Šengenas nolīgums un konvencija

Ar 1985. gada 14. jūnijā parakstīto Šengenas nolīgumu Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande vienojās pakāpeniski atcelt kontroli pie to iekšējām robežām un ieviest pārvietošanās brīvību visiem nolīgumu parakstījušo valstu, citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un noteiktu ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem.

Šengenas konvencija papildina nolīgumu un nosaka kārtību un drošības pasākumus, lai izveidotu zonu bez kontroles pie iekšējām robežām. Konvenciju 1990. gada 19. jūnijā parakstīja tās pašas piecas valstis, un tā stājās spēkā 1995. gadā. Nolīgums un konvencija, kā arī citi ar tiem saistītie nolīgumi un noteikumi veido Šengenas acquis, kas 1999. gadā tika integrēts ES tiesiskajā regulējumā, kļūstot par daļu no ES tiesību aktu kopuma. Lisabonas līgumā ir paredzēta “telpa (..) bez iekšējām robežām, kurā personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta” kā ES mērķis.

Šobrīd Šengenas zonā ietilpst 27 Eiropas valstis, ieskaitot 23 no 27 dalībvalstīm un četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis – Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

Kopš 2023. gada 1. janvāra ir atceltas personu pārbaudes uz iekšējām sauszemes un jūras robežām starp Horvātiju un pārējām Šengenas zonas valstīm, un Horvātijai tiek pilnībā piemērots Šengenas acquis (Padomes Lēmums (ES) 2022/2451). Pārbaudes pie iekšējām gaisa robežām ir atceltas no 2023. gada 26. marta, ņemot vērā, ka tam jāsakrīt ar Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas vasaras/ziemas laika grafika datumiem.

Kopš 2024. gada 31. marta Šengenas acquis tiek pilnībā piemērots Bulgārijai un Rumānijai, kā arī ir atceltas pārbaudes pie iekšējām gaisa un jūras robežām. Eiropas Savienības Padomei vēlāk ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par personu pārbaudes atcelšanu pie iekšējām sauszemes robežām ar Grieķiju un Ungāriju un starp Bulgāriju un Rumāniju.

Kipra drīzumā kļūs par Šengenas zonas daļu saskaņā ar tās pievienošanās aktu. Īrija ir vienīgā dalībvalsts, kas neietilpst Šengenas zonā. Lai gan tā piedalās Šengenas policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, tā neietilpst telpā bez iekšējās robežkontroles un īsteno robežkontroli ar Šengenas valstīm.

Minētās četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis arī ir saistītas ar Šengenas acquis atbilstīgi to attiecīgajiem Šengenas asociācijas nolīgumiem ar ES, un tādēļ arī tās ietilpst Šengenas zonā.

ES kandidātvalstīm ir pienākums pieņemt visu Šengenas acquis, kad tās pievienojas. Tomēr robežkontroli pie iekšējām robežām atceļ (ar Padomes vienprātīgu lēmumu) tikai pēc šāda novērtējuma:

• to veic saskaņā ar piemērojamo Šengenas izvērtēšanas mehānismu;
• tajā secināts, ka ir ieviesti visi nosacījumi, lai pareizi piemērotu Šengenas acquis pasākumus, kas ļauj atcelt iekšējo robežkontroli.

SKATĪT ARĪ:

• Acquis;
• Pievienošanās kritēriji (Kopenhāgenas kritēriji);
• Robežpārbaudes;
• Kandidātvalstis;
• Eiropas Savienības Padome;
• Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA);
• Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa;
• Migrācija un patvērums
• Dalībvalstis;
• Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās;
• Vienprātība;
• Šengenas zona (kopsavilkums);
• Lisabonas līgums (kopsavilkums);
• Šengenas zona (tīmekļa vietne).