Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, kurā noteikti Eiropas Savienības (ES) mērķi, ES piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (BDTT) bez iekšējām robežām. Tā ir telpa, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā arī pasākumi attiecībā uz ārējo robežpārbaudi, patvērumu, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļa (67.–89. pants) ir veltīta ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpai. Tajā ir ietverti vispārīgi notikumi (67.–76. pants), kā arī īpašas nodaļas attiecībā uz:

• robežpārbaudes, patvēruma un imigrācijas politiku;
• tiesu iestāžu sadarbību civillietās;
• tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;
• policijas sadarbību.

LESD 67. pantā ir noteikts, ka ES cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un, vajadzības gadījumā, ar ES dalībvalstu krimināllikumu tuvināšanu.

Daudzas drošības problēmas rodas ārpus ES, vai arī tām ir pārrobežu raksturs, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi ne vienmēr spēj tās efektīvi risināt. LESD 68. pants pilnvaro Eiropadomi noteikt likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tomēr dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par likuma un kārtības nodrošināšanu un savu iekšējo drošību.

LESD 83. pants piešķir Eiropas Parlamentam un Padomei tiesības noteikt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi. Attiecīgie noziegumi ir šādi:

• terorisms;
• cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana;
• nelegāla narkotiku tirdzniecība un nelegāla ieroču tirdzniecība;
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
• korupcija;
• maksāšanas līdzekļu viltošana;
• datornoziegumi;
• organizētā noziedzība.

ES Drošības savienības stratēģija laikposmam no 2020. līdz 2025. gadam risina ar šiem noziegumiem saistītos jautājumus.