Krievijas saukšana pie atbildības

Starptautisko tiesību pārkāpumi

ES ir stingri apņēmusies panākt, ka Ukrainā izdarītie un pret to vērstie starptautiskie noziegumi nepaliek nesodīti.

Noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegums ir uzskatāmi par vissmagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kurus dēvē arī par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem un zvērību noziegumiem.

Ukraina izmeklē vairāk nekā 152 000 iespējamu starptautisku noziegumu, taču to faktiskais skaits, visticamāk, ir vēl lielāks.

Ukrainā izdarīto Krievijas noziegumu izmeklēšana

Lai palīdzētu koordinēt pierādījumu vākšanu, Komisija atbalstīja Starptautiskā centra saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA) izveidi Hāgā. Šis centrs ir saistīts ar kopējo izmeklēšanas grupu (KIG), ko atbalsta Eurojust. Tas palīdz koordinēt valstu veiktās izmeklēšanas saistībā ar agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Komisija arī turpina sniegt ieguldījumu esošajos mehānismos, tai skaitā

• palielinot SKT darba kapacitāti – kopš iebrukuma sākuma piešķirti vairāk nekā 10 miljoni eiro;
• stiprinot Ukrainas Ģenerālprokuratūru – atbalsts ietver vairāk nekā 6 miljonus eiro IT aprīkojuma un citu iekārtu iegādei un ES padomdevējas misijas palīdzību, ko koordinē ES, ASV un Apvienotās Karalistes Padomdevēja grupa saistībā ar zvērību noziegumiem;
• uzlabojot Eurojust sagatavotību – saskaņā ar grozīto Eurojust regulu aģentūrai ir pieejama jauna datubāze, kurā tā var droši glabāt un analizēt pierādījumus par starptautiskiem noziegumiem;
• atbalstot Eurojust un Eiropolu, kas koordinē ES dalībvalstu veiktās izmeklēšanas; 
• koordinējot rīcību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu pārskatatbildību un globālu reakciju. 

Saukšana pie atbildības par agresijas noziegumu

Agresijas noziegumu parasti izdara valsts augstākā politiskā un militārā vadība, un tas ir vērsts pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību. Par agresijas noziegumu uzskatāms iebrukums, militāra okupācija, piespiedu aneksija, bombardēšana un ostu militārā blokāde, – Krievija ir īstenojusi tos visus.

Tā kā Krievija nav SKT Romas statūtu dalībvalsts, SKT šajā situācijā nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumu. Komisija un Augstā pārstāve atbalsta Pamatgrupas diskusijas par īpaša tribunāla izveidi saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

2025. gada maijā starptautiskā koalīcija, tai skaitā Komisija, Augstais pārstāvis, Eiropas Padome un Ukraina, vienojās par Īpaša tribunāla izveidi.  

2025. gada jūnijā Ukraina un Eiropas Padome parakstīja Nolīgumu par Īpaša tribunāla izveidi. Kad Tribunāls būs izveidots, tas sauks Krievijas politiskos un militāros līderus pie atbildības par agresijas noziegumu. 

Nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

ES cenšas panākt, lai Ukrainai un tās iedzīvotājiem tiktu pilnībā atlīdzināti Krievijas agresijas radītie zaudējumi. Šajā nolūkā ES pievienojās Ukrainas zaudējumu reģistram – sākotnēji kā asociēta dalībniece un kopš 2024. gada jūlija kā pilntiesīga dalībniece.

Šajā Eiropas Padomes ietvaros izveidotajā reģistrā tiks reģistrēti visi atbilstīgie kompensācijas prasījumi par kaitējumu, zaudējumiem un ievainojumiem, kas nodarīti pret Ukrainu vērstās Krievijas agresijas rezultātā. Kaitējuma kategorijas ietver materiālus postījumus, fizisku un psihoemocionālu kaitējumu, piespiedu pārvietošanu un ģimenes locekļu zaudēšanu.

ES atbalsta šo reģistru, sniedzot ikgadēju ieguldījumu un piedaloties dalībnieku konferences sanāksmēs.

Reģistrs tiks iekļauts prasību komisijā – struktūrā, kura izskatīs prasības un noteiks kompensācijas apmēru, kas jāsedz Krievijai. Patlaban notiek ar prasību komitejas izveidi saistītais sagatavošanas darbs. ES veic nepieciešamos pasākumus, lai piedalītos gaidāmajās sarunās.

Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija 2022. gada martā izveidoja darba grupu “Freeze and Seize” (Iesaldēt un konfiscēt), Šīs darba grupas mērķis ir nodrošināt ES noteikto ierobežojošo pasākumu, īpaši aktīvu iesaldēšanas, efektīvāku īstenošanu, galvenokārt izmantojot krimināltiesības.

Šī Komisijas vadītā darba grupa sekmē dalībvalstu, kā arī ES aģentūru un struktūru (Eurojust, Eiropola un Eiropas Prokuratūras) sadarbību ar mērķi īstenot ES noteiktos ierobežojošos pasākumus un cīnīties pret sankciju pārkāpumiem.

Darba grupa uztur ciešu saikni ar starptautiskajiem partneriem, tai skaitā ar tās partneriem Ukrainā un G7 valstīs.

Darba grupas starpdisciplinārā pieeja palīdzēja izstrādāt jaunus izpildes panākšanas instrumentus, piemēram, brīvprātīgu atzīšanos sankciju pārkāpumos, kas tika iekļauta 13. sankciju paketē, un 2024. gada aprīlī pieņemto Direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz sankciju pārkāpumiem.

Turklāt Eurojust regulāri salīdzina to personu un uzņēmumu sarakstu, kuriem ES piemēro sankcijas, ar aģentūras datiem par pašreizējām lietām, savukārt Eiropols ir sācis operāciju OSCAR, kuras mērķis ir salīdzināt ES sankciju sarakstus ar pieejamajiem operatīvajiem datiem, identificēt saiknes ar organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atbalstīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanu un konfiskāciju. Līdz šim konfiscēto aktīvu vērtība pārsniedz 2 miljardus eiro.

Juridisko nepilnību novēršana

Tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās, ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā īstenot ES sankcijas un nepieļaut, ka to pārkāpšana atmaksājas. Mēs stiprinām ES tiesību aktus,

• nosakot stingrākus ES noteikumus par līdzekļu konfiskāciju un atgūšanu;
• saskaņojot pārkāpumu definīcijas un sodus par ES sankciju neievērošanu;
• uzliekot pienākumu visām ES sankciju sarakstā iekļautajām personām atklāt informāciju par saviem aktīviem Eiropas Savienībā.

Mērķis ir pastiprināt ES sankciju preventīvo ietekmi un nodrošināt dalībvalstīm juridiskos instrumentus, kas ļautu konfiscēt arvien vairāk ar noziedzīgiem nodarījumiem saistītu aktīvu.

Ukrainas atjaunošana

ES valstīs imobilizēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu kopējā vērtība ir vairāk nekā 210 miljardi eiro.

ES ir veikusi vairākus pasākumus, lai izmantotu ārkārtas ieņēmumus, kas gūti, pārvaldot ES imobilizētos Krievijas valsts aktīvus.

ES 2024. gadā pieņēma neparedzētu ieņēmumu modeli, kas ļauj izmantot šos līdzekļus kā papildu atbalstu Ukrainai. Atkarībā no procentu likmēm šie ieņēmumi varētu sasniegt 2,5–3 miljardus eiro gadā. 

2025. gada augustā Eiropas Savienība saņēma neparedzētu papildu peļņu 1,6 miljardu eiro apmērā, kas radās no procentiem par naudas atlikumiem, kuri gūti no imobilizētiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, kas ir centrālo vērtspapīru depozitāriju turējumā.

Turklāt pēc G7 līderu samita 2024. gada jūnijā ES pieņēma attiecīgus tiesību aktus, lai īstenotu ātrāku ārkārtas ieņēmumu izmantošanu aizdevumiem – modeli, ar kuru iepriekš minētie ārkārtas ieņēmumi tiks izmantoti, lai atmaksātu 45 miljardu eiro aizdevumu, ko Ukrainai piešķīruši G7 partneri. ES ieguldījums šajā shēmā sasniegs 18 miljardus eiro, kas Ukrainai tiks izmaksāti vairākās daļās līdz 2025. gada beigām, izmantojot jaunu makrofinansiālās palīdzības aizdevumu. 

^{Pēdējoreiz atjaunināts: 2025. gada 22. augustā}