Dzemdes kakla vēzis - etioloģija,
priekšvēža saslimšanas, profilakse.



                       Ilga Grīnberga, MFV
                                      2013
Ievadam
Otrs biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm ES un
   Latvijā vecumā līdz 45 gadiem
Latvijā katru mēnesi vidēji diagnosticē 20 sievietēm
5 gadus izdzīvo tikai aptuveni puse sieviešu, kurām
   diagnosticēts dzemdes kakla vēzis
Pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi
   Latvijā ir pieaugusi par 20%.
PVO – katru gadu 500000 jauni dzemdes kakla vēžu
   gadījumi un 250000 nāves gadījumu – tos visus
   izraisa HPV
Cilvēka papilomas vīruss.

Haralds Curhauzens (Harald zur Hausen), pierādīja,
   ka dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka
   papillomas vīruss un 2008.gadā par to saņēma
   Nobela prēmiju
Cilvēka papilomas vīruss ir visvairāk izplatītais
   seksuāli transmisīvais vīruss.
Paaugstināta riska HPV serotipi: 16., 18., 31., 33.,
   34., 35., 39., 45., 51., 52., 56., 58., 59., 66. un 68
HPV infekcija +/- klīniskie simptomi
Dzemdes kakla vēzis

Biezāk izraisa HPV 16. un 18. onkogēnais tips
  (70%)
Attīstās transformācijas zonā ( pārejā no plakanā
  uz cilindrisko epitēliju)
Histoloģiski 85-90 % gadījumu dzemdes kakla
  audzēji ir plakanšūnu vēži
Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas
FIGO klasifikācija (2009)
I stadija     Vēzis dzemdzes kakla robežās.
IA            Invazīvs vēzis, kas pierādīts tikai mikroskopiski. Invāzija dzemdes kakla stromā ≤ 5mm dziļumā un ≤ 7 mm plašumā


IA1           Invāzija stromā ≤ 3mm dziļumā un ≤ 7 mm plašumā
IA2           Invāzija stromā > 3mm, bet ≤ 5mm dziļumā un >7 mm plašumā
IB            Audzējs neizplatās ārpus dzemdes kakla, bet inzvāzijas dziļums pārsniedz IA stadijas gadījumā minēto.


IB1           Audzējs ≤ 4 cm diametā
IB2           Audzējs > 4 cm diametā
II stadija    Audzējs izplatās ārpus dzemdes kakla, bet nav cieši saistīts ar iegurņa sienu. Ieaug makstī, bet ne tālāk, kā līdz maksts apakšējai 1/3


IIA           Nav izteikta perimētrija audu infiltrācija.
IIA1          Audzējs ≤ 4 cm diametā
IIA2          Audzējs > 4 cm diametā
IIB           Izteikta perimētrija audu infiltrācija
III stadija   Audzējs izplatās uz iegurņa sienu. Izmeklējot rektāli, nav brīvas telpas starp audzēju un iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo 1/3. Neonkoloģiskas
              izcelsmes hidronefroze un/vai nefunkcionējoša niere.


IIIA          Nav pilnīgas pārejas uz iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo 1/3
IIIB          Ir izplatība uz iegurņa sienu un/vai hidronefroze, un/vai nefunkcionējoša niere.


IV stadija    Audzējs izplatās ārpus iegurņa (ar biopsiju pierādīts) un/vai ieaug urīnpūslī vai taisnajā zarnā.


IVA           Izplatība uz blakus orgāniem
IVB           Izplatība uz attāliem orgāniem.
Riska faktori
Partneru skaits (virs 4)
STS - ( Chlam.trach, Herpes simplex )
Smēķēšana
Hormonālie - Ilgstoša KOK lietošana, paritāte
Agra dzimumdzīves uzsākšana un pirmā grūtniecība
Imunosupresijas stāvokļi
HLA gēnu polimorfisms, kas veido imūnās
  aizsardzībsas barjeras
HPV tipi
CIN (Cervical Intraepithelial
         Neoplasia)
Dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija ir
histoloģiska atradne, kas liecina par pirmsvēža
izmaiņām dzemdes kaklā
– CIN I - vieglu displāziju. Izmainīta 1/3 bazālā
  epitēlija.
– CIN II - mērena displāzija. Izmainītas 2/3 bazālā
  epitēlija. Regresē 43%.
– CIN III – smaga displāzija. Difūzi izmainīts epitēlijs.
  Regresē 32%. Tā var būt arī 8-10 gadus. Tikai 0,4%
  gada laikā progresē līdz vēzim.
Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas
Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas
Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas
Profilakse
Vakcinācija
Primārā profilakses
Divas vakcīnas - Gardasil un Cervari
Vakcinācija samazinās dzemdes kakla
  sastopamību par 85%
Latvijā kops 2010.gada 1.septembra ir sākta 12
  gadīgu meiteņu vakcinācija
Vakcinācijas jaunumiņi
ASV rekomendē kvadrivalentu vakcīnu 9 – 26 g.v.
  vīriešiem dzimumorgānu kārpu novēršanai
   – Vakcīnas efektivitāte vīriešiem pret HPV 6,11,16,18
     izraisītiem bojājumiem bija 90,4% un 60,2% pret jebkuriem
     ārējo dzimumorgānu bojājumiem , neatkarīgi no HPV tipa,
     kā arī aizsardzība pret condiloma accuminata – 89,4%
Austrālijā pēc 1.gada par 59% samazinājās dzimumorgānu
  kārpas – no 11,7%→4,8%
   – 12-26 g.v. Vīriešu populācijā dzimuorgānu kārpas
     samazinājās no 17,3% → 10,5%
   – To saista ar HPV sastopamības samazināšanos, jo tiek
     vakcinētas sievietes un ir mazāka HPV persistence
Skrīnings
Sekundāra profilakse
Reizi trīs gados no 25 līdz 69 gadu vecumam
PAP tests (jūtība 85-95%)
Kopš 2009. gada 1.janvāra Latvijā
Valsts apmaksā tikai citoloģijas materiāla
  testēšanu laboratorijā
Regulārs skrīnings samazina invazīva vēža
  attīstības risku par 80-90%
Rezultātu kodēšana
C0 - nevar nolasīt (maz materiāla, pilns redzes lauks
  ar eritrocītiem)
C1 – norma
C2 – norma (iekaisums)
C3 – CINI vai LSIL (viegla displāzija)
C4 - CIN2/CIN3 vai HSIL (mērena vai smaga
  displāzija)
C5 – vēža šūnas
C6 – saplīsis stikliņš, tehniska kļūme
Situācija Latvijā (2011)


     Aptvere 38.5% no mērķauditorijas


Kods                  Atradne
C0                    475               0.9%
C1                    26 922            51.5%
C2                    23 921            45.8%
C3                    724               1.4%
C4                    202               0.4%
C5                    11                0.02%
Uzzini!
      LATVIJAS GINEKOLOGU UN DZEMDĪBU SPECIĀLISTU
      ASOCIĀCIJAS UN LATVIJAS KOLPOSKOPIJAS BIEDRĪBAS
                        KOPĪGĀ SĒDE

   DZEMDES KAKLA PRIEKŠVĒŽA SASLIMŠANU PRIMĀRĀ UN
      SEKUNDĀRĀ PROFILAKSE – AKTUALITĀTES LATVIJĀ

KAD: 01.03.2013.
KUR: Maritim Park Hotel
CIKOS: 13:00
Izmantotā literatūra
1. Ginekoloģija, Ilzes Vībergas redakcijā, Nacionālais apgāds, Rīga, 2006, 264-269.lpp.
2.http://www.ginasoc.lv/materiali/attachment/hp_vakcinacijas_rekomendacijas_specialistiem2/, skatīts
     19.02.2013.
3. http://esgo.org/Education/Documents/Algorithms%20english%20version.pdf, skatīts 19.02.2013.
4. Dr. Matules lekcija „Ginekologa skatījums uz HPV vakcināciju” 2011. gads.
5. http://www.cervarix.lv/profilakse/ , skatīts 19.02.2013.
6. http://www.ginasoc.lv/wp-content/uploads/KOLPO_pecdipl-lekc-2013_2.pdf ,skatīts 19.02.2013.
7. http://www.doctus.lv/2011/2/cilveka-papilomas-virusa-izraisits-dzemdes-kakla-vezis, skatīts
     19.02.2013.
8. http://www.doctus.lv/2011/5/jaunakie-petijumi-vakcinacijas-joma-literaturas-apskats, skatīts
     19.02.2013.
9. http://www.doctus.lv/2007/12/praktizejosa-ginekologa-pieredze-par-ambulatori-veicamajam-
     ginekologiskajam-manipulacijam-un-proceduram, skatīts 19.02.2013.
10. http://www.medscape.com/viewarticle/716950, skatīts 19.02.2013.
11.http://www.ginasoc.lv/?s=skr%C4%ABnings&submit.x=0&submit.y=0&submit=Search, skatīts
     19.02.2013.
Jautājumi?



PALDIES PAR UZMANĪBU!

More Related Content

PPTX
Dzemdes kakla vēža sekundāra profilakse. Kolposkopija.
PPTX
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
PPT
Perinatālā ķirurģija - attīstība pasaulē un potenciāli ārstējamās slimības
PPTX
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
PPT
Presbycusis - vecuma vājdzirdība.
PPTX
Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas
PPTX
Osteomialits
Dzemdes kakla vēža sekundāra profilakse. Kolposkopija.
Mēles un mutes pamatnes ļaundabīdie audzēji
Perinatālā ķirurģija - attīstība pasaulē un potenciāli ārstējamās slimības
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
Presbycusis - vecuma vājdzirdība.
Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas
Osteomialits

Similar to Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas (20)

PPTX
Iegurņa iekaisuma slimība
PPTX
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
PPTX
Askaridoze
PPTX
Biežākie nazofaringealie audzēji
PDF
IESPĒJA DZĪVOT!
PPTX
Balsenes ļaundabīgi auzdēji
PPTX
Krūts dziedzera vēzis
PPTX
Kakla cistas
PPT
Kakla flegmonas
PPTX
Mediastināla limfoma
PPTX
Maligns ārējās auss iekaisums
PPT
Veselība- globāla vērtība
PPT
Sēnīšu izraisītas pneimonijas
PPTX
Filariāze
PPTX
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
PPT
Balsenes tuberkuloze
PPTX
Orbitalas komplikacijas
ODT
Iegurņa iekaisuma slimība
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
Askaridoze
Biežākie nazofaringealie audzēji
IESPĒJA DZĪVOT!
Balsenes ļaundabīgi auzdēji
Krūts dziedzera vēzis
Kakla cistas
Kakla flegmonas
Mediastināla limfoma
Maligns ārējās auss iekaisums
Veselība- globāla vērtība
Sēnīšu izraisītas pneimonijas
Filariāze
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Balsenes tuberkuloze
Orbitalas komplikacijas
Ad

More from Ilga Grīnberga (12)

PPTX
Osteoartrīts
PPTX
Iegurņa traumas
PPTX
Astma bērniem
PPT
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
PPTX
Sistemātiskā sarkanā vilkēde
PPTX
Tonsilītu diferenciāldiagnoze
PPTX
Infekcijas slimību specifiskās imūnprofilakses principi
PPTX
Pleiras telpas punkciju izraisīto komplikāciju sastopamība, ārstnieciskie pas...
PPTX
Metāliskasi drudzis
PPTX
PPTX
ĢMO – mīti un fakti
PPTX
Akupunktūra
Osteoartrīts
Iegurņa traumas
Astma bērniem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Sistemātiskā sarkanā vilkēde
Tonsilītu diferenciāldiagnoze
Infekcijas slimību specifiskās imūnprofilakses principi
Pleiras telpas punkciju izraisīto komplikāciju sastopamība, ārstnieciskie pas...
Metāliskasi drudzis
ĢMO – mīti un fakti
Akupunktūra
Ad

Dzemdes kakla vēzis etioloģija, priekšvēža saslimšanas

  • 1. Dzemdes kakla vēzis - etioloģija, priekšvēža saslimšanas, profilakse. Ilga Grīnberga, MFV 2013
  • 2. Ievadam Otrs biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm ES un Latvijā vecumā līdz 45 gadiem Latvijā katru mēnesi vidēji diagnosticē 20 sievietēm 5 gadus izdzīvo tikai aptuveni puse sieviešu, kurām diagnosticēts dzemdes kakla vēzis Pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir pieaugusi par 20%. PVO – katru gadu 500000 jauni dzemdes kakla vēžu gadījumi un 250000 nāves gadījumu – tos visus izraisa HPV
  • 3. Cilvēka papilomas vīruss. Haralds Curhauzens (Harald zur Hausen), pierādīja, ka dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papillomas vīruss un 2008.gadā par to saņēma Nobela prēmiju Cilvēka papilomas vīruss ir visvairāk izplatītais seksuāli transmisīvais vīruss. Paaugstināta riska HPV serotipi: 16., 18., 31., 33., 34., 35., 39., 45., 51., 52., 56., 58., 59., 66. un 68 HPV infekcija +/- klīniskie simptomi
  • 4. Dzemdes kakla vēzis Biezāk izraisa HPV 16. un 18. onkogēnais tips (70%) Attīstās transformācijas zonā ( pārejā no plakanā uz cilindrisko epitēliju) Histoloģiski 85-90 % gadījumu dzemdes kakla audzēji ir plakanšūnu vēži
  • 6. FIGO klasifikācija (2009) I stadija Vēzis dzemdzes kakla robežās. IA Invazīvs vēzis, kas pierādīts tikai mikroskopiski. Invāzija dzemdes kakla stromā ≤ 5mm dziļumā un ≤ 7 mm plašumā IA1 Invāzija stromā ≤ 3mm dziļumā un ≤ 7 mm plašumā IA2 Invāzija stromā > 3mm, bet ≤ 5mm dziļumā un >7 mm plašumā IB Audzējs neizplatās ārpus dzemdes kakla, bet inzvāzijas dziļums pārsniedz IA stadijas gadījumā minēto. IB1 Audzējs ≤ 4 cm diametā IB2 Audzējs > 4 cm diametā II stadija Audzējs izplatās ārpus dzemdes kakla, bet nav cieši saistīts ar iegurņa sienu. Ieaug makstī, bet ne tālāk, kā līdz maksts apakšējai 1/3 IIA Nav izteikta perimētrija audu infiltrācija. IIA1 Audzējs ≤ 4 cm diametā IIA2 Audzējs > 4 cm diametā IIB Izteikta perimētrija audu infiltrācija III stadija Audzējs izplatās uz iegurņa sienu. Izmeklējot rektāli, nav brīvas telpas starp audzēju un iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo 1/3. Neonkoloģiskas izcelsmes hidronefroze un/vai nefunkcionējoša niere. IIIA Nav pilnīgas pārejas uz iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo 1/3 IIIB Ir izplatība uz iegurņa sienu un/vai hidronefroze, un/vai nefunkcionējoša niere. IV stadija Audzējs izplatās ārpus iegurņa (ar biopsiju pierādīts) un/vai ieaug urīnpūslī vai taisnajā zarnā. IVA Izplatība uz blakus orgāniem IVB Izplatība uz attāliem orgāniem.
  • 7. Riska faktori Partneru skaits (virs 4) STS - ( Chlam.trach, Herpes simplex ) Smēķēšana Hormonālie - Ilgstoša KOK lietošana, paritāte Agra dzimumdzīves uzsākšana un pirmā grūtniecība Imunosupresijas stāvokļi HLA gēnu polimorfisms, kas veido imūnās aizsardzībsas barjeras HPV tipi
  • 8. CIN (Cervical Intraepithelial Neoplasia) Dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija ir histoloģiska atradne, kas liecina par pirmsvēža izmaiņām dzemdes kaklā – CIN I - vieglu displāziju. Izmainīta 1/3 bazālā epitēlija. – CIN II - mērena displāzija. Izmainītas 2/3 bazālā epitēlija. Regresē 43%. – CIN III – smaga displāzija. Difūzi izmainīts epitēlijs. Regresē 32%. Tā var būt arī 8-10 gadus. Tikai 0,4% gada laikā progresē līdz vēzim.
  • 13. Vakcinācija Primārā profilakses Divas vakcīnas - Gardasil un Cervari Vakcinācija samazinās dzemdes kakla sastopamību par 85% Latvijā kops 2010.gada 1.septembra ir sākta 12 gadīgu meiteņu vakcinācija
  • 14. Vakcinācijas jaunumiņi ASV rekomendē kvadrivalentu vakcīnu 9 – 26 g.v. vīriešiem dzimumorgānu kārpu novēršanai – Vakcīnas efektivitāte vīriešiem pret HPV 6,11,16,18 izraisītiem bojājumiem bija 90,4% un 60,2% pret jebkuriem ārējo dzimumorgānu bojājumiem , neatkarīgi no HPV tipa, kā arī aizsardzība pret condiloma accuminata – 89,4% Austrālijā pēc 1.gada par 59% samazinājās dzimumorgānu kārpas – no 11,7%→4,8% – 12-26 g.v. Vīriešu populācijā dzimuorgānu kārpas samazinājās no 17,3% → 10,5% – To saista ar HPV sastopamības samazināšanos, jo tiek vakcinētas sievietes un ir mazāka HPV persistence
  • 15. Skrīnings Sekundāra profilakse Reizi trīs gados no 25 līdz 69 gadu vecumam PAP tests (jūtība 85-95%) Kopš 2009. gada 1.janvāra Latvijā Valsts apmaksā tikai citoloģijas materiāla testēšanu laboratorijā Regulārs skrīnings samazina invazīva vēža attīstības risku par 80-90%
  • 16. Rezultātu kodēšana C0 - nevar nolasīt (maz materiāla, pilns redzes lauks ar eritrocītiem) C1 – norma C2 – norma (iekaisums) C3 – CINI vai LSIL (viegla displāzija) C4 - CIN2/CIN3 vai HSIL (mērena vai smaga displāzija) C5 – vēža šūnas C6 – saplīsis stikliņš, tehniska kļūme
  • 17. Situācija Latvijā (2011) Aptvere 38.5% no mērķauditorijas Kods Atradne C0 475 0.9% C1 26 922 51.5% C2 23 921 45.8% C3 724 1.4% C4 202 0.4% C5 11 0.02%
  • 18. Uzzini! LATVIJAS GINEKOLOGU UN DZEMDĪBU SPECIĀLISTU ASOCIĀCIJAS UN LATVIJAS KOLPOSKOPIJAS BIEDRĪBAS KOPĪGĀ SĒDE DZEMDES KAKLA PRIEKŠVĒŽA SASLIMŠANU PRIMĀRĀ UN SEKUNDĀRĀ PROFILAKSE – AKTUALITĀTES LATVIJĀ KAD: 01.03.2013. KUR: Maritim Park Hotel CIKOS: 13:00
  • 19. Izmantotā literatūra 1. Ginekoloģija, Ilzes Vībergas redakcijā, Nacionālais apgāds, Rīga, 2006, 264-269.lpp. 2.http://www.ginasoc.lv/materiali/attachment/hp_vakcinacijas_rekomendacijas_specialistiem2/, skatīts 19.02.2013. 3. http://esgo.org/Education/Documents/Algorithms%20english%20version.pdf, skatīts 19.02.2013. 4. Dr. Matules lekcija „Ginekologa skatījums uz HPV vakcināciju” 2011. gads. 5. http://www.cervarix.lv/profilakse/ , skatīts 19.02.2013. 6. http://www.ginasoc.lv/wp-content/uploads/KOLPO_pecdipl-lekc-2013_2.pdf ,skatīts 19.02.2013. 7. http://www.doctus.lv/2011/2/cilveka-papilomas-virusa-izraisits-dzemdes-kakla-vezis, skatīts 19.02.2013. 8. http://www.doctus.lv/2011/5/jaunakie-petijumi-vakcinacijas-joma-literaturas-apskats, skatīts 19.02.2013. 9. http://www.doctus.lv/2007/12/praktizejosa-ginekologa-pieredze-par-ambulatori-veicamajam- ginekologiskajam-manipulacijam-un-proceduram, skatīts 19.02.2013. 10. http://www.medscape.com/viewarticle/716950, skatīts 19.02.2013. 11.http://www.ginasoc.lv/?s=skr%C4%ABnings&submit.x=0&submit.y=0&submit=Search, skatīts 19.02.2013.