Jānis Timšāns
Osteoartrīts ir locītavu saslimšana, ko raksturo:


Fokāla locītavas hialīnā skrimšļa deģenerācija



Jaunu kaulaudu veidošanās



Locītavas kontūras remodelācija


Visizplatītākā locītavu saslimšana



Galvenais sāpju un nespējas (disability)
cēlonis gados vecāku cilvēku populācijā



1/3 pieaugušo ir radioloģiskas osteoartrīta
pazīmes, pēc 65 gadu vecuma 80-90%



25-30% osteoartrīts ir simptomātisks
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze


Ceļa locītava ir biežākā simptomātiska
osteoartrīta skartā locītava



Simptomātisks ceļa locītavas osteoartrīts ir 4-6%
pieaugušo, pēc 60 gadu vecuma 12-16%



Sievietēm biežāk nekā vīriešiem, biežāk
osteoartrīts ir simptomātisks
ENDOGĒNIE







Vecums
Sieviešu dzimums
Iedzimtība
Etniskā izcelsme
(biežāk eiropiešiem)
Pēcmenopauzes
izmaiņas

EKSOGĒNIE







Trauma
Atkārtota lielas
fiziskas slodzes
ietekme
Liekais svars
Ceļa locītavas
operācijas
Dzīvesveida faktori
(alkohols, smēķēšana)
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
PRIMĀRS (IDIOPĀTISKS)
 Nav skaidrs izraisošais
faktors

SEKUNDĀRS
 Skaidrs izraisošais faktors
(piemēram, trauma)



Visbiežāk tiek
 Visbiežāk tiek
diagnosticēts 55-60 gadu
diagnosticēts 45-50 gadu
vecumā
vecumā



Biežāk simetrisks



Bieži asimetrisks



Lielāka nozīme
ģenētiskajiem faktoriem



Mazāka nozīme
ģenētiskajiem faktoriem


Trauma



Iedzimta locītavas deformācija



Iegūta locītavas deformācija



Ceļa locītavas operācija anamnēzē



Aseptiska osteonekroze


Metaboliskas saslimšanas:

▪ Rahīts

▪ Hemohromatoze
▪ Hondrokalcinoze

▪ Ohronoze


Endokrīnas saslimšanas:
▪ Akromegālija

▪ Hiperparatireoze
▪ Hiperurikēmija
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts
Locītavas skrimslim ir 2 galvenās funkcijas:
1.

Nodrošināt locītavas kustību gandrīz bez
berzes (normā berzes koeficients µ= 0,0025)

2.

Darboties kā amortizatoram, pārnest svaru
no locītavas virsmas uz apkārtējiem audiem
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Locītavas skrimsli veido:
 Hondrocīti (~1%)


Ekstracelulārā matrice (99%):


Proteoglikāni (15%) –

agrekāns, biglikāns, dekorīns, fibromodulīns
– nodrošina elasticitāti


Kolagēns, pārsvarā II tipa (15%) – nodrošina
mehānisko izturību



Ūdens – 70%
Locītavas skrimšļa
elementi veido unikālu
trīsdimensiju
struktūru, kam
raksturīga liela
mehāniskā izturība


Sākotnēji palielinās
proteoglikānu, kolagēna, nekolagenozo
proteīnu, hialuronāta sintēze



Palielinās hondrocītu proliferācija



Vēlāk zūd katabolisko un anabolisko procesu
līdzsvars



Samazinās sintēzes procesu aktivitāte


Samazinās hondrocītu skaits



Samazinās sintezētās ekstracelulārās
matrices kvalitāte



Piaug matrici noārdošu enzīmu sintēze



Samazinās enzīmu inhibitoru koncentrācija
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Sinovīts ir bieža osteoartrītu pavadoša patoloģija
(agrīna OA gadījumā >50%, vēlīna OA gadījumā
93%)



Sinovija biopsijā pacientiem ar osteoartrītu atrod:


Sinovija sabiezēšanu



Hipervaskularitāti



Iekaisuma šūnu infiltrāciju



Fibrīna depozītus uz sinovija virsmas


Iekaisušais sinovijs producē IL-1, IL-6, TNF-α, kam ir
loma turpmākajā skrimšļa deģenerācijas procesā



Pacientiem, kam osteoartrītu ceļa locītavā pavada
sinovīts, ir:


3,36 reizes lielāks straujas skrimšļa
deģenerācijas risks



2,63 reizes pieaug nepieciešamība pēc locītavas
endoprotezēšanas tuvāko 3 gadu laikā
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Mononukleārās šūnas un hondrocīti sintezē IL-1
un TNF



IL-1 un TNF stimulē hondrocītus sintezēt matrices
metaloproteināzes (MMP) un proteāzes:
 Agrekanāzes
 Kolagenāzes
 Serīna proteāzes
 Cisteīna proteāzes
 Aspartilproteāzes


IL-1 un TNF inducē skrimsli noārdošus
enzīmus, kas pirms tam bijuši latenti:
 Kolagenāzi
 Stromelizīnu
 Želatināzi
 Agrekanāzi
 Audu plazminogēna aktivatoru (TPA)



Skrimsli noārdošo enzīmu ekspresijas
indukcijā, kā arī hondrocītu apoptozē loma ir arī
hipoksijas inducētajam faktoram 2α (Hif2α)
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Iegūti riska faktori:

Ģenētiski faktori:
•Bioķīmiski proteoglikāna
un kolagēna defekti, kaulu
veidošanās traucējumi
•Iedzimtas locītavas
deformācijas

Strukturāls
skrimšļa bojājums

MMP
izdale, kolagēna un
proteoglikānu
degradācija

Sinovija
iekaisums

•Vecums
•Aptaukošanās
•Metaboliski traucējumi
•Iegūtas locītavas
deformācijas
•Trauma

Muskuļu vājums
Hondrocītu
funkcijas izmaiņas
Citokīnu izdale

Kaulu
remodelācija
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Subhondrālā kaula skleroze bieži ir
novērojama jau agrīna osteoartrīta gadījumā



Izmainās subhondrālā kaula un skrimšļa
mijiedarbība, palielinās subhondrālā kaula
vaskularitāte



Pieaug mehāniskā slodze uz kaulu, veidojas
osteonekroze, cistas


Osteofīti sastāv no jaunveidota fibrozā skrimšļa
un kaula



Visbiežāk veidojas skrimšļa un periosta saskares
vietā



Veidojas kā kompensācijas mehānisms, lai
nodrošinātu bojātās locītavas stabilitāti



OA progresējot, osteofīti rada sāpes un kustību
ierobežojumu
Rtg osteofīti izskatās
kā locītavas kontūras
turpinājums
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Osteoartrīts ceļa locītavā var skart:



Laterālo tibiofemorālo rajonu – valgus
deformācija




Mediālo tibiofemorālo rajonu – varus
deformācija (biežākais variants)

Patellofemorālo rajonu

Raksturīgs ekstenzijas un fleksijas
ierobežojums locītavā
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze


Locītavas skrimšļa virsma kļūst nelīdzena



Parādās virspusējas plaisas



Artikulējošās virsmas apvidū notiek
hondrocītu proliferācija un apoptoze



Izmainās proteoglikānu izvietojums skrimslī


Osteoartrītam progresējot, plaisas skrimslī
kļūst dziļākas



Dažās vietās skrimslis noārdās
pavisam, atsedzot kaulu



Notiek kaula berze, kā rezultātā kaula
kortikālais slānis sabiezē, kauls kļūst
metaboliski aktīvāks
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze

More Related Content

PPTX
Osteoartrīta epidemioloģija, etioloģija, patoģenēze un klasifikācija
PPTX
Meniscus injury for postgraduate
PPTX
Non union
PPTX
Jess in ctev
PPTX
Osteoartrīts - diagnostika, klīnika, izmeklēšana, konservatīva terapija
PPTX
Primary total knee arthroplasty
PPT
Ao philosophy
PPTX
Periprosthetic fracture
Osteoartrīta epidemioloģija, etioloģija, patoģenēze un klasifikācija
Meniscus injury for postgraduate
Non union
Jess in ctev
Osteoartrīts - diagnostika, klīnika, izmeklēšana, konservatīva terapija
Primary total knee arthroplasty
Ao philosophy
Periprosthetic fracture

What's hot (20)

PPTX
Principles of lock plate fixation AO
PPT
High tibial osteotomy
PDF
High tibial osteotomy ppt
PPTX
Scapula surgical approaches ppt
PPTX
Surgical Approaches to Acetabulum and Pelvis
PPTX
Ieskats lielo locītavu endoprotezēšanā
PPTX
Developmental displasia of hip
PPTX
Open fractures
PPTX
Carpal instability
PPTX
Flexor tendon injuries slideshare
PPTX
Bone graft and its substitute
PPTX
Arthroscopy of Ankle and Wrist
PPTX
HIgh Tibial Osteotomy: when and how
PPTX
Nonunion femoral neck fractures
PPTX
Principle of Deformity Correction in lower Limb
PPTX
Limb deformity
PPTX
Total Knee Arthroplasty Principle
PPTX
Kocher Approach for Radial Head Fracture.pptx
PPTX
Triple arthrodesis seminar by Dr Chirag Patel
PPTX
High tibial osteotomy
Principles of lock plate fixation AO
High tibial osteotomy
High tibial osteotomy ppt
Scapula surgical approaches ppt
Surgical Approaches to Acetabulum and Pelvis
Ieskats lielo locītavu endoprotezēšanā
Developmental displasia of hip
Open fractures
Carpal instability
Flexor tendon injuries slideshare
Bone graft and its substitute
Arthroscopy of Ankle and Wrist
HIgh Tibial Osteotomy: when and how
Nonunion femoral neck fractures
Principle of Deformity Correction in lower Limb
Limb deformity
Total Knee Arthroplasty Principle
Kocher Approach for Radial Head Fracture.pptx
Triple arthrodesis seminar by Dr Chirag Patel
High tibial osteotomy
Ad

Viewers also liked (9)

PPT
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšana
PPTX
Osteoartrīts
PPT
Reimatoīdais artrīts, tā ārstēšanas iespējas rokas ķirurgam
PDF
Slide shou
PDF
PPTX
Pks trauma un arstesana
PPTX
Reimatoīdais artrīts
PPT
Sāpes ceļa locītavā
PPTX
Adatas un šuvju materiāls ķirurģijā
Ceļa locītavas totāla endoprotezēšana
Osteoartrīts
Reimatoīdais artrīts, tā ārstēšanas iespējas rokas ķirurgam
Slide shou
Pks trauma un arstesana
Reimatoīdais artrīts
Sāpes ceļa locītavā
Adatas un šuvju materiāls ķirurģijā
Ad

Similar to Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze (7)

PPTX
7 novembris peteris lolans
PPTX
Osteoporoze. Zane Svikle
PPTX
16 janvaris peteris lolans
PPTX
Saindēšanās ar svinu
PPTX
Behtereva slimība s. Ankilizējošais spondilīts
PPTX
Balsta un kustību orgānu sistēma
PPTX
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
7 novembris peteris lolans
Osteoporoze. Zane Svikle
16 janvaris peteris lolans
Saindēšanās ar svinu
Behtereva slimība s. Ankilizējošais spondilīts
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl

More from TunO pulciņš (20)

PPTX
T&O SZP ievadsēde
PPTX
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
PPTX
Gūžas locītavas endoprotezēšanas aseptiskās komplikācijas
PPTX
Osteosintēzes pamatprincipi
PPT
Ārējās fiksācijas aparāti
PPTX
Gūžas locītavas endoprotezēšana
PPT
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
PPT
Rotatoru manžetes bojajumi
PPT
Pleca locītavas nestabilitāte
PPTX
Hronisks atdures sindroms, art.acromioclavicularis osteoartrīts
PPT
Tenisista un golfera elkonis
PPTX
Sāpes pēdas locītavā un sports
PPTX
Hronisks fascialas telpas sindroms
PPT
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
PPTX
Minimally invasive total hip replacement
PPTX
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacement
PPTX
Anterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograft
PPT
Presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fractures
PPT
Damage control-surgery
PPTX
Precice intramedullāra ekstremitāšu pagarināšanas sistēma
T&O SZP ievadsēde
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas aseptiskās komplikācijas
Osteosintēzes pamatprincipi
Ārējās fiksācijas aparāti
Gūžas locītavas endoprotezēšana
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Rotatoru manžetes bojajumi
Pleca locītavas nestabilitāte
Hronisks atdures sindroms, art.acromioclavicularis osteoartrīts
Tenisista un golfera elkonis
Sāpes pēdas locītavā un sports
Hronisks fascialas telpas sindroms
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Minimally invasive total hip replacement
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacement
Anterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograft
Presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fractures
Damage control-surgery
Precice intramedullāra ekstremitāšu pagarināšanas sistēma

Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze

  • 2. Osteoartrīts ir locītavu saslimšana, ko raksturo:  Fokāla locītavas hialīnā skrimšļa deģenerācija  Jaunu kaulaudu veidošanās  Locītavas kontūras remodelācija
  • 3.  Visizplatītākā locītavu saslimšana  Galvenais sāpju un nespējas (disability) cēlonis gados vecāku cilvēku populācijā  1/3 pieaugušo ir radioloģiskas osteoartrīta pazīmes, pēc 65 gadu vecuma 80-90%  25-30% osteoartrīts ir simptomātisks
  • 8.  Ceļa locītava ir biežākā simptomātiska osteoartrīta skartā locītava  Simptomātisks ceļa locītavas osteoartrīts ir 4-6% pieaugušo, pēc 60 gadu vecuma 12-16%  Sievietēm biežāk nekā vīriešiem, biežāk osteoartrīts ir simptomātisks
  • 9. ENDOGĒNIE      Vecums Sieviešu dzimums Iedzimtība Etniskā izcelsme (biežāk eiropiešiem) Pēcmenopauzes izmaiņas EKSOGĒNIE      Trauma Atkārtota lielas fiziskas slodzes ietekme Liekais svars Ceļa locītavas operācijas Dzīvesveida faktori (alkohols, smēķēšana)
  • 11. PRIMĀRS (IDIOPĀTISKS)  Nav skaidrs izraisošais faktors SEKUNDĀRS  Skaidrs izraisošais faktors (piemēram, trauma)  Visbiežāk tiek  Visbiežāk tiek diagnosticēts 55-60 gadu diagnosticēts 45-50 gadu vecumā vecumā  Biežāk simetrisks  Bieži asimetrisks  Lielāka nozīme ģenētiskajiem faktoriem  Mazāka nozīme ģenētiskajiem faktoriem
  • 12.  Trauma  Iedzimta locītavas deformācija  Iegūta locītavas deformācija  Ceļa locītavas operācija anamnēzē  Aseptiska osteonekroze
  • 13.  Metaboliskas saslimšanas: ▪ Rahīts ▪ Hemohromatoze ▪ Hondrokalcinoze ▪ Ohronoze
  • 14.  Endokrīnas saslimšanas: ▪ Akromegālija ▪ Hiperparatireoze ▪ Hiperurikēmija
  • 15. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 16. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 17. Locītavas skrimslim ir 2 galvenās funkcijas: 1. Nodrošināt locītavas kustību gandrīz bez berzes (normā berzes koeficients µ= 0,0025) 2. Darboties kā amortizatoram, pārnest svaru no locītavas virsmas uz apkārtējiem audiem
  • 19. Locītavas skrimsli veido:  Hondrocīti (~1%)  Ekstracelulārā matrice (99%):  Proteoglikāni (15%) – agrekāns, biglikāns, dekorīns, fibromodulīns – nodrošina elasticitāti  Kolagēns, pārsvarā II tipa (15%) – nodrošina mehānisko izturību  Ūdens – 70%
  • 20. Locītavas skrimšļa elementi veido unikālu trīsdimensiju struktūru, kam raksturīga liela mehāniskā izturība
  • 21.  Sākotnēji palielinās proteoglikānu, kolagēna, nekolagenozo proteīnu, hialuronāta sintēze  Palielinās hondrocītu proliferācija  Vēlāk zūd katabolisko un anabolisko procesu līdzsvars  Samazinās sintēzes procesu aktivitāte
  • 22.  Samazinās hondrocītu skaits  Samazinās sintezētās ekstracelulārās matrices kvalitāte  Piaug matrici noārdošu enzīmu sintēze  Samazinās enzīmu inhibitoru koncentrācija
  • 23. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 24.  Sinovīts ir bieža osteoartrītu pavadoša patoloģija (agrīna OA gadījumā >50%, vēlīna OA gadījumā 93%)  Sinovija biopsijā pacientiem ar osteoartrītu atrod:  Sinovija sabiezēšanu  Hipervaskularitāti  Iekaisuma šūnu infiltrāciju  Fibrīna depozītus uz sinovija virsmas
  • 25.  Iekaisušais sinovijs producē IL-1, IL-6, TNF-α, kam ir loma turpmākajā skrimšļa deģenerācijas procesā  Pacientiem, kam osteoartrītu ceļa locītavā pavada sinovīts, ir:  3,36 reizes lielāks straujas skrimšļa deģenerācijas risks  2,63 reizes pieaug nepieciešamība pēc locītavas endoprotezēšanas tuvāko 3 gadu laikā
  • 26. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 27.  Mononukleārās šūnas un hondrocīti sintezē IL-1 un TNF  IL-1 un TNF stimulē hondrocītus sintezēt matrices metaloproteināzes (MMP) un proteāzes:  Agrekanāzes  Kolagenāzes  Serīna proteāzes  Cisteīna proteāzes  Aspartilproteāzes
  • 28.  IL-1 un TNF inducē skrimsli noārdošus enzīmus, kas pirms tam bijuši latenti:  Kolagenāzi  Stromelizīnu  Želatināzi  Agrekanāzi  Audu plazminogēna aktivatoru (TPA)  Skrimsli noārdošo enzīmu ekspresijas indukcijā, kā arī hondrocītu apoptozē loma ir arī hipoksijas inducētajam faktoram 2α (Hif2α)
  • 31. Iegūti riska faktori: Ģenētiski faktori: •Bioķīmiski proteoglikāna un kolagēna defekti, kaulu veidošanās traucējumi •Iedzimtas locītavas deformācijas Strukturāls skrimšļa bojājums MMP izdale, kolagēna un proteoglikānu degradācija Sinovija iekaisums •Vecums •Aptaukošanās •Metaboliski traucējumi •Iegūtas locītavas deformācijas •Trauma Muskuļu vājums Hondrocītu funkcijas izmaiņas Citokīnu izdale Kaulu remodelācija
  • 32. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 33.  Subhondrālā kaula skleroze bieži ir novērojama jau agrīna osteoartrīta gadījumā  Izmainās subhondrālā kaula un skrimšļa mijiedarbība, palielinās subhondrālā kaula vaskularitāte  Pieaug mehāniskā slodze uz kaulu, veidojas osteonekroze, cistas
  • 34.  Osteofīti sastāv no jaunveidota fibrozā skrimšļa un kaula  Visbiežāk veidojas skrimšļa un periosta saskares vietā  Veidojas kā kompensācijas mehānisms, lai nodrošinātu bojātās locītavas stabilitāti  OA progresējot, osteofīti rada sāpes un kustību ierobežojumu
  • 35. Rtg osteofīti izskatās kā locītavas kontūras turpinājums
  • 36. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 37.  Osteoartrīts ceļa locītavā var skart:   Laterālo tibiofemorālo rajonu – valgus deformācija   Mediālo tibiofemorālo rajonu – varus deformācija (biežākais variants) Patellofemorālo rajonu Raksturīgs ekstenzijas un fleksijas ierobežojums locītavā
  • 40.  Locītavas skrimšļa virsma kļūst nelīdzena  Parādās virspusējas plaisas  Artikulējošās virsmas apvidū notiek hondrocītu proliferācija un apoptoze  Izmainās proteoglikānu izvietojums skrimslī
  • 41.  Osteoartrītam progresējot, plaisas skrimslī kļūst dziļākas  Dažās vietās skrimslis noārdās pavisam, atsedzot kaulu  Notiek kaula berze, kā rezultātā kaula kortikālais slānis sabiezē, kauls kļūst metaboliski aktīvāks