Eiropas Parlamenta loma ārpolitikā
Kā Eiropas Parlaments sniedz ieguldījumu ES ārpolitikā?
Eiropas Parlaments ir ieguvis svarīgu lomu ES sadarbības ar trešām valstīm izveidē. Parlaments izmanto dažādus instrumentus, tostarp oficiālās pilnvaras un politisko ietekmi, kā arī dažas inovatīvas iniciatīvas, lai veicinātu ES diplomātiju un palīdzētu sasniegt ES līgumu mērķus.
Aptaujas liecina, ka ES pilsoņi uzskata ārpolitiku par svarīgu jomu, jo īpaši attiecībā uz drošību un aizsardzību, un šī nozīme atspoguļojas Parlamenta pieaugošajā līdzdalībā visās politikas jomās, kas pievēršas ārpus ES risināmiem jautājumiem, kā arī valstīm ārpus ES.
Eiropas Parlamenta oficiālās pilnvaras ārpolitikā
Parlaments var izmantot savas likumdošanas, uzraudzības un budžeta pilnvaras, lai veidotu ārpolitiku.
- Likumdošanas pilnvaras: Parlaments kopā ar Eiropas Savienības Padomi pieņem tiesību aktus tādās jomās kā tirdzniecība un ārējā palīdzība, kā arī citās politikas jomās ar svarīgu ārējo dimensiju, piemēram, migrācijas, klimata, enerģētikas un digitālajā jomā.
- Starptautisku nolīgumu uzraudzība: Parlamentam ir jāapstiprina lielākā daļa ES nolīgumu ar trešām valstīm vai reģioniem un pēc tam jānodrošina to pareiza piemērošana.
- Parlamentārā kontrole: Parlaments uzrauga Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta ārpolitikas darbības un liek tām atskaitīties par šīm darbībām.
- Budžeta pilnvaras: Parlaments kopā ar Padomi apstiprina ES budžetu un nodrošina, ka līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti, tostarp attiecībā uz ārpolitiku, piemēram, izdevumiem sadarbības atbalstam, izmantojot fondu “Eiropa pasaulē”.
Kā Parlaments izmanto parlamentāro diplomātiju, lai iesaistītos ārpolitikā?
1. Politiskais dialogs ar iestādēm
Parlaments sadarbojas ar trešo valstu valdībām, parlamentiem un pilsonisko sabiedrību vairākos veidos.
- Starptautiskie instrumenti: Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un vadošie deputāti vada augsta līmeņa diplomātiju.
- Komiteju darbība: EP deputāti rīko diskusijas ar trešo valstu amatpersonām un pārstāvjiem, tostarp regulāru viedokļu apmaiņu ar ārlietu ministriem Parlamenta Ārlietu komitejā.
- Starpparlamentu tīkli: EP deputātu oficiālās delegācijas veido attiecības starp ES un citām valstīm, bieži pārstāvot ES parlamentu sadarbības struktūras, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem.
- Oficiālās vizītes: EP deputāti apmeklē trešās valstis, tiekoties ar plašu ieinteresēto personu un pārstāvju loku, lai veicinātu izpratni un sadarbību.
- Līdzdalība starptautiskās konferencēs un forumos: Parlaments ir pārstāvēts tādu valstu grupu parlamentārajās sanāksmēs kā G7 un G20.
2. Ārpolitikas ietekmēšana
Oficiāli vienojoties par nostāju rezolūcijās par ārpolitikas jautājumiem, Parlaments palīdz veidot ES nostājas un stratēģijas ārējos jautājumos. Šajos jautājumos ietilpst:
- cilvēktiesības un demokrātija: cilvēktiesību pārkāpumu novēršana un demokrātisko vērtību veicināšana konkrētās valstīs vai reģionos;
- politikas ziņojumi: progresa novērtēšana attiecībā uz ES paplašināšanos, starptautiskajiem nolīgumiem un ārpolitikas mērķiem.
3. Atbalsts demokrātijai visā pasaulē
Parlamenta centienus veicināt demokrātiju un veidot spēcīgu parlamentāro kultūru vada tā Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupa. Grupas galvenās darbības ir šādas:
- parlamentārās kapacitātes veidošana: atbalsts likumdošanas struktūrām trešās valstīs;
- vēlēšanu uzraudzība: vēlēšanu novērošana 6–10 dažādās vietās ik gadu;
- mediācija, atbalsts un dialogs: miera un sapratnes veicināšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā Žana Monē dialogi un Jauno politisko līderu programma;
- cilvēktiesību veicināšana: cilvēktiesību aizstāvju atzīšana, piešķirot Saharova balvu, un atbalsts sievietēm parlamentārietēm, izmantojot Simonas Veilas programmu.
Efektīva sadarbība starp Parlamenta komitejām, delegācijām un Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu nodrošina, ka ES darbības trešās valstīs ir ietekmīgas un saskaņotas. Atbalstu sniedz specializēts administratīvais personāls, vietējie biroji ES dalībvalstīs, kā arī tādās pilsētās kā Vašingtona un Londona, un Parlamenta darbinieki, kas ir norīkoti darbā ES diplomātiskās pārstāvniecībās.
Kāpēc parlamentārā diplomātija ir svarīga?
Parlamentārā diplomātija veido uzticēšanos un ilgtermiņa partnerības ar parlamentiem visā pasaulē. Tā palīdz trešo valstu parlamentiem pieskaņoties ES vērtībām un tiesību aktiem, veicinot ciešākas saites un ļaujot valstīm virzīties uz dalību ES. Tā arī tuvina ES ārpolitiku iedzīvotājiem, nodrošinot pārredzamību un publiskas debates par galvenajiem jautājumiem.
Ar savu ārpolitiku Parlaments ne tikai veido ES ārējās attiecības, bet arī stiprina ES kā demokrātijas, miera un cilvēktiesību aizstāves pozīciju pasaulē.