ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 210
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 14. jūnijs

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/943 (2021. gada 14. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2021/24)

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/944 (2021. gada 3. jūnijs), ar ko pagarina paziņojumu par atbalstu konkrētām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042 (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 3879)

45

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/945 (2021. gada 10. jūnijs) par Rumānijas paziņoto rīkojuma projektu attiecībā uz informāciju par zivju svaigumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 4052)  ( 1 )

48

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2021/946 (2021. gada 3. jūnijs) par kopīgu Savienības rīkkopu koordinētai pieejai Eiropas digitālās identitātes satvaram

51

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

14.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2021/943

(2021. gada 14. maijs),

ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2021/24)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 6. panta 5. punkta d) apakšpunktu un 10. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (2), un jo īpaši tās 21. panta 1. punktu, 140. pantu un 141. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Komisija, pamatojoties uz Eiropas Banku iestādes (EBI) iesniegto īstenošanas tehnisko standartu projektu, nesen pieņēma Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 (3), ar kuru atceļ un aizstāj Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (4).

(2)

Tā kā Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) (5) (“ECB FINREP regula”) noteikta EBI izstrādāto un ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 pieņemto veidņu izmantošana, attiecīgi jāatjaunina ECB FINREP regulas atsauces uz Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014. Lai nodrošinātu, ka ECB FINREP regula joprojām atbilst piemērojamajai Komisijas Īstenošanas regulai, jāņem vērā arī citas izmaiņas, kuru dēļ jāatjaunina atsauces uz Īstenošanas regulu (ES) 2021/451. Minētās izmaiņas ietver dažas izmaiņas ECB FINREP regulas pielikumos iekļauto veidņu nosaukumos un struktūrā, lai to saskaņotu ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 pielikumos iekļauto veidņu nosaukumiem un struktūru.

(3)

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2019. gada 20. maijā pieņēma Regulu (ES) 2019/876 (6), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (7). Attiecīgi būtu jāatjaunina ECB FINREP regulas atsauces uz Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(4)

Lai panāktu juridisko noteiktību, jānodrošina, ka izmaiņas atsaucēs tiek piemērotas ar dienu, kad tiek atcelta Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 piemērošanas dienu, proti, 2021. gada 28. jūniju.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/534 (ECB/2015/13),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (ES) Nr. 2015/534 (ECB/2015/13) groza šādi.

1.

Šādi groza 1. pantu:

a)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 2. punktā aizstāj ar atsauci uz “Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/451(*);

(*)

 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

“3.   Ja kompetentās iestādes, t.sk. ECB, prasa iestādēm ievērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 2.–8. daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā noteiktos pienākumus subkonsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 11. panta 6. punktu, šādas iestādes subkonsolidēti ievēro arī prasības, kas šajā regulā noteiktās konsolidēti.”;

2.

Ar šādu pantu aizstāj 4. pantu:

“4. pants

Konsolidētu pārskatu sniegšanas formāts un biežums, pārskatu sniegšanas atsauces datumi un nosūtīšanas datumi nozīmīgām kredītiestādēm, kuras piemēro SFPS konsolidētai uzraudzības informācijas sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 24. panta 2. punktu

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 4. punktu nozīmīgas kredītiestādes, kuras atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002 SFPS piemēro konsolidētai uzraudzības informācijas sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 24. panta 2. punktu, sniedz konsolidētu uzraudzības finanšu informāciju, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 11. pantā.”;

3.

Ar šādu pantu aizstāj 5. pantu:

“5. pants

Konsolidētu pārskatu sniegšanas formāts un biežums, atsauces datumi un nosūtīšanas datumi nozīmīgām kredītiestādēm, kuras piemēro valsts uzskaites sistēmas konsolidētai informācijas sniegšanai, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 9. punktu nozīmīgās kredītiestādes, kuras nav minētas 4. pantā un uz kurām attiecas konsolidētas informācijas sniegšanas valsts uzskaites sistēmas, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK, sniedz konsolidētu uzraudzības finanšu informāciju, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 12. pantā.”;

4.

Šādi groza 6. pantu:

a)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.   Uzraudzības finanšu informācija, kas minēta 1. punktā, ietver Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 11. pantā noteikto informāciju, t.sk. minētās regulas III pielikuma 40.1. veidnē noteikto informāciju, un to sniedz ar minētajā pantā noteikto biežumu.”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.   Uzraudzības finanšu informācija, kas minēta 3. punktā, ietver Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 12. pantā noteikto informāciju, t.sk. minētās regulas IV pielikuma 40.1. veidnē noteikto informāciju, un to sniedz ar minētajā pantā noteikto biežumu.”;

c)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 7. un 8. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

5.

Šādi groza 7. pantu:

a)

ar šādu teikumu aizstāj 1. punkta pēdējo teikumu:

“Šādas kredītiestādes sniedz uzraudzības finanšu informāciju ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 11. pantā, un šajā informācijā iekļauj I pielikumā noteikto kopējo obligāto informāciju.”;

b)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 2. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

c)

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.   Uzraudzības finanšu informācijas, kas minēta 3. punktā, sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 12. pantā, un ietver I pielikumā noteikto kopīgo obligāto informāciju.”;

d)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 5. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

6.

Atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

7.

Šādi groza 9. panta 1. punktu:

a)

ar šādu teikumu aizstāj a) apakšpunkta pēdējo teikumu:

“Uzraudzības finanšu informācijas sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 11. pantā.”;

b)

ar šādu teikumu aizstāj b) apakšpunkta pēdējo teikumu:

“Uzraudzības finanšu informācijas sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 12. pantā.”;

8.

Atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 10. panta 2. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

9.

Šādi groza 11. pantu:

a)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.   Uzraudzības finanšu informācijas sniegšana, kas minēta 1. punktā, notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 11. pantā, un tā ietver I pielikuma 1. punktā noteikto kopējo obligāto informāciju.”;

b)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 3. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

c)

ar šādu teikumu aizstāj 4. punkta pēdējo teikumu:

“Šāda uzraudzības finanšu informācijas sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 12. pantā, un ietver I pielikuma 2. punktā noteikto kopējo obligāto informāciju.”;

d)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 5. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

10.

Atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 12. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

11.

Šādi groza 13. pantu:

a)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.   Uzraudzības finanšu informācijas sniegšana, kas minēta 1. punktā, notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 11. pantā, un tā ietver I pielikuma 1. punktā noteikto kopējo obligāto informāciju.”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5.   Uzraudzības finanšu informācijas sniegšana, kas minēta 1. punktā, notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 12. pantā, un tā ietver I pielikuma 2. punktā noteikto kopējo obligāto informāciju.”;

c)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 3. un 6. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

12.

Šādi groza 14. pantu:

a)

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.   Uzraudzības finanšu informācijas, kas minēta 1. punktā, sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 11. pantā, un ietver II pielikumā noteikto kopīgo obligāto informāciju.”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5.   Uzraudzības finanšu informācijas, kas minēta 4. punktā, sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 12. pantā, un ietver II pielikumā noteikto kopīgo obligāto informāciju.”;

c)

atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 3. un 6. punktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

13.

Atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014” 15. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā aizstāj ar atsauci uz “Īstenošanas regulu (ES) 2021/451”;

14.

Regulas (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro ar 2021. gada 28. jūniju.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 14. maijā

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1)   OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp..

(2)   OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/534 (2015. gada 17. marts) par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) (OV L 86, 31.3.2015., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2015/534 (ECB/2015/13) pielikumus groza šādi:

1.

Ar šādu pielikumu aizstāj I pielikumu:

“I PIELIKUMS

Vienkāršota uzraudzības finanšu pārskatu sniegšana

1.   

Uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 piemēro starptautiskos finanšu pārskatu standartus, kā arī uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK piemēro valsts uzskaites sistēmas, kuras ir saderīgas ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, “vienkāršota uzraudzības finanšu pārskatu sniegšana” ietver 1. tabulā minētās veidnes no Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 III pielikuma.

2.   

Uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK piemēro tādas valsts uzskaites sistēmas, kas nav minētas 1. punktā, “vienkāršota uzraudzības finanšu pārskatu sniegšana” ietver 2. tabulā minētās veidnes no Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma.

2.a   

Atkāpjoties no 2. punkta, NKI var nolemt, ka 2. punktā minētās un tās dalībvalstī reģistrētās iestādes sniedz:

a)

informāciju, kas noteikta 9.1. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 9.1.1. veidnē;

b)

informāciju, kas noteikta 11.1. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 11.2. veidnē;

c)

informāciju, kas noteikta 12.0. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 12.1. veidnē; un

d)

informāciju, kas noteikta 16.3. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 16.4. veidnē.

3.   

1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 V pielikumā sniegtajām norādēm.

4.   

1. un 2. tabulas 17.1., 17.2. un 17.3. veidnes ir paredzētas tikai kredītiestādēm, kuras sniedz konsolidētus pārskatus. 1. un 2. tabulas 40.1. veidne ir paredzēta kredītiestādēm, kuras sniedz konsolidētus pārskatus, un kredītiestādēm, kuras neietilpst grupā, kas sniedz individuālus pārskatus.

5.   

Lai aprēķinātu šī pielikuma 1. un 2. tabulas 2. daļā minēto robežvērtību, piemēro Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 5. panta 5. punkta otro daļu.

1. tabula

Veidnes numurs

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

 

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

Bilance – aktīvi

1.2.

Bilance – saistības

1.3.

Bilance – pašu kapitāls

2.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

4.4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

4.5.

Subordinētie finanšu aktīvi

5.1.

Aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa produktiem

6.1.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegtie aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa NACE kodiem

 

Finanšu saistību sadalījums

8.1.

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2.

Subordinētās finanšu saistības

 

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.

Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.2.

Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

10.

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

 

Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

 

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.1.

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

 

Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1.

Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā

13.2.1.

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā atsauces datumā]

13.3.1.

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums

14.

Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

 

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.3.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

 

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

17.1.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi

17.2.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

17.3.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības

 

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.1.

Ieņēmumu nenesošo riska darījumu ienākošās un izejošās naudas plūsmas – aizdevumi un avansi pa darījuma partneru sektoriem

18.2.

Komerciālā nekustamā īpašuma aizdevumi un papildu informācija par aizdevumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu

19.

Pārskatītie riska darījumi

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

 

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.4.

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5.

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6.

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

 

4. DAĻA [IK GADU]

 

Grupas struktūra

40.1.

Grupas struktūra – pa sabiedrībām

2. tabula

Veidnes numurs

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

 

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

Bilance – aktīvi

1.2.

Bilance – saistības

1.3.

Bilance – pašu kapitāls

2.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

4.4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

4.5.

Subordinētie finanšu aktīvi

4.6.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības finanšu aktīvi

4.7.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.8.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4.9.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

4.10.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

5.1.

Aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa produktiem

6.1.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegtie aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa NACE kodiem

 

Finanšu saistību sadalījums

8.1.

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2.

Subordinētās finanšu saistības

 

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.

Ārpusbilances riska darījumi saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem (GAAP) – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.

Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.2.

Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

10.

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

 

Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.2.

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP – sadalījums pa risku veidiem

 

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.

Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un pašu kapitāla instrumentu vērtības samazinājumam saskaņā ar valsts GAAP

12.1.

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

 

Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1.

Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā

13.2.1.

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā atsauces datumā]

13.3.1.

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums

14.

Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

 

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.3.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

16.4.

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem

 

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

17.1.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi

17.2.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

17.3.

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības

 

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.1.

Ieņēmumu nenesošo riska darījumu ienākošās un izejošās naudas plūsmas – aizdevumi un avansi pa darījuma partneru sektoriem

18.2.

Komerciālā nekustamā īpašuma aizdevumi un papildu informācija par aizdevumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu

19.

Pārskatītie riska darījumi

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

 

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.4.

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5.

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6.

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

 

4. DAĻA [IK GADU]

 

Grupas struktūra

40.1.

Grupas struktūra – pa sabiedrībām
“;

2.

Ar šādu pielikumu aizstāj II pielikumu:

“II PIELIKUMS

Ļoti vienkāršota uzraudzības finanšu pārskatu sniegšana

1.   

Uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 piemēro starptautiskos finanšu pārskatu standartus, kā arī uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK piemēro valsts uzskaites sistēmas, kuras ir saderīgas ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, “ļoti vienkāršota uzraudzības finanšu pārskatu sniegšana” ietver 3. tabulā minētās veidnes no Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 III pielikuma.

3. tabula

Veidnes numurs

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

 

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

Bilance – aktīvi

1.2.

Bilance – saistības

1.3.

Bilance – pašu kapitāls

2.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

4.4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

4.5.

Subordinētie finanšu aktīvi

5.1.

Aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa produktiem

 

Finanšu saistību sadalījums

8.1.

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2.

Subordinētās finanšu saistības

 

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.

Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

10.

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

 

Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

 

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.1.

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

14.

Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

 

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.

 

18.1.

 

18.2.

 

19.

Pārskatītie riska darījumi

2.   

Uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK piemēro tādas valsts uzskaites sistēmas, kas nav minētas 1. punktā, “ļoti vienkāršota uzraudzības finanšu pārskatu sniegšana” ietver 4. tabulā minētās veidnes no Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma.

4. tabula

Veidnes numurs

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

 

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

Bilance – aktīvi

1.2.

Bilance – saistības

1.3.

Bilance – pašu kapitāls

2.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

4.4.1.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

4.5.

Subordinētie finanšu aktīvi

4.6.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības finanšu aktīvi

4.7.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.8.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4.9.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

4.10.

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

5.1.

Aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa produktiem

 

Finanšu saistību sadalījums

8.1.

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2.

Subordinētās finanšu saistības

 

Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.

Ārpusbilances riska darījumi saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem (GAAP) – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

9.1.1.

Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

10.

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

 

Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.2.

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP – sadalījums pa risku veidiem

 

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

12.

Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un pašu kapitāla instrumentu vērtības samazinājumam saskaņā ar valsts GAAP

12.1.

Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

 

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.

Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.1.

Ieņēmumu nenesošo riska darījumu ienākošās un izejošās naudas plūsmas – aizdevumi un avansi pa darījuma partneru sektoriem

18.2.

Komerciālā nekustamā īpašuma aizdevumi un papildu informācija par aizdevumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu

19.

Pārskatītie riska darījumi

3.   

1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 V pielikumā sniegtajām norādēm.

4.   

Atkāpjoties no 2. punkta, NKI var nolemt, ka 2. punktā minētās un tās dalībvalstī reģistrētās iestādes sniedz:

a)

informāciju, kas noteikta 9.1. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 9.1.1. veidnē;

b)

informāciju, kas noteikta 11.1. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 11.2. veidnē;

c)

informāciju, kas noteikta 12.0. veidnē, vai informāciju, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma 12.1. veidnē.
”;

3.

Ar šādu pielikumu aizstāj III pielikumu:

“III PIELIKUMS

Uzraudzības finanšu pārskatu datu punkti

1.   

Uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 piemēro starptautiskos finanšu pārskatu standartus, kā arī uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK piemēro valsts uzskaites sistēmas, kuras ir saderīgas ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, “uzraudzības finanšu pārskatu datu punkti” ietver šīs regulas IV pielikumā noteiktos datu punktus no Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 III pielikuma.

2.   

Uzraudzītām iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK piemēro tādas valsts uzskaites sistēmas, kas nav minētas 1. punktā, “uzraudzības finanšu pārskatu datu punkti” ietver šīs regulas V pielikumā noteiktos datu punktus no Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 IV pielikuma.

3.   

1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 V pielikumā sniegtajām norādēm.

”;

4.

Ar šādu pielikumu aizstāj IV pielikumu:

“IV PIELIKUMS

"Finanšu pārskatu datu punkti" saskaņā ar SFPS vai valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS"

Image 1

1.     Bilance [finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.   Aktīvi

Image 2

1.2.   Saistības

Image 3

1.3.   Pašu kapitāls

Image 4

2.     Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Image 5

5.     Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

5.1.   Aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa produktiem

Image 6

8.     Finanšu saistību sadalījums

8.1.   Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

Image 7

8.2.   Subordinētās finanšu saistības

Image 8

10.     Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

Image 9

11.     Riska ierobežošanas uzskaite

11.1.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa risku veidiem

Image 10

18.     Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.0.   Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

Image 11

Image 12

18.     Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.0.   Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

Image 13

Image 14

19.     Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem

Image 15

19.     Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem

Image 16

”;

5.

Ar šādu pielikumu aizstāj V pielikumu:

“V PIELIKUMS

"Finanšu pārskatu datu punkti” saskaņā ar valsts uzskaites sistēmām"

Image 17

1.    Bilance [finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.   Aktīvi

Image 18

1.2.   Saistības

Image 19

1.3.   Pašu kapitāls

Image 20

2.    Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Image 21

Image 22

5.    Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

5.1.   Aizdevumi un avansi, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, tirdzniecības vai pārdošanai turēti aktīvi, dalījumā pa produktiem

Image 23

8.    Finanšu saistību sadalījums

8.1.   Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

Image 24

8.2.   Subordinētās finanšu saistības

Image 25

10.    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

Image 26

11.    Riska ierobežošanas uzskaite

11.2.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa risku veidiem

Image 27

18.    Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.0.   Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

Image 28

Image 29

18.    Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

18.0.   Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

Image 30

Image 31

19.    Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem

Image 32

19.    Informācija par ārskatītajiem riska darījumiem

Image 33

”.

LĒMUMI

14.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/944

(2021. gada 3. jūnijs),

ar ko pagarina paziņojumu par atbalstu konkrētām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042

(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 3879)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko paredz pagaidu pasākumus attiecībā uz Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredzēto vākšanas, verificēšanas un izskatīšanas posmu termiņiem, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/788 (2) 22. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2020/1042 ir paredzēti pagaidu pasākumi, kuri attiecas uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu un kuru mērķis ir risināt problēmas, ar ko pēc Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada marta paziņojuma par to, ka Covid-19 uzliesmojums ir kļuvis par pasaules mēroga pandēmiju, saskārās pilsoņu iniciatīvu organizatori, valstu pārvaldes iestādes un Savienības iestādes. Nākamajos mēnešos pēc minētā paziņojuma dalībvalstis pieņēma ierobežojošus pasākumus ar mērķi apkarot sabiedrības veselības krīzi. To rezultātā sabiedriskā dzīve gandrīz visās dalībvalstīs apstājās. Tāpēc ar Regulu (ES) 2020/1042 tika pagarināti daži Regulā (ES) 2019/788 noteiktie termiņi.

(2)

Ar Regulu (ES) 2020/1042 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras noteiktos apstākļos vēl pagarināt vākšanas posmus par trim mēnešiem. Nosacījumi jebkādai turpmākai pagarināšanai ir līdzīgi tiem, kuru rezultātā tika noteikts sākotnējais pagarinājums pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020. gada martā, proti, ka vismaz ceturtā daļa dalībvalstu vai vairākas dalībvalstis, kas pārstāv vairāk nekā 35 % Savienības iedzīvotāju, piemēro pasākumus, ar kuriem reaģē uz Covid-19 pandēmiju un kuri būtiski kavē organizatoru spēju vākt paziņojumus par atbalstu papīra formātā un informēt sabiedrību par viņu pašlaik notiekošajām iniciatīvām.

(3)

Kopš Regulas (ES) 2020/1042 pieņemšanas 2020. gada jūlijā Komisija ir cieši uzraudzījusi situāciju dalībvalstīs.

(4)

Komisija 2020. gada 17. decembrī (3) un 2021. gada 19. februārī (4), izvērtējot, ka ir izpildīti nosacījumi pagarinājuma piešķiršanai saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1042, piešķīra vēl trīs mēnešu pagarinājumu iniciatīvām, kuras bija paziņojuma par atbalstu vākšanas procesā. Proporcionāls pagarinājums tika piešķirts iniciatīvām, kurām vākšanas posms sākās pagarinājuma periodos.

(5)

Kopš 2021. gada 1. februāra Covid-19 izraisītā pandēmijas situācija vairākās dalībvalstīs nav būtiski mainījusies. Līdz 2021. gada aprīļa beigām ievērojams skaits dalībvalstu joprojām bija ieviesušas pasākumus, kas ierobežo pilsoņu brīvu pārvietošanos valsts teritorijā, lai apturētu vai palēninātu Covid-19 izplatīšanos. Septiņas dalībvalstis 19. aprīlī ziņoja, ka tās piemēro valsts mēroga pārvietošanās ierobežošanas pasākumus, kas aizliedz vai būtiski ierobežo pilsoņu brīvību brīvi pārvietoties valsts teritorijā, savukārt 12 dalībvalstis ziņoja par vietēju pārvietošanās ierobežojumu piemērošanu. Minētie pārvietošanās ierobežojumi tika apvienoti ar papildu pasākumiem ar līdzīgu ierobežojošu ietekmi uz sabiedrisko dzīvi valsts teritorijā vai vismaz nozīmīgās tās daļās, tostarp ierobežojumiem attiecībā uz publisku vietu pieejamību, veikalu, restorānu un bāru slēgšanu vai ierobežotu atvēršanu, stingriem kapacitātes ierobežojumiem attiecībā uz publiskām un privātām sapulcēm un sanāksmēm un komandantstundu noteikšanu. Minēto papildu pasākumu ieviešana būtiski ietekmē organizatoru spēju vākt paziņojumus par atbalstu papīra formātā un informēt sabiedrību par viņu pašlaik notiekošajām iniciatīvām. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, minētie pasākumi vai ietekmes ziņā līdzīgi pasākumi, visticamāk, paliks spēkā vismaz trīs mēnešus.

(6)

Attiecīgās dalībvalstis pārstāv vismaz vienu ceturto daļu dalībvalstu un vairāk nekā 35 % Savienības iedzīvotāju.

(7)

Minēto iemeslu dēļ var secināt, ka attiecībā uz piecām iniciatīvām, kurām vākšanas posms turpinājās 2021. gada 1. maijā, ir izpildīti nosacījumi vākšanas posma pagarinājuma piešķiršanai. Tāpēc minētie vākšanas posmi būtu jāpagarina par trim mēnešiem.

(8)

Komisija 2021. gada 19. februārī piešķīra pagarinājumu četrpadsmit iniciatīvām. Deviņas iniciatīvas nav iespējams turpmāk pagarināt, jo tām jau bijis piešķirts maksimālais 12 mēnešu pagarinājums.

(9)

Iniciatīvām, attiecībā uz kurām vākšanas posms sākās laikā no 2021. gada 1. maija līdz šā lēmuma pieņemšanas datumam, vākšanas posms būtu jāpagarina līdz 2022. gada 1. augustam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ja paziņojumu par atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai (“iniciatīva”) vākšana turpinājās 2021. gada 1. maijā, maksimālo vākšanas posmu attiecībā uz minēto iniciatīvu pagarina par trim mēnešiem.

2.   Ja paziņojumu par atbalstu kādai iniciatīvai vākšana sākās laikā no 2021. gada 1. maija līdz šā lēmuma pieņemšanas datumam, vākšanas posmu attiecībā uz minēto iniciatīvu pagarina līdz 2022. gada 1. augustam.

2. pants

Vākšanas posmu jaunie beigu datumi attiecībā uz norādītajām iniciatīvām ir šādi:

—

iniciatīva “VĒLĒTĀJI BEZ ROBEŽĀM. Pilnas politiskās tiesības ES pilsoņiem”: 2022. gada 11. jūnijs,

—

iniciatīva “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES”: 2022. gada 25. jūnijs,

—

iniciatīva “ Libertà di condividere ”: 2022. gada 1. augusts,

—

iniciatīva “Tiesības uz atveseļošanos”: 2022. gada 1. augusts,

—

iniciatīva “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīva par biometriskās masveida novērošanas prakses aizliegumu”: 2022. gada 1. augusts,

—

iniciatīva “Zaļie jumta dārzi” (Green Garden Roof Tops): 2022. gada 1. augusts.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts:

—

iniciatīvas “VĒLĒTĀJI BEZ ROBEŽĀM. Pilnas politiskās tiesības ES pilsoņiem” organizatoru grupai,

—

iniciatīvas “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES” organizatoru grupai,

—

iniciatīvas “ Libertà di condividere ” organizatoru grupai,

—

iniciatīvas “Tiesības uz atveseļošanos” organizatoru grupai,

—

iniciatīvas “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīva par biometriskās masveida novērošanas prakses aizliegumu” organizatoru grupai,

—

iniciatīvas “Zaļie jumta dārzi” (Green Garden Roof Tops) organizatoru grupai.

Briselē, 2021. gada 3. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājas vietniece

Věra JOUROVÁ

(1)   OV L 231, 17.7.2020., 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2200 (2020. gada 17. decembris), ar ko pagarina paziņojumu par atbalstu konkrētām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042 (OV L 434, 23.12.2020, 56. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/360 (2021. gada 19. februāris), ar ko pagarina paziņojumu par atbalstu konkrētām Eiropas pilsoņu iniciatīvām vākšanas posmus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1042 (OV L 69, 26.2.2021, 9. lpp.).

14.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/48

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/945

(2021. gada 10. jūnijs)

par Rumānijas paziņoto rīkojuma projektu attiecībā uz informāciju par zivju svaigumu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 4052)

(Autentisks ir tikai teksts rumāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (1) (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un jo īpaši tās 45. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 45. panta 1. punktu Rumānijas iestādes 2019. gada 18. novembrī paziņoja Komisijai valsts rīkojuma projektu par prasību uzņēmējiem nodrošināt, ka patērētāji tiek informēti par zivju svaigumu (“rīkojuma projekts”).

(2)

Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir noteikti vispārīgi principi, prasības un pienākumi, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju un jo īpaši pārtikas produktu marķēšanu. Šajā sakarā Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punktā ir uzskaitītas ziņas, kas jānorāda uz pārtikas produktiem saskaņā ar 10. līdz 35. pantu un ievērojot tajos paredzētos izņēmumus.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 39. panta 1. punktā paredzēts, ka papildus 9. panta 1. punktā un 10. pantā minētajām obligātajām ziņām dalībvalstis saskaņā ar 45. pantā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, kuri paredz, ka ir jānorāda papildu obligātās ziņas par konkrētiem pārtikas veidiem vai kategorijām, pamatojoties uz kādu no iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības veselības aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, krāpšanas novēršanu vai rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību, izcelsmes norāžu, reģistrēta izcelsmes apzīmējuma aizsardzību un negodīgas konkurences novēršanu.

(4)

Nosakot valsts pasākumus, kas paredz informēt patērētājus par zivju svaigumu, rīkojuma projektā ir noteiktas papildu obligātās ziņas par konkrētām pārtikas produktu kategorijām Regulas (ES) Nr. 1169/2011 39. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc jāpārbauda tā saderība ar iepriekš minētajām minētās regulas prasībām un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.

(5)

Paziņotā rīkojuma projekta 2. pantā ir paredzēts, ka uzņēmēji tieši blakus savvaļā iegūtām vai saimniecībā audzētām, nefasētām, nesadalītām, svaigām zivīm izliek vienu no šādām četrām norādēm: a) šīs zivis nozvejotas pirms 0–2 dienām, b) šīs zivis nozvejotas pirms 2–3 dienām, c) šīs zivis nozvejotas pirms 3–4 dienām, vai d) šīs zivis nozvejotas pirms vairāk nekā 5 dienām.

(6)

Rumānijas iestādes paskaidro, ka rīkojuma projekts ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka patērētāji Rumānijā tiek labāk informēti par to, cik svaigi ir viņiem tirgotie produkti, šajā gadījumā zivis, kā arī par to, ka piedāvātie produkti neapdraud ne viņu dzīvību, ne veselību. Rumānijas iestādes skaidro, ka Valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes (ANPC) veiktās pārbaudes ir atklājušas, ka svaigu zivju klāstā tiek tirgoti pārtikas produkti, kuri nav svaigi, tādējādi apdraud to patērētāju veselību, kuri tos lieto.

(7)

Pēc Komisijas pieprasījuma sniegt paskaidrojumus Rumānijas iestādes 2020. gada 25. jūnija vēstulē precizēja rīkojuma projekta piemērošanas jomu, kā arī informāciju, kas būtu jāsaņem patērētājiem, un atkārtoja tā pieņemšanas pamatojumu.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 1. panta 4. punktā ir noteikts, ka regulu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas paredzētas īpašos Savienības noteikumos, kuri piemērojami konkrētiem pārtikas produktiem.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (2) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju ir noteikti kopīgi zivju tirdzniecības standarti, arī īpaši noteikumi par patērētāju informēšanu. Cita starpā tajā paredzēti noteikumi par to, kā patērētājiem sniedzama obligāta un brīvprātīga informācija, kas jānorāda uz Savienībā tirgotajiem zvejas un akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes vai tirdzniecības metodes.

(10)

Regulas (ES) Nr. 1379/2013 35. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā ir noteiktas piecas obligātās norādes, kas attiecas konkrēti uz zvejas un akvakultūras produktiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 39. panta 1. punkta a) apakšpunktu zvejas produktu nozvejas datums vai akvakultūras produktu ieguves datums ir informācija, ko var sniegt brīvprātīgi, ja vien tā ir skaidra un nepārprotama.

(11)

Rīkojuma projektā prasītā informācija, pat ja tā izteikta atšķirīgi, ir līdzvērtīga informācijai par nozvejas datumu vai ieguves datumu. Norādes rīkojuma projekta 2. pantā ļauj patērētājam aprēķināt nozvejas datumu vai ieguves datumu. Tām ir arī tāds pats mērķis kā norādei par nozvejas datumu vai ieguves datumu, proti, informēt patērētājus par zivju svaigumu.

(12)

Tā kā informācija par nozvejas datumu vai ieguves datumu ir saskaņota ES līmenī kā brīvprātīga norāde, dalībvalstis kā papildu obligāto informāciju nedrīkst pieprasīt nekādas norādes par nozvejas datumu vai ieguves datumu. Šāds valsts pasākums būtu pretrunā ES tiesību aktu noteikumiem.

(13)

Turklāt Rumānijas iestādes uzskata, ka veselības aizsardzība un patērētāju informēšana, kas ir valsts pasākuma projekta pieņemšanas iemesli, ir Regulas (ES) Nr. 1379/2013 mērķi. To apliecina minētās regulas 20. un 21. apsvērums, kā arī 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

(14)

ES tiesību akti nodrošina kompetentajām valsts iestādēm līdzekļus, ar ko aizsargāt cilvēka veselību un drošību un gādāt par to, lai patērētāji netiktu maldināti par attiecīgajā teritorijā tirgū laisto zvejas produktu īpašībām.

(15)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (3) 14. panta 1. punktu pārtiku nelaiž tirgū, ja tā nav nekaitīga.

(16)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstu kompetento iestāžu vispārējs pienākums ir uzraudzīt un pārbaudīt, lai pārtikas aprites tiesību aktu prasības visos pārtikas aprites posmos tiktu visaptveroši un efektīvi pildītas.

(17)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 17. panta 1. punktā pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir noteikts pienākums aktīvi piedalīties pārtikas aprites tiesību aktu prasību īstenošanā, pārbaudot, vai šādas prasības ir izpildītas. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir galvenā juridiskā atbildība nodrošināt atbilstību pārtikas aprites tiesību aktiem un jo īpaši pārtikas nekaitīguma prasībām.

(18)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša attiecībā uz pārtikas produkta raksturīgajām pazīmēm un jo īpaši attiecībā uz tā raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, ražošanas vai izgatavošanas veidu.

(19)

ES tiesību akti nodrošina kompetentajām valsts iestādēm līdzekļus, ar ko aizsargāt cilvēka veselību un drošību un gādāt par to, lai patērētāji netiktu maldināti par attiecīgajā teritorijā tirgū laisto zvejas produktu īpašībām, tāpēc valsts pasākumu ar minētajiem apsvērumiem pamatot nevar.

(20)

Ņemot vērā iepriekšminētos elementus, rīkojuma projekta noteikumi par prasību uzņēmējiem gādāt par to, lai patērētāji tiktu informēti par zivju svaigumu, būtu pretrunā Regulas (ES) Nr. 1379/2013 39. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(21)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija 2020. gada 22. septembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 45. panta 3. punktu ir sniegusi negatīvu atzinumu par rīkojuma projektu. 2020. gada 23. septembrī Komisija negatīvo atzinumu paziņoja Rumānijas iestādēm.

(22)

Attiecīgi Rumānijas iestādes būtu jālūdz paziņoto rīkojumu nepieņemt.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Rumānija nepieņem 2019. gada 18. novembrī paziņoto rīkojuma projektu attiecībā uz prasību uzņēmējiem informēt patērētājus par zivju svaigumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

Briselē, 2021. gada 10. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

IETEIKUMI

14.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/51

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2021/946

(2021. gada 3. jūnijs)

par kopīgu Savienības rīkkopu koordinētai pieejai Eiropas digitālās identitātes satvaram

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmija vienā gadā ir radikāli mainījusi digitalizācijas lomu un būtiskumu mūsu sabiedrībā un tautsaimniecībā un to paātrinājusi. Reaģējot uz pakalpojumu pieaugošo digitalizāciju, ir radikāli pieaudzis lietotāju un uzņēmumu pieprasījums pēc līdzekļiem identifikācijai un autentifikācijai tiešsaistē, kā arī līdzekļiem, lai drošā veidā un ar augstu datu aizsardzības līmeni digitāli apmainītos ar informāciju saistībā ar identitāti, atribūtiem vai kvalifikācijām.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (1) (“eIDAS regula”) mērķis ir nodrošināt valdības elektroniskās identifikācijas (“eID”) pārrobežu atzīšanu, lai piekļūtu sabiedriskajiem pakalpojumiem un izveidotu pārrobežu mērogā atzītu uzticamības pakalpojumu Savienības tirgu ar tādu pašu juridisko statusu kā tradicionāliem līdzvērtīgiem papīra formāta procesiem.

(3)

Eiropadome 2020. gada 1.–2. oktobra secinājumos aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izstrādāt ES mēroga satvaru drošai publiskai elektroniskai identifikācijai, tostarp sadarbspējīgiem digitālajiem parakstiem, lai nodrošinātu cilvēkiem kontroli pār savu tiešsaistes identitāti un datiem, kā arī ļautu piekļūt publiskiem, privātiem un pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem.

(4)

Komisijas paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (2) ir izvirzīts mērķis, ka līdz 2030. gadam Savienībai un tās iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no uzticamas, lietotāju kontrolētas identitātes plašas ieviešanas, ļaujot katram lietotājam kontrolēt savu tiešsaistes mijiedarbību un klātbūtni.

(5)

Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu grozīt eIDAS regulu (3). Priekšlikumā ierosināts Eiropas digitālās identitātes satvars, kas lietotājiem piedāvātu pašnoteiktus personīgos digitālos makus, kas ļautu lietotājiem pilnībā kontrolēt drošu un vieglu piekļuvi dažādiem – gan publiskiem, gan privātiem – pakalpojumiem. Turklāt ar to izveido jaunu kvalificētu uzticamības pakalpojumu atribūtu apliecināšanai attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar identitāti, piemēram, adresēm, vecumu, dzimumu, civilstāvokli, ģimenes sastāvu, valstspiederību, izglītības un profesionālajām kvalifikācijām un akadēmiskajiem grādiem, licencēm, citām atļaujām un maksājumu datiem, ko var piedāvāt, koplietot un ar ko var apmainīties pāri robežām, garantējot pilnīgu drošību, datu aizsardzību un nodrošinot juridisku spēku pāri robežām.

(6)

Ņemot vērā digitalizācijas paātrināšanos, dalībvalstis ir izvērsušas vai izstrādā nacionālās elektroniskās identitātes sistēmas, tostarp digitālos makus un valstu uzticamības sistēmas atribūtu un akreditācijas datu integrēšanai. Privātā sektora dalībnieki gatavo vai arī jau izvērš citus risinājumus.

(7)

Atšķirīgu nacionālo risinājumu izstrāde rada sadrumstalotību un liedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus priekšrocības, jo nav iespējams izmantot drošas, ērtas un vienotas identifikācijas sistēmas visā Savienībā, lai piekļūtu gan publiskajiem, gan privātajiem pakalpojumiem.

(8)

Lai atbalstītu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz visā Savienībā atzītiem digitālās identitātes risinājumiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie izdoti, tādējādi gūstot labumu no saskaņotas Eiropas pieejas attiecībā uz uzticēšanos, drošību un sadarbspēju. Gan lietotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no tā paša juridiskā spēka, kas piemīt visā Savienībā derīgiem atribūtu elektroniskiem apliecinājumiem.

(9)

Lai izvairītos no sadrumstalotības un šķēršļiem, ko rada atšķirīgi standarti, un lai nodrošinātu tādu koordinētu procesu, kas neapdraud topošā Eiropas digitālās identitātes satvara īstenošanu, ir nepieciešams process ciešai un strukturētai sadarbībai starp Komisiju, dalībvalstīm un privāto sektoru.

(10)

Lai paātrinātu virzību uz šā mērķa sasniegšanu, dalībvalstīm būtu jāpastiprina sadarbība un jāapzina rīkkopa Eiropas digitālās identitātes satvaram. Rīkkopai būtu jānoved pie tehniskās arhitektūras un atsauces sistēmas, kopīgu standartu un tehnisko atsauču kopuma, kā arī paraugprakses un vadlīnijām, kas būtu pamats Eiropas digitālās identitātes satvara īstenošanai. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju elektroniskajai identitātei atbilstoši iedzīvotāju un uzņēmumu, tostarp personu ar invaliditāti, vēlmēm, sadarbība būtu jāsāk nekavējoties paralēli un pilnībā ievērojot likumdošanas procesu un saskaņā ar tā iznākumu.

(11)

Ar šo ieteikumu izveido strukturētu procesu sadarbībai starp dalībvalstīm, Komisiju un, attiecīgā gadījumā, privātā sektora dalībniekiem, lai izstrādātu rīkkopu.

(12)

Rīkkopai būtu jāaptver četras transversālas dimensijas, proti, identitātes atribūtu nodrošināšana un apmaiņa, Eiropas digitālās identitātes maku funkcionalitāte un drošums, paļaušanās uz Eiropas digitālās identitātes maku, tostarp identitātes salīdzināšana, un pārvaldība. Rīkkopai būtu jāatbilst prasībām, kas izklāstītas priekšlikumā par Eiropas digitālās identitātes satvaru. Tā pēc vajadzības būtu jāatjaunina, ņemot vērā likumdošanas procesa iznākumu.

(13)

Dalībvalstu sadarbība ir vajadzīga, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu vadlīnijas jomās, kurās saskaņošana nav nepieciešama, bet prakses saskaņošana palīdzētu dalībvalstīm īstenot Eiropas digitālās identitātes satvaru.

(14)

Šā ieteikuma īstenošanas nolūkā par galveno starpnieku nosaka eIDAS ekspertu grupu.

(15)

Atribūtu katalogi un atribūtu apliecināšanas shēmas jau ir izveidotas citās jomās, piemēram, Vienotās digitālās vārtejas regulas vienreizējai tehniskajai sistēmai vai citām datu apmaiņas iniciatīvām Eiropas līmenī. Lai nodrošinātu sadarbspēju, būtu jāapsver šā darba saskaņošana un atkārtota izmantošana, ņemot vērā arī Eiropas sadarbspējas satvara principus.

(16)

Vajadzības gadījumā būtu atkārtoti jāizmanto spēkā esošie starptautiskie un Eiropas standarti un tehniskās specifikācijas un būtu jāveic Eiropas identitātes digitālā maka satvara un saistīto komponentu izmēģinājuma projekti un īstenošanas testi, lai veicinātu izvēršanu, ieviešanu un sadarbspēju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.   MĒRĶI UN DEFINĪCIJAS

1.

 Dalībvalstīm tiek ieteikts strādāt pie rīkkopas izstrādes, lai atbalstītu Eiropas digitālās identitātes satvara īstenošanu, cieši sadarbojoties ar Komisiju un attiecīgā gadījumā citām iesaistītajām publiskā un privātā sektora pusēm. Jo īpaši dalībvalstīm tiek ieteikts cieši sadarboties, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu noteikt šādus elementus kā daļu no rīkkopas:

a)

tehniskā arhitektūra un atsauces sistēma, kas nosaka Eiropas digitālās identitātes satvara darbību saskaņā ar eIDAS regulu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par Eiropas digitālās identitātes sistēmu;

b)

kopīgi standarti un tehniskās specifikācijas, kā minēts 3.punkta 2. apakšpunktā;

c)

kopīgas vadlīnijas un paraugprakse jomās, kurās prakses saskaņošana atbalstīs Eiropas digitālās identitātes satvara netraucēta darbību, kā minēts šā ieteikuma 3. punkta 3. apakšpunktā.

2.

 Šajā ieteikumā piemēro definīcijas, kas noteiktas Komisijas priekšlikumā par Eiropas digitālās identitātes satvaru.

2.   RĪKKOPAS IZSTRĀDES PROCESS

1.

 Dalībvalstīm tiek ieteikts īstenot šo ieteikumu ar eIDAS ekspertu grupas starpniecību. Piemēro minētās ekspertu grupas vispārējo reglamentu.

2.

 Vajadzības gadījumā notiks apspriešanās ar standartizācijas iestādēm, attiecīgajām privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām un ārējiem ekspertiem un to iesaiste procesā.

3.

 Ir paredzēts šāds šā ieteikuma īstenošanas grafiks:

a)

līdz 2021. gada septembrim – vienošanās par procesu un darba procedūrām, datu vākšanas no dalībvalstīm uzsākšana un tehniskās arhitektūras strukturējuma apspriešana;

b)

līdz 2021. gada decembrim – vienošanās par tehniskās arhitektūras strukturējumu;

c)

līdz 2022. gada jūnijam – apzināt konkrētu tehnisko arhitektūru, standartus un atsauces, pamatnostādnes un paraugpraksi attiecībā uz:

1)

identitātes atribūtu nodrošināšanu un apmaiņu;

2)

Eiropas digitālās identitātes maku funkcionalitāti un drošumu;

3)

paļaušanos uz Eiropas digitālās identitātes makiem, tostarp identitātes salīdzināšanu;

4)

pārvaldību;

d)

līdz 2022. gada 30. septembrim – ciešā sadarbībā ar Komisiju vienošanās starp dalībvalstīm par rīkkopu Eiropas digitālās identitātes satvara īstenošanai, ietverot visaptverošu tehnisko arhitektūru un atsauces sistēmu, kopīgus standartus un tehniskās atsauces, vadlīnijas un paraugpraksi;

e)

līdz 2022. gada 30. oktobrim – Komisija publicē rīkkopu.

4.

 Neatkarīgi no 4. punkta “Pārskatīšana” dalībvalstīm un citām iesaistītajām pusēm tiek ieteikts pēc publicēšanas rīkkopu īstenot īstenošanas testu un izmēģinājuma projektu veidā.

3.   SADARBĪBA SAVIENĪBAS LĪMENĪ, LAI IZSTRĀDĀTU RĪKKOPU EIROPAS DIGITĀLĀS IDENTITĀTES SATVARA ĪSTENOŠANAS ATBALSTAM

Rīkkopas saturs

1.

 Lai veicinātu Eiropas digitālās identitātes satvara īstenošanu, dalībvalstīm tiek ieteikts sadarboties, lai izveidotu rīkkopu, ietverot visaptverošu tehnisko arhitektūru un atsauces sistēmu, kopīgu standartu kopumu un tehniskās atsauces, kā arī vadlīniju kopumu un paraugprakšu aprakstus. Rīkkopas tvērumam vajadzētu būt vismaz tādam, lai aptvertu visus Eiropas digitālās identitātes maku funkcionalitātes aspektus un visus kvalificētu uzticamības pakalpojumu atribūtu apliecināšanai aspektus, kā ierosināts Komisijas priekšlikumā par Eiropas digitālās identitātes satvaru. Saturam būtu jāattīstās paralēli Eiropas digitālās identitātes satvara apspriešanas iznākumam un pieņemšanas procesam un jāatspoguļo tie.

Kopīgi standarti un tehniskās atsauces

2.

 Dalībvalstīm tiek ieteikts apzināt kopīgus standartus un tehniskās atsauces jo īpaši šādās jomās: funkcionalitāte Eiropas Digitālās identitātes maku lietotājiem, tostarp parakstīšana ar kvalificētiem elektroniskajiem parakstiem, saskarnes un protokoli, apliecinājuma līmenis, atkarīgo pušu paziņošana un to autentiskuma verifikācija, atribūtu elektronisks apliecinājums, mehānismi atribūtu elektronisku apliecinājumu derīguma verificēšanai un saistītie personu identifikācijas dati, sertifikācija, Eiropas Digitālās identitātes maku saraksta publicēšana, drošības pārkāpumu paziņošana, identitātes un atribūtu verifikācija, ko veic kvalificēti atribūtu elektroniska apliecinājuma uzticamības nodrošinātāji, identitātes salīdzināšana, atribūtu minimuma saraksts no autentiskiem avotiem, piemēram, adreses, vecums, dzimums, civilstāvoklis, ģimenes sastāvs, valstspiederība, izglītības un profesionālās kvalifikācijas, akadēmiskie grādi un licences, citas atļaujas un maksājumu dati, atribūtu un shēmu katalogi atribūtu apliecināšanai un atribūtu kvalificētu elektronisko apliecinājumu verifikācijas procedūrām, sadarbība un pārvaldība.

Vadlīnijas, paraugprakse un sadarbība

3.

 Dalībvalstīm tiek ieteikts apzināt vadlīnijas un paraugpraksi jo īpaši šādās jomās: uzņēmējdarbības modeļi un maksu struktūra, atribūtu verifikācija attiecībā pret autentiskiem avotiem, tostarp izmantojot norīkotus starpniekus.

4.   PĀRSKATĪŠANA

Pēc tam, kad būs pieņemts tiesību akta priekšlikums par Eiropas digitālās identitātes satvaru, dalībvalstīm tiek ieteikts sadarboties, lai atjauninātu no šā ieteikuma izrietošos nodevumus, ņemot vērā tiesību akta galīgo tekstu.

Briselē, 2021. gada 3. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Thierry BRETON

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(2)  COM(2021) 118 final.

(3)  COM(2021) 281 final.