29.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/45

(1)

Austrijas Republika 2007. gada 29. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām siltumnīcefekta gāzēm 9. panta 3. punkta b) apakšpunktu informēja Komisiju par 2002. gadā pieņemtajiem valsts noteikumiem (Rīkojums BGBl. II Nr. 447/2002 – Federālā lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdens apsaimniekošanas ministra rīkojums par daļēji fluorētu un pilnīgi fluorētu ogļūdeņražu un sēra heksafluorīda aizliegumiem un ierobežojumiem (HFC-PFC-SF6 rīkojums), kas publicēts 2002. gada 10. decembra Federālās likumdošanas vēstnesī (Federal Law Gazette) un pēc tam grozīts ar 2007. gada 21. jūnija Rīkojumu BGBl. II Nr. 139/2007.

(2)

Šajā vēstulē Austrijas valdība uzsver, ka Austrijas Republika paredz atstāt spēkā valsts noteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir stingrāki par Regulu, līdz 2012. gada 31. decembrim.

(3)

EK dibināšanas līguma 95. panta 4. punkts paredz, ka, “ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi harmonizēšanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai ar nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā”.

(4)

EK dibināšanas līguma 95. panta 5. punktā paredzēts, ka “(…), neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata, ka tai jāievieš savi noteikumi, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas, tā dara Komisijai zināmus plānotos noteikumus, kā arī pamatojumu to ieviešanai”.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 6. punktā paredzēts, ka Komisija sešos mēnešos pēc paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(6)

Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (fluoru saturošām gāzēm) galvenais mērķis ir novērst un mazināt to fluorēto siltumnīcefekta gāzu (fluorogļūdeņražu (HFC), perfluorogļūdeņražu (PFC) un sēra heksafluorīda (SF6) emisiju, uz kurām attiecas Kioto protokols.

(7)

Tā arī satur noteiktu skaitu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumu gadījumos, kad Kopienas līmenī pastāv reālas un rentablas alternatīvas un nav iespējams uzlabot lokalizāciju un reģenerāciju.

(8)

Šai regulai ir divi juridiskie pamati: Eiropas Kopienas līguma 175. panta 1. punkts attiecībā uz visiem noteikumiem, izņemot 7., 8. un 9. pantu, kas balstās uz EK līguma 95. pantu, sakarā ar šajos pantos iekļauto noteikumu ietekmi uz brīvu preču apriti EK vienotajā tirgū.

(9)

Regulas 9. pantā noteikta laišana tirgū un, precīzāk sakot, aizliegts laist tirgū ražojumus un iekārtas, kuru sastāvā ir regulā norādītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga. Tās 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstis, kas līdz 2005. gada 31. decembrim ir pieņēmušas valsts noteikumus, kuri ir stingrāki nekā tie, kas noteikti šajā pantā, un kuri ir šīs regulas darbības jomā, drīkst atstāt spēkā šos valsts noteikumus līdz 2012. gada 31. decembrim. Saskaņā ar regulas 3. punkta b) apakšpunktu šie valsts noteikumi un to pamatojums ir jāpaziņo Komisijai, turklāt tiem jābūt atbilstīgiem Līgumam.

(10)

Regula tiks piemērota no 2007. gada 4. jūlija, izņemot tās 9. pantu un II pielikumu, kurus piemēro no 2006. gada 4. jūlija.

(11)

Valsts noteikumi, par kuriem paziņoja Austrijas Republika, tika pieņemti 2002. gada 10. decembrī ar Rīkojumu Nr. 447/2002 un grozīti 2007. gada 21. jūnijā ar Rīkojumu Nr. 139/2007.

(12)

Rīkojums Nr. 447/2002, kas grozīts ar Rīkojumu Nr. 139/2007 (turpmāk – “Rīkojums”) attiecas uz siltumnīcefekta gāzēm, kuras klasificētas atbilstīgi Kioto protokolam un no kurām vairums ir ar augstu globālās sasilšanas potenciālu: fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), lai sasniegtu Austrijas emisiju mazināšanas mērķus.

(13)

Ar Rīkojumu aizliegts laist tirgū un izmantot iepriekš minētās siltumnīcefekta gāzes un tās izmantot dažu veidu iekārtās, agregātos un ražojumos, ja vien tās neizmanto pētījumos, attīstībā un analītiskos nolūkos. Sīki izstrādāti noteikumi par aizliegumiem un atļaujas nosacījumiem ir paredzēti Rīkojumā no 4. līdz 17. punktam.

(14)

2007. gada grozījumā ir ņemts vērā Austrijas Konstitucionālās tiesas lēmums (2005. gada 9. jūnija un 2005. gada 1. decembra lēmumā, kas attiecīgi publicēti Federālās likumdošanas vēstnesī 2005. gada 9. augustā un 2006. gada 24. februārī) atcelt Rīkojuma Nr. 447/2002 12. panta 2. punkta 3. pozīcijā noteikto HFC globālās sasilšanas potenciāla robežvērtību 3 000, kā arī tā 12. panta 2. punkta 3.a apakšpunktā noteikto izņēmuma klauzulu, ar pamatojumu, ka tās ir nelikumīgas.

(15)

Turklāt grozījums 2007. gadā ieviesa ierobežojumu atvieglojumus attiecībā uz saldēšanas un gaisa kondicionēšanas nozari, panākot to saskaņu ar Regulai (EK) Nr. 842/2006 atbilstošajiem noteikumiem. Uz pārvietojamām saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtām grozītais rīkojums vairs neattiecas. Attiecībā uz stacionāriem pielietojumiem aizliegumi ir attiecināmi tikai uz maziem aizbāžņiem agregātos ar dzesējošās vielas pildījumu 150 g vai mazāk un uz savrupām iekārtām ar dzesējošās vielas pildījumu 20 kg vai vairāk. Attiecībā uz citiem pielietojumiem tehniskie parametri noteikti, lai atbilstīgi jaunākajām tehnoloģijām dzesējošās vielas neizmantotu vairāk, kā vajadzīgs. Izmaiņas izdarītas arī attiecībā uz rīkošanos ar HFC saturošiem aerosoliem un SF6 izmantošanu, lai tā atbilstu ES tiesību aktiem.

(16)

Ar 2007. gada 1. augusta vēstuli Komisija informēja Austrijas valdību, ka tā ir saņēmusi paziņojumu un ka sešu mēnešu periods tā izskatīšanai atbilstoši 95. panta 6. punktam sākas 2007. gada 30. jūnijā, dienā, kas ir pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

(17)

Ar 2007. gada 12. oktobra vēstuli Komisija informēja citas dalībvalstis par šo paziņojumu, dodot tām 30 dienu laiku iesniegt savus komentārus. Komisija paziņojumu par Austrijas pieteikumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), lai tādējādi informētu pārējās ieinteresētās puses par Austrijas valsts noteikumiem un pamatojumu šai rīcībai.

(18)

Konkrētais paziņojums ir izskatīts, ņemot vērā EK dibināšanas līguma 95. panta 4. un 5. punktu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006.

(19)

Līguma 95. panta 4. punkts attiecas uz gadījumiem, kad pēc harmonizācijas pasākumu pieņemšanas dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai ar nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi.

(20)

Tomēr 2002. gadā pieņemtos pasākumus grozīja 2007. gadā, un ir lietderīgi pārbaudīt, vai Līguma 95. panta 5. punkts attiecas Rīkojuma noteikumiem, kas grozīti pēc Regulas (EK) Nr. 842/2006 pieņemšanas. Ja šie noteikumi maina to noteikumu būtību, ko piemēroja jau pirms saskaņošanas akta, dalībvalstij tie bija jāpaziņo Komisijai pirms pieņemšanas un jāpamato ar jauniem zinātniskiem pierādījumiem, kuri gūti, risinot minētajai dalībvalstij specifisko problēmu, kas radusies pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas.

(21)

Grozījumu akta analīzes rezultāti liecināja, ka 2007. gadā ieviesto grozījumu mērķis bija vai nu svītrot noteikumus (10., 12. punkts rīkojumā, ar kuru izdarīja grozījumus), vai, nepapildinot ar jaunām prasībām, ierobežot noteikumu darbības jomu ar konkrētiem ražojumiem vai pielietojumiem (1., 3. un 10. punkts rīkojumā, ar kuru izdarīja grozījumus), vai ieviest jaunas iespējas atkāpties no ierobežojumiem, kas noteikti ar 2002. gada rīkojumu (6., 7. punkts rīkojumā, ar kuru izdarīja grozījumus). Turklāt, ņemot vērā saskaņošanas pasākumus, tika iekļautas atsauces uz Regulu (EK) Nr. 842/2006 un skaidras prasības (1., 8. un 9. punkts rīkojumā, ar kuru izdarīja grozījumus).

(22)

Netika konstatēti pasākumi, kas mainītu to pasākumu būtību, kurus piemēroja pirms saskaņošanas pasākuma pieņemšanas, ieviešot papildu ierobežojumus. Tādējādi šis grozījumu akts nenoteica jaunus pasākumus, kas jāuzskata par stingrākiem nekā Regula (EK) Nr. 842/2006, bet mazināja to ietekmi uz iekšējo tirgu. Tādēļ ir lietderīgi piemērot Līguma 95. panta 4. punktu, lai novērtētu visus Rīkojuma noteikumus, arī attiecībā uz noteikumiem, ko grozīja 2007. gadā.

(23)

Tomēr Rīkojumā joprojām ir stingrāki noteikumi nekā Regulā (EK) Nr. 842/2006, jo tas no 2006. gada 1. janvāra paredz vispārēju aizliegumu ievest, pārdot un lietot jaunus ražojumus, kuru sastāvā ir fluorētās gāzes, kā arī no 2006. gada 1. janvāra aizliegumu ievest, pārdot un lietot jaunas un reģenerētas fluorētās gāzes, kamēr regulā noteikts daļējs aizliegums šo gāzu laišanai tirgū, jo tā attiecas tikai uz ražojumiem, kas minēti tās II pielikumā. Turklāt ar minēto regulu nosaka ierobežojumus tikai SF6 izmantošanai, bet Austrijas pasākums paredz kontrolēt arī HFC un PFC izmantošanu. Attiecībā uz laišanu tirgū un izmantošanas kontroli Rīkojums ir stingrāks nekā pašlaik Kopienas līmenī spēkā esošie tiesību akti.

(24)

Austrijas Republika argumentē, ka tādi tiesību akti ir nepieciešami, lai tā izpildītu savas saistības atbilstoši Kioto protokolam, proti, līdz 2012. gadam par 13 % samazinātu savu siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo līmeni salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas apšaubāmi prasa saskaņotas pūles, lai censtos samazināt katru siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu.

(25)

Atbilstību tiek novērtēta, pamatojoties uz 95. panta 4. un 6. punktu, ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 842/2006. Līguma 95. panta 4. punktā prasīts, lai paziņojumam tiktu pievienots pamatojumu apraksts ar vienu vai vairākiem būtiskiem iemesliem, kas minēti 30. pantā, vai arī ar iemesliem, kas radušies nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Austrijas Republikas iesniegtais paziņojums ar lūgumu atļaut atstāt spēkā valsts noteikumus par dažām siltumnīcefekta gāzēm ir atbilstīgs saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu.

(27)

Saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu un 6. punkta pirmo daļu Komisijai jāpārliecinās, vai visi nosacījumi, kas ļauj dalībvalstij atstāt spēkā savus valsts noteikumus, kas atšķiras no šajā pantā noteiktajiem Kopienas saskaņošanas pasākumiem, tiek izpildīti. Jo īpaši valsts noteikumiem jābūt pamatotiem ar būtiskiem iemesliem, kas minēti Līguma 30. pantā, vai ar iemesliem, kas radušies nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, un tie nedrīkst būt patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nedrīkst radīt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, kas nebūtu samērīgi vai nepieciešami.

(28)

Kad Komisija veic novērtējumu, vai valsts paziņotie noteikumi saskaņā ar 95. panta 4. punktu ir pamatoti, tai jāņem par pamatu iemesli, ko min dalībvalsts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar EK dibināšanas līguma noteikumiem dalībvalstij, kas vēlas saglabāt savus noteikumus, ir pienākums pierādīt, ka valsts noteikumi ir pamatoti.

(29)

Lai pamatotu savu valsts noteikumu saglabāšanu, Austrijas iestādes atsaucas uz Austrijas Republikas saistībām atbilstoši Kioto protokolam. Rīkojuma izdošana bija ieguldījums saistību izpildē, lai līdz 2012. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni par 13 % samazinātu savu siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo līmeni, kas atbilst 67 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta maksimālajai emisijai.

(30)

Austrija ir iesniegusi 2006. gada maija pārskata pētījumu “Stāvokļa novērtējums fluorēto gāzu ar globālās sasilšanas potenciālu izraudzītās pielietošanas jomās”. Pētījumā konstatēts, ka fluorētās gāzes, uz kurām attiecas Rīkojums, no 2003. gada atbilst vairāk nekā 2 % no Austrijas siltumnīcefekta gāzu emisijām un ka ap 2010. gadu sagaidāma to divkāršošanās. Tāpēc Rīkojums ir valsts klimata stratēģijas sastāvdaļa.

(31)

Austrijas valdība uzskata, ka Rīkojuma nolūks ir aizsargāt vidi un ka tas ir nepieciešams un samērīgs, lai novērstu un mazinātu fluorēto gāzu emisijas. Tādējādi, pēc tās uzskatiem, tas ir atbilstošs Līgumam.

(32)

Pēc Austrijas sniegtās informācijas izvērtēšanas Komisija uzskata, ka lūgums atstāt spēkā stingrākus valsts noteikumus nekā Regulas (EK) Nr. 842/2006 noteikumi, īpaši pēc tam, kad attiecīgie noteikumi ir tuvināti minētajai regulai, ir uzskatāms par atbilstīgu Līgumam turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

(33)

Rīkojums Nr. 447/2002 bija objekts pārkāpumu procedūrā, ko Komisija uzsāka 2004. gadā, t.i., pirms Regulas (EK) Nr. 842/2006 stāšanās spēkā. Oficiālā paziņojuma vēstulē Austrijai Komisija norādīja, ka HFC aizliegumu saldēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmās varētu uzskatīt par nesamērīgu, jo minētās sistēmas ir noslēgtas sistēmas un, kamēr var garantēt to pareizu darbību, apkopi un pārstrādi, HFC izkļūšanu var uzturēt minimālā līmenī.

(34)

Minētās procedūras pamatā bija EK līguma 28.–30. pants. Pēc Regulas (EK) Nr. 842/2006 pieņemšanas un kad Austrija atbilstoši tās 9. panta 3. punktam bija izziņojusi stingrākus valsts noteikumus, pārkāpuma procedūru slēdza.

(35)

Oficiālajā paziņojuma vēstulē Komisija izteica uzskatu, ka Austrijas noteikumi varētu būt pretrunā EK līguma 28. pantam turpmāk norādīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, aizliegums izmantot HFC kā dzesēšanas un saldēšanas aģentus nešķiet nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu atbilstošas samazināšanas ar pamatotiem un efektīviem līdzekļiem garantēšanu vides aizsardzības interesēs. Otrkārt, ciktāl tas attiecas uz HFC kā ugunsdzēsības aģentiem, Komisija uzskatīja, ka Rīkojumā paredzētais globālā sasilšanas potenciāla slieksnis varētu būt citu dalībvalstu ražojumu patvaļīga diskriminācija.

(36)

Lai novērstu šīs bažas, Rīkojums Nr. 139/2007 tika grozīts. Rīkojuma 2007. gada grozījumu rezultātā daži no aizliegumiem ir atcelti vai atviegloti, un tādējādi atbilstīgi Līguma 95. panta 6. punktam paziņotie pasākumi nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(37)

Kas attiecas uz HFC izmantošanu saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, pārskatīto aizliegumu vairs nepiemēro datoru dzesēšanai izmantojamām iekārtām neatkarīgi no dzesēšanas vielas daudzuma, iekārtām, kas satur no 150 g līdz ne vairāk kā 20 kg; autonomiem agregātiem ar dzesēšanas vielas daudzumu līdz 20 kg, kompaktiem agregātiem ar dzesēšanas vielas daudzumu līdz 0,5 kg uz kW un lieliem savstarpēji saistītiem stacionāriem agregātiem ar dzesēšanas vielas daudzumu līdz 100 kg. Tādējādi aizliegumu nepiemēro lielākajai daļai saldēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu. Minētajos grozījumos ņemts vērā 2006. gada maija pārskata pētījums, kas bija iesniegts Komisijai. Ar pārskatīšanu ir atcelts aizliegums izmantot HFC kā ugunsdzēsības aģentus.

(38)

Saskaņā ar Kioto protokolu Eiropas Komisija 2008.–2012. gada laika posmā ir apņēmusies mazināt dalībvalstu kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 8 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turpmāko diskusiju laikā Eiropas Komisijā Austrijas Republika ir apņēmusies samazināt savu kopējo siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni par 13 % minētajā laika posmā (3).

(39)

Rīkojums ir daļa no plašākas stratēģijas, ko izmanto Austrija, lai sasniegtu emisijas mazināšanās mērķi saskaņā ar Kioto protokolu un saskaņā ar tai sekojošo vienošanos par savstarpējo atbildību Kopienas līmenī.

(40)

Šī stratēģija attiecas uz visiem siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem, uz ko attiecas Kioto protokols. Tādējādi noteikumi par fluorētajām gāzēm ir daļa no tās vispārējiem centieniem izpildīt saistības. Ir aplēsts, ka, nepastāvot turpmākiem reglamentēšanas pasākumiem, šo fluorēto gāzu emisijas līdz 2010. gadam dubultosies, palielinoties saldēšanas izmantojumam un arī tāpēc, ka turpinās HCFC pakāpeniska nomaiņa saldēšanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulai (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (4).

(41)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Austrijas sniegtais vides aizsardzības novērtējums, proti, fluorēto gāzu emisiju mazināšana un novēršana, ir pamatots.

(42)

Lai turpmāk mazinātu un novērstu fluorēto gāzu emisiju, Austrija jau 2002. gadā nolēma jaunu ražojumu tirgus aizliegumiem izvēlēties izmantot selektīvo metodi. Šis paziņojums tika pamatots ar pētījumiem, kuri bija paredzēti, lai noskaidrotu, vai alternatīvas fluorētām gāzēm vispār pastāv un tās ir pieejamas. Noteikumus vēlāk pārskatīja 2006. gadā, lai ņemtu vērā jauno zinātnes un tehnoloģijas informāciju un attīstību un lai atbildētu uz Komisijas bažām par to samērīgumu.

(43)

Turklāt ir jāatgādina arī, ka Regulas (EK) Nr. 842/2006 9. panta 3. punkta a) apakšpunkts atļauj atstāt spēkā valsts noteikumus tikai līdz 2012. gada 31. decembrim, tādējādi, ņemot vērā, ka Austrijas Republika iesniedza savu paziņojumu saskaņā ar šo regulas pantu, ir saprotams, ka Rīkojums būs spēkā noteiktu laiku.

(44)

Rīkojums pieļauj iespēju piešķirt atbrīvojumus, ja izrādās, ka HFC izmantošanai putās un putas saturošos ražojumos alternatīvas nav pieejamas. Turklāt atbrīvojumi attiecībā uz HFC izmantošanu eksportam paredzētos aerosolos tika paplašināti.

(45)

Lai gan Rīkojums var ietekmēt iekšējā tirgus darbību Eiropas Kopienā, no iepriekš iztirzātās faktu analīzes Komisija secina, ka, no vides aizsardzības viedokļa, Rīkojums ir pamatots un ņem vērā paredzēto aizliegumu ietekmi uz iekšējo tirgu, jo īpaši tāpēc, ka Rīkojums pamatojas uz alternatīvu pastāvēšanas un pieejamības analīzi īpašos apstākļos Austrijā, turklāt pastāv iespēja piešķirt individuālus izņēmumus.

(46)

Atbilstoši EK līguma 95. panta 6. punktam Komisija apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm.

(47)

Ir jāatceras, ka saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu paziņojums ir jāizskata, ņemot vērā Līguma 95. panta 4. un 6. punktā minētos nosacījumus. Ja kaut viens nosacījums netiek izpildīts, paziņojums ir jānoraida bez vajadzības izskatīt pārējos nosacījumus.

(48)

Paziņotie valsts noteikumi ir vispārīgi un vienādi attiecas gan uz valsts, gan uz ievestajiem ražojumiem. Pēc tam, kad noteikumi par HFC izmantošanu ir saskaņoti ar Regulu (EK) Nr. 842/2006, nav pierādījumu, ka šie valsts noteikumi var tikt izmantoti kā patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis starp Kopienas ekonomikas operatoriem.

(49)

Attiecībā uz iepirkumu ierobežojumiem no EEZ valstīm, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir skaidrs, ka šie noteikumi paredzēti, lai pasākumu darbības jomā nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām vielām vai ražojumiem neatkarīgi no to izcelsmes, t.i., neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu ražoti, ievesti vai iekšējā tirgū pirkti. Uz precēm, kas nav ievestas no EEZ, attiecas noteikumi par laišanu tirgū. Tie attiecas arī uz precēm, kas ievestas no EEZ valsts, kura nav ES dalībvalsts, tomēr attiecībā uz šīm precēm pasākumu pamatā ir divi dažādi noteikuma elementi, jo darījums vienlaicīgi ir gan laišana tirgū, gan iepirkums no EEZ valsts. Tomēr tādēļ minētās preces nedrīkst diskriminēt.

(50)

Rīkojuma galvenais mērķis ir vides aizsardzība, un nav pamata uzskatīt, ka Rīkojuma nolūks vai ieviešana varētu izraisīt patvaļīgu diskrimināciju vai radīt slēptus ierobežojumus tirdzniecībai.

(51)

Komisija uzskata, ka nav pierādījumu uzskatīt, ka Austrijas varas iestāžu paziņotie valsts noteikumi rada nesamērīgu šķērsli iekšējā tirgus darbībai attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka Austrijas paziņojums, kas tika iesniegts 2007. gada 29. jūnijā, lūdzot atļauju līdz 2012. gada 31. decembrim atstāt spēkā savas valsts noteikumus, kas ir stingrāki nekā Regula (EK) Nr. 842/2006, attiecībā uz tādu ražojumu un iekārtu, kuras satur fluorētas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām gāzēm, laišanu tirgū, ir pieņemams.

(53)

Turklāt Komisija uzskata, ka 2002. gadā pieņemtie valsts noteikumi, kas grozīti 2007. gadā:

Tāpēc Komisija uzskata, ka tos var apstiprināt.

Tomēr jānorāda, ka Rīkojuma 8. panta 2. punktā paredzētos izņēmumus nevar atļaut pēc 2008. gada 4. jūlija attiecībā uz viena komponenta putām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 842/2006 9. panta 1. punktā un II pielikumā, ja to neprasa valsts drošības standarti,