājumu ar zemi vai bez tās pārdod lauksaimniekam, kurš uzsāk lauksaimniecisko darbību, vai ja ir notikusi faktiska vai ir paredzama tiesību uz maksājumu mantošana, ieturējumu nepiemēro.

2. Nosakot 1. punktā minētās procentuālās daļas, dalībvalsts jebkurā no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem var diferencēt procentuālo daļu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

3. Ja dalībvalsts, kas ir reģionalizējusi vienotā maksājuma shēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktam vai izmantojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 48. panta 1. punktā paredzēto iespēju, nolemj izmantot Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 3. punktā paredzēto iespēju, procentuālos samazinājumus, kas paredzēti šā panta 1. un 2. punktā, piemēro pēc tam, kad no tiesību uz maksājumu vērtības atskaitīta neapliekamā summa, kas vienāda ar reģionālo vienības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 2. vai 3. punktu vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 46. panta 2. un 3. punktu.

2. iedaļa

Tiesību uz maksājumu piešķiršana no valsts rezerves

17. pants

Tiesību uz maksājumu noteikšana

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 2. un 3. punktā paredzētās iespējas, lauksaimnieki saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgās dalībvalsts noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem var saņemt tiesības uz maksājumu no valsts rezerves.

2. Ja lauksaimnieks, kuram nav tiesību uz maksājumu, iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu piešķiršanu no valsts rezerves, viņš var saņemt tādu skaitu tiesību, kas nepārsniedz viņam konkrētajā laikā piederošo (īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu.

3. Ja lauksaimnieks, kuram ir tiesības uz maksājumu, iesniedz pieteikumu par tiesību uz maksājumu piešķiršanu no valsts rezerves, viņš var saņemt tādu skaitu tiesību, kas nepārsniedz viņam piederošo hektāru skaitu, par kuriem viņam nav piešķirtas tiesības uz maksājumu.

Katras viņam jau esošo tiesību vienības vērtība var tikt paaugstināta.

4. Vienības vērtību katrām tiesībām uz maksājumu, kas saņemtas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, izņemot 3. punkta otro daļu, aprēķina, pamatsummu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, dalot ar piešķiramo tiesību skaitu.

18. pants

Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 3. punkta piemērošana gadījumos, kad hektāru skaits ir mazāks nekā tiesību uz maksājumu skaits

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 3. punktā paredzēto iespēju, tā var saskaņā ar minēto pantu pēc pieprasījuma jo īpaši piešķirt tiesības uz maksājumu tiem lauksaimniekiem attiecīgajos reģionos, kuri deklarē hektāru skaitu, kas ir mazāks par attiecīgo tiesību uz maksājumu skaitu, kas viņiem piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. un 59. pantu.

Šādā gadījumā lauksaimnieks par labu valsts rezervei atsakās no visām tiesībām uz maksājumu, kas viņam piešķirtas vai kuras viņam būtu bijis jāpiešķir, izņemot tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. pantā minētie nosacījumi.

Šajā pantā “tiesības uz maksājumu” ir tikai tās tiesības uz maksājumu, kuras dalībvalstis piešķīrušas pirmajā vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gadā, tostarp gadā, kad tajā tiek iekļauts saistītais atbalsts.

2. No valsts rezerves piešķirto tiesību uz maksājumu skaitam jābūt vienādam ar hektāru skaitu, ko lauksaimnieks deklarē pieprasījuma iesniegšanas gadā.

3. No valsts rezerves piešķirto tiesību uz maksājumu vienības vērtību aprēķina, dalot lauksaimnieka pamatsummu ar viņa deklarēto hektāru skaitu.

4. Nepiemēro 1., 2. un 3. punktu lauksaimniekam, kurš deklarē mazāk nekā 50 % no sava kopējā (nomāto vai īpašumā esošo) hektāru skaita pārskata periodā.

5. Hektārus, kuri nodoti, tos pārdodot vai iznomājot, un nav aizstāti ar atbilstošu hektāru skaitu, 1., 2. un 3. punkta vajadzībām ietver lauksaimnieka deklarēto hektāru skaitā.

6. Attiecīgais lauksaimnieks deklarē visus hektārus, kuri viņam pieder pieprasījuma iesniegšanas brīdī.

19. pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri ir īpašā situācijā

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 4. punktā “lauksaimnieki, kuri ir īpašā situācijā” ir lauksaimnieki, kas minēti šīs regulas 20. līdz 23. pantā.

2. Gadījumos, kad lauksaimniekam, kurš ir īpašā situācijā, var piemērot divus vai vairākus no pantiem, kas izteikti kā 20., 21. un 22. pants, viņš saņem tādu skaitu tiesību uz maksājumu, kāds noteikts saskaņā ar 17. panta 2. un 3. punktu, pēc augstākās vērtības, ko viņš varētu iegūt, atsevišķi piemērojot katru no pantiem, kuru nosacījumiem viņš atbilst.

Ja uz lauksaimnieku attiecina arī tiesības, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 22. pantu, kopējais piešķiramo tiesību skaits nedrīkst pārsniegt skaitu, kas noteikts saskaņā ar minēto pantu.

3. Gadījumos, kad 20. un 22. pantā minētā noma beidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienotā maksājuma shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, lauksaimnieks pēc nomas termiņa beigām līdz dienai, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā līdz pēdējai dienai, kad var grozīt atbalsta pieteikumus par nākamo gadu, var iesniegt pieteikumu par tiesību uz maksājumu noteikšanu.

4. Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vai vispāratzīto praksi ilgtermiņa nomas definīcijā iekļauj arī nomu uz pieciem gadiem, dalībvalstis var nolemt piemērot šādai nomai 20., 21. un 22. pantu.

20. pants

Iznomātas zemes nodošana

1. Lauksaimnieks, kuram cits lauksaimnieks, kas aizgājis pensijā vai nomiris pirms pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumus par dalību vienotā maksājuma shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā, ir bez atlīdzības vai par simbolisku samaksu nodevis – pārdevis vai uz sešiem vai vairāk gadiem iznomājis, vai atstājis faktiskā vai paredzamā mantojumā – saimniecību vai tās daļu, kas pārskata periodā bijusi iznomāta trešai personai, var saņemt tiesības uz maksājumu, kuras aprēķina, pamatsummu, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, dalot ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz saņemtās saimniecības vai saimniecības daļas hektāru skaitu.

2. Šā panta 1. punktā minētie lauksaimnieki ir ikviena persona, kas var saņemt 1. punktā minēto saimniecību vai tās daļu faktiska vai paredzama mantojuma rezultātā.

21. pants

Ieguldījumi

1. Dalībvalstis var palielināt vērtību tiesībām uz maksājumiem vai piešķirt tiesības uz maksājumu lauksaimniekam, ja viņš ir veicis ieguldījumus nozarē, kuru paredzēts iekļaut vienotā maksājuma shēmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 4. nodaļu atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

Nosakot pirmajā daļā minētos kritērijus, dalībvalstīm jāņem vērā pārskata periods un/vai citi kritēriji, kurus izmanto attiecīgās nozares iekļaušanai.

2. Panta 1. punkts ar attiecīgajām izmaiņām attiecas uz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas izbeigšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 122. pantu.

22. pants

Noma un iznomātas zemes pirkšana

1. Lauksaimnieks, kurš laikā no attiecīgā pārskata perioda beigām, kas noteikts vienotā maksājuma shēmas ieviešanai, līdz 2004. gada 15. maijam, ja vienotā maksājuma shēma ir ieviesta pirms 2009. gada, vai pirms 2009. gada 31. janvāra, ja tiek piemērota Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 3. nodaļa, ir uz sešiem vai vairāk gadiem iznomājis saimniecību vai tās daļu, kuras nomas nosacījumus nevar pielāgot, var saņemt tiesības uz maksājumu, ko aprēķina, pamatsummu, ko dalībvalsts nosaka saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, dalot ar hektāru skaitu, kas nepārsniedz nomāto hektāru skaitu.

Nosakot pirmajā daļā minētos kritērijus, dalībvalstis jo īpaši ņem vērā gadījumus, kur lauksaimnieku rīcībā ir tikai iznomātas platības.

2. Šā panta 1. punkts attiecas uz lauksaimnieku, kurš – ja vienotā maksājuma shēma ieviesta līdz 2009. gadam – tās ieviešanas pārskata periodā vai līdz 2004. gada 15. maijam, vai – ja tiek piemērota Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 3. nodaļa – līdz 2009. gada 31. janvārim ir nopircis saimniecību vai tās daļu, kurai piederošā zeme attiecīgajā pārskata periodā bijusi iznomāta, un uzsāk vai paplašina savu lauksaimniecisko darbību viena gada laikā pēc nomas termiņa beigām.

Šā punkta pirmajā daļā “iznomāta zeme” ir zeme, kas pirkšanas laikā vai pēc tās bijusi iznomāta, nepagarinot līgumu, izņemot gadījumus, kad pagarināšana ir juridisks pienākums.

23. pants

Administratīvi akti un tiesas nolēmumi

Ja lauksaimniekam tiesības uz maksājumu vai esošo tiesību vērtības palielinājums ir piešķirts ar galīgu tiesas nolēmumu vai tās pienākas dalībvalsts kompetentās iestādes galīga administratīva akta rezultātā, lauksaimniekam pienākas tāds tiesību uz maksājumu skaits un vērtība, kas noteikta konkrētajā nolēmumā vai aktā, datumā, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā vienotā maksājuma shēmas pieteikuma iesniegšanas beigu termiņā pēc nolēmuma vai akta pieņemšanas datuma un ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. un/vai 35. panta piemērošanu.

3. iedaļa

Reģionālā administrācija

24. pants

Reģionālās rezerves

1. Dalībvalstis var administrēt valsts rezervi reģionālā līmenī.

Šajā gadījumā dalībvalstis valsts līmenī pieejamās summas pilnīgi vai daļēji piešķir reģioniem saskaņā ar objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

2. Katram reģionam piešķirtās summas var uzskatīt par summām, kas piešķiramas tikai attiecīgajā reģionā, izņemot Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 4. punktā minētos gadījumus vai gadījumu, kad dalībvalsts izvēlas piemērot minētās regulas 41. panta 2. punktu.

III SADAĻA

TIESĪBU UZ MAKSĀJUMU PIEŠĶIRŠANA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

25. pants

Pieteikumi

1. Vērtībai, ko nosaka tiesībām uz maksājumu, un tiesību skaitam vai tiesību vērtības palielinājumam, ko piešķir lauksaimniekam, pamatojoties uz viņa pieteikumu, var būt pagaidu raksturs. Galīgo vērtību un skaitu nosaka ne vēlāk kā līdz 1. aprīlim nākamajā gadā pēc vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmā gada vai gada, kad shēmā tiek iekļauts saistītais atbalsts, pēc tam, kad ir veiktas attiecīgās pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 20. pantu.

2. Ņemot vērā, ka tiesības tiks noteiktas galīgi, lauksaimnieki var iesniegt pieteikumus par dalību vienotā maksājuma shēmā, pamatojoties uz pagaidu tiesībām vai, ja dalībvalsts izmanto 26. un 27. pantā noteikto iespēju, tiesībām, kas iegūtas saskaņā ar minētajos pantos minētajām privāttiesiska līguma klauzulām.

3. Pieteikuma iesniedzējs attiecīgajai dalībvalstij pienācīgi pierāda, ka dienā, kad iesniegts pieteikums par tiesībām uz maksājumu, viņš ir lauksaimnieks Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta a) punkta nozīmē.

4. Dalībvalsts var nolemt noteikt saimniecības minimālo lielumu pēc lauksaimniecībā izmantojamās platības, par kuru var pieprasīt tiesības uz maksājumu. Tomēr minimālais lielums nedrīkst pārsniegt robežas, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Lai noteiktu Regulas (EK) Nr. 73/2009 60. vai 65. pantā minētās īpašās tiesības saskaņā ar minētās regulas 28. panta 1. punktu, minimālo lielumu nenosaka.

26. pants

Privāttiesiska līguma klauzula, veicot pārdošanu

1. Ja pārdošanas līgumā, kas noslēgts vai grozīts ne vēlāk kā pēdējā dienā, kad var iesniegt pieteikumus par tiesību piešķiršanu vai nu vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā, vai gadā, kad shēmā tiek iekļauts saistītais atbalsts, ir noteikts, ka saimniecība vai tās daļa tiek pārdota kopā ar tiesībām uz maksājumu vai to tiesību vērtības palielinājumu, kas tiks piešķirtas attiecībā uz nododamo hektāru platību vai saimniecības daļu, dalībvalsts var uzskatīt, ka pārdošanas līguma rezultātā tiek nodotas tiesības uz maksājumu kopā ar zemi.

2. Pārdevējs pieprasa, lai viņam tiktu piešķirtas tiesības uz maksājumu vai to palielinājums, pievienojot pieteikumam pirkuma līguma kopiju un norādot tās ražošanas vienības un hektāru skaitu, par kurām viņš plāno nodot tiesības uz maksājumu.

3. Dalībvalsts var ļaut pircējam pārdevēja vārdā un ar skaidru pārdevēja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu par tiesību uz maksājumu piešķiršanu. Šajā gadījumā dalībvalsts pārliecinās, ka nodošanas brīdī pārdevējs atbilst kritērijiem, un jo īpaši 25. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Pircējs iesniedz pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pievienojot pieteikumam pirkuma līguma kopiju.

4. Dalībvalsts var pieprasīt, lai pircējs un pārdevējs pieteikumus iesniedz kopā vai lai otrajā pieteikumā tiek iekļauta atsauce uz pirmo pieteikumu.

27. pants

Privāttiesiska līguma klauzula, veicot nomu

1. Ja nomas līgumā ir iekļauta klauzula, kas paredz tāda tiesību skaita nodošanu, kurš nepārsniedz iznomāto hektāru skaitu, uzskata, ka tiek iznomātas tiesības uz maksājumu kopā ar zemi Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 2. punkta nozīmē, ja:

a)	lauksaimnieks savu saimniecību vai tās daļu iznomājis citam lauksaimniekam ne vēlāk kā pēdējā dienā, kad var iesniegt pieteikumu par dalību vienotā maksājuma shēmā tās pirmajā piemērošanas gadā vai gadā, kad shēmā tiek iekļauts saistītais atbalsts;

b)	nomas līguma termiņš beidzas pēc pēdējās dienas, kad var iesniegt pieteikumu par dalību vienotā maksājuma shēmā; un

c)	viņš nolemj iznomāt savas tiesības uz maksājumu lauksaimniekam, kuram viņš ir iznomājis saimniecību vai tās daļu.

2. Iznomātājs iesniedz pieteikumu, kurā pieprasa piešķirt tiesības uz maksājumu vai to palielinājumu, pievienojot pieteikumam nomas līguma kopiju un norādot hektāru skaitu, par kuru viņš plāno iznomāt tiesības uz maksājumu.

3. Nomnieks iesniedz pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pievienojot pieteikumam nomas līguma kopiju.

4. Dalībvalsts var pieprasīt, lai nomnieks un iznomātājs pieteikumus iesniedz kopā vai lai otrajā pieteikumā tiek iekļauta atsauce uz pirmo pieteikumu.

2. NODAĻA

Vienotā maksājuma shēmas īstenošana jaunajās dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu

28. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi, šīs regulas noteikumi attiecas uz tām jaunajām dalībvalstīm, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu.

2. Jebkuru atsauci šajā regulā uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. pantu uzskata par atsauci uz minētās regulas 57. pantu.

3. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 57. panta 3. punktu, jaunā dalībvalsts var noteikt atsauces laikposmu pirms vienotā maksājuma shēmas pirmā piemērošanas gada.

4. Jebkuru atsauci šajā regulā uz “atsauces laikposmu” uzskata par atsauci uz vienotā maksājuma shēmas pirmo piemērošanas gadu vai uz pārskata periodu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 59. panta 3. punktu.

29. pants

Tiesību uz maksājumu sākotnējā piešķiršana

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 59. panta 3. punktu, minētās regulas 59. panta 2. punkta vajadzībām jaunās dalībvalstis nosaka attiecīgajā punktā minēto hektāru skaitu, izmantojot hektāru skaitu, kas deklarēts, lai noteiktu tiesības uz maksājumu vienotā maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, jaunās dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 73/2009 59. panta 2. punktā minēto hektāru skaitu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, izmantojot hektāru skaitu, kas deklarēts par gadu pirms vienotā maksājuma shēmas pirmā piemērošanas gada.

Ja to hektāru skaits, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kurus lauksaimnieks deklarējis vienotā maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā, ir mazāks nekā attiecīgo hektāru skaits, kas noteikts saskaņā ar pirmo daļu, jauna dalībvalsts var daļēji vai pavisam pārdalīt summas, kas atbilst nedeklarētajiem hektāriem, tādējādi veicot piemaksu par katrām tiesībām uz maksājumu, kas piešķirtas vienotā maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā. Piemaksu aprēķina, dalot attiecīgo summu ar piešķirto tiesību uz maksājumu skaitu.

3. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 73/2009 59. panta 3. punktā paredzēto iespēju, tā, sākot no kalendārā gada pirms gada, kad vienotā maksājuma shēma tiek pirmoreiz piemērota, var uzsākt apzināt lauksaimniekus, kuri var pretendēt uz atbalstu, un pagaidu kārtā noteikt attiecīgajā punktā minēto hektāru skaitu, kā arī veikt šīs regulas 25. panta 3. punkta nosacījumu sākotnējo pārbaudi.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 61. pantu, tiesību vērtību aprēķina, dalot minētās regulas 59. panta 1. punktā minēto summu ar kopējo tiesību skaitu, kas piešķirts saskaņā ar šo punktu.

4. Lauksaimnieku informē par pagaidu tiesībām vismaz vienu mēnesi pirms pieteikšanās termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 56. panta 1. punktu.

Lai aprēķinātu lauksaimniecisko darbību, kas izteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajās ganāmpulka vienībās (GV), dzīvnieku skaitu, ko lauksaimnieks turējis dalībvalsts noteiktajā laikposmā, pārvērš GV, izmantojot 14. panta 2. punktā norādīto tabulu. Minimālās lauksaimnieciskās darbības pārbaudei jaunajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. panta 2. punkta b) apakšpunktu piemēro 14. panta 4., 5. un 6. punktu.

3. NODAĻA

Saistītā atbalsta iekļaušana

1. iedaļa

Augļu un dārzeņu nozares iekļaušana vienotā maksājuma shēmā

30. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Lai noteiktu maksājuma summu un definētu tiesības uz maksājumu, ņemot vērā augļu un dārzeņu nozares iekļaušanu vienotā maksājuma shēmā, Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma A iedaļu piemēro, ievērojot šīs regulas 31. panta noteikumus, un tad, ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. pantā paredzēto iespēju, ņemot vērā šīs regulas 32. pantu.

2. Atkarībā no apstākļiem Regulas (EK) Nr. 73/2009 40. pantu piemēro visu to tiesību uz maksājumu vērtībai, kas bija spēkā, pirms shēmā tika iekļauts atbalsts par augļiem un dārzeņiem, un to piemēro atbalstam par augļiem un dārzeņiem aprēķinātajām pamatsummām.

3. Piemērojot šo regulu augļu un dārzeņu nozarei, vienotā maksājuma shēmas pirmais piemērošanas gads ir tas gads, kad dalībvalsts nosaka summas un hektārus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma A iedaļā, ņemot vērā minētās iedaļas 2. punkta otrajā daļā minēto trīsgadu pārejas periodu, kura izmantošana nav obligāta.

31. pants

Īpaši noteikumi

1. Ja lauksaimniekam nav tiesību uz maksājumu vai arī ja līdz galīgajam termiņam, kad bija jāpiesakās tiesību noteikšanai, viņam ir tikai īpašās tiesības, lauksaimnieks par augļiem un dārzeņiem saņem tiesības uz maksājumiem, kas ir aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma A punktu.

Pirmo daļu piemēro arī tad, ja lauksaimnieks tiesības uz maksājumu ir iznomājis laikā starp pirmo gadu, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, un gadu, kad minētajā shēmā iekļauj augļu un dārzeņu nozari.

2. Lauksaimniekam, kam ir piešķirtas tiesības uz maksājumu vai kurš tās ir nopircis vai saņēmis līdz galīgajam termiņam, kad bija jāpiesakās, lai tiktu noteiktas tiesības uz maksājumu, šo tiesību vērtību un skaitu pārrēķina šādi:

a)	tiesību uz maksājumu skaits ir vienāds ar viņam piederošo tiesību uz maksājumu skaitu, kam pieskaita hektāru skaitu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma A iedaļas 3. punktu par augļiem un dārzeņiem, galda kartupeļiem un dēstu audzētavām;

b)	vērtību nosaka, dalot viņam piederošo tiesību uz maksājumiem vērtības summu un pamatsummu, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma A iedaļas 2. punktu par augļiem un dārzeņiem, ar skaitli, kas noteikts saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.

Īpašās tiesības neņem vērā šajā punktā minētajos aprēķinos.

3. Tiesības uz maksājumu, kas izīrētas pirms termiņa, kad bija jāpiesakās, lai noteiktu tiesības uz maksājumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, 2. punktā minētajos aprēķinos ņem vērā. Tomēr tiesības uz maksājumu, kas izīrētas, pamatojoties uz līguma klauzulu, kā minēts 27. pantā, šā panta 2. punktā minētajos aprēķinos ņem vērā tikai tad, ja īres noteikumus var koriģēt.

32. pants

Reģionāla īstenošana

1. Ja dalībvalsts ir izmantojusi iespēju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. panta 1. punktā, lauksaimnieki saņem tādu skaitu tiesību uz maksājumu, kas ir vienāds ar jauno hektāru skaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu un kuros audzē augļus un dārzeņus, galda kartupeļus un dēstus, kas 2008. gadā deklarēti lauksaimnieka vienotajā pieteikumā.

Tiesību vērtību aprēķina, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, dalībvalstis var noteikt papildu tiesības uz maksājumu katram lauksaimniekam, ņemot vērā objektīvus kritērijus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma A iedaļu par augļiem un dārzeņiem, galda kartupeļiem un dēstu audzētavām.

2. iedaļa

Vīns

1. apakšiedaļa

Pāreja no atbalsta programmām par vīnu uz vienotā maksājuma shēmu

33. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Lai noteiktu maksājuma summu un definētu tiesības uz maksājumu, ņemot vērā pāreju no atbalsta programmām par vīnu uz vienotā maksājuma shēmu, Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma C iedaļu piemēro, ievērojot šīs regulas 34. pantu un – ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. vai 71.f pantā vai Regulas (EK) 73/2009 47. vai 58. pantā paredzēto iespēju – ievērojot šīs regulas 35. pantu.

2. Dalībvalstis no 2009. gada 1. janvāra var sākt apzināt lauksaimniekus, kuri var pretendēt uz atbalstu un kuriem piešķiramas tiesības uz maksājumu, kuras rada pāreja no atbalsta programmām par vīnu uz vienotā maksājuma shēmu.

3. Piemērojot šīs regulas 18. pantu attiecībā uz vīna nozari, vienotā maksājuma shēmas pirmais piemērošanas gads ir gads, kurā dalībvalsts nosaka summas un hektāru skaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma C iedaļu.

34. pants

Īpaši noteikumi

1. Ja lauksaimniekam nav tiesību uz maksājumu vai arī ja līdz galīgajam termiņam, kad bija jāpiesakās tiesību noteikšanai, viņam ir tikai īpašās tiesības, šis lauksaimnieks saņem tiesības uz maksājumu par vīnu, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma C iedaļu.

Pirmo daļu piemēro arī tad, ja lauksaimnieks tiesības uz maksājumu ir iznomājis laikā starp pirmo gadu, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, un gadu, kad notiek pāreja uz minēto shēmu.

2. Ja lauksaimniekam ir piešķirtas tiesības uz maksājumu vai ja lauksaimnieks ir nopircis vai saņēmis tiesības uz maksājumu līdz tā termiņa beigām, kas bija jāievēro, lai pieteiktos tiesību noteikšanai saskaņā ar šo regulu, viņa īpašumā esošo tiesību uz maksājumu vērtību un skaitu pārrēķina šādi:

a)	tiesību uz maksājumu skaits ir vienāds ar lauksaimniekam piederošo tiesību uz maksājumu skaitu, kas palielināts atbilstoši hektāru skaitam, kas noteikts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma C iedaļai;

b)	vērtību nosaka, dalot viņam piederošo tiesību uz maksājumiem vērtības summu un pamatsummu, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma C iedaļu, ar skaitli, kas noteikts saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.

Īpašās tiesības neņem vērā šajā punktā minētajos aprēķinos.

3. Tiesības uz maksājumu, kuras izīrētas pirms termiņa, kas saskaņā ar šo regulu noteikts pieteikuma iesniegšanai vienotā maksājuma shēmā, ņem vērā 2. punktā minētajos aprēķinos.

35. pants

Reģionāla īstenošana

1. Ja dalībvalsts ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. vai 71.f pantā vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 47. vai 58. pantā paredzēto iespēju, lauksaimnieki saņem tādu tiesību uz maksājumu skaitu, kas vienāds ar jauno vīnogulājiem atvēlēto hektāru skaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, un kas 2009. gadā deklarēts vienotajā pieteikumā.

Tiesību uz maksājumu vērtību aprēķina, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt tiesību skaitu katram lauksaimniekam, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma C iedaļu.

2. apakšiedaļa

Vīnogulāju izaršana

36. pants

Reģionālais vidējais rādītājs

Lai noteiktu tiesību uz maksājumu vērtību, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 IX pielikuma B iedaļu, dalībvalstis nosaka reģionālo vidējo rādītāju atbilstoši teritorijai. To nosaka dienā, kas jānosaka dalībvalstij. To var katru gadu pārskatīt. To nosaka, pamatojoties uz vērtību, kāda ir tiesībām uz maksājumu, kas lauksaimniekiem piešķirtas attiecīgajā reģionā. To nediferencē pa ražošanas nozarēm.

IV SADAĻA

ĪPAŠAIS ATBALSTS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

37. pants

Tiesības uz īpašā atbalsta pasākumiem

1. Dalībvalstis nosaka atbilstības kritērijus attiecībā uz īpašā atbalsta pasākumiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 73/2009 norādītajiem pamatnoteikumiem un šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalstis īsteno šo sadaļu, un jo īpaši tās 1. punktu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu.

38. pants

Atbalsta saderība un uzkrāšanās

1. Dalībvalstis nodrošina saderību starp:

a)	īpašā atbalsta pasākumiem un pasākumiem, kuri tiek īstenoti saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem;

b)	dažādiem īpašā atbalsta pasākumiem;

c)	īpašā atbalsta pasākumiem un pasākumiem, kuri tiek finansēti no valsts atbalsta.

Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, lai īpašā atbalsta pasākumi netraucētu to pasākumu pareizu darbību, kuri tiek īstenoti saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem vai tiek finansēti no valsts atbalsta.

2. Ja atbalstu, kuru var piešķirt saskaņā ar īpašā atbalsta pasākumu, var piešķirt arī saskaņā ar pasākumu, ko īsteno atbilstoši citiem Kopienas atbalsta instrumentiem, vai saskaņā ar citu īpašā atbalsta pasākumu, dalībvalstis nodrošina to, ka lauksaimnieks saņem atbalstu par noteiktu darbību tikai atbilstoši vienam šādam pasākumam.

39. pants

Nosacījumi atbalsta pasākumu veikšanai

1. Īpašā atbalsta pasākumi netiek veikti, lai kompensētu obligāto pienākumu ievērošanu, un jo īpaši likumā noteikto pārvaldības prasību un standartu ievērošanu attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas norādīti attiecīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 II un III pielikumā, vai attiecībā uz citām prasībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā.

2. Īpašā atbalsta pasākumus neizmanto nodokļu finansēšanai.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai to īstenotie īpašā atbalsta pasākumi būtu pārbaudāmi un kontrolējami.

2. NODAĻA

Īpaši noteikumi

40. pants

Īpaši lauksaimnieciskās darbības veidi, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai

Dalībvalstis nosaka īpašos lauksaimnieciskās darbības veidus, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai, par kuriem Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā ir noteikts ikgadējs papildu maksājums. Šiem īpašajiem lauksaimnieciskās darbības veidiem ir jānodrošina nozīmīgs un izmērāms ieguvums videi.

41. pants

Lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošana

Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktais ikgadējais papildu maksājums par lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu var lauksaimniekiem jo īpaši ļaut:

izpildīt vajadzīgos nosacījumus, lai pievienotos Kopienas pārtikas kvalitātes shēmām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 2. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajos tiesību aktos un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1898/2006 (20), (EK) Nr. 1216/2007 (21), (EK) Nr. 889/2008 (22) un (EK) Nr. 114/2009 (23); vai

b)	iesaistīties privātās vai valsts mēroga pārtikas kvalitātes sertifikācijas shēmās.

Ja īpašā atbalsta pasākumi ir piešķirti pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktajām vajadzībām, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (24) 22. panta 2. punkta prasības piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

42. pants

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošana

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteiktais ikgadējais papildu maksājums lauksaimniekiem par lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu stimulē lauksaimniekus uzlabot savu lauksaimniecības produktu realizāciju, nodrošinot labāku informācijas sniegšanu par šo produktu kvalitāti vai īpašībām, vai ražošanas paņēmieniem un/vai to veicināšanu.

2. Regulas (EK) Nr. 501/2008 4., 5. un 6. pantu un I un II pielikumu piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

43. pants

Dzīvnieku labturības stingrāku standartu ievērošana

1. Ieviešot priekšnoteikumus Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteiktā īpašā atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri ievēro stingrākus dzīvnieku labturības standartus, dalībvalstīm attiecīgos gadījumos jāņem vērā:

a)	saimniekošanas veids;

b)	saimniecības lielums pēc dzīvnieku blīvuma vai skaita un nodarbināto cilvēku skaita; un

c)	saimniecībā izmantojamā saimniekošanas sistēma.

2. Uzlabotas dzīvnieku labturības prakse ir tāda prakse, kas pārsniedz prasību minimumu, kas noteikts Kopienas un dalībvalstu spēkā esošajos tiesību aktos, jo īpaši tajos tiesību aktos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikuma C punktā. Šī prakse var ietvert arī uzlabotos standartus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 7. punktā.

44. pants

Konkrētas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu

1. Ieviešot priekšnoteikumus Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktā noteiktā īpašā atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri veic īpašas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu, dalībvalstīm jo īpaši jāņem vērā:

a)	izvirzītie mērķi vides jomā reģionā, kurā pasākums piemērojams; un

b)	jebkura veida atbalsts, kas jau ir piešķirts saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem vai citiem īpašā atbalsta pasākumiem, vai pasākumiem, kurus finansē no valsts atbalsta.

2. Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 2. līdz 6. punktu, 8., 9. un 13. punktu, 48. pantu un 53. pantu ar attiecīgajām izmaiņām piemēro īpašā atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri veic īpašas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kas agrovidei rada papildu ieguvumu.

3. Komisija izvērtē dalībvalstu paziņotos ierosinātos īpašā atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kuri veic tādas konkrētas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu, lai noteiktu to atbilstību Regulai (EK) Nr. 73/2009 un šai regulai.

Ja Komisija uzskata, ka ierosinātie pasākumi ir atbilstīgi, tā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc informācijas saņemšanas saskaņā ar šīs regulas 50. panta 3. punktu pasākumus apstiprina, ievērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

Ja Komisija uzskata, ka ierosinātie pasākumi nav atbilstīgi, tā lūdz dalībvalsti attiecīgi pārskatīt ierosinātos pasākumus un paziņot par tiem Komisijai. Komisija apstiprina pasākumus, ja secina, ka tie ir atbilstoši pārskatīti.

45. pants

Īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu un teļa, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē

1. Nosakot priekšnoteikumus Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā īpašā atbalsta piešķiršanai, lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus konkrētās nozarēs ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos vai ekonomiski nestabilos lauksaimniecības veidos tajās pašās nozarēs, dalībvalstis nosaka ekonomiski vājos un/vai ekoloģiski jutīgos apgabalus un/vai ekonomiski nestabilos lauksaimniecības veidus, kas ļauj pretendēt uz atbalstu, jo īpaši ņemot vērā attiecīgās ražošanas struktūras un apstākļus.

2. Īpašais atbalsts nedrīkst pamatoties uz tirgus cenu svārstībām vai būt līdzvērtīgs kompensācijas maksājumu sistēmai.

46. pants

Apgabali, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas

1. Priekšnoteikumos īpašā atbalsta pasākumu īstenošanai apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai nodrošinātu, ka zeme netiek pamesta un/vai lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā, īpaši norāda:

a)	kā nosakāma pamatsumma katram lauksaimniekam, kurš var pretendēt uz atbalstu; un

b)	pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas un/vai nosacījumus to apstiprināšanai.

2. Ja lauksaimnieks, kuram vēl nav piešķirtas tiesības uz maksājumu, piesakās 1. punktā minētā atbalsta saņemšanai, viņš var saņemt tādu skaitu tiesību uz maksājumu, kas nepārsniedz (viņa īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu attiecīgajā laikā.

Ja lauksaimnieks, kuram jau ir piešķirtas tiesības uz maksājumu, piesakās 1. punktā minētā atbalsta saņemšanai, viņš var saņemt tādu skaitu tiesību uz maksājumu, kas nepārsniedz (viņa īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu, par kuru viņam nav piešķirtas tiesības uz maksājumu.

Lauksaimniekam jau piešķirto tiesību uz maksājumu summu par katru vienību var palielināt.

Summu, ko saņem par katrām tiesībām uz maksājumu saskaņā ar šo punktu, izņemot trešo daļu, aprēķina, dalot dalībvalsts noteikto individuālo pamatsummu ar otrajā daļā minēto tiesību skaitu.

3. Regulas (EK) Nr. 73/2009 131. panta 2. punktā minēto maksājuma palielinājumu par hektāru pēc vienotā platībmaksājuma shēmas nosaka, dalot lauksaimniekam noteikto pamatsummu ar to hektāru skaitu, par kuriem viņam ir tiesības saņemt maksājumu un kurus lauksaimnieks ir deklarējis maksājumu saņemšanai saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašās grūtības, uz kurām attiecas īpašais atbalsts lauksaimniekiem apgabalos, ko skar pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, nekompensē ar maksājumu šiem pašiem mērķiem saskaņā ar citiem šo programmu noteikumiem.

47. pants

Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

1. Dalībvalstis nosaka īpašā atbalsta saņemšanas nosacījumus līgumiem, uz kuriem var attiecināt īpašo atbalstu, ieguldot ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

2. Līgumos norāda:

a)	īpašos apdrošinātos riskus;

b)	īpašos apdrošināšanas segtos ekonomiskos zaudējumus; un

c)	samaksāto prēmiju bez nodokļiem.

3. Līgumi attiecas tikai uz viena gada laikā saražoto apjomu. Ja līguma termiņš aptver divu kalendāro gadu daļas, dalībvalstis nodrošina, lai kompensāciju saskaņā ar vienu līgumu nepiešķir divas reizes.

4. Dalībvalstis pieņem noteikumus, kas izmantojami, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 70. panta 2. punktu no lauksaimnieka vidējās gada produkcijas aprēķinātu iznīcināto produkciju.

5. Lauksaimnieks katru gadu paziņo dalībvalstij savas apdrošināšanas polises numuru un iesniedz līguma kopiju un prēmijas maksājuma apliecinājumu.

48. pants

Dzīvnieku un augu slimību un vides katastrofu gadījumā paredzētie kopfondi

1. Noteikumi, kurus dalībvalstis izstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 9. punktu, par minētās regulas 68. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajiem kopfondiem dzīvnieku un augu slimībām un vides katastrofām, kuros var veikt iemaksas, īpaši ietver:

a)	nosacījumus kopfondu finansēšanai;

b)	dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumus vai vides katastrofas, kuru rezultātā lauksaimniekiem var izmaksāt kompensācijas, tostarp attiecīgos gadījumos norādot ģeogrāfiskās robežas;

c)	kritērijus izvērtējumam, vai attiecīgā notikuma dēļ lauksaimniekiem pienākas kompensācija;

d)	metodes to papildu izmaksu aprēķināšanai, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir ekonomiski zaudējumi;

e)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 6. punktā minēto administratīvo izmaksu aprēķinu;

f)	jebkurus ierobežojumus izmaksām, par kurām ir tiesības uz finanšu ieguldījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 7. punkta otro daļu;

g)	attiecīga kopfonda akreditācijas procedūru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

h)	procedūras noteikumus; un

i)	atbilstības un norēķinu revīzijas, kas jāveic pēc kopfonda akreditācijas.

2. Ja kopfonda izmaksājamās finanšu kompensācijas avots ir komercaizņēmums, tā minimālais un maksimālais termiņš ir attiecīgi no viena līdz pieciem gadiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka vietējiem lauksaimniekiem ir informācija par:

a)	visiem apstiprinātajiem kopfondiem;

b)	nosacījumiem, kas jāievēro, lai iesaistītos attiecīgajā kopfondā; un

c)	kopfondu finansēšanas noteikumiem.

49. pants

Finanšu noteikumi īpašā atbalsta pasākumiem

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētās summas ir norādītas šīs regulas III pielikumā.

2. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 7. punkta ceturtās daļas noteikumus, dalībvalstis no 2010. gada līdz katra attiecīgā kalendārā gada 1. augustam var lūgt šā panta 1. punktā minētās summas pārskatīšanu, ja par pirmo attiecīgo finanšu gadu iegūtā summa Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 7. punkta pirmajā daļā norādīto aprēķinu rezultātā vairāk nekā par 20 % atšķiras no III pielikumā noteiktās summas.

Jebkuru Komisijas pārskatīto summu piemēro, sākot no sekojošā kalendārā gada pēc lūguma iesniegšanas.

V SADAĻA

PAZIŅOJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Paziņojumi

50. pants

Paziņošana par lēmumiem

1. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 73/2009 28. panta 1. un 2. punktā, 38. pantā, 41. panta 2. līdz 5. punktā, 45. panta 1. un 3. punktā, 46. panta 1. un 3. punktā, 47. panta 1. līdz 4. punktā, 48. pantā, 49. pantā, 51. panta 1. punktā un 67. pantā, kā arī šīs regulas 11. panta 2. punktā paredzētās iespējas, tā sniedz Komisijai paziņojumu ar sīku informāciju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu un objektīvos kritērijus lēmuma pieņemšanai par attiecīgās iespējas izmantošanu:

par lēmumiem, kas piemērojami no 2010. gada, divu nedēļu laikā pēc:

i)	dienas, kad stājusies spēkā šī regula; vai

ii)	lēmuma pieņemšanas dienas, ja lēmums tiek pieņemts vēlāk, nekā šī regula stājas spēkā; un

b)	līdz 2010. gada 1. augustam citos gadījumos.

Ja dalībvalsts pieņem jaunu lēmumu par to iespēju izmantošanu, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 2. līdz 5. punktā, tā divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas sniedz Komisijai paziņojumu, kurā sīki izklāstīts pieņemtais lēmums, tā pamatojums un objektīvi kritēriji, pamatojoties uz kuriem ir pieņemts lēmums par izvēli piemērot attiecīgo iespēju.

2. Ja jaunā dalībvalsts vēlas izbeigt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 122. panta 3. punktu, tā ne vēlāk kā līdz 1. augustam gadā pirms vienotā maksājuma shēmas pirmā piemērošanas gada sniedz Komisijai sīku paziņojumu par vienotā maksājuma shēmas piemērošanu, tostarp par minētās regulas 55. panta 3. punktā, 57. panta 3. līdz 6. punktā, 59. panta 3. punktā un 61. pantā paredzētajām iespējām, kā arī objektīvajiem kritērijiem, kas pamato lēmumu pieņemšanu.

3. Dalībvalstis līdz 1. augustam pirms pasākuma pirmā piemērošanas gada informē Komisiju par īpašā atbalsta pasākumiem, kurus tās gatavojas piemērot.

Informācijas saturu nodrošina atbilstoši IV pielikuma A daļai, izņemot īpašā atbalsta pasākumus par konkrētām lauksaimnieciskām darbībām, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu, par kuriem informāciju sniedz atbilstoši attiecīgā pielikuma B daļai.

51. pants

Statistika un pārskati

Dalībvalstis elektroniski paziņo Komisijai turpmāk minēto informāciju, izmantojot veidlapu, ko to rīcībā nodevusi Komisija:

ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. septembrim:

kopējo pieteikumu skaitu, atbilstoši kuram no vienotā maksājuma shēmas ir pieprasīts maksājums par attiecīgo gadu, kā arī attiecīgo kopējo summu, kas atbilst tiesībām uz maksājumiem, un ar tām saistīto hektāru kopskaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu; ja vienotā maksājuma shēmu īsteno reģionāli, šie dati jāiesniedz sadalījumā pa reģioniem. Par vienotā maksājuma shēmas pirmo piemērošanas gadu informāciju sniedz, pamatojoties uz pagaidu tiesībām uz maksājumu;

b)	ja tiek piemēroti pasākumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantu, dalībvalstis dara zināmu kopējo atbalsta summu, kas pieprasīta par kārtējo gadu attiecībā uz katru pasākumu, un atbilstošos gadījumos norāda attiecīgās nozares;

2)	ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. maijam par vienotā maksājuma shēmas pirmo piemērošanas gadu – to pašu 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju, bet pamatojoties uz galīgi noteiktajām tiesībām uz maksājumu;

ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15. septembrim:

a)	esošo tiesību uz maksājumu kopējo vērtību neatkarīgi no tā, vai tās attiecīgajā gadā ir aktivizētas vai nav, un aktivizēšanai vajadzīgo hektāru skaitu. Ja vienotā maksājuma shēmu īsteno reģionāli, šī informācija jāiesniedz sadalījumā pa tiesību veidiem un reģioniem;

galīgos datus par pieteikumu kopējo skaitu, kas vienotā maksājuma shēmā pieņemti par iepriekšējo gadu, un attiecīgo piešķirto maksājumu kopsummu pēc tam, kad atbilstošos gadījumos ir piemēroti Regulas (EK) Nr. 73/2009 7. pantā, 9. pantā, 11. panta 1. un 2. punktā, 21. pantā, 22. un 23. pantā minētie pasākumi, kā arī valsts rezervē atlikušo summu kopsummu līdz iepriekšējā gada 31. decembrim un atbilstošo hektāru skaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu; ja vienotā maksājuma shēmu īsteno reģionāli, šie dati jāiesniedz sadalījumā pa reģioniem;

c)	attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantu saņēmēju kopējo skaitu un par katru pasākumu piešķirto maksājumu summu par iepriekšējo gadu, kas atbilstošos gadījumos sadalīta pa attiecīgajām nozarēm; kā arī

d)	gada ziņojumu, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai par Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta īstenošanu, kurā ir iekļauta šīs regulas V pielikumā uzskaitītā informācija;

4)	ne vēlāk kā līdz 2012. gada 1. oktobrim – ziņojumu par 2009., 2010 un 2011. gadā īstenotajiem īpašā atbalsta pasākumiem, to ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem un novērotajām grūtībām.

2. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

52. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 795/2004 un Regula (EK) Nr. 639/2009 ir atceltas.

Tomēr tās joprojām piemēro atbalsta pieprasījumiem attiecībā uz piemaksu laikposmiem, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra.

53. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra, izņemot 11. panta 2. punktu un 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(2) OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 191, 23.7.2009., 17. lpp.

(4) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(5) OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.

(6) OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.

(7) OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

(8) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

(9) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(10) OV L 38, 12.2.2000., 1. lpp.

(11) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(12) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(13) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(14) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(15) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(16) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.

(17) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(18) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.

(19) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(20) OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.

(21) OV L 275, 19.10.2007., 3. lpp.

(22) OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.

(23) OV L 38, 7.2.2009., 26. lpp.

(24) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

I PIELIKUMS

2. panta c) punktā minēto laukaugu saraksts

KN kods	Apraksts
I. GRAUDAUGI
1001 10 00	Cietie kvieši
1001 90	Citi kvieši un graudu, kas nav cietie kvieši, maisījums
1002 00 00	Rudzi
1003 00	Mieži
1004 00 00	Auzas
1005	Kukurūza
1007 00	Graudu sorgo
1008	Griķi, prosa un miežabrāļi; citi graudaugi
0709 90 60	Saldā kukurūza
II. EĻĻAS AUGI
1201 00	Sojas pupas
ex 1205 00	Rapsis
ex 1206 00 10	Saulgriežu sēklas
III. PROTEĪNAUGI
0713 10	Zirņi
0713 50	Lauka pupas
ex 1209 29 50	Lopbarības lupīna
IV. LINI
ex 1204 00	Linsēklas (Linum usitatissimum L.)
ex 5301 10 00	Lini, neapstrādāti vai mērcēti, ko audzē šķiedras iegūšanai (Linum usitatissimum L.)
V. KAŅEPES
ex 5302 10 00	Kaņepes, neapstrādātas vai mērcētas, ko audzē šķiedras iegūšanai (Cannabis sativa L.)

II PIELIKUMS

11. panta 1. punktā minētie datumi

Dalībvalsts un reģioni	Datums
Spānija: Kastīlija un Lamanča	1. jūnijs
Spānija: Aragona, Astūrija, Baleāru salas, Basku zeme, Galisija, Larjoha, Kantabrija, Kastīlija un Leona, Katalonija, Madride, Mursija, Valensijas autonomais apgabals	1. jūlijs
Spānija: Andalūzija	1. septembris
Spānija: Estremadūra	15. septembris
Spānija: Navarra	15. augusts
Francija: Akvitānija, Dienvidpireneji un Langedoka–Rusijona	1. jūlijs
Francija: Elzasa, Overņa, Burgundija, Bretaņa, Vidusfrancija, Šampaņa–Ardēni, Korsika, Franškontē, Ildefransa, Limuzēna, Lotringa, Ziemeļfrancija–Padekalē, Lejasnormandija, Augšnormandija, Luāras apgabals (izņemot Atlantijas Luāras un Vandē departamentu), Pikardija, Puatū–Šarante, Provansa–Alpi–Azūra krasts un Rona–Alpi	15. jūlijs
Francija: Atlantijas Luāras un Vandē departaments	15. oktobris
Austrija	30. jūnijs

III PIELIKUMS

49. panta 1. punktā minētās summas, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) apakšpunktu

(miljonos EUR)
Beļģija	8,6
Dānija	15,8
Vācija	42,6
Īrija	23,9
Grieķija	74,3
Spānija	144,4
Francija	97,4
Itālija	144,9
Luksemburga	0,8
Malta	0,1
Nīderlande	31,7
Austrija	11,9
Portugāle	21,7
Somija	4,8
Slovēnija	2,4
Zviedrija	13,9
Apvienotā Karaliste	42,8

IV PIELIKUMS

Komisijai iesniedzamās informācijas saturs saskaņā ar 50. panta 3. punktu

A DAĻA

Informācijā par visiem īpašā atbalsta pasākumiem, izņemot pasākumus, kas attiecas uz konkrētām lauksaimnieciskām darbībām, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu, iekļauj:

a)	katra pasākuma nosaukumu ar atsauci uz attiecīgo Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta noteikumu;

katra pasākuma aprakstu, tostarp vismaz norādot:

i)	attiecīgās nozares;

ii)	pasākuma ilgumu;

iii)	tā mērķus;

iv)	nosacījumus, kas ļauj pretendēt uz atbalstu;

v)	orientējošo atbalsta līmeni;

vi)	kopējo atbalstam noteikto summu;

vii)	vajadzīgo informāciju attiecīgā maksimālā budžeta noteikšanai; un

viii)

pasākuma finansējuma avotu;

c)	jebkurus jau esošus pasākumus, kurus piemēro saskaņā ar citām Kopienas atbalsta shēmām vai pasākumiem, kas tiek finansēti no valsts atbalsta tajā pašā apgabalā vai nozarē kā īpašā atbalsta pasākumi, un attiecīgos gadījumos to robežas;

attiecīgos gadījumos aprakstu par:

i)	īpašajiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā;

ii)	uzlabotajiem dzīvnieku labturības standartiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā;

iii)	ekonomiski vājajiem un/vai ekoloģiski jutīgajiem apgabaliem un/vai ekonomiski nestabilajiem lauksaimniecības veidiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā arī pašreizējo ražošanas līmeni, kas minēts attiecīgās regulas 68. panta 3. punktā;

iv)	pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

B DAĻA

Informācijā par īpašā atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz konkrētām lauksaimnieciskām darbībām, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu, iekļauj:

a)	pasākuma nosaukumu;

b)	ģeogrāfisko apgabalu, kurā pasākumu īsteno;

c)	ierosinātā pasākuma aprakstu un paredzamo ietekmi uz vidi saistībā ar ekoloģiskajām vajadzībām un prioritātēm, kā arī konkrētus mērķus, kuru sasniegšanu var pārbaudīt;

d)	pasākuma pamatojumu, jomu un darbības, rādītājus, kvantitatīvos mērķus un attiecīgos gadījumos – atbalsta saņēmējus;

e)	kritērijus un administratīvos noteikumus, kas nodrošina, lai darbības netiek atbalstītas citās Kopienas atbalsta shēmās;

f)	pierādījumus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1974/2006 48. panta 2. punktā, kas ļauj Komisijai pārbaudīt aprēķinu saskanību un ticamību;

g)	sīku aprakstu par to, kā dalībvalstī īsteno mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas minimālās prasības un citas attiecīgās obligātās prasības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikuma A daļas 5.3.2.1. punktā;

tās metodoloģijas un agronomisko pieņēmumu un rādītāju aprakstu, ko izmanto par atskaites punktu aprēķiniem (ieskaitot attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā norādītajām pamatprasībām, kuras ir būtiskas katram konkrētajam saistību veidam), ar kuriem pamato: a) papildu izmaksas un b) peļņas zaudējumus, kas rodas saistību rezultātā; atbilstošos gadījumos šajā metodoloģijā ņem vērā atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009; atbilstošos gadījumos metodi, kas izmantota citu vienību pārrēķinam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 9. punktu;

i)	atbalsta summas;

j)	atbilstošos gadījumos informāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikuma A daļas 5.3.2.1.4. punkta piektajā un sestajā ievilkumā.

V PIELIKUMS

51. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētās informācijas saturs par kopfondiem, kas iekļaujams gada ziņojumā

Šajā informācijā iekļauj:

a)	akreditētu kopfondu sarakstu un katram fondam piederīgo lauksaimnieku skaitu;

b)	attiecīgajā gadījumā – jauna kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas;

c)	finansējuma avotu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) vai c) apakšpunktu un attiecīgā gadījumā – piemērotās lineārā samazinājuma summas, kā arī attiecīgos maksājumus;

d)	kompensēto ekonomisko zaudējumu veidus, kas norādīti pa akreditētajiem fondiem un cēloņiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 1. punktā;

e)	no akreditētā fonda kompensācijas saņēmušo lauksaimnieku skaitu, norādot ekonomiskā zaudējumu veidu un cēloni, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 1. punktā;

f)	katra akreditētā fonda izdevumus pa ekonomisko zaudējumu veidiem;

g)	procentos un summā izteiktu katra fonda izmaksāto finansiālo ieguldījumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 7. punktā; un

h)	gūto pieredzi, īstenojot īpašā atbalsta pasākumu ar kopfondiem.

2.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/27

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1121/2009

(2009. gada 29. oktobris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1), jo īpaši tās 29. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 87. panta 4. punktu, 89. panta 2. punktu, 91. panta 2. punktu, 101. panta 2. punkta otro daļu, 103. panta 1. punktu, 142. panta c), e), q) un s) apakšpunktu un 147. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 atceļ un aizstāj Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (2). Īstenošanas noteikumi to atbalsta shēmu piemērošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV un IV a) sadaļā, bija izklāstīti Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regulā (EK) Nr. 1973/2004, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV a) sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātas zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (3). Regula (EK) Nr. 1973/2004 ir jāpielāgo izmaiņām, ko ieviesa Regula (EK) Nr. 73/2009, jo īpaši izmaiņām, kas noteiktas minētās regulas IV sadaļā un V sadaļas 2. un 4. nodaļā. Skaidrības un vienkāršošanas nolūkā Regula (EK) Nr. 1973/2004 jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļā noteikto shēmu efektīvu pārvaldību, maksājumus, ko var saņemt saskaņā ar dažām no šīm shēmām, ir jāpiešķir tikai par platību minimālajiem lielumiem (“platībatkarīgais maksājums”). Platības minimālais lielums jānosaka, ņemot vērā saimniecību lielumu dažās dalībvalstīs vai īpašos nosacījumus dažu ražojumu gadījumā.

(3)

Jānovērš zemes apsēšana vienīgi nolūkā saņemt platībatkarīgos maksājumus. Jānosaka konkrēti nosacījumi attiecībā uz kultūraugu sēšanu un audzēšanu, jo īpaši attiecībā uz proteīnaugiem, rīsiem, augļiem un dārzeņiem. Jāievēro vietējie standarti, lai atspoguļotu lauksaimniecības prakses dažādību Kopienā.

(4)

Pieļaujama tikai viena platībatkarīgā maksājuma pieteikuma iesniegšana attiecībā uz jebkuru attiecīgajā gadā apstrādāto zemes gabalu, izņemot gadījumus, kad atbalsts attiecas uz sēklu ražošanu. Platībatkarīgos maksājumus var piešķirt par kultūraugiem, kurus subsidē saskaņā ar Kopienas strukturālo vai vides politiku.

(5)

Atbalsta shēmas nosaka, ka gadījumā, ja platība, daudzums vai dzīvnieku skaits, par kuriem pieprasa atbalstu, pārsniedz maksimāli noteikto apjomu, tad šo platību, daudzumu vai dzīvnieku skaitu attiecīgajā gadā proporcionāli jāsamazina. Tādēļ ir lietderīgi noteikt kārtību un termiņus informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm, lai Komisija tiktu informēta par platībām, daudzumiem vai dzīvnieku skaitu, par kuriem atbalsts ir piešķirts.

(6)

Maksājuma nosacījumi un kultūratkarīgā maksājuma par rīsiem aprēķināšana ir atkarīga ne tikai no pamatplatības vai pamatplatībām, kas katrai ražojošajai dalībvalstij noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 75. pantā, bet arī no iespējamā minēto pamatplatību sadalījuma pamata apakšplatībās un no objektīvajiem kritērijiem, ko katra dalībvalsts izraudzījusi šā sadalījuma veikšanai, no apstākļiem, kādos apstrādātie zemes gabali tiek apstrādāti, un no platību minimālā lieluma. Tādēļ ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi izveides, pārvaldības un kultivēšanas kārtībai, kas piemērojama pamatplatībām un pamata apakšplatībām.

(7)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 76. pantā minētā iespējamā pamatplatības limita pārsnieguma konstatēšana nozīmē kultūratkarīgā maksājuma par rīsiem samazināšanu. Lai noteiktu šāda samazinājuma aprēķināšanas kārtību, ir jānosaka vērā ņemamie kritēriji un piemērojamie koeficienti.

(8)	Kultūratkarīgo maksājumu par rīsiem kontrole paredz, ka Komisijai tiek nosūtīta konkrēta informācija saistībā ar pamatplatību un pamata apakšplatību kultivēšanu. Tālab ir jānosaka sīki izstrādāta informācija, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, kā arī šo paziņojumu termiņi.

(9)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 77. un 78. pants paredz atbalstu lauksaimniekiem, kas audzē kartupeļus, kuri paredzēti kartupeļu cietes ražošanai saskaņā ar audzēšanas līgumu un ievērojot kvotas limitu, kas noteikts ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (4). Tādēļ ir jāizstrādā nosacījumi atbalsta piešķiršanai un attiecīgā gadījumā jāparedz savstarpējas norādes uz esošajiem noteikumiem par kvotu sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1234/2007.

(10)	Jānosaka standarti attiecībā uz saldajām lupīnām un pārbaudes, lai noteiktu, vai lupīnu paraugs ir vai nav salds.

(11)	Dažos reģionos agronomisku iemeslu dēļ proteīnaugus tradicionāli sēj maisījumā ar labību. Izaugušo kultūru galvenokārt veido proteīnaugi. Lai piešķirtu piemaksu par proteīnaugiem, šādi apsētas platības jāuzskata par proteīnaugu platībām.

(12)	Riekstu atbalsta shēmas efektivitātes un pareizas pārvaldības labad piešķirto platībatkarīgo atbalstu nevar izmantot robežstādījumu vai atsevišķu koku finansēšanai. Tādēļ ir jānosaka specializēta augļu dārza minimālais zemes gabala lielums un minimālais koku blīvums.

(13)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 87. pants nosaka tiešā atbalsta iespēju vienas vai vairāku sēklu šķirņu ražošanai. Šo atbalstu var piešķirt tikai bāzes sēklu vai sertificēto sēklu ražošanai, un šai produkcijai ir jābūt skaidri definētai, atsaucoties uz direktīvām par sēklu sertificēšanu un tirdzniecību: Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (5), Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (6) un Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (7).

(14)	Lai būtu iespējama kontrole, bāzes sēklas un sertificētās sēklas ir jāražo saskaņā ar audzēšanas līgumiem vai audzēšanas deklarācijām, kuras pievieno vienotajam pieteikumam, un sēklu ražotājiem un audzētājiem ir jābūt oficiāli apstiprinātiem vai reģistrētiem.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 XIII pielikumu ražošanas atbalstu var piešķirt par bāzes sēklu un sertificēto Cannabis sativa L. sēklu šķirnēm ar tetrahidrokanabinola saturu ne lielāku kā 0,2 %. Lai nodrošinātu, ka noteikumus par atbalsta piešķiršanu vienādi piemēro visā Kopienā, Cannabis sativa L. šķirnēm, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, ir jābūt šķirnēm, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. pantu ir noteiktas par šķirnēm, par kurām ir tiesības saņemt tiešos maksājumus.

(16)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļa paredz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu. Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi šīs shēmas piemērošanai. Šiem noteikumiem ir jāattiecas uz kokvilnas audzēšanai piemēroto lauksaimniecības zemju un šķirņu apstiprināšanu. Turklāt ir jāparedz kritērijs jēdziena “sēšana” definēšanai. Minimālais stādījumu blīvums, ko dalībvalstis noteikušas, pamatojoties uz augsnes un klimata apstākļiem, kā arī reģiona specifika, ir objektīvs kritērijs, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai apsēšana ir notikusi pareizi vai nē.

(17)

Dalībvalstīm ir jāapstiprina kokvilnas ražošanas starpnozaru organizācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas attiecas uz starpnozaru organizāciju mērogu un to iekšējo organizācijas struktūru. Starpnozaru organizācijas mērogs jānosaka, ņemot vērā prasību, ka kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam ir jāspēj pieņemt pietiekamus daudzumus piegādātās neattīrītās kokvilnas.

(18)

Lai novērstu sarežģījumus atbalsta shēmas pārvaldīšanā, viens ražotājs var būt tikai vienas starpnozaru organizācijas biedrs. Šā paša iemesla dēļ ražotājam, kas ir kādas starpnozaru organizācijas biedrs, izpildot savas piegādes saistības, izaudzētā kokvilna ir jāpiegādā tikai kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, kas pieder šai pašai starpnozaru organizācijai.

(19)

Kokvilnas atbalsta shēmā ir noteikts, ka dalībvalstis paziņo saviem ražotājiem noteiktu informāciju par kokvilnas audzēšanu, piemēram, apstiprinātās šķirnes, objektīvos kritērijus zemju apstiprināšanai un minimālo stādījumu blīvumu. Lai laikus informētu lauksaimniekus, dalībvalstij šīs ziņas ir jānosūta līdz noteiktam termiņam.

(20)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 8. un 9. iedaļā noteikts, ka atbalstu par augļiem un dārzeņiem piešķir ar nosacījumu, ka ir noslēgts pārstrādes līgums. Šajā nolūkā ir lietderīgi pieprasīt noslēgt līgumu par attiecīgajām lauksaimniecības izejvielām starp apstiprinātu pirmapstrādātāju, no vienas puses, un ražotāju vai atzītu ražotāju organizāciju, kas viņu pārstāv, vai – gadījumā, ja ir runa par pārejas posma maksājumiem par augļiem un dārzeņiem un pārejas posma maksājumiem par noteikta veida augļiem [mīkstajiem augļiem], – apstiprinātu uzpircēju, kas pārstāv ražotāju, no otras puses.

(21)

Lai nodrošinātu to izejvielu pārstrādi, par kurām saņem pārejas posma maksājumus par augļiem un dārzeņiem un pārejas posma maksājumus par noteikta veida augļiem, ir lietderīgi izveidot pirmapstrādātāju un uzpircēju apstiprināšanas sistēmu. Šādiem apstiprinātiem uzņēmumiem ir jāievēro prasību minimums, un gadījumā, ja tie nepilda savas saistības, tiem piemēro sankcijas, pamatojoties uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus valsts līmenī pieņems kompetentās iestādes.

(22)	Lai varētu pareizi pārvaldīt augļu un dārzeņu pārejas posma maksājumiem atvēlētos finanšu līdzekļus, dalībvalstīm gada sākumā ir jānosaka orientējošs atbalsta apmērs par hektāru un, pirms beidzas maksājumu laikposms, galīgais atbalsta apmērs par hektāru.

(23)	Ir jānosaka kritēriji tiesībām uz piemaksām par aitām un kazām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 10. iedaļā, un jo īpaši nosacījumi, kas jāizpilda, lai šīs piemaksas saņemtu.

(24)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 101. panta 2. punkts paredz piemaksas piešķiršanu kazu gaļas ražotājiem noteiktos Kopienas apgabalos. Tādēļ minētie apgabali ir jānosaka saskaņā ar šā punkta noteikumos izklāstītajiem kritērijiem.

(25)

Saskaņā ar 102. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009 lauksaimnieki, kuru saimniecībās vismaz 50 % platības, ko izmanto lauksaimniecībā, atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos, var pretendēt uz papildu piemaksu. 101. panta 2. punktā minētas īpašās ģeogrāfiskās zonas, kurās kazu gaļas ražotāji atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai pretendētu uz piemaksu par kazām. Ir jāievieš noteikumi, kas nosaka, ka ražotājiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, ir jāiesniedz deklarācija, kas apliecina, ka vismaz puse zemes, ko viņi izmanto lauksaimnieciskajai ražošanai, atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos vai apgabalos, kuriem ir tiesības pretendēt uz piemaksu par kazām.

(26)	Lai kontrolētu tiesības pretendēt uz pareizā apmēra piemaksu par aitām reproduktīvā vecumā, dalībvalstīm ir jāizveido to lauksaimnieku uzskaite, kuri tirgo aitas pienu vai aitas piena produktus.

(27)

Lai ieviestu individuālo ierobežojumu sistēmu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 104., 105. un 106. pantā, pašreizējos administratīvos noteikumus var turpināt piemērot jo īpaši attiecībā uz to tiesību izmantošanu, kas piešķirtas bez maksas, parasto tiesību izmantošanu, ieskaitot minimālo izmantošanu, tiesību pagaidu iznomāšanu un nodošanu, paziņojumu par individuālā maksimuma izmaiņām un tiesību nodošanu caur valsts rezervi. Daži no šiem noteikumiem ir īpaši noteikumi, ko piemēro ārkārtas un pietiekami pamatotos gadījumos, piemēram, attiecībā uz tiesību izmantošanu, sīkzemniekiem un lauksaimniekiem, kas piedalās ekstensifikācijas programmās un priekšlaicīgas pensionēšanās shēmās, un tiesību nodošanas nolūkā – attiecībā uz piemaksu tiesību mantošanu un gadījumiem, kad lauksaimnieki ganībām izmanto tikai valsts vai kolektīvā īpašumā esošu zemi.

(28)	Komisijai ir jāpārrauga jaunie pasākumi, tāpēc dalībvalstīm tai ir atbilstoši jāsniedz pamatinformācija par piemaksu noteikumu īstenošanu.

(29)	Attiecīgā gadījumā jānosūta Komisijai sīka informācija par dalībvalstu papildmaksājumu noteikumiem un papildmaksājumu shēmu īstenošanu.

(30)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 11. iedaļa paredz maksājumus par liellopu un teļa gaļu. Ir jānosaka kritēriji tiesībām uz šiem maksājumiem un jo īpaši nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai tos saņemtu.

(31)	Ir jāievieš noteikums, ka valsts līmenī ir jāizstrādā un jāizdod administratīvais dokuments, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Lai ņemtu vērā dalībvalstu īpašos administratīvos un kontroles nosacījumus, ir jāatļauj dažādi šā administratīvā dokumenta veidi.

(32)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 116. panta 1. punkts paredz dzīvnieku turēšanas periodu kā nosacījumu īpašo un kaušanas piemaksu piešķiršanai. Tāpēc šis periods ir jādefinē un jānosaka tā ilgums.

(33)

Kārtībai, kādā piešķir īpašo piemaksu kaušanas brīdī, ir jābūt saskaņā ar kārtību, kādā piešķir kaušanas piemaksu. Ir jānosaka, kāda veida dokumentiem dzīvniekam ir jābūt līdz nokaušanai, nosūtīšanai vai eksportam. Lai ņemtu vērā kaušanas brīdī piešķiramo piemaksu īpatnības, ir jānosaka vecuma nosacījumi vēršiem, kā arī pieaugušu liellopu liemeņu noformējuma metode.

(34)

Ir jāizstrādā definīcija zīdītājgovs jēdzienam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. pantā. Šai sakarā ir jātur tās pašas šķirnes, kuras paredz Komisijas 1999. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2342/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgu organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām (8). Turklāt var turpināt piemērot pašreizējās pamatprasības, jo īpaši attiecībā uz vidējo izslaukumu un valsts papildu piemaksām.

(35)

Pašreizējos administratīvos noteikumus var turpināt piemērot jo īpaši attiecībā uz individuālajiem maksimumiem, paziņojumiem par individuālajiem maksimumiem un valsts rezervi, bez maksas iegūtajām tiesībām, tiesību izmantošanu, tiesību nodošanu un pagaidu iznomāšanu un tiesību nodošanu caur valsts rezervi.

(36)	Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisijai ir jānosaka, kuras dalībvalstis atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu pieteikties uz īpašo shēmu, kura noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 115. pantā. Ir jānosaka īpašā piemaksu piešķiršanas kārtība.

(37)	Ir jāparedz īpaši noteikumi par to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz laikposmiem, datumiem un dzīvnieku turēšanas perioda termiņiem.

(38)	“Ganāmpulka” atbalsta pieteikums, ko paredz integrētā sistēma, vienkāršības labad ir jāuzskata par pieteikumu kaušanas piemaksai, ja tajā ir visi elementi, kas nepieciešami, lai pamatotu piemaksas izmaksu, un ja dzīvnieku nokauj tajā pašā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, vai eksportē.

(39)

Lai atvieglotu kaušanas piemaksu pārvaldību, ir jābūt iespējai izmantot datorizētu datubāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (9), ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka datubāze sniedz pietiekamas garantijas par datubāzes datu pareizību, lai varētu veikt piemaksu maksājumus.

(40)	Teļu kaušanas piemaksas piešķir, ievērojot maksimālā svara ierobežojumus. Tāpēc ir jānosaka liemeņa standarta noformējums, uz ko šis maksimālais svars attiecas.

(41)

Lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki piemaksas saņem pēc iespējas ātrāk, ir jāparedz avansu piešķiršana. Taču, ņemot vērā valsts vai reģionālo maksimumu piemērošanu, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka avanss nepārsniedz galīgo summu. Tādēļ ir jāparedz, ka dalībvalstis drīkst samazināt avansa procentuālo apjomu piemaksu shēmām, uz kurām attiecas šie maksimumi.

(42)

Ir jāprecizē datums, kurā nosaka elementus, kas jāņem vērā, piemērojot īpašo piemaksu un zīdītājgovju piemaksu shēmas. Lai nodrošinātu saprātīgu un saskaņotu pārvaldību, šim datumam parasti ir jābūt pieteikumu iesniegšanas datumam. Tomēr īpašajai piemaksai, ko izmaksā kaušanas brīdī, ir jāparedz īpaši noteikumi, kas novērstu pārnešanu no viena gada uz nākamo, lai iegūtu augstāku piemaksu. Attiecībā uz kaušanas piemaksu kaušanas vai eksporta diena labāk norāda, vai attiecīgās darbības faktiski ir veiktas.

(43)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 2. punkta trešo daļu un, lai izvairītos no vairāku tādu pieteikumu pārvaldības, kas ir saistīti ar ļoti maziem maksājumiem vienai saimniecībai, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārijai, Polija, Rumānija un Slovākija ir pieprasījušas tiesības atbilstīgās platības minimālo lielumu vienai saimniecībai noteikt lielāku par 0,3 ha.

(44)

Jaunās dalībvalstis Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta g) apakšpunkta nozīmē, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, ir aprēķinājušas tās izmantotās lauksaimniecības zemes daļu, kura 2003. gada 30. jūnijā ir uzturēta labā lauksaimnieciskajā stāvoklī, un ir ierosinājušas to pielāgot saskaņā ar atbilstīgās platības minimālo lielumu vienai saimniecībai.

(45)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pants paredz jaunajām dalībvalstīm iespēju papildināt lauksaimniekiem maksāto tiešo atbalstu, ja to ir atļāvusi Komisija. Ir jānosaka vispārējā kārtība šīs iespējas īstenošanai.

(46)

Ņemot vērā īpašos noteikumus par atbalstu enerģijas kultūrām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 5. nodaļā, un atmatas shēmu, kas noteikta minētās regulas IV sadaļas 10. nodaļā, jo īpaši attiecībā uz daudzgadīgiem kultūraugiem, un, lai atbrīvotu lauksaimniekus un apstrādātājus no nevajadzīga administratīvā sloga pēc šā atbalsta atcelšanas, jāizstrādā noteikti pārejas noteikumi tā vienmērīgai atcelšanai un uzpircēju un pārstrādātāju iesniegtā nodrošinājuma atbrīvošanai.

(47)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1. Šajā regulā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot šādas atbalsta shēmas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļā:

a)	kultūratkarīgais maksājums par rīsiem, kas noteikts minētās nodaļas 1. iedaļā;

b)	atbalsts cietes kartupeļu audzētājiem, kas noteikts minētās nodaļas 2. iedaļā;

c)	piemaksa par proteīna kultūrām, kas noteikta minētās nodaļas 3. iedaļā;

d)	platību maksājums par riekstiem, kas noteikts minētās nodaļas 4. iedaļā;

e)	atbalsts par sēklām, kas noteikts minētās nodaļas 5. iedaļā;

f)	kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, kas noteikts minētās nodaļas 6. iedaļā;

g)	pārejas posma maksājumi par augļiem un dārzeņiem un pārejas posma maksājumi par noteikta veida augļiem [mīkstajiem augļiem], kas norādīti minētās nodaļas 8. un 9. iedaļā;

h)	piemaksas par aitas gaļu un kazu gaļu, kas noteiktas minētās nodaļas 10. iedaļā;

i)	maksājumi par liellopu un teļa gaļu, kas noteikti minētās nodaļas 11. iedaļā.

2. Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot šādas atbalsta shēmas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļā:

a)	vienotā platībmaksājuma shēma (VPS), kas noteikta minētās sadaļas 2. nodaļā;

b)	valsts papildu tiešie maksājumi, kas noteikti minētās sadaļas 4. nodaļā.

2. pants

Definīcijas

Uz šo regulu attiecas Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. pantā, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1120/2009 (10) 2. pantā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (11) 2. pantā sniegtās definīcijas.

Jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1120/2009 2. panta n) apakšpunktā sniegto jēdziena “īscirtmeta plantācijas” definīciju mutatis mutandis piemēro attiecībā uz vienoto platībmaksājuma shēmu.

3. pants

Platībatkarīgo maksājumu kumulācija

Attiecībā uz jebkuru apstrādāto zemes gabalu vienā gadā drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā minētajam platībatkarīgajam maksājumam.

4. pants

Paziņojumi par lauksaimnieku pieteikumiem un maksājumiem

1. Dalībvalstis elektroniski, izmantojot veidlapu, kādu tām darījusi pieejamu Komisija, sniedz Komisijai šādu informāciju:

ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. septembrim:

kopējā platība, par kuru pieprasīts atbalsts, šādos gadījumos:

—	kultūratkarīgais maksājums par rīsiem, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 73. pantā,

—	piemaksa par proteīna kultūrām, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 79. pantā,

—	platībatkarīgais maksājums par riekstiem, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 82. pantā, atbilstīgi riekstu koku kategorijām,

—	kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 88. pantā,

—	vienotā platībmaksājuma shēma (VPS), kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 122. pantā;

ii)	kopējais pieteikumu skaits Regulas (EK) Nr. 73/2009 99. pantā paredzētajām piemaksām par aitām un kazām, atbilstīgi sieviešu kārtas dzīvnieku veidam un piemaksu veidam;

b)	ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. oktobrim – kopējā noteiktā platība piemaksai par proteīna kultūrām, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 79. pantā;

ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. janvārim:

kopējā noteiktā platība, ko izmanto samazinājuma koeficienta aprēķināšanai, šādos gadījumos:

—	kultūratkarīgais maksājums par rīsiem, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 73. pantā, iedalot pa pamatplatībām un pamata apakšplatībām,

—	platībatkarīgais maksājums par riekstiem, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 82. pantā, atbilstīgi riekstu koku kategorijām,

—	kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 88. pantā,

—	vienotā platībmaksājuma shēma (VPS), kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 122. pantā;

ii)	to vīriešu kārtas liellopu kopējais skaits, attiecībā uz kuriem ir piemērota īpašā piemaksa, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. pantā, iedalot atbilstīgi vecuma grupai un dzīvnieku veidam (buļļi vai vērši);

iii)	to govju kopējais skaits, attiecībā uz kurām ir piemērota piemaksa par zītītājgovīm, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. pantā, iedalot atbilstīgi 111. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām shēmām;

d)	ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam – to dzīvnieku kopējais skaits, attiecībā uz kuriem ir piemērota kaušanas piemaksa, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. pantā, norādot, vai dzīvnieki ir nokauti vai eksportēti, un iedalot atbilstīgi dzīvnieku veidam (teļi, pieauguši dzīvnieki);

e)	ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. jūlijam – kopējais daudzums, par kuru faktiski ir samaksāts atbalsts par sēklām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 87. pantā, iedalot pa sēklu šķirnēm atbilstīgi uzskaitījumam Regulas (EK) Nr. 73/2009 XIII pielikumā.

2. Panta 1. punktā noteiktajos paziņojumos platības norāda hektāros ar diviem cipariem aiz komata; daudzumus izsaka tonnās ar trīs cipariem aiz komata.

3. Ja 1. punktā pieprasītā informācija mainās, jo īpaši pārbaužu rezultātā vai iepriekšējo rādītāju korekciju vai uzlabojumu rezultātā, atjaunoto informāciju paziņo Komisijai viena mēneša laikā pēc šīm izmaiņām.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ REGULAS (EK) NR. 73/2009 IV SADAĻU

1. NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

5. pants

Īpašas prasības minimālajām platībām, sēšanai un audzēšanai

1. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), e) un g) apakšpunktā minēto kultūratkarīgo maksājumu par rīsiem, piemaksu proteīna kultūrām, atbalstu par sēklām un maksājumu par augļiem un dārzeņiem piešķir par katru kultūru tikai tādām platībām, par kurām ir iesniegts atbalsta pieteikums par vismaz 0,3 hektāriem. Turklāt katram apstrādātajam zemes gabalam ir jāpārsniedz minimālais lielums, ko dalībvalsts noteikusi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1122/2009 13. panta 9. punktā paredzēto ierobežojumu.

Maltā 1. panta 1. punkta a), c), e) un g) apakšpunktā minētos tiešos maksājumus piešķir par katru kultūru tikai attiecībā uz platībām, par kurām ir iesniegts pieteikums par vismaz 0,1 hektāru, ja katrs apstrādātais zemes gabals pārsniedz minimālo lielumu, ko dalībvalsts noteikusi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1122/2009 13. panta 9. punktā paredzēto ierobežojumu.

Grieķijā 1. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētos pārejas posma maksājumus par augļiem un dārzeņiem piešķir par katru kultūru tikai attiecībā uz platībām, par kurām ir iesniegts pieteikums par vismaz 0,1 hektāru, ja katrs apstrādātais zemes gabals pārsniedz minimālo lielumu, ko dalībvalsts noteikusi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1122/2009 13. panta 9. punktā paredzēto ierobežojumu.

Bulgārijā, Latvijā, Ungārijā un Polijā 1. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētos maksājumus par noteikta veida augļiem [mīkstajiem augļiem] piešķir par katru kultūru tikai attiecībā uz tādām platībām, par kurām ir iesniegts pieteikums par vismaz 0,1 hektāru, ja katrs apstrādātais zemes gabals pārsniedz minimālo lielumu, ko dalībvalsts noteikusi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1122/2009 13. panta 9. punktā paredzēto ierobežojumu.

2. Zemes gabala minimālais lielums, par kuru var saņemt 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto platībatkarīgo maksājumu, ir 0,10 ha. Tomēr, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgo platību īpatnības, dalībvalstis var noteikt lielāku zemes gabala minimālo lielumu.

3. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c) un g) apakšpunktā minētos kultūratkarīgos maksājumus par rīsiem, piemaksas par proteīna kultūrām un maksājumus par augļiem un dārzeņiem piešķir tikai par pilnīgi apsētām vai apstādītām platībām, kurās atbilstīgi vietējiem standartiem ir ievēroti visi parastie audzēšanas nosacījumi.

6. pants

Samazinājuma koeficienti

Platību samazinājuma koeficients jānosaka gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 76. pantā, 81. panta 2. punktā un 84. pantā, pirms maksājumu piešķiršanas lauksaimniekiem un ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. janvārim, pamatojoties uz datiem, kas paziņoti atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam.

2. NODAĻA

Kultūratkarīgie maksājumi par rīsiem

7. pants

Sēšanas datumi

Lai pretendētu uz kultūratkarīgajiem maksājumiem par rīsiem, norādīto platību apsēj:

a)	Francijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā ne vēlāk kā 30. jūnijā pirms attiecīgās ražas;

b)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 74. panta 2. punktā minētājās pārējās ražojošajās dalībvalstīs ne vēlāk kā 31. maijā.

8. pants

Samazinājuma koeficients

Regulas (EK) Nr. 73/2009 76. pantā minēto samazinājuma koeficientu kultūratkarīgajiem maksājumiem par rīsiem aprēķina saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

9. pants

Paziņojumi

Dalībvalstis var ik gadus pārskatīt Regulas (EK) Nr. 73/2009 75. pantā noteiktās pamatplatības vai pamatplatību sadalījumu pamata apakšplatībās un objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem šo sadalījumu veic. Tās paziņo minēto informāciju Komisijai ne vēlāk kā līdz 15. maijam pirms attiecīgās ražas.

3. NODAĻA

Atbalsts cietes kartupeļu audzētājiem

10. pants

Tiesības pretendēt uz atbalstu

Atbalstu par cietes kartupeļiem, ko paredz Regulas (EK) Nr. 73/2009 77. pants, piešķir par kartupeļiem, kurus audzē saskaņā ar audzēšanas līgumiem, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 571/2009 (12) 3. pantā, pamatojoties uz kartupeļu neto svaru, kas noteikts ar kādu no metodēm, kas raksturotas Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulas (EK) Nr. 2235/2003 (13) I pielikumā, un piegādāto kartupeļu cietes saturu saskaņā ar minētās regulas II pielikumā noteiktajām likmēm.

Šo atbalstu nepiešķir par kartupeļiem, kuru cietes saturs ir mazāks par 13 %, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 571/2009 5. panta 3. punkts.

11. pants

Minimālā cena

Uz atbalstu par cietes kartupeļiem attiecas prasība pierādīt, ka piegādes brīdī rūpnīcā ir samaksāta cena, kas nav mazāka par Regulas (EK) Nr. 1234/2007 95.a panta 2. punktā minēto, un ka šī samaksa veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2235/2003 II pielikumā noteiktajām likmēm.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 571/2009 10. panta 2. punktu.

12. pants

Atbalsta izmaksa

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. pantu, atbalstu cietes kartupeļu audzētājiem dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas saimniecība, kas piegādā kartupeļus cietes ražošanai, pēc tam, kad viss attiecīgā tirdzniecības gada daudzums ir piegādāts cietes ražotājam uzņēmumam, izmaksā katram lauksaimniekam četru mēnešu laikā pēc brīža, kad tiek sniegts šīs regulas 11. pantā minētais apliecinājums un tad, ja ir izpildīti šās regulas 10. pantā minētie nosacījumi.

2. Dalībvalstis no attiecīgā tirdzniecības gada 1. decembra var piešķirt avansus par šo tirdzniecības gadu, pamatojoties uz dažādajām cietes kartupeļu daudzuma daļām, kuras lauksaimnieks piegādājis cietes ražotājam uzņēmumam. Avansa maksājumus piešķir tādam piegādātajam cietes kartupeļu daudzumam, par kuru ir sniegts šīs regulas 11. pantā minētais apliecinājums, un attiecībā uz kuru ir izpildīti šīs regulas 10. pantā minētie nosacījumi.

4. NODAĻA

Piemaksa par proteīnaugiem

13. pants

Saldās lupīnas

Attiecībā uz piemaksu par proteīnaugiem, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā, “saldās lupīnas” ir tās sēklu ražojošās lupīnu šķirnes, kas dod ne vairāk par 5 % rūgto sēklu. Rūgto sēklu saturu aprēķina atbilstīgi šīs regulas II pielikumā izklāstītajai pārbaudei.

14. pants

Labības un proteīnaugu maisījums

Reģionos, kur proteīnaugus tradicionāli sēj maisījumā ar labību, piemaksu par proteīnaugiem izmaksā pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma, ja viņš atbilstoši attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu prasībām pierāda, ka maisījumā dominē proteīnaugi.

5. NODAĻA

Platībatkarīgie maksājumi par riekstiem

15. pants

Kopienas atbalsta izmaksas nosacījumi

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 82. pantā noteikto platībatkarīgo maksājumu var saņemt tikai par tiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabaliem, kas apstādīti ar riekstu kokiem un atbilst kritērijiem, kas uzskaitīti šā panta 2. un 3. punktā, līdz datumam, kas nosakāms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu.

Ja zemes gabals ir apstādīts ar dažādu sugu riekstu kokiem un atbalstu diferencē pēc koku sugas, tiesības saņemt atbalstu piešķir tad, ja vismaz vienai riekstu koku sugai ir ievērots šā panta 2. punktā noteiktais minimālais koku skaits uz hektāru.

2. Riekstu koku skaits uz vienu hektāru nedrīkst būt mazāks par:

i)	125 attiecībā uz lazdām;

ii)	50 attiecībā uz mandeļkokiem;

iii)	50 attiecībā uz valriekstu kokiem;

iv)	50 attiecībā uz pistāciju kokiem;

v)	30 attiecībā uz ceratonijām.

Tomēr dalībvalstis var noteikt lielāku koku minimālo blīvumu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kuros ņemtas vērā attiecīgās produkcijas īpašības.

3. Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos piešķiramā atbalsta apjoms ir tāds apjoms, kas atbilst sugai, kuras atbilstības kritēriji ir izpildīti un uz kuru attiecas vislielākā summa.

16. pants

Valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumi

Šīs regulas 15. pants attiecas uz valsts atbalstu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 86. un 120. pantā.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 86. pantu, dalībvalsts var noteikt papildu atbalsta piešķiršanas kritērijus, ja šie kritēriji atbilst atbalsta shēmas mērķiem vides, lauku, sociālajā un ekonomikas jomā un nerada diskrimināciju starp ražotājiem. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai kontrolētu, vai lauksaimnieki atbilst šiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem.

17. pants

Paziņojumi

1. Dalībvalstis jebkurā gadījumā paziņo Komisijai pirms pieteikuma iesniegšanas datuma, ko tās noteikušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. pantu, un ne vēlāk kā:

a)	līdz 31. martam šīs regulas 15. panta 2. punktā minētos lielākos minimālos koku blīvumus un kritērijus, kā arī šīs regulas 16. pantā minētos papildkritērijus;

b)	līdz 15. maijam platībatkarīgā maksājuma apjomu katram produktam un/vai mainīto valsts garantēto platību gadījumā, ja dalībvalsts diferencē atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 82. panta 2. punktu.

2. Visas izmaiņas informācijā, kas saskaņā 1. punktu paziņojama Komisijai, piemēro no nākamā gada, un attiecīgā dalībvalsts paziņo par tām Komisijai, norādot arī objektīvos kritērijus, kas šādas izmaiņas pamato.

6. NODAĻA

Atbalsts par sēklām

18. pants

Sēklu sertificēšana

Regulas (EK) Nr. 73/2009 87. pantā noteikto atbalstu par sēklām saskaņā ar šīs regulas 19.–23. pantu piešķir tādu bāzes sēklu un oficiāli sertificētu sēklu audzēšanai, kas definētas Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK un 2002/57/EK un kas atbilst minētajās direktīvās iekļautajām normām un nosacījumiem.

19. pants

Sēklu audzēšana

1. Sēklas audzē:

a)	vai nu saskaņā ar audzēšanas līgumu, ko noslēdzis sēklu audzēšanas uzņēmums vai selekcionārs un sēklaudzētājs;

b)	vai tieši sēklu audzēšanas uzņēmums vai selekcionārs; šādu audzēšanu apliecina audzēšanas deklarācija.

2. Šā panta 1. punktā minētos sēklu audzēšanas uzņēmumus un selekcionārus apstiprina vai reģistrē dalībvalstis. Dalībvalstu apstiprinājums vai reģistrācija ir derīga visā Kopienā.

3. Sēklu audzēšanas uzņēmums vai selekcionārs, kas audzē sēklas vai kuram tās tiek audzētas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā veikta 2. punktā minētā apstiprināšana vai reģistrācija, pēc pieprasījuma sniedz šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu tiesības saņemt atbalstu.

20. pants

Teritoriālā atbilstība

Katra dalībvalsts piešķir atbalstu tikai par tādām sēklām, kas tās teritorijā ievāktas tā kalendārā gada laikā, kurā sākas tirdzniecības gads, uz kuru atbalsts attiecas.

Atbalstu piešķir visiem sēklaudzētājiem saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmējiem neatkarīgi no to uzņēmuma atrašanās vietas Kopienā.

21. pants

Sēklu tirdzniecība

Atbalstu piešķir tikai tad, ja atbalsta saņēmējs sēklas faktiski ir tirgojis sēšanai ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas. “Tirgot” nozīmē turēt pieejamu vai glabāt noliktavā, izstādīt pārdošanai, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai piegādāt citai personai.

22. pants

Avansa maksājumi

Dalībvalstis var piešķirt avansa maksājumus sēklaudzētājiem no tā gada 1. decembra, attiecībā uz kuru atbalsts ir piešķirts. Minētais maksājums ir proporcionāls sēklu daudzumam, kas 21. panta nozīmē jau ir tirgots sēšanai, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi šajā nodaļā paredzētie noteikumi.

23. pants

Kaņepju šķirnes

Kaņepju šķirnes (Cannabis sativa L.), par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 87. panta 4. punktu, ir šķirnes, kas minētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1120/2009 10. pantā.

7. NODAĻA

Kultūratkarīgie maksājumi par kokvilnu

24. pants

Lauksaimniecības zemju apstiprināšana kokvilnas audzēšanai

Dalībvalstis nosaka objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem tās apstiprina zemi, par kuru var saņemt Regulas (EK) Nr. 73/2009 88. pantā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

Šo kritēriju pamatā ir viens vai vairāki turpmāk norādītie elementi:

a)	to reģionu lauksaimniecības ekonomika, kuros kokvilna ir galvenais kultūraugs;

b)	attiecīgo teritoriju augsne un klimats;

c)	irigācijas ūdeņu apsaimniekošana;

d)	videi draudzīgas augsekas sistēmas un audzēšanas metodes.

25. pants

Sēšanai paredzēto šķirņu apstiprināšana

Dalībvalstis apstiprina “Kopējā lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogā” ierakstītās šķirnes, kas ir pielāgotas tirgus vajadzībām.

26. pants

Atbilstības prasības

Regulas (EK) Nr. 73/2009 89. panta 1. punktā paredzēto platību apsēšanu veic tā, lai tiktu sasniegts minimālais stādījumu blīvums, kuru dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz augsnes un klimatiskajām iezīmēm un attiecīgā gadījumā – reģiona specifiku.

27. pants

Agronomijas prakse

Dalībvalstis drīkst paredzēt īpašus noteikumus par agronomijas praksi, kas nepieciešama, lai uzturētu šīs kultūras un novāktu ražu normālos audzēšanas apstākļos.

28. pants

Starpnozaru organizāciju apstiprināšana

1. Līdz katra gada 31. decembrim dalībvalstis nākamā gada sējai apstiprina visas starpnozaru kokvilnas audzētāju organizācijas, kuras ir iesniegušas pieteikumu par kokvilnas audzēšanu un kuras:

a)	biedriem pieder platība, kas ir vismaz dalībvalsts noteiktie 4 000 ha, un kuras atbilst 24. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un kurām ir vismaz viens attīrīšanas uzņēmums;

b)	saskaņā ar dalībvalsts un Kopienas noteikumiem ir pieņēmušas iekšējās darbības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz dalības nosacījumiem un biedra naudām.

2. Ja konstatē, ka apstiprinātā starpnozaru organizācija neievēro 1. punktā paredzētos apstiprināšanas kritērijus, dalībvalsts atsauc apstiprinājumu, ja vien attiecīgo kritēriju neievērošana saprātīgā laikposmā netiek koriģēta. Ja ir paredzēts atsaukt apstiprinājumu, dalībvalsts par to paziņo starpnozaru organizācijai, pamatojot šo atsaukumu. Dalībvalsts atļauj starpnozaru organizācijai noteiktā laikposmā iesniegt savus apsvērumus. Ja apstiprinājumu atsauc, dalībvalsts paredz attiecīgu sankciju piemērošanu.

Lauksaimnieki, kuri ir tādas apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedri, kuras apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, zaudē tiesības uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 92. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu.

29. pants

Ražotāju pienākumi

1. Katrs ražotājs var būt tikai vienas starpnozaru organizācijas biedrs.

2. Ražotājam, kas ir starpnozaru organizācijas biedrs, izaudzētā kokvilna ir jāpiegādā kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, kas pieder šai pašai organizācijai.

3. Ražotāju dalība apstiprinātā starpnozaru organizācijā ir brīvprātīga.

30. pants

Paziņojumi ražotājiem

1. Līdz attiecīgā gada 31. janvārim dalībvalstis paziņo kokvilnas audzētājiem šādu informāciju:

a)	apstiprinātās šķirnes; tomēr par šķirnēm, kas atbilstoši 25. pantam apstiprinātas pēc šā datuma, jāpaziņo lauksaimniekiem līdz tā paša gada 15. martam;

b)	zemju apstiprināšanas kritēriji;

c)	26. pantā minētais minimālais stādījumu blīvums;

d)	nepieciešamā agronomijas prakse.

2. Ja kādas šķirnes apstiprinājumu atsauc, dalībvalstis informē par to lauksaimniekus ne vēlāk kā līdz 31. janvārim, lai to ņemtu vērā nākamā gada sējas laikā.

8. NODAĻA

Pārejas posma maksājumi par augļiem un dārzeņiem un pārejas posma maksājumi par noteikta veida augļiem [mīkstajiem augļiem]

31. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)	“atbalsta pieprasītājs” ir lauksaimnieks, kas apstrādā Regulas (EK) Nr. 73/2009 96. un 98. pantā norādītās platības, lai iegūtu minētajos pantos paredzēto atbalstu;

b)	“atbalsts” ir pārejas posma maksājumi par augļiem un dārzeņiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 96. pantā, vai pārejas posma maksājumi par noteikta veida augļiem [mīkstajiem augļiem], kas paredzēti minētās regulas 98. pantā;

c)	“pirmapstrādātājs” ir jebkurš Regulas (EK) Nr. 73/2009 96. un 98. pantā minēto lauksaimniecības izejvielu izmantotājs, kas apņemas veikt šo izejvielu pirmapstrādi, lai iegūtu vienu vai vairākus produktus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

d)	“uzpircējs” ir jebkura persona, kas noslēdz līgumu ar atbalsta pieprasītāju a) apakšpunkta nozīmē un uz sava rēķina nopērk vismaz vienu no produktiem, kas minēti attiecīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 54. panta 2. punktā vai 98. panta 1. punktā;

“atzīta ražotāju organizācija” ir jebkura juridiskā persona vai skaidri definēta juridiskās personas daļa, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 122. panta, 125.a panta 1. punkta un 125.b panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām un ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi saskaņā ar minētās regulas 125.b pantu, un atzītas ražotāju grupas saskaņā ar minētās regulas 125.e un 103.a pantu.

32. pants

Līgums

1. Neierobežojot dalībvalstu tiesības piemērot Regulas (EK) Nr. 73/2009 97. panta 4. punktā paredzēto iespēju, minētās regulas 97. panta 3. punktā un 98. panta 2. punktā minēto pārstrādes līgumu noslēdz starp apstiprinātu pirmapstrādātāju 33. panta nozīmē, no vienas puses, un atbalsta pieprasītāju vai atzītu ražotāju organizāciju, kas viņu pārstāv, vai apstiprinātu uzpircēju 33. panta nozīmē, no otras puses.

Ja atzīta ražotāju organizācija darbojas arī kā apstiprināts pirmapstrādātājs, par līgumu var uzskatīt piegādes saistības.

2. Līgumā vai piegādes saistību dokumentā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	līgumslēdzēju vai piegādes saistību pušu vārdi vai nosaukumi un adreses;

b)	attiecīgās kultūraugu sugas un ar katru kultūraugu sugu apsētā platība;

c)	attiecīgā gadījumā – atbalsta pieprasītāja apņemšanās piegādāt pirmapstrādātājam kopējo ievāktās ražas daudzumu vai dalībvalstu noteiktos minimālos daudzumus.

Ja līgumu slēdz starp apstiprinātu pirmapstrādātāju un atzītu ražotāju organizāciju vai apstiprinātu uzpircēju, kas pārstāv atbalsta pieprasītāju, līgumā norāda arī a) apakšpunktā minētos attiecīgo atbalsta pieprasītāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī b) apakšpunktā minētās kultūraugu sugas un apsētās platības katram atbalsta pieprasītājam.

33. pants

Pirmapstrādātāju un uzpircēju apstiprināšana

1. Šīs nodaļas vajadzībām dalībvalstis izveido to teritorijā esošo pirmapstrādātāju un uzpircēju apstiprināšanas sistēmu. Tās jo īpaši paredz apstiprināšanas nosacījumus, nodrošināt vismaz to, ka:

a)	apstiprinātajiem pirmapstrādātājiem un uzpircējiem ir administratīvie resursi 32. pantā minēto līgumu pārvaldībai;

b)	apstiprinātajiem pirmapstrādātājiem ir atbilstošas ražošanas jaudas.

2. Dalībvalstis izveido apstiprinājuma pārbaužu procedūru.

3. Apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 2201/96 (14), (EK) Nr. 2202/96 (15) un (EK) Nr. 1234/2007, šīs nodaļas vajadzībām uzskatāmi par spēkā esošiem.

4. Ja konstatē, ka apstiprināts pirmapstrādātājs vai uzpircējs nepilda saistības, kas noteiktas šajā nodaļā, vai valstu noteikumus, kuri pieņemti uz šīs nodaļas pamata, vai ja apstiprināts pirmapstrādātājs vai uzpircējs nepiekrīt pārbaudēm vai neveicina pārbaudes, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1122/2009, dalībvalstis piemēro attiecīgas sankcijas. Sankciju lielumu aprēķina, ņemot vērā pārkāpuma smagumu.

5. Dalībvalstis publisko sarakstu ar apstiprinātajiem pirmapstrādātājiem un uzpircējiem vismaz divus mēnešus pirms datuma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu vai 13. panta 6. punktu.

34. pants

Atbalsta summa pārejas posma maksājumiem par augļiem un dārzeņiem

1. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 97. panta 1. punktu un līdz tā gada 15. martam, par kuru atbalsts pieprasīts, dalībvalstis nosaka un publisko atbalsta aptuveno summu par vienu hektāru.

2. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 97. panta 1. un 2. punktu, dalībvalstis nosaka atbalsta galīgo summu par vienu hektāru, pamatojoties uz noteikto platību.

9. NODAĻA

Piemaksas aitas gaļas un kazu gaļas nozarē

1. iedaļa

Pieteikumi un maksājumi

35. pants

Pieteikumi un dzīvnieku turēšanas periods

1. Papildus to prasību izpildei, kuras nosaka integrētā administrēšanas un kontroles sistēma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā (“integrētā sistēma”), lauksaimnieki savā pieteikumā attiecībā uz piemaksām par aitām un kazām reproduktīvā vecumā un papildpiemaksām norāda, vai tajā gadā, par kuru piemaksa tiek prasīta, viņi tirgo aitas pienu vai no aitas piena ražotus produktus.

2. Pieteikumus attiecībā uz piemaksām par aitām un kazām reproduktīvā vecumā un papildpiemaksām iesniedz kompetentajām iestādēm vienotā laikposmā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts un kas sākas ne agrāk kā 1. novembrī un beidzas ne vēlāk kā 30. aprīlī, proti, laikposmā pirms un pēc tā gada sākuma, attiecībā uz kuru pieteikums ir iesniegts.

3. Regulas (EK) Nr. 73/2009 103. panta 1. punktā minētais laikposms, kura laikā lauksaimnieks apņemas turēt savā saimniecībā tādu skaitu aitu un/vai kazu reproduktīvā vecumā, par kādu tiek pieprasīta piemaksa (“dzīvnieku turēšanas periods”), ir 100 dienas, sākot ar pirmo dienu, kas seko 2. punktā minētā pieteikumu iesniegšanas laikposma pēdējai dienai.

36. pants

Apgabali, kuros ir tiesības saņemt piemaksu par kazām

Apgabali, kas minēti šīs regulas III pielikumā, atbilst Regulas (EK) Nr. 73/2009 101. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Tomēr dalībvalstis regulāri pārbauda, vai visi III pielikumā minētie attiecīgo teritoriju apgabali joprojām atbilst šiem kritērijiem. Pēc šā novērtējuma dalībvalstis ziņo Komisijai par jebkuriem nepieciešamajiem grozījumiem III pielikumā līdz tā gada 31. jūlijam, kas ir pirms gada, uz kuru grozījumi attiecas. Paziņojumā jo īpaši norāda III pielikumā minētās zonas vai zonu daļas, kuras vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 73/2009 101. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, kā arī potenciālās jaunās zonas, kuras atbilst kritērijiem, bet vēl nav iekļautas šīs regulas III pielikumā. Attiecībā uz šīm potenciālajām jaunajām zonām dalībvalstis sniedz Komisijai sīki izstrādātu pamatojumu savam priekšlikumam.

37. pants

Pieteikums papildpiemaksai un piemaksai par kazām

1. Lai varētu saņemt papildpiemaksu vai piemaksu par kazām, lauksaimnieks, kura saimniecībā vismaz 50 %, bet mazāk nekā 100 % no lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas apgabalos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 1. punktā, vai apgabalos, kas minēti šīs regulas III pielikumā, saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu iesniedz deklarāciju vai deklarācijas, kurās norādīta viņa zemes atrašanās vieta.

2. Lauksaimnieks, kuram, piesakoties atbalstam, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. panta 1. punktu katru gadu ir jāiesniedz deklarācija par kopējo lauksaimniecībā izmanto platību viņa saimniecībā, šajā deklarācijā norāda tos lauksaimniecībā izmantotos zemes gabalus, kuri atrodas apgabalos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 1. punktā, vai attiecīgi apgabalos, kas norādīti šīs regulas III pielikumā.

Lauksaimnieks, kuram nav jāiesniedz pirmajā daļā minētā deklarācija, katru gadu iesniedz īpašu deklarāciju, attiecīgā gadījumā izmantojot integrētajā sistēmā paredzēto lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

Šajā īpašajā deklarācijā norāda visas tās zemes atrašanās vietu, kura lauksaimniekam pieder, ko viņš nomā vai izmanto saskaņā ar jebkuriem noteikumiem, sniedzot informāciju par tās platību un tiem lauksaimniecībā izmantotajiem zemes gabaliem, kas atrodas apgabalos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 1. punktā, vai attiecīgi apgabalos, kas norādīti šīs regulas III pielikumā. Dalībvalstis var noteikt, ka īpašā deklarācija jāiekļauj pieteikumā uz piemaksām par aitām vai kazām reproduktīvā vecumā. Dalībvalstis var arī noteikt, ka īpašās deklarācijas sagatavo, izmantojot “vienoto maksājumu pieteikuma” veidlapu.

3. Kompetentā valsts iestāde var pieprasīt uzrādīt īpašumu apliecinošu dokumentu, nomas līgumu vai rakstisku vienošanos starp lauksaimniekiem un attiecīgā gadījumā tās vietējās vai reģionālās iestādes apliecinājumu, kas attiecīgajam lauksaimniekam atļāvusi lauksaimniecībā izmantoto zemi izmantot. Šajā apliecinājumā norāda ražotājam piešķirtās zemes platību un zemes gabalus, kas atrodas apgabalos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 1. punktā, vai attiecīgi apgabalos, kas norādīti šīs regulas III pielikumā.

38. pants

Lauksaimnieki, kas izmanto vasaras ganības

1. Piemaksu pieteikumos, ko iesniedz lauksaimnieki, kuru saimniecību juridiskā adrese ir kādā no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un kuri vēlas pretendēt uz papildpiemaksu, norāda:

a)	vietu vai vietas, kur notiks vasaras ganības kārtējā gadā;

b)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto laikposmu, kas ir vismaz 90 dienas un kas noteikts attiecībā uz kārtējo gadu.

2. Izņemot force majeure gadījumus vai gadījumus, kad pietiekami pamatoti dabas apstākļi negatīvi ietekmē ganāmpulka dzīvi, 1. punktā minēto lauksaimnieku piemaksu pieteikumiem ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina, ka vasaras ganības patiešām ir izmantotas divos iepriekšējos gados, un jo īpaši apliecinājums no vasaras ganību vietas vietējās vai reģionālās iestādes par to, ka vasaras ganības patiešām ir izmantotas vismaz 90 dienas pēc kārtas.

Veicot pieteikumu administratīvās pārbaudes, dalībvalstis pārliecinās, vai vasaras ganību vieta, kas norādīta piemaksas pieteikumā, patiešām atrodas apgabalā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 1. punktā.

39. pants

Piemaksu izmaksa

1. Lauksaimniekiem piemaksas izmaksā, pamatojoties uz to aitu un/vai kazu reproduktīvā vecumā skaitu, kuras ir turētas viņu saimniecībās visu 35. panta 3. punktā minēto turēšanas periodu.

2. Piemaksas izmaksā par dzīvniekiem, kuri pēdējā turēšanas perioda dienā atbilst Regulas (EK) Nr. 73/2009 100. panta definīcijās minētajiem nosacījumiem.

40. pants

To lauksaimnieku uzskaite, kuri tirgo aitas pienu vai aitas piena produktus

Dalībvalstis par katru gadu ne vēlāk kā trīsdesmitajā turēšanas perioda dienā, pamatojoties uz 35. panta 1. punktā minētajām lauksaimnieku deklarācijām, sagatavo to lauksaimnieku uzskaiti, kuri tirgo aitas pienu vai aitas piena produktus.

Veicot uzskaiti, dalībvalstis ņem vērā pārbaužu rezultātus un visus citus kompetentajām iestādēm pieejamos informācijas avotus, jo īpaši no pārstrādātājiem vai izplatītājiem iegūto informāciju par lauksaimnieku veikto aitas piena vai aitas piena produktu tirdzniecību.

41. pants

Informēšana

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra gada 31. oktobrim informē Komisiju par izmaiņām to vasaras ganībām izmantoto ģeogrāfisko apgabalu sarakstā, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 2. punktā un šīs regulas 38. punktā.

2. iedaļa

Ierobežojumi, rezerves un tiesību nodošana

42. pants

Bez maksas iegūtas tiesības

Izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos, lauksaimnieks, kas bez maksas no valsts rezerves ir ieguvis tiesības uz piemaksu, trīs gadus pēc šo tiesību iegūšanas dienas nav tiesīgs nodot vai uz laiku iznomāt savas tiesības.

43. pants

Tiesību izmantošana

1. Lauksaimnieks, kuram pieder tiesības, var tās izmantot pats un/vai iznomāt tās citam lauksaimniekam.

2. Ja lauksaimnieks katru gadu nav izmantojis vismaz minimālo savu tiesību procentuālo daļu, kas paredzēta 4. punktā, neizmantoto daļu nodod valsts rezervē, izņemot:

a)	ja lauksaimnieka īpašumā ir maksimāli 20 tiesības uz piemaksu un viņš nav izmantojis savu tiesību minimālo procentuālo daļu divus kalendāros gadus pēc kārtas, tikai pēdējā kalendārajā gadā neizmantoto tiesību daļu nodod valsts rezervē;

b)	ja lauksaimnieks piedalās Komisijas atzītā ekstensifikācijas programmā;

c)	ja lauksaimnieks piedalās Komisijas atzītā priekšlaicīgas pensionēšanās shēmā, kurā tiesību nodošana un/vai pagaidu iznomāšana nav obligāta;

d)	pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos.

3. Tiesības uz laiku iznomā tikai uz pilniem gadiem un vismaz par 44. panta 1. punktā noteikto minimālo dzīvnieku skaitu. Beidzoties pagaidu iznomāšanas laikam, kas nedrīkst pārsniegt trīs secīgus gadus, lauksaimnieks, izņemot tiesību nodošanas gadījumā, atgūst visas tiesības vismaz uz diviem secīgiem gadiem. Ja lauksaimnieks divus gadus pēc kārtas neizmanto vismaz minimālo savu tiesību procentuālo daļu, kas paredzēta 4. punktā, dalībvalsts, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos, lauksaimnieka neizmantoto tiesību daļu katru gadu atsauc un atdod valsts rezervē.

Tomēr lauksaimniekiem, kas piedalās Komisijas atzītās priekšlaicīgas pensionēšanās shēmās, dalībvalstis saistībā ar šīm shēmām veiktās pagaidu iznomāšanas ilgumu var pagarināt.

Lauksaimnieki, kas apņēmušies piedalīties kādā ekstensifikācijas programmā saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2078/92 (16) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kādā ekstensifikācijas programmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (17) 22. un 23. pantu, vai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (18) 39. pantu, laikā, kad viņi piedalās programmās, nav tiesīgi uz laiku iznomāt un/vai nodot savas tiesības. Tomēr šo normu nepiemēro, ja programma atļauj nodot un/vai uz laiku iznomāt tiesības lauksaimniekiem, kuriem ir jāiegūst tiesības, lai piedalītos pasākumos, izņemot šajā punktā minētos pasākumus.

4. Ir jāizmanto vismaz 70 % no tiesībām uz piemaksu.

Tomēr dalībvalsts var šo procentu paaugstināt līdz 100 %. Dalībvalstis iepriekš informē Komisiju par procentiem, ko tās plāno piemērot.

44. pants

Tiesību nodošana un pagaidu iznomāšana

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz to ražošanas struktūrām, var noteikt minimālo skaitu tiesībām uz piemaksām, kuras var nodot daļēji, nenododot saimniecību. Šis minimālais skaits nedrīkst būt lielāks par 10 tiesībām uz piemaksām.

2. Tiesību uz piemaksām nodošana un pagaidu iznomāšana stājas spēkā tikai pēc tam, kad lauksaimnieks, kas nodod un/vai iznomā tiesības, un lauksaimnieks, kas saņem tiesības, par to informējis dalībvalsts kompetentās iestādes.

Šādu paziņošanu veic līdz dalībvalsts noteiktajam termiņam un ne vēlāk par dienu, kurā attiecīgajā dalībvalstī beidzas piemaksas pieteikumu iesniegšanas termiņš, izņemot gadījumu, ja tiesības nodod mantošanas ceļā. Šādā gadījumā lauksaimniekam, kas saņem tiesības, ir jāspēj iesniegt atbilstīgus juridiskos dokumentus, kas pierāda, ka viņš vai viņa ir mirušā lauksaimnieka tiesību saņēmējs.

3. Gadījumā, ja nodod tiesības uz piemaksu, nenododot pašu saimniecību, tiesību skaits, ko bez kompensācijas maksājuma ieskaita valsts rezervē, nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par vienu.

45. pants

Individuālā maksimuma maiņa

Tiesību uz piemaksu nodošanas vai pagaidu iznomāšanas gadījumā dalībvalstis nosaka jaunu individuālo maksimumu un ne vēlāk kā 60 dienas kopš tā laikposma pēdējās dienas, kurā ražotājs iesniedza savu pieteikumu, informē attiecīgos lauksaimniekus par to rīcībā esošo tiesību uz piemaksām skaitu.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja tiesības nodod mantošanas ceļā, kā minēts 44. panta 2. punkta otrajā daļā.

46. pants

Lauksaimnieki, kam nepieder zeme, kuru viņi apsaimnieko

Lauksaimniekus, kas apsaimnieko tikai valsts vai kolektīvā īpašumā esošu zemi un kas nolemj pārtraukt izmantot šo zemi ganībām un nodot savas tiesības citam lauksaimniekam, pielīdzina lauksaimniekiem, kas pārdod vai nodod savas saimniecības. Visos citos gadījumos šādus lauksaimniekus pielīdzina lauksaimniekiem, kas nodod tikai savas tiesības uz piemaksu.

47. pants

Nodošana caur valsts rezervi

Ja dalībvalstis nosaka, ka tiesības nododamas caur valsts rezervi, tās piemēro valsts noteikumus, kas atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem. Turklāt šādos gadījumos:

a)	dalībvalstis var noteikt, ka tiesības uz laiku iznomājamas caur valsts rezervi;

ja tiesības uz piemaksu nodod vai uz laiku iznomā saskaņā ar a) apakšpunktu, nodošana valsts rezervē stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes par to informē lauksaimnieku, kas nodod un/vai iznomā tiesības, bet tiesību nodošana no valsts rezerves citam lauksaimniekam stājas spēkā tikai pēc tam, kad iestādes šo lauksaimnieku par to informē.

Turklāt pirmajā daļā minētajiem noteikumiem ir jānodrošina, ka dalībvalstis par to tiesību daļu, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 73/2009 105. panta 2. punkta otrā daļa, izmaksā summu, kas atbilst summai, kura izveidotos no tiešas tiesību nodošanas starp lauksaimniekiem, jo īpaši ņemot vērā ražošanas attīstību attiecīgajā dalībvalstī. Šī summa atbilst summai, ko pieprasītu no lauksaimnieka, kurš saņem līdzvērtīgas tiesības no valsts rezerves.

48. pants

Individuālo ierobežojumu aprēķināšana

Ar tiesībām uz piemaksu saistīto individuālo ierobežojumu sākotnējos aprēķinos un vēlākajās korekcijās izmanto tikai veselus skaitļus.

Tāpēc gadījumā, ja aritmētisko aprēķinu galīgais rezultāts nav vesels skaitlis, ņem vērā tuvāko veselo skaitli. Ja aprēķinu rezultāts ir tieši pa vidu starp diviem veseliem skaitļiem, ņem vērā lielāko skaitli.

49. pants

Informēšana

1. Dalībvalstis līdz katra gada 31. decembrim informē Komisiju par jebkuriem grozījumiem attiecībā uz nodoto tiesību uz piemaksām daļu, kura jāieskaita valsts rezervē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 105. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar minētās regulas 105. panta 3. punktu.

2. Dalībvalstis līdz katra gada 30. aprīlim informē Komisiju par:

a)	to tiesību uz piemaksu skaitu, kas iepriekšējā gadā pēc tiesību nodošanas, nenododot pašu saimniecību, ir atdotas atpakaļ valsts rezervē bez kompensācijas izmaksas;

b)	to neizmantoto tiesību uz piemaksu skaitu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 106. panta 2. punktu iepriekšējā gadā ir pievienotas valsts rezervei;

c)	to tiesību skaitu, kas iepriekšējā gadā piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 106. panta 3. punktu;

d)	to tiesību uz piemaksu skaitu, kas iepriekšējā gadā no valsts rezerves piešķirtas lauksaimniekiem mazāk labvēlīgos apgabalos.

10. NODAĻA

Maksājumi par liellopu un teļa gaļu

1. iedaļa

Īpašā piemaksa

50. pants

Pieteikumi

1. Papildus to prasību izpildei, ko nosaka integrētā sistēma, katrā tiešo maksājumu pieteikumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. pantā un kas attiecas uz šajā nodaļā noteikto īpašo piemaksu, iekļauj:

a)	dzīvnieku skaita sadalījumu pa vecuma grupām;

b)	atsauci uz to dzīvnieku pasēm vai administratīviem dokumentiem, uz kuriem attiecas pieteikums.

2. Pieteikumus var iesniegt tikai par dzīvniekiem, kas 53. pantā minētā turēšanas perioda sākumā ir:

a)	buļļi – vismaz septiņus mēnešus veci;

vērši:

i)	vismaz septiņus mēnešus veci un ne vecāki par 19 mēnešiem attiecībā uz pirmo vecuma grupu;

ii)	vismaz 20 mēnešus veci attiecībā uz otro vecuma grupu.

51. pants

Piemaksas piešķiršana

Dzīvnieki, par kuriem nevar saņemt īpašo piemaksu tāpēc, ka ir piemērots Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 4. punktā minētais proporcionālais samazinājums, vairs nevar būt tāda pieteikuma priekšmets, ko iesniedz par to pašu vecuma grupu, un ir jāuzskata, ka tie jau ir bijuši piemaksas subjekts.

52. pants

Pases un administratīvie dokumenti

1. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka pases vai administratīvie dokumenti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1760/2000 6. pantā, vai līdzvērtīgi valsts administratīvie dokumenti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 3. punkta b) apakšpunktā, nodrošina, ka par vienu dzīvnieku vienā vecuma grupā piešķir tikai vienu piemaksu.

Šai sakarā dalībvalstis vajadzības gadījumā palīdz viena otrai.

2. Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētais valsts administratīvais dokuments ir:

a)	dokuments, kas ir līdzi katram dzīvniekam;

b)	pilnīgs saraksts, kas atrodas pie lauksaimnieka un kurā iekļauta visa administratīvajam dokumentam nepieciešamā informācija, ar noteikumu, ka attiecīgie dzīvnieki, sākot ar dienu, kurā iesniedz pirmo pieteikumu, paliek pie tā paša lauksaimnieka, līdz tos laiž tirgū nokaušanai;

pilnīgs saraksts, kas atrodas centrālajās iestādēs un kas satur visu administratīvam dokumentam nepieciešamo informāciju, ar nosacījumu, ka dalībvalsts vai dalībvalsts reģions, kas izmanto šo iespēju, uz vietas pārbauda visus dzīvniekus, par kuriem ir iesniegts pieteikums, pārbauda šo dzīvnieku pārvietošanos, kā arī iezīmē katru pārbaudīto dzīvnieku ar atšķirības zīmi, un lauksaimniekam to ir jāļauj darīt;

pilnīgs saraksts, kas atrodas centrālajās iestādēs un kas satur visu administratīvam dokumentam nepieciešamo informāciju, ar noteikumu, ka dalībvalsts veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka piemaksu vienai vecuma grupai nepiešķir divas reizes, kā arī pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju par katra dzīvnieka piemaksas statusu.

3. Dalībvalstis, kas plāno izmantot vienu vai vairākas no 2. punktā minētajām iespējām, laikus par to informē Komisiju, kā arī iesniedz tai attiecīgos īstenošanas noteikumus.

53. pants

Turēšanas periods

Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā turēšanas perioda ilgums ir divi mēneši, sākot ar nākamo dienu pēc pieteikuma iesniegšanas.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka lauksaimnieks ir tiesīgs izvēlēties citu sākuma dienu, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas.

54. pants

Reģionālais maksimums

1. Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 4. punktā minēto proporcionālo samazinājumu, iegūtais atbilstīgo dzīvnieku skaits ir mazāks nekā vesels skaitlis, tad par decimāldaļu piešķir attiecīgo piemaksas summas daļu. Šajā gadījumā ņem vērā tikai pirmo ciparu aiz komata.

2. Ja dalībvalstis nolemj ieviest citus reģionus Regulas (EK) Nr. 73/2009 109. panta a) punkta nozīmē vai arī pārveidot to teritorijās esošos reģionus, tās par savu lēmumu informē Komisiju līdz attiecīgā gada 1. janvārim, definējot attiecīgo reģionu un norādot noteikto maksimumu. Par jebkādām turpmākām izmaiņām Komisiju informē līdz attiecīgā gada 1. janvārim.

55. pants

Dzīvnieku skaita ierobežojumi saimniecībā

1. Ja dalībvalstis nolemj mainīt Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 1. punktā minēto dzīvnieku skaita ierobežojumu, kas ir 90 dzīvnieki katrā saimniecībā un katrā vecuma grupā, vai arī atkāpties no šā skaitļa, tās informē Komisiju līdz attiecīgā kalendārā gada 1. janvārim.

Turklāt, ja dalībvalstis nosaka minimālo dzīvnieku skaitu saimniecībā, sākot ar kuru piemēro proporcionālo samazinājumu, tās informē Komisiju līdz attiecīgā kalendārā gada 1. janvārim.

2. Par jebkurām turpmākām izmaiņām 1. punkta piemērošanā Komisiju informē līdz attiecīgā gada 1. janvārim.

56. pants

Piemaksas piešķiršana kaušanas laikā

1. Dalībvalstis īpašo piemaksu kaušanas laikā var piešķir šādi:

a)	buļļiem – vienai vecuma grupai;

b)	vēršiem – pirmajai vai otrajai vecuma grupai, vai kombinējot piemaksu piešķiršanu abām vecuma grupām.

2. Dalībvalstis, kas nolemj saskaņā ar 1. punktu piešķirt īpašo piemaksu kaušanas laikā, nodrošina, ka piemaksu piešķir arī tad, ja dzīvniekus, par kuriem tā pienākas, nosūta uz citu dalībvalsti vai eksportē uz trešo valsti.

3. Ja dalībvalsts nolemj saskaņā ar šā panta 1. punktu piešķirt īpašo piemaksu kaušanas laikā, piemaksas piešķiršanai mutatis mutandis piemēro šo iedaļu, 77. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu.

4. Papildus 78. panta 1. punktā minētajai informācijai atbalsta pieteikumi ietver arī norādi par to, vai dzīvnieks ir bullis vai vērsis, un tiem pievieno dokumentu, kas ietver 52. panta mērķiem vajadzīgo informāciju. Minētais dokuments pēc dalībvalsts izvēles ir kāds no šiem dokumentiem:

a)	pase vai pases kopija, ja attiecīgajam pases veidam ir vairāki eksemplāri;

b)	pases kopija, ja attiecīgajam pases veidam ir tikai viens eksemplārs, kas ir jāatdod Regulas (EK) Nr. 1760/2000 6. pantā minētajai kompetentajai iestādei; šajā gadījumā dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopijā esošā informācija atbilst oriģinālam;

c)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem – valsts administratīvais dokuments, ja pase nav pieejama.

Dalībvalstis var pārtraukt valsts administratīvā dokumenta izmantošanu. Šādā gadījumā tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piemaksu vienas un tās pašas vecuma grupas dzīvniekiem, ar kuriem veic Kopienas iekšējās tirdzniecības darījumus, nepiešķir divas reizes.

Ja elektroniskās datubāzes, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta b) apakšpunktā, atbilstīgi dalībvalsts prasībām satur informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka katram dzīvniekam un katrai vecuma grupai piešķir tikai vienu piemaksu, atbalsta pieteikumam nav jāpievieno šā punkta pirmajā daļā minētais dokuments.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis, kas izmanto 78. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto iespēju, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai lauksaimnieks varētu noteikt dzīvniekus, par kuriem viņš pieprasa īpašo piemaksu.

5. Buļļiem kaušanas apliecinājumā norāda kautsvaru.

6. Ja dzīvnieku nosūta, nosūtītājs nosūtīšanas faktu apliecina ar deklarāciju, kurā norādīta dalībvalsts, uz kuru dzīvnieks nosūtīts.

Šajā gadījumā atbalsta pieteikumos iekļauj:

a)	nosūtītāja vārdu vai nosaukumu un adresi (vai līdzvērtīgu kodu);

b)	dzīvnieka identifikācijas numuru;

c)	apliecinājumu, ka dzīvnieks ir vismaz deviņus mēnešus vecs.

Atbalsta pieteikumus iesniedz, pirms dzīvnieks atstāj attiecīgās dalībvalsts teritoriju, un nosūtīšanas pierādījumu iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad dzīvnieks atstāj attiecīgās dalībvalsts teritoriju.

57. pants

Informācija par piešķiršanas sistēmu

1. Piemērojot 56. pantu un atkāpjoties no 53. panta, piemaksu izmaksā lauksaimniekiem, kas attiecībā uz dzīvniekiem ir ievērojuši vismaz divus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kurš beidzas mazāk nekā vienu mēnesi pirms nokaušanas dienas vai nosūtīšanas un mazāk nekā divus mēnešus pirms eksporta.

Par vēršiem piemaksu izmaksā ar šādiem noteikumiem:

a)	piemaksu par pirmās vecuma grupas dzīvniekiem izmaksā tikai tad, ja lauksaimnieks ir turējis dzīvnieku ne mazāk kā divus mēnešus laika periodā no brīža, kad dzīvnieks sasniedza septiņu mēnešu vecumu, līdz brīdim, kad tas vēl nebija sasniedzis 22 mēnešu vecumu;

b)	piemaksu par otro vecuma grupu izmaksā tikai tad, ja lauksaimnieks dzīvnieku, kas ir sasniedzis 20 mēnešu vecumu, ir turējis vismaz divus mēnešus;

c)	piemaksas abām vecuma grupām var izmaksāt kopā tikai tad, ja lauksaimnieks ir turējis dzīvnieku ne mazāk kā četrus secīgus mēnešus saskaņā ar vecuma noteikumiem, kas izklāstīti a) un b) apakšpunktā;

d)	piemaksu par otro vecuma grupu var izmaksāt tikai tad, ja dzīvnieks ir nosūtīts no citas dalībvalsts, kad tas ir sasniedzis 19 mēnešu vecumu.

2. Liemeņa svaru nosaka, pamatojoties uz liemeņa definīciju Padomes Regulas (EK) Nr. 1183/2006 (19) 2. pantā.

Ja liemeņa noformējums atšķiras no minētās definīcijas, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1249/2008 (20) III pielikumā minētos korekcijas koeficientus.

Ja dzīvnieku nokauj kautuvē, uz kuru neattiecas Kopienas pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijas tabula, dalībvalstis var ļaut noteikt svaru, pamatojoties uz nokautā dzīvnieka dzīvsvaru. Šādos gadījumos liemeni uzskata par 185 kilogramus smagu vai smagāku, ja nokautā dzīvnieka dzīvsvars bija 340 kilogrami vai lielāks.

58. pants

Informēšana

Dalībvalstis līdz attiecīgā kalendārā gada sākumam informē Komisiju par savu lēmumu attiecībā uz 56. panta piemērošanu vai izmaiņām šajā lēmumā, kā arī par attiecīgajām procedūrām.

2. iedaļa

Piemaksa par zīdītājgovīm

59. pants

Gaļas šķirņu govis

Šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto šķirņu govis neuzskata par gaļas šķirņu govīm Regulas (EK) Nr. 73/2009 109. panta d) apakšpunkta un 115. panta 2. punkta nozīmē.

60. pants

Maksimālā individuālā kvota

1. Ja dalībvalsts nolemj mainīt Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto maksimālo individuālo kvotu, kas ir 120 000 kilogramu, vai atkāpties no tās, tā informē Komisiju līdz attiecīgā kalendārā gada 1. janvārim.

2. Par jebkurām turpmākām izmaiņām 1. punkta piemērošanā Komisiju informē līdz attiecīgā gada 31. decembrim.

61. pants

Turēšanas periods

Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 2. punkta otrajā daļā minētais sešu mēnešu turēšanas periods sākas nākamajā dienā pēc pieteikuma iesniegšanas dienas.

62. pants

Pieteikumi

1. Neskarot prasības, ko nosaka integrētā sistēma, Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. pantā noteiktajā pieteikumā par tiešajiem maksājumiem, kas ietver pieteikumu par piemaksu, ko piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iekļauj:

a)	informāciju par piena individuālo kvotu, kas ražotājam piešķirta 31. martā pirms 12 mēnešu laikposma, kurā piemēro papildu nodevas shēmu, kas sākas attiecīgajā kalendārajā gadā; ja šis daudzums pieteikuma iesniegšanas dienā nav zināms, to pēc iespējas drīz paziņo kompetentajai iestādei;

b)	lauksaimnieka apņemšanos 12 mēnešus no pieteikuma iesniegšanas nepalielināt individuālo kvotu virs Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā daudzuma.

Šā punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja dalībvalsts ir atcēlusi kvantitatīvo ierobežojumu.

2. Pieteikumus piemaksai par zīdītājgovīm kalendārajā gadā iesniedz kopējā sešu mēnešu laikposmā, kuru nosaka dalībvalsts.

Dalībvalstis šajā kopējā laikposmā var noteikt atsevišķus laikposmus vai datumus pieteikumu iesniegšanai, kā arī pieteikumu skaitu, ko lauksaimnieki drīkst iesniegt par piemaksu un vienā kalendārajā gadā.

63. pants

Vidējais izslaukums

Vidējo izslaukumu aprēķina, pamatojoties uz V pielikumā norādītajiem vidējiem izslaukumiem. Tomēr šajos aprēķinos dalībvalstis var izmantot tajās atzītu dokumentu, kas apstiprina lauksaimnieka piena govju ganāmpulka vidējo izslaukumu.

64. pants

Valsts papildu piemaksa

1. Valsts papildu piemaksu par zīdītājgovīm, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 5. punktā, var piešķirt tikai lauksaimniekam, kas tajā pašā kalendārajā gadā saņem piemaksu par zīdītājgovīm.

Valsts papildu piemaksu par zīdītājgovīm piešķir tikai tam dzīvnieku skaitam, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu par zīdītājgovīm, vajadzības gadījumā piemērojot proporcionālo samazinājumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 115. panta 1. punkta otrajā daļā.

2. Dalībvalstis šīs papildu piemaksas piešķiršanai var noteikt papildu noteikumus. Par šādu lēmumu tās laikus, pirms šie noteikumi stājas spēkā, informē Komisiju.

3. Komisija ne vēlāk kā līdz katra kalendārā gada 31. augustam nolemj, kuras dalībvalstis ir izpildījušas Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 5. punkta trešajā daļā izvirzītos nosacījumus.

65. pants

Individuālais maksimums

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 112. panta 1. punktu katram lauksaimniekam nosaka individuālo maksimumu.

66. pants

Informēšana

1. Dalībvalstis līdz katra gada 31. decembrim informē Komisiju:

a)	par jebkurām izmaiņām samazinājumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 113. panta 2. punkta otrajā daļā;

b)	attiecīgā gadījumā par jebkurām izmaiņām pasākumos, kas veikti atbilstīgi minētās regulas 113. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra kalendārā gada 31. jūlijam elektroniski, izmantojot veidlapu, ko tām Komisija darījusi pieejamu, informē Komisiju par:

a)	to tiesību uz piemaksu skaitu, kas iepriekšējā kalendārajā gadā bez kompensācijas maksājuma atdotas valsts rezervē pēc tiesību nodošanas, nenododot pašas saimniecības;

b)	to 69. panta 2. punktā minēto neizmantoto tiesību uz piemaksām skaitu, kas iepriekšējā kalendārajā gadā nodotas valsts rezervē;

c)	to tiesību skaitu, kas iepriekšējā kalendārajā gadā piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 114. panta 3. punktu.

67. pants

Bez maksas iegūtās tiesības

Izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, lauksaimnieks, kas bez maksas no valsts rezerves ir ieguvis tiesības uz piemaksu, trīs kalendāros gadus pēc kārtas nav tiesīgs savas tiesības nodot vai uz laiku iznomāt.

68. pants

Tiesību izmantošana

1. Lauksaimnieks, kuram pieder tiesības, var tās izmantot pats un/vai iznomāt tās citam ražotājam.

2. Ja lauksaimnieks katru gadu nav izmantojis vismaz minimālo savu tiesību procentuālo daļu, kura noteikta saskaņā ar 4. punktu, neizmantoto daļu nodod valsts rezervē, izņemot:

a)	ja lauksaimnieka īpašumā ir maksimāli septiņas tiesības uz piemaksu un viņš nav izmantojis savu tiesību minimālo procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu, divus kalendāros gadus pēc kārtas, pēdējā kalendārajā gadā neizmantoto tiesību daļu nodod valsts rezervē;

b)	ja lauksaimnieks piedalās Komisijas atzītā ekstensifikācijas programmā;

c)	ja lauksaimnieks piedalās Komisijas atzītā priekšlaicīgas pensionēšanās shēmā, kurā tiesību nodošana un/vai pagaidu iznomāšana nav obligāta; vai

d)	pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos.

3. Tiesības uz laiku iznomā tikai uz pilniem kalendārajiem gadiem un vismaz par 69. panta 1. punktā noteikto minimālo dzīvnieku skaitu. Beidzoties pagaidu iznomāšanas laikam, kas nedrīkst pārsniegt trīs secīgus gadus, lauksaimnieks, izņemot tiesību nodošanas gadījumā, atgūst visas tiesības vismaz uz diviem secīgiem kalendārajiem gadiem. Ja lauksaimnieks divus gadus pēc kārtas neizmanto vismaz minimālo savu tiesību procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu, dalībvalsts, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus, lauksaimnieka neizmantoto tiesību daļu katru gadu atsauc un atdod valsts rezervē.

Tomēr lauksaimniekiem, kas piedalās Komisijas atzītās priekšlaicīgas pensionēšanās shēmās, dalībvalstis saistībā ar šīm shēmām veiktās pagaidu iznomāšanas ilgumu var pagarināt.

Lauksaimnieki, kas apņēmušies piedalīties kādā ekstensifikācijas programmā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2078/92 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kādā ekstensifikācijas programmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22. un 23. pantu vai kādā ekstensifikācijas programmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, laikā, kad viņi piedalās programmās, nav tiesīgi uz laiku iznomāt un/vai nodot savas tiesības. Tomēr šo normu nepiemēro, ja programma atļauj nodot un/vai uz laiku iznomāt tiesības lauksaimniekiem, kuriem ir jāiegūst tiesības, lai piedalītos pasākumos, izņemot šajā punktā minētos pasākumus.

4. Ir jāizmanto vismaz 70 % no tiesībām uz piemaksu. Tomēr dalībvalsts var šo procentu paaugstināt līdz 100 %.

Dalībvalstis iepriekš informē Komisiju par procentiem, ko tās plāno piemērot, kā arī par izmaiņām tajos.

69. pants

Tiesību nodošana un pagaidu iznomāšana

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz to ražošanas struktūrām, var noteikt minimālo skaitu tiesībām uz piemaksām, ko var nodot daļēji, nenododot pašu saimniecību. Šis minimālais skaits nedrīkst būt lielāks par piecām tiesībām.

2. Šādu tiesību uz piemaksu nodošana un pagaidu iznomāšana stājas spēkā tikai pēc tam, kad lauksaimnieks, kas nodod un/vai iznomā tiesības un lauksaimnieks, kas saņem tiesības, par to informē dalībvalsts kompetentās iestādes.

Šādu paziņošanu veic līdz dalībvalsts noteiktajam termiņam un ne vēlāk par dienu, kurā lauksaimnieks, kas saņem tiesības, iesniedz piemaksas pieteikumu, izņemot gadījumu, ja tiesības nodod mantošanas ceļā. Šādā gadījumā lauksaimniekam, kas saņem tiesības, ir jāspēj iesniegt atbilstīgus juridiskos dokumentus, kas pierāda, ka viņš vai viņa ir mirušā lauksaimnieka tiesību saņēmējs.

70. pants

Individuālā maksimuma maiņa

Tiesību uz piemaksu nodošanas vai pagaidu iznomāšanas gadījumā dalībvalstis nosaka jaunu individuālo maksimumu un ne vēlāk kā 60 dienās kopš tā laikposma pēdējās dienas, kurā lauksaimnieks iesniedza savu pieteikumu, informē attiecīgos lauksaimniekus par to rīcībā esošo tiesību uz piemaksām skaitu.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja tiesības nodod mantošanas ceļā.

71. pants

Lauksaimnieki, kam nepieder zeme, kuru viņi apsaimnieko

Lauksaimniekus, kas apsaimnieko tikai valsts vai kolektīvā īpašumā esošu zemi un kas nolemj pārtraukt apsaimniekot šādu zemi un nodot visas savas tiesības citam lauksaimniekam, pielīdzina lauksaimniekiem, kas pārdod vai nodod savas saimniecības. Visos citos gadījumos šos lauksaimniekus pielīdzina lauksaimniekiem, kas nodod tikai savas tiesības.

72. pants

Nodošana caur valsts rezervi

Ja dalībvalstis nosaka, ka tiesību nodošana, nenododot saimniecību, jāveic caur valsts rezervi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 113. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tās piemēro valsts noteikumus, kas atbilst 69.–71. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Turklāt šādā gadījumā:

—	dalībvalstis var noteikt, ka tiesības uz laiku iznomājamas caur valsts rezervi,

—

ja tiesības uz piemaksu nodod vai uz laiku iznomā, piemērojot pirmo ievilkumu, nodošana valsts rezervē stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes par to informē lauksaimnieku, kas nodod un/vai iznomā tiesības, bet tiesību nodošana no valsts rezerves citam lauksaimniekam stājas spēkā tikai pēc tam, kad šīs iestādes šo lauksaimnieku par to informē.

Turklāt šādiem noteikumiem ir jānodrošina, ka dalībvalstis par to tiesību daļu, kas nav minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 113. panta 2. punkta otrajā daļā, izmaksā summu, kas atbilst summai, kura rastos no tiešas tiesību nodošanas starp lauksaimniekiem, jo īpaši ņemot vērā ražošanas attīstību attiecīgajā dalībvalstī. Šī summa atbilst summai, ko pieprasītu no lauksaimniekiem, kas saņem līdzvērtīgas tiesības no valsts rezerves.

73. pants

Daļējas tiesības

1. Ja, veicot aprēķinus saskaņā ar 65.–72. panta noteikumiem, iegūst rezultātu, kas nav vesels skaitlis, vērā ņem tikai pirmo ciparu aiz komata.

2. Ja, piemērojot šīs iedaļas noteikumus, lauksaimnieki vai valsts rezerve iegūst daļējas tiesības uz piemaksu, šīs daļējās tiesības summē.

3. Ja ražotāja īpašumā ir daļējas tiesības, šīs daļējās tiesības atbilst attiecīgajai piemaksas summas daļai, kā arī – vajadzības gadījumā – 64. pantā minētās valsts papildu piemaksas daļai.

74. pants

Īpašā shēma telēm

1. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot Regulas (EK) Nr. 73/2009 115. panta 1. punktā paredzēto iespēju, informē par to Komisiju un vienlaikus sniedz Komisijai attiecīgo informāciju, kas ļauj noteikt, vai ir izpildīti minētās regulas 115. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi.

Attiecīgās dalībvalstis arī attiecīgā gadījumā paziņo īpašo maksimumu, ko tās noteikušas.

Komisija nolemj, kuras dalībvalstis atbilst Regulas (EK) Nr. 73/2009 115. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Lēmumus, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās brīdī, piemēro arī turpmāk.

2. Dalībvalstis, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 73/2009 115. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, līdz attiecīgā gada 1. janvārim informē Komisiju par jebkurām izmaiņām īpašajos valsts maksimumos, ko tās noteikušas.

3. Dalībvalstis, kas piemēro īpašo shēmu, nosaka kritērijus, lai nodrošinātu, ka piemaksu izmaksā lauksaimniekiem, kuru teļu ganāmpulks ir paredzēts govju ganāmpulku atjaunošanai. Šajos kritērijos jo īpaši var iekļaut vecuma ierobežojumus un/vai prasības šķirnei. Dalībvalstis līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms attiecīgā gada, informē Komisiju par pieņemtajiem kritērijiem. Par jebkurām izmaiņām Komisiju informē līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms attiecīgā gada.

4. Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 115. panta 1. punkta otrajā daļā minēto proporcionālo samazinājumu, iegūst atbilstīgo dzīvnieku skaitu, kas ir mazāks nekā vesels skaitlis, par decimāldaļu piešķir attiecīgo piemaksas summas daļu, kā arī – vajadzības gadījumā – 64. pantā minētās valsts papildu piemaksas daļu. Šajā gadījumā ņem vērā tikai pirmo ciparu aiz komata.

5. Dalībvalstīs, kas piemēro īpašo shēmu, Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 2. punktā izvirzīto prasību par minimālo turamo dzīvnieku skaitu pilnībā izpilda attiecībā uz zīdītājgovīm, ja lauksaimnieks ir iesniedzis pieteikumu par zīdītājgovīm, vai attiecībā uz telēm, ja lauksaimnieks ir iesniedzis pieteikumu par telēm.

6. Šīs regulas 65.–73. panta noteikumi uz šo īpašo shēmu neattiecas.

75. pants

Dzīvnieku skaita noapaļošana

Ja, aprēķinot maksimālo teļu skaitu procentos, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. panta 2. punkta otrajā daļā, rezultāts nav vesels skaitlis, to noapaļo uz leju līdz tuvākajām veselajam skaitlim, ja tas ir mazāks par 0,5, un uz augšu līdz tuvākajam veselajam skaitlim, ja tas ir 0,5 un vairāk.

3. iedaļa

Kopīgie noteikumi par īpašajām piemaksām un piemaksām par zīdītājgovīm

76. pants

Pieteikumi īpašajām piemaksām un piemaksām par zīdītājgovīm

Dalībvalstis administratīvos nolūkos nosaka, ka Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. pantā minētie atbalsta pieteikumi par tiešajiem maksājumiem, kas ir īpašā piemaksa un piemaksa par zīdītājgovīm, attiecas uz minimālo dzīvnieku skaitu, ja vien šis skaits nepārsniedz trīs dzīvniekus.

4. iedaļa

Kaušanas piemaksa

77. pants

Dalības deklarācija

Dalībvalstis var noteikt, ka, lai attiecīgajā kalendārajā gadā varētu pretendēt uz kaušanas piemaksu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. pantā, katrs lauksaimnieks pirms pirmā pieteikuma (vai kopā ar to) par attiecīgo kalendāro gadu iesniedz dalības deklarāciju.

Tomēr, ja lauksaimnieks neveic izmaiņas dalības deklarācijā, dalībvalsts var pieņemt, ka paliek spēkā iepriekšējā deklarācija.

78. pants

Pieteikumi

1. Atbalsta pieteikumos iekļauj informāciju, kas nepieciešama kaušanas piemaksu izmaksai, jo īpaši dzīvnieka dzimšanas datumu, ja dzīvnieks ir dzimis pēc 1998. gada 1. janvāra.

Atbalsta pieteikumu iesniedz dalībvalsts noteiktajā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc dzīvnieka nokaušanas vai, ja dzīvnieks ir eksportēts, pēc datuma, kurā tas atstāj Kopienas muitas teritoriju. Šis laikposms beidzas ne vēlāk kā nākamā gada februāra beigās, izņemot īpašus gadījumus (kuri jānosaka attiecīgajai dalībvalstij), kad dzīvnieki tiek nosūtīti vai eksportēti. Ievērojot minēto laika ierobežojumu, dalībvalstis var noteikt laikposmus un datumus atbalsta pieteikumu iesniegšanai, kā arī pieteikumu skaitu, ko katrs lauksaimnieks var iesniegt par vienu kalendāro gadu.

Dalībvalsts var atļaut pieteikumus iesniegt personai, kas nav lauksaimnieks. Tādā gadījumā pieteikumā norāda tā lauksaimnieka vārdu un adresi, kas pretendē uz kaušanas piemaksu.

Papildus to prasību izpildei, kas ir daļa no integrētās sistēmas, katrā pieteikumā iekļauj:

ja piešķiršanu veic kaušanas laikā – tādu sertifikātu no kautuves vai jebkuru citu dokumentu, ko sagatavojusi vai apstiprinājusi kautuve un kurā ir vismaz tāda pati informācija, kurā norādīts:

i)	kautuves nosaukums un adrese (vai līdzvērtīgs kods);

ii)	kaušanas datums un dzīvnieka identifikācijas un kaušanas numurs;

iii)	teļiem – liemeņa svars, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 79. panta 4. punkts;

ja dzīvnieku eksportē uz trešo valsti:

i)	eksportētāja vārds un adrese (vai līdzvērtīgs kods);

ii)	dzīvnieka identifikācijas numurs;

iii)	eksporta deklarācija, kurā norādīts to dzīvnieku vecums, kuri dzimuši pēc 1998. gada 1. janvāra, un teļiem, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 79. panta 4. punkts, – dzīvsvars, kas nedrīkst pārsniegt 300 kilogramus;

iv)	pierādījums, ka dzīvnieks ir atstājis Kopienas muitas teritoriju, šādu informāciju sniedzot tāpat kā eksporta kompensāciju gadījumā.

Dalībvalstis var noteikt, ka ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā minētā informācija ir jānosūta ar dalībvalsts apstiprinātas iestādes vai iestāžu starpniecību, un šīs iestādes var izmantot informācijas tehnoloģijas.

Dalībvalstis veic regulāras, nepieteiktas pārbaudes attiecībā uz izsniegto sertifikātu vai dokumentu pareizību, un attiecīgā gadījumā – uz ceturtajā daļā minētās informācijas pareizību.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka informāciju par kaujamajiem dzīvniekiem, kas ievadīta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta b) apakšpunktā minētajās elektroniskajās datubāzēs un ko kautuves nosūtījušas kompetentajām iestādēm, uzskata par pieteikumu kaušanas piemaksām lauksaimnieku vārdā, ar nosacījumu, ka šīs datubāzes atbilstīgi dalībvalsts prasībām sniedz pienācīgas garantijas par to, ka tajās esošie dati, kurus izmanto kaušanas piemaksu shēmas mērķiem un attiecīgā gadījumā – īpašās piemaksas izmaksai kaušanas laikā, ir pareizi.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka pieteikumi ir jāiesniedz. Šādā gadījumā tās var noteikt, kāda veida informācija pieteikumā jāiekļauj.

Dalībvalstis, kas nolemj piemērot šo punktu, informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām pirms to ieviešanas.

Dalībvalstis nodrošina, ka dati, ko sniedz maksājumu aģentūrai, satur visu informāciju, kas nepieciešama, lai izmaksātu kaušanas piemaksas, jo īpaši:

a)	to Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. panta 1. punktā minēto dzīvnieku veidus un skaitu, kas nokauti attiecīgajā gadā;

b)	informāciju par atbilstību minētajā pantā norādītajiem dzīvnieku vecuma ierobežojumiem un liemeņa svaram, kā arī šīs regulas 80. pantā minētajam turēšanas periodam;

c)	attiecīgā gadījumā – informāciju, kas nepieciešama, lai izmaksātu īpašo piemaksu kaušanas laikā.

3. Dzīvniekiem, ar kuriem pēc 80. pantā norādītā turēšanas perioda veikti Kopienas iekšējās tirdzniecības darījumi, pat ja dalībvalsts, kurā dzīvnieki nokauti, izvēlas piemērot šā panta 2. punktā noteikto atkāpi, kautuve izsniedz šā panta 1. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktā minēto dokumentu.

Tomēr, ja divu dalībvalstu datu pārraides sistēmas ir saderīgas, tās var vienoties par 2. punkta piemērošanu.

Dalībvalstis palīdz cita citai, lai nodrošinātu, ka efektīvi tiek kontrolēts iesniegto dokumentu autentiskums un/vai savstarpēji sniegto datu pareizība. Šajā nolūkā dalībvalsts, kurā izmaksā piemaksu, dalībvalstij, kurā dzīvniekus nokauj, par katru kautuvi regulāri iesniedz pārskatu par nokaušanas sertifikātiem (vai tiem atbilstīgu informāciju), kas saņemti no pēdējās minētās dalībvalsts.

79. pants

Liemeņu svars un noformējums

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām noformētam teļa liemenim ir novilkta āda, veikta eviscerācija un atasiņošana, atdalīta galva vai pēdas, taču saglabātas aknas, nieres un nieru tauki.

2. Vērā ņem liemeņa svaru pēc atdzesēšanas vai silta liemeņa svaru, ko nosaka pēc iespējas ātrāk pēc nokaušanas, iegūto skaitli samazinot par 2 %.

3. Ja liemeņus noformē bez aknām, nierēm un/vai nieru taukiem, to svaru palielina par:

a)	3,5 kilogramiem par aknām;

b)	0,5 kilogramiem par nierēm;

c)	3,5 kilogramiem par nieru taukiem.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, ja teļš nokaušanas vai eksporta brīdī ir mazāk nekā sešus mēnešus vecs, Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. panta 1. punkta b) apakšpunktā svaram izvirzītās prasības uzskata par izpildītām.

Ja liemeņa svaru nevar noteikt kautuvē, Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. panta 1. punkta b) apakšpunktā svaram izvirzītās prasības uzskata par izpildītām, ja dzīvsvars nepārsniedz 300 kilogramu.

80. pants

Turēšanas periods

1. Kaušanas piemaksu izmaksā lauksaimniekam, kas attiecībā uz dzīvniekiem ir ievērojis vismaz divus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas mazāk nekā vienu mēnesi pirms nokaušanas vai mazāk nekā divus mēnešus pirms eksporta.

2. Teļiem, kurus nokauj pirms trīs mēnešu vecuma sasniegšanas, turēšanas periods ir viens mēnesis.

81. pants

Valstu maksimumi

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. panta 1. un 3. punktā minētie valstu maksimumi ir norādīti šīs regulas VI pielikumā.

2. Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. panta 4. punktā noteikto proporcionālo samazinājumu, iegūst tādu atbilstīgo dzīvnieku skaitu, kas ir mazāks nekā vesels skaitlis, par decimāldaļu piešķir attiecīgo kaušanas piemaksas summas daļu. Šajā gadījumā ņem vērā tikai pirmo ciparu aiz komata.

5. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

82. pants

Avansu izmaksa

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. panta 4. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas rezultātiem, kompetentā iestāde lauksaimniekam par dzīvniekiem, kurus uzskata par prasībām atbilstīgiem, izmaksā avansu, kas veido 60 % no īpašās piemaksas, piemaksas par zīdītājgovīm un kaušanas piemaksas.

Dalībvalstis var samazināt avansa apjomu (bet ne vairāk kā līdz 40 %) īpašajai piemaksai, 74. pantā minētajai īpašajai shēmai telēm un kaušanas piemaksai.

Avansu nevar izmaksāt pirms tā kalendārā gada 16. oktobra, par kuru ir iesniegts piemaksas pieteikums.

2. Piemaksas galīgā summa ir apjoms, kas atbilst starpībai starp avansa maksājumu un piemaksas apjomu, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības.

83. pants

Piešķiršanas gads

1. Pieteikuma iesniegšanas diena ir noteicošā diena, lai noteiktu gadu, uz kuru attiecina dzīvniekus, par ko piešķir īpašo piemaksu un piemaksu par zīdītājgovīm, kā arī ganāmpulka vienību (LU) skaitu, ko izmanto, lai aprēķinātu ganāmpulka blīvumu.

Tomēr, ja īpašo piemaksu piešķir saskaņā ar 56. pantu, tad šādos gadījumos piemērojams piemaksas apjoms, kas bija spēkā tā gada 31. decembrī, kurā dzīvnieks nokauts vai eksportēts:

a)	ja dzīvnieks nokauts vai eksportēts ne vēlāk kā 31. decembrī;

b)	ja pieteikums piemaksai par šo dzīvnieku ir iesniegts pēc šā datuma.

2. Lai kaušanas piemaksai noteiktu atbalsta likmi un aprēķinātu proporcionālo samazinājumu saskaņā ar 81. pantu, piemaksas piešķiršanas gads ir gads, kurā dzīvnieks nokauts vai eksportēts.

84. pants

Sodi par noteiktu vielu vai produktu nelegālu izmantošanu vai glabāšanu

Ja lauksaimnieks atkārtoti izmanto vai glabā vielas vai produktus, ko aizliedz attiecīgie Kopienas noteikumi veterinārajā jomā, dalībvalstis, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 119. panta 1. punktu lemj, uz cik ilgu laiku aizliegt dalību atbalsta shēmās.

85. pants

Individuālās piena kvotas noteikšana

Līdz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 66. pantā noteiktā septītā secīgā laikposma beigām, atkāpjoties no šīs regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem datumiem, dalībvalsts var nolemt, ka attiecībā uz piena ražotājiem, kuri atbrīvo vai pārņem visu vai daļu no individuālās kvotas, kas ir spēkā attiecīgi 31. martā vai 1. aprīlī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 65. panta i) un k) apakšpunktu vai saskaņā ar noteikumiem, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai īstenotu minētās regulas 73., 74. un 75. pantu, piena maksimālo individuālo kvotu piemaksas par zīdītājgovīm saņemšanai un zīdītājgovju maksimālo skaitu nosaka 1. aprīlī.

86. pants

Turēšanas periodu noteikšana

Šīs regulas 53. pantā, 57. panta 1. punktā, 61. un 80. pantā minēto turēšanas periodu pēdējā diena, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav darba diena, ir diena pirms dienas ar tādu pašu numuru kā šā perioda sākuma diena.

87. pants

Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija

Regulas (EK) Nr. 73/2009 117. pantā minēto prasību identificēt un reģistrēt dzīvniekus saskaņā ar Padomes Direktīvā 2008/71/EK (21) noteikto procedūru piemēro dzīvniekiem, kas dzimuši pirms 1998. gada 1. janvāra, izņemot gadījumus, kad ar dzīvniekiem veic Kopienas iekšējās tirdzniecības darījumus.

III SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ REGULAS (EK) Nr. 73/2009 V SADAĻU

1. NODAĻA

Vienotā platībmaksājuma shēma

88. pants

Atbilstīgās platības minimālais lielums vienā saimniecībā

Atbilstīgās platības minimālais lielums vienā saimniecībā, par kuru var pieprasīt maksājumus un kas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 2. punkta trešajā daļā, ir lielāks par 0,3 ha, ir norādīts šīs regulas VII pielikumā.

89. pants

Lauksaimniecības zemes platības

Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā minētās lauksaimniecības zemes platības, uz kurām attiecas vienotā platībmaksājuma shēma, ir norādītas šīs regulas VIII pielikumā.

90. pants

Kaņepju ražošana

Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punkta noteikumus un Regulas (EK) Nr. 1120/2009 10. panta noteikumus, kuri attiecas uz kaņepju šķirnēm, mutatis mutandis piemēro attiecībā uz tiesībām piedalīties vienotajā platībmaksājuma shēmā.

2. NODAĻA

Valsts papildu tiešie maksājumi

91. pants

Samazinājuma koeficients

Ja attiecīgajā nozarē valsts papildu tiešie maksājumi pārsniedz maksimālo līmeni, ko Komisija atļāvusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta 7. punktu, attiecīgās nozares valsts papildu tiešo maksājumu proporcionāli samazina, piemērojot samazinājuma koeficentu.

92. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta 7. punkta b) apakšpunkta mērķiem Komisija jo īpaši ņem vērā (apakš)nozarēm iedalīto finansējumu, kas minēts minētās regulas 132. panta 5. punktā, un atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kuri attiecas uz atbilstīgo tiešo maksājumu, kādu attiecīgajā laikā piemēroja dalībvalstīm, izņemot minētās regulas 132. panta 2. punkta ceturtajā daļā norādītās jaunās dalībvalstis.

Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta un šīs nodaļas mērķiem “atbilstošais tiešais maksājums, kādu attiecīgajā laikā piemēroja dalībvalstīm, izņemot jaunās dalībvalstis” ir visi tiešie maksājumi, kas uzskaitīti Regulas EK) Nr. 73/2009 I pielikumā un kas ir piešķirti gadā, kad piemēroja valsts papildu tiešos maksājumus, kuru piešķiršanas nosacījumi ir līdzīgi attiecīgajiem valsts papildu tiešajiem maksājumiem.

93. pants

Kontroles pasākumi

Jaunās dalībvalstis piemēro atbilstošus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti valsts papildu tiešo maksājumu piešķiršanas nosacījumi, kurus saskaņā Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta 7. punktu paredz Komisijas atļauja.

94. pants

Gada ziņojums

Jaunās dalībvalstis iesniedz ziņojumu, kurā sniegta informācija par valsts papildu tiešo maksājumu īstenošanas pasākumiem līdz tā gada 30. jūnijam, kas seko aiz gada, kurā tās īstenotas. Ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	jebkuras izmaiņas situācijā, kas ietekmē valsts papildu tiešos maksājumus;

b)	par katru valsts papildu tiešo maksājumu – saņēmēju skaitu, piešķirtā valsts papildu atbalsta kopējo apjomu, hektārus, dzīvnieku skaitu vai citas maksājuma vienības, par kurām ir samaksāts atbalsts;

c)	ziņojumu par kontroles pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 93. pantu.

95. pants

Valsts atbalsts

Valsts papildu tiešos maksājumus, kas nav izmaksāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta 7. punktā minēto Komisijas atļauju, uzskata par nelikumīgu valsts atbalstu Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 nozīmē (22).

IV SADAĻA

ATCELŠANA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

96. pants

Atcelšana

1. Regula (EK) Nr. 1973/2004 tiek atcelta no 2010. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz 2009. gadu un iepriekšējiem piemaksu gadiem.

2. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1973/2004 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IX pielikumā.

97. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1973/2004 32. panta 2. punkta un 159. panta 1. punktu un ņemot vērā minētās regulas 8. nodaļā noteikto atbalstu par enerģijas kultūrām un 16. nodaļā noteikto brīvprātīgo atmatas shēmu, 2009. gadā novākto izejvielu pārstrādi veic līdz attiecīgās dalībvalsts noteiktajam datumam, kas nav vēlāks par 2011. gada 31. jūliju.

Attiecībā uz kultūrām, kas nav viengadīgas un kuras novāc pēc 2009. gada, Regulas (EK) Nr. 1973/2004 8. un 16. nodaļu vairs nepiemēro no 2010. gada un nodrošinājumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 31. panta 3. punktu un 158. panta 1. punktu, atbrīvo līdz attiecīgās dalībvalsts noteiktajam datumam, kas nav vēlāks par 2010. gada 31. jūliju.

98. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz piemaksu periodiem, kuri sākas 2010. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(2) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(3) OV L 345, 20.11.2004., 1. lpp.

(4) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(5) OV 125, 11.7.1966., 2298./66. lpp.

(6) OV 125, 11.7.1966., 2309./66. lpp.

(7) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.

(8) OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

(9) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(10) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65 lappusi.

(12) OV L 171, 1.7.2009., 6. lpp.

(13) OV L 339, 24.12.2003., 36. lpp.

(14) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.

(15) OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp.

(16) OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

(17) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

(18) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(19) OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp.

(20) OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.

(21) OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.

(22) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

I PIELIKUMS

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR RĪSIEM

8. pantā minētā samazinājuma koeficienta aprēķināšana

1. Lai noteiktu, vai ir notikusi Regulas (EK) Nr. 73/2009 76. pantā minētā pamatplatību limita pārsniegšana, dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā, no vienas puses, pamatplatības vai pamata apakšplatības, kas noteiktas minētās regulas 75. pantā, un, no otras puses, to kopējo platību, par kuru ir iesniegti atbalsta pieteikumi, kas attiecas uz šīm pamatplatībām un pamata apakšplatībām.

2. Nosakot kopējo platību, par kuru ir iesniegti atbalsta pieteikumi, netiek ņemti vērā pieteikumi vai pieteikumu daļas, kas pārbaudes laikā ir atzītas par nepārprotami nepamatotām.

3. Ja ir konstatēta noteiktu pamatplatību vai pamata apakšplatību limita pārsniegšana, tad dalībvalsts šīs Regulas 6. pantā minētajā termiņā nosaka šo platību limita procentuālo pārsniegumu, to aprēķinot līdz divām zīmēm aiz komata. Ja limita pārsniegumu var paredzēt, tad dalībvalsts par to tūlīt informē ražotājus.

4. Kultūratkarīgā maksājuma par rīsiem samazinājuma koeficentu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 76. pantu pēc šādas formulas:

samazinājuma koeficients = pamata apakšplatības references platība, dalīta ar kopējo platību, par kuru ir iesniegti pieteikumi, kas attiecas uz šo pamata apakšplatību.

Samazināto kultūratkarīgo maksājumu par rīsiem aprēķina pēc šādas formulas:

samazinātais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem = kultūratkarīgais maksājums par rīsiem, reizināts ar samazinājuma koeficientu.

Šo samazinājuma koeficientu un samazināto kultūratkarīgo maksājumu par rīsiem aprēķina katrai pamata apakšplatībai pēc Regulas (EK) Nr. 73/2009 76. panta 2. punktā minētās pārdales piemērošanas. Pārdali veic par labu pamata apakšplatībām, kuru limiti ir pārsniegti. To dara proporcionāli pārsniegumiem, kas konstatēti pamata apakšplatībās, kuru limiti ir pārsniegti.

II PIELIKUMS

13. PANTĀ MINĒTĀ PĀRBAUDE RŪGTO LUPĪNU NOTEIKŠANAI

Pārbaudi veic 200 graudu paraugam, kas iegūts no 1 kg, kurš paņemts no katras partijas, kas nepārsniedz 20 t.

Pārbaudes mērķis ir vienīgi sniegt kvalitatīvus pierādījumus par rūgto graudu klātbūtni paraugā. Viendabīguma pielaide ir 1 grauds no 100. Izmanto graudu sagriešanas metodi atbilstīgi Von Sengbusch (1942), Ivanov un Smirnova (1932) un Eggebrecht (1949). Sausos vai uzbriedušos graudus šķērsām pārgriež. Pusgraudus ievieto sietā un uz 10 sekundēm iegremdē joda šķīdumā, pēc tam piecas sekundes tos skalo ūdenī. Sagrieztās rūgto graudu virsmas kļūst brūnas, bet graudi, kuros ir zems alkaloīdu saturs, saglabā dzeltenu krāsu.

Joda šķīduma sagatavošanai 14 g kālija jodāta izšķīdina pēc iespējas mazākā daudzumā ūdens, pievieno 10 g joda un atšķaida līdz 1 000 cm3. Pirms lietošanas šķīdumu atstāj uz vienu nedēļu nostāvēties. Uzglabā brūnās pudelēs. Pirms lietošanas šķīdumu atšķaida trīs līdz piecas reizes attiecībā pret tā sākotnējo tilpumu.

III PIELIKUMS

APGABALI, KUROS IR TIESĪBAS SAŅEMT PIEMAKSU PAR KAZĀM

1. Bulgārija: visa valsts.

2. Kipra: visa valsts.

3. Portugāle: visa valsts, izņemot Azoru salas.

4. Slovēnija: visa valsts.

5. Slovākija: visi kalnu rajoni Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. panta nozīmē.

IV PIELIKUMS

59. PANTĀ MINĒTO LIELLOPU ŠĶIRŅU SARAKSTS

—	Angler Rotvieh (Angeln) – Rød dansk mælkerace (RMD) – German Red – Lithuanian Red

—

Ayrshire

—	Armoricaine

—	Bretonne pie noire

—

Fries-Hollands (FH), Française frisonne pie noire (FFPN), Friesian-Holstein, Holstein, Black and White Friesian, Red and White Friesian, Frisona española, Frisona Italiana, Zwartbonten van België/pie noire de Belgique, Sortbroget dansk mælkerace (SDM), Deutsche Schwarzbunte, Schwarzbunte Milchrasse (SMR), Czarno-biała, Czerwono-biała, Magyar Holstein-Friz, Dutch Black and White, Estonian Holstein, Estonian Native, Estonian Red, British Friesian, črno-bela, German Red and White, Holstein Black and White, Red Holstein

—	Groninger Blaarkop

—

Guernsey

—

Jersey

—	Malkeborthorn

—

Reggiana

—	Valdostana Nera

—	Itäsuomenkarja

—	Länsisuomenkarja

—	Pohjoissuomenkarja.

V PIELIKUMS

63. PANTĀ MINĒTAIS VIDĒJAIS IZSLAUKUMS

(kilogrami)
Beļģija	6 920
Čehijas Republika	5 682
Igaunija	5 608
Spānija	6 500
Francija	5 550
Kipra	6 559
Latvija	4 796
Lietuva	4 970
Ungārija	6 666
Austrija	4 650
Polija	3 913
Portugāle	5 100
Slovākija	5 006

VI PIELIKUMS

VALSTU MAKSIMUMI 81. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJAI KAUŠANAS PIEMAKSAI

	Pieauguši liellopi	Teļi
Beļģija	—	335 935
Spānija	1 982 216	25 629
Portugāle	325 093	70 911

VII PIELIKUMS

ATBILSTĪGĀS PLATĪBAS MINIMĀLAIS LIELUMS VIENAI SAIMNIECĪBAI SASKAŅĀ AR VIENOTĀ PLATĪBMAKSĀJUMA SHĒMU

Jaunās dalībvalstis	Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 2. punktā minētais atbilstīgās platības minimālais lielums vienai saimniecībai (ha)
Bulgārija	1 Tomēr maksājumus var pieprasīt saimniecības, kurās ir vismaz 0,5 ha ilggadīgo kultūru
Kipra	0,3
Čehija	1
Igaunija	1
Ungārija	1 Tomēr maksājumus var pieprasīt saimniecības, kurās ir vismaz 0,3 ha augļu dārzu vai vīna dārzu
Latvija	1
Lietuva	1
Polija	1
Rumānija	1
Slovākija	1

VIII PIELIKUMS

LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES PLATĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS VIENOTĀ PLATĪBMAKSĀJUMA SHĒMA

Jaunās dalībvalstis	Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā minētā lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas vienotā platībmaksājumu shēma (tūkstošos ha)
Bulgārija	3 492
Kipra	140
Čehija	3 469
Igaunija	800
Ungārija	4 829
Latvija	1 475
Lietuva	2 574
Polija	14 337
Rumānija	8 716
Slovākija	1 880

IX PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1973/2004	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	5. pants
2. panta 2. punkts	5. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts	3. pants
2. panta 5. punkts	13. pants
3. pants	4. pants
4. pants	6. pants
5. pants	—
6. pants	—
7. pants	—
8. pants	—
9. pants	—
10. pants	—
11. pants	14. pants
12. pants	7. pants
13. pants	8. pants
14. pants	9. pants
15. pants	15. pants
16. pants	16. pants
17. pants	17. pants
18. pants	—
19. pants	10. pants
20. pants	11. pants
21. pants	12. pants
22. pants	—
23. pants	—
24. pants	—
25. pants	—
26. pants	—
27. pants	—
28. pants	—
29. pants	—
30. pants	—
31. pants	—
32. pants	—
33. pants	—
34. pants	—
35. pants	—
36. pants	—
36.a pants	—
37. pants	—
38. pants	—
39. pants	—
40. pants	—
41. pants	—
42. pants	—
43. pants	—
44. pants	—
45. pants	—
46. pants	18. pants
47. pants	19. pants
48. pants	20. pants
49. pants	21. pants
49.a pants	22. pants
50. pants	23. pants
51. pants	—
52. pants	—
53. pants	—
54. pants	—
55. pants	—
56. pants	—
57. pants	—
58. pants	—
59. pants	—
60. pants	—
61. pants	—
62. pants	—
63. pants	—
64. pants	—
65. pants	—
66. pants	—
67. pants	—
68. pants	—
69. pants	—
70. pants	35. pants
71. pants	36. pants
72. pants	37. pants
73. pants	38. pants
74. pants	39. pants
75. pants	40. pants
76. pants	41. pants
77. pants	42. pants
78. pants	43. pants
79. pants	44. pants
80. pants	45. pants
81. pants	46. pants
82. pants	47. pants
83. pants	48. pants
84. pants	49. pants
85. pants	—
86. pants	—
87. pants	50. pants
88. pants	51. pants
89. pants	52. pants
90. pants	53. pants
91. pants	54. pants
92. pants	55. pants
93. pants	56. pants
94. pants	57. pants
95. pants	58. pants
96. pants	—
97. pants	—
98. pants	—
99. pants	59. pants
100. pants	60. pants
101. pants	61. pants
102. pants	62. pants
103. pants	63. pants
104. pants	64. pants
105. pants	65. pants
106. pants	66. pants
107. pants	67. pants
108. pants	68. pants
109. pants	69. pants
110. pants	70. pants
111. pants	71. pants
112. pants	72. pants
113. pants	73. pants
114. pants	74. pants
115. pants	75. pants
116. pants	76. pants
117. pants	—
118. pants	—
118.a pants	—
118.b pants	—
118.c pants	—
118.d pants	—
119. pants	—
120. pants	77. pants
121. pants	78. pants
122. pants	79. pants
123. pants	80. pants
124. pants	81. pants
125. pants	—
126. pants	82. pants
127. pants	83. pants
128. pants	—
129. pants	84. pants
130. pants	85. pants
130.a pants	86. pants
131. pants	—
132. pants	87. pants
133. pants	—
134. pants	88. pants
135. pants	89. pants
—	90. pants
136. pants	—
137. pants	—
138. pants	—
139. pants	91. pants
139.a pants	92. pants
140. pants	93. pants
141. pants	94. pants
142. pants	95. pants
142.a pants	—
143. pants	—
144. pants	—
145. pants	—
146. pants	—
147. pants	—
148. pants	—
149. pants	—
150. pants	—
151. pants	—
152. pants	—
153. pants	—
154. pants	—
155. pants	—
156. pants	—
157. pants	—
158. pants	—
159. pants	—
160. pants	—
163. pants	—
164. pants	—
165. pants	—
166. pants	—
167. pants	—
168. pants	—
169. pants	—
170. pants	—
171. pants	—
171.a pants	24. pants
171.aa pants	25. pants
171.ab pants	26. pants
171.ac pants	27. pants
171.ad pants	28. pants
171.ae pants	29. pants
171.af pants	30. pants
171.ag pants	—
171.ah pants	—
171.ai pants	—
171.b pants	—
171.ba pants	—
171.bb pants	—
171.bc pants	—
171.c pants	—
171.ca pants	—
171.cb pants	—
171.cc pants	—
171.cd pants	—
171.ce pants	—
171.cf pants	—
171.cg pants	—
171.ch pants	—
171.ci pants	—
171.cj pants	—
171.ck pants	—
171.cl pants	—
171.cm pants	—
171.cn pants	—
171.co pants	—
171.cp pants	—
171.d pants	31. pants
171.da pants	32. pants
171.db pants	33. pants
171.dc pants	34. pants
172. pants	96. pants
—	97. pants
173. pants	98. pants
I pielikums	II pielikums
II pielikums	I pielikums
III, IV, V, VI, VII, VIII, IX pielikums	—
X pielikums	III pielikums
XI, XII, XIII, XIV pielikums	—
XV pielikums	IV pielikums
XVI pielikums	V pielikums
XVII pielikums	VI pielikums
XVIII, XIX pielikums	—
XX pielikums	VII pielikums
XXI pielikums	VIII pielikums
XXII–XXX pielikums	—

2.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/65

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1122/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 85.x pantu un 103.za pantu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 atceļ un aizstāj Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, un ievieš vairākus grozījumus vienotā maksājuma shēmā, kā arī dažās citās tiešā maksājuma shēmās. Vienlaikus ar to no 2010. gada atceļ vairākas tiešā maksājuma shēmas. Turklāt ar to ievieš vairākas izmaiņas sistēmā, saskaņā ar kurām tiešajiem maksājumiem lauksaimniekam, kurš neievēro konkrētus nosacījumus sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības, vides aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā (“savstarpēja atbilstība”), maksājumus samazina vai nepiešķir.

(2)

Tiešā maksājuma shēmas pirmoreiz ieviesa pēc kopējās lauksaimniecības politikas reformas 1992. gadā un turpmāk attīstīja saskaņā ar turpmākajām reformām. Uz shēmām attiecas integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (turpmāk “integrētā sistēma”). Ir pierādījies, ka minētā sistēma, kā noteikts Komisijas 2004. gada 24. aprīļa Regulā (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 un Regulā (EK) Nr. 73/2009, kā arī, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2008 (2), ir iedarbīgs un efektīvs līdzeklis tiešo maksājumu shēmu ieviešanai. Regula (EK) Nr. 73/2009 ir veidota uz tādas integrētās sistēmas pamata.

(3)

Ņemot vērā grozījumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 izdarīti tiešajos maksājumos, ir lietderīgi atcelt un aizstāt Regulu (EK) Nr. 796/2004, vienlaikus pamatojot jauno regulu uz principiem, kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 796/2004. Vienlaikus, līdz ar vīna nozares iekļaušanu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ir lietderīgi aizstāt Regulā (EK) Nr. 796/2004 esošās atsauces uz Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 (3) ar atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 1234/2007. Saskanības labad daži Regulas (EK) Nr. 796/2004 noteikumi jāiekļauj Komisijas Regulā (EK) Nr. 1120/2009 (4), ar kuru atcelta un aizstāta Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5).

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 dalībvalstīm ir dota izvēles iespēja attiecībā uz dažu minētajā regulā paredzēto atbalsta shēmu piemērošanu. Līdz ar to šajā regulā jāparedz, kāda administrēšana un kontrole jāveic dalībvalstīs, ņemot vērā to iespējamo izvēli izmantot konkrētas atbalsta shēmas. Šīs regulas attiecīgie noteikumi tādēļ būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl dalībvalstis ir izdarījušas šādu izvēli.

(5)

Regulā (EK) Nr. 73/2009 kā savstarpējas atbilstības nosacījumu sastāvdaļa ir paredzētas konkrētas saistības dalībvalstīm, no vienas puses, un atsevišķiem lauksaimniekiem, no otras puses, attiecībā uz pastāvīgo ganību uzturēšanu. Sīki jāizstrādā pastāvīgo ganību un saglabājamās lauksaimniecības zemes attiecības noteikšana un jāparedz atsevišķās lauksaimnieku saistības, kas jāievēro, ja konstatē, ka minētā attiecība samazinās, kaitējot zemei, ko izmanto pastāvīgajām ganībām.

(6)	Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un novērstu vairāku atbalsta pieteikumu iesniegšanu dažādām maksājumu aģentūrām vienā dalībvalstī, dalībvalstīm jāparedz vienota sistēma to lauksaimnieku identitātes reģistrēšanai, kuri iesniedz atbalsta pieteikumus saskaņā ar integrēto sistēmu.

(7)

Vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu, kas izmantojama dalībvalstīs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 17. pantu. Atbilstoši minētajam pantam jāizmanto datorizētā ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS). Jāprecizē, kādā līmenī sistēmai būtu jādarbojas un cik sīkai informācijai būtu jābūt pieejamai ĢIS.

(8)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā paredzētās vienotā maksājuma shēmas pareizu īstenošanu, dalībvalstīs jāizveido identifikācijas un reģistrācijas sistēma, saskaņā ar kuru tiesībām uz maksājumu jābūt izsekojamām un kura, inter alia, dod iespēju veikt kontrolpārbaudi attiecībā uz platībām, kas deklarētas vienotā maksājuma shēmas piemērošanai, un katram lauksaimniekam pieejamām tiesībām uz maksājumu, un attiecībā uz dažādajām tiesībām uz maksājumu kā tādām.

(9)

Lai īstenotu dažādo savstarpējās atbilstības saistību ievērošanas pārraudzību, jāizveido kontroles sistēma un jānosaka attiecīgi samazinājumi. Tādēļ dalībvalstu dažādajām iestādēm jāizplata informācija par atbalsta pieteikumiem, kontrolparaugiem, uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem u. c. Jāparedz šādas sistēmas pamatelementi.

(10)	Vienkāršošanas labad jāatļauj dalībvalstīm nolemt, ka visus atbalsta pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 III un IV sadaļu var ietvert vienotā pieteikumā.

(11)	Dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai integrētā sistēma varētu pareizi darboties gadījumos, kad par vienu un to pašu lauksaimnieku ir atbildīgas vairākas maksājumu aģentūras.

(12)

Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, jebkurš platību izmantošanas veids un attiecīgās atbalsta shēmas jādeklarē vienlaikus. Tādēļ jāparedz tāda vienota atbalsta pieteikuma iesniegšana, kurā ietverti visi atbalsta pieteikumi, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar platību. Turklāt vienotā pieteikuma veidlapa būtu jāiesniedz pat tiem lauksaimniekiem, kas nepieprasa nevienu no tiem atbalstiem, uz kuriem attiecas vienotais pieteikums, ja minēto lauksaimnieku rīcībā ir lauksaimniecības zemes. Tomēr ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atbrīvot lauksaimniekus no šā pienākuma, ja iestādēm minētā informācija jau ir pieejama.

(13)

Dalībvalstīm jānosaka vienotā pieteikuma iesniegšanas termiņš, lai pieteikumu varētu savlaicīgi apstrādāt un pārbaudīt, tam jābūt ne vēlāk kā 15. maijā. Ievērojot īpašus klimatiskos apstākļus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā un Zviedrijā, jāatļauj minētajām dalībvalstīm noteikt vēlāku datumu, tomēr ne vēlāk par 15. jūniju. Turklāt, izmantojot to pašu juridisko pamatu, jāparedz individuālas atkāpes, ja nākotnē konkrētā gadā tas ir vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ.

(14)

Lauksaimniekam vienotajā pieteikumā jādeklarē ne tikai platība, ko viņš izmanto lauksaimniecībai, bet arī viņa tiesības uz maksājumu un visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu viņa tiesības uz atbalstu. Tomēr ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atkāpties no zināmām saistībām, ja konkrētā gadā piešķiramās tiesības uz maksājumu vēl nav galīgi noteiktas.

(15)	Lai vienkāršotu pieteikšanās kārtību un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. panta 2. punktu šajā ziņā būtu jāparedz, ka dalībvalstis, ciktāl iespējams, nodrošina lauksaimniekus ar iepriekš iespiestu informāciju.

(16)

Jebkura specifiska informācija par kaņepju, riekstu, cietes kartupeļu, sēklu, kokvilnas, augļu un dārzeņu ražošanu un par īpašo atbalstu, uz ko attiecas vienotais pieteikums, jāpieprasa kopā ar vienoto pieteikumu, vai attiecīgā gadījumā vēlāk, ja tas darāms informācijas būtības dēļ. Turklāt jāparedz, ka platības, par kurām netiek prasīts atbalsts, deklarējamas vienotā pieteikuma veidlapā. Atkarībā no izmantošanas veida liela nozīme var būt precīzai informācijai par to, kādēļ daži izmantošanas veidi deklarējami atsevišķi, bet citus veidus var deklarēt vienā pozīcijā. Tomēr, ja dalībvalstis jau saņem šāda veida informāciju, tad ir pieļaujama atkāpe no minētā noteikuma.

(17)	Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību, katrai dalībvalstij turklāt būtu jānosaka lauksaimniecības zemes gabala minimālā platība, ko var deklarēt atbalsta pieteikumā.

(18)

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku elastību, jāļauj lauksaimniekiem, plānojot platības izmantošanu, grozīt savu vienoto pieteikumu līdz datumiem, kad parasti notiek sēšana, ja ir ievērotas visas dažādajās atbalsta shēmās iekļautās prasības un ja kompetentā iestāde vēl nav informējusi lauksaimnieku par kļūdām vienotajā pieteikumā, kā arī nav paziņojusi par pārbaudi uz vietas, kuras gaitā konstatētas kļūdas saistībā ar pieteikuma grozīto daļu. Pēc pieteikuma grozīšanas jādod iespēja koriģēt attiecīgos iesniedzamos apstiprinošos dokumentus vai līgumus.

(19)

Lai varētu veikt efektīvu administrēšanu, ir būtiski precīzi iesniegt pieteikumus par vērtības palielināšanu vai piešķirtt tiesības uz maksājumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu. Tāpēc dalībvalstīm jānosaka pieteikuma termiņš, kas nedrīkst būt vēlāk par 15. maiju. Lai vienkāršotu procedūras, jādod dalībvalstīm iespēja nolemt, ka pieteikumu var iesniegt reizē ar vienoto pieteikumu. Tādēļ jāatļauj Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Somijai un Zviedrijai noteikt vēlāku datumu, tomēr ne vēlāk par 15. jūniju.

(20)	Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādas ganāmpulka atbalsta shēmas, jāizstrādā kopīgi noteikumi attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj ganāmpulka atbalsta pieteikumos.

(21)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 117. pantu piemaksas saskaņā ar liellopu atbalsta shēmām var maksāt tikai par tādiem dzīvniekiem, kuri ir pienācīgi identificēti un reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (6). Tādēļ jādod iespēja lauksaimniekiem, kuri iesniedz pieteikumus saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām, savlaicīgi piekļūt attiecīgajai informācijai.

(22)

Atbalsts cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķie maksājumi par cukuru un atsevišķie maksājumi par augļiem un dārzeņiem pēc būtības nav saistīti ar lauksaimniecības zemes platību, tāpēc uz šīm maksājumu shēmām neattiecas noteikumi par vienoto pieteikumu. Tādēļ būtu jāizveido noteikumi atbilstošai pieteikumu iesniegšanas procedūrai.

(23)

Jānosaka turpmākas prasības attiecībā uz tādu īpašā atbalsta pieteikumu iesniegšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantu, kas nav maksājumi par platībām vai ganāmpulkiem. Konkrēto atbalsta pasākumu iespējamās dažādības dēļ ir īpaši svarīgi, lai visu informāciju, kas vajadzīga atbilstības noteikšanai, iesniegtu lauksaimnieks. Praktisku iemeslu dēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt apstiprinošos dokumentus vēlāk, jau pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa.

(24)

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta e) apakšpunktu, tad atbalstu saņem nevis lauksaimnieki, bet kopfondi, no kuriem kompensēti lauksaimnieku ekonomiskie zaudējumi. Jāparedz īpašas prasības, kas piemērojamas kopfondu atbalstam un kurās atspoguļota vajadzīgā informācija, lai noteiktu viņu tiesības uz maksājumu.

(25)

Jāizveido vispārēja sistēma vienkāršotu procedūru ieviešanai attiecībā uz lauksaimnieku un dalībvalstu iestāžu savstarpējo saziņu. Šādā sistēmā jo īpaši jāparedz elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas iespēja. Tomēr jo īpaši jānodrošina, ka šādi pārsūtīti dati ir pilnīgi ticami un ka šāda kārtība nerada lauksaimnieku diskrimināciju. Turklāt, lai lauksaimniekiem un valsts iestādēm vienkāršotu administrēšanu, jādod valsts iestādēm iespēja pieprasīt tieši no informācijas avota, nevis no lauksaimnieka apstiprinošos dokumentus, kas vajadzīgi, lai verificētu konkrētu maksājumu atbilstību.

(26)	Jebkurā brīdī jābūt iespējai izdarīt labojumus atbalsta pieteikumos, ja tajos ir acīmredzamas kļūdas.

(27)	Jāizstrādā noteikumi, kas piemērojami situācijās, kad dažādo pieteikumu, dokumentu vai grozījumu iesniegšanas galīgais termiņš ir valsts svētku diena, sestdiena vai svētdiena.

(28)

Obligāti jāievēro atbalsta pieteikumu iesniegšanas un platībatkarīgā atbalsta pieteikumu un visu apstiprinošo dokumentu, līgumu vai deklarāciju grozīšanas termiņi, lai valstu pārvaldes iestādēm dotu iespēju plānot un pēc tam veikt atbalsta pieteikumu pareizības efektīvas pārbaudes. Tādēļ jāparedz termiņš, līdz kuram var iesniegt novēlotus pieteikumus. Turklāt jāpiemēro samazinājums, lai lauksaimnieki būtu ieinteresēti ievērot noteiktos termiņus.

(29)

Lai dalībvalstis varētu savlaicīgi noteikt tiesības uz maksājumu, ir būtiski, lai lauksaimnieki precīzi termiņā iesniegtu tiesību uz maksājumu pieteikumus. Tāpēc minēto pieteikumu novēlotu iesniegšanu var atļaut tikai tajā papildu termiņā, kas paredzēts jebkuru atbalsta pieteikumu novēlotai iesniegšanai. Jāpiemēro arī preventīva samazinājuma likme, ja vien kavējums nav noticis nepārvaramas varas gadījumā vai ārkārtas apstākļu dēļ.

(30)	Jādod lauksaimniekiem tiesības jebkurā laikā atsaukt savus atbalsta pieteikumus vai to daļas, ja vien kompetentā iestāde nav jau informējusi lauksaimnieku par kļūdām atbalsta pieteikumā, kā arī nav paziņojusi par pārbaudi uz vietas.

(31)

Efektīvi jāuzrauga atbilstība to atbalsta shēmu noteikumiem, ko pārvalda, piemērojot integrēto sistēmu. Tādēļ, kā arī, lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzības līmeni visās dalībvalstīs, sīki jāizstrādā kritēriji un tehniskās procedūras administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas veikšanai attiecībā uz atbilstības kritērijiem, kas noteikti saistībā ar atbalsta shēmām, un attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām. Lai varētu īstenot uzraudzību, ir būtiski, ka iespējams veikt pārbaudes uz vietas. Tāpēc, ja lauksaimnieks traucē tādu pārbaužu veikšanu, pieteikumi jānoraida.

(32)

Paziņot par atbilstības vai savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas ir atļauts tikai tad, ja tas neapdraud pārbaudes, un katrā ziņā jānosaka piemēroti termiņi. Turklāt, ja īpašos nozares noteikumos attiecībā uz tiesību aktiem vai standartiem saistībā ar savstarpējo atbilstību ir paredzēts, ka par pārbaudēm uz vietas nav jāpaziņo, tad minētie noteikumi jāievēro.

(33)	Attiecīgos gadījumos jāparedz, ka dalībvalstīm jāapvieno dažādās pārbaudes.

(34)	Lai administratīvajās pārbaudēs efektīvi konstatētu pārkāpumus, jāparedz noteikumi jo īpaši attiecībā uz kontrolpārbaužu saturu. Pret pārkāpumiem pēc tam jāvēršas, ievērojot atbilstošas procedūras.

(35)

Veicot kontrolpārbaudes, bieži sastopama kļūda ir neliela kopējās lauksaimniecības zemes pārdeklarēšana bāzes zemes gabalā. Ja uz bāzes zemes gabalu attiecas tādu divu vai vairāku lauksaimnieku atbalsta pieteikums, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar vienu un to pašu atbalsta shēmu, un ja kopīgā deklarētā platība pārsniedz lauksaimniecības zemes par lielumu, uz kuru attiecas pieļaujamā novirze attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabalu mērījumiem, tad vienkāršošanas labad dalībvalstīm jāatļauj paredzēt proporcionālu attiecīgo platību samazinājumu. Tomēr jādod attiecīgajiem lauksaimniekiem tiesības pārsūdzēt tādus lēmumus.

(36)

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā paredzēto iespēju un maksājumus piešķir par platībām vai ganāmpulku, tad ir lietderīgi piemērot to pašu pārbaužu biežumu, ko piemēro citiem platībatkarīgajiem maksājumiem un maksājumiem par ganāmpulku. Attiecībā uz citiem īpašiem atbalsta pasākumiem saņēmēji būtu jāuzskata par atsevišķu kopu, un uz viņiem jāattiecina īpašs pārbaužu biežuma minimums.

(37)

Jānosaka minimālais to lauksaimnieku skaits, kuri jāpārbauda uz vietas saskaņā ar dažādajām atbalsta shēmām. Ja dalībvalstis izvēlas piemērot vairākas ganāmpulka atbalsta shēmas, tad attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar minētajām shēmām, jāparedz integrēta pieeja, pamatojoties uz saimniecībām.

(38)

Konstatējot būtiskus pārkāpumus un neatbilstību, jāpalielina uz vietas veikto pārbaužu biežums kārtējā un/vai nākamajā gadā, lai nodrošinātu pieņemamu pārliecinātības pakāpi attiecībā uz konkrēto atbalsta pieteikumu pareizību. Ja runa ir par savstarpējo atbilstību, tad paraugs būtu jāpaplašina, galveno uzmanību pievēršot konkrētajiem tiesību aktiem vai standartiem.

(39)

Veicot to lauksaimnieku pārbaudi uz vietas, kuri iesniedz atbalsta pieteikumus, nav obligāti jāpārbauda katrs atsevišķs dzīvnieks vai lauksaimniecības zemes gabals. Dažos gadījumos tos var pārbaudīt izlases veidā. Tomēr, ja ir atļauts, tad paraugs būtu jāpaplašina līdz tādam apjomam, kas nodrošina ticamu un pietiekamu pārliecinātības līmeni. Dažos gadījumos var būt vajadzība izlases veida pārbaudi paplašināt, veicot visaptverošu pārbaudi. Dalībvalstīm jānosaka pārbaudāmā parauga atlases kritēriji.

(40)

Lai nodrošinātu uz vietas veicamo pārbaužu obligāto biežumu, paraugs jāizraugās, daļēji pamatojoties uz riska analīzi un daļēji izlases veidā. Kompetentajai iestādei jānosaka riska faktori, jo tā labāk spēj izvēlēties būtiskos riska faktorus. Lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu riska analīzi, jānovērtē šīs riska analīzes efektivitāte un šis vērtējums katru gadu jāatjaunina, ņemot vērā katra riska faktora būtiskumu, salīdzinot pēc nejaušības principa veiktas izlases un uz risku pamatotas izlases rezultātus un īpašos apstākļus dalībvalstīs.

(41)	Lai pārbaude uz vietas būtu efektīva, ir svarīgi informēt darbiniekus, kuri veic pārbaudes, par šādi pārbaudāmo lauksaimnieku atlases iemesliem. Dalībvalstīm šāda informācija būtu jāreģistrē.

(42)	Dažos gadījumos ir būtiski veikt pārbaudes uz vietas pirms visu pieteikumu saņemšanas, un tāpēc jādod dalībvalstīm iespēja veikt kontrolparauga daļēju atlasi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(43)

Lai valsts iestādēm, kā arī visām kompetentajām Kopienas iestādēm būtu iespēja kontrolēt uz vietas veiktās pārbaudes, sīka informācija par pārbaudēm jāreģistrē kontroles ziņojumā. Jādod iespēja lauksaimniekam vai viņa pārstāvim parakstīt ziņojumu. Ja pārbaude uz vietas notiek, izmantojot attālo uzrādi, tad dalībvalstīm tomēr jābūt iespējai paredzēt minētās tiesības tikai tajos gadījumos, kad pārbaudē ir konstatēti pārkāpumi. Neatkarīgi no tā, kāda veida pārbaude uz vietas ir veikta, ja konstatēti pārkāpumi, tad lauksaimniekam jāsaņem ziņojuma kopija.

(44)

Lai nodrošinātu pareizu uzraudzību, platībatkarīgo shēmu pārbaudēm uz vietas jāattiecas uz visiem deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem. Vienkāršošanas nolūkā tomēr jāatļauj zemes gabalu faktisko noteikšanu ierobežot līdz paraugam, kurā ietilpst 50 % zemes gabalu. Paraugam tomēr jābūt ticamam un reprezentatīvam, un tas jāpalielina anomāliju gadījumā. Parauga rezultāti jāekstrapolē attiecībā pret pārējo populāciju. Ir lietderīgi precizēt, ka dalībvalstis drīkst izmantot noteiktus tehniskos līdzekļus, lai veiktu pārbaudes uz vietas.

(45)	Lai nodrošinātu mērījumu kvalitāti, kas līdzvērtīga Kopienas līmenī sastādītajos tehniskajos standartos prasītajai kvalitātei, jāizstrādā sīki noteikumi par platību noteikšanu un izmantojamām mērīšanas metodēm.

(46)

Pieredze liecina, ka, nosakot to lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu platību, par kuriem ir tiesības pretendēt uz platībatkarīgo maksājumu, jādefinē dažu lauku elementu, jo īpaši žogu, grāvju un sienu, pieņemamais platums. Ņemot vērā īpašas vides prasības, būtu jāparedz zināma elastība, nepārsniedzot ierobežojumus, ko ņem vērā, nosakot reģionālās ražas.

(47)	Jānosaka, kādos apstākļos lauksaimniecības zemes gabali ar kokiem ir uzskatāmi par atbilstīgiem saskaņā ar platībatkarīgajām shēmām. Ir arī lietderīgi paredzēt noteikumu par administratīvo procedūru, kas jāievēro, ja platības ir koplietošanā.

(48)

Jāparedz nosacījumi attālās uzrādes izmantošanai pārbaudēs uz vietas un jāparedz fiziskas pārbaudes gadījumos, kad fotointerpretācija nedod skaidru rezultātu. Piemēram, laika apstākļu dēļ var gadīties, ka papildu pārbaudes, kuras jāveic pārbaužu uz vietas biežuma palielinājuma dēļ, vairs nevar veikt, izmantojot attālo uzrādi. Tādā gadījumā tās būtu jāveic ar tradicionālajiem līdzekļiem.

(49)	Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu lauksaimnieki, kuriem ir īpašās tiesības, var saņemt atbalstu tikai tad, ja viņi izpilda konkrētu darbības prasību. Lai efektīvi verificētu minēto prasību, dalībvalstīm jānosaka procedūras to lauksaimnieku pārbaudēm uz vietas, kuriem ir īpašās tiesības.

(50)	Ņemot vērā sēklu, kokvilnas un cukura atbalsta shēmu īpatnības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 5., 6. un 7. iedaļu, jāizstrādā īpaši kontroles noteikumi.

(51)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā ir paredzēts, ka, lai par kaņepju šķirnēm būtu tiesības saņemt tiešos maksājumus, tetrahidrokanabinola (THC) saturs tajās nedrīkst pārsniegt 0,2 %. Lai ieviestu šo noteikumu, jāizveido sistēma, kura dalībvalstīm jāizmanto, lai verificētu THC saturu kaņepēs.

(52)	Turklāt, lai varētu efektīvi veikt paredzētos pārbaudes pienākumus attiecībā uz minētajiem kultūraugiem, jāparedz laikposms pēc ziedēšanas, kurā nedrīkst ievākt šķiedrai audzēto kaņepju ražu.

(53)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādās ganāmpulka atbalsta shēmas un ja saskaņā ar minētajām atbalsta shēmām ir pieprasīts atbalsts, tad būtu jāprecizē uz vietas veicamo pārbaužu laiks un obligātais saturs. Lai efektīvi pārbaudītu atbalsta pieteikumos iekļauto deklarāciju un elektroniskajai liellopu datubāzei sniegto paziņojumu pareizību, ļoti svarīgi ir veikt lielāko daļu šādu pārbaužu uz vietas tad, kad dzīvniekiem vēl jāatrodas saimniecībā saskaņā ar turēšanas saistībām.

(54)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot dažādās atbalsta shēmas attiecībā uz liellopiem un ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 117. pantu pienācīga liellopu identifikācija un reģistrācija ir atbalsta piešķiršanas nosacījums, tad jānodrošina, ka Kopienas atbalstu piešķir tikai par pienācīgi identificētiem un reģistrētiem liellopiem. Šādas pārbaudes jāveic arī attiecībā uz liellopiem, par kuriem vēl nav pieprasīts atbalsts, bet par kuriem turpmāk varētu iesniegt atbalsta pieteikumu, jo vairāku atbalsta shēmu par liellopiem struktūras dēļ par šādiem dzīvniekiem daudzos gadījumos atbalstu pieprasa tikai tad, kad tie jau aizvesti no saimniecības.

(55)	Attiecībā uz aitām un kazām pārbaudes uz vietas jo īpaši būtu jāattiecina uz turēšanas saistību ievērošanu un reģistrā veikto ierakstu pareizību.

(56)

Ja dalībvalsts izvēlas piemērot kaušanas piemaksu, tad jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, kas veicamas uz vietas lopkautuvēs, lai pārbaudītu, vai ir tiesības pretendēt uz atbalstu par dzīvniekiem, par kuriem atbalsts pieprasīts, un vai informācija elektroniskajā datubāzē ir pareiza. Dalībvalstīm jābūt pilnvarotām piemērot divus dažādus pamatojumus attiecībā uz lopkautuvju izvēli tādām pārbaudēm.

(57)	Attiecībā uz kaušanas piemaksu, ko piešķir pēc liellopu eksporta, ir vajadzīgi īpaši noteikumi līdztekus Kopienas pārbaudes noteikumiem, kuri attiecas uz eksportu vispār, jo pārbaužu mērķi ir atšķirīgi.

(58)

Pamatojoties uz Komisijas 2003. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1082/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz minimālo līmeni pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (7), ir izstrādāti īpaši pārbaužu noteikumi. Ja veic minētajā regulā paredzētās pārbaudes, tad to rezultāti būtu jāiekļauj pārbaudes ziņojumā integrētās sistēmas mērķiem.

(59)

Turklāt jāizstrādā noteikumi attiecībā uz pārbaudes ziņojumu, ja veic pārbaudes uz vietas lopkautuvēs vai ja piemaksu piešķir pēc eksporta. Saskaņotības labad jāparedz arī, ka, ja netiek ievēroti noteikumi, kuri paredzēti I sadaļā Regulā (EK) Nr. 1760/2000 vai Padomes 2003. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (8), pārbaudes ziņojumu kopijas jānosūta iestādēm, kuras atbild par minēto regulu piemērošanu.

(60)

Ja dalībvalsts izmanto iespēju piešķirt īpašo atbalstu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā, tad pēc iespējas jāpiemēro šajā regulā paredzētie pārbaudes noteikumi. Ja nav iespējams piemērot minētos noteikumus, tad dalībvalstīm jānodrošina līdzvērtīgs pārbaudes līmenis. Jāizstrādā konkrētas pārbaudes prasības attiecībā uz kopfondu iesniegtajiem maksājumu pieteikumiem un attiecībā uz ieguldījumiem.

(61)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 ievieš savstarpējās atbilstības saistības lauksaimniekiem, kuri saņem maksājumus saskaņā ar visām minētās regulas I pielikumā uzskaitītajām tiešo maksājumu shēmām, un tajā ir paredzēts maksājumus samazināt vai neveikt, ja minētās saistības neizpilda. Minēto sistēmu piemēro arī maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.p, 103.q un 103.r pantu. Minētā sistēma sīki jāizstrādā.

(62)	Sīki jāizstrādā jautājums par to, kuras iestādes dalībvalstīs pārbauda savstarpējās atbilstības saistību izpildi.

(63)	Atsevišķos gadījumos dalībvalstīm ir lietderīgi veikt savstarpējās atbilstības saistību izpildes administratīvas pārbaudes. Tomēr tādas pārbaudes instrumenti dalībvalstīm nevar būt obligāti.

(64)	Jānosaka savstarpējās atbilstības saistību izpildīšanas obligātais kontroles līmenis. Tāds kontroles līmenis jānosaka attiecībā uz 1 % lauksaimnieku, uz kuriem attiecas savstarpējā atbilstība, kuri ir katras kontroles iestādes kompetencē un kuri jāizvēlas, pamatojoties uz attiecīgu riska analīzi.

(65)	Jādod dalībvalstīm iespēja izvēlēties izpildīt obligāto kontroles intensitāti katras kompetentās kontroles iestādes līmenī, maksājumu aģentūras līmenī vai tiesību akta, standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī.

(66)

Ja konkrētos tiesību aktos, kas piemērojami tiesību aktam un standartiem, ir noteikts kontroles intensitātes minimums, tad dalībvalstīm šī intensitāte ir jāievēro. Tomēr jādod dalībvalstīm iespēja piemērot savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas vienotu kontroles intensitāti. Ja dalībvalstis izvēlas šo iespēju, tad jāziņo par jebkuru neatbilstības gadījumu, kas konstatēts pārbaudēs uz vietas, ievērojot nozares tiesību aktus, un tad tas jākontrolē saistībā ar savstarpējo atbilstību.

(67)

Ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 ir ieviesti noteikumi, saskaņā ar kuriem konkrētos gadījumos kompetentajai iestādei jāapstiprina tas, ka lauksaimnieks ir veicis korektīvos pasākumus. Lai nevājinātu kontroles sistēmu, jo īpaši attiecībā uz savstarpējās atbilstības paraugu ņemšanu pārbaudēm uz vietas, precīzi jāparedz, ka, nosakot tā minimālo lielumu, šādi turpmāki uzraudzības pasākumi nav jāņem vērā.

(68)

Kontrolparaugs savstarpējās atbilstības pārbaudei atlasāms, vai nu pamatojoties uz to lauksaimnieku izlasi, kuri izraudzīti atbilstības kritēriju pārbaudei uz vietas, vai no visiem lauksaimniekiem, kuri iesnieguši tiešo maksājumu atbalsta pieteikumus. Pēdējā minētajā gadījumā būtu pieļaujami apakšvarianti.

(69)

Paraugu ņemšanu savstarpējās atbilstības pārbaudei uz vietas var uzlabot, atļaujot riska analīzē ņemt vērā lauksaimnieku dalību saimniecību konsultatīvajā sistēmā, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 12. pantā, kā arī lauksaimnieku dalību attiecīgajās sertifikācijas sistēmās. Ņemot tādu dalību vērā, tomēr jāpierāda, ka lauksaimnieki, kuri piedalās minētajās shēmās, rada mazāku risku nekā lauksaimnieki, kuri tādās shēmās nepiedalās.

(70)

Lai veiktu savstarpējās atbilstības pārbaudi uz vietas, parasti vairākas reizes jāapmeklē viena un tā pati saimniecība. Lai samazinātu pārbaužu slogu gan lauksaimniekiem, gan administrācijām, pārbaudes var ierobežot līdz vienam pārbaudes apmeklējumam. Jāprecizē minētā apmeklējuma laiks. Dalībvalstīm tomēr jānodrošina, lai reprezentatīva un efektīva prasību un standartu pārbaude tiktu veikta vienā un tajā pašā kalendārajā gadā.

(71)

Lai vienkāršotu savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas un labāk izmantotu esošās pārbaudes iespējas, jāparedz, ka gadījumos, kad pārbaužu efektivitāte ir vismaz tāda pati kā pārbaudēs uz vietas sasniegtā, pārbaudes saimniecības līmenī var aizstāt ar administratīvajām pārbaudēm vai pārbaudēm uzņēmumu līmenī.

(72)

Turklāt, veicot savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas, jādod dalībvalstīm iespēja izmantot objektīvus rādītājus, kas raksturīgi konkrētām prasībām vai standartiem. Minētajiem rādītājiem tomēr jābūt tieši saistītiem ar prasībām un standartiem, kuri raksturo visus pārbaudāmos elementus un attiecas uz tiem.

(73)

Jāparedz noteikumi sīki izstrādātu un īpašu savstarpējās atbilstības pārbaudes ziņojumu izveidošanai. Kontrolieriem, kas specializējušies attiecīgajā jomā, jānorāda visi konstatētie pārkāpumi un arī tādu pārkāpumu smaguma pakāpe, lai maksājumu aģentūra varētu noteikt ar tiem saistītos samazinājumus vai attiecīgā gadījumā nolemt nepiešķirt tiešos maksājumus.

(74)

Lauksaimniekiem jābūt informētiem par jebkuru iespējamo neatbilstību, kas konstatēta pārbaudē uz vietas. Ir lietderīgi paredzēt noteiktu termiņu, kurā lauksaimniekiem jāsaņem tāda informācija. Tomēr, ja minētais termiņš tiek pārsniegts, tas nedod attiecīgajiem lauksaimniekiem tiesības izvairīties no sekām, kuras konstatētā neatbilstība citādi izraisītu.

(75)

Samazinājumu un nepiešķiršanas sistēmas jāveido, ņemot vērā proporcionalitātes principu un īpašās problēmas, kas saistītas ar nepārvaramas varas gadījumiem, kā arī ārkārtas un dabas apstākļiem. Attiecībā uz savstarpējās atbilstības saistībām samazinājumus un nepiešķiršanu var piemērot tikai tad, ja lauksaimnieks ir rīkojies nolaidīgi vai ļaunprātīgi. Samazinājumiem un nepiešķiršanai jānosaka vairākas pakāpes atbilstoši veikto pārkāpumu smagumam, piemērojot pat pilnīgu izslēgšanu no vienas vai vairākām atbalsta shēmām uz noteiktu laika posmu. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem jāņem vērā dažādo atbalsta shēmu īpatnības.

(76)

Lai dotu dalībvalstīm iespēju efektīvi veikt kontroles, jo īpaši kontroles par savstarpējās atbilstības saistību ievērošanu, lauksaimnieki saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu deklarē visas savā rīcībā esošās platības neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek prasīts atbalsts par minētajām platībām. Jāparedz mehānisms, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki izpilda minēto pienākumu.

(77)	Lai noteiktu platības un aprēķinātu samazinājumus, jānosaka platības, uz kurām attiecas viena un tā pati kultūraugu grupa. Platība jāņem vērā vairākas reizes, ja tā deklarēta atbalsta saņemšanai saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām.

(78)

Lai samaksātu atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, ir vajadzīgs vienāds skaits tiesību uz maksājumu un hektāru, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu. Tāpēc šīs shēmas piemērošanas nolūkā ir lietderīgi paredzēt, ka neatbilstību gadījumā starp deklarētajām tiesībām uz maksājumu un deklarēto platību maksājums jāaprēķina, pamatojoties uz mazāko lielumu. Lai novērstu aprēķinu uz neesošu tiesību pamata, jāparedz, ka aprēķinam izmantoto tiesību uz maksājumu skaits nedrīkst pārsniegt lauksaimnieka tiesību uz maksājumu skaitu.

(79)

Saistībā ar platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem pārkāpumi parasti attiecas uz platību daļām. Tādēļ deklarēšanas pārsniegumu attiecībā uz vienu zemes gabalu var kompensēt ar tās pašas kultūraugu grupas citu zemes gabalu nepietiekamu deklarāciju. Nepārsniedzot konkrētu pielaides robežu, jāparedz, ka atbalsta pieteikumus pielāgo tikai faktiski apstiprinātajai platībai, un samazinājumus sāk piemērot tikai tad, ja attiecīgā robeža ir pārsniegta.

(80)

Turklāt attiecībā uz pieteikumiem platībatkarīgo maksājumu saņemšanai bieži vien nav būtiskas atšķirības starp pieteikumā deklarēto kopējo platību un kopējo platību, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem. Lai izvairītos no vajadzības veikt pieteikumos daudzus sīkus labojumus, jānodrošina, ka nedrīkst koriģēt atbalsta pieteikumu par apstiprināto platību, izņemot gadījumus, kad ir pārsniegta zināma atšķirību robeža.

(81)	Ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai ņemtu vērā saskaņā ar atbalsta shēmām par cietes kartupeļiem, sēklām un kokvilnu iesniegto atbalsta pieteikumu īpatnības.

(82)	Ja pārdeklarēšana ir veikta ļaunprātīgi, tad jāpiemēro īpaši noteikumi par samazināšanu.

(83)	Jānosaka īstenošanas noteikumi, lai aprēķinātu bāzi piemaksām par ganāmpulkiem.

(84)	Lauksaimniekiem jābūt iespējai aizstāt liellopus un aitas/kazas saskaņā ar zināmiem nosacījumiem un attiecīgās nozares noteikumos pieļautajiem ierobežojumiem.

(85)

Attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem, konstatējot pārkāpumus, tiesības pretendēt uz atbalstu par minētajiem dzīvniekiem tiek zaudētas. Samazinājumi jāparedz, sākot no pirmā dzīvnieka, attiecībā uz kuru konstatēti pārkāpumi, bet neatkarīgi no samazinājuma apjoma gadījumos, ja pārkāpumus konstatē attiecībā uz trīs vai mazāk dzīvniekiem, tad sodiem jābūt mazāk bargiem. Visos citos gadījumos soda bargums jānosaka, ņemot vērā to dzīvnieku procentuālo daļu, attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi.

(86)	Attiecībā uz aitām un kazām nozares īpatnību dēļ jāparedz vairāki īpaši noteikumi.

(87)	Ja dabas apstākļu dēļ lauksaimnieks nespēj izpildīt turēšanas saistības, ievērojot nozares noteikumus, tad samazinājumi un nepiešķiršana nav jāpiemēro.

(88)	Ja dalībvalsts izvēlas piemērot kaušanas piemaksu, ņemot vērā lopkautuvju nozīmi dažu atbalsta shēmu par liellopiem pareizā darbībā, jāparedz noteikumi arī attiecībā uz tādiem gadījumiem, kad lopkautuves rupjas nolaidības dēļ vai ļaunprātīgi izsniedz nepareizas apliecības vai deklarācijas.

(89)

Ja īpašo atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā, piešķir kā platībatkarīgo maksājumu vai maksājumu par ganāmpulku, tad noteikumi par samazinājumiem un nepiešķiršanu (kuri jānosaka) jāpiemēro mutatis mutandis pēc iespējas plašāk. Citiem gadījumiem dalībvalstīm par katru pasākumu saskaņā ar īpašo atbalstu jāparedz līdzvērtīgi samazinājumi un nepiešķiršana.

(90)	Informācija par savstarpējās atbilstības pārbaužu rezultātiem jādara pieejama visām maksājumu aģentūrām, kuri atbild par dažādo maksājumu pārvaldību, ievērojot savstarpējās atbilstības prasības, lai gadījumā, kad atzinumi to pamato, piemērotu attiecīgus samazinājumus.

(91)

Turklāt, ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 2. punktu vai 24. panta 2. punktu izmanto iespēju nenoteikt samazinājumus par nelielām neatbilstībām vai nenoteikt samazinājumus, kas ir mazāki par vai vienādi ar EUR 100, tad jāparedz noteikumi gadījumiem, kad lauksaimnieki neveic vajadzīgās korektīvās darbības.

(92)

Attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām neatkarīgi no samazinājumu vai nepiešķiršanas pakāpēm saskaņā ar proporcionalitātes principu jāparedz, ka, sākot no noteikta brīža, vienu un to pašu savstarpējās atbilstības saistību atkārtoti pārkāpumi uzskatāmi par tīšiem pārkāpumiem, iepriekš par to brīdinot attiecīgo lauksaimnieku.

(93)	Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz atbilstības kritērijiem parasti nav jāpiemēro, ja lauksaimnieks ir iesniedzis faktiski pareizu informāciju vai ja viņš var citādi pierādīt, ka nav vainojams.

(94)

Uz lauksaimniekiem, kuri jebkurā laikā paziņo kompetentajām valsts iestādēm par nepareiziem atbalsta pieteikumiem, neatkarīgi no nepareizības iemesla nav jāattiecina samazinājumi vai nepiešķiršana, ja lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ja minētā iestāde jau nav paziņojusi lauksaimniekam par pārkāpumiem pieteikumā.

(95)

Tāpat rīkojas, ja elektroniskajā datubāzē ir nepareizi dati par pieteikumā iekļautajiem liellopiem, attiecībā uz kuriem tādi pārkāpumi rada ne tikai savstarpējās atbilstības saistību neizpildi, bet arī atbilstības kritērija neievērošanu, un par pieteikumā neiekļautajiem liellopiem, ja tādi pārkāpumi ir būtiski tikai attiecībā uz savstarpējas atbilstības saistībām.

(96)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 31. pantā ir noteikti nepārvaramas varas gadījumi un ārkārtas apstākļi, kas dalībvalstīm jāatzīst. Ja tādu apstākļu rezultātā lauksaimnieks nespēj izpildīt savas saistības, tad viņam nav jāzaudē savas tiesības uz atbalsta maksājumu. Tomēr jānosaka termiņš, kurā lauksaimniekam jāpaziņo par tādu gadījumu.

(97)	Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tāpēc ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm nemaksāt atbalsta summas, kas ir mazākas par noteiktu minimumu.

(98)

Jāparedz īpaši un sīki izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu dažādo samazinājumu vienlīdzīgu piemērošanu viena un tā paša lauksaimnieka vienam vai vairākiem atbalsta pieteikumiem. Šajā regulā paredzētie samazinājumi un nepiešķiršana piemērojama, neskarot papildu sodus, kas noteikti saskaņā ar citiem Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(99)

Jānosaka kārtība katras atbalsta shēmas dažādo potenciālo samazinājumu aprēķinam. Lai nodrošinātu tiešā atbalsta shēmām noteikto dažādo maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu ievērošanu, jo īpaši jāparedz, ka maksājumus samazina, piemērojot koeficientu, ja citādi minētais maksimālais apjoms tiktu pārsniegts.

(100)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 7., 10. un 11. pantā ir paredzēti to tiešo maksājumu summu samazinājumi un attiecīgā gadījumā korekcijas, kas jāpiešķir lauksaimniekam par kalendāro gadu attiecīgi modulācijas un finanšu disciplīnas dēļ. Īstenošanas noteikumos jāparedz bāze tādu samazinājumu un korekciju aprēķinam lauksaimniekiem veicamo maksājumu apjoma aprēķināšanas procesā.

(101)

Lai nodrošinātu godprātības principa vienotu piemērošanu visā Kopienā, atlīdzinot nepienācīgi samaksātas summas, jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem var izmantot minēto principu, neskarot rīkošanos ar attiecīgajiem izdevumiem saistībā ar grāmatojumu noskaidrošanu saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (9).

(102)

Jāparedz noteikumi gadījumam, kad lauksaimnieks nepamatoti ir saņēmis noteiktu skaitu tiesību uz maksājumu vai kad katru tiesību uz maksājumu vērtība ir noteikta nepareizā līmenī, un ja uz konkrēto gadījumu neattiecas Regulas (EK) Nr. 73/2009 137. pants. Tomēr dažreiz, kad nepamatoti piešķirtās tiesības uz maksājumu neietekmē kopējo vērtību, bet tikai lauksaimnieka tiesību skaitu, dalībvalstīm jākoriģē piešķīrums vai attiecīgā gadījumā tiesību veids, nesamazinot to vērtību. Šis noteikums jāpiemēro tikai gadījumos, kad lauksaimniekam attaisnojošu iemeslu dēļ nav bijis iespējams atklāt kļūdu. Turklāt dažreiz nepamatoti piešķirtās tiesības atbilst ļoti mazām summām, un minēto tiesību atgūšana prasa ievērojamu administratīvo slogu. Ņemot vērā vienkāršošanu un līdzsvaru starp administratīvo slogu un atgūstamo summu, jānosaka mazākā iespējamā summa, par kuru var sākt atgūšanas procesu. Turklāt jāparedz noteikums gadījumam, kad tādas tiesības uz maksājumu ir nodotas, un gadījumam, kad tiesību uz maksājumu nodošana ir notikusi, neievērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. pantu, 62. panta 1. un 2. punktu un 68. panta 5. punktu.

(103)

Jāparedz noteikumi par visu saimniecību nodošanas sekām, kam piemērojamas konkrētas saistības saskaņā ar tiešo maksājumu shēmām, uz kurām attiecas integrētā sistēma.

(104)

Parasti dalībvalstīm jāveic visi papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu integrētās administratīvās pārbaudes sistēmas pareizu darbību. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm jāsniedz savstarpēja palīdzība.

(105)

Komisijai attiecīgā gadījumā jābūt informētai par visiem pasākumiem, ko veic dalībvalstis, lai ieviestu izmaiņas integrētās sistēmas īstenošanā. Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt integrēto sistēmu, dalībvalstīm ik gadu jānosūta tai statistikas dati par pārbaudēm. Dalībvalstīm turklāt jāinformē Komisija par visiem pasākumiem, ko tās veic attiecībā uz pastāvīgajām ganībām izmantotas zemes uzturēšanu, kā arī par visiem samazinājumiem, kas piemēroti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 8. panta 1. punktu.

(106)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 9. pantā ir paredzēti noteikumi par modulācijas rezultātā iegūtajām summām. Daļa no summām jāpiešķir saskaņā ar sadales sistēmu, attiecībā uz kuru jāparedz noteikumi, pamatojoties uz minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(107)

Šī regula jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra. Tādēļ no minētās dienas jāatceļ Regula (EK) Nr. 796/2004. Tā tomēr joprojām jāpiemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas pirms 2010. gada 1. janvāra.

(108)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas un Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (turpmāk “integrētā sistēma”), kas noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā, un lai ieviestu savstarpēju atbilstību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantā. Šī regula neskar īpašus noteikumus, kas paredzēti regulās, kuras attiecas uz atsevišķām atbalsta shēmām.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas mērķiem piemēro Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. pantā minētās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

(1)

“lauksaimniecības zemes gabals” ir vienlaidus zemes platība, ko deklarējis viens lauksaimnieks un uz kuras audzē ne vairāk kā vienu kultūraugu grupu. Tomēr, ja saistībā ar šo regulu tiek prasīta izmantošanas veida atsevišķa deklarēšana attiecībā uz kultūraugu grupai apstiprinātu platību, tad tāds īpašais izmantošanas veids vajadzības gadījumā vēl vairāk ierobežo lauksaimniecības zemes gabalu. Dalībvalstis var noteikt papildu kritērijus, lai vēl vairāk ierobežotu lauksaimniecības zemes gabalu;

(2)	“pastāvīgās ganības” ir pastāvīgās ganības, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1120/2009 (10) 2. panta c) punktā;

(3)	“liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir sistēma liellopu identifikācijai un reģistrācijai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000;

(4)	“krotālija” ir ausu marķēšana dzīvnieku individuālai identifikācijai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta a) punktā un 4. pantā;

(5)	“elektroniska liellopu datubāze” ir elektroniskā datubāze, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta b) punktā un 5. pantā;

(6)	“dzīvnieka pase” ir dzīvnieka pase, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta c) punktā un 6. pantā;

(7)	“reģistrs” ir reģistrs, ko veido dzīvnieku turētāji attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 21/2004 5. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta d) punktu un 7. pantu;

(8)	“liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementi” ir elementi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. pantā;

(9)	“identifikācijas kods” ir identifikācijas kods, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1760/2000 4. panta 1. punktā;

(10)	“pārkāpumi” ir to noteikumu neievērošana, kas attiecas uz konkrētā atbalsta piešķiršanu;

(11)	“vienots pieteikums” ir tiešo maksājumu pieteikums saistībā ar vienotā maksājuma shēmu un citām platībatkarīgā atbalsta shēmām;

(12)

“platībatkarīgā atbalsta shēmas” ir vienotā maksājuma shēma, platībatkarīgie maksājumi saskaņā ar konkrētu atbalstu un visas atbalsta shēmas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā, izņemot shēmas, kas noteiktas minētās IV sadaļas 7., 10. un 11. iedaļā, izņemot minētās regulas 126. pantā noteikto atsevišķo maksājumu par cukuru un izņemot minētās regulas 127. pantā noteikto atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem;

(13)

“ganāmpulka atbalsta pieteikums” ir atbalsta maksājuma pieteikumi saskaņā ar piemaksu shēmu par aitām un kazām un maksājumu shēmām par liellopu un teļa gaļu, kā paredzēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 10. un 11. iedaļā, un atbalsta maksājumu pieprasījumi par katru ganāmpulka dzīvnieku vai maksājumu pieprasījumi par ganāmpulka vienībām saskaņā ar īpašu atbalstu;

(14)	“īpašais atbalsts” ir atbalsts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā;

(15)	“izmantošana” ir platības izmantošana, ņemot vērā kultūraugu veidu vai zemes nosegumu, vai kultūraugu neesamību;

(16)	“atbalsta shēmas par liellopiem” ir atbalsta shēmas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 108. pantā;

(17)	“atbalsta shēma par aitām/kazām” ir atbalsta shēma, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 99. pantā;

(18)	“pieteikumā iekļauti liellopi” ir liellopi, uz kuriem attiecas ganāmpulka atbalsta pieteikums saskaņā ar atbalsta shēmām par liellopiem vai saskaņā ar īpašu atbalstu;

(19)	“pieteikumā neiekļauti liellopi” ir liellopi, uz kuriem vēl neattiecas ganāmpulka atbalsta pieteikums, bet par kuriem varētu būt tiesības pieprasīt atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmām par liellopiem;

(20)	“potenciāli atbilstīgs dzīvnieks” ir dzīvnieks, kurš a priori varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai par to varētu saņemt atbalstu konkrētajā pieprasījuma gadā;

(21)

“turēšanas periods” ir laika posms, kurā dzīvniekam, par ko pieprasīts atbalsts, jāatrodas saimniecībā, kā paredzēts šādos Regulas (EK) Nr. 1121/2009 (11) noteikumos:

a)	attiecībā uz īpašo piemaksu par vīriešu kārtas liellopiem – 53. un 57. pantā,

b)	attiecībā uz piemaksu par zīdītājgovīm – 61. pantā,

c)	attiecībā uz kaušanas piemaksu – 80. pantā,

d)	attiecībā uz atbalstu, ko maksā par aitām un kazām – 35. panta 3. punktā;

(22)	“dzīvnieku turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par dzīvniekiem pastāvīgi vai uz laiku, tostarp transportēšanas laikā vai tirgū;

(23)	“apstiprināta platība” ir platība, attiecībā uz kuru ir ievēroti visi nosacījumi, kas paredzēti noteikumos par atbalsta piešķiršanu; attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu deklarēto platību var uzskatīt par apstiprinātu tikai tad, ja faktiski ir deklarēts arī atbilstošs tiesību uz maksājumu skaits;

(24)	“apstiprināts dzīvnieks” ir dzīvnieks, attiecībā uz kuru ir ievēroti visi nosacījumi, kas paredzēti noteikumos par atbalsta piešķiršanu;

(25)	“piemaksu periods” ir laika posms, uz kuru attiecas atbalsta pieteikumi neatkarīgi no to iesniegšanas brīža;

(26)	“ģeogrāfiskā informācijas sistēma” (turpmāk “ĢIS”) ir elektroniskas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 73/2009 17. pantā;

(27)	“bāzes zemes gabals” ir ģeogrāfiski norobežota platība ar īpašu identifikācijas numuru, kas reģistrēts dalībvalsts identifikācijas sistēmas ĢIS, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 73/2009 15. pantā;

(28)	“ģeogrāfiskais materiāls” ir kartes vai citi dokumenti, ko izmanto ĢIS satura savstarpējai paziņošanai starp atbalsta pieprasītājiem un dalībvalstīm;

(29)	“valsts koordinātu atskaites sistēma” ir sistēma, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (12), kas atļauj lauksaimniecības zemes gabalu standartizētu mērīšanu un unikālu identifikāciju visā attiecīgajā dalībvalstī;

(30)	“maksājumu aģentūra” ir iestādes un organizācijas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1. punktā;

(31)	“savstarpēja atbilstība” ir likumā noteiktās pārvaldības prasības un labi lauksaimniecības un vides apstākļi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 5. un 6. pantu;

(32)	“savstarpējās atbilstības jomas” ir likumā noteikto pārvaldības prasību dažādās jomas Regulas (EK) Nr. 73/2009 5. panta 1. punkta nozīmē un labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kā noteikts minētās regulas 6. pantā;

(33)	“tiesību akts” ir katra no Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikumā uzskaitītajām atsevišķajām direktīvām un regulām;

(34)	“standarti” ir standarti, ko noteikušas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. pantu un tās III pielikumu, kā arī šīs regulas 4. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz pastāvīgajām ganībām;

(35)

“prasība” – ja šis termins ir lietots saistībā ar savstarpēju atbilstību – katra atsevišķā likumā noteiktā pārvaldības prasība, kas izriet no visiem Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikumā minētajiem pantiem konkrētajā tiesību aktā un atšķiras pēc būtības no visām pārējām prasībām tajā pašā tiesību aktā;

(36)	“neatbilstība” ir jebkāda neatbilstība prasībām un standartiem;

(37)

“specializētas kontroles iestādes” ir valstu kompetentās kontroles iestādes, kas, kā minēts šīs regulas 48. pantā, ir atbildīgas par likumā noteikto pārvaldības prasību un labu lauksaimniecības un vides nosacījumu ievērošanas nodrošināšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 22. panta 2. punkta pirmo daļu;

(38)	“kopš maksājuma” Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantā paredzēto savstarpējas atbilstības saistību nolūkā ir no tā gada 1. janvāra, kas seko kalendārajam gadam, kurā piešķirts pirmais maksājums.

II SADAĻA

PASTĀVĪGO GANĪBU UZTURĒŠANA

3. pants

Pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes uzturēšana dalībvalsts līmenī

1. Neskarot izņēmumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta trešajā daļā, dalībvalstis, ievērojot minētā punkta pirmo daļu, nodrošina pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecības saglabāšanu. Minēto pienākumu piemēro valsts vai reģionālā līmenī.

Ja pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes apjoms absolūtajā izteiksmē, kas noteikta saskaņā ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu, 5. punkta a) apakšpunktu, 6. punkta a) apakšpunktu un 7. punkta a) apakšpunktu, tomēr ir saglabāts, tad Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktās saistības uzskatāmas par izpildītām.

2. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta otro daļu, dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētā attiecība nemazinās, kaitējot pastāvīgajām ganībām izmantotajai zemei, par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar attiecību attiecīgajam atsauces gadam, kas norādīts minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmajā daļā (turpmāk – “atsauces attiecība”).

3. Šā panta 1. punktā minēto attiecību nosaka katru gadu, pamatojoties uz platībām, ko lauksaimnieki deklarējuši par attiecīgo gadu.

4. Dalībvalstīm, kuras nav jaunās dalībvalstis, atsauces attiecību nosaka šādi:

pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme ir pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme, ko lauksaimnieki deklarējuši 2003. gadā, kopā ar pastāvīgajām ganībām izmantoto zemi, kas deklarēta 2005. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 14. panta 1. punktu un kas nav deklarēta cita veida izmantošanai, izņemot 2003. gadā zālaugu platībai izmantotu zemi, ja vien lauksaimnieks nevar pierādīt, ka šāda zeme netika izmantota pastāvīgajām ganībām 2003. gadā.

Platības, kuras 2005. gadā deklarētas kā pastāvīgajām ganībām izmantota zeme un par kurām 2003. gadā bija tiesības saņemt laukaugu platībatkarīgo maksājumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/1999 (13) 1. panta 3. punktu, neņem vērā.

Zemi, kas 2003. gadā tika izmantota pastāvīgajām ganībām un ir apmežota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta trešo daļu, neņem vērā;

b)	kopējā lauksaimniecības zemes platība ir kopējā lauksaimniecības zemes platība, ko lauksaimnieki deklarējuši 2005. gadā.

5. Jaunajām dalībvalstīm, kas nav pieteikušās 2004. gada vienotā platībmaksājuma shēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantā, atsauces līmeni nosaka šādi:

pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme ir pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme, ko lauksaimnieki deklarējuši 2004. gadā, kopā ar pastāvīgajām ganībām izmantoto zemi, kas deklarēta 2005. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 14. panta 1. punktu un kas nav deklarēta cita veida izmantošanai, izņemot 2004. gadā zālaugu platībai izmantotu zemi, ja vien lauksaimnieks nevar pierādīt, ka šāda zeme nav izmantota pastāvīgajām ganībām 2004. gadā.

Platības, kuras 2005. gadā deklarētas kā pastāvīgajām ganībām izmantota zeme un par kurām 2004. gadā bija tiesības saņemt laukaugu platībatkarīgo maksājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 1. panta 3. punktu, neņem vērā.

Zemi, kas 2004. gadā tika izmantota pastāvīgajām ganībām un kas ir apmežota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta trešo daļu, neņem vērā;

b)	kopējā lauksaimniecības zemes platība ir kopējā lauksaimniecības zemes platība, ko lauksaimnieki deklarējuši 2005. gadā.

6. Jaunajām dalībvalstīm, kas ir pieteikušās 2004. gada vienotā platībmaksājuma shēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantā, atsauces attiecību nosaka šādi:

pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme ir pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme, ko lauksaimnieki deklarējuši 2005. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 14. panta 1. punktu.

Zemi, kas 2005. gadā tika izmantota pastāvīgajām ganībām un ir apmežota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta trešo daļu, neņem vērā;

b)	kopējā lauksaimniecības zemes platība ir kopējā lauksaimniecības zemes platība, ko lauksaimnieki deklarējuši 2005. gadā.

7. Bulgārijai un Rumānijai atsauces attiecību nosaka šādi:

pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme ir pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme, ko lauksaimnieki deklarējuši 2007. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 14. panta 1. punktu.

Zemi, kas 2005. gadā tika izmantota pastāvīgajām ganībām un ir apmežota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punkta trešo daļu, neņem vērā;

b)	kopējā lauksaimniecības zemes platība ir kopējā lauksaimniecības zemes platība, ko lauksaimnieki deklarējuši 2007. gadā.

8. Ja objektīvi rādītāji liecina, ka attiecības attīstība neatspoguļo pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes faktisko attīstību, tad dalībvalstis koriģē atsauces attiecību. Tādā situācijā Komisiju tūlīt informē par izdarīto korekciju un korekcijas pamatojumu.

4. pants

Pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes uzturēšana individuālā līmenī

1. Ja konstatē, ka šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā attiecība samazinās, tad attiecīgā dalībvalsts valsts vai reģionālā līmenī paredz, ka lauksaimniekiem, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajām tiešo maksājumu shēmām, ir pienākums nepārveidot pastāvīgajām ganībām izmantotu zemi bez iepriekšējas atļaujas.

Ja pirmajā daļā minētās atļaujas iegūšana ir atkarīga no nosacījuma, ka zemes platība tiek noteikta kā pastāvīgās ganības, tad šādu zemi no pirmās pārveidošanas dienas uzskata par pastāvīgajām ganībām, atkāpjoties no 2. panta 2. punktā noteiktās definīcijas. Minētās platības izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības audzēšanai piecus gadus pēc kārtas no pārveidošanas dienas.

2. Ja konstatē, ka šīs regulas 3. panta 2. punktā minēto pienākumu nevar izpildīt, tad attiecīgā dalībvalsts papildus pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar šā panta 1. punktu, valsts vai reģionālā līmenī paredz, ka lauksaimniekiem, kuri pieprasa atbalstu saskaņā ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajām tiešo maksājumu shēmām, ir pienākums pārveidot zemi atpakaļ par pastāvīgajām ganībām izmantotu zemi – šis pienākums attiecas uz tiem lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir zeme, kas tikusi pārveidota no pastāvīgajām ganībām izmantotas zemes par zemi citiem lietojumiem.

Minētais pienākums attiecas uz zemi, kas tādējādi pārveidota no 24 mēnešu laika posma pirmās dienas pirms pēdējās dienas, kas saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu attiecīgajā dalībvalstī bija vēlākais vienoto pieteikumu iesniegšanas termiņš.

Tādā gadījumā lauksaimnieki minētās platības procentuālu daļu atkārtoti pārveido par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi vai nosaka šādu platības apjomu par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi. Minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz lauksaimnieka pārveidotās platības apjomu un līdzsvara atjaunošanai vajadzīgās platības apjomu.

Tomēr, ja tāda zeme ir nodota pēc tam, kad tā ir pārveidota par zemi citiem lietojumiem, tad šo pienākumu piemēro tikai tad, ja nodošana ir notikusi pēc Regulas (EK) Nr. 796/2004 stāšanās spēkā.

Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, platības, kas ir atkārtoti pārveidotas vai noteiktas par pastāvīgajām ganībām izmantojamu zemi, no šādas atkārtotas pārveidošanas vai noteikšanas dienas uzskata par “pastāvīgajām ganībām”. Minētās platības izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības audzēšanai piecus gadus pēc kārtas no to pārveidošanas dienas.

3. Lauksaimnieku pienākumu, kas minēts 1. un 2. punktā, nepiemēro, ja lauksaimnieki izveidojuši pastāvīgajām ganībām izmantotu zemi programmu ietvaros saskaņā ar Padomes Regulām (EEK) Nr. 2078/92 (14), (EK) Nr. 1257/1999 (15) un (EK) Nr. 1698/2005 (16).

II DAĻA

INTEGRĒTĀ ADMINISTRĒŠANAS UN KONTROLES SISTĒMA

I SADAĻA

SISTĒMAS PRASĪBAS UN SAVSTARPĒJĀ ATBILSTĪBA

I NODAĻA

Identifikācijas un reģistrācijas sistēma

5. pants

Lauksaimnieku identifikācija

Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. panta 3. punktu, vienotā sistēma katra lauksaimnieka identitātes reģistrēšanai, kas paredzēta minētās regulas 15. panta 1. punkta f) apakšpunktā, nodrošina īpašu identifikāciju attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniedzis viens un tas pats lauksaimnieks.

6. pants

Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 17. pantā minētā lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma darbojas bāzes zemes gabalu, piemēram, kadastrālo zemes gabalu vai lauksaimniecības kultūraugu platības līmenī, kas nodrošina katra bāzes zemes gabala īpašu identifikāciju.

Par katru bāzes zemes gabalu nosaka maksimālo platību, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, lai piedalītos vienotā maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā. ĢIS darbojas, pamatojoties uz valsts koordinātu atskaites sistēmu. Ja izmanto atšķirīgas koordinātu sistēmas, tad tās ir saderīgas katrā dalībvalstī.

Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija ir ticami identificēta, un jo īpaši pieprasa, lai vienotajam pieteikumam būtu pievienota informācija vai dokumenti, kurus norādījusi kompetentā iestāde un kuri dod iespēju noteikt katra lauksaimniecības zemes gabala atrašanās vietu un tādu gabalu izmērīt.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz vismaz 75 % no bāzes zemes gabaliem, uz kuriem attiecas atbalsta pieteikumi, vismaz par 90 % no attiecīgās platības ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, respektīvi, vienotā platībmaksājuma shēmu. Novērtējumu veic katru gadu, izmantojot atbilstošas statistikas metodes.

7. pants

Tiesību uz maksājumu identifikācija un reģistrācija

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 18. pantā paredzētā tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēma ir elektronisks reģistrs dalībvalsts līmenī un jo īpaši attiecībā uz šīs regulas 28. pantā paredzētajām kontrolpārbaudēm nodrošina tiesību uz maksājumu efektīvu izsekojamību, īpaši attiecībā uz šādiem elementiem:

turētājs,

vērtība,

c)	izveides datums,

d)	pēdējās aktivēšanas datums,

e)	izcelsme, jo īpaši attiecībā uz to piešķiršanu, sākotnējo vai valsts rezervi, pirkšanu, nomu, mantošanu,

f)	tiesību veids, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. pantā minētās īpašās tiesības un tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

g)	attiecīgā gadījumā – reģionāli ierobežojumi.

2. Dalībvalstis, kurās ir vairākas maksājumu aģentūras, var nolemt izmantot elektronisko reģistru maksājumu aģentūru līmenī. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nodrošina dažādo reģistru savstarpēju saderību.

II NODAĻA

Savstarpējā atbilstība

8. pants

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

1. Dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina savstarpējas atbilstības ievērošanas efektīvu kontroli. Minētā sistēma saskaņā ar šīs daļas III sadaļas III nodaļu jo īpaši paredz:

ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, tad vajadzīgās informācijas par lauksaimniekiem, kuri pieprasa tiešos maksājumus, nodošanu no maksājumu aģentūras specializētajām kontroles iestādēm un/vai attiecīgā gadījumā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 20. panta 3. punktā minētās koordinējošās iestādes starpniecību,

b)	metodes, kas izmantojamas kontrolparaugu atlasē,

c)	norādes par veicamo pārbaužu veidu un apjomu,

d)	kontroles ziņojumus, kuros jo īpaši ietverta konstatētā neatbilstība un tās nopietnības, apjoma, ilgums un atkārtošanās novērtējums,

e)	ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, tad kontroles ziņojumu nodošanu no specializētajām kontroles iestādēm vai nu maksājumu aģentūrai, vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 20. panta 3. punktā minētajai koordinējošajai iestādei, vai abām minētajām iestādēm,

f)	samazinājumu un nepiešķiršanas sistēmas piemērošanu, ko īsteno maksājumu aģentūra.

2. Dalībvalstis var paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru lauksaimnieks norāda maksājumu aģentūrai elementus, kas vajadzīgi, lai noteiktu viņam piemērojamās prasības un standartus.

9. pants

Atbalsta maksājums attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārbaudēm

Attiecībā uz šīs daļas III sadaļas III nodaļā noteiktajām savstarpējās atbilstības pārbaudēm, ja šādas pārbaudes nav iespējams pabeigt līdz maksājumam, tad visus nepamatotos maksājumus atgūst atbilstīgi 80. pantam.

II SADAĻA

ATBALSTA PIETEIKUMI

I NODAĻA

Vienotais pieteikums

10. pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz vienoto pieteikumu

1. Dalībvalstis var nolemt, ka vienotais pieteikums attiecas uz visiem atbalsta pieteikumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 III un IV sadaļu. Tādā gadījumā šīs sadaļas II–V nodaļu piemēro mutatis mutandis konkrētajām prasībām, kas noteiktas, ņemot vērā atbalsta pieteikumu saskaņā ar minētajām shēmām.

2. Ja par vienu un to pašu lauksaimnieku par to atbalsta shēmu pārvaldību, saistībā ar kurām jāiesniedz vienotais pieteikums, ir atbildīgas vairākas maksājumu aģentūras, tad attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienotajā pieteikumā prasīto informāciju dara pieejamu visām iesaistītajām maksājumu aģentūrām.

11. pants

Vienotā pieteikuma iesniegšanas termiņš

1. Lauksaimnieks, kurš pieprasa atbalstu saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām, gadā var iesniegt tikai vienu vienotu pieteikumu.

Lauksaimnieks, kurš nepiesakās atbalstam saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām, bet piesakās atbalstam saskaņā ar citu atbalsta shēmu, kas uzskaitīta Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā, vai atbalstam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.p, 103.q un 103.r pantu, ja viņa rīcībā ir lauksaimniecības zeme, iesniedz vienotā pieteikuma veidlapu, kurā uzskaita minētās platības saskaņā ar šīs regulas 13. pantu.

Lauksaimnieks, uz kuru attiecas tikai savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantu, iesniedz vienotā pieteikuma veidlapu katrā kalendārajā gadā, kurā šīs saistības ir spēkā.

Dalībvalstis tomēr var atbrīvot lauksaimniekus no otrajā un trešajā daļā noteiktajām saistībām, ja attiecīgo informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, izmantojot citas administrēšanas un kontroles sistēmas, kas nodrošina atbilstību integrētajai sistēmai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 26. pantu.

2. Vienoto pieteikumu iesniedz līdz datumam, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā 15. maijā. Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija drīkst noteikt vēlāku datumu, bet ne vēlāku kā 15. jūnijs.

Nosakot minēto datumu, dalībvalstis ņem vērā laika posmu, kas vajadzīgs, lai būtu pieejami visi atbalsta pareizai administratīvajai un finansiālajai pārvaldībai būtiskie dati, un nodrošina, lai varētu plānot efektīvas kontroles.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 141. panta 2. punktā minēto procedūru var atļaut šā punkta pirmajā daļā minētos datumus atlikt uz vēlāku laiku dažās zonās, kurās ārkārtas klimatisko apstākļu dēļ parastie termiņi nav piemērojami.

12. pants

Vienotā pieteikuma saturs

1. Vienotajā pieteikumā ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:

a)	lauksaimnieka identitāti,

b)	attiecīgo atbalsta shēmu vai shēmas,

c)	tiesību uz maksājumu identifikāciju saskaņā ar 7. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu vienotā maksājuma shēmas mērķiem,

d)	informāciju, kas ļauj identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, to platību, kas izteikta hektāros līdz divām zīmēm aiz komata, atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā izmantošanas veidu, kā arī to, vai lauksaimniecības zemes gabalu apūdeņo,

e)	lauksaimnieka paziņojumu par to, ka viņam ir zināmi visi nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajām atbalsta shēmām.

2. Lai identificētu 1. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības uz maksājumu, iepriekš iespiestajās veidlapās, ko lauksaimniekiem izplata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. panta 2. punktu, norāda tiesību uz maksājumu identifikāciju saskaņā ar šīs regulas 7. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

3. Lai identificētu visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā, iepriekš iespiestajās veidlapās, ko lauksaimniekiem izplata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 19. panta 2. punktu, norāda maksimālo platību, par kuru ir tiesības pieprasīt atbalstu, katrā bāzes zemes gabalā vienotā maksājuma shēmas vai vienotā platībatkarīgā maksājuma shēmas piemērošanai. Turklāt ģeogrāfiskajā materiālā, ko lauksaimnieks saņem saskaņā ar to pašu noteikumu, norāda bāzes zemes gabalu robežas un to īpašo identifikācijas numuru, un lauksaimnieks norāda katra lauksaimniecības zemes gabala atrašanās vietu.

4. Iesniedzot pieteikuma veidlapu, lauksaimnieks izdara labojumus 2. un 3. punktā minētajā iepriekš iespiestajā veidlapā, ja atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. pantam ir nodotas tiesības uz maksājumu vai iepriekš iespiestajās veidlapās ir nepareiza informācija.

Ja labojums attiecas uz bāzes zemes gabala platību, tad lauksaimnieks deklarē katra attiecīgā lauksaimniecības zemes gabala jaunāko platību un vajadzības gadījumā norāda bāzes zemes gabala jaunās robežas.

5. Vienotā maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā dalībvalstis var atkāpties no šā panta un 13. panta noteikumiem, ja tiesības uz maksājumu vēl nav galīgi noteiktas pēdējā dienā, kas noteikta vienotā pieteikuma iesniegšanai.

Pirmajā daļā paredzētās atkāpes piemēro arī pirmajam gadam, ja vienotā maksājuma shēmā ievieš jaunas nozares un tiesības uz maksājumu attiecīgajam lauksaimniekam ar šo ieviešanu vēl nav galīgi noteiktas.

13. pants

Īpašas prasības par vienoto pieteikumu un deklarācijām saistībā ar platības konkrētu izmantošanu

1. Ja lauksaimnieks ir paredzējis audzēt kaņepes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. pantu, tad vienotajā pieteikumā iekļauj:

a)	visu informāciju, kas vajadzīga kaņepju sējplatību identifikācijai, norādot iesēto kaņepju šķirnes,

b)	norādi par izlietoto sēklu daudzumiem (kg uz hektāru),

c)	oficiālās etiķetes, kas izmantotas uz sēklu iesaiņojuma saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK (17) un jo īpaši tās 12. pantu vai jebkuru citu dokumentu, ko dalībvalsts atzinusi par līdzvērtīgu.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, etiķetes iesniedz vēlākais līdz 30. jūnijam, ja sēšana notiek pēc vienotā pieteikuma iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Ja etiķetes ir jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, tad dalībvalstis var noteikt, ka šīs etiķetes pēc tam, kad tās iesniegtas saskaņā ar minēto apakšpunktu, atdod atpakaļ lauksaimniekam. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.

2. Ja iesniegts pieteikums platībatkarīgā maksājuma atbalstam par riekstiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 4. iedaļā, tad vienotajā pieteikumā norāda riekstu koku skaitu, kas sadalīti pa sugām.

3. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu par cietes kartupeļiem, vienotajā pieteikumā iekļauj audzēšanas līguma kopiju; dalībvalstis var noteikt, ka minēto kopiju tomēr var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā 30. jūnijā.

4. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 5. iedaļā paredzēto atbalstu par sēklām, vienotajā pieteikumā iekļauj:

a)	audzēšanas līguma vai audzēšanas deklarācijas kopiju; dalībvalstis var noteikt, ka minēto kopiju tomēr var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā 15. septembrī,

b)	norādi par katrā zemes gabalā iesēto sēklu sugām,

c)	norādi par saražoto sertificēto sēklu daudzumu, kas izteikts centneros līdz vienai zīmei aiz komata; dalībvalstis var noteikt, ka minēto informāciju tomēr var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā 15. jūnijā gadā, kas ir pēc ražas gada,

d)	to apstiprinošo dokumentu kopiju, kuros apliecināts, ka minēto sēklu daudzumi ir oficiāli sertificēti; dalībvalstis var noteikt, ka minēto informāciju tomēr var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā 15. jūnijā gadā, kas ir pēc ražas gada.

5. Pieprasot Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, vienotajā pieteikumā iekļauj:

a)	izmantoto kokvilnas sēklu šķirnes nosaukumu,

b)	attiecīgā gadījumā tās apstiprinātās starpnozaru organizācijas nosaukumu un adresi, kuras biedrs ir lauksaimnieks.

6. Ja piesakās pārejas posma maksājumiem par augļiem un dārzeņiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 8. iedaļā, vai piesakās pārejas posma maksājumiem par noteikta veida augļiem [mīkstajiem augļiem], kas paredzēti minētās nodaļas 9. iedaļā, tad vienotajā pieteikumā iekļauj pārstrādes līguma kopiju vai saistības to iesniegt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1121/2009 33. pantam.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā minēto informāciju var iesniegt atsevišķi vēlāk, bet ne vēlāk kā pieteikuma iesniegšanas gada 1. decembrī.

7. Ja iesniedz pieteikumu par jebkuru platībatkarīgo pasākumu saskaņā ar īpašo atbalstu, tad vienotajā pieteikumā iekļauj visus dalībvalsts prasītos dokumentus.

8. Platības izmantojumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 6. panta 2. punktā un 38. pantā, un tos, kas uzskaitīti minētās regulas VI pielikumā, vai platības izmantojumus, kas deklarēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā paredzētajam īpašajam atbalstam, ja minētās platības nav jādeklarē saskaņā ar šo pantu, deklarē atsevišķā pozīcijā vienotā pieteikuma veidlapā.

Platību izmantojumu tādiem mērķiem, kas nav atbalsta shēmā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļai un kas nav uzskaitīts minētās regulas VI pielikumā, deklarē vienā vai vairākas pozīcijās “cits izmantojums”.

Dalībvalstis tomēr var pirmo un otro daļu nepiemērot, ja attiecīgā informācija ir darīta pieejama kompetentajām iestādēm, izmantojot citas administrēšanas un kontroles sistēmas, kas nodrošina atbilstību integrētajai sistēmai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 26. pantu.

9. Katra dalībvalsts nosaka lauksaimniecības zemes gabalu minimālo lielumu, par kuru var iesniegt pieteikumu. Minimālais lielums tomēr nedrīkst pārsniegt 0,3 ha.

14. pants

Vienoto pieteikumu grozījumi

1. Pēc vienotā pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām vienotajā pieteikumā var iekļaut atsevišķus lauksaimniecības zemes gabalus vai atsevišķas tiesības uz maksājumu, ja vien ir ievērotas prasības saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām.

Izmaiņas atbalsta shēmā vai izmantojumā attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības zemes gabaliem vai tiesībās uz maksājumu, kas jau ir deklarētas vienotajā pieteikumā, drīkst veikt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētie grozījumi attiecas uz iesniedzamajiem apstiprinošajiem dokumentiem vai līgumiem, tad ir atļauti arī tādu dokumentu vai līgumu attiecīgi grozījumi.

2. Neskarot datumus, ko Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija vai Zviedrija noteikusi vienotā pieteikuma iesniegšanai saskaņā ar 11. panta 2. punkta pirmo daļu, atbilstīgi šā panta 1. punktam izdarītos grozījumus rakstiski paziņo kompetentajai iestādei vēlākais līdz attiecīgā kalendārā gada 31. maijam, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu, Somiju un Zviedriju, kurās tos paziņo vēlākais līdz attiecīgā kalendārā gada 15. jūnijam.

3. Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi lauksaimnieku par pārkāpumiem vienotajā pieteikumā vai ja tā ir paziņojusi lauksaimniekam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, un ja šajā pārbaudē uz vietas atklāj pārkāpumus, tad attiecībā uz tiem lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēti pārkāpumi, grozījumi saskaņā ar 1. punktu nav atļauti.

II NODAĻA

Pieteikumu iesniegšana par tiesībām uz maksājumu

15. pants

Tiesību uz maksājumu piešķiršana vai palielināšana

1. Pieteikumus tiesību uz maksājumu piešķiršanai vai attiecīgā gadījumā palielināšanai saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu iesniedz termiņā, kas jānosaka dalībvalstīm, bet ne vēlāk kā līdz 15. maijam pirmajā gadā pēc vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, saistītā atbalsta iekļaušanas, Regulas (EK) Nr. 73/2009 46.–48. panta piemērošanas, vai tās pašas regulas 41., 57. panta vai 68. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas gados. Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija drīkst noteikt vēlāku datumu, bet ne vēlāku kā 15. jūnijs.

2. Dalībvalstis var nolemt, ka pieteikumu par tiesībām uz maksājumu iesniedz vienlaikus ar pieteikumu par maksājumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu.

III NODAĻA

Ganāmpulka atbalsta pieteikumi

16. pants

Prasības, kas attiecas uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem

1. Ganāmpulka atbalsta pieteikumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

a)	lauksaimnieka identitāti,

b)	norādi uz vienoto pieteikumu, ja tas jau ir iesniegts,

c)	to katra veida dzīvnieku skaitu, par kuriem ir iesniegts pieteikums par atbalstu, un attiecībā uz liellopiem norāda dzīvnieku identifikācijas kodu,

d)	attiecīgā gadījumā iekļauj lauksaimnieka apņemšanos audzēt c) apakšpunktā minētos dzīvniekus savā saimniecībā turēšanas periodā un informāciju par atrašanās vietu vai vietām, kur dzīvniekus turēs, tostarp attiecīgo periodu vai periodus,

e)	attiecīgā gadījumā iekļauj individuālo ierobežojumu vai individuālo maksimāli pieļaujamo apjomu attiecībā uz attiecīgajiem dzīvniekiem,

attiecīgā gadījumā individuālo piena atskaites daudzumu, kas lauksaimniekam pieejams 31. martā vai, ja attiecīgā dalībvalsts nolemj izmantot atkāpi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1121/2009 85. pantā, tad attiecīgā kalendārā gada 1. aprīlī; ja šis daudzums pieteikuma iesniegšanas dienā nav zināms, tad to pēc iespējas drīzāk paziņo kompetentajai iestādei,

g)	lauksaimnieka paziņojumu, ka viņam ir zināmi visi nosacījumi, kuri attiecas uz konkrēto atbalstu.

Ja dzīvnieku pārved uz citu atrašanās vietu turēšanas periodā, tad lauksaimnieks iepriekš rakstiski informē kompetento iestādi, ja vien attiecīgā dalībvalsts nenolemj nepieprasīt šo informāciju, ar nosacījumu, ka elektroniskā liellopu datubāze sniedz tādu pārliecinātības un īstenošanas līmeni, kas vajadzīgs atbalsta shēmu pareizai pārvaldībai, un ka informācija minētajā datubāzē ir pietiekama, lai identificētu dzīvnieku atrašanās vietu.

2. Dalībvalstis katram dzīvnieku turētājam nodrošina tiesības bez ierobežojumiem, pieņemamā termiņā un bez pārliekas kavēšanās iegūt no kompetentās iestādes informāciju par elektroniskajā liellopu datubāzē iekļautajiem datiem, kas attiecas uz viņu un viņa audzētajiem dzīvniekiem. Iesniedzot atbalsta pieteikumu, lauksaimnieks apliecina, ka minētie dati ir pareizi un pilnīgi, vai arī viņš izlabo nepareizos datus vai pievieno iztrūkstošos datus.

3. Dalībvalstis var nolemt, ka daļa no 1. punktā minētās informācijas nav jāiekļauj atbalsta pieteikumā, ja minētā informācija jau paziņota kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis var ieviest kārtību, kādā datus no elektroniskās liellopu datubāzes var izmantot atbalsta pieteikumā, ja attiecīgā elektroniskā liellopu datubāze nodrošina tādu pārliecinātības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu pareizai pārvaldībai. Tāda kārtība var ietvert sistēmu, saskaņā ar kuru lauksaimnieks var pieprasīt atbalstu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dienā, kas jānosaka dalībvalstij, var pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz elektroniskajā liellopu datubāzē iekļautajiem datiem. Tādā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	saskaņā ar konkrētajai atbalsta shēmai piemērojamiem noteikumiem attiecīgo turēšanas periodu sākuma un beigu datums ir skaidri noteikts un zināms lauksaimniekam,

lauksaimniekam ir zināms, ka visus dzīvniekus, par kuriem potenciāli var pretendēt uz atbalstu un attiecībā uz kuriem konstatē nepareizu identifikāciju vai reģistrāciju liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēti šīs regulas 65. pantā minētie pārkāpumi.

4. Dalībvalstis var paredzēt, ka daļu no 1. punktā minētās informācijas var nosūtīt vai nosūta ar minēto dalībvalstu apstiprinātas organizācijas vai organizāciju starpniecību. Par nosūtītajiem datiem atbildīgs tomēr joprojām ir lauksaimnieks.

IV NODAĻA

Atbalsts cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķais maksājums par cukuru un atsevišķais maksājums par augļiem un dārzeņiem

17. pants

Prasības, kas attiecas uz atbalsta pieteikumiem, lai saņemtu atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķo maksājumu par cukuru un atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem

1. Lauksaimnieki, kuri piesakās uz atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 7. iedaļā, lauksaimnieki, kas piesakās atsevišķajam maksājumam par cukuru, kā paredzēts minētās regulas 126. pantā, un lauksaimnieki, kas piesakās atsevišķajam maksājumam par augļiem un dārzeņiem, kā paredzēts minētās regulas 127. pantā, iesniedz atbalsta pieteikumus, kuros iekļauta visa vajadzīgā informācija, lai tiesības uz atbalstu tiktu apliecinātas, un jo īpaši šādi dati:

a)	lauksaimnieka identitāte,

b)	lauksaimnieka paziņojums, ka viņam ir zināmi visi nosacījumi, kuri attiecas uz konkrēto atbalstu.

Pieteikumā cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem paredzētajam atbalstam iekļauj arī Regulas (EK) Nr. 73/2009 94. pantā minētā piegādes līguma kopiju.

2. Atbalsta pieteikumus, kas minēti 1. punktā, iesniedz līdz dalībvalstu noteiktajam datumam, kas nedrīkst būt vēlāks kā 15. maijs, bet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – 15. jūnijs.

Dalībvalstis var paredzēt, ka 1. punkta otrajā daļā minētā piegādes līguma kopiju var iesniegt vēlāk atsevišķi, tomēr ne vēlāk kā pieteikuma iesniegšanas gada 1. decembrī.

V NODAĻA

Pieteikšanās uz īpašo atbalstu, kas nav platībmaksājumi vai maksājumi par ganāmpulku

18. pants

Prasības, kas attiecas uz atbalsta pieteikumiem īpašajam atbalstam, kas nav platībmaksājumi vai maksājumi par ganāmpulku

1. Lauksaimnieki, kuri piesakās uz īpašo atbalstu, uz ko neattiecas šīs sadaļas I, II vai III nodaļā minētie pieteikumi, iesniedz atbalsta pieteikumus, kuros iekļauta visa vajadzīgā informācija, lai tiesības uz atbalstu tiktu apliecinātas, un jo īpaši šādi dati:

a)	lauksaimnieka identitāte,

b)	lauksaimnieka paziņojums, ka viņam ir zināmi visi nosacījumi, kuri attiecas uz konkrēto atbalstu,

c)	attiecīgā gadījumā visi vajadzīgie apstiprinošie dokumenti, lai apliecinātu tiesības uz attiecīgo pasākumu.

Atbalsta pieteikumu iesniedz dalībvalstu noteiktā termiņā. Datumu nosaka tā, lai būtu pietiekami daudz laika pirms maksāšanas verificēt atbilstības nosacījumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. panta 3. punktā.

2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķiem, ja lauksaimnieks piesakās uz īpašo atbalstu saistībā ar ieguldījumu pasākumiem, tad pieteikumā iekļauj arī visu attiecīgo apstiprinošo dokumentu kopijas, piemēram, faktūrrēķinu kopijas un to dokumentu kopijas, kuri apliecina lauksaimnieka veiktos maksājumus. Ja tādas kopijas vai dokumentus nevar iesniegt, tad lauksaimnieka veiktos maksājumus apstiprina ar dokumentiem, kuriem ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība.

3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķiem, ja lauksaimnieks piesakās uz īpašo atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļā, un ja individuālais maksājums ir pamatots uz faktiskajām izmaksām vai faktiskajiem ienākumu zudumiem, tad pieteikumā iekļauj arī visu to attiecīgo apstiprinošo dokumentu kopijas, kuri apliecina faktiski radušās papildu izmaksas un ienākumu zudumus saskaņā ar minētās regulas 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu.

4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķiem, ja lauksaimnieks piesakās uz īpašo atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta d) apakšpunktā, tad pieteikumā iekļauj arī apdrošināšanas līguma, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1120/2009 13. pantā, kopiju un pierādījumu par iemaksas veikšanu.

5. Dalībvalstis var noteikt, ka 2., 3. un 4. punktā minētos dokumentus vai kopijas var vēlāk iesniegt atsevišķi. Datums ir noteikts tā, lai būtu pietiekami daudz laika pirms maksāšanas verificēt atbilstības nosacījumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. panta 3. punktā.

19. pants

Kopfondu pieteikumi

1. Kopfondi, kuri pieprasa īpašo atbalstu, iesniedz atbalsta pieteikumu, kurā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai būtu iespējams konstatēt tiesības uz atbalstu, jo īpaši šādi dati:

a)	kopfonda identitāte,

b)	tā pasākumu dokumentācija, kura rezultātā veikti kompensācijas maksājumi fondam piederīgajiem lauksaimniekiem,

c)	datumi, kad veikti kompensācijas maksājumi fondam piederīgajiem lauksaimniekiem,

d)	to fondam piederīgo lauksaimnieku identitāte, kuri saņem fonda kompensācijas maksājumus,

e)	samaksātās kompensācijas kopsumma,

f)	kopfonda apliecinājums, ka tam ir zināmi nosacījumi, kuri attiecas uz konkrēto atbalstu.

2. Dalībvalstis nosaka galīgo datumu, līdz kuram kopfondi iesniedz īpašā atbalsta pieteikumus. Datums ir noteikts tā, lai būtu pietiekami daudz laika pirms maksāšanas verificēt atbilstības nosacījumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 29. panta 3. punktā.

VI NODAĻA

Kopīgi noteikumi

20. pants

Procedūru vienkāršošana

1. Neskarot šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 73/2009 īpašos noteikumus, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visa veida paziņojumus saskaņā ar šo regulu lauksaimnieks nosūta iestādēm un otrādi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tādā gadījumā veic attiecīgus pasākumus, lai jo īpaši nodrošinātu, ka:

a)	lauksaimnieks ir nepārprotami identificēts,

b)	lauksaimnieks izpilda visas prasības saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu,

c)	pārsūtītie dati ir ticami, ņemot vērā attiecīgās atbalsta shēmas pareizu pārvaldību; ja izmanto datus, kas iekļauti elektroniskajā liellopu datubāzē, tad minētā datubāze nodrošina tādu pārliecinātības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu pareizai pārvaldībai,

d)	ja pavaddokumentus nevar pārsūtīt elektroniski, tad kompetentās iestādes saņem minētos dokumentus tajos pašos termiņos, kas paredzēti, ja informāciju nosūta, izmantojot neelektroniskus saziņas līdzekļus,

e)	lauksaimniekus, kuri pieteikumu iesniegšanai izmanto neelektroniskus saziņas līdzekļus, un lauksaimniekus, kuri izvēlas datus pārsūtīt elektroniski, savstarpēji nediskriminē.

2. Attiecībā uz atbalsta pieteikumu iesniegšanu dalībvalstis saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem var paredzēt vienkāršotas procedūras, ja dati jau ir pieejami iestādēm, jo īpaši tad, ja situācija kopš nesenākās atbalsta pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu nav mainījusies.

3. Informāciju, kas prasīta visos kopā ar atbalsta pieteikumu iesniedzamajos apstiprinošajos dokumentos, kompetentā iestāde, ja tas iespējams, var pieprasīt tieši no informācijas avota.

21. pants

Acīmredzamu kļūdu koriģēšana

Neskarot 11.–20. pantu, atbalsta pieteikumā var izdarīt labojumus jebkurā laikā pēc tā iesniegšanas, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

22. pants

Atkāpe no pieteikumu iesniegšanas galīgā datuma

Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 5. panta 1. punkta, ja atbalsta pieteikumu vai visu apstiprinošu dokumentu, līgumu vai deklarāciju iesniegšanas galīgais datums saskaņā ar šo sadaļu vai vienotā pieteikuma grozījumu iesniegšanas galīgais datums ir valsts svētku diena, sestdiena vai svētdiena, tad uzskata, ka minētais datums ir pirmā nākamā darbdiena (18).

Pirmo daļu piemēro arī lauksaimnieku pieteikumiem uz vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 56. pantu un lauksaimnieku pieteikumiem uz tiesībām uz maksājumu saskaņā ar šīs regulas 15. pantu.

23. pants

Novēlota iesniegšana

1. Izņemot 75. pantā minētos nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, ja atbalsta pieteikumu saskaņā ar šo regulu iesniedz pēc attiecīgā termiņa beigām, tad summas, kādas lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja pieteikums būtu iesniegts noteiktajā termiņā, samazina par 1 % par katru nokavēto darbdienu.

Neskarot konkrētus pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar vajadzību savlaicīgi iesniegt apstiprinošus dokumentus, lai varētu plānot un veikt efektīvas pārbaudes, pirmo daļu piemēro arī dokumentiem, līgumiem un deklarācijām, kas jāiesniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 12. un 13. pantu, ja tādi dokumenti, līgumi un deklarācijas ir būtiski attiecībā uz tiesībām saņemt attiecīgo atbalstu. Tādā gadījumā samazinājumu piemēro summai, kas maksājama kā attiecīgais atbalsts.

Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendārajām dienām, tad pieteikumu uzskata par nepieņemamu.

2. Izņemot 75. pantā minētos nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, ja vienotā pieteikuma grozījumus iesniedz pēc galīgā datuma, kas paredzēts 14. panta 2. punktā, tad summas saistībā ar lauksaimniecības zemes faktisko izmantošanu samazina par 1 % par katru nokavēto darbdienu.

Vienotā pieteikuma grozījumi ir pieļaujami tikai līdz vienotā pieteikuma novēlotas iesniegšanas vēlākajam datumam, kā noteikts 1. punkta trešajā daļā. Ja minētais datums ir agrāk par 14. panta 2. punktā paredzēto datumu vai tas pats, tad vienotā pieteikuma grozījumus pēc 14. panta 2. punktā noteiktā datuma tomēr uzskata par nepieņemamiem.

24. pants

Novēlota pieteikumu iesniegšana par tiesību uz maksājumu piešķiršanu

Izņemot 75. pantā minētos nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, ja pieteikumu par tiesību piešķiršanu vai attiecīgā gadījumā palielināšanu iesniedz pēc galīgā datuma, kas noteikts atbilstīgi šīs regulas 15. pantam vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 56. panta 1. punktam, tad tajā gadā maksājamās summas attiecībā uz lauksaimniekam piešķiramajām tiesībām uz maksājumu samazina par 3 % par katru nokavēto darbdienu.

Ja tāds kavējums pārsniedz 25 kalendārās dienas, tad pieteikumu uzskata par nepieņemamu un lauksaimniekam nepiešķir tiesības uz maksājumu.

25. pants

Atbalsta pieteikumu atsaukšana

1. Atbalsta pieteikumu var jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji rakstiski atsaukt.

Ja dalībvalsts izmanto 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētās iespējas, tad minētā dalībvalsts var paredzēt, ka paziņojumi elektroniskajai liellopu datubāzei par dzīvnieku, kas aizvests no saimniecības, var aizstāt rakstisku atsaukšanu.

2. Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi lauksaimnieku par pārkāpumiem atbalsta pieteikumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi lauksaimniekam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, un ja šajā pārbaudē uz vietas atklāj pārkāpumus, tad nav atļauts atsaukt tās atbalsta pieteikuma daļas, attiecībā uz kurām ir konstatēti pārkāpumi.

3. Pēc atsaukšanas saskaņā ar 1. punktu prasītājs ir tādā pašā situācijā, kādā viņš bija, pirms iesniedza attiecīgo atbalsta pieteikumu vai atbalsta pieteikuma daļu.

III SADAĻA

KONTROLE

I NODAĻA

Kopīgi noteikumi

26. pants

Vispārīgi principi

1. Šajā regulā paredzētās administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi attiecībā uz atbilstību noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirts atbalsts, un attiecībā uz prasībām un standartiem, kas attiecas uz savstarpēju atbilstību.

2. Attiecīgos atbalsta pieteikumus noraida, ja lauksaimnieka vai viņa pārstāvja vainas dēļ nav iespējams veikt pārbaudes uz vietas.

27. pants

Paziņojumi par pārbaudēm uz vietas

1. Ja netiek apdraudēts pārbaudes mērķis, tad par pārbaudēm uz vietas var sniegt iepriekšēju paziņojumu. Paziņojumus nesniedz drīzāk kā noteikti nepieciešams, un tos nedrīkst sniegt vairāk kā 14 dienas iepriekš. Tomēr paziņojumu par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem nedrīkst sniegt vairāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami tiesību aktiem un standartiem saistībā ar savstarpēju atbilstību, paredz, ka pārbaudei uz vietas jābūt iepriekš nepieteiktai, tad šie noteikumi attiecas arī uz savstarpējas atbilstības pārbaudēm uz vietas.

2. Attiecīgā gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas un citas pārbaudes, kas paredzētas Kopienas noteikumos, veic vienlaikus.

II NODAĻA

Atbilstības kritēriju pārbaudes

I sadaļa

Administratīvās pārbaudes

28. pants

Kontrolpārbaudes

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 20. pantā minētās administratīvās pārbaudes nodrošina pārkāpumu atklāšanu, jo īpaši automātisko atklāšanu, izmantojot datorizētus līdzekļus, tostarp kontrolpārbaudes:

attiecībā uz attiecīgi deklarētām tiesībām uz maksājumu un deklarētiem zemes gabaliem, lai nepieļautu viena un tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu vienā un tajā pašā kalendārajā vai tirdzniecības gadā un lai novērstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 I un IV pielikumā uzskaitītajām platībatkarīgā atbalsta shēmām piešķirta atbalsta nepamatotu uzkrāšanos,

b)	attiecībā uz tiesībām uz maksājumu, lai verificētu to esību un tiesības pretendēt uz atbalstu,

c)	attiecībā uz vienotajā pieteikumā deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem un lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā iekļautajiem bāzes zemes gabaliem, lai verificētu tiesības pretendēt uz atbalstu par platībām kā tādām,

d)	attiecībā uz tiesībām uz maksājumu un apstiprināto platību, lai verificētu, vai kopā ar tiesībām ir deklarēts līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta 2. punktā,

e)	lai, izmantojot elektronisko liellopu datubāzi, verificētu tiesības pretendēt uz atbalstu un nepieļautu viena un tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu vienā un tajā pašā kalendārajā gadā,

f)	starp lauksaimniecības zemes gabaliem, kas deklarēti vienotajā pieteikumā, un zemes gabaliem, attiecībā uz kuriem veikta oficiālā pārbaude un kuri atzīti par atbilstīgiem Regulas (EK) Nr. 73/2009 87. panta 1. punkta prasībām,

g)	starp lauksaimniecības zemes gabaliem, kas deklarēti vienotajā pieteikumā, un zemes gabaliem, ko dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 89. pantu atļāvušas kokvilnas audzēšanai,

starp lauksaimnieku deklarācijām vienotajā pieteikumā par to, ka viņi ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedri, informāciju atbilstīgi šīs regulas 13. panta 5. punkta b) apakšpunktam un informāciju, ko nosūtījušas attiecīgās apstiprinātās starpnozaru organizācijas, lai verificētu, vai ir tiesības uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 92. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu,

i)	starp informāciju, kas norādīta piegādes līgumā, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 94. pantā, un informāciju par piegādi, ko sniedz cukura ražotājs.

2. Ziņojumam par kontrolpārbaudēs atklātajiem pārkāpumiem seko jebkura cita piemērota administratīva procedūra un vajadzības gadījumā pārbaude uz vietas.

3. Ja uz bāzes zemes gabalu attiecas divu vai vairāku lauksaimnieku atbalsta pieteikums saskaņā ar vienu un to pašu atbalsta shēmu un ja kopējā deklarētā platība pārsniedz lauksaimniecības zemes platību par lielumu, uz kuru attiecas pieļaujamā mērījumu novirze saskaņā ar 34. panta 1. punktu, tad dalībvalstis var paredzēt proporcionālu attiecīgo platību samazinājumu. Tādā gadījumā attiecīgie lauksaimnieki var pārsūdzēt lēmumu par samazinājumu, pamatojoties uz to, ka kāds no citiem attiecīgajiem lauksaimniekiem ir pārdeklarējis savas platības, pārkāpjot pieļaujamo novirzi un nodarot viņam kaitējumu.

29. pants

Īpašā atbalsta administratīvās pārbaudes

1. Jāpārbauda visi pieteikumi par katru pasākumu saskaņā ar īpašo atbalstu, attiecībā uz kuru ir tehniski iespējams veikt administratīvo pārbaudi. Pārbaudes jo īpaši nodrošina, ka:

a)	ir izpildīti nosacījumi, lai varētu pretendēt uz īpašo atbalstu,

b)	nenotiek dubulta finansēšana ar citu Kopienas shēmu starpniecību,

c)	lauksaimniekiem netiek izmaksātas pārmērīgas kompensācijas saistībā ar finanšu ieguldījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 70. panta 3. punktā un 71. panta 7. punktā, un

d)	attiecīgā gadījumā ir iesniegti apstiprinošie dokumenti, un tie apliecina tiesības pretendēt uz atbalstu.

2. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var izmantot no citiem dienestiem, iestādēm vai organizācijām saņemtus pierādījumus, lai verificētu, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji. Tomēr tām jāpārliecinās, ka konkrētais dienests, iestāde vai organizācija savā darbībā ievēro standartu, kas ir pietiekams, lai pārbaudītu atbilstības kritēriju ievērošanu.

II iedaļa

Pārbaudes uz vietas

I apakšiedaļa

Kopīgi noteikumi

30. pants

Kontroles intensitāte

1. Kopējais pārbaužu uz vietas skaits, ko veic katru gadu, attiecas uz vismaz 5 % visu lauksaimnieku, kuri piesakās attiecīgi uz vienotā maksājuma shēmu, vienoto platībatkarīgo maksājumu shēmu vai platībatkarīgajiem maksājumiem saskaņā ar īpašo atbalstu. Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudes uz vietas attiecas uz vismaz 3 % lauksaimnieku, kuri iesnieguši pieteikumu atbalsta saņemšanai saskaņā ar citām platībatkarīgā atbalsta shēmām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā.

2. Kopējais pārbaužu uz vietas skaits, ko veic katru gadu, attiecas vismaz uz:

obligāto kontroles intensitāti, kas ir 30 % vai 20 % no Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. pantā minētajām kaņepju audzēšanai deklarētajām platībām.

Ja dalībvalsts jau ir ieviesusi tādas audzēšanas iepriekšēja apstiprinājuma sistēmu un jau ir Komisijai darījusi zināmus savus sīki izstrādātos noteikumus un nosacījumus saistībā ar minēto sistēmu pirms Regulas (EK) Nr. 796/2004 stāšanās spēkā, tad visus minēto sīki izstrādāto noteikumu un nosacījumu grozījumus bez liekas kavēšanās dara zināmus Komisijai;

5 % no visiem lauksaimniekiem, kuri piesakās uz atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmu par liellopiem, maksājumiem par dzīvnieku vai ganāmpulka vienības maksājumiem par liellopiem saskaņā ar īpašo atbalstu vai īpašu atbalstu, kura pamatā ir individuālās piena kvotas, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 65. pantu, vai īpašo atbalstu, kas pamatots ar faktiski saražoto piena daudzumu. Ja tomēr elektroniskā liellopu datubāze nenodrošina tādu pārliecinātības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu pareizai pārvaldībai, tad procentuālo daļu palielina līdz 10 %.

Minētās pārbaudes uz vietas attiecas arī uz vismaz 5 % no visiem tiem dzīvniekiem katrā atbalsta shēmā, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums;

5 % no visiem lauksaimniekiem, kuri piesakās uz atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmu par aitām/kazām un maksājumiem par dzīvnieku vai ganāmpulka vienības maksājumiem par aitām/kazām saskaņā ar īpašo atbalstu. Minētajās pārbaudēs uz vietas pārbauda arī vismaz 5 % no visiem dzīvniekiem, par kuriem pieprasa atbalstu. Ja tomēr Regulas (EK) Nr. 21/2004 8. pantā paredzētā elektroniskā datubāze par aitām/kazām nenodrošina tādu pārliecinātības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu pareizai pārvaldībai, tad lauksaimnieku procentuālo daļu palielina līdz 10 %;

d)	10 % visu lauksaimnieku, kuri piesakās uz īpašo atbalstu un nav minēti 1. punktā un šā punkta b) un c) apakšpunktā, izslēdzot pasākumu, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e)	10 % pārējo dienestu, iestāžu vai organizāciju, kuras sniedz pierādījumus, lai verificētu atbilstības kritēriju ievērošanu, kā minēts 29. panta 2. punktā;

f)	100 % kopfondu, kuri piesakās uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto atbalstu;

attiecībā uz atbalsta pieteikumiem kultūratkarīgam maksājumam par kokvilnu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļu – 20 % no atbilstīgi minētās regulas 91. pantam apstiprinātajām starpnozaru organizācijām, kuru biedri saskaņā ar viņu vienotajiem pieteikumiem ir lauksaimnieki;

attiecībā uz atbalsta pieteikumiem cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 7. iedaļu par cukura ražotāju kontroli par kvotu cukura daudzumu, kuru iegūst no cukurbietēm un cukurniedrēm, kas piegādāts saskaņā ar minētās regulas 94. pantu, vismaz 5 % no pieteikumu iesniedzējiem, kuri veic piegādes attiecīgajam ražotājam.

3. Ja pārbaudēs uz vietas atklāj būtiskus pārkāpumus saistībā ar konkrētu atbalsta shēmu vai reģionu, vai reģiona daļu, tad kompetentā iestāde attiecīgi palielina pārbaužu uz vietas skaitu kārtējā gadā un attiecīgi palielina to lauksaimnieku procentuālo daļu, kuru pārbaude uz vietas jāveic nākamajā gadā.

4. Ja paredzēts, ka pārbaudē uz vietas īpašus elementus var īstenot, pamatojoties uz izlasi, tad minētā izlase nodrošina ticamu un reprezentatīvu kontroles intensitāti. Dalībvalstis nosaka izlases izraudzīšanās kritērijus. Ja minētās izlases pārbaudē atklāj pārkāpumus, tad izlases apjomu un jomu attiecīgi paplašina.

31. pants

Kontrolparauga atlase

1. Kontrolparaugus pārbaudēm uz vietas, ko veic saskaņā ar šo regulu, izraugās kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska analīzi un iesniegto atbalsta pieteikumu reprezentativitāti.

Lai nodrošinātu reprezentativitāti, dalībvalstis pēc nejaušības principa izraugās vismaz 20–25 % no to lauksaimnieku skaita, attiecībā uz kuriem jāveic pārbaude uz vietas, kā paredzēts 30. panta 1. un 2. punktā.

Tomēr, ja lauksaimnieku skaits, kuriem jāveic pārbaudes uz vietas, pārsniedz obligāto lauksaimnieku skaitu, kuriem jāveic pārbaudes uz vietas atbilstoši 30. panta 1. un 2. punktam, tad nejaušā atlasē izvēlēto lauksaimnieku skaits papildu atlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

2. Riska analīzes efektivitāti novērtē un atjaunina reizi gadā:

a)	nosakot katra riska faktora būtiskumu,

b)	salīdzinot rezultātus, kas iegūti, pārbaudot pēc riska principa atlasītu paraugu un pēc nejaušības principa atlasītu paraugu, kas minēts 1. punkta otrajā daļā,

c)	ņemot vērā konkrēto situāciju dalībvalstī.

3. Kompetentā iestāde veic to iemeslu uzskaiti, pamatojoties uz kuriem katrs lauksaimnieks izraudzīts saistībā ar pārbaudi uz vietas. Inspektors, kas veic pārbaudi uz vietas, pirms pārbaudes uz vietas sākuma par to tiek pienācīgi informēts.

4. Attiecīgā gadījumā kontrolizlasi var daļēji izraudzīties pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Pagaidu izlasi papildina, kad pieejami visi attiecīgie pieteikumi.

32. pants

Kontroles ziņojums

1. Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas noformē kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

a)	pārbaudītās atbalsta shēmas un pieteikumus,

b)	klātesošās personas,

c)	pārbaudītos lauksaimniecības zemes gabalus, izmērītos lauksaimniecības zemes gabalus, tostarp attiecīgā gadījumā mērījumu rezultātus par katru izmērīto lauksaimniecības zemes gabalu un izmantotās mērīšanas metodes,

konstatēto dzīvnieku skaitu un veidu un attiecīgā gadījumā krotāliju numurus, ierakstus reģistrā un elektroniskajā datubāzē par liellopiem un/vai aitām/kazām, un visus pārbaudītos apstiprinošos dokumentus, pārbaužu rezultātus un attiecīgā gadījumā īpašus novērojumus par atsevišķiem dzīvniekiem un/vai viņu identifikāciju kodu,

e)	vai lauksaimnieks ir bijis brīdināts par apmeklējumu, un ja ir bijis, tad tāda iepriekšēja paziņojuma laiku,

f)	norādes par visiem īpašiem kontroles pasākumiem, kas jāveic saistībā ar atsevišķām atbalsta shēmām,

g)	norādi par visiem veiktajiem kontroles papildpasākumiem.

2. Lauksaimniekam sniedz iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē, un papildināt to ar saviem novērojumiem. Ja ir konstatēti pārkāpumi, tad lauksaimnieks saņem kontroles ziņojuma kopiju.

Ja pārbaude uz vietas veikta, izmantojot attālo uzrādi saskaņā ar 35. pantu, tad dalībvalstis var nolemt nesniegt lauksaimniekam vai viņa pārstāvim iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja minētajā pārbaudē, izmantojot attālo uzrādi, nav konstatēti pārkāpumi. Ja šādās pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, tad iespēju parakstīt ziņojumu sniedz, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz atbalsta samazinājumiem vai nepiešķiršanu.

II apakšiedaļa

To vienoto pieteikumu pārbaudes uz vietas, kas attiecas uz platībatkarīgā atbalsta shēmām

33. pants

Pārbaužu uz vietas elementi

Pārbaudes uz vietas attiecas uz visiem lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem pieprasa atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, izņemot zemes gabalus, uz kuriem attiecas pieteikumi atbalsta saņemšanai par sēklām saskaņā ar minētās regulas 87. pantu. Platības, kurās veic pārbaudi uz vietas, tomēr var faktiski noteikt tikai attiecībā uz izlasi, kurā iekļauj vismaz 50 % lauksaimniecības zemes gabalu, par kuriem ir iesniegti pieteikumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā noteiktajām atbalsta shēmām, ja minētā izlase nodrošina ticamu un reprezentatīvu kontroles intensitāti gan attiecībā uz pārbaudīto platību, gan arī uz pieprasīto atbalstu. Ja šajā pārbaudē uz vietas atklāj novirzes no normas, tad faktiski pārbaudīto lauksaimniecības zemes gabalu izlasi palielina.

Ja iespējams, dalībvalstis var izmantot attālo uzrādi saskaņā ar 35. pantu, kā arī globālo satelītu navigācijas sistēmu.

34. pants

Platību apstiprināšana

1. Lauksaimniecības zemes gabalu platības apstiprina, izmantojot līdzekļus, kuri, kā pierādīts, nodrošina mērījumu kvalitāti, kas vismaz atbilst piemērojamo, Kopienas līmenī pieņemto tehnisko standartu prasībām.

Mērījumu pielaidi nosaka ar maksimāli 1,5 m buferzonu, kuru piemēro lauksaimniecības zemes gabala perimetram. Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes gabalu nepārsniedz 1,0 ha.

2. Lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību var ņemt vērā, ja to pilnīgi izmanto saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona ierastajām normām. Citos gadījumos ņem vērā faktiski izmantoto platību.

Attiecībā uz tiem reģioniem, kuros konkrēti elementi, jo īpaši žogi, grāvji un mūri, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības prakses, ko izmanto augkopībā vai zemes izmantošanā, dalībvalstis var nolemt, ka attiecīgā platība uzskatāma par daļu no pilnīgi izmantotās platības, ja tā nepārsniedz kopējo platumu, kas jānosaka dalībvalstīm. Minētajam platumam jāatbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā, un tas nepārsniedz 2 metrus.

Ja dalībvalstis pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 30. panta 2. punkta trešo daļu paziņojušas Komisijai platumu, kas pārsniedz 2 metrus, tad tomēr joprojām var izmantot minēto platumu.

3. Visi elementi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos vai kas var būt labu lauksaimniecības un vides apstākļu daļa, kā norādīts minētās regulas 6. pantā un III pielikumā, ir lauksaimniecības zemes gabala kopējās platības daļa.

4. Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta 2. punktu, lauksaimniecības zemes gabalu ar kokiem uzskata par platību, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām, ja lauksaimniecības darbības vai attiecīgā gadījumā paredzēto ražošanu var veikt līdzīgā veidā kā uz zemes gabaliem bez kokiem tajā pašā platībā.

5. Ja platību izmanto kopīgi, tad kompetentās iestādes to nosacīti iedala atsevišķiem lauksaimniekiem proporcionāli viņu tiesībām izmantot minēto zemi vai tam, cik daudz viņi to izmanto.

6. Tiesības pretendēt uz atbalstu par lauksaimniecības zemes gabaliem verificē, izmantojot atbilstošus līdzekļus. Tālab vajadzības gadījumā pieprasa papildu pierādījumus.

35. pants

Attālā uzrāde

1. Ja dalībvalsts piemēro 33. panta otrajā daļā paredzēto iespēju veikt pārbaudes uz vietas, izmantojot attālo uzrādi, tad tā:

a)	veic visu pārbaudāmajā pieteikumā minēto lauksaimniecības zemes gabalu satelītuzņēmumu vai aerofotouzņēmumu fotointerpretāciju, lai identificētu zemes nosegumu un izmērītu platību,

b)	veic visu to lauksaimniecības zemes gabalu fiziskas pārbaudes laukā, attiecībā uz kuriem fotointerpretācija kompetentajai iestādei nesniedz iespēju pārliecināties par deklarācijas pareizību.

2. Ja kārtējā gadā vairs nav iespējams veikt pārbaudes ar attālo uzrādi, tad piemēro 30. panta 3. punktā minētās papildu pārbaudes, veicot tradicionālās pārbaudes uz vietas.

36. pants

Pārbaudes uz vietas saistībā ar īpašajām tiesībām

Dalībvalstis nosaka procedūras to lauksaimnieku pārbaudēm uz vietas, kuri deklarē īpašas tiesības, lai nodrošinātu aktivēšanas prasības izpildi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 44. pantā.

37. pants

To pārbaužu uz vietas elementi, kas attiecas uz atbalsta pieteikumiem par sēklām

Pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar atbalsta pieteikumiem par sēklām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 87. pantu, jo īpaši ietver:

tā lauksaimnieka pārbaudes, kurš pieprasījis atbalstu:

i)	attiecībā uz visiem zemes gabaliem, lai verificētu katrā deklarētajā zemes gabalā iesēto sēklu sugas vai šķirņu grupas,

ii)	attiecībā uz visiem dokumentiem, lai pārbaudītu vismaz pirmo to sēklu saņēmēju, par kurām pieprasīts atbalsts,

iii)	visas pārbaudes, ko dalībvalstis uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu, ka atbalstu nemaksā par nesertificētam sēklām vai sēklām no trešām valstīm;

ja sēklu pirmais saņēmējs ir selekcionārs vai sēklu audzēšanas uzņēmums, tad veic papildu pārbaudes to telpās, lai nodrošinātu, ka:

i)	selekcionārs vai sēklu audzēšanas uzņēmums ir faktiski nopircis sēklas un samaksājis par tām saskaņā ar audzēšanas līgumu,

ii)	maksājums par sēklām ir atspoguļots selekcionāra vai sēklu audzēšanas uzņēmuma finanšu pārskatos,

iii)	sēklas faktiski tika tirgotas sēšanai. Tādēļ veic selekcionāra vai sēklu audzēšanas uzņēmuma krājumu un finanšu uzskaites fiziskas un dokumentāras pārbaudes;

c)	attiecīgā gadījumā veic tiešo lietotāju pārbaudes.

Pirmā daļas b) apakšpunkta iii) daļas mērķiem “tirgot” nozīmē darīt pieejamu vai uzkrāt, izstādīt pārdošanai, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai piegādāt citai personai.

38. pants

Apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaudes uz vietas

Saistībā ar pieteikumiem atbalstam saskaņā ar kultūratkarīgajiem maksājumiem par kokvilnu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļā, apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaudēs uz vietas verificē tādu organizāciju apstiprināšanas kritērijus un organizāciju biedru sarakstu.

39. pants

Cukura ražotāju pārbaudes uz vietas

Cukura ražotāju pārbaudēs uz vietas, pamatojoties uz pieteikumiem atbalstam par cukurbietēm cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 7. iedaļā, verificē:

a)	informāciju lauksaimnieku iesniegtajos piegādes līgumos,

b)	kompetentajām iestādēm iesniegtās informācijas par piegādēm pareizību,

c)	piegādēs izmantoto svaru sertifikāciju,

d)	laboratorijā veikto to oficiālo analīžu rezultātus, kuru nolūks bija noteikt saharozes procentuālo daudzumu piegādātajās cukurbietēs un cukurniedrēs.

40. pants

Tetrahidrokanabinola satura pārbaude kaņepju kultūrai

1. Sistēma, kas dalībvalstīm jāizmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktu tetrahidrokanabinola (turpmāk “THC”) satura noteikšanai audzētajos kultūraugos, ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde saglabā datus par konstatēto THC saturu. Šajos datos attiecībā uz katru šķirni noteikti iekļauj norādes par katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar diviem cipariem aiz komata, izmantoto procedūru, veikto pārbaužu skaitu, parauga ņemšanas vietu un valsts mērogā veiktajiem pasākumiem.

Ja jebkura parauga THC saturs pārsniedz Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā noteikto, tad dalībvalsts ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot veidlapu, ko Komisija darījusi tām pieejamu, vēlākais līdz konkrētā tirdzniecības gada 15. novembrim paziņo Komisijai ziņojumu par visu konstatēto THC saturu attiecībā uz tādu šķirni. Šajā ziņojumā norāda katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar diviem cipariem aiz komata, izmantoto procedūru, veikto pārbaužu skaitu, parauga ņemšanas vietu un valsts mērogā veiktos pasākumus.

3. Ja attiecīgās šķirnes visu paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā noteikto, tad nākamajā tirdzniecības gadā attiecībā uz konkrēto šķirni dalībvalstis izmanto šīs regulas I pielikumā paredzēto B procedūru. Šo procedūru izmanto turpmāko tirdzniecības gadu laikā, ja vien visu attiecīgās šķirnes paraugu THC saturs pēc analīžu rezultātiem nav zemāks par Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā norādīto.

Ja otro gadu pēc kārtas attiecīgās šķirnes visu paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā noteikto saturu, tad dalībvalsts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EK (19) 18. pantu lūdz atļauju noteikt aizliegumu laist tirdzniecībā tādu šķirni. Tādu lūgumu nosūta Komisijai vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 15. novembrim. Sākot ar nākamo gadu, par to šķirni, attiecībā uz kuru iesniegts tāds lūgums, tiešos maksājumus attiecīgajā dalībvalstī saņemt vairs nevar.

4. Kaņepju kultūras turpina audzēt parastos augšanas apstākļos saskaņā ar vietējo praksi vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas tā, lai varētu veikt 1., 2., un 3. punktā paredzētās pārbaudes.

Tomēr dalībvalstis var atļaut novākt kaņepes pēc ziedēšanas sākuma, taču pirms beidzas 10 dienu laikposms pēc noziedēšanas, ja inspektori norāda, kuras katra attiecīgā lauka reprezentatīvās daļas jāturpina kultivēt vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas pārbaudes veikšanai saskaņā ar I pielikumā noteikto metodi.

III apakšiedaļa

Ganāmpulka atbalsta pieteikumu pārbaudes uz vietas

41. pants

Pārbaužu uz vietas grafiks

1. Vismaz 60 % no pārbaužu uz vietas obligātās kontroles intensitātes, kā paredzēts 30. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, veic visā turēšanas periodā saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu. Pārbaužu uz vietas atlikušo procentuālo daļu sadala gada garumā.

Ja turēšanas periods ir pirms prasības iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, tad 30. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā paredzētās pārbaudes uz vietas tomēr sadala gada garumā.

2. Vismaz 50 % no pārbaužu uz vietas obligātās intensitātes, kas paredzēta 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic visā turēšanas periodā. Tomēr pārbaužu uz vietas minimumu pilnībā īsteno visā turēšanas periodā tajās dalībvalstīs, kurās pilnībā vēl neīsteno un nepiemēro sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 un attiecas uz aitām un kazām, jo īpaši uz dzīvnieku identifikāciju un pareizu ierakstu izdarīšanu uzskaites dokumentos.

42. pants

Pārbaužu uz vietas elementi

1. Pārbaudēs uz vietas pārbauda visus mājlopus, par kuriem iesniegti atbalsta pieteikumi saskaņā ar pārbaudāmajām atbalsta shēmām, un attiecībā uz atbalsta shēmām par liellopiem pārbauda arī tos liellopus, kas nav iekļauti pieteikumā.

Pārbaudes uz vietas jo īpaši iekļauj pārbaudi par to, vai to dzīvnieku skaits saimniecībā, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi, un to liellopu skaits, kas nav iekļauti atbalsta pieteikumā, atbilst reģistros ierakstītajam dzīvnieku skaitam, un vai attiecībā uz liellopiem tas atbilst dzīvnieku skaitam, kas paziņots elektroniskajai liellopu datubāzei.

2. Saistībā ar liellopu atbalsta shēmām pārbaudēs uz vietas pārbauda arī:

ierakstu pareizību reģistrā un paziņojumus elektroniskajai liellopu datubāzei, pamatojoties uz tādiem apstiprinošajiem dokumentiem kā rēķini par pirkumu un pārdošanu, kaušanas apliecības, veterinārās apliecības un attiecīgā gadījumā dzīvnieku pases attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikumi ir iesniegti 6 mēnešu laikā pirms attiecīgās pārbaudes uz vietas; tomēr, ja tiek atklātas novirzes no normas, tad pārbaudes laiku pagarina līdz 12 mēnešiem pirms pārbaudes uz vietas;

to, vai informācija elektroniskajā liellopu datubāzē atbilst reģistrā ierakstītajai informācijai, pamatojoties uz izlasi attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikumi ir iesniegti 6 mēnešu laikā pirms pārbaudes uz vietas; tomēr, ja tiek atklātas novirzes no normas, tad pārbaudes laiku pagarina līdz 12 mēnešiem pirms pārbaudes uz vietas;

c)	to, vai par visiem dzīvniekiem, kuri atrodas saimniecībā un uz kuriem joprojām attiecas turēšanas saistības, ir tiesības pretendēt uz pieprasīto atbalstu;

d)	to, vai visi liellopi, kas atrodas saimniecībā, ir identificēti ar krotālijām, vai attiecīgā gadījumā tiem ir dzīvnieku pases, vai tie ir reģistrēti reģistrā un vai par tiem ir pienācīgi paziņots elektroniskajai liellopu datubāzei.

Šā punkta d) apakšpunktā minētās pārbaudes veic individuāli par katru atsevišķu vīriešu kārtas liellopu, uz kuru joprojām attiecas turēšanas saistības un par kuru ir iesniegts pieteikums īpašajai piemaksai par liellopu gaļu, izņemot pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 6. punktu. Visos citos gadījumos pārbaudi par pareiziem ierakstiem dzīvnieku pasēs un reģistrā un par paziņojumiem datubāzei veic, pamatojoties uz paraugu.

3. Saistībā ar aitu/kazu atbalsta shēmām pārbaudēs uz vietas veic arī:

a)	pārbaudi, pamatojoties uz reģistru, par to, vai visi dzīvnieki, par kuriem iesniegti atbalsta pieteikumi, ir turēti saimniecībā visā turēšanas periodā;

pārbaudi par ierakstu pareizību reģistrā 6 mēnešu laikā pirms pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz tādu apstiprinošu dokumentu izlasi kā rēķini par pirkumu un pārdošanu un veterinārās apliecības, kas attiecas uz 6 mēnešiem pirms pārbaudes uz vietas; tomēr, ja tiek atklātas novirzes no normas, tad pārbaudes laiku pagarina līdz 12 mēnešiem pirms pārbaudes uz vietas.

43. pants

Kontroles pasākumi saistībā ar pārbaudēm uz vietas lopkautuvēs

1. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 6. punktā paredzēto īpašo piemaksu par liellopu gaļu un minētās regulas 116. pantā paredzēto kaušanas piemaksu un gadījumos, kad dalībvalsts izmanto minētās regulas 53. pantā paredzētās iespējas, pārbaudes uz vietas veic lopkautuvēs. Tādā gadījumā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas vai nu:

a)	vismaz 30 % visu lopkautuvju, kas izraudzītas, pamatojoties uz riska analīzi, un tādā gadījumā pārbaudes attiecas uz izlasi, kas ir 5 % no to liellopu kopskaita, kuri nokauti attiecīgajā lopkautuvē 12 mēnešu laikā pirms pārbaudes uz vietas, vai

vismaz 20 % lopkautuvju, kas iepriekš apstiprinātas saskaņā ar īpašiem dalībvalstu nosakāmiem ticamības kritērijiem un kas izraudzītas, pamatojoties uz riska analīzi, un tādā gadījumā pārbaudes attiecas uz izlasi, kas ir 2 % no to liellopu kopskaita, kuri nokauti attiecīgajā lopkautuvē 12 mēnešu laikā pirms pārbaudes uz vietas.

2. Pārbaudes uz vietas lopkautuvēs ietver dokumentu ex post pārbaudi, to salīdzinājumu ar ierakstiem elektroniskajā liellopu datubāzē un kopsavilkumu par kaušanas apliecībām vai līdzvērtīgas informācijas pārbaudi, kuras nosūtītas citām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1121/2009 78. panta 3. punktu.

3. Pārbaudēs uz vietas lopkautuvēs ietver kaušanas fizisku pārbaudi, ko veic, pamatojoties uz izlasi, dienā, kad notiek pārbaude uz vietas. Vajadzības gadījumā pārbauda, vai par liemeņiem, kas iesniegti svēršanai, ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

44. pants

Kontroles pasākumi attiecībā uz piemaksu, kas piešķirta pēc eksportēšanas

1. Attiecībā uz kaušanas piemaksu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. pantu piešķirta par liellopiem, kuri eksportēti uz trešām valstīm, un ja dalībvalsts izmanto minētās regulas 53. pantā paredzētās iespējas, tad uz visām iekraušanas darbībām attiecas pārbaudes uz vietas, ko veic šādi:

a)	iekraušanas laikā pārbauda, vai visi liellopi ir identificēti ar krotālijām; turklāt vismaz 10 % tādējādi verificēto liellopu pārbauda individuāli, lai pārliecinātos par to identifikāciju;

izvešanas laikā no Kopienas teritorijas:

i)	ja transportlīdzeklis ir aizzīmogots ar oficiālu muitas plombu, tad pārbauda, vai plomba nav bojāta; ja plomba nav bojāta, tad paraugus pārbauda tikai tad, ja ir šaubas par kravas atbilstību,

ii)	ja transportlīdzeklis nav aizzīmogots ar oficiālu muitas plombu vai ja muitas plomba ir bojāta, tad vismaz 50 % liellopu, kas individuāli pārbaudīti iekraušanas laikā, pārbauda vēlreiz.

2. Dzīvnieku pases nodod kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 6. panta 5. punktu.

3. Maksājumu aģentūra rūpīgi pārbauda atbalsta pieteikumus, pamatojoties uz maksājumu dokumentiem un citu pieejamu informāciju, pievēršot īpašu uzmanību dokumentiem, kas attiecas uz eksportu un kompetento kontroles iestāžu piezīmēm, un pārbauda, vai dzīvnieku pases ir iesniegtas saskaņā ar 2. punktu.

45. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz kontroles ziņojumu

1. Ja dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas saskaņā ar šo regulu saistībā ar pārbaudēm, ko paredz Regula (EK) Nr. 1082/2003, tad šīs regulas 32. pantā paredzēto kontroles ziņojumu papildina ar ziņojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1082/2003 2. panta 5. punktu.

2. Attiecībā uz 43. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas lopkautuvēs 32. pantā paredzētajā kontroles ziņojumā var ietvert lopkautuves uzskaites dokumentos iekļautās norādes par dzīvniekiem, kas ir pārbaudīti. Attiecībā uz 43. panta 3. punktā paredzētajām fiziskajām kaušanas procedūru pārbaudēm ziņojumā, inter alia, iekļauj identifikācijas kodus, liemeņu svaru un nokaušanas datumus attiecībā uz visiem dzīvniekiem, kas nokauti un pārbaudīti dienā, kad notikusi pārbaude uz vietas.

3. Attiecībā uz 44. pantā paredzētajām pārbaudēm kontroles ziņojumā var būt tikai norāde par tādējādi pārbaudītajiem dzīvniekiem.

4. Ja pārbaudēs uz vietas, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, konstatē, ka nav ievēroti Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļas vai Regulas (EK) Nr. 21/2004 noteikumi, tad iestādēm, kuras atbild par minēto regulu īstenošanu, tūlīt nosūta 32. pantā paredzētā kontroles ziņojuma kopijas.

IV apakšiedaļa

Īpašā atbalsta pārbaudes uz vietas

46. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz īpašo atbalstu

1. Attiecībā uz īpašo atbalstu, kas paredzēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantam, dalībvalstis piemēro šīs sadaļas noteikumus. Ja minēto noteikumu piemērošana nav lietderīga attiecīgās shēmas struktūras dēļ, tad dalībvalstis tomēr paredz pārbaudes, kas nodrošina kontroles līmeni, kas ir līdzvērtīgs šajā sadaļā noteiktajam.

Dalībvalstis jo īpaši verificē:

pārbaudot pieteikumus uz kopfondu maksājumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ka:

i)	lauksaimniekiem faktiski bija tiesības pretendēt uz fonda maksāto kompensāciju,

ii)	kompensāciju faktiski samaksāja fondam piederīgajiem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. pantu;

b)	pārbaudot uz vietas ieguldījumu pasākumus, kurus jāatbalsta saskaņā ar īpašā atbalsta shēmu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantā, ka ieguldījums ir veikts.

Otrās daļas a) apakšpunktā minētās pārbaudes var veikt, izmantojot izlasi, kurā ir vismaz 10 % attiecīgo lauksaimnieku.

2. Ja dalībvalsts nodrošina, ka kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, tad kontroles saimniecību līmenī var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm vai pārbaudēm to dienestu, iestāžu vai organizāciju līmenī, kuras sniedz pierādījumus, lai verificētu 29. panta 2. punktā minēto atbilstības kritēriju ievērošanu.

III NODAĻA

Savstarpējās atbilstības pārbaudes

I iedaļa

Kopīgi noteikumi

47. pants

Vispārīgi noteikumi par neatbilstību

1. Šajā nodaļā “atkārtota” neatbilstība ir neatbilstība vienai un tai pašai 4. pantā minētajai prasībai, standartam vai tādas saistības neievērošana, kas trīs kalendārajos gados pēc kārtas konstatēta vairākas reizes, ja lauksaimnieks ir informēts par iepriekšēju neatbilstību un ja viņam attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja veikt pasākumus, kas vajadzīgi minētās iepriekšējās neatbilstības novēršanai.

2. Neatbilstības “apmēru” nosaka, jo īpaši ņemot vērā to, vai neatbilstībai ir tālejoša ietekme vai arī tā ietekmē tikai pašu saimniecību.

3. Neatbilstības “nopietnība” ir jo īpaši atkarīga no neatbilstības seku nozīmīguma, ņemot vērā attiecīgās prasības vai standarta mērķus.

4. Tas, vai neatbilstība ir “ilgstoša”, ir jo īpaši atkarīgs no tās ietekmes ilguma vai iespējām novērst tās ietekmi, izmantojot pieņemamus līdzekļus.

48. pants

Kompetentā kontroles iestāde

1. Specializētās kontroles iestādes ir atbildīgas par to, lai veiktu attiecīgo prasību un standartu ievērošanas kontroles un pārbaudes.

Maksājumu aģentūras ir atbildīgas par samazinājumu vai nepiešķiršanas noteikšanu atsevišķos gadījumos saskaņā ar IV sadaļas III nodaļu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka kontroli un pārbaudes attiecībā uz visām vai dažām prasībām, standartiem, tiesību aktiem vai savstarpējas atbilstības jomām veic maksājumu aģentūra, ja dalībvalsts nodrošina, ka kontroles un pārbaužu efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga specializētas kontroles iestādes veiktas kontroles un pārbaužu efektivitātei.

II iedaļa

Administratīvās pārbaudes

49. pants

Administratīvās pārbaudes

Ņemot vērā attiecīgās prasības, standartus, tiesību aktus vai savstarpējas atbilstības jomas, dalībvalstis var nolemt veikt administratīvas pārbaudes, jo īpaši tās pārbaudes, kas jau ir paredzētas saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību aktam vai savstarpējas atbilstības jomai.

III iedaļa

Pārbaudes uz vietas

50. pants

Kontroles intensitātes minimums

1. Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes uz vietas attiecībā uz prasībām un standartiem, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga, attiecībā uz vismaz 1 % visu lauksaimnieku, kas iesnieguši atbalsta pieteikumus saskaņā ar atbalsta shēmām tiešajiem maksājumiem Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta d) punkta nozīmē, un par ko attiecīgā kompetentā kontroles iestāde ir atbildīga. Attiecībā arī uz vismaz 1 % visu lauksaimnieku, uz kuriem konkrētajā kalendārajā gadā attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantu, attiecīgā kompetentā kontroles iestāde pārbauda to prasību un standartu izpildi, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga.

Kontroles intensitātes minimumu, kas minēts pirmajā daļā, var sasniegt katras kompetentās kontroles iestādes vai katra tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu kopas līmenī. Gadījumos, kad maksājumu aģentūras neveic kontroli, kā to paredz 48. pants, kontroles intensitātes minimumu tomēr var sasniegt katra maksājumu aģentūras līmenī.

Ja attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem piemērojamos tiesību aktos jau ir noteikts kontroles intensitātes minimums, tad to pēc iespējas piemēro pirmajā daļā minētā intensitātes minimuma vietā. Tāpat dalībvalstis var lemt, ka par jebkuriem neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti, veicot pārbaudes uz vietas, kuras tiek veiktas ārpus pirmajā daļā minētās izlases un saskaņā ar tiesību aktiem un standartiem piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem, ziņo attiecīgajai kompetentajai kontroles iestādei, kas ir atbildīga par attiecīgo tiesību aktu vai standartu, un šī iestāde veic neatbilstības gadījumu uzraudzību. Piemēro šīs sadaļas noteikumus.

2. Nosakot šā panta 1. punktā minēto kontroles intensitātes minimumu, neņem vērā Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 2. punktā vai 24. panta 2. punkta trešajā daļā noteiktos pasākumus.

3. Ja pārbaudēs uz vietas tiek konstatēta ievērojama neatbilstības pakāpe attiecīgajam tiesību aktam vai standartam, tad nākamajā kontroles periodā uz vietas veicamo pārbaužu skaitu attiecībā uz šo tiesību aktu vai standartu palielina. Saistībā ar konkrētu tiesību aktu kompetentā kontroles iestāde var nolemt ierobežot tādas turpmākās pārbaudes uz vietas, attiecinot tās tikai uz visbiežāk pārkāptajām prasībām.

51. pants

Kontrolparauga atlase

1. Neskarot pārbaudes, ko veic kā to neatbilstības gadījumu uzraudzību, kas darīti zināmi kompetentajai kontroles iestādei jebkādā citā veidā, saskaņā ar 50. pantu pārbaudāmās saimniecības attiecīgā gadījumā izraugās, pamatojoties uz riska analīzi atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem vai uz riska analīzi atbilstoši prasībām vai standartiem. Šāda riska analīze var būt atsevišķas saimniecības līmenī vai saimniecību kategorijas vai ģeogrāfisko zonu līmenī, vai – piemērojot šā panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktu – uzņēmumu līmenī.

Veicot riska analīzi, ņem vērā vienu vai abus šādus aspektus:

a)	lauksaimnieka dalība saimniecību konsultatīvajā sistēmā, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 12. pantā,

b)	lauksaimnieka dalība sertifikācijas sistēmā, ja attiecīgā shēma ir būtiska konkrētajām prasībām un standartiem.

Neskarot 50. panta 1. punktu, dalībvalsts var nolemt izraudzīties lauksaimniekus, kas saņem tiešos maksājumus, un lauksaimniekus, uz kuriem attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantu, izmantojot vienādu riska analīzi.

2. Lai nodrošinātu reprezentativitāti, pēc nejaušības principa izraugās 20– 25 % no to lauksaimnieku skaita minimuma, attiecībā uz kuriem jāveic pārbaudes uz vietas, kā paredzēts 50. panta 1. punkta pirmajā daļā.

Tomēr, ja lauksaimnieku skaits, kuriem jāveic pārbaudes uz vietas, pārsniedz lauksaimnieku skaita minimumu, kuriem jāveic pārbaudes uz vietas atbilstoši 50. panta 1. punkta pirmajai daļai, tad nejaušā atlasē izvēlēto lauksaimnieku skaits papildu izlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

3. Attiecīgā gadījumā kontrolizlasi var daļēji izraudzīties pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Pagaidu izlasi papildina, kad pieejami visi attiecīgie pieteikumi.

4. Lauksaimniekus, kas jāpārbauda atbilstīgi 50. pantam, izraugās no to lauksaimnieku izlases, kuri jau ir izraudzīti, ievērojot 30. un 31. pantu, un uz kuriem attiecas attiecīgās prasības vai standarti. Tomēr 50. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā minēto izlasi attiecina uz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā attiecas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pants.

5. Atkāpjoties no 4. punkta prasībām, lauksaimniekus, kas jāpārbauda atbilstīgi 50. pantam, drīkst izraudzīties no tiem lauksaimniekiem, kuri iesnieguši pieteikumus atbalstam atbilstīgi atbalsta shēmām tiešajiem maksājumiem Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta d) punkta nozīmē, un no tiem lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z panta piemērošana un kuru pienākums ir ievērot attiecīgās prasības vai standartus.

Tādā gadījumā,

ja, pamatojoties uz saimniecības līmenī piemērojamu riska analīzi, tiek secināts, ka lauksaimnieki, kuri nesaņem tiešo atbalstu, rada lielāku risku nekā lauksaimnieki, kuri ir pieprasījuši atbalstu, tad lauksaimniekus, kuri pieprasījuši atbalstu, var aizstāt ar lauksaimniekiem, kuri nav saņēmuši atbalstu; tādā gadījumā pārbaudīto lauksaimnieku kopskaits tomēr sasniedz 50. panta 1. punktā paredzēto kontroles pakāpi; tādas aizstāšanas iemeslus pienācīgi pamato un dokumentē;

b)	riska analīzi var veikt nevis saimniecību līmenī, bet gan uzņēmumu, jo īpaši lopkautuvju, tirgotāju vai piegādātāju, līmenī, ja tāda analīze ir efektīvāka; tādā gadījumā šādi veiktās lauksaimnieku pārbaudes var ieskaitīt 50. panta 1. punktā paredzētajā kontroles intensitātē.

6. Var nolemt apvienot 4. un 5. punktā noteikto procedūru piemērošanu, ja tāda apvienošana paaugstina kontroles sistēmas efektivitāti.

52. pants

Prasību un standartu ievērošanas noteikšana

1. Attiecīgā gadījumā prasību un standartu ievērošanu nosaka, izmantojot līdzekļus, kas noteikti tiesību aktos, kuri piemērojami attiecīgajai prasībai vai standartam.

2. Citos gadījumos un ja vajadzīgs, noteikšanu veic, izmantojot kādu no attiecīgajiem līdzekļiem, kurus noteikusi kompetentā kontroles iestāde un kuri nodrošina precizitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga precizitātei, kāda vajadzīga oficiālai noteikšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

3. Attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas var veikt, izmantojot attālo uzrādi.

53. pants

Pārbaužu uz vietas elementi

1. Veicot 50. pantā paredzētās izlases pārbaudes, kompetentā kontroles iestāde nodrošina, lai visi šādā veidā izraudzītie lauksaimnieki tiktu pārbaudīti attiecībā uz to, vai viņi ievēro tās prasības un standartus, par ko attiecīgā iestāde atbild.

Neņemot vērā pirmo daļu, ja kontroles intensitātes minimums tiek sasniegts katram tiesību aktam vai standartam, vai tiesību aktu vai standartu kopai atbilstīgi 50. panta 1. punkta otrajai daļai, izraudzītos lauksaimniekus pārbauda, vai viņi ievēro attiecīgo tiesību aktu vai standartu, vai attiecīgo tiesību aktu un standartu kopu.

Parasti katra izraudzītā lauksaimnieka pārbaudi uz vietas veic laikā, kad iespējams pārbaudīt lielāko daļu prasību un standartu, kuru ievērošanas noteikšanai viņš tika izraudzīts. Tomēr dalībvalstis nodrošina, lai gada laikā tiktu sasniegts atbilstošs visu prasību un standartu kontroles līmenis.

2. Attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas attiecina uz visu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tomēr faktisko pārbaudi laukā, kas ir pārbaudes uz vietas sastāvdaļa, var veikt tikai attiecībā uz izlasi, ko veido vismaz puse saimniecības lauksaimniecības zemes gabalu, uz kuriem attiecas prasība vai standarts, ja šāda izlase garantē ticamu un reprezentatīvu kontroles pakāpi attiecībā uz prasībām un standartiem. Ja šīs izlases pārbaudē konstatē neatbilstības gadījumus, tad faktiski pārbaudāmo lauksaimniecības zemes gabalu skaitu palielina.

Turklāt, ja tiesību aktiem vai standartiem piemērojamie tiesību akti to paredz, tad faktisko pārbaudi par prasību vai standartu ievērošanu, kas ir pārbaudes uz vietas sastāvdaļa, var veikt tikai attiecībā uz reprezentatīvu pārbaudāmo objektu izlasi. Tomēr dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veikta visu to prasību un standartu pārbaude, kuru ievērošanu var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

3. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes parasti veic kā viena kontroles apmeklējuma daļu, un tajās verificē prasības un standartus, atbilstību kuriem var pārbaudīt minētā apmeklējuma laikā, lai konstatētu jebkuru iespējamu neatbilstību minētajām prasībām un standartiem un papildus identificētu gadījumus, uz kuriem jāattiecina turpmākās pārbaudes.

4. Ja dalībvalsts nodrošina, ka kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, tad kontroli saimniecību līmenī var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm vai pārbaudēm uzņēmumu līmenī, kā minēts 51. panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

5. Veicot pārbaudes uz vietas, dalībvalstis var izmantot objektīvus kontroles rādītājus, kas atbilst noteiktām prasībām vai standartiem, nodrošinot, ka prasību un standartu kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, kurās šādi rādītāji netika izmantoti.

Rādītājiem jābūt tieši saistītiem ar tām prasībām un standartiem, uz ko tie attiecas, un, pārbaudot atbilstību minētajām prasībām vai standartiem, jāietver visi pārbaudāmie elementi.

6. Regulas 50. panta 1. punktā minēto paraugu pārbaudes uz vietas veic tā paša kalendārā gada laikā, kad iesniegti atbalsta pieteikumi.

54. pants

Kontroles ziņojums

1. Katru saskaņā ar šo nodaļu veiktu pārbaudi uz vietas neatkarīgi no tā, vai attiecīgais lauksaimnieks ir izraudzīts pārbaudei uz vietas saskaņā ar 51. pantu vai to neatbilstību papildu pārbaudei, kas darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei jebkādā citā veidā, ietver kontroles ziņojumā, kas jāizveido kompetentajai kontroles iestādei.

Ziņojumu sadala šādās daļās:

vispārējā daļa, kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:

i)	pārbaudei uz vietas izraudzītais lauksaimnieks,

ii)	klātesošās personas,

iii)	tas, vai lauksaimnieks ir bijis brīdināts par apmeklējumu, un, ja ir bijis brīdināts, tad šāda iepriekšēja paziņojuma laiks;

daļa, kurā atsevišķi atspoguļotas pārbaudes, kas veiktas attiecībā uz katru tiesību aktu un standartu, un kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:

i)	prasības un standarti, attiecībā uz kuriem veiktas pārbaudes uz vietas,

ii)	veikto pārbaužu veids un apjoms,

iii)	konstatētie fakti,

iv)	tiesību akti un standarti, attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības;

novērtējuma daļa, kurā ir neatbilstības nozīmīguma izvērtējums attiecībā uz katru tiesību aktu un/vai standartu, pamatojoties uz kritērijiem “nopietnība”, “apjoms”, “ilgums” un “atkārtošanās” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 24. panta 1. punktu, norādot visus faktorus, kuriem jārada piemērojamā samazinājuma palielinājums vai samazinājums.

Ja noteikumos attiecībā uz attiecīgo prasību vai standartu ir paredzēta izvēles iespēja neturpināt konstatētās neatbilstības izskatīšanu, tad ziņojumā iekļauj attiecīgu norādi. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir laikposmu, kurā sasniegt atbilstību nesen ieviestajiem Kopienas standartiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. panta 1. punktā, vai laikposmu, kurā jaunajiem lauksaimniekiem sasniegt atbilstību spēkā esošajiem Kopienas standartiem, kā minēts tajā pantā.

2. Lauksaimnieku informē par konstatēto neatbilstību trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad veikta pārbaude uz vietas.

Ja lauksaimnieks nav veicis tūlītējus korektīvus pasākumus, lai likvidētu neatbilstību Regulas (EK) Nr. 73/2009 24. panta 2. punkta nozīmē, tad lauksaimnieku informē, ka korektīvie pasākumi jāveic atbilstīgi minētajam noteikumam, ievērojot pirmajā daļā noteikto termiņu.

Ja dalībvalsts izmanto iespēju nesamazināt vai nepiešķirt maksājumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 2. punktā, tad attiecīgo lauksaimnieku ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par maksājuma nesamazināšanu vai nepiešķiršanu informē par to, ka jāveic korektīvie pasākumi.

3. Neskarot īpašus noteikumus, kas iekļauti prasībām un standartiem piemērojamos tiesību aktos, kontroles ziņojumu pabeidz viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas. Šo termiņu attiecīgi pamatotos apstākļos tomēr var pagarināt līdz trim mēnešiem, jo īpaši, ja tas vajadzīgs ķīmisku vai fizikālu analīžu veikšanai.

Ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, tad ziņojumu nosūta maksājumu aģentūrai vai koordinējošajai iestādei mēneša laikā pēc ziņojuma pabeigšanas.

IV SADAĻA

ATBALSTA APRĒĶINA BĀZE, SAMAZINĀJUMI UN NEPIEŠĶIRŠANA

I NODAĻA

Platību nedeklarēšana

55. pants

Visu platību nedeklarēšana

1. Ja konkrētajā gadā lauksaimnieks nedeklarē visas 13. panta 8. punktā minētās platības, un starpība starp vienotajā pieteikumā deklarēto kopplatību, no vienas puses, un deklarēto platību kopā ar nedeklarēto zemes gabalu kopplatību, no otras puses, pārsniedz 3 % no deklarētās platības, tad tiešo maksājumu kopsummu, kas izmaksājama minētajam lauksaimniekam par attiecīgo gadu, samazina par līdz pat 3 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī maksājumiem saistībā ar shēmām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.p, 103.q un 103.r pantā, ja uz lauksaimnieku attiecas savstarpējās atbilstības saistības saskaņā ar minētās regulas 85.t un 103.z pantu. Procentuālo samazinājumu piemēro kopējai maksājamai summai, dalot to ar tās pašas regulas 85.t un 103.z pantā norādīto gadu skaitu.

II NODAĻA

Atzinumi par atbilstības kritērijiem

I iedaļa

Vienotā maksājuma shēma un citas platībatkarīgā atbalsta shēmas

56. pants

Vispārīgi principi

1. Lai piemērotu šo iedaļu, attiecīgi nosaka šādas kultūraugu grupas:

a)	platības, kas deklarētas tiesību uz maksājumu aktivēšanai saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, atkarībā no situācijas, kur attiecībā uz katru platību ir ievēroti konkrētie nosacījumi,

b)	platības vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļas 2. nodaļu,

c)	platības katrā platību grupā, lai piemērotu jebkuru citu platībatkarīgo atbalsta shēmu, kam piemērojams atšķirīgs atbalsta koeficients,

d)	platības, kas deklarētas pozīcijā “cits izmantojums”.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā ņem vērā dažādu tiesību uz maksājumu vidējās vērtības saistībā ar attiecīgo deklarēto platību.

2. Ja viena un tā pati platība ir pamats atbalsta pieteikumiem saskaņā ar vairākām platībatkarīgā atbalsta shēmām, tad minēto platību ņem vērā par katru atbalsta shēmu atsevišķi.

57. pants

Aprēķinu bāze attiecībā uz deklarētajām platībām

1. Ja attiecībā uz atbalsta pieteikumiem saskaņā ar platībatkarīgajām atbalsta shēmām, izņemot atbalstu par cietes kartupeļiem un sēklām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 2. un 5. iedaļā, konstatē, ka noteiktās kultūraugu grupas platība ir lielāka nekā atbalsta pieteikumā deklarētā platība, tad atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.

2. Attiecībā uz atbalsta pieteikumu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu:

—	neatbilstību gadījumā starp deklarētajām tiesībām uz maksājumu un deklarēto platību maksājumu aprēķina, pamatojoties uz mazāko lielumu,

—	ja deklarēto tiesību uz maksājumu skaits pārsniedz lauksaimnieka tiesību uz maksājumu skaitu, tad deklarētās tiesības uz maksājumu samazina līdz lauksaimnieka tiesību uz maksājumu skaitam.

3. Neskarot samazinājumus un nepiešķiršanu saskaņā ar šīs regulas 58. un 60. pantu, attiecībā uz atbalsta pieteikumiem saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām, izņemot atbalstu par cietes kartupeļiem un sēklām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 2. un 5. iedaļā, ja vienotajā pieteikumā deklarētā platība ir lielāka par attiecīgajai kultūraugu grupai apstiprināto platību, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajai kultūraugu grupai apstiprināto platību.

Tomēr, neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 30. panta noteikumus, ja starpība starp kopējo apstiprināto platību un kopējo deklarēto platību, lai saņemtu maksājumu saskaņā ar kādu no Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā minētajām atbalsta shēmām, ir 0,1 hektārs vai mazāka, tad apstiprināto platību nosaka tādu pašu kā deklarēto platību. Šim aprēķinam ņem vērā tikai deklarēšanas pārsniegumu platībām kultūraugu grupas līmenī.

Otrajā daļā minēto noteikumu nepiemēro gadījumos, kad minētā starpība ir lielāka par 20 % no kopējās deklarētās platības maksājuma saņemšanai.

58. pants

Samazinājumi un nepiešķiršana deklarēšanas pārsnieguma gadījumos

Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu platība, kas deklarēta jebkuras platībatkarīgā atbalsta shēmas piemērošanai, izņemot atbalsta shēmas par cietes kartupeļiem un sēklām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 2. un 5. iedaļu, pārsniedz saskaņā ar šīs regulas 57. pantu apstiprināto platību, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz apstiprināto platību, kas samazināta divkāršas konstatētās starpības apmērā, ja minētā starpība ir lielāka par 3 % vai diviem hektāriem, bet ne lielāka par 20 % no apstiprinātās platības.

Ja starpība ir lielāka par 20 % no apstiprinātās platības, tad par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir.

Ja starpība ir lielāka par 50 %, tad lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu, kas nepārsniedz summu, kura atbilst deklarētās platības un saskaņā ar šīs regulas 57. pantu apstiprinātās platības starpībai. Minēto summu kompensē saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (20) 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.

59. pants

Samazinājumi, ja ir pārkāpumi attiecībā uz deklarētās platības lielumu atbalsta maksājumam par cietes kartupeļiem un sēklām

1. Ja konstatē, ka platība, kurā faktiski audzē kartupeļus, ir par vairāk nekā 10 % mazāka nekā platība, kas deklarēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzētajam atbalsta maksājumam par cietes kartupeļiem, tad izmaksājamo atbalstu samazina konstatētās starpības divkāršā apmērā.

2. Ja konstatē, ka platība, kurā faktiski audzē sēklas, ir par vairāk nekā 10 % lielāka nekā platība, kas deklarēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV sadaļas 1. nodaļas 5. iedaļā paredzētajam atbalsta maksājumam par sēklām, tad izmaksājamo atbalstu samazina konstatētās starpības divkāršā apmērā.

3. Ja konstatē, ka 1. un 2. punktā minētos pārkāpumus lauksaimnieks ir izdarījis ar nodomu, tad tajos punktos minētā atbalsta kopējo summu atsaka.

Tādā gadījumā lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu, kas vienāds ar minēto summu. Minēto summu kompensē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.

60. pants

Tīšs deklarēšanas pārsniegums

Ja deklarētās platības un saskaņā ar 57. pantu apstiprinātās platības starpība rodas apzināti veikta deklarēšanas pārsnieguma dēļ, tad atbalstu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar 57. pantu, attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu nepiešķir, ja minētā starpība ir lielāka par 0,5 % no apstiprinātās platības vai lielāka par vienu hektāru.

Turklāt, ja minētā starpība ir lielāka nekā 20 % no apstiprinātās platības, tad lauksaimniekam atkārtoti neizmaksā atbalstu, kas nepārsniedz summu, kura atbilst deklarētās platības un saskaņā ar 57. pantu apstiprinātās platības starpībai. Minēto summu kompensē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.

61. pants

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par sēklām

1. Ja konstatē, ka sēklas, uz kurām attiecas atbalsta pieteikums, lauksaimnieks faktiski nav pārdevis sēšanai 37. panta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļas nozīmē, tad atbalstu, kas izmaksājams par attiecīgajām sugām, pēc saskaņā ar 59. pantu piemērojamo samazinājumu piemērošanas samazina par 50 %, ja nepārdotais daudzums pārsniedz 2 %, bet nepārsniedz 5 % no atbalsta pieteikumā iekļautā daudzuma. Ja nepārdotais daudzums pārsniedz 5 %, tad atbalstu par sēklām attiecīgajā tirdzniecības gadā nepiešķir.

2. Ja konstatē, ka atbalsts ir pieprasīts par sēklām, kas nav oficiāli sertificētas vai ievāktas attiecīgajā dalībvalstī tajā kalendārajā gadā, kurā sākas tirdzniecības gads, par ko ir noteikts atbalsts, tad par minēto tirdzniecības gadu, kā arī par nākamo tirdzniecības gadu atbalstu nepiešķir.

62. pants

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu

Neskarot nevienu samazinājumu vai nepiešķiršanu, kas piemērojams saskaņā ar šīs regulas 58. vai 60. pantu, ja konstatē, ka lauksaimnieks neievēro saistības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1121/2009 30. panta 1. un 2. punktā, tad lauksaimnieks zaudē tiesības uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 92. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu. Turklāt atbalstu par kokvilnu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 90. pantu, minētajam lauksaimniekam samazina par minētās regulas 92. panta 2. punktā paredzētā palielinājuma lielumu.

II iedaļa

Piemaksas par ganāmpulku

63. pants

Aprēķina bāze

1. Ja ir piemērojams individuāls ierobežojums vai individuāla maksimālā robeža, tad dzīvnieku skaitu, kas norādīts atbalsta pieteikumos, samazina līdz ierobežojumam vai maksimālajai robežai, kas noteikta attiecīgajam lauksaimniekam.

2. Nekādā gadījumā atbalstu nedrīkst piešķirt par dzīvnieku skaitu, kas ir lielāks, nekā norādīts atbalsta pieteikumā.

3. Neskarot 65. un 66. pantu, ja atbalsta pieteikumā deklarētais dzīvnieku skaits pārsniedz to dzīvnieku skaitu, kas apstiprināts pēc administratīvām pārbaudēm vai pārbaudēm uz vietas, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz apstiprinātajiem dzīvniekiem.

4. Ja konstatē neatbilstību liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai, tad piemēro šādus noteikumus:

a)	liellopu, kas pazaudējis vienu no abām krotālijām, uzskata par apstiprinātu, ja tas ir skaidri un individuāli identificēts ar pārējiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem,

ja konstatētie pārkāpumi attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā vai dzīvnieku pasēs, tad attiecīgo dzīvnieku uzskata par neapstiprinātu tikai tad, ja tādas kļūdas konstatētas vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešos. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par neapstiprinātiem pēc pirmā konstatētā pārkāpuma.

Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas ierakstiem un paziņojumiem piemēro 21. pantu.

64. pants

Aizstāšana

1. Liellopus, kas atrodas saimniecībā, uzskata par apstiprinātiem tikai tad, ja tie ir identificēti atbalsta pieteikumā. Zīdītājgovis vai teles, par kurām ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. vai 115. pantu, ievērojot minētajos pantos noteiktos ierobežojumus, turēšanas periodā tomēr var aizstāt, nezaudējot tiesības uz pieprasīto atbalsta maksājumu.

2. Aizstāšana, ievērojot 1. punktu, notiek 20 dienu laikā pēc notikuma, kas radījis vajadzību veikt aizstāšanu, un to ieraksta reģistrā ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc aizstāšanas dienas. Kompetento iestādi, kam iesniegts atbalsta pieteikums, informē septiņu dienu laikā pēc aizstāšanas.

Ja dalībvalsts izmanto 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētās iespējas, tad minētā dalībvalsts tomēr var noteikt, ka kompetentajai iestādei nosūtāmo informāciju var aizstāt ar paziņojumiem elektroniskajai liellopu datubāzei par dzīvniekiem, kas aizvesti no saimniecības, un par citiem dzīvniekiem, kuri nogādāti saimniecībā šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā.

3. Ja lauksaimnieks iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai gan par aitu, gan kazu reproduktīvajā vecumā un ja maksātā atbalsta apmērs nav atšķirīgs, tad noteiktu skaitu aitu drīkst aizvietot ar līdzvērtīgu skaitu kazu un otrādi. Aitas un kazas reproduktīvajā vecumā, par kurām ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 101. pantu, ievērojot minētajā pantā noteiktos ierobežojumus, turēšanas periodā drīkst aizstāt, nezaudējot tiesības uz pieprasīto atbalsta maksājumu.

4. Aizstāšana, ievērojot 3. punktu, notiek 10 dienu laikā pēc notikuma, kas radījis vajadzību veikt aizstāšanu, un to ieraksta reģistrā ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc aizstāšanas dienas. Kompetento iestādi, kam iesniegts atbalsta pieteikums, informē septiņu dienu laikā pēc aizstāšanas.

65. pants

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz liellopiem, par kuriem pieprasīts atbalsts

1. Ja attiecībā uz atbalsta pieteikumu saskaņā ar atbalsta shēmām par liellopiem konstatē deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 63. panta 3. punktu apstiprināto dzīvnieku skaita starpību, tad atbalsta kopsummu, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības pretendēt saskaņā ar minētajām shēmām, par attiecīgo piemaksu periodu samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja pārkāpumi konstatēti attiecībā uz ne vairāk kā trijiem dzīvniekiem.

2. Ja pārkāpumus konstatē attiecībā uz vairāk nekā trijiem dzīvniekiem, tad atbalsta kopsummu, uz kuru lauksaimniekam ir tiesības pretendēt saskaņā ar 1. punktā minētajām shēmām, par attiecīgo piemaksu periodu samazina par:

a)	procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar 3. punktu, ja tā nepārsniedz 10 %,

b)	divkāršu procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar 3. punktu, ja tā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 20 %.

Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 20 %, tad atbalstu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar 63. panta 3. punktu, saskaņā ar minētajām shēmām par attiecīgo piemaksu periodu atsaka.

Ja saskaņā ar šā panta 3. punktu noteiktā procentuālā daļa ir lielāka par 50 %, tad lauksaimniekam atkārtoti neizmaksā atbalstu tādā apjomā, kas atbilst starpībai starp deklarēto dzīvnieku skaitu un saskaņā ar 63. panta 3. punktu apstiprināto dzīvnieku skaitu. Minēto summu kompensē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.

3. Lai noteiktu 1. un 2. punktā minētās procentuālās daļas, to liellopu skaitu, par kuriem pieprasīts atbalsts saskaņā ar visām atbalsta shēmām par liellopiem attiecīgajā piemaksu periodā un attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi, dala ar visu to liellopu skaitu, kas apstiprināti par attiecīgo piemaksu periodu.

Ja piemēro 16. panta 3. punkta otro daļu, tad dzīvniekus, par kuriem potenciāli būtu tiesības pretendēt uz atbalstu, bet attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie nav pareizi identificēti vai reģistrēti liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēti pārkāpumi. Attiecībā uz kaušanas piemaksu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 116. pantā, šīs daļas piemērošanas nolūkā par dzīvniekiem, par kuriem potenciāli ir tiesības pretendēt uz piemaksu, uzskata tikai tos dzīvniekus, kuri ir faktiski nokauti konkrētajā gadā.

Attiecībā uz piemaksu par zīdītājgovīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 111. pantu pārkāpumus, kas konstatēti saistībā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, proporcionāli attiecina uz piemaksas saņemšanai vajadzīgo dzīvnieku skaitu un piena un piena produktu piegādei vajadzīgo dzīvnieku skaitu, ievērojot minētās regulas 111. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tādus pārkāpumus tomēr vispirms attiecina uz to dzīvnieku skaitu, kas nav vajadzīgi saskaņā ar minētās regulas 111. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 112. pantā minētajiem individuālajiem ierobežojumiem vai maksimāli pieļaujamajām robežām.

4. Ja starpība starp deklarēto dzīvnieku skaitu un saskaņā ar 63. panta 3. punktu apstiprināto dzīvnieku skaitu rodas apzināti izdarītu pārkāpumu dēļ, tad atbalstu, uz kuru lauksaimniekam būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar 63. panta 3. punktu, attiecīgajā piemaksu periodā saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai shēmām par liellopiem atsaka.

Ja saskaņā ar šā panta 3. punktu noteiktā starpība ir lielāka par 20 %, tad lauksaimniekam atkārtoti nepiešķir atbalstu tādā apjomā, kas atbilst starpībai starp deklarēto dzīvnieku skaitu un saskaņā ar 63. panta 3. punktu apstiprināto dzīvnieku skaitu. Minēto summu kompensē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 885/2006 5.b pantu. Ja summu nevar pilnībā kompensēt saskaņā ar minēto pantu trijos kalendārajos gados pēc fakta konstatācijas kalendārā gada, tad atlikušo summu dzēš.

66. pants

Samazinājumi un nepiešķiršana attiecībā uz aitām vai kazām, par kurām pieprasīts atbalsts

1. Ja attiecībā uz pieteikumiem par atbalsta piešķiršanu, kas iesniegti atbilstīgi atbalsta shēmai par aitām/kazām, konstatē starpību starp deklarēto dzīvnieku skaitu un saskaņā ar 63. panta 3. punktu apstiprināto skaitu, tad no pirmā dzīvnieka, attiecībā uz kuru konstatē pārkāpumus, mutatis mutandis piemēro 65. panta 2., 3. un 4. punktu.

2. Ja konstatē, ka aitu audzētājs, kurš tirgo aitas pienu un aitas piena produktus, nav šo darbību deklarējis savā piemaksas pieteikumā, tad atbalsta summu, uz ko viņam ir tiesības pretendēt, samazina līdz piemaksai, kas maksājama aitu audzētājiem, kuri tirgo aitas pienu un aitas piena produktus, un no kā atskaitīta starpība starp minēto summu un visu piemaksu par aitām.

3. Ja attiecībā uz pieteikumiem par papildu piemaksu konstatē, ka mazāk nekā 50 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās platības atrodas apgabalos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 1. punktā, tad papildu piemaksu nemaksā un piemaksu par aitām un kazām reproduktīvajā vecumā samazina par summu, kas vienāda ar 50 % no papildu piemaksas.

4. Ja tiek konstatēts, ka saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās platības, kas atrodas Regulas (EK) Nr. 1121/2009 III pielikumā uzskaitītajos apgabalos, procentuālā daļa ir mazāka nekā 50 %, tad piemaksu par kazām nemaksā.

5. Ja konstatē, ka ražotājs, kurš praktizē vasaras ganību izmantošanu un iesniedz pieteikumu par papildu piemaksu, 90 % savu dzīvnieku nav ganījis vismaz 90 dienas apgabalā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 102. panta 2. punkta b) apakšpunktā, tad papildu piemaksu nemaksā, un piemaksu par aitām vai kazām reproduktīvajā vecumā samazina par summu, kas vienāda ar 50 % no papildu piemaksas.

6. Ja konstatē, ka 2., 3., 4. vai 5. punktā minētais pārkāpums radies noteikumu apzinātas neievērošanas dēļ, tad minētajos punktos norādīto atbalsta kopsummu atsaka.

7. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kas audzē gan aitas, gan kazas reproduktīvajā vecumā, par kurām ir tiesības saņemt vienādas piemaksas, ja pārbaudē uz vietas konstatē atšķirīgu ganāmpulka sastāvu attiecīgo sugu dzīvnieku skaita ziņā, tad dzīvniekus uzskata par vienas grupas dzīvniekiem.

67. pants

Dabiskie apstākļi

Samazinājumus un nepiešķiršanu, kas paredzēti 65. un 66. pantā, nepiemēro gadījumos, kad lauksaimnieks nevar izpildīt savas saistības turēt dzīvniekus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts, dabisku apstākļu ietekmes dēļ uz ganāmpulku vai sīklopu ganāmpulku visā turēšanas periodā, ja viņš ir rakstiski informējis kompetento iestādi desmit darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēta dzīvnieku skaita samazināšanās.

Neskarot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, kompetentās iestādes var jo īpaši atzīt šādus dabiskus apstākļus, kas attiecas uz ganāmpulku vai sīklopu ganāmpulku:

a)	dzīvnieka nobeigšanās slimības dēļ,

b)	dzīvnieka nobeigšanās nelaimes gadījumā, kurā lauksaimnieks nav vainojams.

68. pants

Nepareizas apliecības un deklarācijas, ko izdevušas lopkautuves

Ja attiecībā uz deklarācijām vai apliecībām, ko izdevušas lopkautuves saistībā ar īpašo piemaksu par liellopu gaļu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 110. panta 6. punktu un īpašo piemaksu par kaušanu saskaņā ar minētās regulas 116. pantu, konstatē, ka lopkautuve apliecību vai deklarāciju ar nepatiesiem datiem ir izdevusi ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ, tad attiecīgā dalībvalsts piemēro atbilstošas valsts soda sankcijas. Ja tādus pārkāpumus konstatē otrreiz, tad attiecīgajai lopkautuvei vismaz uz vienu gadu atņem tiesības sniegt deklarācijas vai izdot apliecības, kas derīgas, lai saņemtu piemaksu.

III iedaļa

Īpašs atbalsts

69. pants

Atzinumi par īpašo atbalstu

Attiecībā uz maksājumu, kas piešķirams par īpašo atbalstu, dalībvalstis par katru pasākumu paredz samazinājumus un nepiešķiršanu, kuri būtībā ir līdzvērtīgi šajā sadaļā paredzētajiem. Ja piešķir platībatkarīgo atbalsta maksājumu vai atbalsta maksājumu par ganāmpulku, tad šīs sadaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis. Turklāt attiecīgā gadījumā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1975/2006 (21) 18. pantu piemēro mutatis mutandis.

Ja attiecībā uz pierādījumiem, ko snieguši šīs regulas 29. panta 2. punktā minētie dienesti, iestādes vai organizācijas, konstatē, ka nepareizie pierādījumi ir sniegti ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ, tad attiecīgā dalībvalsts piemēro atbilstošas valsts soda sankcijas. Ja tādus pārkāpumus konstatē otrreiz, tad iesaistītajam dienestam, iestādei vai organizācijai vismaz uz vienu gadu atņem tiesības sniegt pierādījumus, kas derīgi, lai saņemtu piemaksu.

III NODAĻA

Atzinumi attiecībā uz savstarpējo atbilstību

70. pants

Vispārējie principi un definīcija

1. Šajā nodaļā piemēro 47. pantu.

2. Lai Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 1. punktu piemērotu lauksaimniekiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantu attiecas savstarpēja atbilstība, Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma iesniegšana nozīmē ikgadējo vienotā pieteikuma veidlapas iesniegšanu.

3. Ja par Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitīto dažādo atbalsta shēmu pārvaldību, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i) - v) daļā un b) punkta i), iv) un v) daļā minēto pasākumu pārvaldību un to maksājumu pārvaldību, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.p, 103.q un 103.r pantā paredzētajām shēmām, atbild vairākas maksājumu aģentūras, tad dalībvalstis nodrošina, lai konstatētās neatbilstības un attiecīgā gadījumā atbilstošie samazinājumi un nepiešķiršana tiktu darītu zināmi visām konkrētajos maksājumos iesaistītajām maksājumu aģentūrām, tostarp gadījumos, kad atbilstības kritēriju neievērošana arī ir neatbilstība, un otrādi. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina viena samazinājuma koeficienta piemērošanu.

4. Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir noteiktas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai pēc tam, kad minētās neatbilstības darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai attiecīgā gadījumā maksājumu aģentūrai jebkādā citā veidā.

5. Ja nav nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu, kā minēts šīs regulas 75. pantā, un lauksaimnieks, uz kuru attiecas savstarpējas atbilstības saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.t un 103.z pantu, neiesniedz vienotā pieteikuma veidlapu šīs regulas 11. pantā noteiktajā termiņā, tad piemēro samazinājumu 1 % apmērā par katru darbdienu. Maksimālais samazinājums nepārsniedz 25 %. Samazinājumu piemēro kopējai summai, kas maksājama atbilstoši maksājumiem saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.p, 103.q un 103.r pantā paredzētajām shēmām, dalot to ar tās pašas regulas 85.t un 103.z pantā minēto gadu skaitu.

6. Ja ir konstatētas vairākas neatbilstības attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem vai standartiem tajā pašā savstarpējas atbilstības jomā, tad, lai samazinājumu noteiktu saskaņā ar 71. panta 1. punktu un 72. panta 1. punktu, tādus gadījumus uzskata par vienu neatbilstību.

7. Tomēr neatbilstību standartam, kas vienlaikus ir arī prasība, uzskata par vienu neatbilstību. Samazinājumu aprēķina nolūkā neatbilstību uzskata par prasības jomas daļu.

8. Lai piemērotu samazinājumus, samazinājuma procentuālo daļu piemēro kopējai summai, ko veido:

a)	tiešo maksājumu kopsumma, kas ir piešķirti vai piešķirami attiecīgajam lauksaimniekam, ņemot vērā atbalsta pieteikumu, ko viņš iesniedzis vai iesniegs neatbilstības konstatācijas kalendārajā gadā, un

b)	to maksājumu kopējā summa, kuri attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.p, 103.q un 103.r pantā paredzētajām shēmām un ir dalīti ar minētās regulas 85.t un 103.z pantā norādīto gadu skaitu.

71. pants

Samazinājumu piemērošana nolaidības gadījumā

1. Neskarot 77. pantu, ja konstatētā neatbilstība radusies lauksaimnieka nolaidības dēļ, tad piemēro samazinājumu. Tāds samazinājums parasti ir 3 % no 70. panta 8. punktā minētās kopējās summas.

Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde kontroles ziņojuma izvērtēšanas daļā saskaņā ar 54. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz 1 % vai paaugstināt to līdz 5 % no kopsummas, vai 54. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā minētajos gadījumos nenoteikt nekādus samazinājumus.

2. Ja dalībvalsts izmanto iespēju nepiemērot samazinājumu vai nepiešķiršanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 2. punktā, un lauksaimnieks noteiktajā termiņā nav veicis korektīvos pasākumus, tad piemēro samazinājumu vai nepiešķiršanu.

Šo termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nedrīkst būt vēlāk par nākamā gada beigām pēc tam, kad neatbilstība konstatēta.

3. Ja dalībvalsts izmanto iespēju uzskatīt neatbilstību par nelielu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 24. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā, un lauksaimnieks noteiktajā termiņā nav veicis korektīvos pasākumus, tad piemēro samazinājumu.

Šo termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nedrīkst būt vēlāk par nākamā gada beigām, kurā neatbilstība konstatēta.

Konkrēto neatbilstību tad nevar uzskatīt par nelielu, un saskaņā ar pirmo daļu piemēro samazinājumu vismaz 1 % apmērā.

Turklāt tāda par nelielu atzīta neatbilstība, kuru lauksaimnieks novērsis šā punkta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nav uzskatāma par neatbilstību 5. punkta nozīmē.

4. Ja ir konstatētas vairākas neatbilstības attiecībā uz dažādām savstarpējas atbilstības jomām, tad 1. punktā paredzēto samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi.

Samazinājumu galīgos procentus summē kopā. Tomēr maksimālais samazinājums nedrīkst pārsniegt 5 % no 70. panta 8. punktā minētās kopējās summas.

5. Neskarot tīšu pārkāpumu gadījumus saskaņā ar 72. pantu, ja neatbilstību konstatē atkārtoti, tad procentuālo daļu, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikta saistībā ar neatbilstības atkārtošanos, attiecībā uz pirmo atkārtošanos reizina ar koeficientu 3. Tādēļ, ja minētā procentuālā daļa ir noteikta saskaņā ar 70. panta 6. punktu, tad maksājumu aģentūra nosaka tādu procentuālo daļu, kas būtu bijusi piemērojama, ja attiecībā uz konkrēto prasību vai standartu neatbilstību konstatētu atkārtoti.

Ja neatbilstības turpmāk atkārtojas, tad reizināšanas koeficientu 3 katru reizi piemēro tā samazinājuma rezultātam, kas noteikts attiecībā uz iepriekšējo atkārtoto neatbilstību. Maksimālais samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt 15 % no 70. panta 8. punktā minētās kopējās summas.

Ja ir sasniegti maksimālie 15 %, tad maksājumu aģentūra informē attiecīgo lauksaimnieku, ka gadījumā, ja to pašu neatbilstību konstatēs vēlreiz, uzskatīs, ka viņš rīkojies apzināti 72. panta nozīmē. Ja pēc tam konstatē turpmāku neatbilstību, tad piemērojamā samazinājuma procentuālo daļu nosaka, iepriekšējā reizinājuma rezultātu, attiecīgā gadījumā pirms 15 % ierobežojuma piemērošanas, kā paredzēts otrās daļas pēdējā teikumā, reizinot ar koeficientu 3.

6. Ja konstatē atkārtotu neatbilstību kopā ar citu neatbilstību vai citu atkārtotu neatbilstību, tad galīgos procentuālos samazinājumus summē kopā. Neskarot 5. punkta trešo daļu, maksimālais samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt 15 % no 70. panta 8. punktā minētās kopsummas.

72. pants

Samazinājumu un nepiešķiršanas piemērošana tīšu pārkāpumu gadījumā

1. Neskarot 77. pantu, ja lauksaimnieks konstatēto pārkāpumu ir izdarījis ar nodomu, tad samazinājums, kas jāpiemēro 70. panta 8. punktā minētajai kopsummai, parasti ir 20 % no minētās kopējās summas.

Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde kontroles ziņojuma izvērtējuma daļā saskaņā ar 54. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz vismaz 15 % vai attiecīgā gadījumā palielināt to līdz 100 % no minētās kopējās summas.

2. Ja tīši izdarītais pārkāpums attiecas uz konkrētu atbalsta shēmu, tad lauksaimniekam attiecīgajā kalendārajā gadā minēto atbalsta shēmu nepiemēro. Turklāt ārkārtējas nopietnības, apjoma vai ilguma gadījumos vai tad, ja ir konstatēti tīši pārkāpumi, attiecīgo atbalsta shēmu lauksaimniekam nepiemēro arī nākamajā kalendārajā gadā.

IV NODAĻA

Kopīgi noteikumi

73. pants

Izņēmumi, piemērojot samazinājumus un nepiešķiršanu

1. Regulas I un II nodaļā paredzētos samazinājumus un nepiešķiršanu nepiemēro, ja lauksaimnieks ir iesniedzis pareizu faktisko informāciju vai ja viņš var citādi pierādīt, ka nav vainojams.

2. Regulas I un II nodaļā paredzētos samazinājumus un nepiešķiršanu nepiemēro attiecībā uz tām atbalsta pieteikuma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informē kompetento iestādi, ka atbalsta pieteikums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ja lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ja iestāde jau nav informējusi lauksaimnieku par pārkāpumiem pieteikumā.

Saskaņā ar lauksaimnieka sniegto informāciju, kas minēta pirmajā daļā, atbalsta pieteikumu pielāgo faktiskajai situācijai.

74. pants

Elektroniskās liellopu datubāzes ierakstu grozījumi un korekcijas

Attiecībā uz liellopiem, par kuriem ir pieprasīts atbalsts, no atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīža attiecībā uz kļūdām un izlaidumiem ierakstos elektroniskajā liellopu datubāzē piemēro 73. pantu.

Attiecībā uz pieprasījumā neiekļautiem liellopiem tas pats attiecas uz samazinājumiem un nepiešķiršanu, kas jāpiemēro saskaņā ar III nodaļu.

75. pants

Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi

1. Ja lauksaimnieks nav varējis izpildīt savus pienākumus nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 31. pantā, tad viņš saglabā savas tiesības uz atbalstu par to platību, par kuru viņam bija tiesības pretendēt uz atbalstu, kad radās nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi. Turklāt, ja neatbilstība, kas radusies tādas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, attiecas uz savstarpējo atbilstību, tad attiecīgo samazinājumu nepiemēro.

2. Par nepārvaramas varas gadījumiem un ārkārtas apstākļiem Regulas (EK) Nr. 73/2009 31. panta nozīmē rakstiski paziņo kompetentajai iestādei, pievienojot attiecīgus pierādījumus, desmit darbdienu laikā no dienas, kurā lauksaimnieks to var izdarīt.

V SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

76. pants

Maksājumu minimums

Dalībvalstis var nolemt nepiešķirt atbalstu, ja summa uz vienu atbalsta pieteikumu nepārsniedz EUR 100.

77. pants

Samazinājumu uzkrāšanās

Ja neatbilstība ir arī pārkāpums un tāpēc ir svarīgs, lai atbilstīgi IV sadaļas II un III nodaļai piemērotu samazinājumus vai nepiešķiršanu:

a)	konkrētajām atbalsta shēmām piemēro samazinājumus vai nepiešķiršanu atbilstīgi IV sadaļas II nodaļai,

b)	samazinājumus un nepiešķiršanu atbilstīgi IV sadaļas III nodaļai piemēro maksājumu kopapjomam, kas jāpiešķir saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, vienotā platībmaksājuma shēmu un citām atbalsta shēmām, uz kurām neattiecas a) apakšpunktā noteiktie samazinājumi vai nepiešķiršana.

Pirmajā daļā minētos samazinājumus vai nepiešķiršanu piemēro saskaņā ar 78. panta 2. punktu, neskarot papildu soda sankcijas atbilstīgi citiem Kopienas vai valsts tiesību aktu noteikumiem.

78. pants

Samazinājumu piemērošana katrai atbalsta shēmai

1. Maksājuma summu, kas lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu, dalībvalstis aprēķina, pamatojoties uz konkrētajā atbalsta shēmā paredzētajiem nosacījumiem, vajadzības gadījumā ņemot vērā pamatplatības, maksimāli garantētās platības vai dzīvnieku skaita pārsniegšanu, par kuriem ir tiesības saņemt piemaksas.

2. Katrai Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajai atbalsta shēmai, ņemot vērā pārkāpumus, pieteikumu novēlotu iesniegšanu, zemes gabalu nedeklarēšanu, budžeta maksimālās robežas pārsniegšanu, modulāciju, finanšu disciplīnu un savstarpējas atbilstības neievērošanu, samazinājumus vai nepiešķiršanu piemēro, vajadzības gadījumā izmantojot šādu kārtību un secību:

a)	samazinājumus vai nepiešķiršanu saskaņā ar IV sadaļas II nodaļu piemēro attiecībā uz pārkāpumiem,

b)	summu, kas iegūta no a) apakšpunkta piemērošanas, izmanto par pamatu visu samazinājumu aprēķinam, kuri jāpiemēro novēlotas iesniegšanas gadījumā saskaņā ar 23. un 24. pantu,

c)	summu, kas iegūta no b) apakšpunkta piemērošanas, izmanto par pamatu visu samazinājumu aprēķinam, kuri jāpiemēro nedeklarētu lauksaimniecības zemes gabalu gadījumā saskaņā ar 55. pantu,

attiecībā uz tām atbalsta shēmām, kurām budžeta maksimālā robeža ir noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 51. panta 2. punktu, 69. panta 3. punktu, 123. panta 1. punktu un 128. panta 1. punktu vai tiek piemērota saskaņā ar minētās regulas 126. panta 2. punktu, 127. panta 2. punktu un 129. panta 2. punktu, dalībvalsts pierēķina tās summas, kuras rodas no a), b) un c) apakšpunkta piemērošanas.

Katrai no šīm atbalsta shēmām nosaka koeficientu, ko aprēķina, dalot konkrētā budžeta maksimālās robežas summu ar pirmajā daļā minēto summu. Ja iegūtais koeficients ir lielāks nekā 1, tad piemēro koeficientu, kas ir vienāds ar 1.

Lai aprēķinātu maksājumu, kas piešķirams atsevišķam lauksaimniekam, kurš piedalās atbalsta shēmā, kurai ir noteikta budžeta maksimālā robeža, summu, kura veidojas, piemērojot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, reizina ar otrajā daļā noteikto koeficientu.

79. pants

Aprēķinu bāze samazinājumiem modulācijas, finanšu disciplīnas un savstarpējās atbilstības dēļ

1. Samazinājumus modulācijas dēļ, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 7. un 10. pantā, un attiecīgā gadījumā Padomes Regulas (EK) Nr. 378/2007 (22) 1. pantā, kā arī samazinājumu finanšu disciplīnas dēļ, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. pantā, un minētās regulas 8. panta 1. punktā paredzēto samazinājumu atbilstīgi šīs regulas 78. pantā minētajai procedūrai piemēro to maksājumu summai no Regulas (EK) Nr. 73/2009 I pielikumā uzskaitītajām dažādajām atbalsta shēmām, uz ko katram lauksaimniekam ir tiesības.

2. Maksājuma summa, kas rodas no 1. punkta piemērošanas, ir pamats visu samazinājumu aprēķinam, kuri jāpiemēro par savstarpējās atbilstības neievērošanu saskaņā ar IV sadaļas III nodaļu.

80. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

1. Ja ir veikts nepamatots maksājums, tad lauksaimnieks atmaksā attiecīgo summu, kam pieskaitīti saskaņā ar 2. punktu aprēķinātie procenti.

2. Procentus aprēķina par laika posmu, kas aizritējis no dienas, kad lauksaimniekam paziņots par atmaksāšanas saistībām, līdz atmaksas vai atskaitījuma dienai.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nedrīkst būt zemāka par procentu likmi, kas piemērojama summu atgūšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

3. Atmaksas saistības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja maksājums izdarīts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un lauksaimnieks pamatoti nav varējis šo kļūdu atklāt.

Ja kļūda attiecas uz faktiem, kas ir būtiski attiecīgā maksājuma aprēķinam, tad pirmo daļu tomēr piemēro tikai tad, ja lēmums par summas atgūšanu nav paziņots 12 mēnešu laikā pēc maksājuma.

81. pants

Nepamatoti iegūto tiesību atgūšana

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 137. pantu, ja pēc tam, kad tiesības uz maksājumu piešķirtas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 vai Regulu (EK) Nr. 1120/2009, konstatē, ka konkrētas tiesības uz maksājumu ir piešķirtas nepamatoti, tad attiecīgais lauksaimnieks nepamatoti piešķirtās tiesības nodod valsts rezervē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. pantā.

Gadījumā, ja pa to laiku attiecīgais lauksaimnieks ir nodevis tiesības uz maksājumu citiem lauksaimniekiem, tad arī tiesību pārņēmējiem ir saistošs pirmajā daļā paredzētais pienākums proporcionāli tiem nodoto tiesību uz maksājumu skaitam, ja lauksaimniekam, kuram sākotnēji piešķirtas tiesības uz maksājumu, nav pietiekams skaits tiesību uz maksājumu, lai atlīdzinātu nepamatoti piešķirto tiesību uz maksājumu vērtību.

Tiesības, kas piešķirtas nepamatoti, uzskata par nepiešķirtām no paša sākuma.

2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 73/2009 137. pantu, ja pēc tiesību uz maksājumu piešķiršanas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 vai Regulu (EK) Nr. 1120/2009 konstatē, ka tiesību uz maksājumu vērtība ir pārāk augsta, tad minēto vērtību attiecīgi koriģē. Tādu korekciju veic arī attiecībā uz tiesībām uz maksājumu, kuras pa to laiku ir nodotas citiem lauksaimniekiem. Samazinājuma vērtību ieskaita valsts rezervē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. pantā.

Tiesības uz maksājumu uzskata par piešķirtām ar korekcijā iegūto vērtību no paša sākuma.

3. Ja, piemērojot 1. un 2. punktu, konstatē, ka to tiesību skaits, kas piešķirtas lauksaimniekam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 vai Regulu (EK) Nr. 1120/2009, nav pareizs un ja nepamatoti piešķirtas tiesības neietekmē to tiesību kopējo vērtību, kuras saņēmis lauksaimnieks, tad dalībvalsts pārrēķina tiesības uz maksājumu un attiecīgā gadījumā koriģē lauksaimniekam piešķirto tiesību veidu.

Pirmo daļu tomēr nepiemēro, ja lauksaimnieks pats būtu pamatoti varējis šīs kļūdas atklāt.

4. Dalībvalstis var nolemt neatgūt nepamatoti piešķirtas tiesības, ja lauksaimniekam nepamatoti piešķirtā kopsumma ir EUR 50 vai mazāka. Turklāt, ja 3. punktā minētā kopējā vērtība atbilst EUR 50 vai mazākai summai, tad dalībvalstis var nolemt pārrēķinu neveikt.

5. Ja lauksaimnieks ir nodevis jebkādas tiesības uz maksājumu, neievērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 73/2009 43. panta 1. un 2. punktu, 62. panta 1. un 3. punktu un 68. panta 5. punktu, tad situāciju kvalificē kā tādu, it kā nodošana nebūtu notikusi.

6. Nepamatoti izmaksātās summas atgūst saskaņā ar 80. pantu.

82. pants

Saimniecību nodošana

1. Šajā pantā:

a)	“saimniecības nodošana” ir pārdošana, iznomāšana vai jebkurš līdzīgs darījuma veids attiecībā uz attiecīgajām ražošanas vienībām,

b)	“nodevējs” ir lauksaimnieks, kura saimniecību nodod citam lauksaimniekam,

c)	“pārņēmējs” ir lauksaimnieks, kuram nodod saimniecību.

2. Ja visu saimniecību viens lauksaimnieks nodod citam lauksaimniekam pēc tam, kad ir iesniegts atbalsta pieteikums, un pirms ir izpildīti visi nosacījumi atbalsta piešķiršanai, tad nodevējam par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.

3. Atbalstu, par kuru pieteikumu iesniedzis nodevējs, piešķir pārņēmējam, ja:

a)	laika posmā pēc saimniecības nodošanas, kas jānosaka dalībvalstīm, pārņēmējs informē kompetento iestādi par nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu,

b)	pārņēmējs iesniedz visus pierādījumus, ko pieprasa kompetentā iestāde,

c)	attiecībā uz nodoto saimniecību ir izpildīti visi nosacījumi atbalsta piešķiršanai.

4. Ja pārņēmējs informē kompetento iestādi un pieprasa atbalsta maksājumu saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, tad:

a)	visas nodevēja tiesības un pienākumus, ko paredz tiesiskās attiecības starp nodevēju un kompetento iestādi un kas pamatojas uz atbalsta pieteikumu, nodod pārņēmējam,

b)	visas darbības, kas vajadzīgas atbalsta piešķiršanai, un visas deklarācijas, ko pirms nodošanas sniedzis nodevējs, lai piemērotu attiecīgos Kopienas noteikumus, attiecina uz pārņēmēju,

c)	nodoto saimniecību attiecīgā gadījumā uzskata par atsevišķu saimniecību attiecībā uz konkrēto tirdzniecības gadu vai piemaksas periodu.

5. Ja atbalsta pieteikumu iesniedz pēc tam, kad ir veiktas visas darbības, kas vajadzīgas atbalsta piešķiršanai, un ja viens lauksaimnieks visu saimniecību nodevis citam lauksaimniekam pēc minēto darbību uzsākšanas, bet pirms visu to nosacījumu izpildes, kas vajadzīgi atbalsta piešķiršanai, tad atbalstu var piešķirt pārņēmējam, ja ir ievēroti 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Tādā gadījumā piemēro 4. punkta b) apakšpunktu.

6. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var nolemt piešķirt atbalstu nodevējam. Tādā gadījumā:

a)	pārņēmējam atbalstu nepiešķir,

b)	dalībvalstis 2.–5. punktā izklāstītās prasības piemēro mutatis mutandis.

83. pants

Papildu pasākumi un dalībvalstu savstarpējā palīdzība

Dalībvalstis veic visus turpmākos pasākumus, kas vajadzīgi integrētās sistēmas pareizai piemērošanai, un sniedz savstarpēju palīdzību, kas vajadzīga, lai veiktu pārbaudes saskaņā ar šo regulu.

Šajā ziņā, ja šī regula neparedz attiecīgus samazinājumus un nepiešķiršanu, tad dalībvalstis var noteikt attiecīgas valsts soda sankcijas pret ražotājiem vai citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, lopkautuvēm vai asociācijām, kas iesaistītas atbalsta piešķiršanas procedūrā, lai nodrošinātu atbilstību kontroles prasībām, piemēram, prasībai izveidot saimniecības pašreizējā ganāmpulka reģistru vai izpildīt paziņošanas saistības.

84. pants

Paziņojumi

1. Dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 15. jūlijam saistībā ar atbalsta shēmām, uz kurām attiecas integrētā sistēma, iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu, tajā jo īpaši ietverot šādus punktus:

integrētās sistēmas īstenošanas stāvoklis, tostarp jo īpaši iespējas, kas izvēlētas savstarpējās atbilstības prasību kontrolei, un kompetentās kontroles iestādes, kuras atbild par savstarpējās atbilstības prasību un nosacījumu kontroli, kā arī konkrēti pasākumi, kuri veikti īpašā atbalsta administrēšanai un kontrolei,

b)	prasītāju skaits, kā arī kopējā platība, kopējais dzīvnieku skaits un kopējais daudzums,

c)	prasītāju skaits, kā arī kopējā platība, kopējais dzīvnieku skaits un kopējais daudzums, kas tika pārbaudīts,

d)	veikto pārbaužu rezultāti, norādot samazinājumus un nepiešķiršanu, kas piemērota saskaņā ar IV sadaļu,

e)	to pārbaužu rezultāti, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību saskaņā ar III sadaļas III nodaļu.

2. Dalībvalstis ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot veidlapu, ko Komisija darījusi tām pieejamu, vēlākais līdz katra gada 31. oktobrim paziņo Komisijai par pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes proporciju attiecībā pret kopējo lauksaimniecības zemi, kā minēts šīs regulas 3. panta 1. punktā.

3. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var atkāpties no 1. un 2. punktā paredzētajiem termiņiem.

4. Elektroniskos datus, kas izveidoti kā daļa integrētās sistēmas, izmanto tās informācijas atbalstam, kas precizēta nozares noteikumos un kas dalībvalstīm obligāti jānosūta Komisijai.

5. Ja dalībvalstis piemēro tiešo maksājumu lineāro samazinājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 8. panta 1. punktu un šīs regulas 79. pantu, tad tās tūlīt informē Komisiju par piemēroto procentuālo samazinājumu.

85. pants

Sadales sistēma

Regulas (EK) Nr. 73/2009 9. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto summu, kuras atbilst 4 procentu punktiem, sadales sistēmu izveido, nosakot dalībvalstu daļas attiecībā uz lauksaimniecības zemēm un nodarbinātību lauksaimniecībā ar svērumu attiecīgi 65 % un 35 %.

Katras dalībvalsts daļu saistībā ar platību un nodarbinātību koriģē, pamatojoties uz tās relatīvo iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, to izsakot kā pirktspējas līmeni, izmantojot to dalībvalstu vidējo rādītāju starpības vienu trešdaļu, uz kurām attiecas modulācija.

Tālab izmanto šādus pamatdatus, kas pamatojas uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja 2003. gada augustā sniegtajiem datiem:

a)	2000. gada saimniecību strukturālais apsekojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008 (23) attiecībā uz lauksaimniecības zemēm,

b)	2001. gada darbaspēka ikgadējais apsekojums par nodarbinātību lauksaimniecības, medību un zvejas jomā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (24) attiecībā uz nodarbinātību lauksaimniecībā,

c)	triju gadu vidējie rādītāji, pamatojoties uz tautsaimniecības uzskaiti 1999.–2001. gadā attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju, to izsakot kā pirktspēju.

III DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

86. pants

Atcelšana

1. Regula (EK) Nr. 796/2004 tiek atcelta no 2010. gada 1. janvāra.

To tomēr turpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas pirms 2010. gada 1. janvāra.

2. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 796/2004 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

87. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz tirdzniecības gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembris.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Mariann FISHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(3) OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(5) OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp.

(6) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(7) OV L 156, 25.6.2003., 9. lpp.

(8) OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.

(9) OV L 171, 2.7.2005., 6. lpp.

(10) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27. lpp.

(12) OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.

(13) OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

(14) OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

(15) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

(16) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(17) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.

(18) OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(19) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(20) OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

(21) OV L 368, 23.12.2006., 74. lpp.

(22) OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.

(23) OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.

(24) OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

I PIELIKUMS

Kopienas metode Δ9-tetrahidrokanabinola satura kvantitatīvai noteikšanai kaņepju šķirnēs

1. Darbības joma un piemērošanas joma

Šī metode ir paredzēta, lai noteiktu Δ9-tetrahidrokanabinola (turpmāk “THC”) saturu kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirnēs. Attiecīgā gadījumā šī metode ietver šajā pielikumā izklāstītās A vai B procedūras piemērošanu.

Metode pamatojas uz Δ9-THC kvantitatīvo noteikšanu, izmantojot gāzu hromatogrāfiju (GC) pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju.

1.1. A procedūra

A procedūru izmanto, lai veiktu Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. pantā un šīs regulas 30. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās produkcijas pārbaudes.

1.2. B procedūra

B procedūru izmanto gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā un šīs regulas 40. panta 3. punktā.

2. Paraugu atlase

2.1. Paraugi

A procedūra: no katra auga, kas atlasīts no attiecīgās šķirnes augošām kaņepēm, ņem 30 cm garu daļu, kurā ir vismaz viena sievišķā ziedkopa. Paraugu ņemšanu veic laika posmā, kas sākas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma un beidzas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām, dienas laikā, ievērojot noteiktu sistēmu, lai nodrošinātu, ka paraugi attiecīgajam laukam ir raksturīgi, bet neņemot paraugus auga malās.

Dalībvalstis var atļaut paraugu ņemšanu laika posmā, kas sākas ziedēšanas sākumā un beidzas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma, ja no katras audzētās šķirnes tiek ņemti citi reprezentatīvi paraugi saskaņā ar pirmajā daļā izklāstītajiem noteikumiem un ja to dara laika posmā, kas sākas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma un beidzas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām.

B procedūra: no katra auga, kas atlasīts no attiecīgās šķirnes augošām kaņepēm, ņem augšējo trešdaļu. Paraugu ņemšanu veic 10 dienās pēc ziedēšanas beigām, dienas laikā, ievērojot noteiktu sistēmu, lai nodrošinātu, ka paraugi attiecīgajam laukam ir raksturīgi, bet neņemot paraugus auga malās. No divmāju šķirnēm ņem tikai sievišķos augus.

2.2. Parauga izmērs

A procedūra: paraugā ietilpst 50 augu daļas no katra lauka.

B procedūra: paraugā ietilpst 200 augu daļas no katra lauka.

Katru paraugu nebojātu ievieto auduma vai papīra maisiņā un nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai.

Vajadzības gadījumā, lai veiktu atkārtotas analīzes, dalībvalsts var noteikt otra parauga ievākšanu, ko glabā vai nu audzētājs, vai iestāde, kas ir atbildīga par analīžu veikšanu.

2.3. Parauga žāvēšana un uzglabāšana

Paraugu žāvēšanu uzsāk, tiklīdz iespējams un katrā ziņā 48 stundu laikā, izmantojot jebkādu metodi, ja temperatūra ir zemāka par 70 °C.

Paraugus žāvē, līdz tie sasniedz nemainīgu svaru un mitruma saturs tajos ir no 8 līdz 13 %.

Pēc žāvēšanas nebojātus paraugus glabā tumšā vietā temperatūrā, kas ir zemāka par 25 °C.

3. THC satura noteikšana

3.1. Analizējamā parauga sagatavošana

Izžāvētos paraugus atbrīvo no stublājiem un sēklām, kas lielākas par 2 mm.

Izžāvētos paraugus samaļ, lai iegūtu pussmalku pulveri (kas izsijājas caur sietu ar acu izmēru 1 mm).

Pulveri var uzglabāt 10 nedēļas temperatūrā, kas ir zemāka par 25 °C, tumšā, sausā vietā.

3.2. Reaģenti un ekstrakcijas šķīdums

Reaģenti

—	tīrs Δ9-tetrahidrokanabinols, kas paredzēts hromatogrāfijai,

—	tīrs skvalāns, kas kā iekšējais standarts paredzēts hromatogrāfijai.

Ekstrakcijas šķīdums

—	35 mg skvalāna uz 100 ml heksāna.

3.3. Δ9-THC ekstrahēšana

Nosver 100 g pulverveida analizējamā parauga, to ievieto centrifūgas stobriņā un pievieno 5 ml ekstrakcijas šķīduma, kas satur iekšējo standartu.

Paraugu liek ultraskaņas peldē un atstāj uz 20 minūtēm. To centrifugē piecas minūtes ar 3 000 apgriezieniem minūtē un pēc tam noņem virspusē esošo centrifugātu – THC šķīdumu. Iegūto šķīdumu injicē hromatogrāfā un veic kvantitatīvo analīzi.

3.4. Gāzu hromatogrāfija

aparatūra:

—	gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru un šķelšanās/nešķelšanās inžektoru,

—	kolonna, kas ir piemērota kanabinoīdu atdalīšanai, piemēram, 25 m gara un 0,22 mm diametra stikla kapilārkolonna,

kas impregnēta ar 5 % nepolāru fenil-metil-siloksāna fāzi;

b)	kalibrēšanas rindas Vismaz trīs punkti attiecībā uz A procedūru un pieci punkti attiecībā uz B procedūru, ieskaitot punktus 0,04 un 0,50 mg/ml Δ9-THC ekstrakcijas šķīdumā;

eksperimenta apstākļi

Turpmāk minētie apstākļi ir sniegti kā piemērs attiecībā uz a) apakšpunktā minēto kolonnu:

—	žāvēšanas skapja temperatūra 260 °C,

—	inžektora temperatūra 300 °C,

—	detektora temperatūra 300 °C;

d)	injicētais tilpums: 1 μl.

4. Rezultāti

Iegūtos datus izsaka skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata, norādot Δ9-THC gramos uz 100 gramiem analizējamā parauga, kas izžāvēts līdz nemainīgam svaram. Piemēro pielaidi 0,03 g uz 100 g.

—	A procedūra: viena noteikšanas procedūra vienam analizējamam paraugam.

Ja iegūtais rezultāts pārsniedz ierobežojumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 39. panta 1. punktā, tad tomēr veic analizējamā parauga otru noteikšanas procedūru, un par rezultātu uzskata abu noteikšanas procedūru rezultātu vidējo lielumu.

—	B procedūra: rezultāts atbilst vidējai vērtībai, kas iegūta, veicot divas noteikšanas procedūras vienam analīzes paraugam.

II PIELIKUMS

Regula (EK) Nr. 796/2004	Šī regula	Regula (EK) Nr. 1120/2009]
1. pants	1. pants
2. panta 1. punkts	—	2. panta a) punkts
2. panta 1.a punkts	2. panta 1. punkts
2. panta 1.b punkts	—
2. panta 2. punkts	—	2. panta c) punkts
2. panta 2.a punkts	—	2. panta d) punkts
2. panta 3. punkts	2. panta 3. punkts
2. panta 4. punkts	2. panta 4. punkts
2. panta 5. punkts	2. panta 5. punkts
2. panta 6. punkts	2. panta 6. punkts
2. panta 7. punkts	2. panta 7. punkts
2. panta 8. punkts	2. panta 8. punkts
2. panta 9. punkts	2. panta 9. punkts
2. panta 10. punkts	2. panta 10. punkts
2. panta 11. punkts	2. panta 11. punkts
2. panta 12. punkts	2. panta 12. punkts
2. panta 13. punkts	2. panta 14. punkts
2. panta 14. punkts	—
2. panta 15. punkts	2. panta 15. punkts
2. panta 16. punkts	2. panta 16. punkts
2. panta 17. punkts	2. panta 17. punkts
2. panta 18. punkts	2. panta 18. punkts
2. panta 19. punkts	2. panta 19. punkts
2. panta 20.–36. punkts	Attiecīgi 2. panta 21.–37. punkts
2. panta 37. punkts	—
2. panta priekšpēdējā daļa	2. panta 38. punkts
2. panta pēdējā daļa	—
3. panta 1.–7. punkts	3. panta 1.–7. punkts
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. panta 1. punkts	34. panta 4. punkts
8. panta 2. punkts	34. panta 5. punkts
9. panta pirmā daļa	8. panta 1. punkts
9. panta otrā daļa	8. panta 2. punkts
10. pants	9. pants
11. panta 1. punkts	11. panta 1. punkts
11. panta 2. punkta pirmā daļa	11. panta 2. punkta pirmā daļa
11. panta 2. punkta otrā daļa	11. panta 2. punkta trešā daļa
11. panta 2. punkta trešā daļa	11. panta 2. punkta otrā daļa
11. panta 3. punkts	10. panta 2. punkts
12. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunkts	Attiecīgi 12. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunkts
12. panta 1. punkta e) apakšpunkts	—
12. panta 1. punkta f) apakšpunkts	12. panta 1. punkta e) apakšpunkts
12. panta 2., 3. un 4. punkts	12. panta 2., 3. un 4. punkts
13. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	13. panta 1. punkts
13. panta 1. punkta trešā daļa	—
13. panta 2., 3. un 4. punkts	—
13. panta 5. punkts	13. panta 2. punkts
13. panta 6. punkts	—
13. panta 7. punkts	13. panta 3. punkts
13. panta 8. punkts	13. panta 4. punkts
13. panta 9. punkts	—
13. panta 10. punkts	13. panta 5. punkts
13. panta 11. un 12. punkts	—
13. panta 13.a punkts	13. panta 6. punkts
13. panta 14. punkts	20. panta 3. punkts
14. panta 1. punkta pirmā daļa	13. panta 8. punkta pirmā daļa
14. panta 1. punkta otrā daļa	—
14. panta 1. punkta trešā daļa	13. panta 8. punkta otrā daļa
14. panta 1. punkta ceturtā daļa	13. panta 8. punkta trešā daļa
14. panta 1.a punkts	55. panta 1. un 2. punkts
14. panta 2. punkts	12. panta 5. punkts
14. panta 3. punkts	10. panta 1. punkts
14. panta 4. punkts	13. panta 9. punkts
15. pants	14. pants
15.a pants	—
16. panta 1., 2. un 3. punkts	Attiecīgi 16. panta 1., 2. un 3. punkts
16. panta 3. punkta trešā daļa	65. panta 3. punkta trešā daļa
16. panta 4. punkts	16. panta 4. punkts
17. pants	—
17.a pants	17. pants
18. pants	20. pants
19. pants	21. pants
20. pants	22. pants
21. pants	23. pants
21.a panta 1. un 2. punkts	24. pants
21.a panta 3. punkta otrā daļa	15. panta 1. punkts
22. pants	25. pants
23. pants	26. pants
23.a panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	27. panta 1. punkts
23.a panta 2. punkts	27. panta 2. punkts
24. panta 1. punkta a), b), c), d), e), g), i), j) un k) apakšpunkts	Attiecīgi 28. panta 1. punkta a), b), c), d), e), f), g), h) un i) apakšpunkts
24. panta 1. punkta f) un h) apakšpunkts	—
24. panta 2. punkta pirmā daļa	28. panta 2. punkts
24. panta 2. punkta otrā daļa	28. panta 3. punkts
26. panta 1., 3. un 4. punkts	Attiecīgi 30. panta 1., 3. un 4. punkts
26. panta 2. punkta a), b), c), f) un h) apakšpunkts	Attiecīgi 30. panta 2. punkta a), b), c), g) un h) apakšpunkts
26. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunkts	—
27. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums	31. panta 1. punkta pirmā daļa
27. panta 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma a), b) un c) apakšpunkts	31. panta 2. punkts
27. panta 1. punkta otrā un trešā daļa	31. panta 1. punkta otrā un trešā daļa
27. panta 3. un 4. punkts	31. panta 3. un 4. punkts
28. pants	32. pants
29. pants	33. pants
30. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa, 2., 3. un 4. punkts	Attiecīgi 34. panta 1., 2., 3. un 6. punkts
30. panta 1. punkta trešā daļa	—
31. pants	37. pants
31.a pants	38. pants
31.b pants	39. pants
32. pants	35. pants
33. panta 1. punkts	—
33. panta 2., 3., 4. un 5. punkts	Attiecīgi 40. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
33.a pants	—
33.b pants	—
33.c pants	—
34. panta 1. punkta pirmā daļa	41. panta 1. punkta pirmā daļa
34. panta 1. punkta otrā daļa	—
34. panta 2. punkts	41. panta 2. punkts
35. panta 1. punkts	42. panta 1. punkta pirmā daļa
35. panta 2. punkta a) apakšpunkts	42. panta 1. punkta otrā daļa
35. panta 2. punkta b) apakšpunkta 1. daļas 1.–4. ievilkums	42. panta 2. punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunkts
35. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa	42. panta 2. punkta otrā daļa
35. panta 2. punkta c) apakšpunkta 1. un 2. ievilkums	Attiecīgi 42. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts
36. pants	43. pants
37. pants	44. pants
38. pants	—
39. pants	45. pants
40. pants	—
41. panta a), b), c) un d) punkts	47. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
42. pants	48. pants
43. pants	49. pants
44. panta 1., 1.a un 2. punkts	Attiecīgi 50. panta 1., 2. un 3. punkts
45. panta 1., 1.a, 1.b, 2., 3. un 4. punkts	Attiecīgi 51. panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
46. pants	52. pants
47. panta 1., 1.a, 2., 3., 4. un 5. punkts	Attiecīgi 53. panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
48. pants	54. pants
49. panta 1. punkts	56. panta 1. punkts
49. panta 2. punkts		19. panta 1. punkta trešā daļa
49. panta 3. punkts	56. panta 2. punkts
50. panta 1., 2. un 3. punkts	Attiecīgi 57. panta 1., 2. un 3. punkts
50. panta 5. punkts	—
50. panta 7. punkts	75. panta 1. punkts
51. panta 1. punkts	58. pants
51. panta 2.a punkts	57. panta 2. punkts
51. panta 3. punkts	—
52. pants	59. pants
53. panta pirmā un otrā daļa	60. pants
53. panta trešā un ceturtā daļa	57. panta 2. punkts
54. pants	61. pants
54.a pants	—
54.b pants	62. pants
57. panta 1. punkts	63. panta 1. punkts
57. panta 2. punkts	63. panta 2. punkts
57. panta 3. punkta pirmā daļa	63. panta 3. punkts
57. panta 3. punkta otrā daļa	75. panta 1. punkts
57. panta 4. punkts	63. panta 4. punkts
58. pants	64. pants
59. pants	65. pants
60. pants	66. pants
61. pants	67. pants
62. pants	68. pants
63. pants	—
64. pants	—
65. panta 1., 2.a, 3., 4. un 5. punkts	Attiecīgi 70. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkts
66. panta 1. punkts	70. panta 8. punkts un 71. panta 1. punkts
66. panta 2. punkts	70. panta 6. punkts
66. panta 2.a un 2.b punkts	Attiecīgi 71. panta 2. un 3. punkts
66. panta 3. punkta pirmā un trešā daļa	71. panta 4. punkts
66. panta 3. punkta otrā daļa	70. panta 7. punkta pirmais teikums
66. panta 4. un 5. punkts	Attiecīgi 71. panta 5. un 6. punkts
67. panta 1. punkts	70. panta 8. punkts un 72. panta 1. punkts
67. panta 2. punkts	72. panta 2. punkts
68. pants	73. pants
69. pants	74. pants
70. pants	76. pants
71. pants	77. pants
71.a pants	78. pants
71.b pants	79. pants
72. pants	75. panta 2. punkts
73. panta 1., 3. un 4. punkts	Attiecīgi 80. panta 1., 2. un 3. punkts
73. panta 5., 6. un 7. punkts	—
73.a panta 1., 2., 2.a, 2.b, 3. un 4. punkts	Attiecīgi 81. panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
74. pants	82. pants
75. pants	83. pants
76. pants	84. pants
77. pants	—
78. pants	85. pants
80. pants	—
81. pants	—
I pielikums	II pielikums

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1120/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1121/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem	27
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris]), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu	65

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.316.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 316

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 2. decembris