5.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/1

—

ņemot vērā gan Eiropas Komisijas paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu”, gan 2016. gada Eiropas pusgada sākšanos (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojuma projektu “Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads – 2016. gada izaugsmes pētījums” (2015/2285(INI);

1.

uzsver, ka Eiropas Savienībā izaugsmi un nodarbinātību negatīvi ietekmē ieguldījumu trūkums pēc krīzes, kurš kaitē konkurētspējai un apdraud ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; pauž bažas, ka tad, ja ieguldījumu apjoms ilgi saglabāsies neliels, tas ierobežos ilgtermiņa iespējas nodarbinātības izaugsmei un darbvietu radīšanai;

2.

atzīmē, ka budžeta ierobežojumi negatīvi ietekmē publiskos ieguldījumus infrastruktūrā, par ko liecina nesenais kopīgais RK un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījums (2), kā arī izglītībā, profesionālajā apmācībā, veselības aprūpē, sociālo pakalpojumu jomā, bērnu aprūpē un mājokļu pakalpojumos, un tas notiek laikā, kad nav stimula veikt privātos ieguldījumus, jo ir maz cerību, ka saimnieciskās darbības attīstības temps varētu strauji paātrināties;

3.

uzsver nepieciešamību novērst šķēršļus, kas kavē privātā un publiskā sektora ieguldījumus, pabeidzot iekšējā tirgus izveidi, it īpaši pakalpojumu nozarē, īstenojot strukturālas reformas, kas virzītas uz pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot normatīvo un uzņēmējdarbības vidi, apkarojot krāpšanu un ēnu ekonomiku un veicinot uzņēmējdarbību. Šajā saistībā uzsver, ka ļoti liela nozīme ir efektīvai un optimālai ES fondu izmantošanai partnerībā ar privāto sektoru; tādējādi publiski un privātie līdzekļi dotu kopīgu pozitīvu ietekmi uz vietas. Ņemot vērā Eiropas Komisijas nodomu iesaistīties dialogā ar dalībvalstīm, lai apzinātu šādus šķēršļus, uzsver, ka tie īpaši jāanalizē visos valdības līmeņos un jāiesaista šajā procesā Reģionu komiteja;

4.

mudina ES dalībvalstis iesaistīt savas vietējās un reģionālās pašvaldības, maksimāli izmantojot struktūrfondus, kas veido vidēji 14 % no kopējām publiskajām investīcijām, bet deviņās dalībvalstīs to daļa pārsniedz 50 %, kā arī investīciju plānu Eiropai (Eiropas Stratēģisko investīciju fonds), kura piemērošanā līdztekus struktūrfondiem jāizmanto elastīguma un papildināmības kritēriji, lai pilnībā izmantotu publisko un privāto investīciju potenciālu;

5.

atbalsta virzību uz augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci, bet uzsver, ka sociālās, saimnieciskās un teritoriālās atšķirības varēs novērst tikai, piemērojot teritoriālu redzējumu, kas ļautu mums īstenot vairāk augšupēju metodi, jo teritoriāla pieeja tajā būtu apvienota ar pārskatītās stratēģijas “Eiropa 2020” teritoriālo dimensiju un uz rezultātiem orientētu ES kohēzijas politiku;

6.

atzīmē, ka ierosinātajai Strukturālo reformu atbalsta programmai (SRAP) pēc parastās likumdošanas procedūras piemērošanas vajadzētu būt pieejamai gan valsts iestādēm, gan reģionālajām un vietējām pašvaldībām saskaņā ar pašreizējo pilnvaru sadalījumu dalībvalstīs; uzsver, ka minētās programmas īstenošanas ietekmē nedrīkstētu samazināt Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējumu;

7.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi attīstīt efektīvas administratīvās spējas visos pārvaldības līmeņos, tostarp vietējās un reģionālajās pašvaldībās, lai atjaunotu ilgtermiņa ieguldījumus, īstenotu strukturālās reformas un nodrošinātu līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu;

8.

uzsver, ka svarīgs priekšnoteikums īstermiņa un ilgtermiņa ieguldījumiem ir katras dalībvalsts pareiza ekonomikas politika un stabilas valsts finanses;

9.

uzskata, ka 2016. gada izaugsmes pētījumā ir minēti spēcīgi argumenti par labu tam, lai Komisija apsvērtu fiskālo spēju noteikšanu Eiropas Savienībai kopumā, tādējādi īstenojot pretciklisku politiku un paātrinot atlabšanu. Attiecībā uz šādām fiskālajām spējām būtu jāievēro subsidiaritātes princips un jānodrošina pietiekami liela elastība, lai īstenotu tādu politiku, kas atbilst vietējām vajadzībām, politikas izstrādē iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

10.

atkārtoti aicina publisko finanšu uzskaites sistēmās piemērot “zelta likumu”, proti, ilgtermiņa ieguldījumus nošķirt no kārtējiem izdevumiem; šai nolūkā atkārtoti aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar balto grāmatu, kuras pamatā būtu ESAO principi par publisko ieguldījumu efektivitāti visos pārvaldības līmeņos un kurā, vadoties no publisko izdevumu ilgtermiņa ietekmes, ir noteikta ES līmeņa klasifikācija publisko ieguldījumu kvalitātes novērtēšanai publisko izdevumu aprēķinos; mudina samazināt kārtējos izdevumus, lai mazinātu nodokļu slogu un tādējādi veicinātu privātos ieguldījumus;

11.

atkārtoti rosina makroekonomiskās nelīdzsvarotības novērtējumā iekļaut rādītāju, kas atspoguļo ieguldījumu līmeni;

12.

uzsver, ka, īstenojot Stabilitātes un izaugsmes paktu un Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir nepieciešams elastīgums, lai veicinātu, nevis ierobežotu vietējo un reģionālo pašvaldību investīciju spēju. Turpinot darbu pēc sava 2015. gada janvāra paziņojuma, Komiteja sagaida, ka Komisija izvirzīs tālākus konkrētus priekšlikumus, kā šo aspektu ņemt vērā minēto nolīgumu īstenošanā vai iespējamā pārskatīšanā;

13.

atzinīgi vērtē to, ka stratēģija “Eiropa 2020” ir atzīta par ilgtermiņa daudzlīmeņu politikas satvaru; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut stratēģijā teritoriālu dimensiju; paziņo, ka RK apspriedīsies ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai palīdzētu noteikt pārskatītās stratēģijas “Eiropa 2020” rādītājus un mērķus, kā arī par ilgāka termiņa stratēģiju laika posmam pēc 2020. gada, par ko Komisija paziņos 2016. gadā; ierosina tajā iekļaut jaunu pamatiniciatīvu – horizontālu instrumentu – demogrāfisko problēmu risināšanai, lai visi reģioni, kas saskaras ar dažādām demogrāfiskām problēmām, panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

14.

uzsver, ka valstu reformu programmās un katrai valstij adresētajos ieteikumos būtu jāiekļauj teritoriālā dimensija, lai pēc iespējas palielinātu izaugsmi un mazinātu teritoriālās atšķirības;

15.

aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu pieņemt rīcības kodeksu, kas nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību strukturētu iesaistīšanu Eiropas pusgadā; atkārtoti pauž apņemšanos 2016. gadā nākt klajā ar konkrētu priekšlikumu šā jautājuma risināšanai; apņemas iesaistīties regulārā dialogā ar Eiropas Komisiju, it īpaši Eiropas pusgada procesa ietvaros;

16.

atzinīgi vērtē nodomu labāk integrēt eurozonu un ES ekonomikas pārvaldības nacionālās dimensijas, iesniedzot gada izaugsmes pētījumu par 2016. gadu kopā ar ieteikumiem par eurozonu 2016. gada Eiropas pusgada cikla sākumā;

17.

atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas pusgadā iekļaut vienotā tirgus (VT) pīlāru, vienlaikus ieviešot sistēmu regulārai VT integrācijas uzraudzībai un novērtēšanai, kurā tiktu izmantoti kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji, salīdzinošā novērtēšana, profesionālapskate un paraugprakses apmaiņa;

18.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas izstrādātais gada izaugsmes pētījums (GIP) papildina 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu ar trim sociālajiem rādītājiem (aktivitātes līmeni, jauniešu bezdarbu un ilgtermiņa bezdarba līmeni), tādējādi atspoguļojot mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā;

19.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropadomes priekšsēdētājam.