This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32007G1212(01)
Council Resolution of 15 November 2007 on education and training as a key driver of the Lisbon Strategy
Padomes Rezolūcija ( 2007. gada 15. novembris ) par izglītību un apmācību kā par būtisku Lisabonas stratēģijas virzītājspēku
Padomes Rezolūcija ( 2007. gada 15. novembris ) par izglītību un apmācību kā par būtisku Lisabonas stratēģijas virzītājspēku
OV C 300, 12.12.2007, pp. 1–2
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
12.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 300/1 |
PADOMES REZOLŪCIJA
(2007. gada 15. novembris)
par izglītību un apmācību kā par būtisku Lisabonas stratēģijas virzītājspēku
(2007/C 300/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ŅEMOT VĒRĀ
1. |
Lisabonas Eiropadomes sanāksmē 2000. gada martā izvirzīto stratēģisko mērķi Eiropas Savienībai (1) “kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un labāku sociālo kohēziju”, kā arī Eiropadomes sniegtās konkrētās pilnvaras Izglītības padomei “kopumā apsvērt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgām problēmām un prioritātēm, vienlaikus respektējot nacionālo dažādību”; |
2. |
kopīgos mērķus, kas izklāstīti detalizētajā darba programmā, ko 2002. gada martā pieņēma Barselonas Eiropadome (2), par papildu pasākumiem sakarā ar izglītības un apmācības sistēmu mērķiem Eiropā (darba programma “Izglītība un apmācība 2010”), kā arī atvērtās koordinācijas metodes attīstību, kura pavēra perspektīvas sadarbībai Eiropas Savienībā izglītības un apmācības jomā; |
3. |
Padomes 2002. gada 27. jūnija rezolūciju par mūžizglītību (3), kurā dalībvalstis aicinātas veicināt mūžizglītību visiem, izstrādājot un īstenojot visaptverošas un saskaņotas mūžizglītības stratēģijas; |
4. |
Lisabonas stratēģijas vidusposma pārskatīšanu, ko 2005. gada pavasarī veica Eiropadome, un jo īpaši — integrētās pamatnostādnes, kuras attiecīgi pieņēma laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam un kurās izteikts aicinājums palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā un pielāgot izglītības un apmācības sistēmas atbilstoši jaunajām kompetenču prasībām (4); |
5. |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 14. novembra secinājumus par efektivitāti un vienlīdzīgumu izglītībā un apmācībā, kur uzsvērts, ka efektīvas un taisnīgas augstas kvalitātes izglītības un apmācības sistēmas izstrāde sniedz nozīmīgu ieguldījumu, samazinot bezdarba, sociālās atstumtības un izniekota cilvēku potenciāla apdraudējumu uz mūsdienīgām zināšanām balstītā ekonomikā (5); |
6. |
Eiropadomes 2007. gada pavasara secinājumus (6), kuros uzsvērts, ka izglītība un apmācība ir priekšnoteikumi zināšanu trijstūra (izglītība-pētniecība-inovācijas) labai darbībai un ka tām piemīt nozīmīga loma darba vietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai; |
ŅEMOT VĒRĀ neseno Komisijas paziņojumu (7), kurā novērtēti pārskatītās Lisabonas stratēģijas, kuras mērķis ir pastiprināta izaugsme, konkurētspēja un jauninājumi, pirmie trīs gadi;
NOLŪKĀ nodrošināt to, lai pilnībā tiktu atzīta izglītības un apmācības būtiskā nozīme Lisabonas stratēģijā, un sniedzot ieguldījumu gaidāmos priekšlikumos par nākamo Lisabonas stratēģijas ciklu, kā arī veicinot ciešākas saiknes starp jauno ciklu un ar to saistīto darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”;
NOLŪKĀ ARĪ uzsvērt izglītības un apmācības papildu ieguldījumu ne tikai, lai sasniegtu Lisabonas mērķus palielināt izaugsmi un nodarbinātību, bet arī, lai risinātu citas problēmas, ar ko sastopas Eiropas sabiedrības, piemēram, globalizācija, kas aizvien vēršas plašumā, mainīgās demogrāfiskās tendences un migrācija, tehnoloģijas attīstība, klimata pārmaiņas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana,
UZSVER, ka
1. |
izglītība un apmācība veido zināšanu trijstūra vienu virsotni, un tās ir būtiskas, lai nodrošinātu pētniecībai un inovācijām plašu prasmju bāzi un jaunradi, kas tām vajadzīga. Tās ir stūrakmens, no kā atkarīga Eiropas turpmākā izaugsme un tās pilsoņu labklājība; |
2. |
visaptverošas un saskaņotas mūžizglītības stratēģijas īstenošanai būtu jāpalīdz īstenot efektivitātes un vienlīdzīguma mērķi, vienlaikus veicinot izcilību, inovācijas un radošu garu. Izglītības un apmācības sistēmām būtu ne vien jānodrošina pamati lielākai konkurētspējai ekonomikā un personīgai nodarbinātībai, bet arī jānodrošina stiprāka sociālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, personas piepildījums un aktīvāka pilsoņu iesaistīšanās sabiedrībā; |
3. |
uzlabojot nodrošinājumu ar izglītību agrīnā bērnībā, veicinot svarīgu kompetenču apguvi, palielinot arodizglītības un apmācības pievilcību, izstrādājot profesionālo konsultēšanu mūža garumā, palielinot pieeju turpmākai un augstākai izglītībai un palielinot šīs izglītības izcilību, paplašinot pieaugušo apmācību, kā arī nodrošinot skolotāju izglītības uzlabojumus, sniedz efektīvus līdzekļus kā nodrošināt, lai pilsoņi iegūtu labāku apmācību un tādējādi labāk spētu aktīvi piedalīties sociālajā un ekonomiskajā attīstībā; |
4. |
ņemot vērā pieaugošu dažādību starp apmācāmajiem, izglītība un apmācība sniedz svarīgu līdzekli integrācijai Eiropas ekonomikā un sabiedrībā un kultūru dialoga veicināšanai; |
5. |
pamatnosacījumus mūžizglītībai varētu nostiprināt, veicinot apmācības organizāciju un partnerību izstrādi, iesaistot ieinteresētās puses un darba devējus, un izstrādājot infrastruktūru apmācībai elektroniskā vidē, nosakot vajadzīgās prasmes, atzīstot studiju rezultātus un profesionālo konsultēšanu mūža garumā, kā arī pētot jaunus iespējamus finansēšanas veidus, |
ATTIECĪGI AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU saskaņā ar to pilnvarām:
1. |
uzsvērt izglītības un apmācības nozīmi vispārējā Lisabonas stratēģijā, jo īpaši, līdzās pētniecībai un inovācijām integrēto pamatnostādņu izaugsmei un nodarbinātībai “konkurētspējas” daļā uzsverot tās būtisko vietu zināšanu trijstūrī, un pamatnostādņu “nodarbinātības” daļā uzsverot to, ka mūžizglītība ir būtiski svarīga, lai dotu iespēju Eiropas pilsoņiem gūt panākumus un pilnībā piedalīties uz zināšanām balstītā ekonomikā, kā arī, lai nodrošinātu, ka visas grupas, arī tās, kurām draud atstumtība, var attīstīt šim nolūkam vajadzīgās zināšanas, spējas un kompetences; |
2. |
izcelt izglītības un apmācības ieguldījumu ne vien nodarbinātības, konkurētspējas un inovāciju veicināšanā, bet arī lielākas sociālās kohēzijas, aktīvas pilsonības un personas piepildījuma veicināšanā, un citu problēmu risināšanā, ar ko sastopas Eiropas sabiedrības; |
3. |
nodrošināt to, lai izglītības un apmācības politika būtu saskaņota ar politiku citās jomās, piemēram, pētniecībā, uzņēmējdarbībā un inovācijās, informācijas sabiedrībā, nodarbinātībā, sociālajās lietās, jaunatnes, kultūras, veselības, migrācijas un ārējo attiecību jomās, veicināt sadarbību starp Izglītības padomi un citām Padomes struktūrām, un apsvērt iespējas, lai vairāk ņemtu vērā ieinteresēto pušu viedokļus; |
4. |
stiprināt Izglītības padomes stratēģisko nozīmi saistībā ar atvērtās koordinācijas metodi izglītībai un apmācībai, jo īpaši izmantojot rezultātus politikas veidošanas procesos gan valstu, gan Eiropas mērogā un izstrādājot stipru izglītības un apmācības politikas zināšanu bāzi; |
5. |
nodrošināt skaidras saiknes starp darba programmu “Izglītība un apmācība” un Lisabonas integrētajām pamatnostādnēm izaugsmei un nodarbinātībai, vienlaikus uzlabojot dalībvalstu un Komisijas kopīgā darba organizāciju šajā jomā, un — attiecībā uz darba programmu pēc 2010. gada — turpināt procesu, kurā apsver programmas galvenās prioritātes un to kā pieņemt integrētāku pieeju izglītībai un apmācībai mūžizglītības perspektīvā. |
(1) Dok. SN 100/1/00 REV 1.
(2) OV C 142, 14.6.2002., 1. lpp.
(3) OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.
(4) Padomes Ieteikums 2005/601/EK par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (2005.-2008. gadam) un Padomes Lēmums 2005/600/EK par pamatnostādnēm dalībvalstu nodarbinātības politikai.
(5) OV C 298, 8.12.2006., 3. lpp.
(6) Dok. 7224/07, 15. punkts.
(7) COM(2007) 581 galīgā redakcijā — Komisijas paziņojums “Eiropas intereses: gūt panākumus globalizācijas laikmetā”.