Kas notiek plenārsesijā? 

Ilgu laiku Eiropas Parlamentam bija viena loma — būt padomdevējam. Pēc tam, kad 1979. gadā Eiropas Parlamenta deputātus sāka ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās, pateicoties deputātu darbībai Eiropas Parlamentam izdevās palielināt savas pilnvaras un iegūt līdzvērtīgu likumdevēja lomu ar Padomi, tādējādi kopīgi lemjot lielākajā daļā ES rīcības jomu.

Pašlaik Eiropas Parlamenta plenārsēdēs piedalās 720 deputāti no 27 ES dalībvalstīm, kas debatē 24 valodās. Lai plenārsesija noritētu veiksmīgi, deputāti, ierēdņi, tulki un tulkotāji ievēro ļoti stingrus noteikumus.

Plenārsesijas vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Viņam palīdz četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki, kas nepieciešamības gadījumā var pārņemt plenārsesijas vadību.

Priekšsēdētājs atklāj sesiju, dažkārt sakot runu vai godinot kāda piemiņu, ņemot vērā notikumu aktualitāti.

Plenārsesijas laikā priekšsēdētājs dod vārdu deputātiem un nodrošina debašu sekmīgu norisi. Priekšsēdētājs arī vada balsošanu, pieņem grozījumus, balsošanai nodod grozījumus un normatīvās rezolūcijas un paziņo balsošanas rezultātus. Priekšsēdētāja pilnvaras ļauj garu un sarežģītu balsošanu vadīt noteiktā ritmā.

Katrs no 720 Eiropas Parlamenta deputātiem darbojas vienā no politiskajām grupām. Grupas pārstāv visu ES ideoloģisko nostāju spektru. Daži deputāti nav pievienojušies nevienai politiskai grupai, tādēļ tie tiek dēvēti par pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem.

Politiskās grupas nosaka jautājumus, kuri tiks apspriesti plenārsēdē. Tās arī var ierosināt grozījumus tiem ziņojumiem, par kuriem notiks balsošana, un izvirzīt rezolūcijas par svarīgiem jautājumiem. Lai gan politiskās grupas cenšas koordinēt tām piederīgo deputātu balsis plenārsesijā, deputātiem nedrīkst uzlikt par pienākumu balsot noteiktā veidā.

Plenārsēdēs piedalās arī Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, lai sekmētu iestāžu sadarbību lēmumu pieņemšanas procesā.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma šo divu iestāžu pārstāvji sniedz paziņojumus vai atskaitās par savu darbību, atbildot uz EP deputātu uzdotajiem jautājumiem. Šīs debates var noslēgt, balsojot par rezolūciju.

Parlaments tiekas plenārsēdē 12 reizes gadā četru dienu sesijā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) Strasbūrā. Papildu sesijas rīko Briselē. Sesiju sīkāk iedala ikdienas sēdēs.

Plenārsēdē galvenokārt notiek debates un balsošana. Oficiāli Eiropas Parlamenta akti ir tikai tie dokumenti, par kuriem balso plenārsēdē. Ir dažāda veida dokumenti, kas atšķiras pēc temata un likumdošanas procedūras.

• Normatīvie ziņojumi ir dokumenti, kurus Eiropas Parlaments izstrādā dažādās ES likumdošanas procedūrās: koplēmuma, piekrišanas un apspriežu procedūrā. Eiropas Parlaments likumdošanas jomā ir līdztiesīgs ar Eiropas Savienības Padomi tikai koplēmuma procedūrā. Tādējādi dažiem Parlamenta ziņojumiem ir lielāks juridiskais spēks.
• Budžeta procedūra: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir Eiropas Savienības budžeta lēmējinstitūcija, kas katru gadu nosaka Eiropas Savienības ienākumus un izdevumus.
• Nenormatīvie ziņojumi ir dokumenti, kurus Eiropas Parlaments izstrādā pēc savas iniciatīvas, to dara atbildīgā Parlamenta komiteja. Pieņemot šos dokumentus, Eiropas Parlaments vēršas pie citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrvienībām, dalībvalstu un trešo valstu valdībām, lai pievērstu to uzmanību noteiktam jautājumam un mudinātu rīkoties. Lai arī šīm iniciatīvām nav juridiska spēka, Eiropas Parlaments attiecībā uz tām var izmantot savas pilnvaras, kas ļauj iesniegt priekšlikumus Komisijai.

Eiropas Parlaments plenārsēdē var izteikties par jebkuru jautājumu, kas tam šķiet svarīgs. Turklāt Eiropas Parlaments var Komisijai pieprasīt iesniegt likumdošanas priekšlikumu tāda jomā, kurā pēc tā uzskatiem ir jāizstrādā Kopienas tiesību akts.

Plenārsēdē iekļauj arī Padomei un/vai Komisijai adresētu jautājumu laiku. Turklāt vienu reizi plenārsēžu nedēļā Komisijas priekšsēdētāju vai konkrētus komisārus var uzaicināt atbildēt uz EP deputātu jautājumiem bez iepriekš noteikta temata īpašā pārbaudes sesijā.

Sēdes protokols ir dokuments, kurā aprakstīta attiecīgās sēdes norise un darbības (iesniegtie dokumenti, debates, balsošana, balsojumu skaidrojumi, iecelšana amatā u.c.). Protokolam pievieno arī balsošanas rezultātus.

Plenārsēdes pulcē lielu skaitu dalībnieku, un tāpēc tās nevar improvizēt. Tā vietā, tām nepieciešams sagatavoties tik rūpīgi, cik vien iespējams. Plenārsēdes darba kārtību detalizēti izstrādā Priekšsēdētāju konference, kas apvieno politisko grupu vadītājus un Parlamenta priekšsēdētāju.

Vienlaikus Komiteju priekšsēdētāju konference (ko veido visu pastāvīgo un pagaidu Parlamenta komiteju priekšsēdētāji) var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un plenārsēžu darba kārtības sagatavošanu.

Parlamenta gada darba grafiku katru gadu pieņem plenārsēdē, pamatojoties uz Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Grafikā ir norādītas nedēļas, kas atvēlētas komiteju sanāksmēm un politisko grupu sanāksmēm.

Plenārsēdes darba kārtībā ir arī norādīts, vai pēc dažādajām debatēm plenārsēdē ir jābalso par rezolūcijas priekšlikumu, kas ir neleģislatīvs teksts, kurā izklāstīta Parlamenta nostāja par konkrētu tematu.

Parlaments pastāvīgi reaģē uz jaunākajām norisēm jebkurā svarīgā jautājumā un nevilcinās mainīt savu darba kārtību.

Parasti pirms balsošanas par attiecīgo Parlamenta ziņojumu notiek debates, kurās viedokli pauž Komisija, politisko grupu pārstāvji un deputāti. Bieži viedokļa paušanai atvēlētais laiks ir ļoti īss un tas ir atkarīgs no tā, cik deputātu vēlas uzstāties.

Atšķirībā no balsošanas, kas aizņem maz laika, debates dažkārt ilgst vairākas stundas, ja viedokli vēlas paust daudzi deputāti. Visbiežāk deputāti uzstājas savā dzimtajā valodā, un tulki viņu teikto pārtulko pārējās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Sēžu zālē uzstāšanās laiku sadala pēc šādiem kritērijiem: pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām; otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās.

Deputātus, kuri lūdz vārdu, iekļauj runātāju sarakstā pēc politiskās grupas locekļu skaita. Tomēr kā pirmos runātāju sarakstā var iekļaut atbildīgās komitejas referentus un komiteju, kas sniedz atzinumu, atzinuma sagatavotājus.

Deputāti sēžu zālē regulāri uzņem dažādus viesus, tostarp valstu vadītājus, kurus parasti godina svinīgā sēdē.

Balsošana parasti notiek ap pusdienlaiku. Deputāti balso ne tikai par tiesību aktiem un rezolūcijām kā tādām, bet arī par atsevišķiem grozījumiem vai teksta punktiem.

Balsojot par Parlamenta ziņojumu vai rezolūciju, deputāti iesniegtajā tekstā var ierosināt grozījumus. Grozījumi var svītrot, pārveidot, aizvietot vai papildināt iesniegtā dokumenta saturu. Deputāti vispirms balso par katru grozījumu atsevišķi un pēc tam — par visu grozīto tekstu kopumā.

Visbiežāk deputāti balso ar paceltu roku un sēdes vadītājs konstatē, vai ir sasniegts balsu vairākums. Šaubu gadījumā sēdes vadītājs pieprasa balsot elektroniski, lai tādējādi iegūtu precīzākus rezultātus.

Deputāti balso pēc saraksta, ja to ir pieprasījusi politiskā grupa vai vismaz 5% deputātu vakarā pirms balsojuma. Šādā gadījumā katra deputāta balsojumu reģistrē un iekļauj protokola pielikumā. Deputāti var pieprasīt arī aizklātu balsošanu, ja tai piekrīt vismaz 20% deputātu.

Plenārsēdē Eiropas Parlaments visbiežāk lēmumus pieņem ar absolūtu nodoto balsu vairākumu. Kvorums (minimālais deputātu skaits, kuriem ir jābūt sēžu zālē, lai balsojums būtu spēkā) ir sasniegts, ja sēžu zālē ir viena trešā daļa no Parlamenta deputātiem. Ja sēdes vadītājs pēc vismaz 39 deputātu pieprasījuma konstatē, ka kvorums nav sasniegts, vai ja zālē ir mazāk nekā 39 deputātu, balsošanu atliek uz nākamo sēdi.

Komisija var secinājumos paust viedokli par balsojuma rezultātiem. Balsošanas laika beigās deputāti, kas to vēlas, var uzstāties, sniedzot balsojuma skaidrojumus — analizēt to iznākumu, paskaidrot savu vai savas grupas izvēli.

Ikviens var sekot Eiropas Parlamenta plenārsēdēm internetā gan tiešraidē, gan skatoties video.