(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (16), kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai.

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (16), kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai , ievērojot attiecīgus ekoloģiskos un ekonomiskos faktorus .

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no vides viedokļa, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no sociālekonomiskā un vides viedokļa, līdzsvaroti piemērojot piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(7a)

Šīs regulas izveidotais vairāksugu pārvaldības plāns paredz, ka vairāk jāņem vērā plāna aptverto sugu atšķirīgās ekoloģiskās lomas un funkcijas. Tā kā dažādās sugas lielā mērā mijiedarbojas, vienlaicīgi panākt visu sugu maksimālu ilgtspējīgu nozveju nevar un ir jālemj, kuras sugas vajadzētu noteikt par prioritārām.

(7b)

Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāņem vērā jaunākie ICES ieteikumi un ziņojumi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai nodrošinātu, ka šī regula cik iespējams atbilst jaunākajai informācijai.

(7c)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK  (1bis) (turpmāk “Jūras stratēģijas pamatdirektīva”) komerciāli izmantoto zivju krājumu dabiskie sadalījumi pēc vecuma un izmēra ir svarīgi rādītāji jūras vides laba ekoloģiskā stāvokļa panākšanai.

(8)

Ir lietderīgi izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem.

(8)

Galvenais mērķis ir izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt atjaunot, panākt un uzturēt attiecīgo sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem , cik vien iespējams samazinot ietekmi uz citām sugām, piemēram, jūras putniem, un jūras vidi kopumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu .

(9)

Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai pieejai atbilstošu biomasas apjomu.

(9)

Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai ekosistēmas pieejai zvejniecības pārvaldībā atbilstošu biomasas apjomu un kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu .

(9a)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, pakāpeniski izskaust izmetumus, izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to. Šo mērķi var sasniegt, uzlabojot zvejas rīku un prakses selektivitāti.

(11)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

(11)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos. Nosakot līmeņus, kas jāsasniedz zvejas izraisītas zivju mirstības un biomasas aspektā, būtu jāņem vērā jaunākie zinātniskie ieteikumi.

(12)

Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu (19), jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem.

(12)

Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu (19), jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem , kuri ļauj atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Par izmantošanas augšējo robežu būtu jānosaka izmantošana maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī .

(13)

Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma nārsta bara minimālās biomasas apmērā, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai . Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minimālo nārsta bara biomasu .

(13)

Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma biomasas apmērā, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam (BMSY) . Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic , lai nepieļautu, ka krājuma apmērs kļūst mazāks par minēto līmeni .

(14)

Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts.

(14)

Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad citi rādītāji ļauj sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Zinātniskie dati par nārsta biomasu attiecībā uz piezveju ātri jādara pieejami, lai varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

(16)

Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

(16)

Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm .

(16a)

Pieņemot deleģētos aktus Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktā izkraušanas pienākuma ievērošanai, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis, lai paredzētu citus pārvaldības pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā.

(17)

Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (20) vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.

(17)

Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm . Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (20) vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.

(17a)

Pieņemot tehniskos pavadpasākumus, kas palīdzētu sasniegt plāna mērķus, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.

(18)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu un specializēto struktūru līmenī dalībvalstīs un Savienībā, iesaistot gan Eiropas Parlamenta, gan Padomes ekspertus. Pirms konkrēta pasākuma priekšlikuma pabeigšanas būtu jārīko intensīva apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18a)

Pieņemot deleģētos aktus, kas paplašina šīs regulas darbības jomu attiecībā uz korektīviem pasākumiem, kuri attiecas uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, un attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.

(18b)

Īstenojot ar šo regulu izveidoto plānu, prioritāte būtu jāpiešķir reģionalizācijas principa piemērošanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm un konsultatīvajām padomēm , kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.

(19a)

Lai uzlabotu plāna efektivitāti un novatoriskos aspektus, kopīgajiem ieteikumiem un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem vajadzētu tiekties panākt augšupēju un uz rezultātiem balstītu pieeju iekļaušanu.

(19b)

Pieņemot deleģētos aktus par plānā paredzētiem saglabāšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.

(22a)

Būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumā var sniegt finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/20141a  (1bis) .

(25)

Attiecībā uz termiņiem jānorāda, ka attiecīgo krājumu maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Pēc tam tas būtu jāuztur.

(25)

Attiecībā uz termiņiem attiecīgo krājumu mērķapjoms, ja iespējams, būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Izmantošanas apmēru sasniegšana vēlākā laikā būtu jāatļauj tikai tad, ja to sasniegšana līdz 2015. gadam nopietni apdraudētu iesaistīto zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Pēc 2015. gada minētie izmantošanas apmēri būtu jāsasniedz cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk par 2020. gadu. Pēc tam mērķis būtu jāuztur.

(26)

Tā kā nav izveidots zvejas piepūles režīms, ir jāsvītro īpašie noteikumi par īpašu zvejas atļauju un kuģu vai dzinēju aizstāšanu, kas piemērojami Rīgas jūras līcī. Tāpēc būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005.

(b)

“murdi” ir lieli zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši , virspusē atvērti un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;

(b)

“murdi , kūri un stāvvadi ” ir zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;

(c)

“zivju ķeramie grozi un venteri” ir mazas krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

(c)

“zivju ķeramie grozi un venteri” ir krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

(a)

sasniegt un uzturēt attiecīgo krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un

(a)

atjaunot un uzturēt attiecīgos krājumus virs biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un

(b)

nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu saskaņā ar piesardzīgu pieeju.

(b)

nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu .

(a)

nodrošināt, ka tiek izpildīti minētās direktīvas I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi;

(b)

palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma 1., 4. un 6. raksturlielumu proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.

(c) (a)

zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;

(a)

zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;

(d)(b)

tehniskie pasākumi, tostarp tādi, kas nosaka:

(1)

zvejas rīku raksturlielumus , jo īpaši linuma acs izmēru , auklas diametru , zvejas rīka izmēru,

(b)

zvejas rīku raksturlielumi , jo īpaši linuma acs izmērs , auklas diametrs , zvejas rīka izmērs;

(2)

zvejas rīku izmantošanu , jo īpaši ūdenī atrašanās laiku, zvejas rīka ievietošanas dziļumu,

(c)

zvejas rīku izmantošana , jo īpaši ūdenī atrašanās laiks un zvejas rīka ievietošanas dziļums;

(3)

aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos,

(d)

aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos apgabalos;

(4)

aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos laikposmos,

(e)

aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos laikposmos;

(5)

minimālo saglabāšanas references izmēru .

(f)

minimālais saglabāšanas references izmērs;

(g)

citi ar selektivitāti saistīti raksturlielumi.

(a)

zvejas mērķsugu un linuma acs izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II un III pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā;

(a)

zvejas mērķsugu, linuma acs izmēru un minimālo saglabāšanas references izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II, III un IV  pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā un 14. panta 1. punktā ;

(f)

tralēšanas aizliegums Rīgas jūras līcī, kas noteikts tās 22. pantā.

(a)

1. apgabals:

(b)

2. apgabals:

(c)

3. apgabals:

a)

par pasākumiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā un attiecas uz konkrēto kalendāra gadu, – ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. septembrī;

b)

par pasākumiem, kas izklāstīti 8 panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā, – pirmo reizi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam sešus mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu .

(a)

attiecībā uz mencas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300  kilogrami mencu;

(b)

attiecībā uz reņģes un/vai brētliņas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturētas vismaz divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

(b)

5  tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.

(b)

2  tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.