Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisija

Nodarbinātība un sociālās lietas

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir kopīga atbildība par politiku, ko īsteno nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā.

Ko dara ES

Vairāk par Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Eiropas sociālo tiesību pīlārs nosaka 20 svarīgus principus un tiesības, kas atbalsta taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un sociālās drošības sistēmas. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns nosaka sociālos mērķus, kas ES jāsasniedz līdz 2030. gadam.

Nodarbinātība
Vismaz 78 % Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem.
Apmācība
Vismaz 60 % visu vecumu pieaugušo katru gadu būtu jāpiedalās mācībās.
Nabadzības samazināšana
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu skaits Eiropas Savienībā būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem.

Darbības jomas

Plāns, kura mērķis ir uzlabot izglītības, apmācības un mūžizglītības kvalitāti

Jauniešiem domāta palīdzība, kuras mērķis ir viegla pāreja no izglītības uz darbu un ilgtermiņa bezdarba novēršana jauniešu vidū

Bērniem domāta garantija, kuras mērķis ir panākt, ka ikvienam bērnam, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir pieejamas pamattiesības, piemēram, veselības aprūpe un izglītība

Piekļuve valsts veselības aprūpei, kas ir nepieciešama laikā, kad īslaicīgi uzturaties ES, EEZ, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem

ES galvenais instruments investīcijām cilvēkkapitālā ar mērķi atbalstīt nodarbinātību, prasmju attīstību un sociālo iekļaušanu. Tas 2021.–2027. gadā dara dalībvalstīm pieejamus 95,8 miljardus eiro no ES budžeta.

Galvenie sasniegumi

  • ES ir ieviesusi noteikumus, kuru mērķis ir minimālo algu padarīt adekvātāku un veicināt koplīguma sarunas. Adekvātas algas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus visiem un uzlabo sociālo taisnīgumu.
  • Mums ir noteikumi par platformu darba ņēmēju darba apstākļu uzlabošanu. No 28 miljoniem, kas ir tiešsaistes platformu darba ņēmēji, turpat 4,1 miljons personu, kuras nepareizi klasificētas kā pašnodarbinātie, varētu kļūt par darba ņēmējiem. Šie darba ņēmēji gūs labumu no darba un sociālajām tiesībām, tādām kā veselības apdrošināšana, apmaksāts atvaļinājums, bezdarbniekiem domātais atbalsts un sociālā aizsardzība.
  • Eiropas Savienībā sievietes par tādu pašu darbu saņem par 13 % mazāk nekā vīrieši. Mums ir noteikumi par darba samaksas pārredzamību, lai īstenotu pamatprincipu “par vienādu darbu, vienāda darba samaksa”. Uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 100 darbinieku, būs jāpublicē informācija par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībām.
  • Garantija jauniešiem nodrošina, ka jauniešiem četru mēnešu laikā pēc darba zaudēšanas vai izglītības pabeigšanas tiek piedāvāts darbs, tālākizglītība, stažiera vai mācekļa vieta. Kopš 2013. gada Eiropas garantija jauniešiem ir palīdzējusi vairāk nekā 50 miljoniem jauniešu.
  • Kopš 2022. gada vairāk nekā 4 miljoni ukraiņu ir saņēmuši pagaidu aizsardzību, kas viņiem ļāvusi atsākt normālu dzīvi un strādāt ES.
  • Prasmju pilnveides pakts, kas ir spēkā kopš 2020. gada, mudina publiskās un privātās organizācijas apvienot spēkus darba ņēmēju kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalificēšanai. Līdz 2024. gadam tas bija pulcinājis vairāk nekā 2500 dalībnieku, kuri kopā ir apmācījuši vairāk nekā 3,5 miljonus cilvēku.
  • No 2007. līdz 2024. gadam vien Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem ir iesaistījās 182 lietās, kuru ietvaros tas piešķīra 700 miljonus eiro un tā palīdzēja vairāk nekā 170 000 cilvēku 20 dalībvalstīs.

Tuvplānā