Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 177/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MELVA DE ANDALUCIA”

EK Nr. ES-PGI-005-0280-19.03.2003

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šajā kopsavilkumā iekļauti galvenie produkta specifikācijas elementi informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Melva de Andalucía”

4.2.   Apraksts: Eļļā konservēta makreļtunzivs vai skumbrijtunzivs, kas izgatavota, izmantojot amatnieciskas metodes.

Konserviem izmantotais izejmateriāls ir Auxis rochei un Auxis thazard sugas zivis, kurām ir spēcīgs, iegarens un noapaļots ķermenis, īss purns un divas atsevišķas muguras spuras. Zivis ir zilganā vai zilgani pelēkā krāsā, sāni un vēders sudrabaini, āda ļoti cieta un stingra, pilnīgi bez zvīņām, izņemot ķermeņa priekšdaļu un daļu gar sānu līniju.

Konservus izgatavo, izmantojot amatnieciskas metodes un ievērojot Andalūzijā tradicionālus paņēmienus. Zivju ādu atdala ar rokām, neizmantojot ķīmiskas vielas, tādējādi iegūstot dabīgu augstas kvalitātes produktu ar blīvu, maigu un sulīgu struktūru, patīkamu smaržu un ļoti raksturīgu garšu.

Zivis ievieto vienīgi olīveļļā vai saulespuķu eļļā.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Konservu izgatavošanas apgabals ietver Almerijas provinces Almería, Adra, Carboneras, Garrucha un Roquetas de Mar pašvaldības; Kadisas provinces Algeciras, Barbate, Cádiz, Chipiona, Conil, La Línea, Puerto de Santa María, Rota, Sanlúcar de Barrameda un Tarifa pašvaldības; Granadas provinces Almúñecar un Motril pašvaldības; Huelvas provinces Ayamonte, Cartaya, Huelva, Isla Cristina, Lepe, Palos de la Frontera un Punta Umbría pašvaldības; Malagas provinces Estepona, Fuengirola, Málaga, Marbella un Vélez-Málaga pašvaldības.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Šo zivju konservu izgatavošanai izmanto vienīgi Auxis rochei un Auxis thazard sugas zivis.

Konservus izgatavo un iepako ražošanas uzņēmumos, kas atrodas konservu izgatavošanas ģeogrāfiskajā apgabalā un ir iekļauti Regulatīvās padomes reģistrā. Izgatavošanas procesā tiek ievēroti specifikācijā norādītie elementi, it sevišķi attiecībā uz amatniecisku izgatavošanu, izmantojot tādas pašas metodes un paņēmienus kā senatnē un tādējādi saglabājot zivju dabīgās īpašības.

Regulatīvā padome kā pārbaudes struktūra veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka produkti ar aizsargātu izcelsmes norādi tiek iegūti un izgatavoti atbilstīgi specifikācijā norādītajām prasībām, it sevišķi attiecībā uz produktu izcelsmi un to izgatavošanu, izmantojot amatnieciskas metodes. Reģistrēto konservu ražošanas uzņēmumu īpašnieki veic uzskaiti, ražošanas procesa kontroles mērķiem norādot informāciju par izmantoto izejmateriālu un izgatavoto produkciju par katru dienu, kad to uzņēmumā izgatavo konservus ar aizsargātu izcelsmes norādi.

Regulatīvā padome sertificē makreļtunzivs vai skumbrijtunzivs konservus, kuru atbilstība specifikācijā norādītajām prasībām apliecināta pārbaudes procesā, un izsniedz uzņēmumiem numurētas etiķetes, ar kurām produktu laiž tirgū, garantējot tā izcelsmi un izgatavošanu, izmantojot amatnieciskas metodes un saglabājot zivju dabīgās īpašības.

4.5.   Ražošanas metode: Auxis rochei un Auxis thazard sugas zivju filejas iegūst šādi: zivju galvas atdala, zivis izķidā un mazgā, līdz tās pietiekami attīrītas no asinīm un gļotām. Zivis vāra, ievietojot tās verdošā sāls un dzeramā ūdens šķīdumā; šā procesa laikā rūpīgi uzrauga pH un Cl līmeni. Pēc tam atdala zivju ādu. To veic ar rokām, un tas produkta izgatavošanas procesā ir īpaši svarīgi, jo netiek izmantotas ķīmiskas vielas, tādējādi ļaujot saglabāt zivju dabīgās īpašības un iegūt vislabākās kvalitātes produktu. Kad iegūtas zivju filejas bez ādas un asakām, produktu ievieto metāla vai stikla traukos, kas sterilizēti, termiski apstrādājot, lai iznīcinātu jebkādus mikroorganismus. Šajā izklāstītajā procesā ievērotas amatnieciskas metodes, kas tradicionāli tikušas izmantotas šajā izgatavošanas apgabalā un kas, kā jau iepriekš norādīts, ļauj saglabāt visas zivju dabīgās īpašības, kuras zustu, atdalot zivju ādu ar ķīmisku vielu palīdzību, kā tas notiek rūpnieciskas ražošanas procesā.

4.6.   Saikne: Migrējošo zivju sugu zveja Spānijas dienvidos tika uzsākta pirms trīs tūkstošiem gadu, kad feniķieši un senās pilsētas Tartesas iedzīvotāji sāka zvejot tunzivis, skumbrijas un makreles, izmantojot nelielus tīklus, primitīvus riņķvadus un parastus āķus. Arābi ieviesa pie Andalūzijas dienvidu krastiem tunzivju krātiņus. Šādi tunzivju krātiņi vēl šodien ir viens no galvenajiem Spānijas uzņēmumos izmantoto izejmateriālu — zivju — iegūšanas līdzekļiem.

Jāatzīst, ka līdz ar zveju nozīmīga bija arī šo migrējošo zivju sugu pārstrādes nozare, kas uzsāka attīstīties I gadsimtā pirms mūsu ēras, Romas impērijas uzplaukuma laikā. Visu veidu tunzivis un makreles tika sagatavotas ražotnēs, kuras strauji attīstījās visā Andalūzijas piekrastē. Ievērojamās Baelo Claudia de Bolonia drupas Tarifā, kurās vēl šodien ir redzami zivju dīķi, ir tikai viens piemērs. Romiešu sāls ieguves apgabalos radās nozīmīgas pilsētas. 40 ražotnes, kas atradās rajonā gar Kadisas līci un Austrumu krastu (Levanti), bija izslavētas dēļ to sālītajām zivīm un galvenokārt dažāda veida zivju mērcēm (garum, mauria un alex).

Zivju produktu konservēšana Andalūzijā ir tradicionāla nodarbe kopš neatminamiem laikiem līdz pat mūsdienām. Šodien Andalūzijas konservu ražošanas nozarei ir raksturīgas šādas kvalitātes iezīmes, kas nodrošina tās atšķirīgumu, — pārstrādāto zivju sugu saistība ar Andalūzijas piekrastes vidi, ģimenes tradīcijas un tradicionālās, amatnieciskās izgatavošanas metodes, kas tiek saglabātas konservu ražošanas uzņēmumos, pretēji rūpnieciskiem procesiem, kuri neapšaubāmi izmaksā mazāk, jo vajadzīgs mazāk darbaspēka, tāpēc ka ar ķīmisku vielu palīdzību tiek veikts tas, ko amatnieciskos uzņēmumos dara ar rokām, tādējādi ievērojot tradīcijas un piešķirot produktam izteikti dabīgas īpašības, kas šo produktu uz līdzīgu rūpnieciski ražotu produktu fona izceļ ar blīvu, maigu un sulīgu struktūru, patīkamu smaržu un ļoti raksturīgu garšu un kas ir saikne starp produktu un ģeogrāfisko apgabalu.

Makreļtunzivju vai skumbrijtunzivju zveja Andalūzijā ir tradicionāla nodarbe, tāpēc šīs zivis ir parasts un pastāvīgs Andalūzijas pārstrādes nozares produkts. Savukārt amatniecisko konservu ražošanas nozari galvenokārt veido mazi un vidēji ģimenes uzņēmumi, kurus vada to īpašnieki un dibinātāji vai viņu mantinieki, un tas ir ļāvis šajos uzņēmumos laika gaitā uzturēt spēkā tradicionālās produkta ražošanas metodes. Ievērojot šīs nozares senās tradīcijas Andalūzijā un nododot šā produkta izgatavošanas pieredzi no paaudzes paaudzē, veidojas prasmīgs darbaspēks. Tomēr šīs tradīcijas turpināšanu apdraud rūpnieciskie ražošanas procesi, kas, kā jau iepriekš minēts, izmaksā mazāk.

Turklāt Andalūzijas konservu ražošanas uzņēmumi atrodas Andalūzijas apgabalos, kuros zvejniecībai ir ļoti būtiska nozīme, un šie uzņēmumi ir starp galvenajiem darba vietu nodrošinātājiem šajos apgabalos — galvenokārt tāpēc, ka, izmantojot amatnieciskas ražošanas metodes, ir vajadzīgs vairāk darbaspēka. Tādējādi šī ir industrializācijas apdraudēta nozare, kuras pastāvēšana ietekmē ne tikai produktu kvalitāti, bet arī šo sevišķi svarīgo sociālo aspektu.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Šī pārbaudes struktūra ir atzīta un akreditēta saskaņā ar standartu EN 45011.

4.8.   Marķējums: Marķējumā obligāti jābūt norādei “Melva de Andalucía”. Marķējumu apstiprina Regulatīvā padome. Etiķetes numurē un izsniedz Regulatīvā padome.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.