Budžeta pilnvaras 

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlaments ir ieguvis tiesības kopā ar Eiropas Savienības Padomi lemt par visu ES gada budžetu un tam šajā jautājumā pieder galavārds.

Lemjot par attiecīgā gada izdevumiem un ieņēmumiem, Parlaments un Padome nedrīkst pārsniegt gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts ES ilgtermiņa finanšu plānā, proti, daudzgadu finanšu shēmā, par kuru vienojas reizi septiņos gados.

Kad ES budžets ir pieņemts, Eiropas Komisija ir atbildīga par tā izpildi (pārējās iestādes ir atbildīgas par savu administratīvo budžetu).

Kā tieši ievēlēta institūcija, kas pārstāv ES nodokļu maksātājus, Eiropas Parlaments veic demokrātisku kontroli, lai pārliecinātos, ka Komisija un pārējās iestādes rīkojas pareizi ar ES fondiem.

Parlaments pēc Eiropas Savienības Padomes ieteikuma lemj par to, vai sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, proti, galīgo apliecinājumu tam, kā ir izpildīts attiecīgā gada budžets.

Parlaments pieņem lēmumu pēc tam, kad tā Budžeta komiteja ir rūpīgi izskatījusi Komisijas finanšu pārskatus un tās gada darbības pārskatu par attiecīgo gadu. Tas ņem vērā arī Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu un Komisijas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas var būt radušies deputātiem.

Parlaments var arī sniegt ieteikumus Komisijai par budžeta izpildi. Komisijai pēc Parlamenta pieprasījuma ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus un piezīmes.

Procedūras noslēgumā Parlaments attiecīgi sniedz, nesniedz vai atliek lēmuma pieņemšanu par apstiprinājumu budžeta izpildei.

Līdzīgi Parlaments apstiprina arī pārējo iestāžu pārskatus, tostarp arī savu administratīvo budžetu.