PADOMES IERISINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

svītrots

4.     Šis pamatlēmums neskar būtiskas valsts drošības intereses un īpašas izlūkošanas darbības valsts drošības jomā.

svītrots

Tādu personas datu apstrāde, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrāde ir pieļaujama tikai tad, ja tas ir absolūti vajadzīgs un ja ir valsts tiesību aktos ir paredzētas piemērotas garantijas .

1.    Tādu personas datu apstrāde, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrāde ir aizliegta .

2.     Izņēmuma kārtā šādus datus var apstrādāt, ja:

Šo īpašo kategoriju datus nedrīkst apstrādāt automātiski, ja vien valsts tiesību akti neparedz atbilstošu aizsardzību. Šis noteikums attiecas arī uz personas datiem saistībā ar piespriestiem kriminālsodiem.

1.   Katru personas datu nosūtīšanas reizi reģistrē un dokumentē, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu integritāti un drošību.

1.   Katru personas datu nosūtīšanas reizi , piekļuvi un turpmāko apstrādi reģistrē un dokumentē, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu integritāti un drošību.

1.   Personas datus, ko nosūtījušas vai atklājušas kompetentās citu dalībvalstu iestādes, saskaņā ar 3. panta 2. punkta prasībām drīkst turpmāk apstrādāt citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tie sākotnēji tika nosūtīti vai atklāti, vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs šādiem mērķiem:

1.   Personas datus, ko nosūtījušas vai atklājušas kompetentās citu dalībvalstu iestādes, saskaņā ar 3. panta 2. punkta prasībām drīkst vajadzības gadījumā turpmāk apstrādāt citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tie sākotnēji tika nosūtīti vai atklāti, vienīgi tad, ja mēķi ir šādi:

1.   Dalībvalstis nosaka, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes nosūtītos vai atklātos datus var pārsūtīt trešām valstīm vai starptautiskām struktūrām vai organizācijām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, vai kas pasludinātas par starptautiskām struktūrām, vienīgi tad, ja:

1.   Dalībvalstis nosaka, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes , katru gadījumu izskatot atsevišķi, nosūtītos vai atklātos datus var pārsūtīt trešām valstīm vai starptautiskām struktūrām, vai organizācijām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, vai kas pasludinātas par starptautiskām struktūrām, vienīgi tad, ja:

2.   Datu pārsūtīšana bez iepriekšējas piekrišanas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir pieļaujama vienīgi gadījumos, kad datu pārsūtīšana ir svarīga, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus dalībvalsts vai trešās valsts sabiedrības drošībai vai dalībvalsts būtiskām interesēm, un iepriekšēju piekrišanu nevar paspēt iegūt. Nekavējoties tiek informēta iestāde, kura dod šādu piekrišanu.

2.   Datu pārsūtīšana bez iepriekšējas piekrišanas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir pieļaujama vienīgi gadījumos, kad datu pārsūtīšana ir svarīga, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus dalībvalsts vai trešās valsts sabiedrības drošībai vai dalībvalsts būtiskām interesēm, un iepriekšēju piekrišanu nevar paspēt iegūt. Šādā gadījumā personas datus drīkst apstrādāt saņēmējs vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams tā konkrētā mērķa sasniegšanai, kura dēļ dati nosūtīti. Nekavējoties tiek informēta iestāde, kura dod šādu piekrišanu. Par šādām datu pārsūtīšanām jāziņo kompetentajai uzraudzības iestādei.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta prasībām, personas datus var pārsūtīt, ja:

3.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta prasībām, personas datus var pārsūtīt tikai izņēmuma gadījumā , ja:

4.   1. punkta d) apakšpunktā minēto aizsardzības līmeņa piemērotību novērtē, ņemot vērā visus ar datu pārsūtīšanas darbību vai datu pārsūtīšanas darbību kopumu cieši saistītos apstākļus. Jo īpaši ņem vērā datu veidu, ierosinātās apstrādes darbības vai darbību mērķi un ilgumu, izcelsmes valsti un valsti vai starptautisku organizāciju, kas ir datu galamērķis, attiecīgajā trešajā valstī vai starptautiskajā organizācijā spēkā esošās gan vispārējās, gan nozaru tiesību normas un profesionālos noteikumus un drošības pasākumus, kas tajā jāievēro.

4.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto aizsardzības līmeņa piemērotību novērtē neatkarīga iestāde , ņemot vērā visus ar datu pārsūtīšanas darbību vai datu pārsūtīšanas darbību kopumu cieši saistītos apstākļus. Jo īpaši ņem vērā datu veidu, ierosinātās apstrādes darbības vai darbību mērķi un ilgumu, izcelsmes valsti un valsti vai starptautisku organizāciju, kas ir datu galamērķis, attiecīgajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā spēkā esošās gan vispārējās, gan nozaru tiesību normas un profesionālos noteikumus un drošības pasākumus, kas tajā jāievēro.

Pārsūtīšana privātām personām dalībvalstīs

Pārsūtīšana privātām personām un piekļuve privāto personu saņemtajiem datiem dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis nosaka, ka citas dalībvalsts kompetentas iestādes nosūtītos vai atklātos personas datus privātām personām var pārsūtīt vienīgi turpmāk minētos gadījumos:

1.   Dalībvalstis nosaka, ka citas dalībvalsts kompetentas iestādes , izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosūtītos vai atklātos personas datus privātām personām var pārsūtīt vienīgi turpmāk minētos gadījumos:

2.a     Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās kompetentās iestādes var piekļūt privātpersonu kontrolētiem personas datiem un apstrādāt šos datus tikai pēc katra atsevišķa gadījuma izvērtēšanas, īpašos apstākļos, īpašiem mērķiem un dalībvalstu tiesu iestāžu uzraudzībā.

2.b     Dalībvalstu tiesību akti paredz, ka gadījumos, kad datus saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu misiju saņem un apstrādā privātpersonas, tām jāievēro vismaz tādi paši vai stingrāki noteikumi kā kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu šā pamatlēmuma ieviešanu pilnībā, un jo īpaši nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas jāuzliek gadījumā, ja ir pārkāpti saskaņā ar šo pamatlēmumu pieņemti noteikumi.

Dalībvalstis pieņem atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šā pamatlēmuma noteikumu ieviešanu pilnībā, un jo īpaši nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, tostarp atbilstīgi valsts tiesību aktiem noteiktos administratīvos sodus un/vai kriminālsodus, kas jāuzliek gadījumā, ja ir pārkāpti saskaņā ar šo pamatlēmumu pieņemti noteikumi.

1.a     Katra dalībvalsts nodrošina apspriedes ar uzraudzības iestādēm laikā, kad tiek sagatavoti administratīvi pasākumi vai noteikumi par personas tiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai, kā arī kriminālvajāšanai vai kriminālsodu izpildei.

25.a pants

Darba grupa personu aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai, kā arī kriminālvajāšanai

1.     Tiek izveidota darba grupa personu aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas un atklāšanas, kā arī kriminālvajāšanas mērķiem (še turpmāk — “darba grupa”). Tai ir padomdevējas statuss, un tā darbojas neatkarīgi.

2.     Darba grupā ir uzraudzības iestādes vai iestāžu pārstāvis, ko norīkojusi katra dalībvalsts, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pārstāvis un Komisijas pārstāvis.

Katru darba grupas locekli norīko viņa pārstāvētā institūcija, iestāde vai iestādes. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairākas uzraudzības iestādes, tās izvirza kopīgu pārstāvi.

Kopīgo uzraudzības iestāžu, kas izveidotas atbilstīgi VI sadaļai Līgumā par Eiropas Savienību, priekšsēdētājiem ir tiesības piedalīties vai būt pārstāvētiem darba grupas sanāksmēs. Uzraudzības iestādei vai iestādēm, kuras norīko Islande, Norvēģija un Šveice, ir tiesības būt pārstāvētām darba grupas sanāksmēs, ciktāl tās attiecas uz Šengenas acquis jautājumiem.

3.     Darba grupa pieņem lēmumus ar uzraudzības iestāžu pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu.

4.     Darba grupa ievēl tās priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir divi gadi. Viņu var ievēlēt atkārtoti.

5.     Darba grupas sekretariāta darbību nodrošina Komisija.

6.     Darba grupa pieņem savu reglamentu.

7.     Darba grupa izskata jautājumus, kurus tās darba kārtībai nosaka priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc uzraudzības iestāžu pārstāvja, Komisijas, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja vai kopīgo uzraudzības iestāžu priekšsēdētāju pieprasījuma.

25.b pants

Uzdevumi

1.     Darba grupa

2.     Ja darba grupa konstatē, ka starp dalībvalstu likumiem vai praksi pastāv atšķirības, kuras var ietekmēt personu līdzvērtīgu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Eiropas Savienībā, tā informē Padomi un Komisiju.

3.     Darba grupa pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai Padomes iniciatīvas var sniegt ieteikumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Eiropas Savienībā noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem.

4.     Darba grupas atzinumus un ieteikumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, un Komisijai.

5.     Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ziņo darba grupai par darbību, ko tā uzsākusi, atbildot uz šīs grupas atzinumiem un ieteikumiem. Šo ziņojumu publisko un nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis informē darba grupu par jebkādu darbību, ko tās uzsāk atbilstīgi šā panta 1. punktam.

6.     Darba grupa izstrādā gada ziņojumu par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi kriminālnoziegumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai, kā arī kriminālvajāšanai vai kriminālsodu izpildei Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Ziņojumu publisko un nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

1.   Trīs gadus pēc 28. panta 1. punktā noteiktā termiņa beigām dalībvalstis ziņo Komisijai par valsts pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu šā pamatlēmuma ievērošanu, un jo īpaši to noteikumu ievērošanu, kas jāievēro, vācot datus. Komisija īpaši pārbauda , kāda ietekme ir 1. panta 2. punkta noteikumam attiecībā uz darbības jomu .

1.   Trīs gadus pēc 28. panta 1. punktā noteiktā termiņa beigām dalībvalstis ziņo Komisijai par valsts pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu šā pamatlēmuma ievērošanu, un jo īpaši to noteikumu ievērošanu, kas jāievēro, vācot datus. Komisija īpaši pārbauda 1. panta 2. punkta piemērošanu .

2.a     Tādēļ Komisija ņem vērā novērojumus, ko nosūtījuši dalībvalstu parlamenti un valdības, Eiropas Parlaments, ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidotā darba grupa, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un šā pamatlēmuma 25.a pantā paredzētā darba grupa.