3. Ķermeņa uzbūve
• Ķermenis jeb organisms;
• Sastāv no rumpja, galvas un diviem locekļu
pāriem;
• Organisms ir vienota dzīva sistēma, kas
nesaraujami saistīta ar apkārtējo vidi;
– Uzņem pārtiku (ķīmiskie elementi);
• Iedalīsim organismu:
– Mikroskopiskās daļās – šūnas;
– Makroskopiskās daļās – audi un orgāni, kā arī
orgānu sistēmas
4. Šūnas
• Ir dzīva organisma uzbūves pamatvienība, kas
spēj veikt visas galvenās dzīvības darbības (augt,
vairoties, vielmaiņa, kairināmība);
• Organisms var sastāvēt no vienas (vienšūņi) vai
vairākām šūnām (daudzšūnas);
• Vienšūņiem viena šūna veic gan vairošanos gan
izdzīvošanu, bet daudzšūnu organismiem to veic
divas atšķirīgas šūnu grupas:
– Somatiskās šūnas jeb ķermeņa šūnas (izdzīvošana);
– Ģeneratīvās jeb dzimumšūnas (vairošanās).
8. Šūnas membrāna
• Atdala šūnu no apkārtējās vides;
• Sastāv galvenokārt no olbaltumvielām un
taukiem;
• Piedalās vielu iekļūšanā un izkļūšanā no šūnas.
9. Citoplazma
• Gļotaina masa, kas veido šūnas ķermeni;
• No apkārtējās vides citoplazmu norobežo
šūnas membrāna;
• Citoplazma sastāv no:
– Ūdens H2O (75-85%);
– Olbaltumvielām (10-12%),
– Ogļhidrātiem (4-6%);
– Taukiem (2-3%);
– Sāļiem (1%).
10. Šūnas organoīdi
• Ribosomas;
• Endoplazmātiskais tīkls;
• Mitohondriji;
• Šūnas centrs jeb centriolas;
• Lizosomas;
• Ieslēgumi
• Kodols un kodoliņš
12. Ribosomas
• No divām subvienībām sastāvoša organella,
kurā notiek olbaltumvielu jeb proteīni sintēze;
13. Endoplazmātiskais tīkls
• Gludais ET + Graudainais ET;
• Graudainais ET = Gludais ET + ribosomas;
• Caurulīšu un cisternu sistēma šūnā, kurā
sintezējas un tiek transportēti proteīni un lipīdi;
• Ribosomu transports.
14. Mitohondriji
• Ar divkāršu membrānu norobežota organella,
kurā notiek iekššūnas elpošana un ATF sintēze;
15. Centriolas
• Sastāv no mikrocaurulītēm, kas šūnu dalīšanās
laikā veido dalīšanās vārpstu;
16. Lizosomas
• Ar vienu membrānu klātas organellas, kas
satur fermentus, kuri noārda dažādas
organiskas vielas.
17. Ieslēgumi
• Šūnā nav patstāvīgi, var parādīties un izzust;
• Barību vielu rezerves.
• Piemēram, ja cilvēks uzņem par daudz taukus,
tad šūnās uzkrājās tauku ieslēgumi.
19. Kodols
• Kodols kontrolē šūnas darbību;
• Kodola apvalks norobežo kodola saturu no
citoplazmas;
• Kodola apvalks sastāv no 2 šūnas
membrānām, starp kurām ir sprauga, arējā
saisitīta ar ET un ribosomām, iekšējā
membrāna ar hromosomām;
20. Hromosomas
• Iedzimtības materiāls;
• Hromosomas savītas no tieviem un gariem
pavedieniem - hromatīns;
• Somatiskajās jeb ķermeņa cilvēku šūnās ir 46
(2n) dažādas hromosomas;
• Dzimumšūnās – 23 (n) šūnas;
28. Attīstība
• Ir izmaiņas šūnas vielmaiņā,
kas notiek tās dzīves laikā.
• Šūnas attīstība sākas ar tās
rašanos un beidzas ar
dalīšanos;
• Novecošana un nāve ir
dabiska un ģenētiski noteikta;
29. Kairināmība un uzbudināmība
• Kairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz
kairinājumu ar noteiktu reakciju;
• Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju
(daudzšūnu organismā);
• Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos:
– Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas
kairinātāji);
– Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji,
vielmaiņa kļūst straujāka)
30. Vairošanās
• Ir darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus
pēcnācējus;
• Vairojas daloties;
• Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc
par mitozi;
• Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos
sauc par mejozi.
37. Audi
• Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu
grupa kopā ar šūnstarpas vielu;
• Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas,
sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk
diferencēties.
• Zīdītājiem izšķir:
– Segaudi
– Saistaudi
– Muskuļaudi
– Nervaudi
39. Segaudi
• Segaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz
organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus,
kā arī veido dziedzerus;
• Segaudus iedala:
– Segepitēlijā;
– Dziedzerepitēlijā;
• Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā!
• Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi
pieguļ cita citai.
43. Saistaudi
• Ir audi, kas balsta un saista savā starpā
epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus.
• Veido ķermeņa balstu
• Izpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju
un atjaunošanas funkcijas
• Saistaudi ir:
– Retikulārie audi;
– Asinis
– Irdenie saistaudi un taukkaudi
– Blīvie saistaudi
– Skrimšļaudi
– Kaulaudi
44. Retikulārie audi
• Jeb tīklainie audi;
• Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un
limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
45. Asinis
• Šķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un
sarkanajās kaulu smadzenēs;
• Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā
daļa);
• Asins ķermenīši:
– Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports;
– Leikocīti – aizsargfunkcija
– Trombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
47. Irdenie saistaudi un taukaudi
• Pilda balsta funkciju un barošanās funkciju;
• Ar šo audu starpniecību barojas citi audi;
• Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus;
• Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos;
• Ādā irdenie saistaudi veido zemādu;
• Citos orgānos zemgļotādu.
• Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga
barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un
mehānismiem bojājumiem.
52. Muskuļaudi
• Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt;
• Izšķir:
– Gludos muskuļaudus;
– Šķērssvītrotos muskuļaudus;
– Sirds muskuļaudus
Gludie muskuļaudi Sirds muskuļaudiŠķērssvītrotie muskuļaudi
53. Gludie muskuļaudi
• Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku
laiku;
• Nepakļaujas mūsu gribai;
• Atrodas iekšējos orgānos.
55. Sirds muskulis
• Nepārtraukti strādā,
• Nav pakļauts gribai;
• Darbojas pēc
automātijas principa –
saraušanās notiek kā
atbildes reakcija uz
kairinātāju, kas rodas
pašā sirdī
57. Nervaudi
• Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu
vadīšanai.
• No nervaudiem ir veidoti nervi;
• Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām:
– Nervu šūnām
– Glijas šūnām
58. Nervu šūnas
• Cilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu
šūnu;
• Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu
forma ir ļoti dažāda);
• Nervu šūnu sauc par neironu;
59. Neirons
• Ir ķermenis un vismaz viens izaugums;
• Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie
dendrīti;
• Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz
citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš
pat 1-1,5 metri
• Dendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu
impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti
īsi un atgādina koku (dendro – koks)
61. Sinapse
• Vieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai
šūnai;
• Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un
ķīmiskie signāli;
• Signāls iet tikai vienā virzienā;
64. Glijas šūnas
• Piešķir smadzenēm formu;
• Balsta nervu šūnas un to izaugumus;
• Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija;
• Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas
elementus no tieša kontakta ar asinīm.
