Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0206/2007),

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas 2004. gada 29. oktobrī parakstīts Romā (turpmāk tekstā ‐ Konstitucionālais līgums),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas 2000. gada 7. decembrī parakstīta un pasludināta Nicā,

–   ņemot vērā 2001. gada 15. decembrī pieņemto Lākenes Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni,

–   ņemot vērā 2007. gada 25. martā pieņemto Berlīnes Deklarāciju sakarā ar Romas līgumu parakstīšanas piecdesmito gadadienu,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai(1) un 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par ceļvedi Eiropas Savienības konstitucionālajā procesā(2),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 30. maija rezolūciju par ceļvedi Eiropas Savienības konstitucionālajā procesā un Reģionu komitejas 2007. gada 6. jūnija atzinumu par Eiropas Savienības reformu procesa atsākšanu, gatavojoties 2007. gada 21. un 22. jūnija Eiropadomei,

–   ņemot vērā apvienoto parlamentāro sanāksmi par Eiropas nākotni, kas 2007. gada 11. un 12. jūnijā notika Briselē,

–   ņemot vērā prezidentvalsts izdarītos secinājumus 2007. gada 21. un 22. jūnija Briseles Eiropadomē, kuros noteiktas Starpvaldību konferences pilnvaras,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0279/2007),

tā kā:

A.   divi pārdomu gadi par Eiropas nākotni ir apliecinājuši to, ka ir jāsaglabā un jāuzlabo jauninājumi Konstitucionālajā līgumā attiecībā uz demokrātiju, efektivitāti un pārredzamību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pienācīgu darbību, stiprinātu tās pilsoņu tiesības un Savienības lomu pasaulē;

B.   šim viedoklim ir plašs atbalsts dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā, kura pārstāvji Konventā, kuram tika uzticēts izstrādāt Pamattiesību hartu, un Eiropas Konventā izstrādāja šo jauninājumu pamatu;

C.  2007. gada jūnija Eiropadome piekritusi Starpvaldību konferences sasaukšanai, lai lielāko daļu Konstitucionālajā līgumā ietverto jauninājumu pārvērstu par spēkā esošo līgumu grozījumiem;

D.   tā kā šīs pilnvaras ir ļoti precīzas un ļauj Starpvaldību konferencē ātri vienoties par dažu Konstitucionālā līguma jauninājumu izmaiņām, neapdraudot tā būtību;

E.   šīs pilnvaras tomēr paredz atsacīties no mērķa radīt vienotu konstitucionālu līgumu, lai aizvietotu esošos līgumus, nelietot terminus, kas pilsoņiem dotu skaidru izpratni par Kopienas tiesību aktu būtību, un simbolus, kas pilsoņiem vieglāk ļautu identificēties ar Eiropas Savienību, kā arī paredz atteikuma iespējas noteiktās jomās, kurās ir apgrūtināta lēmumu pieņemšana atsevišķu dalībvalstu dēļ;

F.   pilnvarās nav pietiekami ņemti vērā jaunie uzdevumi, kas Eiropas Savienībai radušies pēc Konstitucionālā līguma parakstīšanas;

G.   tā kā Eiropas Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības iestāde, ko tieši ievēl pilsoņi, tā pienākums ir paust Eiropas Savienības vispārējās intereses, lai stiprinātu Eiropas veidošanas projektu un Kopienas metodi, kas vairāk nekā 50 gadu bijusi miera, stabilitātes un labklājības pamatā;

1.   atzinīgi vērtē prezidentvalsts Vācijas pūliņus 2007. gada 21.un 22. jūnija Eiropadomē panākt vienprātīgu vienošanos;

2.   pieņem zināšanai Starpvaldību konferences pilnvaras, par kurām vienojusies Eiropadome; atzinīgi vērtē to lielo precizitāti un stingro Starpvaldību konferences grafiku un aicina dalībvalstis neizvairīties no saistībām, ko tās uzņēmušās Eiropadomē; pauž labvēlīgu atzinumu par Starpvaldību konferences sasaukšanu;

3.   tomēr pauž nožēlu, ka pilnvaras paredz atteikties no dažiem svarīgiem elementiem, par kuriem vienojās 2004. gada Starpvaldību konferencē, piemēram, konstitucionālā līguma jēdziens, Eiropas Savienības simboli, Eiropas Savienības tiesību aktu saprotams apzīmējums, nepārprotama norāde par Eiropas Savienības tiesību prioritāti un definīcija par to, ka Savienība ir pilsoņu un valstu savienība; kā arī par to, ka citu šādu elementu ieviešanu paredzēts atlikt uz ilgāku laiku;

4.   pauž bažas, ka atbilstīgi pilnvarām dažām dalībvalstīm atļauts arvien vairāk atkāpties no paredzēto līgumu svarīgāko noteikumu īstenošanas, un tas var novest pie Eiropas Savienības vienotības mazināšanās;

5.   pauž nožēlu, ka atbilstīgi pilnvarām tiek atļautas dažādas redakcionālas izmaiņas Konstitucionālajā līgumā, kas rada iespaidu par neuzticēšanos Eiropas Savienībai un tās iestādēm un tādējādi negatīvi ietekmē sabiedrisko domu;

6.   pauž nožēlu par to, ka mazinās gan labā griba attiecībā uz Eiropu, gan dalībvalstu pārstāvju politiskā drosme, un pauž bažas par to, ka palielinās pretestība Eiropas solidaritātes un integrācijas idejām;

7.   uzsver, ka atbilstīgi pilnvarām var mainīt tiesību aktu nosaukumus, taču tas nenozīmē to struktūras un hierarhijas būtisku maiņu, un apliecina savu apņēmību rūpīgi pārbaudīt veidu, kā tas tiks īstenots attiecībā uz saistītajiem noteikumiem, lai nodrošinātu politisko atbildību un aizsargātu Parlamenta likumdošanas pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz deleģēto tiesību aktu kontroli;

8.   tomēr atzinīgi vērtē to, ka pilnvaras paredz saglabāt lielu daļu no Konstitucionālā līguma būtības, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienību kā vienotu juridisku personu un pīlāru struktūras atcelšanu, kā arī arvien plašāku kvalificētā vairākuma balsošanas kārtību Padomē un koplēmuma procedūras noteikšanu Parlamentā un Padomē, līdzdalības demokrātijas elementus, Pamattiesību hartas juridiski saistošo statusu, Eiropas Savienības ārējo darbību lielāku saskaņošanu un līdzsvarotu iestāžu sistēmu;

9.   uzskata, ka tikai no Eiropas Konventa darbības izriet visi pozitīvie sasniegumi attiecībā uz demokrātisko procedūru nostiprināšanu un pilsoņu tiesībām, kompetenču paplašināšanu un ES vērtību un uzdevumu noteikšanu;

10.   atzinīgi vērtē to, ka Ekonomikas un monetārā savienība Eiropas Savienības līgumā tiks atzīta par vienu no ES mērķiem;

11.   atzinīgi vērtē to, ka pilnvaras paredz līgumos ieviest noteiktus jaunus elementus, piemēram, skaidru norādi uz klimata pārmaiņām un solidaritāti enerģētikas jomā;

12.   atgādina, ka ES saviem pilsoņiem un visai pasaulei ir deklarējusi, ka ir vērtību kopiena, ka pamattiesības un pamatbrīvības veido šīs vērtību kopienas kodolu, ka šīs vērtības visaptveroši noteiktas Pamattiesību hartā un tās plaši atzīst ES iestādes un visas dalībvalstis; tāpēc uzskata, ka ja viena vai vairākas dalībvalstis tagad pieprasa tiesības atteikties no Pamattiesību hartas saistībām, tas nozīmē nopietnu neveiksmi un rada lielu kaitējumu ES iekšējai identitātes izjūtai; šī iemesla dēļ steidzami aicina visas dalībvalstis vēlreiz visiem spēkiem censties pārvarēt iekšējo šķelšanos un panāk konsensu par visas Pamattiesību hartas piemērošanu;

13.   aicina Starpvaldību konferenci pabeigt darbu pirms 2007. gada beigām, lai jaunais līgums varētu savlaicīgi stāties spēkā pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

14.   atzinīgi vērtē 2007. gada jūnija Eiropadomē panākto vienošanos par Eiropas Parlamenta līdzdalības stiprināšanu Starpvaldību konferencē visos līmeņos;

15.   saglabā tiesības iesniegt Starpvaldību konferencei konkrētus priekšlikumus par īpašiem jautājumiem atbilstīgi tās pilnvarām;

16.   atbildēs pienācīgā laikā Eiropadomes aicinājumam savlaicīgi atrisināt jautājumu par Eiropas Parlamenta turpmāko sastāvu;

17.   pauž apņēmību rūpīgi analizēt Starpvaldību konferences rezultātus, lai novērtētu, vai sarunu gaitā panāktās reformas pietiekami atbilst tās pilnvarām Parlamenta izpratnē;

18.   aicina dalībvalstis un to pārstāvjus nodrošināt Starpvaldību konferences darba pilnīgu pārredzamību, jo īpaši publicējot visus diskusijām iesūtītos dokumentus;

19.   atkārtoti apstiprina apņemšanos līgumu pārskatīšanas gaitā turpināt ļoti ciešas attiecības ar valstu parlamentiem un ar pilsonisko sabiedrību;

20.   aicina Starpvaldību konferenci pārredzamības nolūkā nodrošināt, lai visi tās darba rezultāti tiktu publicēti arī kā līgumu konsolidētas versijas projekts;

21.   paziņo par stingru lēmumu pēc 2009. gada vēlēšanām izvirzīt jaunus priekšlikumus par Eiropas Savienības turpmāko konstitucionālo procesu, saskaņā ar līgumu pārskatīšanas klauzulu(3), jo Eiropas Savienība ir kopējs projekts, kas pastāvīgi tiek atjaunots.

22.   aicina Eiropas Savienības iestādes izvirzīt īpašus priekšlikumus, lai vēlreiz iesaistītu Savienības pilsoņus dialogā turpinot konstitucionālā procesa virzību;

23.   aicina atbildīgo komiteju apsvērt iespēju grozīt Eiropas Parlamenta Reglamentu tā, lai Eiropas Savienības karoga un Eiropas Konstitūcijā paredzētās himnas lietošanai dažādos Eiropas Parlamenta darbības veidos un darba vietās būtu oficiāls raksturs;

24.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju par Parlamenta nostāju attiecībā uz Starpvaldību konferences sasaukšanu Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, valstu un valdību vadītājiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV C 247 E, 6.10.2005., 88. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0234. (3) Skatīt Konstitucionālā līguma IV-443. pantu.