11.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 136/35

—

ņemot vērā EK līguma 168. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu,

—

ņemot vērā Padomes ieteikumu par pasākumiem, lai, kopīgi plānojot pētniecības darbības, cīnītos pret neirodeģeneratīvajām slimībām, jo īpaši Alcheimera slimību, un Padomes secinājumus par stratēģijām attiecībā uz sabiedrības veselību, lai cīnītos pret neirodeģeneratīvajām slimībām, kas saistītas ar vecumu, jo īpaši Alcheimera slimību,

—

ņemot vērā atziņas, kas gūtas, īstenojot organizācijas “Alzheimer Europe” koordinēto un ĢD Sanco finansēto ES projektu “EuroCoDe” (Eiropas līmeņa sadarbība demences jomā) (2006/2008), un Starptautiskās Alcheimera organizācijas (ADI) 2010. gada ziņojumu par Alcheimera slimību pasaulē, kurš publiskots saistībā ar starptautisko Alcheimera dienu 2010. gada 21. septembrī,

—

ņemot vērā rezultātus, kas gūti, īstenojot “EuroCoDe” (Eiropas līmeņa sadarbība demences jomā) — Komisijas finansētu Eiropas līmeņa projektu attiecībā uz Alcheimera slimību Eiropā,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai (COM(2009)0380),

—

ņemot vērā ES stratēģisko mērķi uzlabot novecojošās sabiedrības veselību Eiropā, kura pamatā ir Komisijas Baltā grāmata “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam”, kurā uzsvērta vajadzība veicināt pētniecību paliatīvās aprūpes jomā un izpratni par neirodeģeneratīvajām slimībām,

—

ņemot vērā 2010. gada 9. septembra rezolūciju par vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi (1),

—

ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0366/2010),

A.

tā kā ir aprēķināts, ka 2010. gadā visā pasaulē no visu veidu demences cietīs 35,6 miljoni cilvēku, un tā kā lēš, ka šis skaitlis ik pēc 20 gadiem palielināsies gandrīz uz pusi, 2030. gadā, iespējams, sasniedzot 65,7 miljonus (Starptautiskās Alcheimera organizācijas 2010. gada ziņojums); tā kā patiesais Alcheimera slimnieku skaits nav pienācīgi apzināts, jo ir grūti diagnosticēt šo slimību agrīnā stadijā;

B.

tā kā ir aprēķināts, ka Eiropā no demences cieš 9,9 miljoni cilvēku, no kuriem lielākajai daļai ir Alcheimera slimība (Starptautiskās Alcheimera organizācijas 2010. gada ziņojums); tā kā neirodeģeneratīvās slimības var skart cilvēkus jebkurā vecumā, taču tās ir viens no galvenajiem vecāka gadagājuma cilvēku nespējas un atkarības cēloņiem un, ņemot vērā, ka pieaug vidējais dzīves ilgums un samazinās sociālā dzīve pensionāru vidū, ir paredzams, ka līdz 2020. gadam krasi palielināsies, to cilvēku skaits, kuri cieš no šīm slimībām; tā kā šis slimnieku skaits ir gandrīz trīs reizes lielāks, ja ņem vērā demences slimnieku neformālo aprūpētāju skaitu;

C.

tā kā saskaņā ar 2009. gada starptautisko ziņojumu par Alcheimera slimību Eiropa veido vairāk nekā 28 % no kopējā demences slimnieku skaita, atrodoties otrajā vietā aiz Āzijas (35 %), savukārt no visiem pasaules reģioniem vislielākais slimnieku skaits (19 %) ir Rietumeiropā;

D.

tā kā Eiropas sabiedrība tik tiešām noveco — vairumā Eiropas valstu personas, kuru vecums pārsniedz 80 gadus, veido visātrāk pieaugošo grupu; tā kā strādājošo skaits attiecībā pret pensionāru skaitu samazinās un tādēļ ir paredzams, ka galvenās ilgtspējas problēmas, kas veselības aprūpes sistēmām, tostarp neformālajiem aprūpētājiem un ilgtermiņa aprūpes iestādēm, būs jārisina nākamajās desmitgadēs, būs saistītas tieši ar demences slimībām;

E.

tā kā saskaņā ar noteiktām aplēsēm (Starptautiskās Alcheimera organizācijas 2010. gada ziņojums) kopējās izmaksas saistībā ar to slimnieku tiešo medicīnisko un sociālo aprūpi, kuri cieš no Alcheimera slimības, Eiropā sasniedz USD 135,04 miljardus;

F.

tā kā agrīna diagnostika var palīdzēt mazināt veselības aprūpes izmaksas visā Eiropā;

G.

tā kā Eiropas Savienībā pašlaik nav pieejami pietiekami precīzi statistikas dati par demencēm, īpaši neirodeģeneratīvajām slimībām, un tā kā atsevišķos pētījumos rādītāji ir trīsreiz lielāki nekā citos; tā kā tādēļ ir būtiski, lai Eiropas līmeņa epidemioloģiskos pētījumus veiktu, pamatojoties uz kopīgiem stingri noteiktiem rādītājiem;

H.

tā kā demences slimības rada gan sociālas, gan ekonomiskās problēmas, nelabvēlīgi ietekmējot visas veselības sistēmas dalībvalstīs;

I.

tā kā, lai novērstu Alcheimera slimības un citu demences veidu sociālo un ekonomisko ietekmi, ir jāveic ieguldījumi zinātniskajā izpētē un jāveicina efektīva pieeja aprūpes sistēmām;

J.

tā kā ļoti liela daļa pētījumu šajā jomā ir veikta dalībvalstīs un starpvalstu koordinācija ir bijusi salīdzinoši zemā līmenī, šādi veicinot pētniecības pasākumu sadrumstalotību un zināšanu un paraugprakses ierobežotu apmaiņu starp dalībvalstīm, un tā kā Alcheimera slimības pētniecība atpaliek salīdzinājumā ar pētniecību par citam nopietnām slimībām Eiropā;

K.

tā kā jaunākie secinājumi par Alcheimera slimību Eiropā liecina, ka šī slimība joprojām nav pietiekami diagnosticēta Eiropas Savienībā un dalībvalstīs pastāv liela nevienlīdzība attiecībā uz profilaksi, piekļuvi ārstniecībai un iespējām saņemt piemērotus pakalpojumus;

L.

tā kā pašreizējie pētījumi liecina par to, ka uzturs varētu būs svarīgs Alcheimera slimības cēlonis un tādēļ demences profilaksei, izmantojot modificējamas preventīvās metodes, vajadzētu būt prioritāram pasākumam un īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādiem profilakses faktoriem kā veselīgs uzturs, fiziskās un kognitīvās aktivitātes veicināšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību izraisītājfaktoru, piemēram, diabēta, augsta holesterīna līmeņa, hipertonijas un smēķēšanas, kontrole;

M.

tā kā arvien skaidrāks kļūst tas, ka neirodeģeneratīvo slimību ietekme uz iedzīvotājiem Eiropā ir tik milzīga, ka neviena dalībvalsts pati nespēj atrisināt ar šīm slimībām saistītās problēmas; tā kā tāpēc dalībvalstīm un ES ir ievērojami jāpalielina sadarbība un Alcheimera slimības cēloņu, profilakses un ārstniecības pētniecības jomā īstenoto inovatīvo un starpdisciplināro centienu koordinācija, kā arī jāpalielina informācijas apmaiņa un finansējums šajā jomā, lai cīnītos pret neirodeģeneratīvajām saslimšanām, īpaši Alcheimera slimību, kas kļuvusi par vienu no lielākajā, Eiropas sabiedrības problēmām;

N.

tā kā šīs Eiropas iniciatīvas mērķis nav aizstāt pašreizējos dalībvalstu rīcības plānus cīņai pret Alcheimera slimību un citiem demences veidiem, bet izmantot to kā līdzekli, lai efektīvāk koordinētu Eiropā īstenotos pētniecības pasākumus šajā jomā;

O.

tā kā demence rada ne tikai postošus veselības traucējumus pašiem pacientiem, bet, ja netiek nodrošināti piemēroti pakalpojumi pienācīgā kvalitātē, var radīt arī ļoti smagu slogu pacientu tuviniekiem un aprūpētājiem, ņemot vērā emocionālās, fiziskās un finansiālās grūtības, ar kurām saskaras visu veidu demences slimnieku tuvinieki un draugi; tā kā katrā ģimenē, kurā ir demences slimnieks, vidēji trīs personas tiešā veidā uzņemas slimnieka aprūpes slogu, tādēļ varētu secināt, ka demence tiešā veidā skar 19 miljonus eiropiešu;

P.

tā kā trūkst Alcheimera slimnieku institucionālās aprūpes iespēju un šī situācija turpmāk pasliktināsies; tā kā trūkst veselības aprūpes speciālistu un sociālo darbinieku, kas rūpētos par cilvēkiem, kuriem ir Alcheimera slimība, un šī situācija turpmāk pasliktināsies; tā kā vienlaikus ir skaidrs, ka šādiem cilvēkiem vislabāk var palīdzēt, nodrošinot viņu atrašanos ierastajā mājas vidē;

Q.

tā kā saistībā ar demences slimnieku aprūpi un atbalstu aprūpētājiem Eiropas Savienībā un dalībvalstīs ir jāīsteno trīs mērķi — jāsniedz kvalitatīva aprūpe slimniekiem, jānodrošina, ka aprūpētāji var izmantot atslodzes periodus saskaņā ar savām vajadzībām, un jānodrošina, ka slimniekus var aprūpēt mājās vai kvalitatīvās, inovatīvās aprūpes iestādēs;

R.

tā kā, izmantojot modernus telemedicīnas pakalpojumus, var sniegt ļoti efektīvu atbalstu Alcheimera slimniekiem un viņu aprūpētājiem un šādi uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti viņu ierastajā vidē, kā arī nodrošināt labas alternatīvas institucionālajai aprūpei;

S.

tā kā slimnieki, viņu ģimenes un tuvinieki jūtas izolēti pret Alcheimera slimību un ar to sirgstošajiem vērstās sabiedrības attieksmes dēļ; tā kā vispārējā pieeja šai problēmai joprojām ir nepareiza un veicina demences skarto cilvēku (gan pacientu, gan viņu tuvinieku) sociālo atstumtību; tā kā tādēļ ir nepieciešams labāk izprast ar demenci saistīto stigmatizāciju, aizspriedumus un diskrimināciju, tajā pašā laikā pētot arī to, kā samazināt sociālo atstumtību un veicināt aktīvu iekļaušanos sabiedrībā, lai jebkādas rīcības pamatā būtu demences skarto cilvēku cieņas saglabāšana;

T.

tā kā pacientu dzīves kvalitātes paaugstināšana bieži vien ir saistīta ar viņu tuvinieku emocionālo labklājību;

U.

tā kā atbalsta grupas ir piemēroti forumi grupu apspriedēm, lai atbalstītu pacientu tuvinieku apzināto atbildību un dalītos pieredzē;

V.

tā kā Alcheimera slimību un citus demences veidus nevajadzētu uztver kā parastu problēmu, ar ko cilvēki nenovēršami saskaras novecošanas procesā, neparedzot viņiem tiesības uz piemērotu ārstniecību, medicīnisko palīdzību un specializēto aprūpi;

W.

tā kā lai gan ir ievērojami palielinājusies sabiedrības izpratne un zinātniskā informācija par Alcheimera slimību, jo īpaši par to, kā slimība vispirms izpaužas ne tikai klīniskas demences veidā, bet jau agrāk, kad parādās simptomi, kas liecina par demences iestāšanās iespējamību, ārstniecībā joprojām izmanto tikai zāles slimības simptomu mazināšanai; tā kā pašlaik ir ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm un dalībvalstīs un trūkumi darbinieku apmācībā un kvalifikācijā, kā arī diagnostikai un pētniecībai nepieciešamajā aprīkojumā un tā kā Alcheimera slimība nereti tiek diagnosticēta daudzus gadus pēc slimības sākšanās, tādējādi mazinot ārstniecības iespējas, ar kurām varētu palēnināt slimības attīstību;

X.

tā kā jaunākie atklājumi uzticamu Alcheimera slimības bioloģisko rādītāju izmantošanas jomā ir veicinājuši jaunu kritēriju izstrādi, saskaņā ar kuriem Alcheimera slimību nosaka kā klīnisku vienību, ņemot vērā ne tikai stadiju, kurā parādās atmiņas un kognitīvo spēju traucējumi, bet arī agrāku stadiju;

Y.

tā kā Alcheimera slimība un citi demences veidi skar ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkus, bet ar to var saslimt arī jaunieši; tā kā būtu jāuzlabo diagnostikas pakalpojumu, pētniecības un aprūpes, kā arī atbalsta un mājokļu pieejamība jauniešiem, kuri cieš no minētajām slimībām,

Z.

tā kā, gan valsts, gan Eiropas līmenī veicinot sabiedrības un speciālistu izpratni par Alcheimera slimību, būtu jāmudina iedzīvotāji laikus konstatēt slimības pirmās pazīmes, veikt agrīnu diagnosticēšanu, laikus sākt ārstēšanu un izmantot atbilstošus pakalpojumus;

AA.

tā kā, pievēršot lielāku uzmanību Alcheimera slimības stadijai pirms demences iestāšanās, varētu veicināt tādu piemērotu terapijas veidu izstrādi, ar kuriem var palēnināt slimības attīstību, un visbeidzot novērst to, ka pacienti sasniedz Alcheimera slimības vissmagāko stadiju;

AB.

tā kā pacientiem, kam ir Alcheimera slimība, ir steidzami vajadzīgi efektīvi līdzekļi, ar kuriem var ietekmēt slimības attīstību (pretēji līdzekļiem, ar ko tikai novērš tās simptomus);

AC.

tā kā turklāt gandrīz 70 % gadījumu, diagnosticējot Alcheimera slimību, neizdodas pilnībā ņemt vērā slimnieku smadzeņu bojājumu dažādību un to, ka gados jaunu un vecāka gadagājuma slimnieku patoloģiskās un klīniskās pazīmes atšķiras,

1.

aicina Padomi pasludināt demences jautājumu par prioritāru ES veselības jomā un mudina dalībvalstis izstrādāt valsts plānus un stratēģijas Alcheimera slimības jomā, lai cīnītos ar demences sociālajām sekām un ietekmi uz veselības aprūpi un sniegtu pakalpojumus un atbalstītu ar demenci slimus cilvēkus un viņu ģimenes, kā to darījušas vairākas dalībvalstis, kur, izmantojot 2008. gadā izstrādāto rīcības plānu “Alcheimera slimība un līdzīgas slimības”, ir radīta iespēja valsts līmenī koordinēt medicīnisko un sociālo aprūpi, kā arī šo slimību klīnisko un pamata izpēti;

2.

atzinīgi vērtē ES rīcības kopīgu plānošanu, ko dalībvalstis veicina, lai sekmētu Alcheimera slimības un citu neirodeģeneratīvo slimību izpēti, un mudina Komisiju turpināt pasākumu izstrādi, lai risinātu veselības, sociālās, tehnoloģijas un vides problēmas nolūkā nodrošināt Alcheimera slimības un citu neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanu;

3.

aicina Padomi un Komisiju, strādājot pie turpmākiem pasākumiem veselības profilakses politikas jomā, ņemt vērā priekšstatu par demenci, jo īpaši tās saistību ar sirds un asinsvadu slimībām, garīgo veselību, fiziskajām aktivitātēm, izglītību veselības un jauno tehnoloģiju jomā;

4.

aicina dalībvalstis sniegt ES iedzīvotājiem informāciju par dzīvesveidu, kas aizkavē vai novērš saslimšanu ar Alcheimera slimību un citiem demences veidiem, un popularizēt veselīgu dzīvesveidu, kas labvēlīgi ietekmē garīgo veselību;

5.

aicina Padomi un Komisiju apsvērt iespēju papildus Pasaules Alcheimera dienai, ko atzīmē 21. septembrī, izsludināt arī Eiropas Garīgās veselības gadu, lai palielinātu informētību par saslimšanām, kas saistītas ar smadzeņu darbību un novecošanu un veidiem, kā atklāt un noteikt šādu slimību simptomus agrīnā stadijā, rīkojot sabiedrības informēšanas kampaņas par šo slimību profilaksi, kā arī smadzeņu asinsrites traucējumu ārstēšanu; šis Eiropas gads būtu jāizmanto arī, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu Eiropas valstīs;

6.

norāda, ka a) arvien straujāka iedzīvotāju novecošana un b) arvien lielāks spiediens uz valsts finansēm un privāto produktivitāti ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu palielināšanās dēļ radītu strukturālu problēmu dalībvalstīm; Eiropas Savienībai tādēļ saistībā ar ilgtermiņa stratēģiju būtu jāpieņem pasākumi, ar ko apņēmīgi sekmē profilakses principa ievērošanu (saistībā ar medicīnas praksi, kā arī veicinot veselīgu dzīvesveidu); Veselības rādītāju palīdzēs ievērojami uzlabot ekonomiskos rādītājus;

7.

aicina Padomi un Komisiju atzīt pacientu apvienību nozīmību neirodeģeneratīvo slimību jomā un iesaistīt tās informācijas un profilakses kampaņās, kā arī demences slimnieku atbalsta pasākumos un pētniecības programmu izstrādē;

8.

ierosina Komisijai apsvērt iespēju noteikt aprūpētājiem veltītu dienu, lai veicinātu izpratni un atzītu oficiāli reģistrēto un nereģistrēto aprūpētāju būtisko nozīmi visā Eiropā;

9.

uzsver, ka efektīvu metožu atklāšanai, lai novērstu vai aizkavētu Alcheimera slimības attīstību, ir jābūt visaptveroši steidzamam pasākumam;

10.

aicina Padomi un Komisiju veikt pasākumus, lai Savienībā veicinātu sabiedrības izpratni par demenci, šādi sekmējot demences agrīno simptomu atklāšanu un veicinot agrīno diagnosticēšanu, atbilstīgu ārstēšanu un piemērota atbalsta sniegšanu;

11.

uzsver profilakses galveno nozīmi, kā arī to, ka būtiska nozīme efektīvu preventīvo pasākumu jomā ir agrīnai diagnosticēšanai; uzsver, ka tas ir svarīgi, un aicina dalībvalstis uzlabot epidemioloģiskos un klīniskos datus, lai palīdzētu pētniecības, rehabilitācijas un citiem pasākumiem, īpašo tajās slimības stadijās, kad simptomu vēl nav, un pirms nespējas iestāšanās;

12.

norāda, ka pašlaik nav īpašas stratēģijas Alcheimera slimības profilakses jomā, un tādēļ prasa izstrādāt šādu stratēģiju, tostarp Eiropas līmenī, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vidi, kas labvēlīgi ietekmē pacienta fizisko un garīgo aktivitāti, un nodrošināt uzturu atbilstoši ieteikumiem, kuri izstrādāti saistībā ar Eiropas rīcības platformu uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jautājumos, kā arī veicinot visas stratēģijas gan aktīvās, gan pasīvās smēķēšanas mazināšanai;

13.

ir pārliecināts, ka ļoti svarīga nozīme ir agrīnās diagnosticēšanas pārbaudēm, ko nesen ierosinājusi Alcheimera slimības jauno kritēriju izstrādes starptautiskā darba grupa, riska faktoru izpētei un agrīnās diagnozes kritēriju noteikšanai;

14.

mudina visas dalībvalstis aktīvi piedalīties procesā, kurā nosaka, izstrādā un īsteno kopīgus protokolus, lai noteiktu jaunus agrīnās diagnosticēšanas kritērijus, izstrādātu slimības attīstības bioloģiskos rādītājus, lai izveidotu jaunus terapijas veidus gan demences gadījumos, gan pirms tās iestāšanās, un nosaka kopīgu pētniecības programmu neirodeģeneratīvo slimību jomā, daloties ar labas prakses piemēriem neirodeģeneratīvo slimību pētniecībā, tādējādi novēršot starp dalībvalstīm un dalībvalstīs pastāvošās atšķirības diagnosticēšanā un ārstniecībā; norāda, ka parastajām operatīvajām procedūrām, ko izmanto slimības marķieru novērtēšanai, būs svarīga nozīme, lai varētu atklāt jaunas zāles un izstrādāt efektīvākus Alcheimera slimnieku aprūpes veidus, kuros izmanto tehnoloģiju atbalstu;

15.

mudina dalībvalstis nodrošināt, ka zāles, ar kurām var aizkavēt Alcheimera slimības sākumu, ir pieejamas ne tikai smagos saslimšanas gadījumos, bet gan visiem pacientiem, kas cieš no minētās slimības;

16.

mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai izveidotu un īstenotu kopīgus agrīnās diagnosticēšanas pakalpojumus, pamatojoties uz pacienta atmiņas stāvokļa starpnozaru novērtējumu un pielāgotu paziņošanas un informēšanas sistēmu, ar ko nodrošina, ka pacienti un viņu ģimenes var pēc iespējas labāk pieņemt slimības diagnozi;

17.

mudina dalībvalstis izveidot speciālistu centrus un valsts mērogā nodrošināt pietiekamu medicīnisko aprīkojumu (tostarp magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, kas dod neapšaubāmi lielu ieguldījumu demences izpētē);

18.

aicina Padomi un Komisiju, izstrādājot rīcības plānus pētniecības jomā, ņemt vērā demences un Alcheimera slimības straujo izplatību un ietekmi;

19.

mudina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam demences un Alcheimera slimības, tostarp profilakses, izpētes jomā atbilstoši šo slimību ekonomiskajai ietekmei uz sabiedrību;

20.

norāda, ka svarīga nozīme ir starpnozaru pieejai tam, kādā veidā Eiropas līmeņa sadarbība un koordinācija pētniecības jomā var uzlabot zināšanas, diagnosticēšanu, ārstēšanu, profilakses pasākumus un sociālos pētījumus par pacientu, viņu ģimeņu un aprūpētāju labklājību; uzskata — lai varētu sekot slimības attīstībai, sākot ar stadiju pirms demences iestāšanās un turpmākajās stadijās, būtiska nozīme ir pētniecībai jaunu diagnosticēšanas kritēriju apstiprināšanas, agrīno diagnostisko pārbaužu izstrādes un riska faktoru noteikšanas jomā; iesaka šajā procesā iesaistīt pacientu pārstāvjus, veselības aprūpes organizācijas un medicīnisko pakalpojumu sniedzējus; šajā sakarībā skaidri saskata starpvalstu sadarbībā īstenoto plaša mēroga epidemioloģisko un klīnisko pētījumu pievienoto vērtību;

21.

atzīst, ka pašlaik svarīga nozīme ir Eiropas Savienības atbalstam, kura kopējais apjoms ir EUR 159 miljoni un kuru piešķir 34 projektiem neirodeģeneratīvo slimību jomā; tomēr uzskata, ka saistībā ar gaidāmo 8. Pamatprogrammu pētniecības un attīstības jomā ir svarīgi novērst pētniecības, jo īpaši Alcheimera slimības izpētes, sadrumstalotību un iekļaut tajā projektus tādās līdz šim nepietiekami pētītās jomās kā nemedikamentozā, uzvedības un kognitīvo spēju terapija;

22.

uzskata, ka būtiska nozīme ir agrīnām diagnostiskām pārbaudēm, riska faktoru izpētei un agrīnās diagnosticēšanas kritērijiem; šajā sakarībā skaidri saskata starpvalstu sadarbībā īstenoto plaša mēroga epidemioloģisko un klīnisko pētījumu pievienoto vērtību; uzskata, ka tikpat svarīgs ir Eiropas veselības pārbaudes apsekojums, ar ko, izmantojot kognitīvo pārbaužu moduli, sniegs vērtīgu informāciju par to cilvēku skaitu, kuri cieš no kognitīvo spēju traucējumiem agrīnajā stadijā;

23.

aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis medicīnas un sociālās pētniecības, veselības, nodarbinātības un sociālās politikas jomā ņemt vērā sieviešu īpašās vajadzības, jo slimo sieviešu skaits divreiz pārsniedz slimo vīriešu skaitu un sievietes veido nesamērīgi lielu daļu no aprūpētāju skaita;

24.

aicina dalībvalstis izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas un rīcības plānus aprūpes un profilakses jomā, ņemot vērā un risinot demogrāfisko izmaiņu jautājumus, un aicina pievērst galveno uzmanību atbalstam, ko sniedz ģimenēm, kuras rūpējas par slimniekiem, un šādi nodrošināt sociālo aizsardzību mazāk aizsargātiem cilvēkiem, kas cieš no demences;

25.

uzsver, ka svarīga nozīme ir Alcheimera slimības profilaksei, veicinot veselīgu dzīvesveidu, tostarp saglabājot garīgo un sociālo aktivitāti, nodrošinot pareizu uzturu un fiziskās nodarbības;

26.

aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģisku pētniecības programmu, ar ko nosaka vidēja termiņa un ilgtermiņa pētniecības vajadzības, tostarp aprūpes nodrošinājuma vajadzības, un mērķus neirodeģeneratīvo slimību, jo īpaši Alcheimera slimības jomā; galvenā uzmanība šajos rīcības plānos jāpievērš jaunu pētnieku iespēju veicināšanai un inovatīvu pētniecības pieeju atbalstam, pamatojoties uz valsts un privātā sektora partnerību; iesaka atbalstīt izcilības centru izveidi īpašās pētniecības jomās un iesaistīt pacientu pārstāvjus, aprūpētāju organizācijas, kā arī valsts un privātos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus;

27.

aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju, lai pētītu Komisijas iespējamās iniciatīvas, ar kurām dalībvalstīm palīdz izstrādāt un īstenot kopīgo pētniecības programmu;

28.

aicina dalībvalstis izstrādāt rīcības plānus, kuru mērķis ir uzlabot Alcheimera un citu demences veidu slimnieku un viņu ģimeņu labklājību un dzīves kvalitāti;

29.

aicina Eiropas iestādes, cik vien iespējams, atbalstīt Eiropas Alcheimera slimības un demences pētniecības observatoriju, kas ir noderīgs instruments paraugprakses un pētniecības rezultātu nodošanai tālāk pacientiem un viņu aprūpētājiem;

30.

norāda, ka ir svarīgi pētīt kopīgo un atšķirīgo starp novecošanas procesu un demenci, starp demenci un depresiju vecumā, kā arī starp paaudžu atšķirībām un dažādiem demences veidiem; turklāt mudina dalībvalstis veicināt tādas veselības aprūpes un pētniecības programmas, kurās lielu nozīmi piešķir pacienta izvēlei un redzējumam, un izstrādāt ieteikumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta cieņpilnas attieksmes un sociālās integrācijas pamatprincipiem, šādi veicinot demences slimnieku neatkarību un pašnoteikšanos;

31.

aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus resursus Alcheimera slimnieku veselības aprūpei, kā arī apmainīties ar informāciju par iegūtajiem rezultātiem un sadarboties šajā jomā;

32.

uzsver, cik svarīga ir pacientiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem mājās sniegtā palīdzība un ieguldījums, ko dod bezpeļņas un brīvprātīgās organizācijas Alcheimera slimnieku un to cilvēku aprūpes jomā, kuri cieš no citām slimībām saistībā ar novecošanu; mudina dalībvalstis izstrādāt veidus partnerībai ar šādām organizācijām un atbalstīt to darbību; turklāt aicina dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā un atzīt, cik nozīmīga ir neformālā aprūpe, ko nodrošina šo slimnieku tuvinieki;

33.

uzsver vajadzību īstenot pasākumus, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta ne tikai Alcheimera slimības ārstēšanai, izmantojot zāles, kad slimība jau konstatēta, bet gan profilaksei, tostarp uzturam, lai mazinātu slimības attīstības iespējas; prasa veikt rūpīgu izpēti par uztura ietekmi uz Alcheimera slimību un izstrādāt ieteikumus slimības profilakses jomā, tostarp uztura jautājumos, kurus varētu darīt zināmus sabiedrībai, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas;

34.

uzsver — lai izprastu demences psiholoģiskos un sociālos aspektus, ir vajadzīgi pētījumi veselības ekonomikas, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā, kā arī ir jāpēta nefarmakoloģiskas pieejas;

35.

uzskata, ka atmiņas traucējumu agrīno simptomu diagnosticēšanai jābūt vienai no galvenajām arodveselības aprūpes jomām;

36.

mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis apsvērt iespēju izstrādāt drošības standartus, ko piemēro iestādēs, kuras nodarbojas ar vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, sabiedrības kopienās, pie kurām šie cilvēki pieder, un aprūpes pasākumiem mājās;

37.

aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju un pētniecības organizācijām izstrādāt kopīgas pamatnostādnes to darbinieku apmācībai, kuri, pildot darba funkcijas, veic Alcheimera slimnieku aprūpi (medicīnas darbinieki un medicīnas palīgdarbinieki), kā arī tuvinieku aprūpētāju un citu neformālo aprūpētāju apmācībai un uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka pašreizējos resursus izmanto kompetenti un efektīvi; norāda, ka arvien vairāk nepieciešami kvalificēti darbinieki, kas strādā ar cilvēkiem, kuriem ir demence;

38.

aicina dalībvalstis apsvērt stratēģijas “ES 2020” pamatiniciatīvu “Jauna nodarbinātības programma” un “Jaunas iemaņas jaunām darbavietām” piedāvātās iespējas, lai stiprinātu nākotnes nodarbinātības kapacitāti attiecībā uz to cilvēku aprūpi, kuri cieš no Alcheimera slimības un citiem demences veidiem; visā Eiropā ir jāveicina jaunu īpaši kvalificētu darbavietu izveide, lai varētu rūpēties par iedzīvotājiem, kuri noveco un ir arvien vairāk atkarīgi no citu cilvēku palīdzības;

39.

aicina Komisiju palielināt stratēģijas “ES 2020” pamatiniciatīvai “Inovāciju Savienība” atvēlētos resursus un līdzekļus aktīvas un veselīgas novecošanas jomā plānotajai pilotpartnerībai (ko paredz sākt 2011. gada sākumā), lai cīnītos pret demenci Eiropā;

40.

uzsver, ka nesenie atklājumi attēlu veidošanas jomā un bioloģisko rādītāju pētniecībā sniedz iespējas noteikt nemanāmus procesus molekulārā līmenī un Alcheimera slimības agrīnās pazīmes, izmantojot, piemēram, nesen pētīto rādītāju, kas dos iespējas konstatēt amiloīda nogulsnes smadzenēs — viens no diviem bojājumu veidiem saistībā ar šo slimību;

41.

atzīst ģimeņu, aprūpētāju un sabiedrības kopienu būtisko nozīmi, jo tās palīdz slimniekiem apzināties viņu iespējas, un aicina dalībvalstis sniegt atbalstu šīm ģimenēm, aprūpētājiem un kopienām;

42.

uzsver, ka ir svarīgi sniegt psiholoģisku atbalstu pacientiem un viņu ģimenēm; uzsver, ka ir svarīgi psiholoģisko pieeju novecošanas procesam apvienot ar medicīnas un biomedicīnas pētniecībā gūtajiem rezultātiem; piekrīt, ka ir vajadzīgi pētījumi veselības ekonomikas, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā, kā arī ir jāpēta nefarmakoloģiskas pieejas ārstniecībai, lai izprastu demences psiholoģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus un veicinātu pašreizējo tehnoloģiju izmantošanu (e-veselība, IKT, atbalsta tehnoloģijas utt.);

43.

iesaka Komisijai pārbaudīt, kā varētu paplašināt ES iniciatīvas demences slimnieku tiesību jomā, tostarp pēdējās gribas izpildes rīkojumu izmantošanu un aizbildniecības sistēmu jautājumu;

44.

mudina dalībvalstis rīcības plānos attiecībā uz palīdzību Alcheimera slimniekiem apsvērt iespējas mazināt antipsihotisko medikamentu lietošanu, ņemot vērā, ka, lai gan šos medikamentus pašlaik bieži vien izraksta demences seku mazināšanas nolūkā, izrādās, ka to pozitīvā ietekme ir ierobežota, turklāt ir palielinājies ikgadējais to slimnieku skaits, kuriem izrakstīti šādi medikamenti;

45.

uzsver, ka ir jāsaglabā Alcheimera slimnieku cieņa un jānovērš viņu stigmatizācija un diskriminācija;

46.

mudina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt jaunus politikas pasākumus, lai veicinātu informācijas izplatību un tirgus pieejamību inovatīvām terapijām un diagnostiskām pārbaudēm, šādu risinot problēmas saistībā ar Alcheimera slimnieku joprojām neapmierinātām vajadzībām;

47.

mudina dalībvalstis izstrādāt veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, ņemot vērā, ka galvenais princips ir pēc iespējas plaša un vienlīdzīga pieejamība un vienlīdzība, lai veicinātu integrētu pakalpojumu sniegšanu kopienās un mājās un lai cilvēki, kuri cieš no demences, šos pakalpojumus varētu izmantot neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās piederības, materiālā stāvokļa, invaliditātes un dzīvesvietas pilsētā vai laukos; mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai cīnītos pret faktoriem, kuri dažādi ietekmē iedzīvotāju veselību un kurus varētu novērst; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt apkopot datus par nevienlīdzību veselības jomā;

48.

aicina dalībvalstis pievērst uzmanību profilakses pasākumiem, kas palīdz aizkavēt demences iestāšanos, kā arī nodrošināt slimnieku piekļuvi kvalitatīvai aprūpei par pieņemamām cenām; norāda dalībvalstīm, ka šādi pakalpojumi fiskālās konsolidācijas laikā visā Eiropā ir jāaizsargā;

49.

aicina dalībvalstis izveidot Eiropas informācijas centru tīklu, kurā būtu apkopotas zināšanas un pieredze par demences un Alcheimera slimības diagnosticēšanu, ārstniecību un aprūpi un ar kuru varētu nodrošināt informācijas un datu apmaiņu un izvērtēšanu starp dalībvalstīm;

50.

mudina dalībvalstis izstrādāt individualizētus pasākumus, ar kuriem nodrošina profesionālā ziņā daudzpusēju un daudznozaru aprūpi un atbalstu un kurus, sākot ar diagnozes paziņošanas brīdi, koordinē viens respondents, lai atvieglotu aprūpes nodrošināšanu mājās, pastiprināti izmantojot daudzfunkcionālus un specializētus mājas palīdzības un aprūpes pakalpojumus, automatizētas mājsaimniecības iekārtas un jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

51.

aicina dalībvalstis izstrādāt dažādas inovatīvas un kvalitatīvas aprūpētāju atslodzes iespējas, piemēram, izveidot izmitināšanas un pagaidu uzņemšanas centrus, un uzraudzīt aprūpētāju veselību, piemēram, nodrošinot viņiem piemērotu veselības aprūpi un sniedzot psiholoģisku vai sociālu atbalstu;

52.

aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pastiprināt pētniecību, uzlabot piekļuvi diagnostikas pakalpojumiem un pielāgot aprūpes un atbalsta pakalpojumus gados jaunu slimnieku vajadzībām;

53.

mudina dalībvalstis nodrošināt pacientiem piekļuvi jauniem ārstniecības veidiem, kuru terapeitiskā iedarbība ir apstiprināta un atzīta, un mudina darīt to iespējami drīz pēc tam, kad šie ārstniecības veidi kļuvuši pieejami;

54.

mudina dalībvalstis uzlabot sabiedrības un speciālistu, veselības aprūpes darbinieku un palīgdarbinieku, veselības politikas jomā iesaistīto lēmēju un plašsaziņas līdzekļu izpratni par demenci, šādi nodrošinot, ka labāk pazīst Alcheimera slimības simptomus un veidojas labāka izpratne par šo slimību un aprūpi; veidojot izpratni, galvenā uzmanība ir jāpievērš dažādiem komponentiem, piemēram, diagnozei, ārstniecībai un piemērotam atbalstam;

55.

atgādina Komisijai par J. Bowis 2006. gada ziņojumu, kurā darba devējus aicināja ieviest pasākumus garīgās veselības aizsardzībai darbavietā — pasākumus, kas ietilpst darba devēju pienākumos nodrošināt veselību un drošību darbavietā, lai pēc iespējas labāk darba tirgū integrētu cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, un kas ir jāpublisko un jāpārrauga saistībā ar pašreizējiem tiesību aktiem veselības un drošības jomā; atgādina Komisijai, ka Parlaments joprojām sagaida, ka šos pasākumus publiskos;

56.

uzsver Alcheimera slimības un citu demences veidu ārstēšanas izmaksu apjomu un to, ka ir svarīgi rast ilgtspējīgus risinājumus, ņemot vērā tiešos medicīnas izdevumus (ieskaitot veselības sistēmas izmaksas — speciālistu izmaksas, zāles, medicīniskās pārbaudes un regulārās veselības pārbaudes), tiešos sociālos izdevumus (ieskaitot izdevumus par oficiāliem pakalpojumiem, kurus nesniedz medicīnas sistēma — kopienas pakalpojumi, aprūpe mājās, pārtikas piegāde, transports, kā arī pacientu izvietošana īpašās vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iestādēs, kur viņi var saņemt medicīnisko palīdzību), un oficiāli nereģistrētos izdevumus (ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar samazinātu produktivitāti darba dzīves pagarināšanas gadījumā un produktivitātes zudumu priekšlaicīgas pensionēšanās dēļ, kā arī ja darbu pārtrauc medicīnisku iemeslu dēļ vai nāves gadījumā);

57.

mudina dalībvalstis rīkot informatīvas kampaņas sabiedrībai kopumā un atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, skolēniem, veselības aprūpes darbiniekiem un sociālajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu pieredzes salīdzināšanu un apmaiņu par to, kā sniegt atbalstu tuviniekiem — aprūpētājiem, pacientu apvienībām un nevalstiskām organizācijām; saistībā ar šīm kampaņām publicē un izplata informatīvas brošūras, tostarp internetā, par brīvprātīgu palīgu un juridisku konsultantu, psihologu un aprūpes darbinieku apmācību un veicina atbilstīgu aprūpes pakalpojumu sniegšanu gan mājās, gan dienas centros, atbalstot vai veidojot ar Alcheimera slimību saistītas apvienības, lai cilvēki, kurus skar šī slimība, varētu dalīties pieredzē; uzsver, cik svarīga nozīme visās izpratnes veicināšanas un izglītošanas kampaņās ir spējai pazīt demences simptomus;

58.

mudina dalībvalstis brīvprātīgi veicināt bezmaksas iespējas veikt atmiņas pārbaudes tām iedzīvotāju grupām, kuras saskaņā ar zinātniskajiem datiem ir pakļautas lielam riskam saslimt ar Alcheimera slimību vai citiem demences veidiem;

59.

mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt slimnieku vajadzību izvērtēšanu un ētisku pieeju viņu problēmām, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta cilvēka cieņa, un izvērtēt neirodeģeneratīvo slimnieku tiesiskā statusa jautājumu, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu attiecībā uz slimnieku izolēšanu un tiesisko aizsardzību;

60.

prasa atzīt Alcheimera slimības apvienības par galvenajiem partneriem un iesaistīt tās pasākumos, ar ko 1) nosaka profilakses ieteikumus un paraugpraksi un izplata to speciālistu vidū, 2) sniedz nepieciešamo informāciju un atbalstu demences slimniekiem un viņu aprūpētājiem, 3) dara zināmas demences slimnieku un viņu aprūpētāju vajadzības politikas veidotājiem un 4) veicina partnerības ar profesionāliem medicīnas darbiniekiem, lai nodrošinātu holistisku pieeju; norāda — lai to īstenotu, Eiropas iestādēm ir jāpēta iespējas nodrošināt pastāvīgu pamatfinansējumu Eiropas Alcheimera asociācijai, izmantojot Eiropas sabiedrības veselības programmu, un jāmudina dalībvalstis valsts līmenī atbalstīt apvienības, kas darbojas Alcheimera slimības jomā;

61.

mudina dalībvalstis izveidot atbalsta grupas veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā iestādēs, atbalsta grupas hospitalizētu pacientu tuviniekiem, kā arī tuviniekiem, kas rūpējas par pacientiem mājās, un veselības aprūpes darbiniekiem, kuri nodrošina veselības aprūpi mājās;

62.

aicina Padomi, Komisiju, un dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, īstenojot rīcības plānu veselības jomā, veicināt demences slimnieku neatkarību, nodrošināt cieņpilnu attieksmi pret šiem slimniekiem un viņu sociālo integrāciju un sniegt informāciju par paraugpraksi attiecībā uz to, kā ievēro mazāk aizsargātu cilvēku tiesības un novērš sliktu izturēšanos pret demences slimniekiem;

63.

aicina Komisiju un Padomi saistībā ar pētījumu projektu īstenošanu veicināt partnerības starp sabiedriskām iestādēm un starp privātām un sabiedriskām iestādēm, izmantojot privātā un valsts sektora iespējas, resursus un pieredzi, lai novērstu Alcheimera slimības un citu demences veidu sekas;

64.

norāda — lai nodrošinātu jauno zāļu efektivitāti, joprojām ir ievērojami jāuzlabo terapeitisku izmēģinājumu pieejamība pacientiem, kuriem ir Alcheimera slimība un līdzīgas slimības; uzsver, ka šī problēma ir jārisina nākamajā ES direktīvas par zāļu klīnisko izpēti (Direktīva 2001/20/EK) pārskatīšanā;

65.

aicina dalībvalstis, ņemot vērā Alcheimera slimības destruktīvo ietekmi uz atmiņu un garīgajām spējām, izstrādāt valsts stratēģijas, ar ko dod iespēju iestādēm, kas atbild par finansiālo atbalstu slimniekiem, nodarboties arī ar tā pārraudzīšanu, lai nodrošinātu, ka šo atbalstu izmanto tikai un vienīgi slimnieku labā;

66.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.