Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02019A1114(01)-20230101

Consolidated text: Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2019/1875/2023-01-01

02019A1114(01) — LV — 01.01.2023 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU

(OV L 294, 14.11.2019., 3. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

ES UN SINGAPŪRAS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2020 (2020. gada 17. aprīlis),

  L 158

10

20.5.2020

►M2

ES UN SINGAPŪRAS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 3/2022 (2022. gada 19. aprīlis),

  L 146

139

25.5.2022

►M3

LĒMUMS Nr. 01/2022, KO PIEŅĒMUSI BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMA STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU MUITAS KOMITEJA  (2022. gada 20. decembris),

  L 27

33

31.1.2023



▼B

BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU



Eiropas Savienība, turpmāk “Savienība”,

un

Singapūras Republika, turpmāk “Singapūra”,

turpmāk abas kopā “puses” vai katra atsevišķi “puse”,

ATZĪDAMAS savu ilgstošo un ciešo partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļoti Partnerības un sadarbības nolīgumā, un savas svarīgās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības;

VĒLĒDAMĀS vēl vairāk stiprināt attiecības kā daļu no to vispārējām attiecībām un atbilstīgi tām un pārliecībā par to, ka šis nolīgums radīs jaunus apstākļus tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai starp pusēm;

ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums papildinās un veicinās reģiona ekonomiskās integrācijas centienus;

APŅĒMUŠĀS stiprināt ciešās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim tā ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā un iespējami augstā vides aizsardzības un darba aizsardzības līmenī veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, ievērojot attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus, kuru puses tās ir;

VĒLĒDAMĀS paaugstināt dzīves līmeni, veicināt ekonomikas izaugsmi un stabilitāti, radīt jaunas nodarbinātības iespējas un uzlabot vispārējo labklājību un tādēļ atkārtoti apstiprinādamas apņemšanos veicināt tirdzniecību un ieguldījumu liberalizēšanu;

PĀRLIECĪBĀ PAR TO, ka šis nolīgums radīs plašu un drošu preču un pakalpojumu tirgu, tādējādi veicinot to uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS katras puses tiesības pieņemt un izpildīt pasākumus, kas nepieciešami leģitīmu politisku mērķu — sociālu, ekoloģisku, drošības, sabiedrības veselības un drošuma — sasniegšanai un kultūras daudzveidības aizsardzībai;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

ATZĪDAMAS, ka pārredzamība starptautiskajā tirdzniecībā ir nozīmīga un ka no tās iegūst visas ieinteresētās personas;

TIEKDAMĀS noteikt skaidrus un savstarpēji izdevīgus noteikumus, kas reglamentē to tirdzniecības un ieguldījumu jomu, un mazināt vai likvidēt šķēršļus savstarpējai tirdzniecībai un ieguldījumiem;

APŅĒMUŠĀS, pieņemot šo nolīgumu, veicināt harmonisku pasaules tirdzniecības attīstību un paplašināšanu, likvidējot šķēršļus tirdzniecībai, un izvairīties no tādu jaunu šķēršļu radīšanas tirdzniecībai vai ieguldījumiem pušu starpā, kuri varētu mazināt ieguvumus no šā nolīguma;

PAMATODAMĀS uz savām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no PTO nolīguma un citiem daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem nolīgumiem un režīmiem, kuru puses tās ir,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.



PIRMĀ NODAĻA

MĒRĶI UN VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1.1. PANTS

Brīvās tirdzniecības zonas izveide

Atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam un GATS V pantam šā nolīguma puses ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.

1.2. PANTS

Mērķi

Šā nolīguma mērķis ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem liberalizēt un atvieglot tirdzniecību un ieguldījumus pušu starpā.

1.3. PANTS

Vispārpiemērojamas definīcijas

Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi:

“Lauksaimniecības nolīgums” ir Nolīgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Nolīgums par publisko iepirkumu” ir Nolīgums par publisko iepirkumu, kas ietverts PTO nolīguma 4. pielikumā;

“Nolīgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju” ir Nolīgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Muitas vērtējuma nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“diena” ir kalendārā diena;

“DSU” ir Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, kas ietverta PTO nolīguma 2. pielikumā;

“GATS” ir Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverta PTO nolīguma 1.B pielikumā;

“GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Harmonizētā sistēma” ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, ieskaitot visas juridiskās piezīmes un to grozījumus (turpmāk arī “HS”);

“SVF” ir Starptautiskais Valūtas fonds;

“Importa licencēšanas nolīgums” ir Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“pasākums” ir tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai prakse;

“puses fiziska persona” ir Singapūras vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais ( 1 ) saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

“Partnerības un sadarbības nolīgums” ir Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses, kas parakstīts Briselē 2018. gada 19. oktobrī;

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

“Aizsardzības pasākumu nolīgums” ir Nolīgums par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“SCM nolīgums” ir Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“SPS nolīgums” ir Nolīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“TRIPS nolīgums” ir Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.C pielikumā;

“WIPO” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

“PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija; un

“PTO nolīgums” ir 1994. gada 15. aprīļa Marrākešas Nolīgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

OTRĀ NODAĻA

VALSTS REŽĪMS UN PREČU PIEKĻUVE TIRGUM

A SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

2.1. PANTS

Mērķis

Puses saskaņā ar šo nolīgumu un atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam pakāpeniski un abpusēji liberalizē preču tirdzniecību pārejas periodā, kas sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

2.2. PANTS

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp pusēm.

2.3. PANTS

Valsts režīms

Katra puse saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, nosaka valsts režīmu, ko piemēro otras puses precēm. Tādēļ pienākumi, kas noteikti GATT 1994 III pantā, tostarp piezīmēs un papildnoteikumos, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.4. PANTS

Muitas nodoklis

Šajā nodaļā muitas nodoklis ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko uzliek, preces importējot vai eksportējot vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, ieskaitot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus, kurus piemēro minētajam importam vai eksportam.

Muitas nodoklis nav:

a) 

maksājums, kas ir līdzvērtīgs iekšējam nodoklim, kuru uzliek saskaņā ar 2.3. pantu (Valsts režīms);

b) 

nodoklis, kas uzlikts saskaņā ar trešo nodaļu (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);

c) 

nodokļi, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994 VI pantu, XVI pantu, XIX pantu, Antidempinga nolīgumu, SCM nolīgumu, Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu un DSU; un

d) 

maksa vai cits maksājums, kas uzlikts saskaņā ar 2.10. pantu (Ar importēšanu un eksportēšanu saistītas maksas un formalitātes).

2.5. PANTS

Preču klasifikācija

Preču klasifikāciju pušu savstarpējā tirdzniecībā atbilstoši HS un tās grozījumiem reglamentē katras puses attiecīgā tarifu nomenklatūra.

B SADAĻA

MUITAS NODOKĻU SAMAZINĀŠANA VAI ATCELŠANA

2.6. PANTS

Ievedmuitas nodokļu samazināšana vai atcelšana

1.  
Katra puse saskaņā ar 2.-A pielikumā ietvertajiem plāniem samazina vai atceļ savus ievedmuitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē. Šajā nodaļā “izcelsme” nozīmē preces izcelsmi, kā tā noteika saskaņā ar izcelsmes noteikumiem un pārējām prasībām, kas noteiktas šā nolīguma 1. protokolā.
2.  
Ievedmuitas nodokļu pamatlikme, kurai saskaņā ar 1. punktu piemērojami secīgi samazinājumi, ir norādīta 2.-A pielikuma plānos.
3.  
Ja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda puse samazina tās uzlikto vislielākās labvēlības (turpmāk “VL”) ievedmuitas nodokļa likmi, tad minēto likmi piemēro tad un tik ilgi, kamēr tā ir zemāka par ievedmuitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2.-A pielikuma sarakstu.
4.  
Kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši trīs gadi, pēc jebkuras puses lūguma puses apspriežas, lai apsvērtu ievedmuitas nodokļu samazināšanas un atcelšanas paātrināšanu un darbības jomas paplašināšanu. Preču tirdzniecības komitejā pieņemts pušu lēmums par šādu paātrināšanu un paplašināšanu aizstāj nodokļa likmi vai posmu kategoriju, kas noteikta, ievērojot plānus, kuri attiecas uz konkrēto preci.

2.7. PANTS

Izvedmuitas nodokļu atcelšana

Neviena puse preču eksportam uz otru pusi nesaglabā un nenosaka ne muitas nodokļus, ko uzliek, eksporta preces eksportējot vai pārdodot vai saistībā ar preču eksportēšanu vai pārdošanu, ne tādus iekšējus nodokļus uz otru pusi eksportētām precēm, kuri pārsniedz nodokļus, ko uzliek līdzīgām precēm, kuras paredzētas iekšējai pārdošanai.

2.8. PANTS

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Kad ir stājies spēkā šis nolīgums, neviena puse nepalielina spēkā esošu muitas nodokli un neievieš jaunus muitas nodokļus attiecībā uz tādas preces importu, kuras izcelsme ir otrā pusē. Šie noteikumi neliedz nevienai no pusēm pēc vienpusējas muitas nodokļa samazināšanas palielināt to līdz līmenim, kāds noteikts tās 2.-A pielikumā iekļautajā sarakstā.

C SADAĻA

NETARIFA PASĀKUMI

2.9. PANTS

Importa un eksporta ierobežojumi

1.  
Saskaņā ar GATT 1994 XI pantu, tā piezīmēm un papildnoteikumiem neviena puse nepieņem un nesaglabā ne aizliegumus, ne ierobežojumus attiecībā uz otras puses preču importu vai preču eksportu vai eksporta pārdošanu uz otras puses teritoriju. Tādēļ GATT 1994 XI pants, tostarp tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.
2.  
Pušu izpratnē pirms GATT 1994 XI panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā paredzēto pasākumu veikšanas puse, kas iecerējusi pasākumus veikt, sniedz otrai pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu. Puses var vienoties par līdzekļiem, kas nepieciešami grūtību pārvarēšanai. Ja vienošanās netiek panākta 30 dienu laikā no šādas informācijas sniegšanas, eksportētāja puse, eksportējot attiecīgo preci, var piemērot pasākumus, uz kuriem attiecas šis pants. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kuros nepieciešama tūlītēja rīcība, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, tad puse, kas paredzējusi pasākumus veikt, var nekavējoties piemērot piesardzības pasākumus, kuri nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru pusi.

2.10. PANTS

Ar importēšanu un eksportēšanu saistītas maksas un formalitātes

1.  
Katra puse saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu, tā piezīmēm un papildnoteikumiem nodrošina, lai neviena maksa un maksājums neatkarīgi no to būtības (izņemot muitas nodokļus un 2.4. panta (Muitas nodoklis) a), b) un c) punktā uzskaitītos pasākumus), kurus uzliek preču importam vai eksportam vai saistībā ar preču importu vai eksportu, nepārsniegtu sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas, kuras neaprēķina procentuāli, un lai tie netieši neaizsargātu iekšzemes preces un nenozīmētu importa vai eksporta aplikšanu ar nodokļiem fiskāliem mērķiem.
2.  
Katra puse ar oficiāli norādīta saziņās līdzekļa palīdzību, ieskaitot internetu, dara zināmas maksas un maksājumus, ko tā uzlikusi saistībā ar importu un eksportu.
3.  
Neviena puse saistībā ar otras puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes ( 2 ), tostarp ar tām saistīto maksu un maksājumu veikšanu.

2.11. PANTS

Importa un eksporta licencēšanas procedūras

1.  
Puses apstiprina savas pašreizējās tiesības un pienākumus, kas izriet no Importa licencēšanas nolīguma.
2.  

Puses ievieš un administrē importa vai eksporta licencēšanas procedūras ( 3 ) saskaņā ar:

a) 

Importa licencēšanas nolīguma 1. panta 1.–9. punktu;

b) 

Importa licencēšanas nolīguma 2. pantu;

c) 

Importa licencēšanas nolīguma 3. pantu.

Tādēļ šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie noteikumi tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Minētos noteikumus puses piemēro mutatis mutandis visām eksporta licencēšanas procedūrām.

3.  
Katra puse nodrošina, lai visas eksporta licencēšanas procedūras piemērotu neitrāli un administrētu taisnīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami.
4.  
Katra puse pieņem vai saglabā licencēšanas procedūras kā nosacījumu, lai importētu puses teritorijā vai eksportētu no tās otras puses teritorijā, ja administratīvā mērķa sasniegšanai nav reāli iespējamas citas piemērotas procedūras.
5.  
Neviena puse nepieņem un nesaglabā neautomātiskas importa vai eksporta licencēšanas procedūras, ja vien tās nav nepieciešamas, lai īstenotu ar šo nolīgumu saderīgu pasākumu. Puse, kas pieņem neautomātiskas licencēšanas procedūras, skaidri norāda, kurš pasākums tiek īstenots ar šādu licencēšanas procedūru.
6.  
Puse, kas ievieš eksporta licencēšanas procedūras vai izmaiņas šajā procedūrās, 60 dienas pirms šo procedūru publiskošanas paziņo par tām Preču tirdzniecības komitejai. Paziņojot par procedūrām, tiek sniegta Importa licencēšanas nolīguma 5. pantā prasītā informācija.
7.  
Puse 60 dienu laikā atbild uz otras puses jautājumiem par licencēšanas procedūrām, ko plāno pieņemt vai ir pieņēmusi vai saglabājusi puse, kurai adresēts informācijas lūgums, kā arī par importa vai eksporta licenču piešķiršanas un/vai izsniegšanas kritērijiem.

2.12. PANTS

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

1.  
Puses apstiprina savas pašreizējās tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 XVII panta, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem un Vienošanās par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XVII panta interpretāciju, kas ietverta PTO nolīguma 1.-A pielikumā un ar šo mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.
2.  
Katra puse var pieprasīt informāciju no otras puses, kā paredzēts GATT 1994 XVII panta 4. punkta c) un d) apakšpunktā.

2.13. PANTS

Nozares netarifa pasākumu atcelšana

1.  
Puses uzņemas papildu saistības attiecībā uz nozarei specifiskiem netarifa pasākumiem, kas attiecas uz precēm, kā izklāstīts 2.-B un 2.-C pielikumā (turpmāk “nozaru pielikumi”). Tādēļ, pieņemot lēmumu Preču tirdzniecības komitejā, var grozīt nozaru pielikumus.
2.  
Pēc vienas puses lūguma puses ved sarunas, lai attiecībā uz nozarei specifiskiem netarifa pasākumiem, kurus piemēro precēm, paplašinātu savu saistību darbības jomu.

D SADAĻA

ĪPAŠI IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

2.14. PANTS

Vispārīgi izņēmumi

1.  
Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz veikt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XX pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, kas mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.
2.  
Pušu izpratnē pirms jebkādu GATT 1994 XX panta i) un j) punktā paredzēto pasākumu veikšanas eksportētāja puse, kas plāno veikt pasākumus, sniedz otrai pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu pusēm pieņemamu risinājumu. Puses var vienoties par līdzekļiem, kas nepieciešami grūtību pārvarēšanai. Ja 30 dienu laikā netiek panākta vienošanās, tad eksportētāja puse, eksportējot attiecīgo preci, var piemērot pasākumus, uz kuriem attiecas šis pants. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kuros nepieciešama tūlītēja rīcība, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, tad puse, kas paredzējusi pasākumus veikt, var nekavējoties piemērot piesardzības pasākumus, kuri nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru pusi.

E SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

2.15. PANTS

Preču tirdzniecības komiteja

1.  
Preču tirdzniecības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), sanāk pēc kādas puses vai Tirdzniecības komitejas lūguma, lai izskatītu jautājumus, kuri radušies saistībā ar šo nodaļu, un komitejā ir pušu pārstāvji.
2.  

Komitejas funkcijas ir šādas:

a) 

uzraudzīt šīs nodaļas un 2.-A, 2.-B un 2.-C pielikuma īstenošanu;

b) 

veicināt preču tirdzniecību starp pusēm, tostarp apspriežoties par tarifu atcelšanas paātrināšanu un tarifu atcelšanas darbības jomas paplašināšanu, un saistību paplašināšanu attiecībā uz netarifa pasākumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un par citiem attiecīgiem jautājumiem; šādas apspriešanās rezultātā komiteja, pieņemot lēmumu, var pēc vajadzības grozīt vai paplašināt 2.-A, 2.-B un 2.-C pielikumu; un

c) 

risināt ar tarifa un netarifa pasākumiem saistītus jautājumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību pušu starpā, un pēc vajadzības iesniegt šādus jautājumus izskatīšanai Tirdzniecības komitejā.

TREŠĀ NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

A SADAĻA

ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

3.1. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.  
Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 VI panta, Antidempinga nolīguma un SCM nolīguma, un piemēro antidempinga un kompensācijas pasākumus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
2.  

Puses, atzīdamas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumus iespējams izmantot ļaunprātīgi, lai ierobežotu tirdzniecību, vienojas, ka:

a) 

šādi pasākumi būtu jāizmanto pilnīgā saskaņā ar attiecīgajām PTO prasībām, un to pamatā vajadzētu būt taisnīgai un pārredzamai sistēmai un

b) 

būtu rūpīgi jāizvērtē tās puses intereses, pret kuru šādu pasākumu nosaka.

3.  
Šajā sadaļā preču izcelsmi nosaka saskaņā ar pušu nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem.

3.2. PANTS

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.  
Kad puses kompetentās iestādes ir saņēmušas pienācīgi noformētu antidempinga pieteikumu, kas attiecas uz importu no otras puses, un ne vēlāk kā 15 dienas pirms izmeklēšanas sākšanas attiecīgā puse rakstiski paziņo otrai pusei, ka ir saņēmusi pieteikumu.
2.  
Kad puses kompetentās iestādes ir saņēmušas pienācīgi noformētu kompensācijas maksājuma pieteikumu, kas attiecas uz importu no otras puses, un ne vēlāk kā 15 dienas pirms izmeklēšanas sākšanas attiecīgā puse rakstiski paziņo otrai pusei, ka ir saņēmusi pieteikumu, un nodrošina iespēju otrai pusei apspriesties par pieteikumu ar tās kompetentajām iestādēm, lai precizētu faktus un panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Pēc tam puses cenšas iespējami drīz sarīkot šādu apspriešanos.
3.  
Abas puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un katrā ziņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un saturīgu visu to būtisko faktu un apsvērumu izpaušanu, uz kuru pamata pieņemts lēmums piemērot šos pasākumus. Tas neskar Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SCM nolīguma 12.4. pantu. Informāciju izpauž rakstiski, un ieinteresētajām personām piešķir pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai.
4.  
Visām ieinteresētajām personām dod iespēju tikt uzklausītām, lai tās varētu paust viedokli tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmeklēšanās.

3.3. PANTS

Mazākā maksājuma noteikums

Ja puse nolemj noteikt antidempinga vai kompensācijas maksājumu, tad šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga vai kompensējamo subsīdiju starpību, un tam vajadzētu būt mazākam par minēto starpību, ja šāds mazākais maksājums ir pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3.4. PANTS

Sabiedrības interešu ievērošana

Neviena puse nepiemēro antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz informāciju, kas darīta pieejama izmeklēšanā, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, ņem vērā stāvokli iekšzemes ražošanas nozarē, importētājus un to pārstāvības apvienības, reprezentatīvus lietotājus un patērētāju pārstāvības organizācijas, ciktāl tie izmeklēšanas iestādēm snieguši attiecīgu informāciju.

3.5. PANTS

Divpusējās strīdu izšķiršanas un mediācijas mehānisma nepiemērošana

Uz šīs sadaļas noteikumiem neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitā nodaļa (Mediācijas mehānisms).

B SADAĻA

GLOBĀLIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

3.6. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.  
Katra puse saglabā savas tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 XIX panta, Aizsardzības pasākumu nolīguma un Lauksaimniecības nolīguma 5. panta. Ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi, šis nolīgums pusēm nepiešķir papildu tiesības un neuzliek papildu pienākumus attiecībā uz darbībām, ko veic, ievērojot GATT 1994 XIX pantu un Aizsardzības pasākumu nolīgumu.
2.  

Neviena puse nepiemēro vienlaicīgi attiecībā uz vienu un to pašu preci:

a) 

divpusēju aizsardzības pasākumu; un

b) 

pasākumu, uz kuru attiecas GATT 1994 XIX pants un Aizsardzības pasākumu nolīgums.

3.  
Šajā sadaļā preču izcelsmi nosaka saskaņā ar pušu nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem.

3.7. PANTS

Pārredzamība

1.  
Neatkarīgi no 3.6. panta (Vispārīgi noteikumi), ja otra puse to pieprasa un ar noteikumu, ka tai ir būtiska interese, tad puse, kas sāk aizsardzības izmeklēšanu vai plāno veikt aizsardzības pasākumus, nekavējoties, vismaz septiņas dienas pirms pasākumu sākšanas vai noteikšanas, sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kuras dēļ sākta aizsardzības izmeklēšana vai noteikti aizsardzības pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā par izmeklēšanas pagaidu konstatējumiem un galīgajiem konstatējumiem. Tas neskar Aizsardzības pasākumu nolīguma 3.2. pantu.
2.  
Nosakot aizsardzības pasākumus, puses cenšas tos piemērot tā, lai vismazāk ietekmētu to divpusējo tirdzniecību.
3.  
Šā panta 2. punktā, ja puse uzskata, ka ir izpildītas tiesību aktu prasības galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanai, un plāno piemērot šādus pasākumus, tā paziņo to otrai pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā no paziņošanas nav panākts apmierinošs risinājums, tad importētāja puse var pieņemt galīgos aizsardzības pasākumus. Lai apmainītos ar uzskatiem par 1. punktā minēto informāciju, būtu jāpiedāvā otrai pusei iespēja apspriesties.

3.8. PANTS

Divpusējās strīdu izšķiršanas un mediācijas mehānisma nepiemērošana

Uz šīs sadaļas noteikumiem neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitā nodaļa (Mediācijas mehānisms).

C SADAĻA

DIVPUSĒJO AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU KLAUZULA

3.9. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a) 

terminus “nopietns kaitējums” un “nopietna kaitējuma draudi” lieto Aizsardzības pasākumu nolīguma 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē un šajā nolūkā Aizsardzības pasākumu nolīguma 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu; un

b) 

“pārejas periods” ir desmit gadu periods no šā nolīguma stāšanās spēkā.

3.10. PANTS

Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana

1.  
Ja pēc tam, kad muitas nodoklis ir samazināts vai atcelts atbilstoši šim nolīgumam, kādas puses noteiktas izcelsmes preces tiek importētas otras puses teritorijā palielinātos daudzumus absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanas apjomu un ar tādiem nosacījumiem, ka izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, tad saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām un tikai pārejas periodā importētāja puse var pieņemt 2. punktā paredzētos pasākumus.
2.  

Importētāja puse var veikt divpusēju aizsardzības pasākumu, ar kuru:

a) 

aptur 2.-A pielikumā paredzētā attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmāku samazināšanu vai

b) 

palielina muitas nodokli precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem lielumiem:

i) 

vislielākās labvēlības muitas nodokļa likme precei, kura ir spēkā pasākuma veikšanas laikā; vai

ii) 

muitas nodokļa bāzes likmi, kura precizēta plānos, kas, ievērojot 2.6. panta (Importa muitas nodokļu samazināšana vai atcelšana) 2. punktu, iekļauti 2.-A pielikumā.

3.11. PANTS

Nosacījumi un ierobežojumi

1.  

Puse rakstiski informē otru pusi par 2. punktā aprakstītās izmeklēšanas sākšanu un iespējami drīz pirms divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas apspriežas ar otru pusi, lai:

a) 

izskatītu informāciju, kas gūta izmeklēšanā, un to, vai šā panta nosacījumi ir izpildīti;

b) 

apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un tā piemērotību, ņemot vērā šīs sadaļas mērķus, likvidēt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei vai šāda kaitējuma draudus, kuru izraisījis importa pieaugums, kas minēts 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) 1. punktā; un

c) 

apmainītos ar sākotnējiem viedokļiem par kompensāciju, kā izklāstīts 3.13. pantā (Kompensācija).

2.  
Puse piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu tikai pēc tam, kad tās kompetentās iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar Aizsardzības pasākumu nolīguma 3. pantu, 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu. Šajā nolūkā Aizsardzības pasākumu nolīguma 3. pants, 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.
3.  
Noteikšana, kas minēta 3.10. pantā (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana), netiek veikta, ja izmeklēšana ar objektīviem pierādījumiem neatklāj, ka starp palielinātiem importa apjomiem no otras puses un nopietno kaitējumu vai tā draudiem pastāv cēloņsakarība. Šajā sakarībā pienācīgi ņem vērā citus faktorus, ieskaitot tā paša ražojuma importu no citām valstīm.
4.  
Katra puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pabeidz šādu izmeklēšanu viena gada laikā no tās sākšanas dienas.
5.  

Neviena puse nepiemēro 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) 1. punktā minētu divpusēju aizsardzības pasākumu:

a) 

kas pārsniedz apjomu un laiku, kas var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un atvieglotu situācijas labošanu;

b) 

laikposmā, kas ilgāks par diviem gadiem, izņemot gadījumus, kad šo laikposmu var pagarināt vēl līdz diviem gadiem, ja importētājas puses kompetentās iestādes saskaņā ar šajā pantā noteiktajām procedūrām noteic, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un lai atvieglotu situācijas labošanu, un ja ir gūti pierādījumi, ka situācija nozarē uzlabojas, ar nosacījumu, ka kopējais aizsardzības pasākuma piemērošanas laiks, ieskaitot sākotnējās piemērošanas periodu un tā pagarinājumu, nepārsniedz četrus gadus; vai

c) 

pēc pārejas perioda beigām, izņemot gadījumus, kad otra puse tam ir piekritusi.

6.  
Pārejas periodā pasākumus atkārtoti nepiemēro tās pašas preces importam, ja vien nav beidzies laikposms, kas atbilst pusei no perioda, kurā iepriekš piemērots aizsardzības pasākums. Tādā gadījumā nepiemēro 3.13. panta (Kompensācija) 3. punktu.
7.  
Kad puse izbeidz divpusēju aizsardzības pasākumu, tad piemēro muitas nodokļa likmi, kas būtu spēkā saskaņā ar 2.-A pielikumā iekļauto puses sarakstu, ja pasākums nebūtu īstenots.

3.12. PANTS

Pagaidu pasākumi

1.  
Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās varētu kaitēt tādā mērā, ka to būtu grūti labot, un ja ir provizoriski noteikti skaidri pierādījumi, ka otras puses izcelsmes preču imports ir palielinājies, jo samazināts vai atcelts muitas nodoklis, uz kuru attiecas šis nolīgums, un ka šis imports izraisa nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei vai šāda kaitējuma draudus, puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kuru laikā puse ievēro 3.11. panta (Nosacījumi un ierobežojumi) 2. un 3. punkta prasības. Puse nekavējoties atmaksā tarifa palielinājumu, ja 3.11. panta (Nosacījumi un ierobežojumi) 2. punktā aprakstītajā izmeklēšanā netiek konstatēts, ka ir izpildītas 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) prasības. Pagaidu pasākuma ilgumu ieskaita 3.11. panta (Nosacījumi un ierobežojumi) 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajā periodā.
2.  
Ja puse saskaņā ar šo pantu veic pagaidu pasākumu, tā pirms šāda pasākuma veikšanas rakstiski informē otru pusi un sāk apspriešanos ar otru pusi tūlīt pēc tam, kad veikts šāds pasākums.

3.13. PANTS

Kompensācija

1.  
Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, apspriežas ar otru pusi, lai ar to vienotos par atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju koncesiju veidā, kam pēc būtības ir līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību vai koncesiju veidā, kas ir līdzvērtīgas gaidāmajiem nodokļiem, ko nodrošinās aizsardzības pasākuma īstenošana. Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, nodrošina iespēju veikt šādu apspriešanos ne vēlāk kā 30 dienas no divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas.
2.  
Ja 30 dienu laikā no 1. punktā noteiktās apspriešanās sākuma netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, puse, uz kuras precēm attiecas aizsardzības pasākums, var apturēt pēc būtības līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu pusei, kas piemēro aizsardzības pasākumu. Vismaz 30 dienas pirms šajā punktā minēto koncesiju apturēšanas eksportētāja puse rakstiski informē otru pusi.
3.  
Ja aizsardzības pasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem, divpusējā aizsardzības pasākuma pirmo 24 mēnešu piemērošanas laikā 2. punktā minētās apturēšanas tiesības īstenot nevar.

CETURTĀ NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

4.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot un palielināt preču tirdzniecību pušu starpā, nodrošinot satvaru nevajadzīgu tirdzniecības šķēršļu prevencijai, identificēšanai un likvidēšanai TBT nolīguma darbības jomā.

4.2. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.  
Šī nodaļa neatkarīgi no preču izcelsmes attiecas uz TBT nolīguma 1. pielikumā definēto standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp pusēm.
2.  

Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz:

a) 

iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valsts institūcijas savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām; vai

b) 

SPS nolīguma A pielikumā definētajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šā nolīguma piektā nodaļa.

3.  
Šajā nodaļā piemēro TBT nolīguma 1. pielikuma definīcijas.

4.3. PANTS

TBT nolīguma apstiprināšana

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus vienai pret otru, kuri izriet no TBT nolīguma, kas mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

4.4. PANTS

Sadarbība

1.  
Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā ar nolūku uzlabot savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un atvieglot piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem.
2.  

Puses cenšas apzināt un izstrādāt iniciatīvas sadarbībai regulējuma jomā, kuras būtu piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm un kuras cita starpā var būt:

a) 

informācijas un pieredzes apmaiņa par tehnisko noteikumu sagatavošanu un piemērošanu un labas regulējuma prakses izmantošanu;

b) 

attiecīgos gadījumos tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru vienkāršošana;

c) 

izvairīšanās no nevajadzīgi atšķirīgas pieejas tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un tiekšanās pēc iespējamas tehnisko noteikumu tuvināšanas vai pielāgošanas starptautiskajiem standartiem;

d) 

attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertifikāciju un akreditāciju atbildīgo publisko vai privāto institūciju sadarbības veicināšana;

e) 

efektīvas regulējuma iestāžu mijiedarbības nodrošināšana nacionālā, reģiona un starptautiskā līmenī, piemēram, pusei nododot izmeklēšanu attiecīgai regulējuma iestādei; un

f) 

informācijas apmaiņa par norisēm būtiskos, reģionālos un daudzpusējos forumos, kas saistīti ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

3.  
Ja tiek lūgts, puse pienācīgi izskata otras puses izteiktos tādas sadarbības piedāvājumus, uz kuru attiecas šīs nodaļas noteikumi.

4.5. PANTS

Standarti

1.  
Puses apstiprina savus pienākumus, kas izriet no TBT nolīguma 4.1. punkta, nodrošināt, ka to standartizācijas institūcijas akceptē un izpilda TBT nolīguma 3. pielikumā ietverto Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses kodeksu.
2.  
Lai iespējami plaši harmonizētu standartus, katra puse mudina savas standartizācijas institūcijas, kā arī reģionālās standartizācijas institūcijas, kurās tās vai to standartizācijas institūcijas ir locekles, sadarboties ar attiecīgajām otras puses standartizācijas institūcijām starptautiskās standartizācijas darbībās.
3.  

Puses apņemas apmainīties ar informāciju par:

a) 

standartu izmantošanu tehnisko noteikumu atbalstam;

b) 

visiem otras puses standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskie standarti vai reģionālie standarti izmantoti par pamatu valsts standartiem; un

c) 

sadarbības nolīgumiem, ko katra puse īstenojusi standartizācijas jomā, ja šo informāciju var darīt atklātībā pieejamu.

4.6. PANTS

Tehniskie noteikumi

Puses apņemas izmantot labu regulējuma praksi attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā paredzēts TBT nolīgumā, tostarp:

a) 

tehnisko noteikumu izstrādē cita starpā izvērtēt paredzēto tehnisko noteikumu ietekmi un pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, ar ko var sasniegt puses leģitīmos mērķus;

b) 

saderīgi ar TBT nolīguma 2.4. punktu un iespējami maksimāli izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti leģitīmo mērķu sasniegšanai būtu nelietderīgs vai nepiemērots līdzeklis; ja starptautiskie standarti nav izmantoti par pamatu, pēc lūguma izskaidrot otrai pusei iemeslus, kāpēc šādi standarti uzskatīti par nepiemērotiem vai nelietderīgiem mērķa sasniegšanai; un

c) 

saderīgi ar TBT nolīguma 2.8. punktu un attiecīgos gadījumos precizēt tehniskos noteikumus, kuru pamatā ir ražojumam noteiktās prasības veiktspējas, nevis konstrukcijas vai parametru apraksta ziņā.

4.7. PANTS

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.  

Puses atzīst, ka pastāv daudzi un dažādi mehānismi, kā atvieglot atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu akceptēšanu, tostarp:

a) 

importētājas puses paļaušanās uz piegādātāja atbilstības deklarāciju;

b) 

nolīgumi par atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu savstarpēju akceptēšanu attiecībā uz īpašiem tehniskajiem noteikumiem, ko īsteno otras puses teritorijā esošas institūcijas;

c) 

akreditācijas procedūru izmantošana ar mērķi kvalificēt atbilstības novērtēšanas institūcijas;

d) 

valdības veikta atbilstības novērtēšanas institūciju, arī otras puses teritorijā esošu, norīkošana;

e) 

otras puses teritorijā veiktu atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu atzīšana;

f) 

brīvprātīgas vienošanās starp atbilstības novērtēšanas institūcijām katras puses attiecīgajā teritorijā; un

g) 

tādu reģionālu un starptautisku daudzpusēju atzīšanas nolīgumu un režīmu izmantošana, kuros šā nolīguma puses ir puses.

2.  

Jo īpaši ņemot vērā minētos apsvērumus, puses:

a) 

pastiprina informācijas apmaiņu attiecībā uz šiem un citiem mehānismiem, lai atvieglotu atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanu;

b) 

apmainās ar informāciju par kritērijiem, kas izmantoti, lai atlasītu piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras konkrētiem ražojumiem, un atbilstoši TBT nolīguma 5.1.2. punktam nosaka, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, kā vajadzīgs, lai importētājai pusei dotu pienācīgu pārliecību par to, ka ražojumi atbilst piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, ņemot vērā riskus, ko varētu izraisīt neatbilstība;

c) 

apmainās ar informāciju par akreditācijas politiku un izvērtē, kā iespējami labi izmantot starptautiskos akreditācijas standartus un iespējami labi izmantot starptautiskos nolīgumus, kuros iesaistītas pušu akreditācijas institūcijas, piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbība un Starptautiskais Akreditācijas forums; un

d) 

nodrošina, lai tad, ja atbilstības novērtēšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai ražojumu laistu tirgū, puse ir pilnvarojusi veikt divas vai vairāk atbilstības novērtēšanas institūcijas, ekonomikas dalībnieki varētu izvēlēties starp tām.

3.  
Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus, kas izriet no TBT nolīguma 5.2.5. punkta, kurā noteikts, ka maksa par importēto ražojumu obligāto atbilstības novērtēšanu ir līdzvērtīga maksai, kuru nosaka, veicot valsts vai citu valstu izcelsmes līdzīgu ražojumu atbilstības novērtēšanu, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas radušās tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēja ražotne un atbilstības novērtēšanas institūcija atrodas dažādās vietās.
4.  
Pēc ikvienas puses lūguma puses var nolemt sākt apspriešanos ar mērķi izstrādāt nozares iniciatīvas attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūru izmatošanu vai atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas atvieglošanu attiecīgās nozarēs. Pusei, kas iesniedz lūgumu, tas būtu jāpamato ar attiecīgu informāciju par to, kā šī nozares iniciatīva atvieglotu pušu savstarpējo tirdzniecību. Apspriežoties var izskatīt visus 1. punktā aprakstītos mehānismus. Ja puse noraida šādu otras puses lūgumu, tā, saņēmusi attiecīgu lūgumu, izskaidro noraidījuma iemeslus.

4.8. PANTS

Pārredzamība

Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus nodrošināt pārredzamību, kuri izriet no TBT nolīguma, attiecībā uz standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu un vienojas:

a) 

ja daļa no tehnisko noteikumu izstrādes procesa ir atvērta sabiedriskajai apspriešanai — ņemt vērā otras puses viedokli un bez diskriminācijas nodrošināt otrai pusei un tās ieinteresētajām personām samērīgas iespējas izteikt piezīmes;

b) 

veicot informēšanu saskaņā ar TBT 2.9. punktu — pēc otras puses informēšanas atvēlēt vismaz sešdesmit dienas, kurās sniegt rakstiskas piezīmes par priekšlikumu, un, ja iespējams, pienācīgi izvērtēt pamatotus lūgumus pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu;

c) 

no tehnisko noteikumu publiskošanas līdz to spēkā stāšanās dienai otras puses ekonomikas dalībniekiem atvēlēt pietiekamu pielāgošanās laiku, izņemot gadījumus, kad rodas vai var rasties steidzami risināmas problēmas saistībā ar drošību, veselību, vides aizsardzību vai valsts drošību; un

d) 

darīt pieejamu otrai pusei vai tās ekonomikas dalībniekiem attiecīgu informāciju (piemēram, publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ja tāda ir) par spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un attiecīgā gadījumā un ja informācija ir pieejama, saņēmusi attiecīgu lūgumu, bez nepamatotas kavēšanās — sniegt rakstiskus norādījumus par atbilstību tās tehniskajiem noteikumiem.

4.9. PANTS

Tirgus uzraudzība

Puses apņemas apmainīties ar informāciju par tirgus uzraudzību un izpildes darbībām.

4.10. PANTS

Marķēšana un etiķetēšana

1.  
Puses ņem vērā, ka saskaņā ar TBT nolīguma 1. pielikuma 1. punktu tehniskie noteikumi var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām, un vienojas, ja to tehniskie noteikumi paredz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu, nodrošināt, lai šādi noteikumi netiktu sagatavoti ar mērķi izveidot nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai vai arī neizraisītu šādas sekas, un lai šādi noteikumi neierobežotu tirdzniecību vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu kādu leģitīmu mērķi, kas minēts TBT nolīguma 2.2. pantā.
2.  

Puses vienojas, ka tad, ja kāda puse pieprasa ražojumus obligāti marķēt vai etiķetēt:

a) 

attiecīgā puse cenšas noteikt tikai tādas prasības, kas ir būtiskas ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai ir būtiskas, lai norādītu, ka ražojums atbilst obligātajām prasībām;

b) 

attiecīgā puse var precizēt, kāda informācija sniedzama uz etiķetes, un var prasīt atbilstību konkrētām regulējuma prasībām par etiķetes piestiprināšanu, taču kā priekšnosacījumu ražojumu pārdošanai savā tirgū neprasa etiķetes un marķējumus iepriekš apstiprināt vai sertificēt, ja vien tas netiek atzīts par nepieciešamu, ņemot vērā ar ražojumu saistīto risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai;

c) 

ja attiecīgā puse pieprasa, lai ekonomikas dalībnieki izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā nodrošina, lai attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem nepamatotas kavēšanās un diskriminācijas tiktu piešķirti šādi numuri;

d) 

ar noteikumu, ka turpmāk minētais nav maldinošs, pretrunīgs vai neskaidrs attiecībā uz informāciju, kas tiek pieprasīta preču importētājā pusē, attiecīgā puse atļauj ražojumu marķējumā vai etiķetējumā izmantot:

i) 

informāciju citās valodās papildus informācijai tajā valodā, ko pieprasa preču importētāja puse;

ii) 

starptautiski akceptētas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus; un

iii) 

informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču importētājā pusē;

e) 

attiecīgā puse akceptē, ka attiecīgā gadījumā etiķetēšana, tostarp atkārtota etiķetēšana vai etiķetes labošana var tikt veikta apstiprinātās telpās (piemēram, importēšanas vietas muitas noliktavā)importētājas puses teritorijā pirms ražojumu izplata un pārdod, kā alternatīva etiķetēšanai izcelsmes vietā, ja vien šāda etiķetēšana izcelsmes vietā netiek prasīta sabiedrības veselības vai drošuma dēļ; un

f) 

ja attiecīgā puse uzskata, ka tādējādi netiek apdraudēti TBT nolīguma leģitīmie mērķi, tā cenšas akceptēt nepastāvīgās vai noņemamās etiķetes vai marķējumu, vai etiķetējumu, kas ietverts pavaddokumentācijā, nevis fiziski piestiprinātas ražojumam.

3.  
Neskarot pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no PTO nolīguma, 2. punktu piemēro lauksaimniecības produktiem, rūpniecības ražojumiem un pārstrādātiem lauksaimniecības pārtikas produktiem, ieskaitot dzērienus un alkoholiskus šķidrumus.

4.11. PANTS

Kontaktpunkti

Saskaņā ar 13.4. punktu (Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti) norīkoto kontaktpunktu funkcijas ir šādas:

a) 

šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzība;

b) 

ātra ikvienas otras puses paziņotas ar standartu, tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai izpildi saistītas problēmas izskatīšana;

c) 

sadarbības veicināšana standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādes un uzlabošanas jomā;

d) 

informācijas apmaiņa par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

e) 

attiecīgu sadarbības pasākumu atvieglošana saskaņā ar 4.4. panta (Sadarbība) 2. punktu un

f) 

ad hoc darba grupu izveides organizēšana pēc jebkuras puses lūguma ar mērķi apzināt veidus, kā atvieglot pušu savstarpējo tirdzniecību.

4.12. PANTS

Nobeiguma noteikumi

1.  
Preču tirdzniecības komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), var apspriest ikvienu īstenošanas pasākumu, kas saistīts ar šo nodaļu. Puses, pieņemot lēmumu minētajā komitejā, var pieņemt īstenošanas pasākumus, kas šajā sakarībā vajadzīgi.
2.  
Puses ir uzņēmušās papildu saistības attiecībā uz nozarei specifiskiem netarifa pasākumiem precēm, kā izklāstīts 4-A pielikumā un tā papildinājumos.

PIEKTĀ NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

5.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a) 

aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību pušu attiecīgajās teritorijās, vienlaikus atvieglojot pušu savstarpējo tirdzniecību sanitāro un fitosanitāro pasākumu (turpmāk “SFS pasākumi”) jomā;

b) 

sadarboties SPS nolīguma turpmākā īstenošanā un

c) 

nodrošināt līdzekļus, ar kuriem uzlabot saziņu, sadarbību un ar SFS pasākumu īstenošanu saistītu jautājumu izšķiršanu, kas skar pušu savstarpējo tirdzniecību.

5.2. PANTS

Darbības joma

1.  
Šī nodaļa attiecas uz visiem puses SFS pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt pušu savstarpējo tirdzniecību.
2.  
Šī nodaļa attiecas arī uz pušu savstarpējo sadarbību ar dzīvnieku labturību saistītos jautājumos, kas ir savstarpēju interešu jomā.
3.  
Neviens šīs nodaļas noteikums neskar pušu tiesības, kas izriet no TBT nolīguma attiecībā uz pasākumiem, kuri neietilpst šīs nodaļas darbības jomā.

5.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) 

tiek piemērotas SPS nolīguma A pielikumā ietvertās definīcijas; un

b) 

puses var vienoties par citām definīcijām, ko izmantot šīs nodaļas piemērošanai, ņemot vērā attiecīgu starptautisku organizāciju, kā Pārtikas kodeksa komisijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk “OIE”) un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (turpmāk “IPPC”) glosārijus un definīcijas.

5.4. PANTS

Tiesības un pienākumi

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no SPS nolīguma.

5.5. PANTS

Kompetentās iestādes

Pušu kompetentās iestādes, kas atbild par šīs nodaļas īstenošanu, ir uzskaitītas 5.-A pielikumā. Puses savstarpēji apmainās ar informāciju par jebkādām šo kompetento iestāžu izmaiņām.

5.6. PANTS

Vispārīgi principi

Īstenojot šo nodaļu, puses:

a) 

nodrošina SFS pasākumu saderību ar SPS nolīguma 3. pantā noteiktajiem principiem;

b) 

neizmanto SFS pasākumus, lai radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai;

c) 

nodrošina šajā nodaļā noteikto procedūru īstenošanu un pabeigšanu bez nepamatotas kavēšanas un to, ka šādas procedūras netiek piemērotas tādā veidā, ka tās varētu izraisīt patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otru pusi vienādos vai līdzīgos apstākļos; un

d) 

neizmanto ne c) punktā minētās procedūras, ne papildu informācijas lūgumus, lai bez zinātniska un tehniska pamatojuma aizkavētu piekļuvi saviem attiecīgajiem tirgiem.

5.7. PANTS

Prasības importam

1.  
Puses prasības importam attiecas uz visu otras puses teritoriju.
2.  
Eksportētāja puse nodrošina, ka uz importētāju pusi eksportētie ražojumi atbilst importētājas puses sanitārajām un fitosanitārajām prasībām.
3.  
Importētāja puse nodrošina, lai prasības, ko tā noteikusi importam, proporcionāli un nediskriminējoši piemērotu ražojumiem, ko importē no eksportētājas puses.
4.  
Maksas, kas noteiktas par procedūrām attiecībā uz ražojumiem, ko importē no eksportētājas puses, atbilst maksām, ko iekasē attiecībā uz līdzīgiem iekšzemes ražojumiem, un nepārsniedz pakalpojuma faktiskās izmaksas.
5.  
Lai īstenotu SFS pasākumu, importētājai pusei ir tiesības veikt importa pārbaudes ražojumiem, ko importē no eksportētājas puses.
6.  
Ražojumiem, kurus importē no eksportētājas puses, veikto importa pārbaužu pamatā ir sanitārais un fitosanitārais risks, kas saistīts ar šādu importu. Tās veic bez nepamatotas kavēšanās un minimāli ietekmējot pušu savstarpējo tirdzniecību.
7.  
Importētāja puse eksportētājai pusei pēc lūguma dara pieejamu informāciju par eksportētājas puses ražojumiem veikto importa pārbaužu biežumu. Importētāja puse attiecīgā gadījumā var mainīt fizisko pārbaužu biežumu attiecībā uz sūtījumiem, ja tā liek rīkoties: i) verifikācijas, ii) importa pārbaudes vai iii) pušu savstarpēja vienošanās (arī pēc apspriešanās, kas paredzētas šajā nodaļā).
8.  
Ja importa pārbaudes atklāj, ka ražojumi neatbilst attiecīgajām importētājas puses noteiktajām prasībām importam, rīcība, kuru veic importētāja puse, ir proporcionāla sanitārajam un fitosanitārajam riskam, kas saistīts ar neatbilstoša ražojuma importu.

5.8. PANTS

Verifikācijas

1.  

Lai rastu un saglabātu pārliecību par to, ka šī nodaļa tiek īstenota efektīvi, importētājai pusei ir tiesības jebkurā laikā veikt verifikācijas, ieskaitot:

a) 

veicot verifikācijas apmeklējumus eksportētājā pusē, kuru mērķis ir pārbaudīt visu eksportētājas puses kompetento iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu vai tās daļu saskaņā ar Pārtikas kodeksa komisijas, OIE un IPPC attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem; un

b) 

pieprasot eksportētājai pusei sniegt informāciju par tās inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu un saskaņā ar šo sistēmu veikto pārbaužu rezultātu iegūšanu.

2.  
Importētāja puse eksportētājai pusei dara zināmus saskaņā ar 1. punktu veikto verifikāciju rezultātus un secinājumus. Importētāja puse šos rezultātus dara pieejamus atklātībai.
3.  
Ja importētāja puse izlemj veikt verifikācijas apmeklējumu eksportētājā pusē, tad importētāja puse paziņo eksportētājai pusei par šo apmeklējumu vismaz 60 kalendārās dienas pirms plānotā verifikācijas apmeklējuma, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, kad puses vienojas citādi. Puses vienojas par izmaiņām šādā apmeklējumā.
4.  
Izmaksas, kas radušās, verificējot visas eksportētājas puses kompetento iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmas vai to daļu, un izmaksas, kas radušās veicot jebkādas atsevišķu uzņēmumu inspekcijas, sedz importētāja puse.
5.  
Importētāja puse 60 kalendāro dienu laikā rakstiski sniedz informāciju par verifikāciju eksportētājā pusē. Eksportētājai pusei ir 45 dienas, kurās sniegt piezīmes par šo informāciju. Eksportētājas puses piezīmes pievieno galīgajam rezultātu dokumentam vai attiecīgos gadījumos iekļauj tajā.
6.  
Neatkarīgi no 5. punkta, ja verifikācijas gaitā ir konstatēts nozīmīgs risks cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, importētāja puse iespējami drīz un katrā ziņā desmit kalendāro dienu laikā no verifikācijas beigām informē eksportētāju pusi.

5.9. PANTS

Tirdzniecības atvieglošana

1.  

Ja importētāja puse prasa verifikācijas apmeklējumu uz vietas, lai atļautu konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu no eksportētājas puses, tad piemēro šādus noteikumus:

a) 

Verifikācijā saskaņā ar 5.8. pants (Verifikācijas) novērtē eksportētājas puses inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu un pēc lūguma ņem vērā visu attiecīgo rakstisko informāciju, ko sniegusi eksportētāja puse.

b) 

Ja inspicēšanas un sertificēšanas sistēmas verifikācijā gūti apmierinoši rezultāti, tad importētāja puse rakstiski informē eksportētāju pusi, ka verifikācijas rezultāti ir pozitīvi. Šādā gadījumā sniegtajā informācijā var ietvert to, ka importētāja puse ir atļāvusi vai atļaus konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju ražojumu importu.

c) 

Ja inspicēšanas un sertificēšanas sistēmas verifikācijā nav gūti apmierinoši rezultāti, tad importētāja puse rakstiski informē eksportētāju pusi par verifikācijas rezultātu. Šādā gadījumā sniegtajā informācijā var ietvert vienu no šādiem elementiem:

i) 

paziņojumu par nosacījumiem, ieskaitot tos, kas saistīti ar eksportētājas puses inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu, kuri eksportētājai pusei vēl jāievieš, lai importētāja puse varētu atļaut konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu;

ii) 

norādi uz faktu, ka konkrētiem dzīvnieku izcelsmes ražojumu uzņēmumiem var atļaut veikt eksportu uz importētāju pusi, ja nodrošināta atbilstība attiecīgajām 5.7. pantā (Prasības importam) importam noteiktajām prasībām; vai

iii) 

paziņojumu, ka importētāja puse nav atļāvusi konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju ražojumu importēšanu no eksportētājas puses.

2.  

Ja importētāja puse atļāvusi konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju dzīvnieku izcelsmes ražojumu importēšanu, kuri minēti 1. punkta b) apakšpunktā, tad eksportētāja puse importētājai pusei dara zināmu to atsevišķo uzņēmumu sarakstu, kuri saskaņā jo īpaši ar 5.7. pantu (Prasības importam) un 5.8. pantu (Verifikācijas) atbilst importētājas puses prasībām. Turklāt piemēro šādus noteikumus:

a) 

Pēc eksportētājas puses lūguma importētāja puseapstiprina 5.-B pielikuma 3. punktā minētos atsevišķos uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas puses teritorijā, iepriekš neinspicējot šos atsevišķos uzņēmumus. Ja importētāja puse pieprasa apstiprinājumu, tad eksportētāja puse sniedz visu informāciju, ko prasa importētāja puse, lai garantētu atbilstību attiecīgām prasībām, ieskaitot 5.7. pantu (Prasības importam). Importētājas puses apstiprinājums ir saderīgs ar 5.-B pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un attiecas tikai uz tām ražojumu kategorijām, kuras atļauts importēt.

b) 

Apstiprinot 2. punkta a) apakšpunktā minētos atsevišķos uzņēmumus, importētāja puse saskaņā ar piemērojamajām juridiskajām un administratīvajām procedūrām veic nepieciešamos leģislatīvos vai administratīvos pasākumus, lai 40 kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņemts eksportētājas puses lūgums un attiecīgā gadījumā importētājas puses lūgtā informācija, garantētu atbilstību attiecīgajām prasībām, ieskaitot 5.7. pantu (Prasības importam).

c) 

Importētāja puse dara zināmu eksportētājai pusei, ka akceptē vai noraida 2. punkta a) apakšpunktā minētos atsevišķos uzņēmumus, un, ja vajadzīgs, pamato noraidījumu.

5.10. PANTS

Ar dzīvnieku un augu veselību saistīti pasākumi

1.  
Puses atzīst šādus jēdzienus — “no kaitīgā organisma brīva teritorija”, “no slimības brīva teritorija”, “kaitīgā organisma zemas izplatības teritorija”, “slimības zemas izplatības teritorija” — saskaņā ar SPS nolīgumu, OIE un IPPC standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem. SFS komiteja, kas minēta 5.15. pantā (Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja), var noteikt sīkākus procedūras noteikumus par šādu teritoriju atzīšanu, ieskaitot procedūras šādu teritoriju atzīšanai uzliesmojuma gadījumos, ņemot vērā jebkurus attiecīgus SPS nolīguma, OIE un IPPC standartus, vadlīnijas vai ieteikumus.
2.  
Nosakot no kaitīgā organisma vai no slimības brīvas teritorijas un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritorijas, puses izvērtē tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitāro vai fitosanitāro pārbaužu efektivitāte šādās teritorijās.
3.  
No kaitīgā organisma vai no slimības brīvu teritoriju un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritoriju noteikšanā puses veido ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt uzticību procedūrām, ko šādu teritoriju noteikšanai veic otra puse. Akceptējot eksportētājas puses šādi noteiktās teritorijas, importētāja puse dzīvnieku vai augu veselības statusu eksportētājā pusē vai tās daļā principā nosaka, pamatojoties uz informāciju, ko eksportētāja puse sniegusi saskaņā ar SPS nolīgumu, OIE un IPPC standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem.
4.  
Ja importētāja puse neakceptē eksportētājas puses šādi noteiktās teritorijas, tā izskaidro iemeslus un ir gatava sākt apspriešanos.
5.  
Ja eksportētāja puse apgalvo, ka tajā ietilpstošas teritorijas ir brīvas no kaitīgā organisma vai slimības vai tajās kaitīgā organisma vai slimības izplatība ir zema, tā sniedz attiecīgus pierādījumus, lai objektīvi demonstrētu importētājai pusei, ka šīs teritorijas varētu palikt brīvas no kaitīgā organisma vai slimības vai kaitīgā organisma vai slimības zemā izplatība tajās varētu saglabāties. Tādēļ pēc attiecīga lūguma importētājai pusei tiek nodrošināta pienācīga piekļuve inspicēšanas, testēšanas un citām attiecīgām procedūrām.
6.  
Puses atzīst OIE nodalīšanas principu un IPPC no kaitīgiem organismiem brīvu ražotņu principu. SFS komiteja, kas minēta 5.15. pantā (Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja), novērtē visus nākotnē iespējamos OIE un IPPC ieteikumus par šo jautājumu un var izdot attiecīgus ieteikumus.

5.11. PANTS

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.  

Puses:

a) 

cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai piemērojamajiem SFS pasākumiem, jo īpaši 5.7. pantā (Prasības importam) noteiktajiem pasākumiem, ko piemēro importam no otras puses;

b) 

uzlabo savstarpējo izpratni par katras puses SFS pasākumiem un to piemērošanu;

c) 

lai mazinātu SFS pasākumu negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar SFS pasākumu izstrādi un piemērošanu, tostarp iegūtajiem jaunajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt pušu savstarpējo tirdzniecību;

d) 

pēc puses lūguma 15 kalendāro dienu laikā paziņo konkrētu ražojumu importēšanai piemērojamās improtēšanas prasības un

e) 

pēc puses lūguma 15 kalendāro dienu laikā informē par konkrētiem ražojumiem piemērojamās atļaujas piešķiršanas gaitu.

2.  
Puses saskaņā ar 13.4. panta 1. punktu (Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti) norīko kontaktpunktus, kas atbild par informāciju, uz kuru attiecas 1. punkts. Informāciju nosūta pa pastu, faksu vai e-pastu. Informāciju, ko nosūta pa e-pastu, var parakstīt elektroniski, un to var savstarpēji nosūtīt tikai kontaktpunkti.
3.  
Ja informācija, uz kuru attiecas 1. punkta c) apakšpunkts, tiek darīta pieejama, paziņojot to PTO saskaņā ar attiecīgiem tās noteikumiem un procedūrām, vai ja iepriekšminētā informācija ir darīta pieejama oficiālās, atklātībai bez maksas pieejamās pušu tīmekļa vietnēs, tiek uzskatīts, ka minētajā apakšpunktā minētā informācijas apmaiņa ir notikusi.
4.  
Paziņošana, uz kuru attiecas šī nodaļa, notiek starp 2. punktā minētajiem kontaktpunktiem.

5.12. PANTS

Apspriešanās

1.  
Katra puse divu kalendāro dienu laikā rakstiski informē otru pusi par nopietnu vai nozīmīgu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ieskaitot ar pārtiku saistītas ārkārtas situācijas.
2.  
Ja kādai pusei rodas nopietnas bažas par tādu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, kurš saistīts ar precēm, ar ko notiek tirdzniecība, pēc attiecīga lūguma iespējami drīz notiek apspriešanās par situāciju. Tādā gadījumā katra puse cenšas savlaicīgi sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērstu tirdzniecības traucējumus.
3.  
Apspriešanās, kas minēta šā panta 2. punktā, var notikt pa e-pastu, videokonferencē vai telefonkonferencē. Puse, kas prasa apspriešanos, nodrošina, lai tiktu sagatavots apspriešanās protokols.

5.13. PANTS

Ārkārtas pasākumi

1.  
Ja rodas nopietns risks cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, importētāja puse, iepriekš to nepaziņojot, var veikt pasākumus, kas vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai. Attiecībā uz pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, kā izvairīties nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.
2.  
Puse, kas veic pasākumus, iespējami drīz un katrā ziņā ne vēlāk kā 24 stundas pēc pasākuma pieņemšanas informē par to otru pusi. Jebkura puse var lūgt jebkuru informāciju, kas saistīta ar sanitāro un fitosanitāro situāciju vai ar jebkādiem pieņemtajiem pasākumiem. Otra puse atbild, tiklīdz lūgtā informācija ir pieejama.
3.  
Pēc jebkuras puses lūguma un saskaņā ar 5.12. panta (Apspriešanās) noteikumiem puses 15 kalendāro dienu laikā no paziņošanas dienas rīko apspriešanos par situāciju. Apspriešanās mērķis ir novērst nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus. Puses var apsvērt iespējas, kā atvieglot pasākumu īstenošanu vai aizstāt tos.

5.14. PANTS

Līdzvērtība

1.  
Puses saskaņā ar 4. līdz 7. punktu var atzīt nozarei vai nozares daļai piemērojama atsevišķa pasākuma, pasākumu grupu, vai sistēmu līdzvērtību. Līdzvērtības atzīšana attiecas uz pušu savstarpējo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, augiem un augu produktiem vai, attiecīgā gadījumā, uz saistītām precēm.
2.  
Ja līdzvērtība nav atzīta, tirdzniecība notiek saskaņā ar nosacījumiem, ko izvirza importētāja puse, lai panāktu tai pienācīga līmeņa aizsardzību.
3.  

Lai atzītu līdzvērtību, ir jānovērtē un jāakceptē:

a) 

tiesību aktos, standartos un procedūrās noteiktie SFS pasākumi, ieskaitot pārbaudes, kas saistītas ar inspicēšanas un sertificēšanas sistēmām, kuras izmanto, lai nodrošinātu gan eksportētājas puses, gan importētājas puses SFS pasākumu ievērošanu;

b) 

dokumentēta kompetento iestāžu struktūra, to pilnvaras, hierarhija, darbības veids un pieejamie resursi; un

c) 

ar kontroles programmām un nodrošināšanu saistītie kompetentās iestādes darbības rezultāti.

4.  
Novērtēšanā puses ņem vērā jau gūto pieredzi.
5.  
Importētāja puse akceptē eksportētājas puses sanitāro vai fitosanitāro pasākumu līdzvērtību, ja eksportētāja puse objektīvi demonstrē, ka tās pasākumi sasniedz importētājai pusei pienācīga līmeņa aizsardzību. Tālab pēc attiecīga lūguma importētājai pusei tiek piešķirta samērīga piekļuve inspicēšanai, testēšanai un citām attiecīgām procedūrām.
6.  
Atzīstot līdzvērtību, puses ņem vērā Pārtikas kodeksa komisijas, OIE, IPPC un PTO SFS komitejas norādījumus.
7.  
Turklāt, ja līdzvērtība ir atzīta, puses var vienoties par vienkāršotu modeli attiecībā uz oficiālajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem sertifikātiem, kas nepieciešami katram importam paredzētam dzīvnieku vai dzīvnieku produktu, augu vai augu produktu vai citu saistītu preču sūtījumam.

5.15. PANTS

Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja

1.  
Sanitāro un fitosanitāro lietu komitejā (turpmāk “SFS komiteja”), kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), ietilpst pušu kompetento iestāžu pārstāvji.
2.  
SFS komiteja sanāk gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pēc tam tā sanāk vismaz reizi gadā vai tā, kā vienojas puses. Pirmās sanāksmes laikā SFS komiteja pieņem savu reglamentu. SFS komitejas sanāksmes notiek klātienē, telefonkonferencē, videokonferencē vai izmantojot kādus citus līdzekļus, par ko puses vienojas.
3.  
SFS komiteja var vienoties izveidot tehniskas darba grupas, kurās ietilpst pušu eksperti un kuras apzina un risina tehniskus un zinātniskus jautājumus, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, un atklāj iespējas tālākai sadarbībai SFS jautājumos, kuri ir savstarpēju interešu jomā. Ja vajadzīgas īpašas zināšanas, tehniskās darba grupas darbā var piedalīties personas, kas nepārstāv puses.
4.  

SFS komiteja var izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar šīs nodaļas piemērošanu. Tai jo īpaši ir šādi pienākumi un funkcijas:

a) 

izstrādāt procedūras vai noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nodaļu; ieskaitot 5.-A un 5.-B pielikumu;

b) 

uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanu; un

c) 

nodrošināt forumu, kur apspriestu problēmas, kas saistītas ar konkrētu SFS pasākumu piemērošanu, ar nolūku panākt savstarpēji pieņemamus risinājumus. Šai sakarībā, lai veiktu apspriešanos, pēc puses lūguma SFS komiteju sasauc steidzamības kārtā. Šāda apspriešanās neskar pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no četrpadsmitās nodaļas (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitās nodaļas (Mediācijas mehānisms).

5.  
Lai veicinātu pušu sadarbību dzīvnieku veselības jomā, SFS komiteja apmainās ar informāciju, īpašām zināšanām un pieredzi dzīvnieku labturības jomā.
6.  
Ar SFS komitejas lēmumu puses var pieņemt ieteikumus un lēmumus, kuri saistīti ar importa atļaujām, informācijas apmaiņu, pārredzamību, reģionalizācijas atzīšanu, līdzvērtību un alternatīviem pasākumiem un ikvienu citu jautājumu, kas minēts 4. un 5. punktā.

5.16. PANTS

Tehniskās konsultācijas

1.  
Ja puse uzskata, ka otras puses pasākums ir vai var būt pretrunā pienākumiem, kas izriet no šīs nodaļas, un uzskata, ka pasākums izraisa vai var izraisīt nepamatotu tirdzniecības traucējumu, tā var lūgt tehniskas konsultācijas SFS komitejā. Kompetentās iestādes, kas norādītas 5.-A pielikumā, atvieglo šīs konsultācijas.
2.  
Tehniskās konsultācijas SFS komitejā uzskata par pabeigtām 30 dienu laikā no attiecīga dienas, kad iesniegts lūgums veikt tehniskās konsultācijas, ja vien iesaistītās puses nevienojas tās turpināt. Tehniskās konsultācijas var notikt telefonkonferencē, videokonferencē vai izmantojot kādu citu mehānismu, par ko puses vienojas.

SESTĀ NODAĻA

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

6.1. PANTS

Mērķi

1.  
Puses atzīst muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumu nozīmību mainīgajā globālās tirdzniecības vidē. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, lai attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz tirdzniecības atvieglošanas mērķi, vienlaikus nodrošinot reālu muitas kontroli.
2.  
Tālab puses vienojas, ka tiesību akti ir nediskriminējoši un ka muitas procedūru pamatā ir modernas metodes un reālas kontroles, kas apkaro krāpšanu un aizsargā likumīgu tirdzniecību.
3.  
Puses atzīst, ka nekādi netiek apdraudēti likumīgi sabiedriskās politikas mērķi, tostarp ar drošību, drošumu un krāpšanas apkarošanu saistītie mērķi.

6.2. PANTS

Principi

1.  

Puses vienojas, ka to attiecīgie muitas noteikumi un procedūras pamatojas uz:

a) 

starptautiskiem instrumentiem un standartiem, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā un ko akceptējušas attiecīgās puses, ieskaitot Pasaules Muitas organizācijas (turpmāk “PMO”) Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu, Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un Standartu sistēmas tirdzniecības drošībai un atvieglošanai (turpmāk “SAFE sistēma”) pamatelementus;

b) 

likumīgas tirdzniecības aizsardzību, ko realizē, nodrošinot tiesību aktu prasību efektīvu izpildi un atbilstību tām,

c) 

tiesību aktiem, kas izvairās no nevajadzīga vai diskriminējoša sloga ekonomikas dalībniekiem un kas paredz papildu tirdzniecības atvieglojumus ekonomikas dalībniekiem, kuri panākuši lielu atbilstību tiesību aktiem, un kas nodrošina aizsardzības līdzekļus pret krāpšanu un nelikumīgām vai kaitējošām darbībām; un

d) 

noteikumiem, kuri nodrošina, ka ikviena sankcija, kas tiek noteikta par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīga un nediskriminējoša, un ka to piemērošana nepamatoti neaizkavē preču izlaišanu.

2.  

Lai uzlabotu darba metodes, kā arī lai attiecībā uz darbībām nodrošinātu nediskrimināciju, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un pārskatatbildību, puses:

a) 

ja vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu; un

b) 

cenšas panākt turpmākus vienkāršojumus un to datu un dokumentācijas standartizāciju, kuri vajadzīgi muitā un citās aģentūrās.

6.3. PANTS

Muitas sadarbība

1.  
Lai nodrošinātu 6.1. punktā (Mērķi) izklāstīto mērķu sasniegšanu, pušu attiecīgās iestādes sadarbojas muitas jautājumos.
2.  

Lai veicinātu sadarbību muitas jautājumos, puses cita starpā:

a) 

apmainās ar informāciju par saviem attiecīgajiem muitas tiesību aktiem, to īstenošanu un to muitas procedūrām, jo īpaši attiecībā uz šādām jomām:

i) 

muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;

ii) 

intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana pie robežas, ko veic muitas dienesti;

iii) 

tranzīts un pārkraušana un

iv) 

attiecības ar darījumu veicējiem;

b) 

apsver tādu kopīgu iniciatīvu izstrādi, kuras saistītas ar importa, eksporta un citām muitas procedūrām, kā arī lai nodrošinātu reālu pakalpojumu sniegšanu darījumu veicējiem;

c) 

atbilstoši SAFE sistēmai kopīgiem spēkiem risina ar muitu saistītus aspektus, kas saistīti ar starptautiskās tirdzniecības un piegādes ķēdes nodrošināšanu un atvieglošanu;

d) 

attiecīgos gadījumos iedibina attiecīgo riska pārvaldības paņēmienu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot tādus aspektus kā datu pārraide un savstarpēji saskaņoti ieguvumi; un

e) 

pastiprina koordināciju tādās starptautiskās organizācijās kā PTO un PMO.

6.4. PANTS

Tranzīts un pārkraušana

1.  
Katra puse savā teritorijā nodrošina pārkraušanas darbību un tranzīta kustību atvieglošanu un reālu kontroli.
2.  
Katra puse veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot tirdzniecību.
3.  
Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

6.5. PANTS

Iepriekšēji nolēmumi

Katra puse pirms preču importēšanas tās teritorijā saskaņā ar saviem tiesību aktiem un procedūrām ar savu muitas dienestu vai citu kompetentu iestāžu starpniecību izdod tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, rakstiskus iepriekšējus nolēmumus par tarifu klasifikāciju, izcelsmi un jebkuriem citiem jautājumiem, par ko puses var izlemt.

6.6. PANTS

Vienkāršota muitas procedūra

1.  
Lai ekonomikas dalībniekiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, samazinātu izmaksas un palielinātu paredzamību, katra puse paredz vienkāršotas importa un eksporta procedūras, kas ir pārredzamas un efektīvas. Apstiprinātiem tirgotājiem atbilstoši objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem tiek nodrošināta vieglāka piekļuve vienkāršotām muitas procedūrām.
2.  
Lai nokārtotu formalitātes, kas vajadzīgas, lai uz precēm attiecinātu muitas procedūru, izmanto vienotu muitas deklarācijas dokumentu vai tās elektronisku ekvivalentu.
3.  
Lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu un izlaišanu, puses izmanto modernus muitas paņēmienus, ieskaitot riska novērtēšanas un pēcmuitošanas pārbaudes metodes.
4.  
Puses veicina tādu sistēmu pakāpenisku izstrādi un izmantošanu, kuru uzdevums ir atvieglot datu elektronisku apmaiņu attiecīgo tirgotāju, muitas dienestu un citu saistīto aģentūru starpā.

6.7. PANTS

Preču izlaišana

Katra puse nodrošina, lai tās muitas dienesti, robežkontroles dienesti vai citas kompetentās iestādes piemēro prasības un procedūras, kas:

a) 

paredz preču izlaišanu laikposmā, kas nav ilgāks kā nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību pušu muitas un citiem ar tirdzniecību saistītiem tiesību aktiem un formalitātēm;

b) 

paredz iepriekšēju apstrādi (t. i., informācijas elektronisku iesniegšanu un galīgo apstrādi pirms faktiskās preču pienākšanas), lai preces varētu izlaist tūlīt pēc pienākšanas; un

c) 

paredz preču izlaišanu bez muitas nodokļu samaksas, ar nosacījumu, ka sniegta garantija, ja saskaņā ar attiecīgās puses tiesību aktiem tā vajadzīga, lai nodrošinātu muitas nodokļu galīgo samaksu.

6.8. PANTS

Maksas un maksājumi

1.  
Maksas un maksājumus uzliek tikai par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar attiecīgo importu vai eksportu un formalitāti, kas jāievēro, veicot šādu importu vai eksportu. Tās nepārsniedz aptuvenas sniegtā pakalpojuma izmaksas un neaprēķina procentuāli.
2.  
Informāciju par maksām un maksājumiem publisko, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, kas var ietvert internetu. Šādā informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai par sniegto pakalpojumu, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu vai maksājumu un norēķinu laiku un kārtību.
3.  
Jaunas vai grozītas maksas un maksājumus uzliek tikai tad, kad 2. punktā noteiktā informācija ir publiskota un ir brīvi pieejama.

6.9. PANTS

Muitas aģenti

Puses vienojas, ka to attiecīgie muitas noteikumi un procedūras neprasa obligāti izmantot muitas aģentus. Licencējot muitas aģentus, puses piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un proporcionālus noteikumus.

6.10. PANTS

Pirmsnosūtīšanas inspekcijas

Puses vienojas, ka to attiecīgie muitas noteikumi un procedūras neprasa obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas, kas definētas Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju, vai kādu citu inspekcijas darbību, kuru privāti uzņēmumi veic galamērķī pirms muitošanas.

6.11. PANTS

Muitas vērtējumi

1.  
Puses nosaka preču muitas vērtību saskaņā ar Nolīgumu par muitas vērtējumu.
2.  
Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumiem par ražojumu muitas vērtējumu.

6.12. PANTS

Riska pārvaldība

1.  
Katra puse savas pārbaudes un izlaišanas procedūras un pēcievešanas verifikācijas procedūras balsta uz riska novērtēšanas principiem un revīziju izmantošanu, nevis visaptveroši pārbauda, vai katrs sūtījums atbilst importam noteiktajām prasībām.
2.  
Puses vienojas pieņemt un piemērot savas kontroles prasības un procedūras attiecībā uz preču importēšanu, eksportēšanu, tranzītu un pārkraušanu, pamatojoties uz riska pārvaldības principiem, kurus piemēro, koncentrējoties uz atbilstības panākšanas pasākumiem attiecībā uz operācijām, kas pelna uzmanību.

6.13. PANTS

Vienotais kontaktpunkts

Katra puse cenšas izveidot vai saglabāt vienotā kontaktpunkta sistēmas, kas atvieglo muitas un citos tiesību aktos preču eksportam, importam un tranzītam noteiktās informācijas vienotu elektronisku iesniegšanu.

6.14. PANTS

Apelācijas procedūras

1.  
Katra puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības veikt apelāciju pret muitas un citu kompetento iestāžu administratīviem aktiem, nolēmumiem, un lēmumiem, kuri ietekmē preču importēšanu vai eksportēšanu vai kuri ietekmē tranzīta preces.
2.  
Apelācijas procedūras saskaņā ar pušu tiesību aktiem var ietvert to, ka uzraudzības iestāde veic administratīvu pārskatīšanu, un to, ka administratīvā līmenī pieņemti lēmumi tiek pārskatīti tiesā.

6.15. PANTS

Pārredzamība

1.  
Katra puse publicē vai dara citādi pieejamus, arī ar elektroniskiem līdzekļiem, savus tiesību aktus, noteikumus, administratīvas procedūras un citas prasības, kuras attiecas uz muitu un tirdzniecības atvieglošanu.
2.  
Katra puse norīko vai saglabā vienu vai vairākus uzziņu vai informācijas centrus, kas izskatītu ieinteresēto personu informācijas pieprasījumus, kuri attiecas uz muitu un tirdzniecības atvieglošanu.

6.16. PANTS

Attiecības ar darījumu veicējiem

Puses vienojas:

a) 

ka ir svarīgi laikus apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un vispārīgām procedūrām, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem; tādēļ muitas dienesti un darījumu veicēji pēc vajadzības apspriežas;

b) 

pirms piemērošanas publicēt vai darīt pieejamus citādi (cik iespējams ar elektroniskiem līdzekļiem) jaunos tiesību aktus un vispārīgas procedūras, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, kā arī izmaiņas minētajos tiesību aktos un procedūrās un to interpretācijās; tās arī dara pieejamus atklātībai attiecīgos administratīva rakstura paziņojumus, ieskaitot aģentūru prasības un ievešanas procedūras, darba laiku un darba procedūras muitas iestādēm ostās un robežšķērsošanas punktos un informācijas pieprasīšanas kontaktpunktiem;

c) 

neskarot likumīgus sabiedriskās politikas mērķus (piemēram, izmaiņas nodokļu likmēs) — par nepieciešamību, ka no dienas, kad publisko jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un maksu vai maksājumu, līdz to spēkā stāšanās dienai jāpaiet samērīgam laikposmam; un

d) 

nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju vajadzības un laba prakse un lai tās ir tādas prasības un procedūras, kas vismazāk ierobežo tirdzniecību.

6.17. PANTS

Muitas komiteja

1.  
Muitas komitejā, kas izveidota ar 16.2. punktu (Specializētās komitejas), ietilpst pušu muitas un citu kompetento iestāžu pārstāvji. Muitas komiteja nodrošina, lai pienācīgi darbotos šī nodaļa, 1. protokols un jebkādi ar muitu saistītie papildu noteikumi, par ko puses var vienoties. Muitas komitejā puses var izskatīt visus jautājumus, kas rodas šajā sakarībā, un pieņemt lēmumus par tiem.
2.  
Muitas komitejā puses var pieņemt ieteikumus un lēmumus par riska pārvaldības paņēmienu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot tādus aspektus kā datu pārraide un ieguvumi, par ko panākta savstarpēja vienošanās, un visiem citiem jautājumiem, uz kuriem attiecas 1. punkts.
3.  
Puses var vienoties rīkot ad hoc sanāksmes par jebkuriem muitas jautājumiem, ieskaitot izcelsmes noteikumus un visus citus ar muitu saistītus noteikumus, par kuriem puses savstarpēji vienojas. Attiecīgos gadījumos konkrētu jautājumu izskatīšanai tās var arī izveidot apakšgrupas.

SEPTĪTĀ NODAĻA

NETARIFA ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI UN IEGULDĪJUMIEM ENERĢIJAS RAŽOŠANĀ NO ATJAUNOJAMIEM RESURSIEM

7.1. PANTS

Mērķi

Atbilstīgi globālajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas pusēm ir kopīgs mērķis veicināt, attīstīt un palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem, jo īpaši atvieglojot tirdzniecību un ieguldījumus. Tādēļ puses sadarbojas tarifa un netarifa šķēršļu likvidēšanā vai mazināšanā, un tās sadarbojas regulējuma konverģences veicināšanā ar reģionāliem un starptautiskiem standartiem.

7.2. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) 

“vietēja satura prasība” ir

i) 

attiecībā uz precēm — prasība uzņēmumam pirkt vai izmantot iekšzemes izcelsmes preces vai preces no iekšzemes avota, neatkarīgi no tā vai šī prasība precizē noteiktus ražojumus, ražojumu apjomu vai vērtību, vai daļu no vietējās produkcijas apjoma vai vērtības;

ii) 

attiecībā uz pakalpojumiem — prasība, kas ierobežo pakalpojumu sniedzēju izvēli vai sniegto pakalpojumu par sliktu otras puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

b) 

“pasākums” ir jebkāds pasākums, kas ir šīs nodaļas darbības jomā, ko puse ir veikusi tiesību akta, noteikuma, normas, procedūras, lēmuma, administratīva akta vai jebkādā citā formā;

c) 

“pasākumi, kas prasa personālsabiedrību izveidi kopā ar vietējiem uzņēmumiem” ir jebkādas prasības kopā ar vietējiem uzņēmumiem vai citām sabiedrībām izveidot uzņēmumu vai darboties jebkādā juridiskā veidojumā, kā piemēram, korporācija, trasts, personālsabiedrība, kopuzņēmums, vai nodibināt citas līgumiskas saistības;

d) 

“kompensācija” ir tāds nosacījums, kas veicina vietējo attīstību, piemēram, nepamatota tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, pienākums slēgt līgumu ar konkrētu finanšu iestādi, prečmaiņa un tamlīdzīgas prasības; un

e) 

“pakalpojumu sniedzējs” ir definēts 8.2. panta (Definīcijas) l) punktā.

7.3. PANTS

Darbības joma

1.  
Šī nodaļa attiecas uz pasākumiem, kas var ietekmēt pušu savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, kuri saistīti ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem, proti, vēja, saules, aerotermālās, ģeotermālās, hidrotermālās un okeāna enerģijas, hidroenerģijas, biomasas, atkritumu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģijas, bet ne ar produktiem, no kuriem tiek ražota enerģija.
2.  
Šī nodaļa neattiecas ne uz pētniecības un izstrādes projektiem, ne demonstrējumu projektiem, ko veic nekomerciālā apjomā.
3.  
Šī nodaļa neskar to, ka 1. punktā minētajiem pasākumiem mutatis mutandis piemēro jebkādus attiecīgos šā nolīguma noteikumus, tostarp jebkādus izņēmumus, atrunas vai ierobežojumus, ko varētu piemērot attiecīgajiem noteikiemattiecībā uz. Lielākai noteiktībai — ja šī nodaļa nav saderīga ar jebkādiem citiem šā nolīguma noteikumiem, tad pārējiem šā nolīguma noteikumiem ir augstāks spēks, ciktāl pastāv nesaderība.

7.4. PANTS

Principi

Katra puse:

a) 

atturas pieņemt pasākumus, kas paredz vietējā satura prasības vai kādu citu kompensāciju, kas ietekmē otras puses ražojumus, pakalpojumu sniedzējus, uzņēmējus vai uzņēmumus;

b) 

atturas pieņemt pasākumus, kas prasa personālsabiedrību izveidi kopā ar vietējiem uzņēmumiem, ja vien šādas personālsabiedrības netiek uzskatītas par nepieciešamām tehnisku iemeslu dēļ un ja puse pēc otras puses lūguma var parādīt šādus tehniskus iemeslus;

c) 

nodrošina, lai visi noteikumi, kas attiecas uz atļauju, sertifikācijas un licencēšanas procedūrām, kuras jo īpaši tiek piemērotas iekārtām, elektrostacijām un saistītajai pārvades tīklu infrastruktūrai, ir objektīvi, pārredzami un nepatvaļīgi un nediskriminē otras puses pieteikuma iesniedzējus;

d) 

nodrošina, lai administratīvajām maksām, ko uzliek:

i) 

otras puses izcelsmes preču importam un izmantošanai vai saistībā ar tiem vai kas ietekmē otras puses piegādātāju veikto preču piegādi, tiktu piemērots 2.10. pants (Ar importēšanu un eksportēšanu saistītas maksas un formalitātes); un

ii) 

otras puses pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem vai saistībā ar tiem, tiktu piemērots 8.18. pants (Darbības joma un definīcijas), 8.19. pants (Licencēšanas un kvalificēšanas nosacījumi) un 8.20. pants (Licencēšanas un kvalificēšanas procedūras); un

e) 

nodrošina, lai noteikumi, nosacījumi un procedūras, kas attiecas uz pievienošanos un piekļuvi elektroenerģijas pārvades tīkliem, būtu pārredzami un nediskriminētu otras puses piegādātājus.

7.5. PANTS

Standarti, tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana

1.  
Ja attiecībā uz ražojumiem, kas paredzēti enerģijas ražošanai no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem, pastāv starptautiski vai reģionāli standarti, tad puses šos standartus vai šo standartu attiecīgās daļas izmanto par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti vai to attiecīgās daļas būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis likumīgu mērķu sasniegšanai. Piemērojot šo punktu, par attiecīgām starptautiskām standartizācijas institūcijām jo īpaši uzskata Starptautisko standartizācijas organizāciju (turpmāk “ISO”) un Starptautisko elektrotehnikas komisiju (turpmāk “IEC”).
2.  
Attiecīgos gadījumos puses precizē tehniskos noteikumus, kuru pamatā ir ražojumam noteiktās prasības veiktspējas (ieskaitot ekoloģiskos raksturlielumus), nevis konstrukcijas vai parametru apraksta ziņā.
3.  

Attiecībā uz ražojumiem, kas uzskaitīti harmonizētās sistēmas 84. nodaļā (izņemot pozīciju 8401) un HS pozīcijās 850231 un 854140:

a) 

ar mērķi laist šos ražojumus tirgū, Savienība pieņem atbilstības deklarācijas no Singapūras piegādātājiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā no Savienības piegādātājiem un bez kādām papildu prasībām; un

b) 

ar mērķi laist ražojumus tirgū Singapūra pieņem ES atbilstības deklarācijas vai testu protokolus bez kādām papildu prasībām. Singapūra var prasīt, lai atbilstoši 4.-A pielikuma 5. pantā (Aizsardzības pasākumi) izklāstītajiem nosacījumiem testēšanu vai sertifikāciju obligāti veiktu trešā puse.

Lielākai noteiktībai — šis punkts neskar iespēju pusēm piemērot prasības, kas nav saistītas ar šajā punktā minētajiem ražojumiem, piemēram, zonējuma noteikumus vai būvnormatīvus.

7.6. PANTS

Izņēmumi

1.  
Uz šo nodaļu attiecas izņēmumi, kas izklāstīti 2.14. pantā (Vispārīgi izņēmumi), 8.62. pantā (Vispārīgi izņēmumi), 9.3. pantā (Drošība un vispārīgi izņēmumi) un lielākai noteiktībai — uz to attiecas attiecīgie noteikumi sešpadsmitajā nodaļā (Institucionāli, vispārīgi un nobeiguma noteikumi).
2.  
Lielākai noteiktībai — neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas kādu pusi varētu atturēt no tādu pasākumu pieņemšanas vai izpildes, kuri nepieciešami attiecīgo enerģētikas tīklu drošai ekspluatācijai vai enerģijas piegādes drošībai, ievērojot prasību, ka minētie pasākumi netiek piemēroti tā, ka tie varētu izraisīt patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju attiecībā uz pušu ražojumiem, pakalpojumu sniedzējiem vai ieguldītājiem vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumus pušu starpā.

7.7. PANTS

Īstenošana un sadarbība

1.  
Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju par jebkuriem jautājumiem, kas ir būtiski šīs nodaļas īstenošanai, Tirdzniecības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.1. pantu (Tirdzniecības komiteja). Ar Tirdzniecības komitejas lēmumu puses šā mērķa labad var pieņemt attiecīgus īstenošanas pasākumus un pēc vajadzības atjaunināt šo nodaļu.
2.  

Sadarbība var ietvert:

a) 

apmaiņu ar informāciju, pieredzi regulējuma jomā un labu praksi tādās jomās kā:

i) 

tādu pasākumu izstrāde un nediskriminējoša īstenošana, kuri veicina enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem;

ii) 

oglekļa uztveršana un uzglabāšana;

iii) 

viedtīkli;

iv) 

energoefektivitāte; un

v) 

tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas attiecas uz tīkla kodeksa prasībām; un

b) 

iekšzemes vai reģiona tehnisko noteikumu, regulējuma koncepciju, standartu, prasību un atbilstības novērtēšanas procedūru konverģences ar starptautiskiem standartiem veicināšanu, arī attiecīgos reģiona forumos.

ASTOTĀ NODAĻA

PAKALPOJUMI, UZŅĒMĒJDARBĪBA UN ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

A SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

8.1. PANTS

Mērķis un darbības joma

1.  
Puses, apstiprinādamas savas attiecīgās saistības, kas izriet no PTO nolīguma, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai pakalpojumu tirdzniecības, uzņēmējdarbības un elektroniskās komercijas liberalizēšanai.
2.  

Ja vien nav paredzēts citādi, šī nodaļa:

a) 

neattiecas uz subsīdijām vai dotācijām, ko piešķir puse, ieskaitot valsts atbalstītus aizdevumus, garantijas un apdrošināšanu;

b) 

neattiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz, īstenojot valsts varu pušu attiecīgajās teritorijās

c) 

neprasa publiskā sektora uzņēmumu privatizāciju un

d) 

neattiecas uz tiesību aktiem, noteikumiem vai prasībām, kas reglamentē valsts aģentūru realizēto pakalpojumu iepirkumu valstiskām vajadzībām, nevis tālākai komerciālai pārdošanai vai izmantošanai pakalpojumu sniegšanā komerciālai pārdošanai.

3.  
Katra puse patur tiesības regulēt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisku mērķu sasniegšanai veidā, kas ir saderīgs ar šo nodaļu.
4.  
Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi puses darba tirgum, un uz pasākumiem, kas saistīti ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz pusei piemērot pasākumus, kas regulē otras puses fizisko personu ieceļošanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, ieskaitot pasākumus, kuri nepieciešami, lai aizsargātu fizisko personu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus ( 4 ), kas rodas otrai pusei saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

8.2. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) 

“tiešie nodokļi” ietver visus nodokļus par kopējiem ienākumiem, kopējo kapitālu vai ienākumu vai kapitāla daļām, ieskaitot nodokļus par ieguvumiem no īpašuma atsavināšanas, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus, kopējās algas un uzņēmuma maksātās darba samaksas nodokļus, kā arī kapitāla novērtēšanas nodokļus;

b) 

“juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas dibināts noteiktajā kārtībā vai citādi organizēts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, ieskaitot korporācijas, trestus, personālsabiedrības, kopuzņēmumus, viena īpašnieka uzņēmumus vai asociācijas;

c) 

“Savienības juridiskā persona” vai “Singapūras juridiskā persona” ir:

i) 

juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Savienības un/vai Savienības dalībvalsts vai Singapūras tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija ( 5 ) vai galvenā darījumu vieta ir attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā; vai

ii) 

attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas atbilst 8.8. panta (Definīcijas) d) punktam, juridiska persona, kura pieder attiecīgi Savienības dalībvalstu vai Singapūras fiziskai personai vai attiecīgi Savienības vai Singapūras juridiskai personai, vai juridiska persona, kura ir attiecīgi Savienības dalībvalsts vai Singapūras fiziskas personas vai attiecīgi Savienības vai Singapūras juridiskas personas kontrolē;

ja juridiskai personai attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā ir tikai reģistrēts birojs vai centrālā administrācija, tad tā netiek uzskatīta attiecīgi par Savienības vai Singapūras juridisko personu, ja vien tā neiesaistās nozīmīgos darījumos ( 6 ) attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā;

juridiska persona:

i) 

“pieder” Savienības un/vai jebkuras Savienības dalībvalsts vai Singapūras fiziskām vai juridiskām personām, ja vairāk nekā 50 % tās kapitāla daļu faktiski pieder attiecīgi Savienības un/vai Savienības dalībvalsts vai Singapūras personām;

ii) 

ir Savienības un/vai jebkuras Savienības dalībvalsts vai Singapūras fizisku vai juridisku personu “kontrolē”, ja šādām personām ir pilnvaras iecelt vairākumu savu direktoru vai kā citādi likumīgi vadīt tās darbību;

iii) 

“ir saistīta” ar citu personu, ja tai ir kontrole pār šo otru personu vai ja tā ir šīs otras personas kontrolē; vai ja tā un šī otra persona ir vienas un tās pašas personas kontrolē;

d) 

neatkarīgi no c) apakšpunkta šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un kas ir Savienības dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības dalībvalsts tiesību aktiem un tiem ir attiecīgās Savienības dalībvalsts karogs;

e) 

“pasākums” ir puses pasākums likuma, normas, noteikumu, procedūras, lēmuma, administratīva akta vai kādā citā formā;

f) 

“puses pieņemti vai spēkā paturēti pasākumi” ir pasākumi, ko veic:

i) 

centrālā, reģiona vai vietējā valdība un iestādes vai

ii) 

nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģiona vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

g) 

“puses pieņemti vai spēkā paturēti pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību” ietver pasākumus, kas saistīti ar:

i) 

pakalpojuma pirkšanu, apmaksu vai izmantošanu;

ii) 

saistībā ar pakalpojuma sniegšanu — tādu pusei vajadzīgu pakalpojumu pieejamību un izmantošanu, kam jābūt piedāvātiem sabiedrībai kopumā; un

iii) 

puses personu klātbūtni, ieskaitot komerciālu klātbūtni, pakalpojuma sniegšanai otras puses teritorijā;

h) 

“īpašo saistību saraksts” attiecībā uz Savienību ir 8.-A pielikums un tā papildinājumi un attiecībā uz Singapūru — 8.-B pielikums un tā papildinājumi;

i) 

“pakalpojuma patērētājs” ir persona, kas saņem vai izmanto pakalpojumu;

j) 

“pakalpojuma sniegšana” ietver pakalpojuma izveidi, izplatīšanu, tirgvedību, pārdošanu un piegādi;

k) 

“otras puses pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz:

i) 

no otras puses teritorijas vai tās teritorijā vai jūras transporta gadījumā — ar kuģi, kas reģistrēts atbilstoši otras puses tiesību aktiem, vai otras puses persona, kura sniedz pakalpojumu, pārvaldot kuģi un/vai pilnībā vai daļēji izmantojot to; vai

ii) 

otras puses pakalpojumu sniedzējs — ja pakalpojumu sniedz komerciālā klātbūtnē vai fizisku personu klātbūtnē;

l) 

“pakalpojuma sniedzējs” ir persona, kas sniedz vai vēlas sniegt pakalpojumu, arī veicot uzņēmējdarbību;

m) 

pakalpojums, ko sniedz, īstenojot valsts varu, ir pakalpojums, ko nesniedz uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem; un

n) 

“pakalpojumu tirdzniecība” ir pakalpojuma sniegšana:

i) 

no vienas puses teritorijas otras puses teritorijā (“pārrobežu”);

ii) 

puses teritorijā otras puses pakalpojuma patērētājam (“patēriņš ārzemēs”);

iii) 

ko komerciālā klātbūtnē veic puses pakalpojumu sniedzējs otras puses teritorijā (“komerciāla klātbūtne”); vai

iv) 

ko puses fiziskas personas klātbūtnē veic puses pakalpojumu sniedzējs otras puses teritorijā (“fizisku personu klātbūtne”).

B SADAĻA

PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA

8.3. PANTS

Darbības joma

Šī sadaļa attiecas uz pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās pakalpojumu nozarēs, izņemot:

a) 

audiovizuālos pakalpojumus;

b) 

iekšzemes jūras kabotāžu ( 7 ) un

c) 

regulārus un neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i) 

gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii) 

gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirgvedība un

iii) 

datorizēti rezervēšanas sistēmas pakalpojumi.

8.4. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā “pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:

a) 

no vienas puses teritorijas otras puses teritorijā un

b) 

vienas puses teritorijā otras puses pakalpojuma patērētājam.

8.5. PANTS

Piekļuve tirgum

1.  
Attiecībā uz piekļuvi tirgum pārrobežu pakalpojumu sniegšanā katra puse otras puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kāds paredzēta saskaņotajos noteikumos, ierobežojumos un nosacījumos, kas precizēti īpašo saistību sarakstā.
2.  

Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, pasākumus, ko katra puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionā vai visā savā teritorijā, ja vien īpašo saistību sarakstā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a) 

pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā ( 8 );

b) 

pakalpojumu operāciju vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā; un

c) 

pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā ( 9 ).

8.6. PANTS

Valsts režīms

1.  
Nozarēs, kas norādītas īpašo saistību sarakstā, un saskaņā ar minētajā sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra puse piešķir otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
2.  
Puse var nodrošināt atbilstību 1. punktā norādītajām prasībām, piešķirot otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir oficiāli identisks režīmam, kuru tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, vai kas ir oficiāli atšķirīgs no tā.
3.  
Oficiāli identisku vai oficiāli atšķirīgu režīmu uzskata par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar līdzīgiem otras puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
4.  
Īpašās saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu, nav interpretējamas tā, ka kādai pusei tiktu prasīts kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

8.7. PANTS

Īpašo saistību saraksts

1.  
Nozares, ko puses liberalizē atbilstoši šai sadaļai, un tirgus pieejamības un ar valsts režīmu saistīti ierobežojumi, ko ar atrunām minētajās nozarēs piemēro otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir izklāstīti īpašo saistību sarakstā.
2.  
Neviena puse nevar pieņemt jaunus vai diskriminējošākus pasākumus attiecībā uz otras puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar īpašajām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar 1. punktu.

C SADAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBA

8.8. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a) 

juridiskas personas “filiāle” ir darījumu vieta vai juridiska persona, kam nav atsevišķas juridiskas personas statusa un kas ir mātes subjekta atzars;

b) 

“saimnieciskā darbība” ietver visas saimnieciska rakstura darbības, izņemot darbības, ko veic, īstenojot valsts varu, proti, darbības, ko neveic uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;

c) 

“uzņēmējs” ir puses persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, veicot uzņēmējdarbību ( 10 );

d) 

“uzņēmējdarbība” ir:

i) 

juridiskas personas izveide, iegāde vai saglabāšana vai

ii) 

filiāles vai pārstāvniecības izveide vai saglabāšana

ar mērķi izveidot vai saglabāt ilgstošas ekonomiskas saiknes puses teritorijā, lai veiktu saimniecisku darbību, kas ietver pakalpojuma sniegšanu, bet neaprobežojas ar to; un

e) 

puses juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kas saskaņā ar savas puses iekšējiem tiesību aktiem ir citas šīs puses juridiskās personas kontrolē ( 11 ).

8.9. PANTS

Darbības joma

Šīs sadaļa attiecas uz pasākumiem, kurus puses pieņem vai patur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbību attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a) 

kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi ( 12 );

b) 

ieroču, munīcijas un militārā inventāra ražošanu un tirdzniecību;

c) 

audiovizuālos pakalpojumus;

d) 

iekšzemes jūras kabotāžu ( 13 ) un

e) 

regulārus un neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i) 

gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii) 

gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirgvedība un

iii) 

datorizēti rezervēšanas sistēmas pakalpojumi.

8.10. PANTS

Piekļuve tirgum

1.  
Attiecībā uz piekļuvi tirgum uzņēmējdarbībā katra puse otras puses uzņēmējdarbībai un uzņēmējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas paredzēts saskaņotajos noteikumos, ierobežojumos un nosacījumos, kas precizēti īpašo saistību sarakstā.
2.  

Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, pasākumus, ko katra puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionā vai visā savā teritorijā, ja vien īpašo saistību sarakstā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a) 

skaitliski uzņēmējdarbības ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu tiesību vai citu uzņēmējdarbības prasību, piemēram, ekonomisko vajadzību pārbaudes, veidā;

b) 

operāciju vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

c) 

operāciju kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās, kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā ( 14 );

d) 

ārvalstu kapitāla līdzdalības ierobežojumi, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu ieguldījumu maksimālās procentuālās daļas limits;

e) 

pasākumi, kas ierobežo vai prasa konkrētus tiesību subjektu vai kopuzņēmumu veidus, ar kuru starpniecību otras puses uzņēmējs var veikt saimniecisku darbību; un

f) 

ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā attiecībā uz kopējo fizisko personu skaitu, kuras nav vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību ( 15 ), kas definēti 8.13. pantā (Darbības joma un definīcijas), un kuras var nodarbināt konkrētā nozarē vai kuras var nodarbināt uzņēmējs un kuras ir vajadzīgas saimnieciskās darbības veikšanai, un kuras ir tieši saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu.

8.11. PANTS

Valsts režīms

1.  
Nozarēs, kas norādītas īpašo saistību sarakstā, saskaņā ar minētajā sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē uzņēmējdarbību ( 16 ), katra puse piešķir otras puses uzņēmumiem un uzņēmējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir līdzīgiem saviem uzņēmumiem un uzņēmējiem.
2.  
Puse var nodrošināt atbilstību 1. punktā norādītajām prasībām, piešķirot otras puses uzņēmumiem un uzņēmējiem režīmu, kas ir vai nu formāli identisks režīmam, kuru tā piešķir līdzīgiem saviem uzņēmumiem un uzņēmējiem, vai kas oficiāli ir atšķirīgs no šāda režīma.
3.  
Oficiāli identisku vai oficiāli atšķirīgu režīmu uzskata par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas puses nodibinājumu un uzņēmēju labā salīdzinājumā ar līdzīgiem otras puses nodibinājumiem un uzņēmējiem.
4.  
Konkrētas saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu, nav interpretējamas tā, ka pusei tiktu prasīts kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo nodibinājumu vai uzņēmēju ārvalsts statusa dēļ.

8.12. PANTS

Īpašo saistību saraksts

1.  
Nozares, ko puses liberalizē atbilstoši šai sadaļai, un tirgus pieejamības un ar valsts režīmu saistīti ierobežojumi, ko ar atrunām minētajās nozarēs piemēro otras puses nodibinājumiem un uzņēmējiem, ir izklāstīti pirmās puses īpašo saistību sarakstā.
2.  
Neviena puse nevar pieņemt jaunus vai diskriminējošākus pasākumus attiecībā uz otras puses nodibinājumiem vai uzņēmējiem saistībā ar īpašajām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar 1. punktu.

D SADAĻA

FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS VAJADZĪBĀM

8.13. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.  
Šī sadaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas skar vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību un darījumdarbības pakalpojumu pārdevēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) 4. punktu.
2.  

Šajā sadaļā:

a) 

“vadoši darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija, un kas atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību;

vadoši darbinieki ietver darījumdarbības viesdarbiniekus, kas atbild par uzņēmējdarbības izveidi, un uzņēmuma ietvaros pārceltos darbiniekus:

i) 

“darījumdarbības viesdarbinieki” ir fiziskas personas, kuras strādā par vadošiem darbiniekiem un atbild par uzņēmējdarbības izveidi, un kuras neiesaistās tiešās operācijas ar plašu sabiedrību un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemošajā pusē; un

ii) 

“uzņēmuma ietvaros pārceltie darbinieki” ir fiziskas personas, kuras nodarbina vienas puses fiziska persona, vai — attiecībā uz profesionāliem darījumdarbības pakalpojumu sniedzējiem — kuras vismaz vienu gadu ir bijuši partneri un kuras uz laiku pārceltas uz uzņēmumu (kas var būt uzņēmuma meitasuzņēmums, filiāle vai galvenā sabiedrība) otras puses teritorijā, un kuras ietilpst vienā no šādām kategorijām:

(1) 

“administratori” ir juridiskas personas atbildīgās fiziskās personas, kuras dod rīkojumus uzņēmuma vadībai, kurām ir liela brīvība lēmumu pieņemšanā un kuras vispārēji uzrauga direktoru padome, uzņēmuma akcionāri vai tamlīdzīgi, un kuras no tiem saņem rīkojumus, un kuras tieši neveic uzdevumus, kas saistīti ar juridiskās personas pakalpojuma vai pakalpojumu faktisku sniegšanu;

(2) 

“vadītāji” ir:

fiziskas personas, kuras juridiskā personā strādā vadošā amatā, kuras dod rīkojumus uzņēmuma vadībai, kuras vispārēji uzrauga augsta līmeņa administratori, uzņēmuma direktoru padome, akcionāri vai tamlīdzīgi, kuras saņem rīkojumus no minētajiem un kuras:

aa) 

dod rīkojumus uzņēmumam, tā departamentam vai nodaļai;

bb) 

pārrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu un

cc) 

ir pilnvarotas personīgi pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; vai

(3) 

“speciālisti” ir:

fiziskas personas, kuras strādā juridiskā personā un kurām ir īpašas zināšanas vai kompetence, kas ir būtiskas uzņēmuma ražošanai, pētniecības iekārtām, metodēm vai vadībai; novērtējot šādas zināšanas, tiek ņemtas vērā ne tikai uzņēmējdarbībai specifiskās zināšanas, bet attiecīgā gadījumā arī tas, vai personai ir augsta kvalifikācija saistībā ar tādu darbu vai tirdzniecību, kurā nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība pie akreditētas profesijas;

b) 

“stažieri ar augstāko izglītību”” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinājusi puses juridiskā persona un kurām ir akadēmiskais grāds, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras puses teritorijā karjeras attīstībai vai apmācībai darījumu paņēmienos vai metodēs ( 17 ); un

c) 

“darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji” ir fiziskas personas, kuras pārstāv puses pakalpojumu sniedzēju un vēlas uz laiku ieceļot otras puses teritorijā, lai konkrētā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pakalpojumu pārdošanu, un kuras nenodarbojas ar tiešu pārdošanu plašai sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemošajā pusē.

8.14. PANTS

Vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1.  
Katrā nozarē, ko liberalizē saskaņā ar C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un uz ko attiecas īpašo saistību sarakstā uzskaitītās atrunas, katra puse ļauj otras puses uzņēmējiem viņu uzņēmumā uz laiku nodarbināt minētās otrās puses fiziskās personas, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kas definēti 8.13. pantā (Darbības joma un definīcijas). Pagaidu ieceļošana un uzturēšanās uzņēmuma ietvaros pārceltajiem darbiniekiem tiek atļauta līdz trim gadiem, darījumdarbības viesdarbiniekiem — līdz 90 dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā un stažieriem ar augstāko izglītību — līdz vienam gadam. Uzņēmuma ietvaros pārceltajiem darbiniekiem šo periodu atbilstoši iekšējiem tiesību aktiem var pagarināt līdz diviem papildu gadiem ( 18 ).
2.  
Katrā nozarē, ko liberalizē saskaņā ar C sadaļu (Uzņēmējdarbība), pasākumi, kurus puse nesaglabā vai nepieņem, ja vien īpašo saistību sarakstā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā un kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs konkrētā nozarē var nodarbināt kā vadošus darbiniekus vai stažierus ar augstāko izglītību.

8.15. PANTS

Darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji

Katrā nozarē, ko liberalizē saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) vai C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un uz ko attiecas īpašo saistību sarakstā uzskaitītas atrunas, katra puse atļauj darījumu pakalpojumu pārdevējiem pagaidu ieceļošanu un uzturēšanos līdz 90 dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā ( 19 ).

E SADAĻA

TIESISKAIS REGULĒJUMS

1. APAKŠSADAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

8.16. PANTS

Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana

1.  
Neviens šā panta noteikums neliedz pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.
2.  

Puses mudina attiecīgās profesionālās institūcijas to teritorijās izstrādāt kopīgus ieteikumus par savstarpēju atzīšanu un sniegt tos Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas). Šādus ieteikumus pamato ar:

a) 

paredzētā profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas nolīguma (turpmāk “Savstarpējās atzīšanas nolīgums”) ekonomisko vērtību un

b) 

attiecīgo režīmu saderību, t. i., ciktāl ir saderīgi katras puses piemērotie uzņēmēju un pakalpojumu sniedzēju atļaujas, licencēšanas, darbības un sertifikācijas kritēriji.

3.  
Saņemot kopīgo ieteikumu, Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja samērīgā termiņā izskata kopīgo ieteikumu, lai noteiktu, vai tas ir saderīgs ar šo nolīgumu.
4.  
Ja, pamatojoties uz 2. punktā paredzēto informāciju, tiek atzīts, ka ieteikums ir saderīgs ar šo nolīgumu, puses veic visu, kas nepieciešams, lai ar savu kompetento iestāžu vai pilnvaroto iecelto personu starpniecību vestu sarunas par savstarpējas atzīšanas nolīgumu.

8.17. PANTS

Pārredzamība

Katra puse nekavējoties atbild uz visiem otras puses lūgumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par visiem tās vispārējas piemērošanas pasākumiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nodaļu vai ietekmē to. Katra puse izveido arī vienu vai vairākus uzziņu punktus saskaņā ar 13.4. pantu (Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti), kas pēc lūguma sniedz konkrētu informāciju otras puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem.

2. APAKŠSADAĻA

IEKŠĒJAIS REGULĒJUMS

8.18. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.  

Šī apakšsadaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas saistīti ar licencēšanas prasībām un procedūrām vai kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kuras skar:

a) 

pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, kas definēta 8.4. pantā (Definīcijas);

b) 

uzņēmējdarbību, ko to teritorijā veic juridiskas un fiziskas personas, kas definētas šā nolīguma 8.8. pantā (Definīcijas); vai

c) 

fizisku personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā minēts 8.13. pantā (Darbības joma un definīcijas).

2.  
Šo apakšsadaļu piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā puse ir uzņēmusies īpašās saistības, un tikai tādā apmērā, kādā piemēro šīs īpašās saistības.
3.  
Šo apakšsadaļu nepiemēro pasākumiem, ciktāl šādi pasākumi ir ierobežojumi, kas paredzēti 8.5. pantā (Piekļuve tirgum) un 8.10. pantā (Piekļuve tirgum) vai 8.6. pantā (Valsts režīms) un 8.11. pantā (Valsts režīms).
4.  

Šajā apakšsadaļā:

a) 

“kompetentās iestādes” ir centrālā, reģiona valdība vai vietējā valdība, vai iestāde, vai jebkāda nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, kuras tām deleģējusi centrālā, reģiona vai vietējā valdība vai iestādes, un kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, arī veicot uzņēmējdarbību, vai par atļauju veikt uzņēmējdarbību, veicot saimniecisko darbību, kura nav pakalpojumu sniegšana;

b) 

“licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedurāli noteikumi, kas jāievēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras vēlas saņemt atļauju sniegt pakalpojumu vai veikt uzņēmējdarbību, veicot saimniecisko darbību, kas nav pakalpojumu sniegšana, ieskaitot licences grozīšanu vai atjaunošanu, lai demonstrētu atbilstību licencēšanas prasībām;

c) 

“licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskām vai juridiskām personām, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju sniegt pakalpojumu vai veikt uzņēmējdarbību, veicot saimniecisko darbību, kura nav pakalpojumu sniegšana;

d) 

“kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedurāli noteikumi, kas jāievēro fiziskām personām, lai apliecinātu atbilstību kvalifikācijas prasībām ar mērķi saņemt atļauju sniegt pakalpojumu; un

e) 

“kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības, kas attiecas uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un atbilstība kurām ir jāapliecina, lai saņemtu atļauju sniegt pakalpojumu.

8.19. PANTS

Licencēšanas un kvalificēšanas nosacījumi

1.  

Katra puse nodrošina, lai pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kā arī kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tiktu pamatoti ar kritērijiem, kas ir:

a) 

skaidri;

b) 

objektīvi un pārredzami un

c) 

iepriekš noteikti un pieejami sabiedrībai un ieinteresētajām personām.

2.  
Atļauju vai licenci, ja tās ir pieejamas, piešķir, tiklīdz, ņemot vērā pienācīgu pārbaudi, ir noteikts, ka nosacījumi ir izpildīti.
3.  
Katra puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvas tiesas vai procedūras, kuras ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja lūguma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus attiecībā uz uzņēmumu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu uzturēšanos darījumdarbības vajadzībām un pamatotos gadījumos sniegt pienācīgus tiesiskās aizsardzības instrumentus saistībā ar tiem. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no aģentūras, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

Šo punktu neinterpretē tā, ka pusei tiktu prasīts izveidot šādas tiesas vai procedūras, ja tas nebūtu saderīgi ar tās konstitucionālo struktūru vai tās tiesību sistēmas veidu.

8.20. PANTS

Licencēšanas un kvalificēšanas procedūras

1.  
Katra puse nodrošina, lai licencēšanas un kvalificēšanas procedūras un formalitātes būtu iespējami vienkāršas un nepienācīgi neapgrūtinātu vai neaizkavētu pakalpojuma sniegšanu. Licencēšanas vai atļaujas maksām ( 20 ), kas pieteikuma dēļ varētu rasties pieteikuma iesniedzējam, vajadzētu būt samērīgām un pašām par sevi nevajadzētu ierobežot pakalpojuma sniegšanu.
2.  
Katra puse nodrošina, lai licencēšanas vai atļaujas piešķiršanas procesā kompetentā iestāde izmanto tādas procedūras un pieņem tādus lēmumus, kas būtu taisnīgi pret visiem pieprasījuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei būtu jāpieņem lēmumi neatkarīgi, un tai nevajadzētu būt pakļautai nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram tiek prasīta licence vai atļauja.
3.  
Ja ir konkrēti pieteikšanās termiņi, pieteikuma iesniedzējam atvēl samērīgu pieteikuma iesniegšanas termiņu. Kompetentā iestāde sāk šādu pieteikumu apstrādi bez nepamatotas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumi būtu jāpieņem elektroniskā formā ar tādiem pašiem autentiskuma nosacījumiem kā pieteikumi uz papīra.
4.  
Katra puse nodrošina, lai pieteikuma apstrāde, tostarp galīgā lēmuma pieņemšana, tiktu pabeigta samērīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas. Katra puse cenšas noteikt normālu laika posmu, kurā apstrādāt pieteikumu.
5.  
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka pieteikums ir nepilnīgs, tā samērīgā termiņā pēc tam, kad tā saņēmusi šo pieteikumu, informē pieteikuma iesniedzēju par to, ka pieteikums ir nepilnīgs, un, ciktāl iespējams norāda, kāda papildu informācija nepieciešama, lai pieteikums būtu pilnīgi aizpildīts, un nodrošina pieteikuma iesniedzējam iespēju novērst trūkumus.
6.  
Ja iespējams, dokumentu oriģinālu vietā būtu jāpieņem autentificētas kopijas.
7.  
Ja kompetentā iestāde pieteikumu noraida, tad bez nepamatotas kavēšanās tā rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju. Principā, ja pieteikuma iesniedzējs to lūdz, viņš būtu jāinformē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu, kurā lēmumu var pārsūdzēt. Attiecīgā gadījumā būtu jāļauj pieteikuma iesniedzējam samērīgā termiņā pieteikumu iesniegt vēlreiz.
8.  
Katra puse nodrošina, lai licence vai atļauja, tiklīdz tā piešķirta, bez nepamatotas kavēšanās saskaņā ar tajā norādītajiem noteikumiem sāktu darboties.

3. APAKŠSADAĻA

DATORPAKALPOJUMI

8.21. PANTS

Datorpakalpojumi

1.  
Puses piekrīt nākamajos punktos izklāstītajai izpratnei par datorpakalpojumiem, kurus liberalizē saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un D sadaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības vajadzībām).
2.  
Pušu izpratnē CPC ( 21 ) 84, Apvienoto Nāciju Organizācijas kods, ko izmanto, lai aprakstītu datorpakalpojumus un saistītos pakalpojumus, aptver visus datorpakalpojumus un saistītos pakalpojumus. Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt šos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas 3. punktā uzskaitītās pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna mitināšana, datizrace un režģiskā skaitļošana ir datorpakalpojumu pamatfunkciju kombinācija.
3.  

Datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, ieskaitot internetu, ir visi pakalpojumi, kas nodrošina jebkuru no turpmāk minētajiem vai jebkādu to kombināciju:

a) 

ar datoriem vai datorsistēmām saistītu konsultēšanu, adaptāciju, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, izstrādi, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b) 

ar programmatūru ( 22 ) saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, izstrādi, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, adaptāciju, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu;

c) 

datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus;

d) 

apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem; un

e) 

citur neklasificētus apmācības pakalpojumus klientiem un personālam, kuri saistīti ar programmatūru, datoriem vai datorsistēmām.

4.  
Pušu izpratnē daudzos gadījumos datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi nodrošina citu pakalpojumu ( 23 ) sniegšanu gan elektroniskiem, gan citiem līdzekļiem. Tomēr šādos gadījumos ir būtiska atšķirība starp datorpakalpojumiem un saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, tīmekļa mitināšanu vai lietotnes mitināšanu) un pārējiem pakalpojumiem ( 24 ), ko nodrošina datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi. Uz pārējiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tos nodrošina datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi, neattiecas CPC 84.

4. APAKŠSADAĻA

PASTA PAKALPOJUMI

8.22. PANTS

Pret konkurenci vērstas prakses novēršana pasta nozarē ( 25 )

Katra puse ievieš vai saglabā attiecīgus pasākumus ( 26 ), kuru mērķis ir atturēt pasta pakalpojumu sniedzējus, kas attiecīgajā tirgū vieni paši vai kopā ir nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji, no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē vai no šādas prakses turpināšanas.

8.23. PANTS

Regulējuma institūciju neatkarība

Regulējuma institūcijas ir šķirtas no pasta pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļautas. Regulējuma institūciju lēmumi un to izmantotās procedūras ir taisnīgas pret visiem tirgus dalībniekiem.

5. APAKŠSADAĻA

TELESAKARU PAKALPOJUMI

8.24. PANTS

Darbības joma

1.  
Šo apakšsadaļu piemēro pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību ar telesakaru pakalpojumiem, un tajā noteikti to telesakaru regulējuma principi, kurus liberalizē, ievērojot B līdz D sadaļu.
2.  
Šo apakšsadaļu nepiemēro pasākumiem, ko kāda puse pieņem vai saglabā un kas skar radio vai televīzijas pārraižu pārraidīšanu pa kabeļiem vai citam ierīcēm.
3.  

Neviens šīs apakšsadaļas noteikums nav interpretējams tā, ka pusei tiktu prasīts:

a) 

atļaut otras puses pakalpojumu sniedzējam izveidot, uzbūvēt, iegādāties, izīrēt, izmantot vai nodrošināt telesakaru transporta tīklus vai pakalpojumus, kas nav paredzēti īpašo saistību sarakstā; vai

b) 

izveidot, uzbūvēt, iegādāties, izīrēt, izmantot vai nodrošināt telesakaru transporta tīklus vai pakalpojumus, ja šādi tīkli vai pakalpojumi netiek piedāvāti sabiedrībai kopumā, vai likt to darīt kādam pakalpojumu sniedzējam.

4.  
Katra puse veidā, kurš ir saderīgs ar tās iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām, kas regulē tās telesakaru tirgus, nosaka, saglabā, groza vai atsauc pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, kuri paredzēti 8.26. pantā (Piekļuve publiskajiem telesakaru tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošana) 8.28. pantā (Starpsavienojums), 8.29. pantā (Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem), 8.30. pantā (Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība), 8.32. pantā (Atsaistīti tīkla elementi), 8.33. pantā (Kopvietošana), 8.34. pantā (Tālākpārdošana), 8.35. pantā (Iekārtu koplietošana), 8.36. pantā (Sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniegšana) un 8.38. pantā (Zemūdens kabeļu zemes stacijas). Savienībā šādas procedūras ietver Savienības regulatoru veiktu analīzi, kura attiecas uz attiecīgā ražojuma un pakalpojuma tirgiem un kura paredzēta attiecīgos Savienības tiesību aktos, tāda pakalpojuma sniedzēja apzināšanu, kam ir ievērojama tirgus vara, un ar šādu analīzi pamatotu regulatoru lēmumu noteikt, saglabāt, grozīt vai atsaukt šādas tiesības un pienākumus.

8.25. PANTS

Definīcijas

Šajā apakšsadaļā:

a) 

“apraides pakalpojums” ir nepārtraukta raidīšanas ķēde ar vadu vai bezvadu līdzekļiem (neatkarīgi no raidīšanas avota atrašanās vietas, kas vajadzīga, lai TV un radio programmu signālu uztvertu vai attēlotu plaša sabiedrība vai tās daļa), bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem;

b) 

“galalietotājs” ir pakalpojuma patērētājs vai pakalpojuma sniedzējs, kuram tiek nodrošināts publisks telesakaru tīkls vai pakalpojums, izņemot tādu, kas izmantojams publisko telesakaru tīkla vai pakalpojuma tālākai nodrošināšanai;

c) 

“būtiskās iekārtas” ir publiska telesakaru transporta tīkla vai pakalpojuma iekārtas, ko:

i) 

nodrošina tikai vai galvenokārt viens piegādātājs vai ierobežots skaits piegādātāju un

ii) 

nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;

d) 

“starpsavienojums” ir saikne ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina publiskos telesakaru transporta tīklus vai pakalpojumus, lai viena pakalpojumu sniedzēja lietotāji varētu sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem un piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem;

e) 

“nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs” ir publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējs, kas, ņemot vērā cenu un sniegtos publisko telesakaru tīklus vai pakalpojumus attiecīgajā tirgū, spēj būtiski ietekmēt dalības nosacījumus tajā šādu iemeslu dēļ:

i) 

tam ir kontrole pār būtiskajām iekārtām vai

ii) 

tas izmanto savu stāvokli tirgū;

f) 

“nediskriminācija” ir režīms, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko piemēro jebkuram citam līdzīga publisku telesakaru transporta tīklu vai pakalpojumu lietotājam līdzīgos apstākļos;

g) 

“numuru pārnesamība” ir publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu galalietotāju spēja, tam pārejot pie līdzīga publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēja, saglabāt līdzšinējos tālruņa numurus vienā un tajā pašā vietā bez kvalitātes, uzticamības vai ērtuma pasliktināšanās;

h) 

“publisks telesakaru tīkls” ir telesakaru tīkls, kas pusei nepieciešams, lai sniegtu telesakaru pakalpojumus starp noteiktiem tīkla pieslēguma punktiem;

i) 

“publisks telesakaru pakalpojums” ir telesakaru pakalpojums, ko puse skaidri vai faktiski prasa piedāvāt sabiedrībai kopumā;

j) 

“zemūdens kabeļu zemes stacija” ir telpas un ēkas, kur starptautiski zemūdens kabeļi iznāk uz zemes un beidzas, un ir savienoti ar atvilces maršrutēšanas saitēm;

k) 

“telesakari” ir signālu pārraide un saņemšana ar elektromagnētiskiem līdzekļiem;

l) 

“telesakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ietver elektromagnētisku signālu pārraidi un saņemšanu, bet izslēdz apraides pakalpojumus un saimnieciskās darbības, kas ietver satura piegādi, kuras transportam vajadzīgi telesakari; un

m) 

“telesakaru regulējuma institūcija” ir valsts institūcija vai institūcijas, kas atbild par telesakaru regulēšanu.

8.26. PANTS

Piekļuve publiskajiem telesakaru tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošana

1.  
Katra puse nodrošina, lai visiem otras puses pakalpojumu sniedzējiem būtu piekļuve jebkuram publiskajam telesakaru tīklam un pakalpojumam, kas tiek piedāvāts tās teritorijā vai pāri tās robežām, un tie varētu tos lietot, tostarp nomājot privātus sakaru kanālus, ar samērīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem, ieskaitot 2. un 3. punktā izklāstītos.
2.  

Katra puse nodrošina, lai šādiem pakalpojumu sniedzējiem būtu atļauts:

a) 

pirkt vai nomāt un pievienot termināli vai citu iekārtu, kam ir saskarne ar publisko telesakaru tīklu;

b) 

veidot starpsavienojumu starp nomātiem vai īpašumā esošiem privātiem sakaru kanāliem un publiskiem telesakaru kanāliem un pakalpojumiem tās teritorijā vai pāri tās robežām, vai sakaru kanāliem, ko nomā cits pakalpojumu sniedzējs vai kas ir tā īpašumā; un

c) 

pēc savas izvēles izmantot darbību protokolus, kas nav nepieciešami, lai nodrošinātu telesakaru tīklu un pakalpojumu pieejamību sabiedrībai kopumā.

3.  
Katra puse nodrošina, lai otras puses pakalpojumu sniedzēji var izmantot publiskos telesakaru tīklus un pakalpojumus informācijas apritei tās teritorijā vai pāri tās robežām, ieskaitot šādu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu iekšējo saziņu un piekļuvi informācijai, kas atrodas datubāzēs vai citādā mašīnlasāmā formā tiek glabāta otras puses teritorijā. Par ikvienu jaunu vai grozītu puses pasākumu, kas ievērojami ietekmē šādu lietošanu, paziņo otrai pusei, un par to notiek apspriešanās.

8.27. PANTS

Informācijas konfidencialitāte

Katra puse, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību, ar jebkuru publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu palīdzību nodrošina telesakaru un saistīto datu plūsmu konfidencialitāti.

8.28. PANTS

Starpsavienojums ( 27 )

1.  
Katra puse nodrošina, lai pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts nodrošināt publiskus telesakaru tīklus vai pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par starpsavienojumu ar citiem publiskiem telesakaru tīkliem vai pakalpojumu sniedzējiem. Par starpsavienojumu būtu jāvienojas attiecīgo pušu komerciālās sarunās.
2.  
Regulējuma iestādes nodrošina, lai pakalpojumu sniedzēji, kuri sarunās par starpsavienojumu iegūst informāciju no cita uzņēmuma, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

8.29. PANTS

Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem

1.  

Katra puse nodrošina, lai ikviens nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs tās teritorijā nodrošina starpsavienojumu otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēju iekārtām un aprīkojumam ikvienā nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja tīkla punktā, kur tas ir tehniski iespējams. Šādu starpsavienojumu nodrošina:

a) 

saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem (ieskaitot tehniskus standartus un specifikācijas) un likmēm un ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu nesaistītu sniedzēju vai tā meitasuzņēmumu vai citu saistīto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem;

b) 

laikus, ar tādiem noteikumiem (ieskaitot tehniskos standartus un specifikācijas) un tādām uz izmaksām orientētām likmēm, kas ir pārredzamas, samērīgas, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu, un ir pietiekami nodalītas, lai pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu maksāt par tīkla komponentiem vai iekārtām, ko viņam nevajag attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; un

c) 

pēc lūguma — papildus vairumam publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem tīkla pieslēguma punktiem arī citos punktos par maksu, kura atbilst nepieciešamo papildiekārtu būvniecības izmaksām.

2.  
Katra puse nodrošina, lai nozīmīgie pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā darītu pieejamus atklātībai starpsavienojuma nolīgumus vai starpsavienojuma standartpiedāvājumu.
3.  
Procedūras, kas piemērojamas starpsavienojumam ar nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju, tiek darītas atklātībai pieejamas.
4.  
Ja publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēji nespēj atrisināt strīdus, kas skar noteikumus un likmes, ar kādiem nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs nodrošina starpsavienojumu, tie vēršas regulējuma iestādē, kura cenšas izšķirt strīdus iespējami īsā laikā un katrā ziņā 180 dienu laikā no dienas, kad tajā vērsušies, ar nosacījumu, ka sarežģītu strīdu izšķiršana var prasīt vairāk nekā 180 dienas.

8.30. PANTS

Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība

1.  
Katra puse var noteikt nediskriminācijas pienākumus nozīmīgajiem pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar starpsavienojumu vai piekļuvi.
2.  
Nediskriminācijas pienākumi jo īpaši nodrošina to, ka nozīmīgais pakalpojumu sniedzējs piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem ar līdzvērtīgiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kādā to nodrošina paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri.

8.31. PANTS

Nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie aizsardzības pasākumi konkurences jomā

Katra puse ievieš vai saglabā attiecīgus pasākumus ( 28 ), kuru mērķis ir atturēt publisko telesakaru tīklu nodrošinātājus vai šādu pakalpojumu sniedzējus, kas šīs puses teritorijā vieni paši vai kopā ir nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji, no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē vai no šādas prakses turpināšanas. Šāda pret konkurenci vērsta prakse jo īpaši ietver:

a) 

pret konkurenci vērstu šķērssubsidēšanu vai spiedienu uz cenu un izmaksu starpību;

b) 

no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci;

c) 

liegumu citiem publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem laikus piekļūt tehniskajai informācijai par būtiskajām iekārtām un komerciāli būtiskai informācijai, kas tiem nepieciešama, lai sniegtu publiskus telesakaru pakalpojumus;

d) 

tādu cenu noteikšanu par pakalpojumiem, kura varētu nesamērīgi ierobežot konkurenci, piemēram plēsonīgu cenu noteikšanu.

8.32. PANTS

Atsaistīti tīkla elementi

1.  

Katra puse nosaka pienākumus nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem laikus un ar samērīgiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem izpildīt samērīgus lūgumus attiecībā uz atsaistītu piekļuvi konkrētiem tīkla elementiem un saistītajām iekārtām ikvienā punktā, kur tas tehniski iespējams, un to lietošanu, jo īpaši:

a) 

dot piekļuvi konkrētiem tīkla elementiem un/vai iekārtām, ieskaitot piekļuvi tīkla elementiem, kuri nav aktīvi, un/vai atsaistītu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, cita starpā pieļaujot abonentlīnijas tālākpārdošanas piedāvājumus;

b) 

piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām svarīgajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu sadarbspējai;

c) 

nodrošināt kopvietošanu un

d) 

sniegt pakalpojumus, kas nepieciešami, lai lietotājiem nodrošinātu sadarbspējīgus visu posmu pakalpojumus.

2.  

Apsverot 1. punktā minētos pienākumus, puse cita starpā var ņemt vērā šādus faktorus:

a) 

konkurējošu iekārtu lietošanas vai uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā ar to saistīto starpsavienojuma vai piekļuves raksturu un veidu, ieskaitot citu augšupējās piekļuves produktu (piemēram, piekļuves vadiem) dzīvotspēju;

b) 

piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamību attiecībā uz pieejamo jaudu;

c) 

iekārtas īpašnieka sākotnējos ieguldījumus, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem; un

d) 

nepieciešamību aizsargāt reālu un ilgtspējīgu konkurenci.

8.33. PANTS

Kopvietošana

1.  
Katra puse nodrošina, lai nozīmīgie pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā laikus un ar samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem nodrošinātu otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem to iekārtu fizisku kopvietošanu, kuras nepieciešamas starpsavienojumam vai piekļuvei atsaistītiem tīkla elementiem.
2.  
Katra puse saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem var noteikt vietas, kur savā teritorijā tās nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem prasa nodrošināt kopvietošanu, uz kuru attiecas 1. punkts.

8.34. PANTS

Tālākpārdošana

Katra puse nodrošina, lai nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā saskaņā ar šīs apakšsadaļas noteikumiem un jo īpaši 8.32. pantu (Atsaistīti tīkla elementi) piedāvā tālākpārdošanai otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem publisko telesakaru pakalpojumus, ko šādi pakalpojumu sniedzēji mazumtirdzniecībā piedāvā galalietotājiem.

8.35. PANTS

Iekārtu koplietošana

1.  
Katra puse, ņemot vērā proporcionalitātes principu, nozīmīgam pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem publiska vai privāta īpašuma, spēj noteikt, ka uz šādām iekārtām vai īpašumu attiecas koplietošana, tās ietver ēkas, ieejas ēkās, ēku elektroinstalāciju, mastus, antenas, torņus un citas atbalsta konstrukcijas, stabus, vadus, izolāciju, lūkas un kameras.
2.  
Katra puse saskaņā ar saviem iekšējiem tiesību aktiem var noteikt, kurām iekārtām tā savā teritorijā nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem prasa nodrošināt 1. punktā paredzēto piekļuvi, ņemot vērā, ka šādas iekārtas nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu konkurējošu pakalpojumu.

8.36. PANTS

Sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniegšana

Katra puse nodrošina, lai tās teritorijā nozīmīgie sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniedzēji laikus un ar samērīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem otras puses juridiskajām personām sniegtu sakaru kanālu nomas pakalpojumus, kuri ir publisko telesakaru pakalpojumi.

8.37. PANTS

Numuru pārnesamība

Katra puse nodrošina, lai publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā laikus un ar samērīgiem noteikumiem nodrošinātu numuru pārnesamību pakalpojumiem, ko noteikusi šī puse, ciktāl tas tehniski iespējams.

8.38. PANTS

Zemūdens kabeļu zemes stacijas

Katra puse savā teritorijā ar samērīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem nodrošina piekļuvi zemūdens kabeļu sistēmām, tostarp iekārtām uz zemes, kur pakalpojumu sniedzējam ir atļauts izmantot zemūdens kabeļu sistēmu publiskam telesakaru pakalpojumam.

8.39. PANTS

Neatkarīga regulējuma iestāde

1.  
Katra puse nodrošina, lai tās telesakaru regulējuma institūcija būtu šķirta no publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu, vai telesakaru iekārtu sniedzējiem un nebūtu tiem pakļauta. Tādēļ katra puse nodrošina, lai tās telesakaru regulējuma institūcijai nebūtu finansiālu interešu šādā pakalpojumu sniedzējā vai kontroles pār to.
2.  
Katra puse nodrošina, lai lēmumi un procedūras, ko ievēro tās telesakaru regulējuma institūcijas, būtu taisnīgas un objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un lai tās izstrādātu un īstenotu bez nevajadzīgas kavēšanās. Tālab katra puse nodrošina, lai finansiālās intereses, kas tai ir kādā publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējā, neietekmētu tās telesakaru regulējuma institūcijas pieņemtos lēmumus un ievērotās procedūras.
3.  
Regulējuma iestāžu pilnvaras izmanto pārredzamā veidā saskaņā ar piemērojamajiem iekšējiem tiesību aktiem.
4.  
Regulējuma iestādes ir pilnvarotas nodrošināt, lai telesakaru transporta tīklu un pakalpojumu sniedzēji to attiecīgajā teritorijā nekavējoties pēc lūguma sniegtu tām visu informāciju, ieskaitot finansiālo informāciju, kura ir nepieciešama, lai regulējuma iestādes varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo apakšsadaļu. Pieprasītā informācija ir pietiekami proporcionāla regulējuma iestāžu uzdevumu veikšanai, un to apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes prasībām.
5.  
Regulējuma iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulējuma iestādes veicamos uzdevumus dara pieejamus sabiedrībai viegli pieejamā un skaidrā formā, jo īpaši, ja šie uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai institūcijai.

8.40. PANTS

Universālie pakalpojumi

1.  
Katrai pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.
2.  
Šādus pienākumus neuzskatīs par vērstiem pret konkurenci per se, ja tos administrēs pārredzami, objektīvi, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci un ja tie nebūs apgrūtinošāki, kā nepieciešams puses definētajam universālajam pakalpojumam.
3.  
Ja puse prasa, lai telesakaru pakalpojumu sniedzējs sniegtu abonentu sarakstus, tad attiecīgā puse nodrošina, lai pakalpojumu sniedzējs piemērotu nediskriminācijas principu attiecībā uz tās informācijas apstrādi, kuru tam snieguši citi šādu telesakaru pakalpojumu sniedzēji.

8.41. PANTS

Atļauja sniegt telesakaru pakalpojumus

1.  
Katra puse nodrošina, lai licencēšanas procedūras būtu iespējami vienkāršas un nepienācīgi neapgrūtinātu vai nekavētu pakalpojuma sniegšanu.
2.  

Ja puse prasa, lai publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējam būtu licence, attiecīgā puse dara pieejamus atklātībai:

a) 

visus licencēšanas kritērijus, noteikumus un procedūras, ko tā piemēro; un

b) 

samērīgu laika posmu, kas parasti būtu vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu.

3.  
Katra puse nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs, ja viņš to lūdz, saņemtu rakstisku pamatojumu licences atteikumam.
4.  
Gadījumos, kad licence atteikta nepamatoti, licences pieteikuma iesniedzējam ir iespējams vērsties apelācijas institūcijā
5.  
Licencēšanas vai atļaujas maksām ( 29 ), kas pieteikuma dēļ varētu rasties pieteikuma iesniedzējam, vajadzētu būt samērīgām un pašām par sevi nevajadzētu ierobežot pakalpojuma sniegšanu.

8.42. PANTS

Ierobežotu resursu piešķiršana un izmantošana

1.  
Visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara pieejamus atklātībai, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.
2.  
Pušu izpratnē lēmumi par spektra sadalīšanu un piešķiršanu un frekvenču pārvaldību per se nav nesaderīgi ar 8.5. pantu (Piekļuve tirgum) un 8.10. pantu (Piekļuve tirgum). Tādējādi katra puse saglabā tiesības īstenot savu spektra un frekvenču pārvaldības politiku, kas var ietekmēt publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēju skaitu, ja tas tiek darīts veidā, kurš ir saderīgs ar šo nodaļu. Puse patur arī tiesības sadalīt frekvenču joslas, ņemot vērā pašreizējās un nākotnes vajadzības.

8.43. PANTS

Izpilde

1.  
Katra puse nodrošina, lai tās telesakaru regulējuma institūcija saglabātu piemērotas procedūras un lai tai būtu pilnvaras piemērot iekšējus pasākumus, kas skar pienākumus, uz kuriem attiecas šī apakšsadaļa. Šādas procedūras un pilnvaras ietver spēju noteikt savlaicīgas, proporcionālas un efektīvas sankcijas un spēju grozīt, apturēt un atsaukt licences.
2.  
Ja nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs atsakās piemērot tiesības un pienākumus, kas paredzēti 8.29. pantā (Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem), 8.30. pantā (Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība), 8.31. pantā (Nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie aizsardzības pasākumi konkurences jomā), 8.32. pantā (Atsaistīti tīkla elementi), 8.33. pantā (Kopvietošana), 8.34. pantā (Tālākpārdošana), 8.35. pantā (Iekārtu koplietošana) vai 8.36. pantā (Sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniegšana), tad pieprasītājs pakalpojumu sniedzējs var lūgt regulējuma institūcijas iejaukšanos, kura iespējami īsā laikā un katrā ziņā samērīgā laikā, pieņem saistošu lēmumu.

8.44. PANTS

Strīdu izšķiršana telesakaru jomā

1.  
Katra puse nodrošina, lai otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēji var laikus vērsties telesakaru regulējuma institūcijā vai citā attiecīgā institūcijā, lai atrisinātu strīdus, kas radušies saistībā ar iekšējiem pasākumiem, kuri attiecas uz kādu šajā apakšsadaļā minētu jautājumu.
2.  
Katra puse nodrošina, lai visi otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēji, ko skar tās telesakaru regulējuma institūcijas lēmums, var to pārsūdzēt tiesu vai administratīvā iestādē, kura nav atkarīga no iesaistītajām personām.
3.  
Ja apelācijas institūcija nav tiesu iestāde, tad tā vienmēr rakstiski pamato savu lēmumu, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.
4.  
Apelācijas institūciju pieņemtos lēmumus attiecīgās personas efektīvi īsteno saskaņā ar piemērojamajiem iekšējiem tiesību aktiem un iekšējām procedūrām. Apelācija neatbrīvo attiecīgo pusi no tās pienākuma ievērot tam pamatā esošo regulējošu lēmumu, ja vien attiecīgā iestāde šo regulējošo lēmumu nav apturējusi.

8.45. PANTS

Pārredzamība

Ja regulējuma institūcijas ir iecerējušas veikt pasākumus, kas saistīti ar šīs apakšsadaļas noteikumiem, tās dod ieinteresētajām personām iespēju samērīgā termiņā saskaņā ar pušu iekšējiem tiesību aktiem izteikt piezīmes par pasākuma projektu. Regulējuma institūcijas dara atklātībai pieejamas savas apspriešanās procedūras, kas attiecas uz šādiem pasākumu projektiem. Regulējuma institūcija būtu jādara atklātībai pieejami apspriešanās rezultāti, izņemot informāciju, kas ir konfidenciāla saskaņā ar pušu iekšējiem tiesību aktiem par darījumdarbības konfidencialitāti.

8.46. PANTS

Elastīgums tehnoloģiju izvēlē

Neviena puse neliedz publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējiem elastīgi izvēlēties tehnoloģijas, ko tie izmanto, sniedzot pakalpojumus, ievērojot katras puses spēju veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai dažādu tīklu galalietotāji spētu savstarpēji sazināties.

8.47. PANTS

Saistība ar citām apakšsadaļām, sadaļām un nodaļām

Ja šī apakšsadaļa nav saderīga ar citu šīs nodaļas apakšsadaļu vai sadaļu vai citu nodaļu, tad šai apakšsadaļai ir augstāks spēks, ciktāl pastāv nesaderība.

8.48. PANTS

Sadarbība

1.  
Atzīdamas telesakaru un informācijas tehnoloģijas nozares straujo attīstību gan iekšējā, gan starptautiskā kontekstā, puses sadarbojas, lai veicinātu šādu pakalpojumu attīstību ar mērķi no telesakaru un informācijas tehnoloģijas izmantošanas gūt maksimālu labumu pusēm.
2.  

Sadarbības jomas var cita starpā būt šādas:

a) 

apmaiņa ar viedokļiem par tādiem politikas jautājumiem kā ātrdarbīgu platjoslas tīklu regulējums un starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas maksu samazināšana un

b) 

telesakaru un informācijas tehnoloģijas pakalpojumu, tostarp jaunradītu pakalpojumu, lietošanas veicināšana patērētāju vidū, publiskajā un privātajā sektorā.

3.  

Sadarbības formas cita starpā var būt šādas:

a) 

dialoga veicināšana par politikas jautājumiem;

b) 

tādas sadarbības veicināšana starptautiskos forumos, kura saistīta ar telesakaru un informācijas tehnoloģiju; un

c) 

citas sadarbības formas.

6. APAKŠSADAĻA

FINANŠU PAKALPOJUMI

8.49. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.  
Šajā apakšsadaļā izklāstīti regulējuma principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, ko liberalizē saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un D sadaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības vajadzībām).
2.  

Šajā apakšsadaļā:

a) 

“finanšu pakalpojums” ir puses finanšu pakalpojumu sniedzēja piedāvāts finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojums, kas saistīts ar finansiāla rakstura pakalpojumu, vai finansiāla rakstura pakalpojuma palīgpakalpojums. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

i) 

apdrošināšanu un ar to saistītus pakalpojumus:

(1) 

tiešo apdrošināšanu (ieskaitot līdzapdrošināšanu):

aa) 

dzīvības apdrošināšanu,

bb) 

nedzīvības apdrošināšanu;

(2) 

pārapdrošināšanu un retrocesiju;

(3) 

apdrošināšanas starpniecību, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi; un

(4) 

apdrošināšanas palīgpakalpojumus, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumus, riska novērtēšanu un pretenziju izskatīšanas pakalpojumus;

un

ii) 

banku un citus finanšu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu);

(1) 

noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no sabiedrības;

(2) 

visu veidu kreditēšanu, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu;

(3) 

finanšu nomu;

(4) 

visus maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumus, ieskaitot kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čekus un bankas pārvedu vekseļus,

(5) 

garantijas un saistības,

(6) 

tirdzniecību savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū ar turpmāk minētajiem:

aa) 

naudas tirgus instrumentiem (ieskaitot čekus, vekseļus, noguldījumu apliecības);

bb) 

ārvalstu valūtu;

cc) 

atvasinātajiem instrumentiem, tostarp, bet ne tikai standartizētiem nākotnes līgumiem un iespēju līgumiem;

dd) 

valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem, tostarp tādiem instrumentiem kā mijmaiņas darījumu līgumiem un nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem;

ee) 

pārvedamiem vērtspapīriem;

ff) 

citiem tirgojamiem instrumentiem un finanšu aktīviem, ieskaitot dārgmetālus;

(7) 

līdzdalību visu veidu vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (atklātā tirgū vai privāti) un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšanu;

(8) 

starpniecību naudas darījumos;

(9) 

aktīvu pārvaldīšanu, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, jebkāda veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozitārija un trasta pakalpojumus,

(10) 

finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu maksāšanas līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumus;

(11) 

finanšu informācijas sniegšanu un nodošanu, finanšu datu apstrādi un saistīto programmatūru, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri sniedz citus finanšu pakalpojumus; un

(12) 

konsultatīvus, starpniecības un citus finanšu palīgpakalpojumus, kuri saistīti ar visām 1. līdz 11. punktā minētajām darbībām, ieskaitot kredītu datubāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu pārstrukturēšanu un stratēģiju;

b) 

“finanšu pakalpojumu sniedzējs” ir puses fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas vai vēlas nodarboties ar finanšu pakalpojumu sniegšanas darījumdarbību šīs puses teritorijā, bet neietver publiskā sektora subjektu;

c) 

“jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums (tostarp pakalpojumi, kas saistīti ar esošiem un jauniem produktiem vai produkta sniegšanas veidu), kuru nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs puses teritorijā, bet kuru sniedz otras puses teritorijā;

d) 

“publiskā sektora subjekts” ir:

i) 

puses valdības, centrālā banka vai monetārā iestāde, vai puses īpašumā vai kontrolē esošs subjekts, kas galvenokārt veic valdības funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, kas nav tādi subjekti, kuri galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu ar komerciāliem noteikumiem; vai

ii) 

privāts subjekts, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tas pats pilda šīs funkcijas; un

e) 

“pašregulējoša organizācija” ir nevalstiska institūcija, tostarp vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu birža vai tirgus, mijieskaita aģentūra vai kāda cita organizācija vai asociācija, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai deleģējumu no centrālās, reģiona vai vietējās valdības īsteno regulēšanas vai uzraudzības pilnvaras pār finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

8.50. PANTS

Piesardzības atkāpe

1.  

Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei pieņemt vai saglabāt samērīgus pasākumus tādu piesardzības apsvērumu dēļ kā:

a) 

ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai tādu personu aizsardzība, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi;

b) 

finanšu pakalpojumu sniedzēju drošības, stabilitātes, integritātes vai finansiālās atbildības uzturēšana vai

c) 

puses finanšu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšana.

2.  
Šie pasākumi nerada lielāku slogu, kā nepieciešams, lai sasniegtu to mērķi, un neizraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu.
3.  
Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tiktu prasīts, lai puse izpauž informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai izpauž kādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kura ir publisko tiesību subjektu rīcībā.
4.  
Katra visiem spēkiem cenšas nodrošināt, ka tās teritorijā tiek īstenoti un piemēroti Bāzeles komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi”, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi” un starptautiski saskaņotais “Standarts pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā”, kas ietverts ESAO 2017. gada Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.
5.  
Ievērojot 8.6. pantu (Valsts režīms) un neskarot citus finanšu pakalpojumu pārrobežu tirdzniecības piesardzīgas uzraudzības līdzekļus, puse var prasīt otras puses pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēju un finanšu instrumentu reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu.

8.51. PANTS

Pašregulējošas organizācijas

Ja viena puse prasa būt par biedru vai darboties kādā pašregulējošā organizācijā vai piekļuvi tai, lai otras puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus pirmās puses teritorijā vai uz šo teritoriju, tad šī pirmā puse nodrošina, lai minētā pašregulējošā organizācija pildītu pienākumus, uz kuriem attiecas 8.6. pants (Valsts režīms) un 8.11. pants (Valsts režīms).

8.52. PANTS

Maksājumu un mijieskaita sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piešķir valsts režīmu, katra puse, ciktāl to ļauj tās piekļuves kritēriji, otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir nodibinājušies tās teritorijā un kas tiek regulēti vai uzraudzīti kā finanšu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem, piešķir piekļuvi publisko tiesību subjektu maksājumu un mijieskaita sistēmām un oficiāliem finansēšanas un refinansēšanas mehānismiem, kuri pieejami parastas darījumdarbības veikšanā. Šo pantu nav paredzēts izmantot, lai sniegtu piekļuvi puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

8.53. PANTS

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra puse ļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējam sniegt kādu jaunu finanšu pakalpojumu, ko pirmā puse ļautu sniegt līdzīgiem saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, pirmajai pusei nepieņemot papildu tiesību aktus. Katra puse var noteikt institucionālo un juridisko formu, kādā attiecīgo jauno finanšu pakalpojumu var sniegt, un prasīt, lai pakalpojumu varētu sniegt, saņemot atļauju. Ja puse prasa saņemt šādu atļauju, lēmums tiek pieņemts samērīgā laikā un atļauju var atteikt tikai piesardzības pasākumu dēļ, uz kuriem attiecas 8.50. pants (Piesardzības atkāpe).

8.54. PANTS

Datu apstrāde

1.  
Katra puse, ievērojot attiecīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātumu un konfidencialitāti, ļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējam uz tās teritoriju un no tās teritorijas pārsūtīt informāciju elektroniskā vai citādā formā, ja šāda apstrāde nepieciešama šāda finanšu pakalpojumu sniedzēja parastajai darījumdarbībai.
2.  
Katra puse pieņem vai saglabā attiecīgus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu privātumu un personas datus, ieskaitot individuālus dokumentus un kontus, ja šie aizsardzības pasākumi netiek izmantoti, lai apietu šā nolīguma noteikumus.

8.55. PANTS

Īpaši izņēmumi

1.  
Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei, tostarp tās publisko tiesību subjektiem, savā teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ir valsts pensiju plāna vai tiesību aktos noteiktās sociālās drošības sistēmas daļa, izņemot gadījumus, kad minētās darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publisko tiesību subjektiem vai privātām institūcijām, kā tas noteikts attiecīgās puses noteikumos.
2.  
Neviens šā nolīguma noteikums neattiecas uz darbībām, ko veic centrālā banka vai monetārā iestāde, vai kāds cits publiskā sektora subjekts, īstenojot monetāro vai valūtas maiņas likmes politiku.
3.  
Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei, tostarp tās publisko tiesību subjektiem, tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus uz puses vai tās publisko tiesību subjektu rēķina, ar to garantiju vai izmantojot to finanšu resursus, izņemot gadījumus, kad attiecīgās puses noteikumi paredz, ka šādas darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publisko tiesību subjektiem vai privātām institūcijām.

7. APAKŠSADAĻA

STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

8.56. PANTS

Darbības joma, definīcijas un principi

1.  
Šajā apakšsadaļā izklāstīti principi attiecībā uz starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu liberalizēšanu saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un D sadaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības vajadzībām).
2.  
Šajā apakšsadaļā “starptautiskie jūras pārvadājumi” ietver tiešos un multimodālās pārvadāšanas pakalpojumus, kuri ir preču pārvadājums, kur izmanto vairāk nekā vienu pārvadāšanas veidu, un kuri aptver jūras pārvadājumu posmu, ja šāds pārvadājums tiek veikts ar vienotu pārvadājuma dokumentu un kas tāpēc ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājuma veidu pakalpojumu sniedzējiem;
3.  
Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem puses vienojas nodrošināt, lai uz komerciāla pamata tiktu efektīvi piemēroti kravu neierobežotas pieejamības principi, brīvība sniegt starptautiskus jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms šādu pakalpojumu sniegšanā.

Ievērojot pušu starpā panākto liberalizāciju attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a) 

tās uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūras pārvadājumu tirgiem un tirdzniecībai un

b) 

katra puse kuģiem, kas peld ar otras puses karogu vai ko ekspluatē otras puses pakalpojumu sniedzēji, piešķir režīmu, kurš nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko attiecīgā puse piešķir pašas kuģiem vai kādas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kura attieksme ir labvēlīgāka, cita starpā attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un jūras palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītām maksām un maksājumiem, muitas telpām un piekļuvi piestātnēm, un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4.  

Piemērojot šos principus, puses:

a) 

neievieš kravas dalīšanas režīmu turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču tirdzniecību un līnijpārvadājumus, un samērīgā laikā izbeidz jebkādu šādu kravas dalīšanas režīmu, kas pastāvējis iepriekšējos nolīgumos; un

b) 

šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ un neievieš vienpusējus pasākumus ( 30 ) vai administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu būt slēpti ierobežojumi vai kas varētu diskriminējoši ietekmēt pakalpojumu brīvu sniegšanu starptautiskajos jūras pārvadājumos.

5.  
Katra puse ļauj otras puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās teritorijā, ievērojot uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus, un darbību saskaņā ar nosacījumiem, kuri aprakstīti tās īpašo saistību sarakstā.
6.  

Puses izmanto šādus ostu pakalpojumus, kas ir pieejami otras puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem:

a) 

loča vadību;

b) 

vilkšanas un velkoņu palīdzību;

c) 

apgādi;

d) 

degvielas un ūdens piegādi;

e) 

atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu;

f) 

ostas kapteiņa pakalpojumus;

g) 

navigācijas līdzekļus;

h) 

krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas ir būtiski kuģu ekspluatācijai, ieskaitot sakarus, ūdens un elektrības piegādi; un

i) 

avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

F SADAĻA

ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

8.57. PANTS

Mērķi

1.  
Atzīdamas, ka elektroniskā komercija palielina tirdzniecības iespējas, puses vienojas par to, ka ir svarīgi veicināt tās lietošanu un attīstību un PTO noteikumu piemērojamību elektroniskajai tirdzniecībai.
2.  
Puses vienojas veicināt elektroniskās komercijas attīstību to starpā, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, ko izraisa elektroniskā komercija, uz kuru attiecas šīs nodaļas noteikumi. Šajā kontekstā nevienai pusei attiecībā uz elektronisko komerciju nevajadzētu noteikt liekus noteikumus vai ierobežojumus.
3.  
Puses atzīst, ka brīva informācijas plūsma internetā ir svarīga, vienlaikus būdamas vienisprātis, ka tam nevajadzētu mazināt intelektuālā īpašuma īpašnieku tiesības, ņemot vērā, cik svarīgi ir aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības internetā.
4.  
Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnībā saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai elektroniskās komercijas lietotāji tai uzticētos.

8.58. PANTS

Muitas nodokļi

Puses neuzliek muitas nodokļus par elektronisku nosūtīšanu.

8.59. PANTS

Elektroniska pakalpojumu sniegšana

Lielākai noteiktībai — puses apstiprina, ka pasākumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, kura notiek, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ietilpst to pienākumu darbības jomā, kuri ietverti šīs nodaļas attiecīgajos noteikumos, ievērojot visus izņēmumus, kas piemērojami šādiem pienākumiem.

8.60. PANTS

Elektroniskie paraksti

1.  
Puses rīkojas, lai veicinātu labāku izpratni par otras puses elektronisko parakstu satvaru un lai, ievērojot attiecīgos iekšējos nosacījumus un tiesību aktus, izskatītu iespēju nākotnē noslēgt savstarpējās atzīšanas nolīgumu par elektroniskajiem parakstiem.
2.  

Tiecoties sasniegt 1. punkta mērķus, katra puse:

a) 

iespējami atvieglo otras puses pārstāvību forumos, ko par elektroniskajiem parakstiem oficiāli vai neformāli rīko pirmās puses kompetentās iestādes, ļaujot otrai pusei būt klāt pirmās puses elektronisko parakstu satvarā;

b) 

iespējami veicina apmaiņu ar viedokļiem par elektroniskajiem parakstiem tematiskos semināros un ekspertu sanāksmēs tādās jomās kā drošība un sadarbspēja un

c) 

darot pieejamu attiecīgu informāciju, iespējami papildina otras puses centienus pētīt un analizēt savu satvaru.

8.61. PANTS

Sadarbība elektroniskās komercijas regulējuma jomā

1.  

Puses uztur dialogu par elektroniskās komercijas izraisītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a) 

sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu atvieglošana;

b) 

starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi un glabāšanu;

c) 

nevēlamu elektroniskās komercijas paziņojumu apstrāde;

d) 

patērētāju tiesību aizsardzība un

e) 

citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2.  
Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem pušu tiesību aktiem šajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

G SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

8.62. PANTS

Vispārīgi izņēmumi

Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otru pusi, ja pastāv līdzīgi apstākļi, vai slēptus ierobežojumus uzņēmējdarbībai vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei pieņemt vai izpildīt pasākumus, kas:

a) 

nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai ( 31 );

b) 

nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c) 

attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar ierobežojumiem, kas attiecas uz vietējiem uzņēmējiem vai pakalpojumu sniegšanu un patēriņu iekšzemē;

d) 

nepieciešami tādu nacionālo bagātību aizsardzībai, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība;

e) 

nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nav nesaderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, ieskaitot tos, kuri attiecas uz:

i) 

krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai līgumsaistību neizpildes sekām,

ii) 

personu privātuma aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un individuālu dokumentu un kontu konfidencialitātes aizsardzību; vai

iii) 

drošību;

vai

f) 

nav saderīgi ar 8.6. pantu (Valsts režīms) un 8.11. pantu (Valsts režīms), ja citāda režīma mērķis ir nodrošināt efektīvu vai taisnīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu par otras puses saimniecisko darbību, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem ( 32 ).

8.63. PANTS

Pārskatīšana

Lai liberalizācija turpinātos, lai novērstu atlikušos ierobežojumus un nodrošinātu vispārēju tiesību un pienākumu līdzsvaru, puses pārskata šo nodaļu un savus īpašo saistību sarakstus ne vēlāk kā tad, kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši trīs gadi, un pēc tam — ar regulāriem starplaikiem. Šādas pārskatīšanas rezultātā Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), var nolemt grozīt attiecīgos īpašo saistību sarakstus.

8.64. PANTS

Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja

1.  

Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja ir atbildīga par šīs nodaļas efektīvu īstenošanu un šajā nolūkā tā:

a) 

regulāri pārskata kā šo nodaļu īsteno katra puse un īpašo saistību sarakstus saskaņā ar 8.63. pantu (Pārskatīšana);

b) 

vajadzības gadījumā pieņem lēmumus, ievērojot 8.63. pantu (Pārskatīšana), grozot 8.-A un 8.-B pielikuma papildinājumus;

c) 

izskata jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu, par ko puses var vienoties.

2.  
Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejas pienākumi attiecībā uz devīto nodaļu (Publiskais iepirkums) iz izklāstīti 9.19. pantā (Komitejas pienākumi).

DEVĪTĀ NODAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

9.1. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) 

“komerciālas preces un pakalpojumi” ir tāda veida preces vai pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai komerctirgū un ko tajā parasti pērk nevalstiskas personas nevalstiskiem mērķiem;

b) 

“konkurences darbība” Savienības gadījumā ir:

i) 

darbība, ko veic Savienības dalībvalsts teritorijā un kas tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota; un

ii) 

Savienības kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ar ko nosaka i) apakšpunkta piemērojamību;

šā panta b) punkta i) apakšpunktā jautājumu par to, vai darbība ir tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām, alternatīvu preču vai pakalpojumu un cenu eksistenci un vairāk nekā viena attiecīgo preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja faktisku vai potenciālu klātbūtni;

c) 

“būvniecības pakalpojums” ir pakalpojums, kura mērķis ir inženiertehnisko būvdarbu vai būvdarbu izpilde jebkādiem līdzekļiem, kā tas definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālās preču klasifikācijas (“CPC”) 51. sadaļā;

d) 

“korektīvs pasākums” iekšējo pārskatīšanas procedūru kontekstā ir vai nu iepirkuma veicēja nelikumīgi pieņemto lēmumu apturēšana vai apturēšanas nodrošināšana, ieskaitot diskriminējošu tehnisko, ekonomisko vai finansiālo specifikāciju atcelšanu uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, līguma dokumentos vai citos dokumentos, kas attiecas uz konkursa procedūru;

e) 

“elektroniska izsole” ir pastāvīgs process, kas saistīts ar elektronisku līdzekļu izmantošanu tam, lai piegādātāji varētu iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības skaitliski izsakāmiem un ar cenu nesaistītiem konkursa elementiem, kuri saistīti ar vērtēšanas kritērijiem, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa piedāvājumi;

f) 

“rakstveida” vai “rakstisks” nozīmē informācijas izteikšanu vārdos vai skaitļos, kuru var nolasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk; tas var ietvert elektroniski pārraidītu un saglabātu informāciju;

g) 

“juridiska persona” ir saprotama saskaņā ar 8.2. panta (Definīcijas) b) punktā ietverto definīciju;

h) 

“Savienības juridiskā persona” vai “Singapūras juridiskā persona” ir saprotama tā, kā paredzēts 8.2. panta (Definīcijas) c) punktā ietvertajā definīcijā;

i) 

“ierobežots konkurss” ir iepirkuma metode, kurā iepirkuma veicējs pēc savas izvēles sazinās ar piegādātāju vai piegādātājiem;

j) 

“uzņēmējdarbība uz vietas” ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību vienā pusē un kas pieder otras puses juridiskai vai fiziskai persona vai ko kontrolē otras puses juridiska vai fiziskai persona;

juridiska persona:

i) 

“pieder” otras puses fiziskām vai juridiskām personām, ja vairāk nekā 50 % no attiecīgās juridiskās personas kapitāla daļu faktiski pieder otras puses personām; un

ii) 

atrodas otras puses fizisku vai juridisku personu “kontrolē”, ja šādām personām ir pilnvaras iecelt vairākumu attiecīgās juridiskās personas direktoru vai kā citādi likumīgi vadīt tās darbību;

k) 

“pasākums” ir tiesību akts, noteikums, procedūra, administratīva norāde vai prakse vai darbība, ko veic iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu;

l) 

“daudzkārt lietojams saraksts” ir to piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma veicējs atzinis par atbilstošiem iekļaušanai šādā sarakstā, ko iepirkuma veicējs plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

m) 

“paziņojums par paredzēto iepirkumu” ir iepirkuma veicēja publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu vai abus;

n) 

“kompensācija” ir nosacījums vai apņemšanās, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo puses maksājumu bilances kontus, piemēram, iekšzemes satura izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, prečmaiņa un tamlīdzīgas darbības vai prasības;

o) 

“atklāts konkurss” ir iepirkuma metode, kurā piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie piegādātāji;

p) 

“privatizēts” Singapūras gadījumā ir subjekts, kas ir atdalīts no iepirkuma veicēja, vai tā daļa un kļuvis par juridisku personu, kura preču iepirkumā darbojas atbilstoši komerciāliem apsvērumiem un kurai vairs nav pilnvaru īstenot valsts varu, pat ja valstij pieder tā daļas vai ja valsts ieceļ tā direktoru padomes locekļus;

lielākai noteiktībai — ja puses valstij pieder privatizēta subjekta daļas vai tā ieceļ valsts ierēdni par direktoru padomes locekli, tad tiek uzskatīts, ka attiecīgais subjekts, iepērkot preces un pakalpojumus, darbojas atbilstoši komerciāliem apsvērumiem, piemēram, attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību, cenu un kvalitāti, ja valsts vai tās ieceltais valsts ierēdnis neietekmē - ne tieši, ne netieši - direktoru padomes lēmumus, kas pieņemti saistībā ar subjekta veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem;

q) 

“iepirkuma veicējs” ir subjekts, uz kuru attiecas 9.-A, 9.-B vai 9.-C pielikums;

r) 

“kvalificēts piegādātājs” ir piegādātājs, kuru iepirkuma veicējs atzīst par tādu, kas atbilst dalības nosacījumiem;

s) 

“pārstrādātais GPA” ir Nolīguma par publisko iepirkumu teksts, kas grozīts ar Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu, kurš parakstīts Ženēvā 2012. gada 30. martā;

t) 

“selektīvs konkurss” ir iepirkuma metode, kurā iepirkuma veicējs aicina iesniegt piedāvājumu tikai kvalificētos piegādātājus;

u) 

“pakalpojumi”, ja vien nav norādīts citādi, ietver būvdarbu pakalpojumus;

v) 

“standarts” ir dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija un kurā vispārējai un atkārtotai izmantošanai sniegti noteikumi, norādījumi vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumi, kuru ievērošana nav obligāta. Tajā var iekļaut vai arī tas var attiekties vienīgi uz terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi;

w) 

“piegādātājs” ir attiecīgi jebkuras puses persona vai personu grupa, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus vai arī varētu to darīt; un

x) 

“tehniskā specifikācija” ir konkursa procedūras prasība, kura:

i) 

nosaka iepērkamo preču vai sniedzamo pakalpojumu parametrus, tostarp kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus, vai to ražošanas vai sniegšanas procesus un metodes vai

ii) 

aplūko terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz preci vai pakalpojumu.

9.2. PANTS

Darbības un piemērošanas joma

Šīs nodaļas piemērošana

1.  
Šī nodaļa attiecas uz ikvienu pasākumu, kas saistīts ar aptverto iepirkumu, neatkarīgi no tā, vai tas pilnībā vai daļēji tiek veikts elektroniski.
2.  

Šajā nodaļā “aptvertais iepirkums” ir iepirkums valstiskām vajadzībām:

a) 

attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai jebkādu to apvienojumu:

i) 

kas precizēti katras puses sadaļā 9.-A līdz 9.-G pielikumā un

ii) 

ko neiepērk komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai vai ko nav plānots izmantot komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā;

b) 

ko veic, slēdzot līgumu, ieskaitot pirkšanu; nomu; īri un īres tiesību pirkšanu ar izpirkuma tiesībām vai bez tām; un publiskā un privātā sektora partnerības līgumus, kas definēti 9.-I pielikumā;

c) 

kura vērtība, kas aplēsta saskaņā ar 6.–8. punktu, laikā, kad saskaņā ar 9.6. pantu (Paziņojumi) publisko paziņojumu, ir ne mazāka kā attiecīgs slieksnis, kurš precizēts 9.-A līdz 9.-G pielikumā;

d) 

kuru veic iepirkuma veicējs un

e) 

kurš nav citādi izslēgts no piemērošanas ar 3. punktu vai ar katras puses sadaļu 9.-A līdz 9.-G pielikumu.

3.  

Ja vien 9.-A līdz 9.-G pielikumā nav paredzēts citādi, šī nodaļa neattiecas uz:

a) 

zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

b) 

ārpuslīgumiskiem vienošanās aktiem vai kāda veida palīdzību, ko sniedz puse, tostarp sadarbības nolīgumiem, dotācijām, aizdevumiem, kapitāla ieguldīšanu, garantijām un fiskāliem stimuliem;

c) 

fiskālo aģentu vai depozitārija pakalpojumiem, likvidācijas un vadības pakalpojumiem regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumiem, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, ieskaitot aizņēmumus un obligācijas, parādzīmes un citus vērtspapīrus, iepirkumu vai iegādi;

d) 

valsts nodarbinātības līgumiem;

e) 

iepirkumu, ko veic:

i) 

ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp attīstības palīdzību;

ii) 

atbilstīgi īpašai procedūrai vai nosacījumam starptautiskā nolīgumā, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz parakstītājvalstu projekta kopīgu īstenošanu; vai

iii) 

atbilstīgi starptautiskas organizācijas īpašai procedūrai vai nosacījumam, vai uz iepirkumu, ko finansē starptautiskas dotācijas, aizdevumi vai citāds atbalsts, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu pretrunā šai nodaļai.

4.  

Katra puse 9.-A līdz 9.-G pielikumā norāda šādu informāciju:

a) 

9.-A pielikumā — centrālās pārvaldes iestādes, uz kuru veikto iepirkumu attiecas šī nodaļa;

b) 

9.-B pielikumā — subjektus zem centrālā līmeņa, uz kuru veikto iepirkumu attiecas šī nodaļa;

c) 

9.-C pielikumā — visus pārējos subjektus, uz kuru veikto iepirkumu attiecas šī nodaļa;

d) 

9.-D pielikumā — preces, uz kurām attiecas šī nodaļa;

e) 

9.-E pielikumā — pakalpojumus (izņemot būvniecības pakalpojumus), uz kuriem attiecas šī nodaļa;

f) 

9.-F pielikumā — būvniecības pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa; un

g) 

9.-G pielikumā — vispārējas piezīmes.

5.  
Ja iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu pieprasa, lai personas, kuras nav uzskaitītas 9.-A līdz 9.-C pielikumā, veiktu iepirkumu saskaņā ar konkrētām prasībām, šīm prasībām mutatis mutandis piemēro 9.4. pantu (Vispārīgi principi).

Vērtēšana

6.  

Aplēšot iepirkuma vērtību ar mērķi noskaidrot, vai tas ir aptvertais iepirkums, iepirkuma veicējs:

a) 

iepirkuma vērtības aplēšanai nedala iepirkumu atsevišķos iepirkumos, neizvēlas un neizmanto vērtēšanas metodi ar mērķi pilnībā vai daļēji izslēgt to no šīs nodaļas piemērošanas un

b) 

ietver aplēsto iepirkuma maksimālo kopējo vērtību visā tā laikā neatkarīgi no tā, vai pasūtījums piešķirts vienam vai vairākiem piegādātājiem, ņemot vērā visas atlīdzības formas, ieskaitot:

i) 

prēmijas, maksas, komisijas naudu, procentus un,

ii) 

ja iepirkums paredz variantus, kopējo šādu variantu vērtību.

7.  

Ja individuālu iepirkuma prasību dēļ tiek piešķirts vairāk nekā viens līgums vai līgumi tiek piešķirti atsevišķās daļās (turpmāk “atkārtoti iepirkumi”), tad aplēsto maksimālo kopējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a) 

vērtību, ko atkārtotiem viena un tā paša veida preču un pakalpojumu iepirkumiem, kurus piešķir iepriekšējos divpadsmit mēnešos vai iepirkuma veicēja iepriekšējā finanšu gadā, ja iespējams, koriģē, lai ņemtu vērā gaidāmās izmaiņas iepērkamo preču vai pakalpojumu kvalitātē vai vērtībā nākamajos divpadsmit mēnešos; vai

b) 

aplēsto vērtību, ko atkārtotiem viena un tā paša veida preču un pakalpojumu iepirkumiem, kas tiks veikti divpadsmit mēnešu laikā pēc sākotnējā līguma piešķiršanas vai iepirkuma veicēja finanšu gada.

8.  

Ja iepirkums notiek, preces vai pakalpojumus nomājot, īrējot vai pērkot īres tiesības, vai ja iepirkuma kopējā cena nav precizēta, vērtēšanas pamatā ir:

a) 

līgumiem uz noteiktu laiku:

i) 

ja līguma termiņš nepārsniedz divpadsmit mēnešus — kopējā aplēstā maksimālā vērtība visā līguma darbības laikā; vai

ii) 

ja līguma termiņš pārsniedz divpadsmit mēnešus — kopējā aplēstā maksimālā vērtība, ieskaitot aplēsto atlikušo vērtību;

b) 

līgumiem uz nenoteiktu laiku — aplēsto mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48; un,

c) 

ja nav zināms, vai līgums tiks slēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, izmanto b) apakšpunktu.

9.3. PANTS

Drošība un vispārīgi izņēmumi

1.  
Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā inventāra iepirkumiem vai ar iepirkumiem, kuri nepieciešami valsts drošībai vai valsts aizsardzībai.
2.  

Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pušu starpā, ja pastāv vieni un tie paši apstākļi, vai izraisa slēptus ierobežojumus starptautiskajai tirdzniecībai, neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei noteikt vai veikt pasākumus, kas:

a) 

nepieciešami sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai drošības aizsardzībai;

b) 

nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c) 

nepieciešami intelektuālā īpašuma aizsardzībai; vai

d) 

attiecas uz precēm, ko ražo, vai pakalpojumiem, ko sniedz personas ar invaliditāti, filantropiskas institūcijas vai ieslodzījuma vietas.

9.4. PANTS

Vispārīgi principi

Valsts režīms un nediskriminācija

1.  
Attiecībā uz ikvienu pasākumu, kas skar aptverto iepirkumu, katra puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nekavējoties un bez nosacījumiem otras puses precēm un pakalpojumiem un otras puses piegādātājiem piemēro režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko šī puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, piemēro iekšzemes precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.
2.  

Attiecībā uz ikvienu pasākumu, kas saistīts ar attiecīgo iepirkumu, puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus:

a) 

ārvalsts piederības vai īpašuma dēļ nepiemēro otras puses piegādātājam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, mazāk labvēlīgu attieksmi kā citam piegādātājam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas; vai

b) 

nediskriminē piegādātāju, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tāpēc ka šis piegādātājs konkrētajā iepirkumā piedāvā otras puses preces vai pakalpojumu.

Elektronisku līdzekļu izmantošana

3.  

Ja aptvertā iepirkuma procedūru veic elektroniski, iepirkuma veicēji:

a) 

nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un programmatūru, kas ir vispārēji pieejamas un sadarbspējīgas ar citām informācijas tehnoloģijas sistēmām un programmatūru; un

b) 

uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu integritāti, tostarp ļauj konstatēt to saņemšanas laiku un novērš nesankcionētu piekļuvi tiem.

Iepirkuma norise

4.  

Iepirkuma veicēji veic aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas:

a) 

ir saderīgs ar šo nodaļu, izmantojot tādas metodes kā atklātu konkursu, selektīvu konkursu un ierobežotu konkursu;

b) 

izvairās no interešu konfliktiem un

c) 

nepieļauj korupciju.

Izcelsmes noteikumi

5.  
Aptvertā iepirkuma vajadzībām neviena puse nevar piemērot precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no otras puses, tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, ko šī puse tajā pašā laikā piemēro šo pašu preču vai pakalpojumu importam vai piegādēm no otras puses parastā tirdzniecības apritē.

Kompensācijas

6.  
Attiecībā uz aptverto iepirkumu puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, necenšas noteikt, neņem vērā, nenosaka un neīsteno kompensācijas.

Pasākumi, kas nav specifiski vienīgi iepirkumam

7.  
Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tādiem muitas nodokļiem un maksājumiem, ko nosaka importam vai saistībā ar to, iekasēšanas paņēmienu, piemēram, nodokļu vai maksājumu veidā, citiem importa noteikumiem vai formalitātēm un pasākumiem, kuri skar pakalpojumu tirdzniecību, izņemot pasākumus, kas reglamentē aptverto iepirkumu.

9.5. PANTS

Informācija par iepirkuma sistēmu

1.  

Katra puse:

a) 

oficiāli izraudzītos elektroniskos vai iespiestos saziņas līdzekļos, kuri tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, nekavējoties publisko visus tiesību aktus, noteikumus, tiesas nolēmumus, vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kas paredzētas tiesību aktos vai noteikumos un uz ko ir atsauce paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un visas procedūras attiecībā uz aptverto iepirkumu, kā arī to izmaiņas; un

b) 

pēc lūguma otrai pusei sniedz to skaidrojumu.

2.  

Katra puse 10.-H pielikumā uzskaita:

a) 

elektroniskus vai iespiestus plašsaziņas līdzekļus, kuros puses publisko 1. punktā aprakstīto informāciju; un

b) 

elektroniskus vai iespiestus plašsaziņas līdzekļus, kuros puses publisko paziņojumus, kas noteikti 9.6. pantā (Paziņojumi), 9.8. panta (Piegādātāju kvalificēšana) 8. punktā un 9.15. panta (Iepirkuma informācijas pārredzamība) 2. punktā.

3.  
Katra puse nekavējoties paziņo Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), visus grozījumus 9.-H pielikumā uzskaitītajos informēšanas plašsaziņas līdzekļos.

9.6. PANTS

Paziņojumi

Paziņojums par paredzēto iepirkumu

1.  
Par katru aptverto iepirkumu iepirkuma veicējs publisko paziņojumu par paredzēto iepirkumu, kurš, izņemot 9.12. punktā (Ierobežots konkurss) aprakstītos apstākļus, ir tieši un bez maksas pieejams elektroniski vienotā piekļuves punktā. Vismaz līdz paziņojumā norādītā termiņa beigām paziņojums par paredzēto konkursu ir viegli pieejams sabiedrībai. Katra puse 9.-H pielikuma savā sadaļā esošajā sarakstā norāda attiecīgo elektronisko saziņas līdzekli.
2.  

Ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi, katrā paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj:

a) 

iepirkuma veicēja nosaukumu, adresi un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iepirkuma veicēju un iegūtu visus attiecīgos dokumentus par iepirkumu, izmaksas un samaksas noteikumus, ja tādi paredzēti;

b) 

iepirkuma aprakstu, tostarp iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un daudzumu vai paredzamo daudzumu gadījumā, ja daudzums nav zināms;

c) 

attiecībā uz atkārtotiem līgumiem — ja iespējams, paredzētā iepirkuma nākamo paziņojumu aptuvenu laiku;

d) 

iespējamo variantu aprakstu;

e) 

preču vai pakalpojumu piegādes termiņu vai līguma darbības ilgumu;

f) 

iepirkuma metodi, ko izmantos, un informāciju par to, vai ir paredzamas sarunas vai elektroniska izsole;

g) 

attiecīgā gadījumā — adresi un termiņu dalības pieteikumu iesniegšanai iepirkumā;

h) 

piedāvājumu iesniegšanas adresi un termiņu;

i) 

valodu vai valodas, kurās var iesniegt piedāvājumus vai dalības pieteikumus, ja tos var iesniegt kādā valodā, kas nav oficiālā valoda vietā, kur atrodas ieprikuma veicējs;

j) 

piegādātāju dalības nosacījumu sarakstu un īsu aprakstu, ieskaitot visas prasības attiecībā uz konkrētiem dokumentiem vai apliecinājumiem, kas piegādātājiem iesniedzami šajā sakarā, ja vien šādas prasības nav jau iekļautas konkursa dokumentācijā, kura ir darīta pieejama visiem ieinteresētajiem piegādātājiem vienlaikus ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu;

k) 

ja iepirkuma veicējs iecerējis atlasīt ierobežotu skaitu kvalificēto piegādātāju, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu, ievērojot 9.8. pantu (Piegādātāju kvalificēšana), — kritērijus, kas tiks lietoti attiecīgo piegādātāju atlasei, un, attiecīgā gadījumā, piegādātāju skaita ierobežojumus, kuriem tiks atļauts iesniegt piedāvājumu; un

l) 

norādi, ka uz iepirkumu attiecas šis nolīgums.

Kopsavilkuma paziņojums

3.  

Attiecībā uz katru paredzēto iepirkumu vienlaikus ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu iepirkuma veicējs vienā no PTO valodām publisko kopsavilkuma paziņojumu, kas ir viegli pieejams. Paziņojumā tiek iekļauta vismaz šāda informācija:

a) 

iepirkuma priekšmets;

b) 

konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš vai, attiecīgā gadījumā, pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai iepirkuma procedūrā vai iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un

c) 

adrese, kurā var pieprasīt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu.

Paziņojums par plānoto iepirkumu

4.  
Iepirkuma veicēji tiek mudināti elektroniski un ar vienotā piekļuves punkta starpniecību, kuru izmanto, lai publiskotu paziņojumus par paredzēto iepirkumu, iespējami drīz katra finanšu gada sākumā publiskot paziņojumu par gaidāmajiem iepirkuma plāniem (turpmāk “paziņojums par plānoto iepirkumu”). Attiecīgajā plānotā iepirkuma paziņojumā būtu jānorāda iepirkuma priekšmets un paziņojuma par paredzamo iepirkumu plānotais publiskošanas datums.
5.  
Iepirkuma veicēji, uz kuriem attiecas 9.-B vai 9.-C pielikums, var izmantot paziņojumu par plānoto iepirkumu paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, ja paziņojumā par plānoto iepirkumu ietverts tik daudz 2. punktā minētās informācijas, cik ir pieejams, un paziņojumu par to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem interese par iepirkumu būtu jāpauž iepirkuma veicējam.

9.7. PANTS

Dalības nosacījumi

1.  
Iepirkuma veicēji paredz vienīgi tādus nosacījumus dalībai attiecīgā iepirkuma procedūrā, kuri nodrošina, ka piegādātājam ir juridiskās, komerciālās, tehniskās un finansiālās spējas uzņemties attiecīgā pasūtījuma izpildi.
2.  

Nosakot dalības nosacījumus, iepirkuma veicēji:

a) 

piegādātāja dalībai iepirkumā neizvirza nosacījumu, ka tam jābūt iepriekš jau saņēmušam vienu vai vairākus puses iepirkuma veicēja līgumus vai ka piegādātājam vajadzīga iepriekšēja pieredze puses teritorijā; bet

b) 

var pieprasīt attiecīgu iepriekšēju pieredzi, ja tā ir svarīga iepirkuma prasību izpildei.

3.  

Novērtējot, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma veicēji:

a) 

pamatojoties uz piegādātāja darījumdarbību gan iepirkuma veicēja puses teritorijā, gan ārpus tās, izvērtē piegādātāja finansiālās, komerciālās un tehniskās spējas un

b) 

balsta savu izvērtējumu uz nosacījumiem, ko tie iepriekš precizējuši paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

4.  

Ja ir pamatojoši pierādījumi, puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var izslēgt piegādātājus, pamatojoties uz:

a) 

bankrotu;

b) 

nepatiesām deklarācijām;

c) 

būtiskiem vai pastāvīgiem trūkumiem to pamatprasību vai pienākumu izpildē, uz kuriem attiecies(-ušies) iepriekšējs(-i) līgums(-i);

d) 

galīgiem spriedumiem, kas attiecas uz nopietniem noziegumiem vai citiem nopietniem pārkāpumiem;

e) 

pārkāpumiem, kas skar profesionālo darbību, rīcību vai bezdarbību un nelabvēlīgi ietekmē piegādātāja komerciālo integritāti; vai

f) 

nodokļu nemaksāšanu.

9.8. PANTS

Piegādātāju kvalificēšana

Reģistrācijas sistēmas un kvalificēšanas procedūras

1.  
Katra puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var uzturēt piegādātāju reģistrēšanas sistēmu, kurā ieinteresētajiem piegādātājiem ir jāreģistrējas un jāsniedz konkrēta informācija.
2.  

Katra puse nodrošina, lai:

a) 

tās iepirkuma veicēji censtos līdz minimumam samazināt atšķirības to kvalificēšanas procedūrās; un

b) 

ja tās iepirkuma veicēji uztur reģistrācijas sistēmas, attiecīgie iepirkuma veicēji cenšas līdz minimumam samazināt savu reģistrācijas sistēmu atšķirības.

3.  
Neviena puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nepieņem un nepiemēro reģistrācijas sistēmas vai kvalificēšanas procedūru, kuru mērķis vai ietekme ir tāda, ka tiek radīti nevajadzīgi šķēršļi otras puses piegādātāju dalībai pirmās minētās puses iepirkumā.

Selektīvs konkurss

4.  

Ja iepirkuma veicējs paredzējis izmantot selektīvu konkursu, tas:

a) 

paziņojumā par paredzēto iepirkumu ietver vismaz 2. punkta a), b), f), g), j), k) un l) apakšpunktā un 9.6. pantā (Paziņojumi) prasīto informāciju un aicina piegādātājus iesniegt dalības lūgumus; un

b) 

sākoties piedāvājumu iesniegšanas periodam, kvalificētajiem piegādātājiem sniedz vismaz 2. punkta c), d), e), h) un i) apakšpunktā un 9.6. panta (Paziņojumi) prasīto informāciju, ko paziņo saskaņā ar 9.10. panta (Termiņi) 3. punkta b) apakšpunktu.

5.  
Iepirkuma veicēji ļauj visiem kvalificētajiem piegādātājiem piedalīties konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma veicējs paziņojumā nav noteicis to piegādātāju skaita ierobežojumus, kuriem tiks ļauts iesniegt piedāvājumus, un nav noteicis kritērijus ierobežota skaita piegādātāju atlasei. Katrā ziņā to piegādātāju skaits, kuriem atļauts iesniegt piedāvājumu, ir pietiekams, lai nodrošinātu konkurenci, neietekmējot iepirkuma sistēmas darbības efektivitāti.
6.  
Ja konkursa dokumentācija netiek darīta publiski pieejama no 4. punktā minētā paziņojuma publiskošanas dienas, iepirkuma veicējs nodrošina, lai minētie dokumenti vienā un tajā pašā laikā būtu pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem, kas atlasīti saskaņā ar 5. punktu.

Daudzkārt lietojami saraksti

7.  

Iepirkuma veicēji var uzturēt daudzkārt lietojamu sarakstu, ja paziņojums, ar ko ieinteresētie piegādātāji tiek uzaicināti pieteikties iekļaušanai sarakstā:

a) 

tiek publiskots ik gadu; un

b) 

ja to publisko elektroniskiem līdzekļiem, ir nepārtraukti pieejams vienā no piemērotajiem saziņas līdzekļiem, kas uzskaitīti 9.-H pielikumā.

8.  

Paziņojumā, kas paredzēts 7. punktā, tiek ietverts:

a) 

to preču, pakalpojumu vai to kategoriju apraksts, kuriem sarakstu var izmantot;

b) 

dalības nosacījumi, kuriem piegādātājiem jāatbilst, un metodes, ko iepirkuma veicējs izmantos, lai pārbaudītu, kādā mērā piegādātājs atbilst nosacījumiem;

c) 

iepirkuma veicēja nosaukums un adrese un cita informācija, kura nepieciešama, lai sazinātos ar iepirkuma veicēju un iegūtu visus attiecīgos dokumentus, kas attiecas uz sarakstu;

d) 

saraksta derīguma termiņš un tā pagarināšanas vai izbeigšanas līdzekļi vai, ja derīguma termiņš nav paredzēts, norāde, kā tiks paziņota saraksta izmantošanas izbeigšana; un

e) 

norāde, ka sarakstu var izmantot iepirkumam, uz kuru attiecas šis nolīgums.

9.  

Neatkarīgi no 7. punkta, ja daudzkārt lietojams saraksts ir derīgs ne ilgāk kā trīs gadus, iepirkuma veicēji var publiskot 7. punktā minēto paziņojumu tikai vienreiz, saraksta derīguma termiņa sākumā, ja paziņojums:

a) 

ir ar tā derīguma termiņa norādi un ietver informāciju, ka turpmāki paziņojumi publiskoti netiks; un

b) 

tiek publiskots elektroniskiem līdzekļiem un derīguma termiņa laikā ir nepārtraukti pieejams.

10.  
Iepirkuma veicēji ļauj piegādātājiem jebkurā laikā pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un samērīgi īsā laikā iekļauj tajā visus kvalificētos piegādātājus.
11.  
Ja piegādātājs, kurš nav iekļauts daudzkārt lietojamā sarakstā, iesniedz lūgumu dalībai iepirkumā, kuram izmanto daudzkārt lietojamo sarakstu, un visus tam vajadzīgos dokumentus 9.10. panta (Termiņi) 2. punktā paredzētajā termiņā, iepirkuma veicējs izskata lūgumu. Iepirkuma veicējs neizslēdz piegādātāju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz to, ka iepirkuma veicējam nav pietiekami daudz laika izskatīt lūgumu, ja vien ārkārtas apstākļos iepirkuma sarežģītības dēļ, iepirkuma veicējs piedāvājumu iesniegšanai atvēlētajā termiņā nespēj pabeigt lūguma izskatīšanu.

9.-C pielikuma iepirkuma veicēji

12.  

Iepirkuma veicēji, uz kuriem attiecas 9.-C pielikums, var izmantot paziņojumu, ar ko uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, ja:

a) 

paziņojums tiek publiskots saskaņā ar 7. punktu un ietver 8. punktā prasīto informāciju, tik daudz 9.6. panta (Paziņojumi) 2. punktā prasītās informācijas, cik ir pieejams, un paziņojumu, ka tas ir paziņojums par paredzēto iepirkumu vai ka tālākus paziņojumus par iepirkumu, uz kuru attiecas daudzkārt lietojams saraksts, saņems tikai piegādātāji, kuri ir iekļauti daudzkārt lietojamā sarakstā; un

b) 

iepirkuma veicējs piegādātājiem, kuri tam pauduši ieinteresētību piedalīties konkrētajā iepirkumā, nekavējoties sniedz pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu ieinteresētību piedalīties iepirkumā, ieskaitot visu pārējo informāciju, kas prasīta 9.6. panta (Paziņojumi) 2. punktā, ciktāl minētā informācija ir pieejama.

13.  
Iepirkuma veicēji, uz kuriem attiecas 9.-C pielikums, var atļaut piegādātājam, kas ir pieteicies iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā saskaņā ar 10. punktu, piedalīties konkursā par attiecīgo iepirkumu, ja ir pietiekami daudz laika, lai iepirkuma veicējs varētu pārbaudīt, vai piegādātājs atbilst dalības noteikumiem.

Informācija par iepirkuma veicēja lēmumiem

14.  
Piegādātājiem, kuri iesniedz dalības lūgumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, iepirkuma veicēji nekavējoties dara zināmu lēmumu par minēto lūgumu.
15.  
Ja iepirkuma veicējs noraida piegādātāja dalības lūgumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā vai vairs neatzīst piegādātāja kvalifikāciju, vai svītro piegādātāju no daudzkārt lietojama saraksta, tad attiecīgais iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātāju un pēc piegādātāja lūguma nekavējoties sniedz tam rakstisku skaidrojumu par sava lēmuma iemesliem.

9.9. PANTS

Tehniskās specifikācijas un konkursa dokumentācija

Tehniskās specifikācijas

1.  
Iepirkuma veicēji nesagatavo, nepieņem un nepiemēro tehniskās specifikācijas, kā arī nenosaka atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis vai ietekme ir tāda, ka tiek radīti nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajai tirdzniecībai.
2.  

Nosakot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma veicēji attiecīgos gadījumos:

a) 

izklāsta tehnisko specifikāciju veiktspējas un funkcionālo prasību, nevis konstrukcijas vai parametru apraksta ziņā; un

b) 

balsta tehnisko specifikāciju uz starptautiskiem standartiem, ja tādi ir; ja tādu nav — uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai būvnormatīviem.

3.  
Ja tehniskajās specifikācijās tiek izmantota konstrukcija vai parametru apraksts, tad iepirkuma veicējiem attiecīgā gadījumā būtu jānorāda, ka tie izskatīs konkursa piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kuri acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot konkursa dokumentācijā tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.
4.  
Iepirkuma veicēji tehniskajās specifikācijās neizvirza prasības par konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, autortiesībām, dizainparaugu, tipu, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un nenorāda tos, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos konkursa dokumentācijā iepirkuma veicējs iekļauj vārdus “vai līdzvērtīgs”.
5.  
Iepirkuma veicēji no personas, kam var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot vai pieņemot tehniskās specifikācijas konkrētam iepirkumam.
6.  
Lielākai noteiktībai — katra puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, saskaņā ar šo pantu var sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu vai aizsargātu vidi.
7.  

Ja iepirkuma veicēji 2. punkta a) apakšpunktā minēto veiktspējas vai funkcionālo prasību veidā nosaka vides raksturlielumus, viņi var apsvērt iespēju izmantot sīki izstrādātās specifikācijas vai vajadzības gadījumā to daļas, kā noteikts Savienības ekomarķējuma vai Singapūras zaļā marķējuma prasībās, ja:

a) 

minētās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu raksturlielumus piegādēm vai pakalpojumiem, kas ir līguma priekšmets;

b) 

marķējuma prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju; un

c) 

minētās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

Konkursa dokumentācija

8.  

Iepirkuma veicēji nodrošina piegādātājiem konkursa dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus konkursa piedāvājumus. Ja vien paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav paredzēts citādi, šādā dokumentācijā pilnībā apraksta:

a) 

iepirkumu, ieskaitot iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un daudzumu, vai, ja to daudzums nav zināms, aplēsto daudzumu un prasības, kas jāizpilda, ieskaitot visas tehniskās specifikācijas, atbilstības novērtēšanas sertifikātus, plānus, rasējumus vai instrukcijas;

b) 

visus piegādātāju dalības nosacījumus, ieskaitot informācijas un to dokumentu sarakstu, kas piegādātājiem jāiesniedz saistībā ar dalības nosacījumiem;

c) 

visus vērtēšanas kritērijus, ko iepirkuma veicējs piemēros, piešķirot līgumu, un minēto kritēriju relatīvo nozīmīgumu, izņemot gadījumus, kad vienīgais kritērijs ir cena;

d) 

ja iepirkuma veicējs veiks iepirkumu elektroniski — visas autentifikācijas un šifrēšanas prasības vai citas prasības, kas saistītas ar informācijas elektronisku iesniegšanu;

e) 

ja iepirkuma veicējs veiks elektronisku izsoli — noteikumus, ar kādiem tiks veikta izsole, identificējot tos konkursa elementus, kas saistīti ar vērtēšanas kritērijiem;

f) 

ja piedāvājumi tiks atvērti publiski — atvēršanas datumu, laiku un vietu un, attiecīgā gadījumā, personas, kam atļauts tur piedalīties;

g) 

visus citus noteikumus, ieskaitot samaksas noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz līdzekļiem, ar kādiem var iesniegt piedāvājumus, piemēram, uz papīra vai elektroniski; un

h) 

preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumus.

9.  
Nosakot iepērkamo preču piegādes vai iepērkamo pakalpojumu sniegšanas termiņus, iepirkuma veicēji ņem vērā tādus faktorus kā iepirkuma sarežģītību, gaidāmo apakšlīgumu apjomu un laiku, kas reāli vajadzīgs preču ražošanai, izņemšanai no krājumiem un transportēšanai no piegādes vietas vai pakalpojumu sniegšanai.
10.  
Iepirkuma veicēji var noteikt vides nosacījumus, kas saistīti ar iepirkuma veikšanu, ja tie ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem un ir norādīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu ( 33 ) vietā, vai konkursa dokumentācijā.
11.  
Izvērtēšanas kritēriji, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā cita starpā var ietvert cenu un citus izmaksu faktorus, kvalitāti, tehnisko vērtību, vides raksturlielumus un piegādes noteikumus.
12.  

Iepirkuma veicēji nekavējoties:

a) 

dara pieejamu konkursa dokumentāciju, lai ieinteresētajiem piegādātājiem būtu pietiekami daudz laika iesniegt pieņemamus piedāvājumus;

b) 

pēc lūguma sniedz konkursa dokumentāciju ikvienam ieinteresētajam piegādātājam un

c) 

atbild uz pamatotiem informācijas lūgumiem, kurus iesniedzis ieinteresētais piegādātājs vai piegādātājs, kas piedalās konkursā, ja šāda informācija konkrētajam piegādātājam nedod priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem.

Grozījumi

13.  

Ja pirms līguma piešķiršanas iepirkuma veicējs groza kritērijus vai prasības, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā, kas sniegta piegādātājiem, kuri piedalās konkursā, vai arī groza vai izdod jaunu paziņojumu vai konkursa dokumentāciju, tā rakstveidā nosūta visas minētās izmaiņas, grozīto vai jaunizdoto paziņojumu vai konkursa dokumentāciju:

a) 

visiem piegādātājiem, kas izmaiņu, grozījumu vai jauno izdevumu izdarīšanas laikā piedalās konkursā, ja šādi piegādātāji iepirkuma veicējam ir zināmi, un visos pārējos gadījumos — tādā pašā veidā, kādā tika darīta pieejama sākotnējā informācija; un

b) 

pietiekamā laikā, lai attiecīgā gadījumā minētie piegādātāji varētu grozīt un no jauna iesniegt grozītos konkursa piedāvājumus.

9.10. PANTS

Termiņi

Vispārīgi noteikumi

1.  

Iepirkuma veicēji atbilstīgi to samērīgām vajadzībām nodrošina piegādātājiem pietiekamu laiku, kurā sagatavot un iesniegt dalības lūgumus un pieņemamus piedāvājumus, ņemot vērā tādus faktorus kā:

a) 

iepirkuma raksturu un sarežģītību;

b) 

gaidāmo apakšlīgumu apjomu; un

c) 

laiku, kas nepieciešams, lai nosūtītu piedāvājumus ar neelektroniskiem līdzekļiem no ārzemēm, kā arī iekšzemes vietām, kur elektroniskie līdzekļi netiek lietoti.

Šie termiņi, ieskaitot pagarinājumus, ir vienādi visiem ieinteresētajiem piegādātājiem vai piegādātājiem, kas piedalās konkursā.

Galīgie termiņi

2.  
Iepirkuma veicēji, kuri izmanto selektīvu konkursu, noteic, ka principā dalības lūgumu iesniegšanas pēdējā diena nav agrāk kā 25 dienas pēc paziņojuma par paredzēto iepirkumu publiskošanas dienas. Ja iepirkuma veicējam pienācīgi pamatotas neatliekamības dēļ šo termiņu nav iespējams piemērot, tad to var saīsināt līdz ne mazāk kā desmit dienām.
3.  

Izņemot 4., 5., 7. un 8. punktā paredzētos gadījumus, iepirkuma veicēji nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas pēdējā diena nav agrāk kā 40 dienas pēc dienas, kad:

a) 

atklātos konkursos — ir publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu vai

b) 

selektīvos konkursos — iepirkuma veicējs paziņo piegādātājiem, ka tie tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus, neatkarīgi no tā, vai tas izmanto daudzkārt lietojamu sarakstu.

4.  

Iepirkuma veicēji 3. punktā paredzēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt līdz ne mazāk kā desmit dienām, ja:

a) 

iepirkuma veicējs ir publiskojis paziņojumu par plānoto iepirkumu saskaņā ar 9.6. punkta (Paziņojumi) 4. punktu vismaz 40 dienas, bet ne vairāk kā divpadsmit mēnešus pirms paziņojuma par paredzēto iepirkumu publiskošanas un paziņojumā par plānoto iepirkumu ir šāda informācija:

i) 

iepirkuma apraksts;

ii) 

aptuveni norādīta pēdējā diena, līdz kurai jāiesniedz piedāvājumi vai dalības lūgumi;

iii) 

norāde, ka ieinteresētajiem piegādātājiem būtu jāizsaka iepirkuma veicējam interese piedalīties iepirkumā;

iv) 

adrese, kurā var saņemt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu; un

v) 

tik daudz informācijas, cik noteikts 9.6. panta (Paziņojumi) 2. punktā attiecībā uz paziņojumiem par paredzētu iepirkumu, cik ir pieejams;

b) 

attiecībā uz atkārtotu iepirkumu — iepirkuma veicējs sākotnējā paziņojumā par paredzēto iepirkumu norādījis, ka turpmākajos paziņojums tiks norādīti piedāvājumu iesniegšanas termiņi, pamatojoties uz šo punktu; vai

c) 

steidzamības dēļ, ko iepirkuma veicējs pienācīgi pamato, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas noteikts 3. punktā, nav reālistisks.

5.  

Iepirkuma veicēji var saīsināt 3. punktā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām par katru no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a) 

paziņojums par paredzēto iepirkumu publiskots elektroniskiem līdzekļiem;

b) 

visa konkursa dokumentācija ir pieejama elektroniski no dienas, kad publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu; un

c) 

iepirkuma veicējs piedāvājumus var saņemt elektroniski.

6.  
Piemērojot 5. punktu kopā ar 4. punktu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas paredzēts 3. punktā, nekādā gadījumā netiek saīsināts līdz mazāk nekā 10 dienām no dienas, kad publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu.
7.  
Neatkarīgi no citiem šā punkta noteikumiem, ja iepirkuma veicējs iegādājas komerciālas preces vai pakalpojumus vai to apvienojumu, tas var saīsināt 3. punktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu mazākais līdz trīspadsmit dienām, ja tas vienlaikus elektroniskiem līdzekļiem publisko gan paziņojumu par paredzēto iepirkumu, gan konkursa dokumentāciju. Turklāt, ja iepirkuma veicējs komerciālu preču vai pakalpojumu piedāvājumus pieņem arī elektroniski, tas var saīsināt termiņu, kas noteikts 3. punktā, līdz mazākais 10 dienām.
8.  
Ja iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9.-B vai 9.-C pielikums, ir atlasījis visus vai ierobežotu skaitu kvalificētu piegādātāju, tad piedāvājumu iesniegšanas termiņu var noteikt, iepirkuma veicējam un atlasītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav, minētais termiņš nav īsāks par desmit dienām.

9.11. PANTS

Sarunas

1.  

Katra puse var paredzēt, ka tās iepirkuma veicēji rīko sarunas:

a) 

ja iepirkuma veicējs paziņojumā par paredzēto iepirkumu, kas prasīts 9.6. punkta (Paziņojumi) 2. punktā, paudis nodomu rīkot sarunas; vai

b) 

ja izvērtēšanā noskaidrojas, ka nav neviena acīmredzami pārāka piedāvājuma, pamatojoties uz konkrētajiem izvērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā.

2.  

Iepirkuma veicēji:

a) 

nodrošina, lai piegādātāji, kas piedalās sarunās, tiktu izslēgti saskaņā ar izvērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, ko izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā; un

b) 

ja sarunas tiek izbeigtas, nosaka vienotu termiņu pārējiem piegādātājiem, kuri piedalās sarunās, jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai.

9.12. PANTS

Ierobežots konkurss

1.  

Ar noteikumu, ka iepirkuma veicēji neizmanto šo noteikumu, lai izvairītos no piegādātāju konkurences, vai tādā veidā, ka tiek diskriminēti otras puses piegādātāji vai tiek aizsargāti iekšzemes piegādātāji, iepirkuma veicēji var izmantot ierobežotu konkursu un var nepiemērot 9.6. pantu (Paziņojumi), 9.7. pantu (Dalības nosacījumi), 9.8. pantu (Piegādātāju kvalificēšana), 9.9. panta (Tehniskās specifikācijas un konkursa dokumentācija) 8. līdz 13. punktu, 9.10. pantu (Termiņi), 9.11. pantu (Sarunas), 9.13. pantu (Elektroniskas izsoles) un 9.14. pantu (Piedāvājumu izskatīšana un līgumu piešķiršana), tikai šādos apstākļos:

a) 

ja:

i) 

nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums vai neviens piegādātājs nav pieteicies dalībai;

ii) 

nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;

iii) 

neviens piegādātājs neatbilst dalības nosacījumiem vai

iv) 

iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu vienošanos;

ar noteikumu, ka iepirkum veicējs neveic būtiskus grozījumus prasībās, kas noteiktas konkursa dokumentācijā;

b) 

ja preces vai pakalpojumus var piegādāt vienīgi konkrēts piegādātājs un nav pieņemamas alternatīvas vai aizstājēju preču vai pakalpojumu šādu iemeslu dēļ:

i) 

vajadzīgs mākslas darbs:

ii) 

jāaizsargā patenti, autortiesības vai citas ekskluzīvas tiesības vai

iii) 

konkurences nav tehnisku iemeslu dēļ;

c) 

attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu, kuri nav bijuši iekļauti sākotnējā iepirkumā, papildu piegādēm, ko veic sākotnējais preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs, ja šādu papildu preču vai pakalpojumu piegādei:

i) 

piegādātāju nevar mainīt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par savstarpēju aizstājamību vai sadarbspēju ar esošajām iekārtām, programmatūru, pakalpojumiem vai instalācijām, kas iepirktas sākotnējā iepirkumā; un

ii) 

piegādātāja maiņa radītu iepirkuma veicējam ievērojamas neērtības vai izmaksu būtisku pieaugumu;

d) 

ja preces vai pakalpojumus nevar iegūt laikā, izmantojot atklāto vai selektīvo konkursu — ciktāl tas noteikti vajadzīgs ārkārtējas steidzamības apstākļos, ko izraisījuši iepirkuma veicēja neparedzēti notikumi;

e) 

attiecībā uz precēm, ko iegādājas preču tirgū;

f) 

ja iepirkuma veicējs iepērk prototipu vai pirmo preci vai pakalpojumu, kas izstrādāts pēc tā lūguma saistībā ar konkrētu līgumu par pētniecību, izmēģinājumu, pētījumu vai oriģināla izstrādi. Pirmās preces vai pakalpojuma oriģināla izstrāde var ietvert ierobežotu daudzumu ražošanu vai piegādi ar mērķi iekļaut praktisko izmēģinājumu rezultātus un parādīt, ka prece vai pakalpojums ir piemērots ražošanai vai piegādei zināmā daudzumā atbilstoši pieņemamiem kvalitātes standartiem, bet neietver ražošanu lielos apjomos, piegādi, ar mērķi nodrošināt ekonomisku dzīvotspēju, vai izpētes un izstrādes izmaksu segšanu;

g) 

pirkumiem, ko izdara ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kuri rodas vienīgi ļoti īsā termiņā īpašas realizācijas gadījumā, piemēram, likvidācijas, maksātnespējas administrēšanas vai bankrota dēļ, bet ne attiecībā uz regulāriem pirkumiem no pastāvīgiem piegādātājiem; un

h) 

līgumu piešķir metu konkursa uzvarētājam ar noteikumu, ka:

i) 

konkurss tiek organizēts tā, ka tas ir saderīgs ar šīs nodaļas principiem, jo īpaši attiecībā uz paziņojuma par paredzēto iepirkumu publiskošanu; un

ii) 

dalībniekus vērtē neatkarīga žūrija ar mērķi piešķirt līgumu metu konkursa uzvarētājam.

2.  
Iepirkuma veicējisagatavo rakstveida ziņojumu par katru līgumu, kas piešķirts saskaņā ar 1. punktu. Ziņojumā norāda iepirkuma veicēja nosaukumu, iepirkto preču vai pakalpojumu vērtību un veidu un paziņojumu, kurā norāda 1. punktā aprakstītos apstākļus un nosacījumus, kas pamato ierobežota konkursa izmantošanu.

9.13. PANTS

Elektroniskas izsoles

Ja iepirkuma veicējs paredzējis veikt aptvertu iepirkumu, izmantojot elektronisku izsoli, tas pirms elektroniskās izsoles sākšanas katram dalībniekam dara zināmu:

a) 

automātiskās izvērtēšanas metodi, ieskaitot matemātisko formulu, kas balstīta uz izvērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti konkursa dokumentācijā un izsolē tiks izmantoti automātiskā klasificēšanā vai pārklasificēšanā;

b) 

dalībnieka piedāvājuma elementu sākotnējās izvērtēšanas rezultātus, ja līgumu piešķir visizdevīgākajam piedāvājumam; un

c) 

citu attiecīgu informāciju, kas saistīta ar izsoles norisi.

9.14. PANTS

Piedāvājumu izskatīšana un līgumu piešķiršana

Piedāvājumu izskatīšana

1.  
Iepirkuma veicēji saņem, atver un izskata visus konkursa piedāvājumus saskaņā ar procedūrām, kuras garantē iepirkuma procesa taisnīgumu un godprātīgumu un piedāvājumu konfidencialitāti.
2.  
Iepirkuma veicēji nesoda piegādātājus, kuru piedāvājums saņemts pēc noteiktā piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja kavēšanās notikusi vienīgi iepirkuma veicēja nepareizas rīcības dēļ.
3.  
Ja laikposmā no piedāvājumu atvēršanas līdz līguma piešķiršanai iepirkuma veicējs dod iespēju piegādātājam labot netīšas formas kļūdas, tad iepirkuma veicējs tādu pašu iespēju nodrošina visiem piegādātājiem, kuri piedalās konkursā.

Līgumu piešķiršana

4.  
Lai varētu izskatīt līguma piešķiršanas iespēju, piedāvājumam ir jābūt iesniegtam rakstveidā un atvēršanas brīdī tam ir jāatbilst būtiskajām prasībām, kas izklāstītas paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un piegādātājam, kas to ir iesniedzis, ir jāatbilst dalības nosacījumiem.
5.  

Ja vien iepirkuma veicējs nenolemj sabiedrības interesēs līgumu nepiešķirt, tas piešķir līgumu tam piegādātājam, kuru atzinis par spējīgu izpildīt līguma noteikumus un kurš, spriežot vienīgi pēc paziņojumos un konkursa dokumentācijā noteiktajiem izvērtēšanas kritērijiem, iesniedzis:

a) 

visizdevīgāko piedāvājumu; vai

b) 

piedāvājumu ar viszemāko cenu, ja cena ir vienīgais kritērijs.

6.  
Ja iepirkuma veicējs saņem piedāvājumu, kurā cena ir nesamērīgi zemāka par citos iesniegtajos piedāvājumos norādīto cenu, iestāde var apspriesties ar piegādātāju, lai pārliecinātos, ka tas atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus un ka cenā ir ņemtas vērā piešķirtās subsīdijas.
7.  
Ja iepirkuma veicējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tāpēc ka piegādātājs ir saņēmis subsīdijas, tas var noraidīt piedāvājumu šā iemesla dēļ tikai pēc apspriešanās ar piegādātāju, un tikai tad, ja piegādātājs nespēj iepirkuma veicēja noteiktā pietiekamā laikposmā pierādīt, ka konkrētā subsīdija piešķirta atbilstoši šajā nolīgumā attiecībā uz subsīdijām noteikto kārtību.
8.  
Iepirkuma veicējs neizmanto alternatīvas iespējas, neatceļ iepirkumu un negroza piešķirtos līgumus tādā veidā, ka tiek apieti pienākumi, uz kuriem attiecas šī nodaļa.

9.15. PANTS

Iepirkuma informācijas pārredzamība

Piegādātājiem sniegtā informācija

1.  
Iepirkuma veicēji piegādātājiem, kuri piedalās konkursā, nekavējoties dara zināmus savus lēmumus, kas attiecas uz līgumu piešķiršanu, un pēc piegādātāja lūguma dara to rakstveidā. Ievērojot 9.16. panta (Informācijas izpaušana) 2. un 3. punktu, iepirkuma veicēji neatlasītajam piegādātājam pēc lūguma izskaidro iemeslus, kuru dēļ nav atlasīts tā piedāvājums, kā arī atlasītā piegādātāja salīdzinošās priekšrocības.

Informācijas publiskošana par līguma piešķiršanu

2.  

Ne vēlāk kā 72 dienas pēc katra tāda līguma piešķiršanas, uz kuru attiecas šī nodaļa, iepirkuma veicējs publisko paziņojumu attiecīgajā iespiestajā vai elektroniskajā saziņas līdzeklī, kas norādīts 9.-H pielikumā. Ja iepirkuma veicējs publisko paziņojumu tikai elektroniskā saziņas līdzeklī, informācija samērīgu laiku paliek viegli pieejama. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) 

iepērkamo preču vai pakalpojumu apraksts;

b) 

iepirkuma veicēja nosaukums un adrese;

c) 

izraudzītā piegādātāja nosaukums un adrese;

d) 

izraudzītā piedāvājuma vērtība vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līgumu;

e) 

līguma piešķiršanas datums un

f) 

izmantotā iepirkuma metode un gadījumos, kad, ievērojot 9.12. pantu (Ierobežots konkurss) izmantota ierobežota konkursa procedūra, to apstākļu apraksts, kuri pamato ierobežota konkursa procedūras izmantojumu.

Dokumentācijas un ziņojumu saglabāšana un elektroniska izsekojamība

3.  

Katrs iepirkuma veicējs vismaz trīs gadus no dienas, kad piešķirts līgums, saglabā:

a) 

iepirkuma procedūru un līgumu piešķiršanas, kas attiecas uz aptvertu iepirkumu dokumentāciju un ziņojumus, ieskaitot ziņojumus, kuri prasīti 9.12. pantā (Ierobežots konkurss); un

b) 

datus, kas nodrošina aptvertā iepirkuma pienācīgu izsekojamību ar elektroniskiem līdzekļiem.

Statistikas vākšana un ziņošana

4.  
Katra puse piekrīt paziņot otrai pusei pieejamus un salīdzināmus statistikas datus, kas ir būtiski iepirkumam, uz kuru attiecas šī nodaļa.

9.16. PANTS

Informācijas izpaušana

Informācijas sniegšana pusēm

1.  
Pēc kādas puses lūguma otra puse nekavējoties sniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai iepirkums veikts taisnīgi, objektīvi un saskaņā ar šo nodaļu, ieskaitot informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un salīdzinošām priekšrocībām. Gadījumos, kad šīs informācijas izpaušana varētu traucēt konkurenci turpmākos konkursos, puse, kura saņem minēto informāciju, neizpauž to piegādātājiem, iepriekš neapspriedusies ar pusi, kas šo informāciju sniegusi, un nesaņēmusi tās piekrišanu.

Informācijas neizpaušana

2.  
Neatkarīgi no citiem šīs nodaļas noteikumiem puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nesniedz konkrētiem piegādātājiem informāciju, kura varētu traucēt taisnīgu konkurenci starp piegādātājiem.
3.  

Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka pusei, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, iestādes un pārskatīšanas institūcijas, tiktu prasīts izpaust konfidenciālu informāciju, ja šāda izpaušana:

a) 

varētu traucēt tiesību aktu izpildi;

b) 

varētu traucēt taisnīgu konkurenci starp piegādātājiem;

c) 

varētu skart konkrētu personu likumīgās komerciālās intereses, ieskaitot intelektuālā īpašuma aizsardzību; vai

d) 

citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

9.17. PANTS

Iekšējās pārskatīšanas procedūras

1.  

Puses paredz savlaicīgu, efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu administratīvās izskatīšanas procedūru vai izskatīšanu tiesā, kurā piegādātājs var apstrīdēt:

a) 

šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu; vai

b) 

ja piegādātājam nav tiesību tieši apstrīdēt šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu saskaņā ar puses iekšējām tiesībām — attiecīgās puses pasākumu neievērošanu, ar kuriem īsteno šīs nodaļas noteikumus,

saistībā ar aptverto iepirkumu, kurā piegādātājs ir vai ir bijis ieinteresēts. Katrā ziņā katra puse nodrošina, lai tad, ja kāds piegādātājs iesniedz sūdzību, pārskatīšanas institūcija varētu izskatīt pušu attiecīgo iepirkuma veicēju lēmumus par to, vai uz konkrēto iepirkumu attiecas šī nodaļa.

Visu apstrīdēšanas procedūru noteikumi ir rakstveidā un ir vispārēji pieejami elektroniski vai iespiestā veidā.

2.  
Ja piegādātājs iesniedz sūdzību par to, ka ir noticis 1. punktā minētais pārkāpums vai īstenošanas pasākumu neievērošana, kas izriet saistībā ar aptverto piedāvājumu, kurā piegādātājs ir vai ir bijis ieinteresēts, iepirkuma veicēja puse mudina savu iepirkuma veicēju un piegādātāju šo jautājumu atrisināt, savstarpēji apspriežoties. Iepirkuma veicējs objektīvi un savlaicīgi izskata visas šādas sūdzības, neskarot piegādātāja dalību jau notiekošā vai turpmākā iepirkumā vai tā tiesības pieprasīt korektīvus pasākumus administratīvā pārskatīšanas procedūrā vai tiesā.
3.  
Katram piegādātājam tiek atvēlēts pietiekams laiks sagatavot un iesniegt sūdzību, un tas nekādā gadījumā nevar būt mazāks par desmit dienām no brīža, kad sūdzības iemesls kļuvis zināms piegādātājam vai kad tam pamatoti vajadzētu būt kļuvušam zināmam piegādātājam.
4.  
Katra puse izveido vai norīko vismaz vienu neitrālu, no tās iepirkuma veicējiem neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, lai tā pieņemtu un izskatu piegādātāju sūdzības, kuras radušās saistībā ar aptvertajiem iepirkumiem.
5.  
Ja sākotnēji sūdzību izskata institūcija, kas nav 4. punktā minētā iestāde, attiecīgā puse nodrošina, ka piegādātājs var pārsūdzēt sākotnējo lēmumu neitrālā administratīvā vai tiesu iestādē, kas ir neatkarīga no iepirkuma veicēja, uz kura iepirkumu sūdzība attiecas.
6.  

Katra puse nodrošina, lai tādas pārskatīšanas institūcijas, kura nav tiesa, pieņemtu lēmumu pārskatītu tiesa vai lai būtu izstrādātas procedūras, kas paredz, ka:

a) 

iepirkuma veicējs rakstveidā atbild uz sūdzību un sniedz visus attiecīgos dokumentus pārskatīšanas institūcijai;

b) 

procesa dalībniekiem (turpmāk “dalībnieki”) ir tiesības tikt uzklausītiem, pirms pārskatīšanas institūcija pieņem lēmumu par sūdzību;

c) 

dalībniekiem ir tiesības tikt pārstāvētiem un pavadītiem;

d) 

dalībnieki var piedalīties visos procesos;

e) 

dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai process būtu publisks un lai tajā varētu piedalīties liecinieki; un

f) 

pārskatīšanas institūcija savlaicīgi pieņem rakstveida lēmumus vai ieteikumus un ietver katra lēmuma vai ieteikuma pamatojumu.

7.  
Katra puse pieņem vai saglabā procedūras, kuras nodrošina tūlītējus pagaidu pasākumus, kas saglabā piegādātājam iespēju piedalīties iepirkumā. Minēto pagaidu pasākumu rezultātā iepirkumu var apturēt. Procedūrās var paredzēt, ka, pieņemot lēmumu par to, vai šādi pasākumi būtu jāpiemēro, var ņemt vērā sevišķi svarīgas nelabvēlīgas sekas attiecīgām interesēm, ieskaitot sabiedrības intereses. Pamatojumu pasākumu nepiemērošanai sniedz rakstveidā.
8.  
Katra puse nodrošina, ka gadījumos, kad pārskatīšanas institūcija ir konstatējusi, ka ir noticis 1. punktā minētais pārkāpums vai īstenošanas pasākumu neievērošana — pārskatīšanas institūcija var noteikt korektīvus pasākumus vai kompensāciju par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu, kura var aprobežoties vai nu ar konkursa piedāvājuma sagatavošanas izmaksām, vai izmaksām, kas saistītas ar sūdzību. Ja līgums jau ir piešķirts, puses var paredzēt, ka korektīvi pasākumi nav pieejami.

9.18. PANTS

Piemērošanas jomas grozīšana un labošana

Paziņojums par ierosinātiem grozījumiem

1.  
Katra puse informē otru pusi par visiem ierosinātajiem labojumiem 9.-A līdz 9.-I pielikumā, jebkādu iepirkuma veicēju pārcelšanu no viena no minētajiem pielikumiem citā, jebkādu iepirkuma veicēju svītrošanu no minētajiem pielikumiem, vai jebkādiem citiem grozījumiem minētajos pielikumos (šādas darbības turpmāk kopā “grozījumi”).
2.  

Attiecībā uz ikvienu kāda puses ierosinājumu svītrot iepirkuma veicēju no 9.-A līdz 9.-C pielikuma tāpēc, ka valsts reāli zaudējusi kontroli vai ietekmi attiecībā uz iepirkuma veicēja aptverto iepirkumu, puse, kura ierosina grozījumu (turpmāk “grozītāja puse”), paziņojumā ietver pierādījumus, ka valsts kontrole vai ietekme tiešām reāli zaudēta. Tiek uzskatīts, ka valsts reāli zaudējusi kontroli vai ietekmi attiecībā uz aptverto iepirkumu, ko veic subjekti, uz kuriem attiecas 9.-C pielikums, ja:

a) 

Savienības gadījumā — iepirkuma veicējs veic konkurences darbību; un

b) 

Singapūras gadījumā — iepirkuma veicējs ir privatizēts.

Ja valsts kontroles vai ietekmes attiecībā uz aptverto iepirkumu, ko veic puses iepirkuma veicējs, vairs nav, tad otrai pusei nav tiesību uz kompensējošiem pielāgojumiem.

3.  
Attiecībā uz visiem citiem ierosinātajiem grozījumiem grozītāja puse paziņojumā ietver informāciju par izmaiņu iespējamajām sekām attiecībā uz šajā nodaļā paredzēto piemērošanas jomu. Ja grozītāja puse ierosina izdarīt nelielus pielāgojumus vai tikai formāla rakstura tehniskus labojumus, kuri neietekmē aptverto iepirkumu, tā paziņo šos grozījumus vismaz reizi divos gados.

Iebildumu risināšana

4.  

Ja otra puse iebilst (turpmāk “iebildumu cēlēja puse”) pret grozītājas puses paziņojumu, tad puses cenšas atrisināt iebildumus, apspriežoties un vajadzības gadījumā ietverot apspriešanos Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas). Šādi apspriežoties, puses izskata:

a) 

pierādījumus, kas attiecas uz valsts kontroles vai ietekmes reālu zaudēšanu attiecībā uz iepirkuma veicēja veiktu aptverto iepirkumu, ja paziņojums sniegts saskaņā ar 2. punktu;

b) 

pierādījumus, ka ierosinātie grozījumi neskar piemērošanas jomu, ja paziņojums sniegts saskaņā ar 3. punktu; un

c) 

pieprasījumus, kas attiecas uz nepieciešamību pēc tādiem kompensējošiem pielāgojumiem, kuri izriet no grozījumiem, kas paziņoti saskaņā ar 1. punktu, vai uz šādu pielāgojumu apmēru. Šādi pielāgojumi var izpausties vai nu kā kompensējoša piemērošanas jomas paplašināšana, ko veic grozītāja puse, vai kā līdzvērtīgas piemērošanas jomas izslēgšana, kuru veic iebildumu cēlēja puse, un abu šo darbību mērķis ir saglabāt tiesību un pienākumu līdzsvaru un salīdzināmu savstarpēji saskaņotu šajā nodaļā paredzētās piemērošanas jomas apmēru.

5.  

Puses var izmantot strīdu izšķiršanas mehānismu, uz kuru attiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana), ja pēc 4. punktā paredzētās apspriešanās iebildumu cēlēja puse uzskata, ka izveidojusies viena no šādām situācijām:

a) 

attiecībā uz 4. punkta a) apakšpunktu — nav reāli zaudēta valsts kontrole vai ietekme attiecībā uz iepirkuma veicēja veikto iepirkumu;

b) 

attiecībā uz 4. punkta b) apakšpunktu — grozījumi neatbilst 3. punkta kritērijiem un ietekmē piemērošanas jomu un uz tiem būtu jāattiecina kompensējoši pielāgojumi; vai

c) 

attiecībā uz 4. punkta c) apakšpunktu — pušu apspriešanās laikā ierosinātie kompensējoši pielāgojumi nespēj pienācīgi saglabāt salīdzināmu savstarpēji saskaņotu piemērošanas jomas apmēru.

Īstenošana

6.  

Ierosināti grozījumi sāk darboties tikai tad, ja:

a) 

45 dienu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par ierosinātajiem grozījumiem, iebildumu cēlēja puse puse grozītājai pusei nav iesniegusi rakstiskus iebildumus pret ierosinātajiem grozījumiem;

b) 

iebildumu cēlēja puse paziņojusi grozītājai pusei, ka atsauc iebildumus;

c) 

puses pēc 4. punktā paredzētās apspriešanās panākušas vienošanos vai

d) 

iebildums ir atrisināts, izmantojot strīdu izšķiršanas mehānismu, uz kuru attiecas 5. punkts.

9.19. PANTS

Komitejas pienākumi

1.  

Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), puses var:

a) 

ievērojot 9.15. panta (Iepirkuma informācijas pārredzamība) 4. punktu, pieņemt kārtību, kā paziņo statistikas datus;

b) 

pārskatīt neslēgtos paziņojumus par grozījumiem piemērošanas jomā un apstiprināt atjauninājumus 9.-A līdz 9.-C pielikuma subjektu sarakstos;

c) 

apstiprināt kompensējošus pielāgojumus, kas izriet no piemērošanas jomas grozījumiem;

d) 

vajadzības gadījumā pārstrādāt indikatīvos kritērijus, kas liecina, ka ir reāli zaudēta valsts kontrole vai ietekme attiecībā uz iepirkuma veicēja veikto aptverto iepirkumu;

e) 

pieņemt kritērijus, kā izlemt par piemērošanas jomas kompensējošu pielāgojumu apjomu;

f) 

izskatīt ar publisko iepirkumu saistītus jautājumus, ko tai iesniegusi puse;

g) 

apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz publiskā iepirkuma iespējām katrā pusē, aptverot arī līmeņus zem centrālā līmeņa; un

h) 

apspriest citus ar šīs nodaļas īstenošanu saistītus jautājumus.

2.  
Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), puses var pieņemt jebkādus lēmumus, kas vajadzīgi a) līdz h) apakšpunkta mērķu sasniegšanai.

9.20. PANTS

Pielāgošana GPA noteikumiem

Ja pārstrādāto GPA groza vai aizstāj ar citu nolīgumu, tad puses, pieņemot lēmumu Pakalpojumu tirdzniecības un publiskā iepirkuma komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), attiecīgi groza šo nodaļu.

DESMITĀ NODAĻA

Intelektuālais īpašums

10.1. PANTS

Mērķi

1.  

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a) 

atvieglināt inovatīvu un radošās darbības produktu ražošanu un komercializāciju pušu starpā; un

b) 

palielināt ieguvumus no tirdzniecības un ieguldījumiem, nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga un reāla līmeņa aizsardzību un paredzot pasākumus šādu tiesību efektīvai izpildei.

2.  
Mērķi un principi, kas izklāstīti TRIPS nolīguma I daļā, proti, 7. pantā (Mērķi) un 8. pantā (Principi), mutatis mutandis attiecas uz šo nodaļu.

A SADAĻA

PRINCIPI

10.2. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.  
Puses atsauc saistības, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, kuri attiecas uz intelektuālo īpašumu, ieskaitot TRIPS nolīgumu un 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 1967. gada 15. jūlija pārstrādāto redakciju (turpmāk “Parīzes Konvencija”). Šīs nodaļas noteikumi papildina pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas izriet no TRIPS nolīguma un citiem starptautiskiem līgumiem intelektuālā īpašuma jomā, kuros tās abas ir puses.
2.  

Šajā nodaļā “intelektuālā īpašuma tiesības” ir:

a) 

visas intelektuālā īpašuma kategorijas, uz kurām attiecas TRIPS nolīguma II daļas 1. līdz 7. sadaļa, proti:

i) 

autortiesības un blakustiesības;

ii) 

patenti ( 34 );

iii) 

preču zīmes;

iv) 

dizainparaugi;

v) 

integrālshēmu konfigurācijas shēmas (topogrāfija);

vi) 

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

vii) 

neizpaustas informācijas aizsardzība; un

b) 

augu šķirņu aizsardzības tiesības.

10.3. PANTS

Tiesību izsmelšana

Katra puse var brīvi noteikt savu režīmu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanu, ievērojot attiecīgos TRIPS nolīguma noteikumus.

B SADAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI

A APAKŠSADAĻA

AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS

10.4. PANTS

Piešķirtā aizsardzība

Puses ievēro tiesības un pienākumus, kas noteikti 1886. gada 9. septembra Bernes Konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (pēdējo reizi pārstrādāta 1971. gada 24. jūlijā Parīzē), WIPO līgumā par autortiesībām, kaspieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī, WIPO līgumā par izpildījumu un fonogrammām, kaspieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī, un TRIPS nolīgumā ( 35 ). Puses var paredzēt izpildītāju, producentu vai programmu un raidorganizāciju aizsardzību saskaņā ar Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, kas pieņemta Romā 1961. gada 26. oktobrī.

10.5. PANTS

Aizsardzības termiņš

1.  
Katra puse paredz, ka tad, ja darba aizsardzības termiņu aprēķina, ņemot vērā autora mūža ilgumu, termiņš nav īsāks par laikposmu, kas ietver autora mūža ilgumu un 70 gadus pēc autora nāves.
2.  
Gadījumā, ja darbam ir vairāki līdzautori, 1. punktā minēto termiņu aprēķina no pēdējā dzīvā autora nāves.
3.  
Kinematogrāfisku darbu ( 36 ) aizsardzības termiņš nav īsāks par 70 gadiem no laika, kad darbs darīts pieejams sabiedrībai ar autora piekrišanu vai, ja tas nav noticis 50 gadu laikā no darba radīšanas, šis termiņš ir vismaz 70 gadi no darba radīšanas ( 37 ).
4.  
Tiesību uz fonogrammām aizsardzības termiņš nav mazāks par 50 gadiem no fonogrammas radīšanas un, ja to publisko šajā termiņā, tas nav mazāks par 70 gadiem no pirmās likumīgās fonogrammas publiskošanas.
5.  
Raidorganizāciju raidījumu tiesību aizsardzības termiņš nav mazāks par 50 gadiem no konkrētās raidījuma pirmās pārraidīšanas vai pārraides sagatavošanas.
6.  
Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos noteic.

10.6. PANTS

Fonogrammu producenti

Katra puse paredz fonogrammu ( 38 ) producentiem tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību, ja komerciāliem mērķiem publicētu fonogrammu vai šādas fonogrammas reprodukciju izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskai atskaņošanai ( 39 ) ( 40 )

10.7. PANTS

Tālākpārdošanas tiesības

Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem un informāciju par praksi un rīcībpolitiku saistībā ar mākslinieku tālākpārdošanas tiesībām.

10.8. PANTS

Sadarbība tiesību kolektīvajā pārvaldīšanā

Puses cenšas veicināt savu attiecīgo kolektīvā pārvaldījuma biedrību dialogu un sadarbību ar mērķi nodrošināt vieglāku piekļuvi saturam un tā izplatīšanu pušu teritorijās un tās autoratlīdzības pārvešanu, kura izriet no blakustiesību objektu lietošanas.

10.9. PANTS

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1.  
Katra puse paredz pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības instrumentus pret tādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu ( 41 ) apiešanu, kurus izmanto fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti saistībā ar savu tiesību īstenošanu attiecībā uz saviem darbiem, izpildījumiem un fonogrammām un kuri ierobežo tādas darbības ar šiem darbiem, izpildījumiem un fonogrammām, ko nav atļāvuši attiecīgie fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti vai ja tās neatļauj iekšējie tiesību akti ( 42 ).
2.  

Lai paredzētu 1. punktā minēto pienācīgo tiesisko aizsardzību un efektīvos tiesiskās aizsardzības instrumentus, katra puse paredz aizsardzību vismaz pret:

a) 

ciktāl tas paredzēts iekšējos tiesību aktos:

i) 

efektīva tehnoloģiskā pasākuma neatļautu apiešanu, kas ir apzināta vai ko ir pamats apzināties; un

ii) 

to, ka sabiedrībai ar mārketinga palīdzību piedāvā ierīci vai ražojumu, ieskaitot datorprogrammas, vai pakalpojumu kā efektīva tehnoloģiskā pasākuma apiešanas līdzekli; un

b) 

tādas ierīces vai ražojuma, ieskaitot datorprogrammas, ražošanu, importu vai izplatīšanu, vai tāda pakalpojuma sniegšanu:

i) 

kas galvenokārt izstrādāts vai izgatavots, lai apietu efektīvu tehnoloģisko pasākumu; vai

ii) 

kam ir tikai ierobežots komerciāli nozīmīgs mērķis papildus mērķim apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu ( 43 ).

3.  
Paredzot pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības instrumentus saskaņā ar 1. punktu, puse var pieņemt vai saglabāt pienācīgus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz pasākumiem, ar ko īsteno 1. un 2. punktu. Pienākumi, uz kuriem attiecas 1. un 2. punkts, neskar katras puses tiesībās noteiktās tiesības, ierobežojumus, izņēmumus vai aizsardzības pasākumus saistībā ar autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem.

10.10. PANTS

Tiesību pārvaldības informācijas aizsardzība

1.  

Lai aizsargātu elektronisku tiesību pārvaldības informāciju ( 44 ), katra puse paredz pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības instrumentus pret ikvienu personu, kura apzināti un bez atļaujas veic jebkuras no turpmāk nosauktajām darbībām, apzinoties (vai attiecībā uz civiltiesiskiem aizsardzības instrumentiem — ja ir pamats apzināties), ka tas izraisīs, pieļaus, sekmēs vai apslēps kādu autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu. Šādas darbības ir:

a) 

dzēst vai mainīt elektronisko tiesību pārvaldības informāciju;

b) 

izplatīt, importēt izplatīšanai, raidīt, publiskot vai darīt pieejamu sabiedrībai darbu, izpildījumu vai fonogrammu reprodukcijas, apzinoties, ka elektroniska tiesību pārvaldības informācija ir dzēsta vai mainīta bez atļaujas.

2.  
Saskaņā ar 1. punktu paredzot pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības instrumentus, puse var pieņemt vai saglabāt pienācīgus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz pasākumiem, ar ko īsteno 1. punktu. Pienākumi, uz kuriem attiecas 1. punkts, neskar tiesības, ierobežojumus, izņēmumus vai aizsardzības pasākumus, kas saskaņā ar puses tiesībām saistīti ar autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem.

10.11. PANTS

Izņēmumi un ierobežojumi

Puses var paredzēt ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz tiesībām, uz kurām attiecas 10.6. pants (Fonogrammu producenti), tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai blakustiesību objekta parastai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.

B APAKŠSADAĻA

PREČU ZĪMES

10.12. PANTS

Starptautiskie nolīgumi

Katra puse samērīgiem līdzekļiem cenšas panākt atbilstību Preču zīmju līgumam (pieņemts Ženēvā 1994. gada 27. oktobrī) un Singapūras Līgumam par preču zīmēm (pieņemts Singapūrā 2006. gada 27. martā) ( 45 ).

10.13. PANTS

Reģistrācijas procedūra

Katra puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katru atteikumu reģistrēt preču zīmi attiecīgā preču zīmju administrācija rakstiski pamato. Pieteikuma iesniedzējam ir iespējams pārsūdzēt šādu atteikumu tiesu iestādē. Katra puse ievieš iespēju trešām pusēm iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Katra puse nodrošina preču zīmju pieteikumu un reģistrēto preču zīmju elektronisku datubāzi, kas ir pieejama atklātībai.

10.14. PANTS

Plaši pazīstamas preču zīmes

Puses aizsargā plaši pazīstamas preču zīmes saskaņā ar TRIPS nolīgumu. Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, puses ņem vērā Vienoto rekomendāciju par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, ko pieņēmusi Parīzes Starptautiskās Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asambleja un WIPO Ģenerālā asambleja WIPO dalībvalstu asambleju 34. sanāksmju kārtā 1999. gada 20. līdz 29. septembrī.

10.15. PANTS

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Katra puse:

a) 

paredz aprakstošu apzīmējumu ( 46 ) godīgu izmantošanu kā ierobežotu izņēmumu no preču zīmju piešķirtajām tiesībām un

b) 

var paredzēt citus ierobežotus izņēmumus,

ja šie izņēmumi ņem vērā preču zīmju īpašnieku un trešo personu likumīgās intereses.

C APAKŠSADAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES ( 47 )

10.16. PANTS

Darbības joma

1.  
C apakšsadaļa (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību attiecībā uz pušu teritorijas izcelsmes vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lauksaimniecības produktiem un pārtiku.
2.  
Uz puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā otrai pusei, C apakšsadaļa (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) attiecas tikai tad, ja tās ir atzītas un deklarētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes to izcelsmes valstī.

10.17. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma

1.  
Stājoties spēkā šim nolīgumam, katra puse izveido sistēmas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai un aizsardzībai tās teritorijā attiecībā uz tām vīnu, stipro alkoholisko dzērienu, lauksaimniecības produktu un pārtikas kategorijām, ko tā uzskata par lietderīgu.
2.  

Sistēmās, kas minētas 1. punktā, ir tādi elementi kā:

a) 

iekšējais reģistrs;

b) 

administratīvs process, kurā verificē, ka 2. punkta a) apakšpunktā minētajā iekšējā reģistrā reģistrētās vai reģistrējamās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes identificē preces izcelsmi puses teritorijā vai puses reģionā vai apvidū, ja kāda preces īpatnība, reputācija vai citas tās īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi;

c) 

iebildumu procedūra, kas ļauj ņemt vērā trešo personu likumīgās intereses; un

d) 

likumīgi līdzekļi, ar ko labot un atcelt ierakstus 2. punkta a) apakšpunktā minētajā iekšējā reģistrā un kas ņem vērā trešo personu un reģistrēto konkrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību turētāju likumīgās intereses.

3.  
Tiklīdz ir iespējams pēc ģeogrāfisko norāžu aizsardzībai nepieciešamo procedūru pabeigšanas katrā pusē ( 48 ) attiecībā uz visiem 10.-A pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, puses tiekas, lai 16.1. pantā (Tirdzniecības komiteja) minētajā Tirdzniecības komitejā pieņemtu lēmumu par to 10.-A pielikumā iekļauto katras puses nosaukumu iekļaušanu 10.-B pielikumā, kuri ir bijuši un paliek aizsargātas ģeogrāfiskās norādes atbilstoši attiecīgās puses 2. punktā minētajai sistēmai.

10.18. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozīšana

Puses vienojas par iespēju grozīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu attiecībā uz 10.-B pielikumā uzskaitītajiem vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lauksaimniecības produktiem un pārtiku, kas katrai pusei jāaizsargā saskaņā ar C apakšsadaļu (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes). Šādi 10.-B pielikuma grozījumi attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir bijušas un kas paliek aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecīgās puses sistēmā, kura minēta 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 2. punktā.

10.19. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības darbības joma

1.  

Ievērojot 10.22. pantu (Vispārīgi noteikumi), attiecībā uz vīnu, stipro alkoholisko dzērienu, lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitītas 10.-B pielikumā un kas paliek aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tās sistēmā, kā minēts 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 2. punktā, katra puse ieinteresētajām personām nodrošina tiesiskus līdzekļus, lai nepieļautu:

a) 

tādu līdzekļu izmantošanu preču aprakstā vai noformējumā, kuri norāda vai vedina uz domām, ka konkrētās preces izcelsme ir ģeogrāfiskā teritorijā, kas nav tās īstā preces izcelsmes vieta, tā ka sabiedrība tiek maldināta attiecībā uz preces ģeogrāfisko izcelsmi; un

b) 

lietojumu, kas izraisa negodīgu konkurenci Parīzes Konvencijas 10.bis panta (Negodīga konkurence) nozīmē.

2.  

Ievērojot 10.22. pantu (Vispārīgi noteikumi), attiecībā uz vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitītas 10.-B pielikumā un kas paliek aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tās sistēmā, kā minēts 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 2. punktā, katra puse ieinteresētajām personām nodrošina tiesiskus līdzekļus, lai nepieļautu, ka šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē vīnus, tiek izmantotas vīniem, kuru izcelsme nav konkrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norādītajā vietā, vai ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē stipros alkoholiskos dzērienus, tiek izmantotas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru izcelsme nav konkrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norādītajā vietā, pat ja:

a) 

ir norādīta preces īstā izcelsme;

b) 

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir izmantota tulkojumā; vai

c) 

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde lietota kopā ar tādiem vārdiem kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija” vai tamlīdzīgiem.

3.  

Ievērojot 10.22. pantu (Vispārīgi noteikumi), attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitītas 10.-B pielikumā un kas paliek aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecīgās puses sistēmā, kā minēts 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 2. punktā, katra puse ieinteresētajām personām nodrošina tiesiskus līdzekļus, lai nepieļautu, ka šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē preci, tiek izmantotas līdzīgām precēm ( 49 ), kuru izcelsme nav konkrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norādītajā vietā, pat ja:

a) 

ir norādīta preces īstā izcelsme;

b) 

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir izmantota tulkojumā ( 50 ); vai

c) 

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde lietota kopā ar tādiem vārdiem kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija” vai tamlīdzīgiem.

4.  

Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neprasa pusei piemērot savus noteikumus ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tiesību turētājs nav:

a) 

atjaunojis ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šīs puses tirgū; vai

b) 

saglabājis minimālu komerciālu darbību vai interesi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi šīs puses tirgū, ieskaitot komercializāciju, reklāmu vai tirgus uzraudzību.

5.  
Neskarot TRIPS nolīguma 23. panta 3. punktu, katra puse paredz praktiskus nosacījumus, pēc kuriem attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi tās teritorijā tiks atšķirti cits no cita, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret iesaistītajiem ražotājiem un nepieciešamību nodrošināt to, lai netiek maldināti patērētāji.
6.  
Saņemot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas vai aizsardzības pieteikumu, kas attiecas uz kādas no 10.-B pielikumā uzskaitītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīmu, puse, paredzot nosacījumus, pēc kuriem homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiks atšķirtas cita no citas, ņems vērā pieteikuma iesniedzēja un attiecīgo ražotāju ( 51 ) viedokli un izklāstu.

10.20. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir aizsargāta saskaņā ar C apakšsadaļu (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes), var izmantot ne tikai pieteikuma iesniedzējs, bet arī cita persona, ja šāda izmantošana ir saistīta ar precēm, kuras identificētas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

10.21. PANTS

Saistība ar preču zīmēm

1.  
Ievērojot 10.22. pantu (Vispārīgi noteikumi), attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas 10.-B pielikumā un kuras paliek aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes puses sistēmā, kā minēts 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 2. punktā, tādas preču zīmes, kurā ietilpst ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas identificē līdzīgas preces, vai kura sastāv no šādas norādes, reģistrācija tiek atteikta vai atzīta par nederīgu ex officio, ja attiecīgās puses iekšējās tiesības to pieļauj, vai pēc ieinteresētās personas lūguma attiecībā uz precēm, kurām nav izcelsmes, uz kuru attiecas konkrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ar noteikumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums tiek iesniegts pēc dienas, kad attiecīgajā teritorijā iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums.
2.  
Neskarot 4. punktu, puses atzīst, ka iepriekšējas konfliktējošas preču zīmes pastāvēšana kādas puses teritorijā neizslēdz pilnībā kādas citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju attiecībā uz līdzīgām precēm minētajā pusē ( 52 ).
3.  

Ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts vai preču zīme reģistrēta labā ticībā vai ja preču zīmes tiesības iegūtas labā ticībā, tad, gadījumā ja šo iespējamību paredz pušu attiecīgās iekšējās tiesības un ja šāds pieteikums, reģistrācija vai tiesību iegūšana notiek vai nu:

a) 

pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikuma iesniegšanas dienas attiecīgajā teritorijā; vai

b) 

pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī,

jabkādi pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) prasības, neskar preču zīmes piemērotību reģistrācijai vai reģistrācijas derīgumu, vai tiesības izmantot preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

4.  
Pusēm nav pienākuma aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar C apakšsadaļu (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes), ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču zīmes, šāda aizsardzība var maldināt patērētājus par ražojuma patieso identitāti.

10.22. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.  
C apakšsadaļā (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) minētos ražojumu importa, eksporta un komercializācijas nosacījumus puses teritorijā reglamentē attiecīgās puses iekšējās tiesības.
2.  

Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtiku neprasa, lai puse saistībā ar precēm vai pakalpojumiem neļautu saviem valstspiederīgajiem vai iedzīvotājiem ilgstoši un līdzīgi izmantot otras puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja attiecīgie valstspiederīgie vai iedzīvotāji šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ilgstoši izmantojuši attiecībā uz tām pašām vai saistītām precēm vai pakalpojumiem minētās puses teritorijā vai nu:

a) 

vismaz desmit gadus pirms 2004. gada 1. janvāra; vai

b) 

labā ticībā pirms minētās dienas.

3.  

Saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitāmas 10.-B pielikumā, ja to iepriekšēja izmantošana noteikta:

a) 

iebildumu procedūrā iekšējo reģistrācijas procedūru laikā vai

b) 

tiesas procesā,

šāda iepriekšēja izmantošana attiecībā uz konkrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiek norādīta 10.-B pielikuma sarakstā saskaņā ar:

i) 

mehānismu, kas noteikts 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 3. punktā - attiecībā uz 3. punkta a) apakšpunktu; un

ii) 

mehānismu, kas noteikts 10.18. pantā (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozīšana) - attiecībā uz 3. punkta b) apakšpunktu.

4.  
Katra puse var paredzēt praktiskus nosacījumus, pēc kuriem minētā iepriekšējā izmantošana tiks atšķirta no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tās teritorijā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt to, lai netiek maldināti patērētāji.
5.  
Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neprasa, lai puse attiecībā uz otras puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piemērotu minētās apakšsadaļas noteikumus precēm vai pakalpojumiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska parastam apzīmējumam ikdienas valodā, ko minētās puses teritorijā lieto kā sugas vārdu, ar kuru apzīmē šādas preces vai pakalpojumus.
6.  
Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neprasa, lai puse attiecībā uz kādu nosaukumu otras puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādē piemērotu minētās apakšsadaļas noteikumus precēm vai pakalpojumiem, kuriem attiecīgais nosaukums ir identisks parastam apzīmējumam ikdienas valodā, ko minētās puses teritorijā lieto kā sugas vārdu, ar kuru apzīmē šādas preces vai pakalpojumus.
7.  
Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neprasa, lai puse attiecībā uz otras puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piemērotu minētās apakšsadaļas noteikumus vīnam, kuriem dienā, kad pusē stājas spēkā PTO nolīgums, attiecīgā norāde ir identiska parastam minētās puses teritorijā esošas vīnogu šķirnes nosaukumam.
8.  
Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neliedz pusei saskaņā ar saviem iekšējiem tiesību aktiem aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir apzīmējums, kurš konfliktē ar augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu.
9.  
Puse var paredzēt, ka ikviens ar preču zīmes izmantošanu vai reģistrāciju saistīts pieteikums, ko iesniedz saskaņā ar C apakšsadaļu (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes), ir jāiesniedz piecu gadu laikā pēc tam, kad šajā pusē ir kļuvis vispārzināms, ka aizsargātā norāde tiek izmantota ļaunprātīgi, vai piecos gados no preču zīmes reģistrācijas šajā pusē ar nosacījumu, ka preču zīme līdz tam laikam jau ir publicēta, ja reģistrācijas datums ir pirms datuma, kad ir kļuvusi vispārzināma ļaunprātīgā izmantošana šajā pusē, un ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde netiek izmantota vai reģistrēta negodprātīgi.
10.  
Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neskar personas tiesības tirdzniecībā izmantot savu vai savu darījumdarbības priekšgājēju vārdu, izņemot gadījumu, kad šā vārda izmantošana var maldināt sabiedrību.
11.  
Neviens C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) noteikums neuzliek pusei pienākumu aizsargāt otras puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav vai vairs nav aizsargāta saskaņā ar izcelsmes valsts iekšējiem tiesību aktiem. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vairs netiek aizsargāta izcelsmes valstī, puses par to informē viena otru.

10.23. PANTS

Saistība ar Tirdzniecības komiteju

Tirdzniecības komitejai, kas izveidota saskaņā ar 16.1. pantu (Tirdzniecības komiteja), ir pilnvaras:

a) 

pieņemt 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 3. punktā minētos lēmumus par iekļaušanu 10.-B pielikuma sarakstā un

b) 

saskaņā ar 10.18. pantu (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozīšana) grozīt 10.-B pielikumu.

D APAKŠSADAĻA

DIZAINPARAUGI

10.24. PANTS

Reģistrēto dizainparaugu aizsardzības prasības ( 53 )

1.  
Puses nodrošina patstāvīgi radītu jaunu vai oriģinālu dizainparaugu aizsardzību ( 54 ). Aizsardzība tiek nodrošināta ar reģistrāciju, un tā saskaņā ar D apakšsadaļas (Dizainparaugi) noteikumiem piešķir ekskluzīvas tiesības turētājiem ( 55 ).
2.  
Dizainparaugu aizsardzību neattiecina uz dizainparaugiem, kas veidoti, ņemot vērā galvenokārt tehniskus vai funkcionālus apsvērumus.
3.  
Dizainparauga tiesības neattiecas uz dizainparaugiem, kas ir pretrunā sabiedriskajai politikai vai pieņemtiem morāles principiem ( 56 ).

10.25. PANTS

Ar reģistrāciju piešķirtās tiesības

Aizsargāta dizainparauga īpašniekam ir tiesības trešās personas, kam nav īpašnieka atļaujas, atturēt vismaz no tādu izstrādājumu izgatavošanas, piedāvāšanas tirdzniecībā, pārdošanas vai importēšanas, kuri ir vai kuri iemieso tādu dizainparaugu, kas ir aizsargātā dizainparauga kopija vai lielā mērā kopija, ja minētās darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos.

10.26. PANTS

Aizsardzības termiņš

Pieejamais aizsardzības termiņš ir vismaz desmit gadi no pieteikuma iesniegšanas dienas.

10.27. PANTS

Izņēmumi

Katra puse var paredzēt ierobežotus izņēmumus no dizainparaugu aizsardzības ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nepamatoti nekonfliktē ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neskar aizsargātā dizainparauga īpašnieka leģitīmās intereses, ņemot vērā trešo personu leģitīmās intereses.

10.28. PANTS

Saistība ar autortiesībām

Katra puses piedāvā iespēju kādas puses teritorijā saskaņā ar D apakšsadaļu (Dizainparaugi) reģistrētu dizainparaugu pilnībā neizslēgt no aizsardzības, uz kuru attiecas minētās puses iekšējie tiesību akti par autortiesībām. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šādu aizsardzību piešķir, nosaka attiecīgā puse ( 57 ).

E APAKŠSADAĻA

PATENTI

10.29. PANTS

Starptautiskie nolīgumi

Puses atgādina pienākumus, kas izriet no Līguma par sadarbību patentu jomā (pieņemts Vašingtonā 1970. gada 19. jūnijā, grozīts 1979. gada 28. septembrī un 1984. gada 3. februārī). Attiecīgos gadījumos puses samērīgiem līdzekļiem cenšas panākt atbilstību Līguma par patentu tiesībām, kas pieņemts Ženēvā 2000. gada 1. jūnijā, 1. līdz 16. pantam tādā veidā, kas ir saderīgs ar to iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām.

10.30. PANTS

Patenti un sabiedrības veselība

1.  
Puses atzīst, cik svarīga ir Deklarācija par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, kas pieņemta PTO ministru konferencē Dohā 2001. gada 14. novembrī. Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus, kas iziet no E apakšsadaļas (Patenti) un F apakšsadaļas (To testu datu aizsardzība, kuri iesniegti, lai saņemtu administratīvu tirdzniecības atļauju farmaceitiska produkta laišanai tirgū), puses nodrošina saderību ar minēto deklarāciju.
2.  
Katra puse ievēro PTO Vispārējās padomes 2003. gada 30. augusta Lēmumu, kas attiecas uz to, kā īstenot 6. punktu Dohas Deklarācijā par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, kā arī PTO Vispārējās padomes 2005. gada 6. decembra Lēmumu par TRIPS nolīguma grozīšanu, ar kuru pieņem Protokolu, ar ko groza TRIPS nolīgumu.

10.31. PANTS

Ar patentu piešķirto tiesību termiņa pagarināšana

Puses atzīst, ka farmaceitiskajiem produktiem ( 58 ), ko to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms laišanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru. Puses paredz iespēju pagarināt ar patentu piešķirto tiesību termiņu, lai kompensētu patenta īpašniekam patenta reālā darbības termiņa samazinājumu, kuru izraisījusi administratīva tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūra ( 59 ). Ar patentu piešķirto tiesību aizsardzības termiņa pagarinājums nevar pārsniegt piecus gadus ( 60 ).

10.32. PANTS

Sadarbība

Puses vienojas sadarboties jautājumos, kas saistīti ar iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt:

a) 

patentu piešķiršanu, ja vienas puses iesniedzēji pieteikumu iesniedz otrā pusē; un

b) 

profesionālu puses patentu aģentu kvalificēšanu un atzīšanu otras puses teritorijā.

F APAKŠSADAĻA

TESTU DATU AIZSARDZĪBA

10.33. PANTS

To testu datu aizsardzība, kuri iesniegti, lai saņemtu administratīvu tirdzniecības atļauju farmaceitiska produkta laišanai tirgū

Ja puse pieprasa iesniegt testu datus vai pētījumus par farmaceitisko produktu drošumu un iedarbīgumu, pirms šādiem produktiem piešķir tirdzniecības atļauju, attiecīgā puse vismaz piecus gadus no dienas, kad tās teritorijā piešķirta atļauja, neļauj trešām personām laist tirgū tādu pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta personai, kura nodrošinājusi testu datus vai pētījumus, ja vien attiecīgā persona tam nav piekritusi. ( 61 ) ( 62 ) ( 63 )

10.34. PANTS

To testu datu aizsardzība, kuri iesniegti, lai saņemtu administratīvu tirdzniecības atļauju lauksaimniecības ķīmisko produktu ( 64 ) laišanai tirgū

1.  
Ja puse pieprasa iesniegt testu datus vai pētījumus par lauksaimniecības ķīmisko produktu drošumu un iedarbīgumu, pirms šajā pusē šādiem produktiem piešķir tirdzniecības atļauju, puse vismaz desmit gadus no dienas, kad piešķirta atļauja, neļauj trešām personām laist tirgū tādu pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta personai, kura nodrošinājusi testu datus vai pētījumus, ja vien attiecīgā persona nav tam piekritusi.
2.  
Ja puse paredz pasākumus vai procedūras, kuru mērķis ir izvairīties no dubultiem lauksaimniecības ķīmisko produktu izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem, tad tā var paredzēt, ar kādiem nosacījumiem un kādos apstākļos trešās personas var laist tirgū identisku vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta personai, kura nodrošinājusi testu datus vai pētījumus.
3.  
Ja puse pieprasa iesniegt testu datus vai pētījumus par lauksaimniecības ķīmisko produktu drošumu vai iedarbīgumu, pirms šādiem produktiem piešķir tirdzniecības atļauju, attiecīgā puse cenšas iespējami drīz izskatīt pieteikumu, lai nebūtu nepamatotas kavēšanās.

G APAKŠSADAĻA

AUGU ŠĶIRNES

10.35. PANTS

Starptautiskie nolīgumi

Puses apstiprina savus pienākumus, kas izriet no Starptautiskās konvencijas par jaunu augu šķirņu aizsardzību, kas pieņemta Parīzē 1961. gada 2. decembrī un pēdējo reizi pārstrādāta 1991. gada 19. martā Ženēvā, ieskaitot spēju īstenot minētās konvencijas 15. panta 2. punktā minēto izvēles izņēmumu selekcionāra tiesībās.

C SADAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU CIVILTIESISKĀ PIEMĒROŠANA

10.36. PANTS

Vispārīgi pienākumi

1.  
Puses apstiprina savas saistības, kuras izriet no TRIPS nolīguma 41. līdz 50. panta, un savos iekšējos tiesību aktos paredz pasākumus, procedūras un tiesiskās aizsardzības instrumentus pret darbībām, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas šī nodaļa un kuras atbilst minētajām saistībām.
2.  

Konkrēti 1. punktā minētie pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības instrumenti, ko paredz katra puse:

a) 

pēc vajadzības ņem vērā nepieciešamību nodrošināt proporcionalitāti starp pārkāpuma nopietnību un trešo personu interesēm;

b) 

ir taisnīgi un objektīvi;

c) 

nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un neparedz nesamērīgus termiņus vai nepamatotas kavēšanās un

d) 

tiek piemēroti tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

3.  

Neviens šīs nodaļas noteikums neietekmē nevienas puses spēju izpildīt iekšējos tiesību aktus kopumā un nerada nevienai pusei pienākumu grozīt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Neskarot iepriekšminētos vispārīgos principus, neviens šīs nodaļas noteikums nerada nevienai pusei pienākumu:

a) 

ieviest juridisku sistēmu tādu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai, kas atšķirtos no vispārējās tiesību piemērošanas; vai

b) 

attiecībā uz resursu sadalījumu starp intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un vispārējo tiesību piemērošanu.

10.37. PANTS

Tiesas nolēmumu publiskošana

Civilprocesos, kas ierosināti saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, katra puse, ievērojot savus iekšējos tiesību aktus un iekšējo rīcībpolitiku, veic attiecīgus pasākumus ar mērķi publicēt vai darīt sabiedrībai pieejamu informāciju par tiesas galīgajiem nolēmumiem. Neviens šā panta noteikums neprasa, lai puse izpaustu konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai skartu publisku vai privātu uzņēmumu komerciālās intereses. Katra puse var paredzēt citus papildu publicitātes pasākumus, kas attiecīgos apstākļos būtu atbilstīgi, tostarp plaša mēroga reklāmu.

10.38. PANTS

Civiltiesisko pasākumu, procedūru un tiesiskās aizsardzības instrumentu pieejamība

1.  
Katra puse savās iekšējās tiesībās nosaka, ka tiesību turētājiem ir pieejami civiltiesiski pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības instrumenti, kas minēti C sadaļā (Intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesiskā piemērošana), attiecībā uz 2. punktā definētajām intelektuālā īpašuma tiesībām.
2.  

C sadaļā (Intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesiskā piemērošana) šādiem terminiem ir šāda nozīme:

a) 

“tiesību turētāji” ietver ekskluzīvus licenciātus, kā arī federācijas un asociācijas ( 65 ), kuru tiesiskais statuss ļauj tām izmantot šādas tiesības; un

b) 

“intelektuālā īpašuma tiesības” aptver visas intelektuālā īpašuma kategorijas, uz kurām attiecas TRIPS nolīguma II daļas 1. līdz 6. sadaļa ( 66 ).

10.39. PANTS

Pierādījumu saglabāšanas pasākumi

1.  

Katra puse nodrošina, lai tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas dot rīkojumu piemērot tūlītējus un efektīvus pagaidu pasākumus:

a) 

pret personu vai attiecīgos gadījumos trešo personu, pār kuru attiecīgajai tiesu iestādei ir jurisdikcija, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un it sevišķi lai novērstu tādu preču iekļūšanu tirdzniecības apritē, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu; un

b) 

lai saglabātu atbilstošus pierādījumus par iespējamo pārkāpumu.

2.  
Katra puse nodrošina, lai tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas attiecīgos gadījumos pieņemt pagaidu pasākumus inaudita altera parte, it sevišķi tad, ja kavēšanās to darīt varētu radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv pierādāms risks, ka tiek iznīcināti pierādījumi. Procedūrās, ko veic inaudita altera parte, katra puse savām tiesu iestādēm nodrošina pilnvaras ātri rīkoties saistībā ar lūgumiem pieņemt pagaidu pasākumus un pieņemt lēmumu bez nepamatotas kavēšanās.
3.  
Vismaz autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma gadījumos un preču zīmes viltojuma gadījumos katra puse nodrošina, lai civilprocesos tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas dot rīkojumu konfiscēt vai citādi aizturēt aizdomīgās preces, ar pārkāpumu saistītos materiālus un rīkus, un, vismaz attiecībā uz viltotām preču zīmēm, dokumentāru pierādījumus (oriģinālus vai kopijas), kas attiecas uz pārkāpumu.
4.  
Lai iestādes varētu pietiekami pārliecināties, vai tiek pārkāptas vai tiks pārkāptas prasītāja tiesības, un dot rīkojumu prasītājam sniegt nodrošinājumu vai līdzvērtīgu garantiju, kas ir pietiekama, lai aizsargātu atbildētāju un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, katra puse nodrošina, lai tās iestādes saistībā ar pagaidu pasākumiem būtu pilnvarotas dot rīkojumu prasītājam sniegt pierādījumus, kas, saprātīgi spriežot, ir pieejami. Šāds nodrošinājums vai līdzvērtīga garantija nevar nepamatoti atturēt no šo pagaidu pasākumu procedūru izmantošanas.
5.  
Ja pagaidu pasākumi tiek atcelti vai ja tie zaudē spēku prasītāja darbības vai bezdarbības dēļ, vai ja vēlāk tiek atklāts, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums nav noticis, tad tiesu iestādes pēc atbildētāja lūguma ir pilnvarotas dot rīkojumu prasītājam, lai tas nodrošina atbildētājam pienācīgu kompensāciju par kaitējumu, ko radījuši šādi pasākumi.

10.40. PANTS

Pierādījumi un tiesības uz informāciju

1.  
Neskarot nevienas puses iekšējos tiesību aktus, kas reglamentē priekšrocības, konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi, katra puse nodrošina, ka saistībā ar civilprocesiem, kuri attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tās tiesu iestādes ir pilnvarotas pēc tiesību turētāja pamatota lūguma likt pārkāpējam vai alternatīvā gadījumā iespējamajam pārkāpējam sniegt tiesību turētājam vai tiesu iestādēm (vismaz lai iegūtu pierādījumus) attiecīgo pārkāpēja vai iespējamā pārkāpēja īpašumā vai rīcībā esošo attiecīgo informāciju, kā paredzēts puses piemērojamajos normatīvajos aktos.
2.  
Attiecīgā informācija, kas minēta 1. punktā, var ietvert informāciju par personu, kas iesaistīta kādā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma aspektā, un attiecībā uz pārkāpumā vai iespējamā pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu radīšanas līdzekļiem vai izplatīšanas kanāliem, tostarp to trešo personu noteikšanu, kuras, iespējams, ir iesaistītas šādu preču vai pakalpojumu radīšanā vai izplatīšanā, un attiecībā uz izplatīšanas kanāliem.

10.41. PANTS

Citi tiesiskās aizsardzības instrumenti

1.  

Katra puse nodrošina, lai civilprocesos, kuros tiek pieņemts tiesas nolēmums, ar ko konstatē intelektuālā īpašuma tiesību turētāja tiesību pārkāpumu, tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas pēc tiesību turētāja iesnieguma vismaz attiecībā uz pirātiskām autortiesību precēm un precēm ar viltotām preču zīmēm:

a) 

dot rīkojumu bez nekādas kompensācijas šādas pārkāpuma preces:

i) 

iznīcināt, izņemot ārkārtas apstākļus; vai

ii) 

izņemt no tirdzniecības kanāliem tā, lai nepieļautu kaitējumu tiesību turētājam; un

b) 

dot rīkojumu, lai materiāli un rīki, kuri galvenokārt izmantoti šādu pārkāpuma preču izgatavošanai vai radīšanai, bez nepamatotas kavēšanās un bez nekādas kompensācijas tiktu iznīcināti vai izņemti no tirdzniecības kanāliem tā, lai līdz minimumam samazinātu turpmāku pārkāpumu riskus.

2.  
Izskatot 1. punktā minētos tiesību turētāja iesniegumus, ņem vērā nepieciešamību samērot pārkāpuma nopietnību un noteiktos tiesiskās aizsardzības instrumentus, kā arī trešo personu intereses.
3.  
Tiesiskās aizsardzības instrumentus, uz kuriem attiecas šis pants, var īstenot uz pārkāpēja rēķina.

10.42. PANTS

Izpildraksti

Katra puse nodrošina, lai civilprocesos, kuros tiek pieņemts tiesas nolēmums, ar ko konstatē intelektuālā īpašuma tiesību turētāja tiesību pārkāpumu, tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas pēc tiesību turētāja iesnieguma pret pārkāpēju vai attiecīgos gadījumos pret trešo personu, pār kuru attiecīgajai tiesu iestādei ir jurisdikcija, izdot izpildrakstu, kura mērķis ir aizliegt pārkāpuma turpināšanu. Ja puses iekšējie tiesību akti to paredz, par nepakļaušanos izpildrakstā noteiktajam attiecīgā gadījumā jāmaksā regulāra soda nauda, lai nodrošinātu izpildraksta izpildi.

10.43. PANTS

Alternatīvi pasākumi

Katra puse savos iekšējos tiesību aktos var paredzēt, ka civilprocesos, kuros tiek pieņemts tiesas nolēmums, ar ko konstatē intelektuālā īpašuma tiesību turētāja tiesību pārkāpumu, attiecīgos gadījumos un pēc tādas personas iesnieguma, uz kuru attiecas pasākumi, kas paredzēti 10.41. pantā (Citi tiesiskās aizsardzības instrumenti) un/vai 10.42. pantā (Izpildraksti), tās tiesu iestādes ir pilnvarotas dot rīkojumu, ka personai, kam nodarīts kaitējums, izmaksā finansiālu kompensāciju, nevis piemēro 10.41. pantā (Citi tiesiskās aizsardzības instrumenti) un/vai 10.42. pantā (Izpildraksti) paredzētos pasākumus ar noteikumu, ka prasītājs rīkojies neapzināti un bez nolaidības un ka minētie pasākumi prasītājam radītu nesamērīgu kaitējumu, un ka finansiāla kompensācija personai, kam nodarīts kaitējums, šķiet pietiekami apmierinošs risinājums ( 67 ).

10.44. PANTS

Zaudējumu atlīdzība

1.  
Katra puse nodrošina, lai civilprocesos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas dot rīkojumu pārkāpējam, kurš ir apzināti vai iespējami apzināti veicis pārkāpumu, atlīdzināt tiesību turētajam zaudējumus apmērā, kas kompensē tiesību turētājam ar pārkāpumu nodarīto kaitējumu.
2.  
Nosakot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu atlīdzības apjomu, puses tiesu iestādes ir pilnvarotas cita starpā apsvērt visus likumīgos vērtības mērus, ko piedāvā tiesību turētājs un kas var ietvert zaudēto peļņu, pārkāpuma preču vai pakalpojumu vērtību, kura tiek mērīta tirgus cenā, vai piedāvāto mazumtirdzniecības cenu ( 68 ). Vismaz tajos gadījumos, kad pārkāptas autortiesības vai blakustiesības vai viltota preču zīme, katra puse nodrošina, lai tās tiesu iestādes būtu pilnvarotas dot rīkojumu pārkāpējam samaksāt tiesību turētājam savu gūto peļņu, kas attiecināma uz pārkāpumu, vai nu kā alternatīvu zaudējumu atlīdzībai, vai papildus tai, vai kā daļu no tās.
3.  
Alternatīvi 2. punktam katra puse var paredzēt, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas attiecīgos gadījumos zaudējumu atlīdzību noteikt vienreizēja maksājuma veidā, ņemot vērā vismaz tādus elementus kā honorāra vai maksas summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.
4.  
Neviens šā panta noteikums neliedz nevienai pusei paredzēt, ka tad, ja pārkāpējs pārkāpuma veikšanā nav iesaistījies apzināti vai iespējami apzināti, tās tiesu iestādes var dot rīkojumu atgūt peļņu vai samaksāt zaudējumu atlīdzību iepriekš noteiktā apjomā.

10.45. PANTS

Tiesas izdevumi

Katra puse paredz, ka tās tiesu iestādes attiecīgos gadījumos pēc tam, kad pabeigts civilprocess attiecībā uz autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, ir pilnvarotas dot rīkojumu, lai zaudētāja puse samaksā uzvarētājai pusei tās tiesas izdevumus vai maksas un advokātu honorārus vai citus izdevumus saskaņā ar puses iekšējiem tiesību aktiem.

10.46. PANTS

Prezumpcijas, kas attiecas uz autortiesībām un blakustiesībām

Civilprocesos, kas skar autortiesības un blakustiesības, katra puse paredz prezumpciju, ka vismaz attiecībā uz literāru vai mākslas darbu, izpildījumu vai fonogrammu, ja nav pierādījuma par pretējo, fiziska vai juridiska persona, kuras vārds vai nosaukums norādīts uz šā darba, izpildījuma vai fonogrammas, ir tiesību īpašnieks un tādējādi tai ir tiesības sākt pārkāpuma procesu.

10.47. PANTS

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība

1.  
Ievērojot 2. līdz 6. punktu, katra puse savos iekšējos tiesību aktos paredz izņēmumus vai ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju atbildību vai to tiesiskās aizsardzības instrumentu darbības jomu, kuri pieejami pret pakalpojumu sniedzējiem, attiecībā uz autortiesību vai blakustiesību, vai preču zīmju pārkāpumiem, kas notiek, izmantojot sistēmas vai tīklus, ko tie pārvalda vai kā darbību tie nodrošina, vai kas tiek pārvaldīti vai nodrošināti to vārdā.
2.  

Izņēmumi vai ierobežojumi, kas minēti 1. punktā:

a) 

aptver šādas funkcijas:

i) 

pārraidi ( 69 ) vai piekļuves nodrošināšanu materiālam bez satura izlases un/vai mainīšanas ( 70 ) un

ii) 

kešdarbi, kas notiek automātiskā procesā ( 71 ); un

b) 

var aptvert arī šādas funkcijas:

i) 

tāda materiāla glabāšanu saskaņā ar lietotāja norādījumiem, kurš atrodas sistēmā vai tīklā, ko pārvalda vai kā darbību nodrošina pakalpojumu sniedzējs vai tas notiek viņa vajadzībām; un

ii) 

tiešsaistes vietas norādīšanu vai lietotāju savienošanu ar tiešsaistes vietu, izmantojot informācijas atrašanās vietas rīkus, ieskaitot hipersaites un direktorijus.

3.  
Piemērotība šajā pantā noteiktajiem izņēmumiem vai ierobežojumiem nevar būt atkarīga no tā, vai pakalpojumu sniedzējs uzrauga savu pakalpojumu vai apstiprinoši meklē faktus, kas norāda uz pārkāpuma veikšanu, izņemot ciktāl tas ir saderīgi ar šādiem tehniskiem pasākumiem
4.  
Katra puse savos iekšējos tiesību aktos var izstrādāt nosacījumus, ar kādiem pakalpojumu sniedzējiem var piemērot šajā pantā noteiktos izņēmumus vai ierobežojumus. Neskarot 1. līdz 3. punktu, katra puse var noteikt piemērotas procedūras efektīvai paziņojumu iesniegšanai par iespējamiem pārkāpumiem un efektīvai pretpaziņojumu iesniegšanai, ko veic tie, kuru materiāls ir izņemts vai atspējots kļūdas vai nepareizas identifikācijas dēļ.
5.  
Šis pants neskar vispārēji piemērojamu aizsardzības līdzekļu pieejamību pret autortiesību vai blakustiesību, vai preču zīmju aizsardzības līdzekļu pārkāpumiem. Šis pants neietekmē iespējamību, ka puses tiesas vai administratīvas iestādes atbilstoši tās tiesību sistēmai pieprasa pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
6.  
Jebkura puse var pieprasīt apspriešanos ar otru pusi, lai izvērtētu to, kā rīkoties ar nākotnē paredzamām funkcijām, kuru raksturs ir līdzīgs šajā pantā aplūkotajām.

D SADAĻA

ROBEŽPASĀKUMI

10.48. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a) 

“preces ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi” ir preces (ieskaitot iepakojumu), uz kurām bez atļaujas ir zīme, kas ir identiska ģeogrāfiskās izcelsmes norādei ar derīgu reģistrāciju attiecībā uz šādām precēm teritorijā, kur tās atrodas, un ko pamataspektos nav iespējams atšķirt no šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un kas tādējādi pārkāpj konkrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašnieka vai turētāja tiesības, kuras noteiktas tās puses iekšējos tiesību aktos, kurā preces atrodas;

b) 

“preces ar viltotu preču zīmi” ir preces (ieskaitot iepakojumu), uz kurām bez atļaujas ir preču zīme, kas ir identiska preču zīmei ar derīgu reģistrāciju attiecībā uz šādām precēm vai ko pamataspektos nav iespējams atšķirt no šādas preču zīmes un kas tādējādi pārkāpj konkrētās preču zīmes īpašnieka tiesības, kuras noteiktas tās puses iekšējos tiesību aktos, kurā preces atrodas;

c) 

“preces tranzītā” ir preces, kuru virzība caur kādas puses teritoriju ar pārkraušanu vai bez tās, ar izkraušanu puses teritorijā vai bez tās, glabāšana noliktavā, kravas sadalīšana, transporta veida vai transportlīdzekļa maiņa ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus tās puses robežām, kuras teritorijai cauri preces transportē;

d) 

“pirātiskas autortiesību preces” ir preces, kas ir bez tiesību turētāja vai tiesību turētāja pilnvarotas personas piekrišanas ražotājā valstī izgatavoti pakaļdarinājumi un ir tieši vai netieši izgatavotas no izstrādājuma, ja šāda pakaļdarinājuma izgatavošana saskaņā ar tās puses tiesību aktiem, kurā atrodas preces, ir autortiesību vai blakustiesību pārkāpums; un

e) 

“pirātiskas dizaina preces” ir preces, kurām reģistrēts dizainparaugs un kurām bez tiesību turētāja vai tiesību turētāja pilnvarotas personas piekrišanas ražotājā valstī izmantots šis dizainparaugs vai dizainparaugs, kas no tā būtiski neatšķiras, ja šo preču izgatavošana saskaņā ar tās puses tiesību aktiem, kurā atrodas preces, ir pārkāpums.

10.49. PANTS

Robežpasākumu darbības joma

1.  

Neskarot 3. punktu, katra puse attiecībā uz precēm, kas ir muitas kontrolē, pieņem vai saglabā procedūras, kurām atbilstoši tiesību turētājs var pieprasīt savām kompetentajām iestādēm apturēt to, ka izlaiž:

a) 

preces ar viltotu preču zīmi;

b) 

pirātiskas autortiesību preces;

c) 

preces ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un

d) 

pirātiskas dizaina preces.

2.  

Katra puse attiecībā uz precēm, kas ir muitas kontrolē, pieņem vai saglabā procedūras, kurām atbilstoši tās kompetentās iestādes var pēc savas iniciatīvas apturēt to, ka izlaiž preces, par ko ir aizdomas ( 72 ), ka tās ir:

a) 

preces ar viltotu preču zīmi;

b) 

pirātiskas autortiesību preces un

c) 

preces ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

3.  
Pusēm nav pienākuma paredzēt 1. un 2. punktā minētās procedūras attiecībā uz precēm tranzītā. Tas neskar 10.51. panta (Sadarbība) 2. punktu.
4.  

Ideālā gadījumā divu, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Singapūra pilnībā īsteno 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus attiecībā uz procedūrām, kas skar:

a) 

preces ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un

b) 

pirātiskas dizaina preces.

10.50. PANTS

Sūtījumu identifikācija

Lai atvieglotu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu, muitas dienestiem ir vairāki veidi, kā identificēt sūtījumus, kuros ir preces ar viltotu preču zīmi, pirātiskas autortiesību preces, pirātiskas dizaina preces un preces ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šie veidi ietver riska analīzes paņēmienus, kuri cita starpā balstīti uz informāciju, ko snieguši tiesību turētāji, uz iegūtajām zināšanām un kravu inspicēšanu.

10.51. PANTS

Sadarbība

1.  
Puses vienojas sadarboties, lai nepieļautu starptautisko tirdzniecību ar precēm, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Tādēļ tās jo īpaši apmainās ar informāciju un veido sadarbību, par ko savstarpēji vienojas to muitas dienesti, attiecībā uz tirdzniecību ar precēm ar viltotu preču zīmi, ar pirātiskām autortiesību precēm vai precēm ar viltotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
2.  
Attiecībā uz tādu preču sūtījumiem, kuras ir tranzītā caur kādas puses teritoriju vai tiek tajā pārkrautas un ir paredzētas otras puses teritorijai, un par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas vai pirātiskas, puses pēc savas iniciatīvas vai otras puses lūguma sniedz pieejamo informāciju otrai pusei, lai nodrošinātu efektīvu izpildi, kas tiek vērsta pret šiem sūtījumiem. Puses var nesniegt informāciju, ko konfidenciāli sniedzis nosūtītājs, nosūtītāja sabiedrība vai tās aģents.

E SADAĻA

SADARBĪBA

10.52. PANTS

Sadarbība

1.  

Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu. Sadarbības jomas cita starpā var ietvert šādas darbības:

a) 

informācijas apmaiņu par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu, aptverot to intelektuālā īpašuma tiesību aktu un sistēmu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu reģistrāciju;

b) 

pieredzes un labas prakses apmaiņu par intelektuālā īpašumu tiesību piemērošanu starp attiecīgajām par intelektuālā īpašumu tiesību īstenošanu atbildīgajām iestādēm;

c) 

informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz sabiedrības informēšanu un attiecīgām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt informētību par ieguvumiem, ko nodrošina intelektuālā īpašuma tiesības un sistēmas;

d) 

spēju veidošanu un tehnisko sadarbību, kas cita starpā ir saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldību, licencēšanu, novērtēšanu un izmantošanu; tehnoloģiju un tirgus izpēti; nozares sadarbības veicināšanu, arī attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko var izmantot vides saglabāšanai vai uzlabošanai, iespējams, ietverot platformas vai datubāzes izveidi; un publiskā un privātā sektora partnerībām, kas atbalsta kultūru un inovāciju;

e) 

informācijas apmaiņu un sadarbību jautājumos, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu, ja tas ir lietderīgi un būtiski videi nekaitīgas tehnoloģijas izstrādē; un

f) 

sadarbību vai rīcību visās citās jomās, par kurām puses var vest sarunas un vienoties.

2.  
Neskarot 1. punktu, puses vienojas norīkot kontaktpunktu, lai starp saviem attiecīgajiem tehniskajiem ekspertiem uzturētu dialogu (ja tas ir lietderīgi, arī sanāksmju veidā par intelektuālā īpašuma jautājumiem) par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa.
3.  
Sadarbība, uz kuru attiecas šis pants, tiek īstenota, ievērojot katras puses normatīvos aktus, direktīvas un rīcībpolitiku. Sadarbība notiek ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem un ja katrai pusei tai ir pieejami resursi.

VIENPADSMITĀ NODAĻA

KONKURENCE UN SAISTĪTI JAUTĀJUMI

A SADAĻA

PRET KONKURENCI VĒRSTA DARBĪBA UN APVIENOŠANĀS

11.1. PANTS

Principi

1.  
Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un neizkropļotai konkurencei. Tās apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības darbība un pret konkurenci vērsti darījumi var izkropļot pušu tirgu pareizu darbību un mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.
2.  

Lai veicinātu brīvu un neizkropļotu konkurenci visās savas ekonomikas nozarēs, katra puse saglabā savā attiecīgajā teritorijā visaptverošus tiesību aktus, kas ļauj efektīvi cīnīties pret šādām darbībām, ja tās ietekmē tirdzniecību pušu starpā:

a) 

horizontālas un vertikālas vienošanās ( 73 ), ko noslēguši uzņēmumi, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuru mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai kropļošana visā jebkuras puses teritorijā vai ievērojamā tās daļā;

b) 

viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa izmantošana visā jebkuras puses teritorijā vai ievērojamā tās daļā; un

c) 

uzņēmumu koncentrācija, kuras rezultātā tiek būtiski mazināta konkurence vai kura ievērojami kavē efektīvu konkurenci, jo īpaši tāpēc, ka tiek iegūts vai nostiprināts dominējošs stāvoklis visā jebkuras puses teritorijā vai ievērojamā tās daļā.

11.2. PANTS

Īstenošana

1.  
Katra puse saglabā autonomiju savu tiesību aktu izstrādē un izpildē. Tomēr puses apņemas uzturēt iestādes, kas atbild par 11.1. panta (Principi) 2. punktā minēto tiesību aktu efektīvu izpildi un kam ir pienācīgi līdzekļi, lai veiktu šo izpildi.
2.  
Puses piemēros savus attiecīgos 11.1. panta (Principi) 2. punktā minētos tiesību aktus pārredzami un bez diskriminācijas, ievērojot procesuālā taisnīguma un attiecīgo personu aizstāvības tiesību principus, ieskaitot attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgajā lietā.

B SADAĻA

PUBLISKĀ SEKTORA UZŅĒMUMI, UZŅĒMUMI AR ĪPAŠĀM VAI EKSKLUZĪVĀM TIESĪBĀM UN VALSTS MONOPOLI

11.3. PANTS

Publiskā sektora uzņēmumi un uzņēmumi ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām

1.  
Neviens šīs nodaļas noteikums neattur pusi saskaņā ar savām attiecīgajām tiesībām izveidot vai saglabāt publiskā sektora uzņēmumus vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības.
2.  
Katra puse nodrošina, lai uz publiskā sektora uzņēmumiem un uzņēmumiem ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām attiektos A sadaļā (Pret konkurenci vērsta darbība un apvienošanās) minētie tiesību akti, ciktāl šādu noteikumu piemērošana juridiski vai faktiski nekavē tos veikt konkrētos tiem uzticētos pienākumus.
3.  
Katra puse nodrošina, lai uzņēmumi ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām neizmantotu savas īpašās vai ekskluzīvās tiesības, lai tieši vai netieši (arī veicot darījumus ar saviem mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, kas ir kopīpašumā) kādā citā tirgū, kurā šādam uzņēmumam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību, neiesaistītos pret konkurenci vērstā praksē, kas nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus un otras puses preču un pakalpojumu tirdzniecību.
4.  
Singapūra nodrošina, lai ikviens publiskā sektora uzņēmums un ikviens uzņēmums ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, iegādājoties vai pārdodot preces vai pakalpojumus, rīkotos vienīgi komerciālu apsvērumu vadīts, piemēram attiecībā uz cenu, kvalitāti, pieejamību, tirgojamību, transportēšanu un citiem iegādes un pārdošanas noteikumiem, un paredz nediskriminējošu attieksmi pret Savienības uzņēmumiem, Savienības precēm un Savienības pakalpojumu sniedzējiem, .

11.4. PANTS

Valsts monopoli

Kaut arī neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas atturētu kādu pusi noteikt vai saglabāt valsts monopolus, katra puse veic pielāgojumus attiecībā uz komerciāliem valsts monopoliem, lai nodrošinātu, ka šādi monopoli nedarbojas diskriminējoši attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem preces un pakalpojumi tiek iepirkti no otras puses fiziskām vai juridiskām personām un tām pārdoti.

C SADAĻA

SUBSĪDIJAS

11.5. PANTS

Definīcija un darbības joma

1.  
Šajā nolīgumā subsīdija ir pasākums, kas atbilst SCM nolīguma 1.1. pantā izklāstītajiem nosacījumiem mutatis mutandis neatkarīgi no tā, vai subsīdija tiek piešķirta saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ( 74 ).
2.  
Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz subsīdijām tikai tad, ja tās ir īpaša SCM nolīguma 2. panta nozīmē. Par īpašām uzskata subsīdijas, kas ietilpst 11.7. panta (Aizliegtas subsīdijas) darbības jomā.
3.  
Zivsaimniecības subsīdijām, subsīdijām, kas saistītas ar ražojumiem, uz kuriem attiecas Lauksaimniecības nolīguma 1. pielikums, un citām subsīdijām, uz kurām attiecas Lauksaimniecības nolīgums, nepiemēro 11.7. pantu (Aizliegtas subsīdijas), 11.8. pantu (Citas subsīdijas) un 11.10. pantu (Pārskatīšanas klauzula) un 11.-A pielikumu.

11.6. PANTS

Attiecības ar PTO

Šīs sadaļas noteikumi neskar puses tiesības un pienākumus, kas izriet no PTO nolīguma, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanu vai strīdu izšķiršanas procesiem vai citām attiecīgām darbībām, kas vērstas pret otras puses piešķirtu subsīdiju.

11.7. PANTS

Aizliegtas subsīdijas

1.  
Attiecībā uz subsīdijām, kuras saistītas ar preču tirdzniecību, puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no SCM nolīguma 3. panta, un ar šo tie mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.
2.  

Tiek aizliegtas šādas subsīdijas, kas saistītas ar preču un pakalpojumu tirdzniecību, ja vien subsidētāja puse pēc otras puses lūguma nav demonstrējusi, ka konkrētā subsīdija neietekmē un nevarētu ietekmēt otras puses tirdzniecību:

a) 

juridiski līdzekļi, ar ko valdība vai publiskā sektora institūcija uzņemas atbildību par konkrētu uzņēmumu parādu vai saistību dzēšanu bez juridiskiem vai faktiskiem ierobežojumiem attiecībā uz šādu parādu vai saistību apmēru vai šādas atbildības ilgumu; un

b) 

jebkāds atbalsts maksātnespējīgiem vai grūtībās nonākušiem uzņēmumiem jebkādā formā (piemēram, aizdevumi un garantijas, skaidras naudas dotācijas, kapitāla iepludināšana, aktīvu nodrošināšana zem tirgus cenas vai atbrīvojumi no nodokļiem) bez pamatota pārstrukturēšanas plāna, kas balstīts uz reālistiskiem pieņēmumiem, lai samērīgā termiņā nodrošinātu grūtībās nonākuša uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā, uzņēmumam pašam nesedzot ievērojamu pārstrukturēšanas izmaksu daļu ( 75 ).

3.  
Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts neliedz pusei piešķirt subsīdijas, lai mazinātu nopietnu traucējumu tās ekonomikā. Nopietns traucējums puses ekonomikā ir ievērojama krīze, kam ir izņēmuma un īslaicīgs raksturs un kas ietekmē visu puses ekonomiku, ne tikai konkrētu attiecīgās puses reģionu vai ekonomikas nozari.
4.  
Šā panta 2. punkta b) apakšpunkts neattiecas nedz uz subsīdijām, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, nedz uz tām, ko piešķir kā subsīdiju ogļrūpniecībā.

11.8. PANTS

Citas subsīdijas

1.  
Puses vienojas visiem spēkiem censties piemērot savas konkurences tiesības vai citus tiesību aktus, lai mazinātu vai likvidētu konkurences izkropļojumus, kurus izraisījušas citas īpašas subsīdijas, kas saistītas ar to preču un pakalpojumu tirdzniecību un uz ko neattiecas 11.7. pants (Aizliegtas subsīdijas), ciktāl tās ietekmē vai varētu ietekmēt jebkuras puses tirdzniecību, un arī novērst šādas situācijas. Šā nolīguma 11-A. pielikumā ietvertas norādes jo īpaši par subsīdiju veidiem, kuriem nav šādas ietekmes.
2.  
Puses vienojas pēc jebkuras puses lūguma apmainīties ar informāciju un divu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā sarīko pirmo dialogu, kura mērķis ir, ņemot vērā norises daudzpusējā līmenī, izstrādāt citām subsīdijām piemērojamus noteikumus. Tādēļ puses var pieņemt lēmumu Tirdzniecības komitejā.

11.9. PANTS

Pārredzamība

1.  
Katra puse nodrošina pārredzamību to subsīdiju jomā, kuras saistītas ar preču tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ katra puse reizi divos gados ziņo otrai pusei juridisko pamatu, formu un, ciktāl iespējams, summu vai budžetu un valdības vai publiskā sektora institūcijas piešķirto subsīdiju saņēmēju.
2.  
Tiek uzskatīts, ka šāda ziņošana ir notikusi, ja līdz jūnijam divus gadus pēc tam, kad piešķirtas subsīdijas, puses darījušas pieejamu attiecīgo informāciju vai pušu vārdā tā darīta pieejama sabiedrībai pieejamā tīmekļa vietnē.

11.10. PANTS

Pārskatīšanas klauzula

Puses pastāvīgi pārskata jautājumus, kuri minēti šajā sadaļā. Puses var iesniegt šādus jautājumus izskatīšanai Tirdzniecības komitejā. Puses vienojas pārskatīt šīs iedaļas īstenošanā sasniegto reizi divos gados pēc šā nolīguma stāšanā spēkā, ja vien puses nevienojas citādi.

D SADAĻA

VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

11.11. PANTS

Sadarbība un koordinācija tiesību aktu izpildē

Puses atzīst sadarbības un koordinācijas svarīgumu efektīvas tiesību aktu izpildes tālākā uzlabošanā. Attiecīgās iestādes cenšas koordinēt darbību un sadarboties savu attiecīgo tiesību aktu izpildē ar mērķi sasniegt šā nolīguma mērķi — brīvu un neizkropļotu konkurenci to tirdzniecības attiecībās.

11.12. PANTS

Konfidencialitāte

1.  
Ja puse saistībā ar šo nolīgumu paziņo informāciju, attiecīgā puse nodrošina darījumu noslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzību.
2.  
Ja puse saistībā ar šo nolīgumu paziņo konfidenciālu informāciju, tad saņēmēja puse atbilstīgi saviem normatīvajiem aktiem nodrošina attiecīgās paziņotās informācijas konfidencialitāti.

11.13. PANTS

Apspriešanās

1.  
Lai veicinātu pušu savstarpēju saprašanos vai lai risinātu konkrētus jautājumus, kas rodas saistībā ar A sadaļu (Pret konkurenci vērsta darbība un apvienošanās), B sadaļu (Publiskā sektora uzņēmumi, uzņēmumi ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām un valsts monopoli) vai D sadaļu (Vispārīgi jautājumi), katra puse pēc otras puses lūguma sāk apspriešanos par otras puses iesniegto informāciju. Lūgumos puse attiecīgā gadījumā norāda, kā konkrētais jautājums ietekmē pušu savstarpējo tirdzniecību.
2.  
Pēc puses lūguma puses nekavējoties apspriež visus jautājumus, kas rodas, interpretējot vai piemērojot A sadaļu (Pret konkurenci vērsta darbība un apvienošanās), B sadaļu (Publiskā sektora uzņēmumi, uzņēmumi ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām un valsts monopoli) vai D sadaļu (Vispārīgi jautājumi).
3.  
Lai atvieglotu diskusiju par apspriežamajiem jautājumiem, puse cenšas otrai pusei sniegt attiecīgu nekonfidenciālu informāciju.

11.14. PANTS

Strīdu izšķiršana un mediācijas mehānisms

Neviena puse nevar izmantot četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmito nodaļu (Mediācijas mehānisms) attiecībā uz jautājumiem, kas radušies saistībā ar šo nodaļu, izņemot 11.7. pantu (Aizliegtas subsīdijas).

DIVPADSMITĀ NODAĻA

TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

A SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

12.1. PANTS

Konteksts un mērķi

1.  
Puses atsaucas uz ANO 1992. gada konferencē par vidi un attīstību pieņemto plānu “Agenda 21”, PTO nolīguma preambulu, 1996. gada Singapūras PTO ministru deklarāciju, Johannesburgas 2002. gada Ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada Ministru deklarāciju par pilnīgas un produktīvas nodarbinātības radīšanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk “ILO”) 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu taisnīgai globalizācijai. Ņemot vērā šos instrumentus, puses atkārtoti apstiprina apņemšanos attīstīt un veicināt starptautisko tirdzniecību un divpusējās tirdzniecības un ekonomikas attiecības tā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.
2.  
Puses atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļas. Puses uzsver, ka ieguvumi no sadarbības ar tirdzniecību saistītos sociālos un vides jautājumos ir daļa no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.
3.  
Puses atzīst, ka nav pieņemami veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, vājinot vai mazinot aizsardzību, kas nodrošināta to iekšējās darba un vides tiesībās. Vienlaikus puses uzsver, ka vides un nodarbinātības standartus nevajadzētu izmantot protekcionistiskai tirdzniecībai.
4.  
Puses atzīst, ka to mērķis ir stiprināt savas tirdzniecības attiecības un sadarbību tā, lai 1. un 2. punkta kontekstā veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā katras puses konkrētos apstākļus, to nolūks nav harmonizēt pušu darba vai vides standartus.

12.2. PANTS

Tiesības reglamentēt un aizsardzības līmeņi

1.  
Puses atzīst katras puses tiesības noteikt savus vides un darba aizsardzības līmeņus un attiecīgi pieņemt vai grozīt savus attiecīgos tiesību aktus un rīcībpolitiku, saderīgi ar principiem, kas iestrādāti starptautiski atzītos standartos vai nolīgumos, kuros tā ir puse un kuri minēti 12.3. pantā (Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi) un 12.6. pantā (Daudzpusēji vides standarti un nolīgumi).
2.  
Puses turpina uzlabot minētos tiesību aktus un rīcībpolitikas jomas un cenšas nodrošināt un veicināt augstu vides un darba aizsardzības līmeni.

B SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA – DARBASPĒKA ASPEKTI ( 76 )

12.3. PANTS

Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi

1.  
Puses atzīst starptautiskās sadarbības un nolīgumu nozīmi nodarbinātības un darbaspēka jomā, starptautiskajai kopienai risinot ekonomikas, nodarbinātības un sociālās problēmas un izmantojot globalizācijas sniegtās iespējas. Tās apņemas pēc vajadzības apspriesties un sadarboties, risinot ar tirdzniecību saistītus darbaspēka un nodarbinātības jautājumus, kas ir savstarpēju interešu jomā.
2.  
Puses atkārtoti apstiprina savas saistības, kas izriet no ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada Ministru deklarācijas par pilnīgas un produktīvas nodarbinātības radīšanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, atzīt, ka pilnīga un produktīva nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem ir viens no ilgtspējīgas attīstības pamatelementiem visās valstīs un prioritārs starptautiskās sadarbības mērķis. Puses apņemas veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmē pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem.
3.  

Atbilstīgi pienākumiem, kurus puses uzņēmušās ILO un atbilstoši ILO deklarācijai par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās atjauninātajai redakcijai, kas pieņemta Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā Ženēvā, 1998. gada jūnijā, puses apņemas ievērot, veicināt un efektīvi īstenot principus, kuri saistīti ar pamattiesībām darbā, proti:

a) 

biedrošanās brīvību un koplīguma slēgšanas tiesību reālu atzīšanu;

b) 

visu piespiedu un obligātā darba formu izskaušanu;

c) 

bērnu darba reālu likvidēšanu un

d) 

diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

Puses apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot ILO konvencijas, ko Singapūra un Savienības dalībvalstis ir attiecīgi ratificējušas.

4.  
Puses pastāvīgi un neatlaidīgi centīsies ratificēt un efektīvi īstenot ILO pamatkonvencijas un apmainīsies ar informāciju par to. Ņemot vērā iekšējos apstākļus, puses apsvērs arī citu ILO konvenciju ratifikāciju un efektīvu īstenošanu. Puses apmainīsies ar informāciju par to.
5.  
Puses atzīst, ka nevar atsaukties uz nodarbinātības pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem vai tos citādi izmantot par likumīgu salīdzinošu priekšrocību.

12.4. PANTS

Sadarbība nodarbinātības jomā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā

Puses atzīst, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanai svarīga ir sadarbība tajos nodarbinātības rīcībpolitikas aspektos, kas saistīti ar tirdzniecību. Puses var sākt sadarbības pasākumus, no kuriem gūst abpusēju labumu, citstarp šādās jomās:

a) 

sadarbība starptautiskos forumos, kur aplūko nodarbinātības aspektus tirdzniecībā, cita starpā ILO un Āzijas un Eiropas sanāksmē;

b) 

informācijas un paraugprakses apmaiņa tādās jomās kā darba tiesības un prakse, atbilstības un izpildes sistēmas, darba strīdu vadība, apspriešanās ar darbaspēku, darbaspēka un vadības sadarbība, darba drošība un arodveselība;

c) 

viedokļu apmaiņa par šā nolīguma pozitīvo un negatīvo ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības nodarbinātības aspektiem un iespējām minēto ietekmi pastiprināt, novērst vai mazināt, ņemot vērā jebkuras no abām pusēm veiktos ilgtspējas ietekmes novērtējumus;

d) 

viedokļu apmaiņa par ILO pamatkonvenciju un citu konvenciju, kas ir savstarpēju interešu jomā, ratifikāciju, kā arī par ratificēto konvenciju efektīvu īstenošanu;

e) 

sadarbība ar tirdzniecību saistītos aspektos, uz kuriem attiecas ILO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programma, tostarp attiecībā uz saikni starp tirdzniecību un pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, galvenajiem darba standartiem, nodarbinātības statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību un

f) 

viedokļu apmaiņa par nodarbinātības noteikumu, normu un standartu ietekmi uz tirdzniecību.

12.5. PANTS

Zinātniska informācija

Katra puse, sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir veselības un drošības aizsardzība darbā un kuri var ietekmēt ieguldījumus vai tirdzniecību pušu starpā, ņem vērā attiecīgo zinātnisko un tehnisko informāciju un saistītos starptautiskos standartus, vadlīnijas vai ieteikumus, ja tādi ir pieejami, ieskaitot piesardzības principu, kas iestrādāts šajos starptautiskajos standartos, vadlīnijās vai ieteikumos.

C SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA – VIDES ASPEKTI

12.6. PANTS

Daudzpusēji vides standarti un nolīgumi

1.  
Puses atzīst, ka, starptautiskajai sabiedrībai risinot globālās vai reģionālās vides problēmas, vērtīgs instruments ir starptautiska vides pārvaldība un nolīgumi, un puses uzsver nepieciešamību pastiprināt savstarpēju atbalstu starp tirdzniecības un vides rīcībpolitiku, noteikumiem un pasākumiem. Šajā kontekstā tās pēc vajadzības apspriedīsies un sadarbosies attiecībā uz sarunām par vides jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību un ir savstarpēju interešu jomā.
2.  
Puses savos attiecīgajos tiesību aktos vai citos pasākumos un praksē savā teritorijā efektīvi īsteno daudzpusējos vides nolīgumus, kuros tās ir puse ( 77 ).
3.  
Puses apstiprina savas saistības sasniegt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk “UNFCCC”) galamērķi un efektīvi īstenot UNFCCC, tās Kioto Protokolu un Parīzes 2015. gada 12. decembra nolīgumu saderīgi ar UNFCCC principiem un noteikumiem. Tās apņemas sadarboties, lai stiprinātu daudzpusēju, uz noteikumiem balstītu UNFCCC režīmu, kura pamatā ir UNFCCC pieņemti lēmumi, un atbalstītu centienus pēc 2020. gada UNFCCC satvarā izstrādāt starptautisku klimata pārmaiņu nolīgumu, kas būtu piemērojams visām pusēm.
4.  
Neviens šā nolīguma noteikums neliedz pusei pieņemt vai saglabāt pasākumus, ar ko īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, kuru puses tās ir, ja šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pušu starpā vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus.

12.7. PANTS

Kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecība

Puses atzīst mežu globālas saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas svarīgumu. Tādēļ puses apņemas:

a) 

apmainīties ar informāciju par pieejām, kā veicināt kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību un patēriņu no likumīgi un ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, un veicināt informāciju par šādām pieejām;

b) 

veicināt globālu meža tiesību aktu izpildi un pārvaldību un risināt ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem saistītās problēmas, piemēram, veicinot no likumīgi un ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem iegūtu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu izmantošanu, aptverot arī verifikācijas un sertifikācijas shēmas;

c) 

sadarboties, lai veicinātu to pasākumu vai rīcībpolitikas efektivitāti, kuru mērķis ir risināt ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem saistītās problēmas; un

d) 

veicināt efektīvu Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (“CITES”) izmantošanu attiecībā uz kokmateriāliem, kas iegūti no sugām, kuru aizsardzības statuss tiek uzskatīts par apdraudētu.

12.8. PANTS

Zivju produktu tirdzniecība

Puses atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu saglabāšanu un apsaimniekošanu. Tādēļ puses apņemas:

a) 

panāk atbilstību ilgtermiņa saglabāšanas pasākumiem un zivju krājumu ilgtspējīgai izmantošanai, kas definēti attiecīgo pušu ratificētajos starptautiskajos instrumentos, un atbalsta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (turpmāk “FAO”) un ar šiem jautājumiem saistīto attiecīgo ANO instrumentu principus;

b) 

ievieš un īsteno efektīvus pasākumus cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk “NNN”), ieskaitot sadarbību ar reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām un, ja vajadzīgs, to nozvejas dokumentācijas vai sertifikācijas shēmu īstenošanu attiecībā uz zivju eksportu, un puses veicina arī to, lai NNN produkti nenonāktu tirdzniecības plūsmās un notiktu apmaiņa ar informāciju par NNN darbībām;

c) 

pieņemt efektīvus pārraudzības un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību saglabāšanas pasākumiem, piemēram, attiecīgus ostas valsts pasākumus; un

d) 

atbalstīt FAO Nolīguma par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā principus un ievērot attiecīgos noteikumus FAO Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem NNN zvejas novēršanai, aizkavēšanai un likvidēšanai.

12.9. PANTS

Zinātniska informācija

Katra puse, sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir vides aizsardzība, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus pušu starpā, ņem vērā zinātniskus pierādījumus un attiecīgus starptautiskos standartus, vadlīnijas vai ieteikumus, ja tādi ir pieejami, un piesardzības principu.

12.10. PANTS

Ar vides aspektiem saistīta sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā

Puses atzīst, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanai svarīga ir sadarbība tajos vides rīcībpolitikas aspektos, kas saistīti ar tirdzniecību. Puses var sākt sadarbības pasākumus, no kuriem gūst abpusēju labumu, citstarp šādās jomās:

a) 

viedokļu apmaiņa par šā nolīguma pozitīvo un negatīvo ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības vides aspektiem un iespējām minēto ietekmi pastiprināt, novērst vai mazināt, ņemot vērā jebkuras no abām pusēm veiktos ilgtspējas ietekmes novērtējumus;

b) 

sadarbība starptautiskos forumos, kuros risina tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības vides aspektus, ieskaitot jo īpaši PTO, ANO Vides programmu un daudzpusējos vides nolīgumus,

c) 

sadarbība ar mērķi veicināt tirdzniecībai būtisku daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu;

d) 

informācijas apmaiņa un sadarbība attiecībā uz privātā un publiskā sertifikācijas un marķēšanas shēmām, ieskaitot ekomarķējumu, un attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu;

e) 

viedokļu apmaiņa par vides noteikumu, normu un standartu ietekmi uz tirdzniecību;

f) 

sadarbība pašreizējā un nākotnes starptautiskā klimata pārmaiņu režīma aspektos, kas saistīti ar tirdzniecību, ieskaitot veidus, kā risināt tirdzniecības nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu, kā arī līdzekļus zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju un energoefektivitātes veicināšanai;

g) 

sadarbība daudzpusējo vides nolīgumu aspektos, kas saistīti ar tirdzniecību, ieskaitot muitas sadarbību;

h) 

sadarbība attiecībā uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu ar mērķi veicināt efektīvus pasākumus ilgtspējīgi ražotu kokmateriālu sertifikācijai;

i) 

viedokļu apmaiņa par daudzpusējo vides nolīgumu un starptautisko tirdzniecības noteikumu saistību;

j) 

viedokļu apmaiņa par vides preču un pakalpojumu liberalizāciju; un

k) 

viedokļu apmaiņa par dzīvo jūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu.

D SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

12.11. PANTS

Tirdzniecība un ieguldījumi, kas veicina ilgtspējīgu attīstību

1.  
Puses apņemas pielikt pastāvīgus pūliņus atvieglot un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus vides precēs un pakalpojumos, ieskaitot to netarifu šķēršļu mazināšanu, kuri tos skar. Puses atzīst arī, ka ir lietderīgi censties veicināt tādu preču tirdzniecību, uz kurām attiecas brīvprātīgas vai privātas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas shēmas, piemēram, ekomarķējums vai taisnīga un ētiska tirdzniecība.
2.  
Puses īpašu uzmanību pievērš tādu šķēršļu likvidēšanas veicināšanai, kuri skar tirdzniecību ar klimatam nekaitīgām precēm un pakalpojumiem vai ieguldījumus tajos, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgas atjaunojamas enerģijas precēm un saistītiem pakalpojumiem, tostarp pieņemot tādu politikas satvaru, kurš sekmē labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, un veicinot standartus, kas atbilst vides un ekonomikas vajadzībām un līdz minimumam samazina tehniskos šķēršļus tirdzniecībai.
3.  
Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt, lai, izstrādājot publiskā atbalsta sistēmas fosilajam kurināmajam, tiktu pienācīgi ņemta vērā nepieciešamība iespējami mazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un nepieciešamību ierobežot tirdzniecības izkropļojumus. Kaut arī 11.7 panta (Aizliegtas subsīdijas) 2. punkta b) apakšpunkts neattiecas uz subsīdijām, ko piešķir vietējām nozarēm, pusēm ir kopīgs mērķis pakāpeniski mazināt subsīdijas fosilajam kurināmajam. Šādu samazināšanu var papildināt pasākumi, kuru mērķis ir mazināt sociālās sekas, kas saistītas ar pāreju uz zema oglekļa satura kurināmo. Turklāt abas puses aktīvi veicinās ilgtspējīgas un drošas mazoglekļa ekonomikas attīstību, piemēram, veicot ieguldījumus atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātes risinājumos.
4.  
Veicinot tirdzniecību un ieguldījumus, pusēm būtu sevišķi jācenšas veicināt korporatīvas sociālās atbildības praksi, ko pieņem brīvprātīgi. Šajā ziņā katra puse ņem vērā attiecīgos starptautiski pieņemtos principus, standartus vai vadlīnijas, kuriem tā ir piekritusi vai pievienojusies, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas starptautiskiem uzņēmumiem, ANO Globālo līgumu un ILO Trīspusējo deklarāciju par principiem, kas attiecas uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku. Puses apņemas apmainīties ar informāciju un sadarboties korporatīvās sociālās atbildības veicināšanā.

12.12. PANTS

Aizsardzības līmeņa saglabāšana

1.  
Puse neatsauc savus vides un darba tiesību aktus vai citādi neatkāpjas no tiem, vai nepiedāvā tos atsaukt vai citādi atkāpties no tiem tādā veidā, ka tiek ietekmēta tirdzniecība vai ieguldījumi pušu starpā.
2.  
Puse efektīvi īsteno savus vides un darba tiesību aktus, veicot vai neveicot ilglaicīgas vai regulāras darbības, ja šādas efektīvas īstenošanas neveikšana ietekmētu tirdzniecību vai ieguldījumus pušu starpā.

12.13. PANTS

Pārredzamība

Katra puse nodrošina, ka gadījumos, ja kāds vispārēji piemērojams pasākums, kura mērķis ir aizsargāt vidi vai darba apstākļus, var ietekmēt tirdzniecību un ieguldījumus pušu starpā, šāds pasākums tiek izstrādāts, ieviests un administrēts pārredzamā veidā un pienācīgi informējot un nodrošinot iespējas ieinteresētajām personām iesniegt viedokļus saskaņā ar attiecīgā puses iekšējām tiesībām un trīspadsmito nodaļu (Pārredzamība).

12.14. PANTS

Ietekmes uz ilgtspējīgu attīstību pārskatīšana

1.  
Puses apņemas kopā vai neatkarīgi, izmantojot savus attiecīgos līdzdalības procesus un institūcijas, saskaņā ar savu izmantoto praksi uzraudzīt, novērtēt un pārskatīt šā nolīguma īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.
2.  
Puses apmainīsies ar viedokļiem par metodiku un rādītājiem attiecībā uz tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumiem.

12.15. PANTS

Institucionālā struktūra un uzraudzības mehānisms

1.  
Katra puse savā administrācijā izraugās biroju, kas šīs nodaļas īstenošanas mērķiem ir kontaktpunkts otrai pusei.
2.  
Puses izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības darba grupu (turpmāk “darba grupa”). Darba grupā ietilpst katras puses administrācijas augstākā līmeņa ierēdņi.
3.  
Lai pārraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, darba grupa sanāk pirmo divu gadu laikā no dienas, kad šis nolīgums stājies spēkā, un pēc tam — pēc vajadzības.
4.  
Katrā darba grupas sanāksmē ir atklāta sesija ar ieinteresētajām personām, kurā apmainās ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar šīs nodaļas īstenošanu. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, aptverot neatkarīgas darba devēju, darba ņēmēju, vides interešu un uzņēmumu grupu pārstāvības organizācijas, kā arī pēc vajadzības citas attiecīgas ieinteresētās personas.
5.  
Katra puse izveido jaunus apspriešanās mehānismus vai izmanto jau pastāvošus apspriešanās mehānismus, lai konsultētos ar savām attiecīgajām ieinteresētajām personām par šīs nodaļas īstenošanu, piemēram iekšējās padomdevējas grupas. Šādos mehānismos ir līdzsvaroti pārstāvētas neatkarīgas ekonomikas, sociālās jomas un vides ieinteresētās personas. Ieinteresētās personas ietver darba devēju un darba ņēmēju organizācijas un nevalstiskās organizācijas. Šīs ieinteresētās personas savai attiecīgajai pusei pēc savas iniciatīvas iesniedz viedokļus vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu.

12.16. PANTS

Apspriešanās publiskās pārvaldes līmenī

1.  
Ja rodas domstarpības par jautājumiem, kas saistīti ar šo nodaļu, puses izmanto tikai tās procedūras, kas paredzētas 12.16. pantā (Apspriešanās publiskās pārvaldes līmenī) un 12.17. pantā (Ekspertu grupa). Uz šo nodaļu neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitā nodaļa (Mediācijas mehānisms).
2.  
Ja rodas 1. punktā minētās domstarpības, puse var pieprasīt apspriešanos ar otru pusi, iesniedzot rakstisku lūgumu otras puses kontaktpunktā. Apspriešanās sākas nekavējoties, tiklīdz puse iesniegusi lūgumu apspriesties.
3.  
Puses dara visu iespējamo, lai panāktu savstarpēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā ILO vai attiecīgo daudzpusējo vides organizāciju vai institūciju darbības, kuru mērķis ir veicināt plašāku sadarbību un saskanību pušu un šo organizāciju veiktajā darbā. Lai pilnībā izskatītu konkrētu jautājumu, vajadzības gadījumā puses pēc savstarpējas vienošanās var lūgt šo organizāciju vai institūciju viedokli vai jebkuras personas vai institūcijas viedokli, ko puses uzskata par lietderīgu.
4.  
Ja puse uzskata, ka jautājuma izskatīšanai nepieciešamas papildu diskusijas, tad, iesniedzot rakstisku lūgumu otras puses kontaktpunktā, tā var pieprasīt sasaukt darba grupu jautājuma izskatīšanai. Darba grupa sanāk nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.
5.  
Attiecīgā gadījumā darba grupa var apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.
6.  
Darba grupā panāktie jautājuma risinājumi tiek darīti pieejami sabiedrībai, ja vien darba grupa nelemj citādi.

12.17. PANTS

Ekspertu grupa

1.  
Par katru jautājumu, ko darba grupa nav pienācīgi atrisinājusi 120 dienu laikā no dienas, kad atbilstoši 12.16. panta (Apspriešanās publiskās pārvaldes līmenī) 4. punktam iesniegts lūgums darba grupai izskatīt attiecīgo jautājumu, vai ilgākā laikposmā, par ko vienojušās puses, puse, iesniedzot rakstisku lūgumu otras puses kontaktpunktam, var pieprasīt, lai jautājuma izskatīšanai tiktu izveidota ekspertu grupa.
2.  
Darba grupa savā pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido ekspertu grupas reglamentu, izmantojot attiecīgos 14.-A pielikumā ietvertā reglamenta noteikumus. Uz šo pantu attiecas 14.-B pielikuma principi.
3.  
Savā pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā darba grupa izveido vismaz divpadsmit personu sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties ekspertu grupā. Šajā sarakstā ietilpst trīs apakšsaraksti: viens apakšsaraksts katrai pusei un viens to personu apakšsaraksts, kas nav nevienas puses valstspiederīgie un kas var būt ekspertu grupas priekšsēdētāji. Katra puse savā apakšsarakstā piedāvā vismaz četras personas, kas var būt eksperti. Katra puse piedāvā vismaz divas personas, ko, abām pusēm vienojoties, var iekļaut priekšsēdētāju sarakstā. Darba grupa sanāksmē izskatīs sarakstu un nodrošinās, lai tas tiktu uzturēts vismaz divpadsmit personu līmenī.
4.  
Sarakstā, kas minēts 3. punktā, iekļauj personas, kam ir specializētas zināšanas vai pieredze jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, darba vai vides tiesībās vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Attiecībā uz konkrēto izskatāmo jautājumu attiecīgās personas ir neatkarīgas, rīkojas patstāvīgi, un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus un nav saistītas ne ar Singapūras valdību, ne kādas Savienības dalībvalsts valdību, ne ar Savienību.
5.  
Ekspertu grupā ietilpst trīs locekļi, ja vien puses nevienojas citādi. 30 dienu laikā no dienas, kad puse, kura sniedz atbildi, saņēmusi lūgumu izveidot ekspertu grupu, puses apspriežas viena ar otru, lai panāktu vienošanos par tās sastāvu. Ja šajā laikā puses nespēj vienoties par ekspertu grupas sastāvu, tad tās izvēlas priekšsēdētāju no attiecīgā 3. punktā minētā saraksta, savstarpēji vienojoties vai, ja nevar vienoties septiņu papildu dienu laikā, tad lozējot. Katra puse izvēlas vienu ekspertu, kas atbilst 4. punkta prasībām, 44 dienu laikā no dienas, kad puse, kura sniedz atbildi, saņēmusi lūgumu izveidot ekspertu grupu. Puses var vienoties, ka ekspertu grupā darbosies jebkurš cits 4. punkta prasībām atbilstošs eksperts. Ja ekspertu grupu pilnā sastāvā neizveido 44 dienu laikā no dienas, kad puse, kura sniedz atbildi, saņēmusi lūgumu izveidot ekspertu grupu, trūkstošo(-os) ekspertu(-us) izvēlas septiņu dienu laikā, izlozējot to no 3. punktā minētā(-ajiem) saraksta(-iem), izvēloties personas, ko ierosinājusi puse vai puses, kura ir vai nav pabeigusi procedūru. Ja šāds saraksts nav izveidots, ekspertus izvēlas, izlozējot tos no personām, kuras oficiāli ierosinājusi viena puse vai abas. Ekspertu grupas izveides diena ir diena, kad izvēlēts pēdējais no minētajiem trim ekspertiem.
6.  

Ja vien puses septiņu dienu laikā no ekspertu grupas izveidošanas dienas nevienojas citādi, ekspertu grupas pilnvaras ir šādas:

“ņemot vērā attiecīgos nodaļas par ilgtspējīgu attīstību noteikumus, izskatīt jautājumu, kas minēts lūgumā izveidot ekspertu grupu, un saskaņā ar 12.17. panta (Ekspertu grupa) 8. punktu sniegt ziņojumu, kurā ietverti ieteikumi jautājuma risināšanai”.

7.  
Ekspertu grupa var iegūt informāciju no jebkura avota, ko tā uzskata par piemērotu. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar 12.3. pantā (Daudzpusēji nodarbinātības standarti un nolīgumi) un 12.6. pantā (Daudzpusēji vides standarti un nolīgumi) minēto daudzpusējo nolīgumu ievērošanu, ekspertu grupai būtu jālūdz informācija un ieteikumi no ILO vai institūcijām, kas saistītas ar daudzpusējiem vides nolīgumiem. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo punktu, izpauž abām pusēm un dod tām iespēju iesniegt piezīmes.
8.  
Ekspertu grupa pusēm sniedz starpposma un galīgo ziņojumu. Minētajos ziņojumos izklāsta faktu konstatējumus, attiecīgo noteikumu piemērojamību, kā arī konstatējumu un ieteikumu pamatojumu. Ekspertu grupa starpposma ziņojumu pusēm sniedz ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izveides dienas. Katra puse ekspertu grupai var iesniegt rakstiskas piezīmes par starpposma ziņojumu. Pēc šādu rakstisku piezīmju izvērtēšanas ekspertu grupa var grozīt ziņojumu un, ja uzskata par piemērotu, veikt papildu izskatīšanu. Ekspertu grupa galīgo ziņojumu pusēm sniedz ne vēlāk kā 150 dienu laikā no izveides dienas. Ja tā uzskata, ka šajā punktā noteikto termiņu nevar ievērot, tad ekspertu grupas priekšsēdētājs par to rakstiski informē puses, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad ekspertu grupa plāno sniegt starpposma vai galīgo ziņojumu. Ekspertu grupa sniedz galīgo ziņojumu ne vēlāk kā 180 dienu laikā no izveides dienas, ja vien puses nevienojas citādi. Galīgo ziņojumu dara pieejamu atklātībai, ja vien puses nelemj citādi.
9.  
Ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus, puses apspriež, kādus pasākumus būtu lietderīgi īstenot. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ziņojums iesniegts pusēm, attiecīgā puse, izmantojot 12.15. panta (Institucionālā struktūra un uzraudzības mehānisms) 5. punktā minētos apspriešanās mehānismus, informē ieinteresētās personas un otru pusi par saviem lēmumiem, kas attiecas uz īstenojamajām darbībām vai pasākumiem. Darba grupa uzrauga turpmāko rīcību, kas saistīta ar ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumiem. Ieinteresētās personas darba grupai var iesniegt apsvērumus par to.

TRĪSPADSMITĀ NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA

13.1. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) 

“vispārēji piemērojams pasākums” ir normatīvie akti, tiesas nolēmumi, procedūras un administratīvi nolēmumi, kas var ietekmēt kādu jautājumu, uz kuru atteicas šis nolīgums. Tas neietver nolēmumu, ko piemēro konkrētai personai;

b) 

“ieinteresētā persona” ir fiziska vai juridiska persona, uz kuru var attiekties kādas tiesības vai pienākumi, kas izriet no vispārēji piemērojama pasākuma.

13.2. PANTS

Mērķi un darbības joma

1.  
Atzīstot, ka attiecīgā normatīvā vide var ietekmēt tirdzniecību un ieguldījumus pušu starpā, puses veido normatīvo vidi, kas ir pārredzama un paredzama ekonomikas dalībniekiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to teritorijā veic darījumdarbību.
2.  
Atkārtoti apstiprinādamas savas saistības, kas izriet no PTO nolīguma, puses ar šo nosaka skaidrāku un labāku režīmu attiecībā uz pārredzamību, apspriešanos un vispārēji piemērojamu pasākumu labāku administrēšanu.

13.3. PANTS

Publiskošana, kas attiecas uz vispārēji piemērojamiem pasākumiem

1.  

Katra puse attiecībā uz vispārēji piemērojamiem pasākumiem nodrošina, lai:

a) 

šie pasākumi ir nediskriminējoši un viegli pieejami ieinteresētajām personām oficiāli noteiktos saziņas līdzekļos, un, ja iespējams, elektroniskos saziņas līdzekļos, tādā veidā, ka ieinteresētās personas un otra puse var ar tiem iepazīties;

b) 

ciktāl iespējams, tiek izskaidrots pasākumu mērķis un pamatojums un

c) 

no pasākumu publiskošanas līdz to spēkā stāšanās dienai paiet pietiekams laiks, izņemot gadījumus, kad steidzamības dēļ tas nav iespējams.

2.  

Katra puse:

a) 

cenšas laikus publiskot visus priekšlikumus pieņemt vai grozīt vispārēji piemērojamus pasākumus, tostarp skaidrojumu par priekšlikuma mērķi un pamatojumu;

b) 

nodrošina samērīgas iespējas ieinteresētajām personām sniegt piezīmes par šādiem pasākumu priekšlikumiem, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai; un

c) 

cenšas ņemt vērā no ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes attiecībā uz šādu ierosinātu pasākumu.

13.4. PANTS

Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti

1.  
Lai veicinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu un veicinātu pušu saziņu par jebkuru jautājumu, uz kuru attiecas šis nolīgums, katra puse, stājoties spēkā šim nolīgumam, norīko kontaktpunktu.
2.  
Pēc kādas puses lūguma otras puses kontaktpunkts norāda, kurš birojs vai ierēdnis atbild par jebkādu konkrētu jautājumu, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu, un pēc vajadzības palīdz atvieglot saziņu ar pieprasītāju pusi.
3.  
Katra puse izveido vai saglabā atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz otras puses ieinteresēto personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to piemērošanu. Informācijas pieprasījumus var iesniegt ar to kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar 1. punktu, vai izmantojot kādu citu piemērotu mehānismu.
4.  
Puses atzīst, ka 3. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien pušu normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
5.  
Informācijas pieprasījums vai informācija, uz kuru attiecas šis pants, tiek nosūtīts otrai pusei ar attiecīgo 1. punktā paredzēto kontaktpunktu starpniecību.
6.  
Pēc kādas puses lūguma otra puse bez kavēšanās sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošajiem vai ierosinātajiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, kas, pēc lūguma iesniedzējas puses ieskata, var ietekmēt šā nolīguma darbību, neatkarīgi no tā, vai lūguma iesniedzējai pusei iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.
7.  
Katra puse izveido vai saglabā piemērotus mehānismus, kuru uzdevums ir meklēt efektīvu risinājumu otras puses ieinteresēto personu problēmām, kas var rasties, piemērojot jebkuru vispārēji piemērojamu pasākumu. Šādiem procesiem vajadzētu būt viegli pieejamiem, noteiktā laikā pabeidzamiem, vērstiem uz rezultātiem un pārredzamiem. Tie neskar pušu izveidotās vai saglabātās apelācijas vai pārskatīšanas procedūras. Tie neskar arī pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no četrpadsmitās nodaļas (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitās nodaļas (Mediācijas mehānisms).
8.  
Informācija, kas tiek sniegta saskaņā ar šo pantu, neskar to, vai pasākums ir saderīgs ar šo nolīgumu.

13.5. PANTS

Administratīvais process

Lai visi vispārēji piemērojamie pasākumi tiktu administrēti konsekventi, taisnīgi un pamatoti, katra puse, piemērojot šādus pasākumus konkrētām otras puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētos gadījumos:

a) 

sākot procesu, cenšas otras puses ieinteresētajām personām, ko tieši skar šāds process, saskaņā ar savām procedūrām laikus paziņot par to, aptverot procesa būtības aprakstu, tiesisko pamatu, saskaņā ar kuru ierosina procesu, un izskatāmo jautājumu vispārīgu aprakstu;

b) 

nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju, pirms galīgās administratīvā akta, ciktāl to pieļauj termiņš, procedūras veids un sabiedrības intereses; un

c) 

nodrošina, lai tās procedūras tiktu balstītas uz tās tiesību aktiem un atbilstu tiem.

13.6. PANTS

Administratīvo aktu pārskatīšana

1.  
Ievērojot savus iekšējos tiesību aktus, katra puse izveido vai saglabā tiesu iestādes, ar tiesām pielīdzināmas iestādes vai administratīvās tiesas vai procedūras ar nolūku nekavējoties pārskatīt un attiecīgos gadījumos koriģēt administratīvos aktus ( 78 ), kas saistīti ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums. Šādas tiesas ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un tās nav būtiski ieinteresētas lietas iznākumā.
2.  

Katra puse nodrošina, lai šādās tiesās vai procedūrās procesa pusēm būtu šādas tiesības:

a) 

pienācīga iespēja atbalstīt vai aizstāvēt savu nostāju un

b) 

lēmums tiek balstīts uz pierādījumiem un izklāstiem vai, ja to prasa attiecīgās puses tiesības, uz dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3.  
Katra puse nodrošina, lai atbilstīgi attiecīgās puses tiesībās paredzētām pārsūdzēšanas vai papildu pārskatīšanas procedūrām 2. punktā minēto lēmumu saistībā ar izskatāmo administratīvo aktu īsteno un savā darbībā ņem vērā attiecīgais birojs vai iestāde.

13.7. PANTS

Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā prakse

1.  
Puses vienojas savās attiecīgajās regulējuma rīcībpolitikas jomās sadarboties regulējuma kvalitātes un efektivitātes veicināšanā, apmainoties ar informāciju un labu praksi.
2.  
Puses piekrīt labas administratīvās prakses principiem un vienojas sadarboties tās veicināšanā savās administrācijās, apmainoties ar informāciju un labu praksi.

13.8. PANTS

Īpaši noteikumi

Citu šā nolīguma noteikumu īpašajiem noteikumiem, kas attiecas uz šīs nodaļas priekšmetu, ir augstāks spēks, ciktāl tie atšķiras no šīs nodaļas noteikumiem.

ČETRPADSMITĀ NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

A SADAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

14.1. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir izveidot efektīvu un iedarbīgu sistēmu, lai izvairītos no pušu domstarpībām par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu un atrisinātu tās, un, ja iespējams, rast savstarpēji pieņemamu risinājumu.

14.2. PANTS

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro attiecībā uz visām pušu domstarpībām par šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, ja vien nav skaidri paredzēts citādi.

B SADAĻA

APSPRIEŠANĀS

14.3. PANTS

Apspriešanās

1.  
Puses cenšas atrisināt domstarpības par 14.2. pantā (Darbības joma) minēto noteikumu interpretāciju un piemērošanu, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.
2.  
Puse aicina sākt apspriešanos, nosūtot rakstisku lūgumu otrai pusei un tā kopiju Tirdzniecības komitejai, kurā tā pamato lūgumu rīkot apspriešanos, norādot izskatāmos pasākumus un piemērojamos 14.2. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus, un pamato, kādēļ tā uzskata pasākumus par nesavietojamiem ar šādiem noteikumiem.
3.  
Apspriešanos sarīko 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, un, ja vien puses nevienojas citādi, tā notiek atbildētājas puses teritorijā. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanās ir konfidenciāla, un tā neskar nevienas puses tiesības turpmākos procesos.
4.  
Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz ātrbojīgām vai, attiecīgā gadījumā, uz sezonas precēm vai pakalpojumiem, sarīko 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas un uzskata par pabeigtām 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, ja vien puses nevienojas citādi.
5.  
Ja puse, kurai lūgums adresēts, neatbild uz apspriešanās lūgumu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, prasītāja puse saskaņā ar 14.4. pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) var pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidi.

C SADAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

A APAKŠSADAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRAS

14.4. PANTS

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1.  
Ja puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts 14.3. pantā (Apspriešanās), prasītāja puse saskaņā ar šo pantu var pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidi.
2.  
Lūgumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju iesniedz rakstveidā atbildētājai pusei un Tirdzniecības komitejai. Prasītāja puse lūgumā norāda konkrēto izskatāmo pasākumu un tādā veidā, kas pietiekami skaidri parāda sūdzības juridisko pamatu, izskaidro, kāpēc attiecīgais pasākums pārkāpj 14.2. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus.

14.5. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas izveide

1.  
Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.
2.  
Piecu dienu laikā no dienas, kad atbildētāja puse saņēmusi 14.4. panta (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) 1. punktā minēto lūgumu, puses sāk apspriešanos, lai vienotos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.
3.  
Ja desmit dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju, tad divdesmit dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja deleģēta persona izvēlas vienu šķīrējtiesnesi, kas būs priekšsēdētājs, izlozējot to no saraksta, kurš minēts 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā.
4.  

Ja desmit dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas puses nespēj vienoties par šķīrējtiesnešiem, tad:

a) 

15 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas no fiziskajām personām, kas iekļautas saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) izveidotajā sarakstā, katra puse var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nebūs priekšsēdētājs; un

b) 

ja kāda puse neizvēlas šķīrējtiesnesi saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu, tad Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja deleģēta persona 20 laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas izvēlas kādu atlikušo šķīrējtiesnesi, izlozējot to no personām, ko puse piedāvājusi saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

5.  

Ja 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktā paredzētais saraksts netiek izveidots 4. punktā noteiktajā laikā:

a) 

ja abas puses piedāvājušas personas saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, tad katra puse 15 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas no piedāvātajām personām var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nebūs priekšsēdētājs. Ja puse neizvēlas šķīrējtiesnesi, tad Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja deleģēta persona izvēlas šķīrējtiesnesi, izlozējot to no tās puses piedāvātajām personām, kura nav izvēlējusies savu šķīrējtiesnesi; vai

b) 

ja tikai viena puse piedāvājusi personas saskaņā 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, tad katra puse 15 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas no piedāvātajām personām var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nebūs priekšsēdētājs. Ja puse neizvēlas šķīrējtiesnesi, tad Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja deleģēta persona izvēlas šķīrējtiesnesi, izlozējot to no piedāvātajām personām.

6.  
Ja laikposmā, kas nepieciešams 3. punktā, netiek izveidots 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā paredzētais saraksts, tad priekšsēdētāju izvēlas, to izlozējot no PTO Apelācijas institūcijas locekļiem, kuri nav nevienas puses piederīgas fiziskas personas.
7.  
Šķīrējtiesas kolēģijas izveides diena ir diena, kad izvēlēts pēdējais no trim šķīrējtiesnešiem.
8.  
Šķīrējtiesnešus aizstāj vienīgi 14.-A pielikumā iekļautā reglamenta 19.–25. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un ievērojot minētajos punktos noteiktās procedūras.

14.6. PANTS

Steidzami prejudiciālie nolēmumi

Pēc puses lūguma šķīrējtiesa 10 dienu laikā pēc tās izveides var pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

14.7. PANTS

Kolēģijas starpposma ziņojums

1.  
Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 90 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides sniedz pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumu un ieteikumu pamatojums. Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, tad šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo pusēm un Tirdzniecības komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā šķīrējtiesas kolēģijai nevajadzētu sniegt vēlāk kā 120 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides.
2.  
Katra puse 30 dienu laikā no paziņošanas šķīrējtiesas kolēģijai var iesniegt rakstisku lūgumu pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.
3.  
Ja jautājums ir steidzams, ieskaitot jautājumus, kas attiecas uz ātrbojīgām vai, attiecīgā gadījumā, sezonas precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai starpposma ziņojumu sniegtu divas reizes īsākā termiņā, nekā noteikts 1. punktā, un ikviena puse šķīrējtiesas kolēģijai var iesniegt rakstisku lūgumu pārskatīt starpposma ziņojumā precizētos aspektus 15 dienu laikā no paziņošanas.
4.  
Šķīrējtiesas kolēģija, izskatījusi pušu rakstiskās piezīmes par starpposma ziņojumu, var grozīt ziņojumu un pēc saviem ieskatiem veikt papildu pārbaudi. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma konstatējumos ir pietiekami aplūkoti argumenti, kas izvirzīti starpposma pārskata posmā, un tajā tiek skaidri aplūkotas abu pušu rakstiskās piezīmes.

14.8. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1.  
Šķīrējtiesa sniedz savu nolēmumu pusēm un Tirdzniecības komitejai 150 dienu laikā no šķīrējtiesas izveides dienas. Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, tad tās priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo pusēm un Tirdzniecības komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā šķīrējtiesas kolēģijai nevajadzētu sniegt vēlāk kā 180 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides.
2.  
Ja jautājums ir steidzams, ieskaitot jautājumus, kas attiecas uz ātrbojīgām vai, attiecīgā gadījumā, sezonas precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai sniegtu nolēmumu 75 dienu laikā no tās izveides dienas. Šķīrējtiesas kolēģijai nekādā gadījumā nevajadzētu sniegt nolēmumu vēlāk kā 90 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides.

B APAKŠSADAĻA

IZPILDE

14.9. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde

Katra puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai labā ticībā izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

14.10. PANTS

Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš

1.  
Ja nolēmuma tūlītēja izpilde nav iespējama, tad ne vēlāk kā 30 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma paziņošanas pusēm atbildētāja puse paziņo prasītājai pusei un Tirdzniecības komitejai, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (turpmāk “samērīgs termiņš”).
2.  
Ja pusēm ir domstarpības par samērīgu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes termiņu, tad 20 dienu laikā no atbildētājas puses saskaņā ar 1. punktu veiktā paziņojuma saņemšanas prasītāja puse rakstveidā pieprasa sākotnējai šķīrējtiesas kolēģijai noteikt samērīgo termiņu. Par šādu lūgumu vienlaicīgi paziņo otrai pusei un Tirdzniecības komitejai. Sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija 20 dienu laikā no lūguma iesniegšanas sniedz savu nolēmumu pusēm un paziņo par to Tirdzniecības komitejai.
3.  
Ja kāds no sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem vairs nevar darboties kolēģijā, piemēro 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 35 dienas no 2. punktā minētā lūguma iesniegšanas dienas.
4.  
Atbildētāja puse rakstveidā informē prasītāju pusi par šķīrējtiesas nolēmuma izpildes gaitu vismaz vienu mēnesi pirms samērīgā termiņa beigām.
5.  
Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt samērīgo termiņu.

14.11. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana

1.  
Atbildētāja puse pirms samērīgā termiņa beigām paziņo prasītājai pusei un Tirdzniecības komitejai visus šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumus, ko tā veikusi.
2.  
Ja pusēm ir domstarpības par to, vai tiek veikti saskaņā ar 1. punktu paziņotie izpildes pasākumi un vai tie ir saderīgi ar 14.2. panta (Darbības joma) noteikumiem, prasītāja puse var rakstveidā pieprasīt, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija. Šādā lūgumā norāda konkrēto izskatāmo izpildes pasākumu un 14.2. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus, ar kuriem tas šķiet nesaderīgs, un tādā veidā, kas pietiekami skaidri parāda sūdzības juridisko pamatu. Šādā lūgumā arī izskaidro, kāpēc attiecīgais izpildes pasākums nav saderīgs ar 14.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem. Sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu 45 dienu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.
3.  
Ja kāds no sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem vairs nevar darboties kolēģijā, piemēro 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītās procedūras. Nolēmuma sniegšanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā lūguma iesniegšanas dienas.

14.12. PANTS

Pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumenti nolēmuma neizpildes gadījumā

1.  
Ja atbildētāja puse līdz samērīgā termiņa beigām nepaziņo nevienu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka šādi nolēmuma izpildes pasākumi nav veikti vai ka pasākums, kas paziņots saskaņā ar 14.11. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 1. punktu, nav saderīgs ar minētās puses pienākumiem, kuri izklāstīti 14.2. pantā (Darbības joma) minētajos noteikumos, atbildētāja puse sāk sarunas ar prasītāju pusi ar mērķi panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos par kompensāciju.
2.  
Ja vienošanās par kompensāciju netiek panākta 30 dienu laikā no samērīgā termiņa beigām vai 30 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma sniegšanas atbilstīgi 14.11. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) par to, ka nav veikti šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumi vai ka pasākumi, kas veikti, lai izpildītuminēto nolēmumu, nav saderīgi ar 14.2. punktā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, tad prasītājai pusei, paziņojot to otrai pusei un Tirdzniecības komitejai, ir tiesības apturēt pienākumus, kuri izriet no 14.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam. Paziņojumā norāda pienākumu apmēru, ko prasītāja puse paredzējusi apturēt. Prasītāja puse var īstenot apturēšanu jebkurā laikā pēc tam, kad pagājušas desmit dienas pēc tam, kad atbildētāja puse saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja puse nav lūgusi strīda izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar 3. punktu.
3.  
Ja atbildētāja puse uzskata, ka apturēšanas apmērs nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam zudumam vai samazinājumam, tā var rakstveidā pieprasīt, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija. Par šādu lūgumu līdz 2. punktā minētā desmit dienu termiņa beigām paziņo prasītājai pusei un Tirdzniecības komitejai. Sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija, attiecīgā gadījumā uzklausījusi ekspertu viedokli, 30 dienu laikā no lūguma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Tirdzniecības komitejai savu nolēmumu par pienākumu apturēšanas apmēru. Pienākumus neaptur, iekams sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi savu nolēmumu, un pienākumu apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.
4.  
Ja kāds no sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem vairs nevar darboties kolēģijā, piemēro 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītās procedūras. Nolēmuma sniegšanas termiņš ir 45 dienas no 3. punktā minētā lūguma iesniegšanas dienas.
5.  

Pienākumu apturēšana ir ierobežota laikā un to nepiemēro pēc tam, kad:

a) 

puses panākušas savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar 14.15. pantu (Savstarpēji saskaņots risinājums) vai

b) 

puses panākušas vienošanos par to, vai pasākumi, kas paziņoti saskaņā ar 14.13. panta (Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas) 1. punktu, nodrošina, ka atbildētāja puse panāk atbilstību 14.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem; vai

c) 

visi pasākumi, kas atzīti par nesaderīgiem ar 14.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, ir atcelti vai grozīti, panākot atbilstību minētajiem noteikumiem, kā nolemts saskaņā ar 14.13. panta (Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas) 2. punktu.

14.13. PANTS

Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas

1.  
Atbildētāja puse paziņo prasītājai pusei un Tirdzniecības komitejai visus šķīrējtiesas nolēmuma izpildes pasākumus, kurus tā veikusi, un savu lūgumu izbeigt pienākumu apturēšanu, ko piemēro prasītāja puse.
2.  
Ja puses 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja puse panāk atbilstību 14.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, prasītāja puse rakstveidā pieprasa, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija. Par šādu lūgumu vienlaicīgi paziņo otrai pusei un Tirdzniecības komitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 laikā no lūguma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Tirdzniecības komitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka veiktais izpildes pasākums atbilst 14.2. pantā (Darbības joma) minētajiem noteikumiem, pienākumu apturēšana tiek izbeigta.

C APAKŠSADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

14.14. PANTS

Šķīrējtiesas procedūru apturēšana un izbeigšana

1.  
Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu rakstiska lūguma aptur savu darbu jebkurā laikā uz laikposmu, par ko vienojas puses, bet kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Šķīrejtiesas kolēģija atsāk darbu saskaņotā laikposma beigās pēc prasītājas puses rakstiska lūguma vai pirms saskaņotā laikposma beigām — pēc abu pušu rakstiska lūguma. Ja prasītāja puse nepieprasa atsākt šķīrējtiesas kolēģijas darbu pirms saskaņotā laikposma beigām, tad strīdu izšķiršanas procedūras, kas sāktas saskaņā ar šo sadaļu, tiek uzskatīti par izbeigtiem. Ievērojot 14.21. pantu (Saistība ar PTO pienākumiem), šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšanas izbeigšana neskar nevienas puses tiesības citā procesā.
2.  
Puses jebkurā laikā var rakstveidā vienoties izbeigt strīdu izšķiršanas procedūras, kas sāktas saskaņā ar šo sadaļu.

14.15. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses katrā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdam, uz kuru attiecas šī nodaļa. Par šādu risinājumu tās paziņo Tirdzniecības komitejai un šķīrējtiesas kolēģijai, ja tāda ir. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar attiecīgām kādas puses iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un strīdu izšķiršanas procedūras, kas sāktas saskaņā ar šo sadaļu, tiek apturētas. Ja šāds apstiprinājums netiek prasīts vai tiek paziņots, ka minētās iekšējās procedūras pabeigtas, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.

14.16. PANTS

Reglaments

1.  
Strīdu izšķiršanas procedūras, uz kurām attiecas šī nodaļa, reglamentē 14.-A pielikums.
2.  
Visas šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar 14.-A pielikumu ir atklātas.

14.17. PANTS

Informācijas iesniegšana

1.  
Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas kolēģijas procesam, ieskaitot strīdā iesaistītās puses. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar pusēm. Šādi iegūtā informācija jāizpauž pusēm, un jādod tām iespēja iesniegt piezīmes.
2.  
Pušu ieinteresētajām fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar 14.-A pielikumu ir atļauts iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai amicus curiae rezumējumus.

14.18. PANTS

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 14.2. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, ieskaitot Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām kodificēto redakciju. Ja šajā nolīgumā paredzētais pienākums ir identisks PTO nolīgumā paredzētam pienākumam, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā attiecīgo interpretāciju, kas iedibināta PTO Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumos. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina 14.2. pantā (Darbības joma) minētajos noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

14.19. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi

1.  
Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izšķir ar balsu vairākumu.
2.  
Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo 14.2. pantā (Darbības joma) minēto noteikumu piemērojamība un pamatojums šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumiem un secinājumiem. Tirdzniecības komiteja šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus dara pilnībā pieejamus atklātībai, ja vien tā nelemj citādi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru jebkura puse norādījusi par konfidenciālu.

D SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

14.20. PANTS

Šķīrējtiesnešu saraksti

1.  
Stājoties spēkā šim nolīgumam, puses izveido piecu personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) minētās šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs.
2.  
Tirdzniecības komiteja ne vēlāk kā pēc tam, kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši seši mēneši, izveido vismaz desmit personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši. Stājoties spēkā šim nolīgumam, katra puse piedāvā vismaz piecas personas, kas varētu būt šķīrējtiesneši.
3.  
Tirdzniecības komiteja nodrošinās, lai saskaņā ar 1. un 2. punktu izveidotie to personu saraksti, kuras varētu būt priekšsēdētāji vai šķīrējtiesneši, tiek saglabāti.
4.  
Šķīrējtiesnešiem ir specializētas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā vai tādu strīdu izšķiršanā, kuri rodas saistībā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. Viņi ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi, nav saistīti ar nevienas puses valdību un atbilst 14.-B pielikumam.

14.21. PANTS

Saistība ar PTO pienākumiem

1.  
Šīs nodaļas strīdu izšķiršanas noteikumu izmantošana neskar darbības, kas saistītas ar PTO, arī strīdu izšķiršanas procesus ne.
2.  
Neatkarīgi no 1. punkta, ja kāda puse attiecībā uz konkrētu pasākumu ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu vai nu saskaņā ar šo nodaļu, vai PTO nolīgumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu attiecībā uz to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav beigts pirmais process. Turklāt neviena puse nesāk strīdu izšķiršanas procesus vienlaicīgi saskaņā ar šo nodaļu un saskaņā ar PTO nolīgumu, ja vien netiek apstrīdēti būtiski atšķirīgi pienākumi, uz kuriem attiecas abi nolīgumi, vai ja izraudzītais forums procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ neizdara konstatējumus par prasību, kuras mērķis ir labot šādu pienākumu pārkāpumu, ar noteikumu, ka konstatējumu neizdarīšanas iemesls forumā nav prasītājas puses nolaidība.
3.  

Šā panta 2. punktā:

a) 

strīdu izšķiršanas procesus, uz kuriem attiecas PTO nolīgums, uzskata par sāktiem, kad viena puse pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši DSU 6. pantam, un tos uzskata par pabeigtiem, kad Strīdu izšķiršanas padome pieņem kolēģijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā Apelācijas institūcijas ziņojumu atbilstoši DSU 16. pantam un 17. panta 14. punktam; un

b) 

strīdu izšķiršanas procedūras, uz kurām attiecas šī nodaļa, uzskata par sāktiem, kad viena puse lūgusi izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 14.4. panta (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) 1. punktam, un tos uzskata par pabeigtiem, kad šķīrējtiesas kolēģija sniedz savu nolēmumu pusēm un Tirdzniecības komitejai atbilstoši 14.8. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums) 2. punktam vai kad puses panākušas savstarpēji saskaņotu risinājumu atbilstoši 14.15. pantam (Savstarpēji saskaņots risinājums).

4.  
Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz pusei īstenot pienākumu apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt pienākumus, kā paredzēts šajā nodaļā.

14.22. PANTS

Termiņi

1.  
Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, ieskaitot šķīrējtiesas kolēģiju nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās, un pirmā diena ir diena pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.
2.  
Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, pusēm savstarpēji vienojoties.

14.23. PANTS

Nodaļas pārskatīšana un grozīšana

Ar Tirdzniecības komitejas lēmumu puses var grozīt šo nodaļu un tās pielikumus.

PIECPADSMITĀ NODAĻA

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS

15.1. PANTS

Mērķis un darbības joma

1.  
Šīs nodaļas mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.
2.  
Ja vien nav paredzēts citādi, šī nodaļa attiecas uz ikvienu pasākumu, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus pušu starpā.

A SADAĻA

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMA PROCEDŪRA

15.2. PANTS

Informācijas lūgums

1.  
Pirms mediācijas procedūras sākšanas puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt, lai otra puse sniedz informāciju par pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus pušu starpā. Puse, kurai tiek iesniegts šāds lūgums, 20 laikā sniedz rakstisku atbildi.
2.  
Ja puse, kura sniedz atbildi, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē pusi, kas iesniegusi lūgumu, par iemesliem, kuru dēļ nav iespējams atbildēt minētajā laikposmā, un paziņo savu aplēsto īsāko termiņu, kurā tā spēs sniegt atbildi.

15.3. PANTS

Procedūras sākšana

1.  

Puse jebkurā laikā var pieprasīt, lai puses sāktu mediācijas procedūru. Šādu rakstisku lūgumu adresē otrai pusei. Lūgums ir pietiekami detalizēts, lai skaidri izklāstītu lūguma iesniedzējas puses bažas, un tajā:

a) 

norāda konkrēto izskatāmo pasākumu;

b) 

norāda, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem pušu starpā, pēc lūguma iesniedzējas puses uzskata, minētais pasākums rada vai radīs; un

c) 

izskaidro, kā, pēc lūguma iesniedzējas puses uzskata, šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.

2.  
Puse, kurai lūgums ir adresēts, to izskata ar atsaucību un desmit dienu laikā rakstiski atbild, to pieņemot vai noraidot.

15.4. PANTS

Mediatora atlase

1.  
Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz 15.3. panta (Procedūras sākšana) 2. punktā minēto lūgumu.
2.  
Ja puses noteiktajā termiņā nevar vienoties par mediatoru, jebkura puse var pieprasīt, lai Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izlozē mediatoru no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksts) 2. punktu. Abu pušu pārstāvjiem ir tiesības būt klāt lozēšanā.
3.  
Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izraugās mediatoru piecu darba dienu laikā no 2. punktā minētā lūguma iesniegšanas.
4.  
Ja vien puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas puses valstspiederīgais.
5.  
Mediators objektīvā un pārredzamā veidā palīdz pusēm noskaidrot ar pasākumu saistītos jautājumus un tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību un ieguldījumiem un panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Uz mediatoriem mutatis mutandis attiecas 14.-B pielikums. Arī 14.-A pielikuma 4. līdz 9. un 46. līdz 49. punktu piemēro mutatis mutandis.

15.5. PANTS

Mediācijas procedūras noteikumi

1.  
Puse, kas pieprasījusi mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai pusei sniedz detalizētu rakstisku problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz izskatāmā pasākuma darbību un tā nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību un ieguldījumiem. Otra puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas var sniegt rakstiskas piezīmes par problēmas aprakstu. Ikviena puse savā sagatavotajā problēmas aprakstā vai savās piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.
2.  
Mediators var lemt, kāds ir vispiemērotākais veids, kā noskaidrot ar attiecīgo pasākumu saistītos jautājumus un tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību un ieguldījumiem. Mediators jo īpaši var rīkot pušu sanāksmes, var apspriesties ar abām pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, var vērsties pēc palīdzības vai apspriesties ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām un var sniegt papildu atbalstu, ko lūdz puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības vai apspriežas ar attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām, viņš apspriežas ar pusēm.
3.  
Mediators pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un var ierosināt risinājumu, puses var akceptēt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par to vai izskatāmais pasākums ir saderīgs ar šo nolīgumu.
4.  
Mediācijas procedūra notiek tās puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.
5.  
Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Kamēr nav panākta galīgā vienošanās, puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus, jo īpaši tad, pasākums attiecas uz ātrbojīgām precēm.
6.  
Risinājumu var pieņemt ar Tirdzniecības komitejas lēmumu. Ikviena puse var noteikt, ka risinājumu sāk piemērot pēc nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus dara pieejamus atklātībai. Tomēr sabiedrībai izpaustajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, ko puse norādījusi par konfidenciālu.
7.  

Mediācijas procedūru izbeidz:

a) 

pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu — šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz tā pieņemšanas dienā;

b) 

jebkurā mediācijas procedūras posmā pusēm savstarpēji vienojoties — šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz minētās vienošanās dienā;

c) 

ar rakstisku mediatora paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar pusēm — šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz šāda paziņojuma sniegšanas dienā; vai

d) 

ar kādas puses rakstisku paziņojumu, ko puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus — šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz minētā paziņojuma sniegšanas dienā.

B SADAĻA

ĪSTENOŠANA

15.6. PANTS

Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1.  
Kad puses ir vienojušās par risinājumu, katra puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
2.  
Puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
3.  
Pēc pušu lūguma mediators sniedz pusēm rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi apkopojot: i) procedūrās izskatāmo pasākumu; ii) ievērotās procedūras un iii) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru galarezultātā, tostarp iespējamos starpposma risinājumus. Mediators atvēl pusēm 15 dienas, kurās iesniegt piezīmes par izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas piezīmes, ko puses iesniegušas minētajā termiņā, 15 dienu laikā mediators rakstveidā pusēm iesniedz galīgo rakstisko faktu izklāstu. Galīgais rakstiskais faktu izklāsts neietver nekādu šā nolīguma interpretāciju.

C SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

15.7. PANTS

Saistība ar strīdu izšķiršanu

1.  
Mediācijas procedūra neskar pušu tiesības un pienākumus, uz kuriem attiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana).
2.  

Mediācijas procedūru nav paredzēts izmantot par pamatu strīdu izšķiršanas procedūrās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kāds cits nolīgums. Puse šādās strīdu izšķiršanas procedūrās neizmanto par pamatu vai pierādījumu, un šķīrējtiesas kolēģija neņem vērā:

a) 

ne nostāju, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi kāda puse;

b) 

ne faktu, ka kāda puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija; ne

c) 

mediatora padomus vai ierosinājumus.

3.  
Neskarot 15.5. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu un ja puses nevienojas citādi, visi mediācijas procedūras posmi, ieskaitot jebkādus padomus, kas var tikt sniegti, vai risinājumu, kas var tikt ierosināts, ir konfidenciāli. Tomēr katra puse var izpaust sabiedrībai faktu, ka norisinās mediācija.

15.8. PANTS

Termiņi

Ikvienu šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, pusēm savstarpēji vienojoties.

15.9. PANTS

Izmaksas

1.  
Katra puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.
2.  
Puses vienādā apmērā sedz izdevumus, kas radušies no organizatoriskiem jautājumiem, ieskaitot mediatora atalgojumu un tam radušās izmaksas. Mediatora atalgojums atbilst 14.-A pielikuma 10. punkta b) apakšpunktā noteiktajam atalgojumam.

15.10. PANTS

Pārskatīšana

Kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši pieci gadi, puses, ņemot vērā savu pieredzi, kas gūta, izmantojot mediācijas procedūru, un ņemot vērā attiecīgā mehānisma izmaiņas PTO, puses savstarpēji apspriežas par nepieciešamību grozīt mediācijas procedūru.

SEŠPADSMITĀ NODAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16.1. PANTS

Tirdzniecības komiteja

1.  
Puses ar šo izveido Tirdzniecības komiteju, kurā ietilpst pušu pārstāvji.
2.  
Tirdzniecības komiteja sanāk reizi divos gados pārmaiņus Savienībā vai Singapūrā vai bez nepamatotas kavēšanās — pēc jebkuras puses lūguma. Tirdzniecības komitejas līdzpriekšsēdētāji ir par tirdzniecību atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis un Singapūras tirdzniecības un rūpniecības ministrs, vai viņu attiecīgās deleģētās personas. Tirdzniecības komiteja vienojas par sanāksmju grafiku un nosaka to darba kārtību.
3.  

Tirdzniecības komiteja:

a) 

nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību;

b) 

uzrauga un veicina šā nolīguma īstenošanu un piemērošanu un sekmē tā vispārējo mērķu sasniegšanu;

c) 

pārrauga visu specializēto komiteju, darba grupu un citu saskaņā ar šo nolīgumu izveidoto institūciju darbu;

d) 

izvērtē iespējas vēl vairāk uzlabot tirdzniecības attiecības starp pusēm;

e) 

neskarot četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmito nodaļu (Mediācijas mehānisms), cenšas risināt problēmas, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, vai atrisināt strīdus, kas var rasties par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu; un

f) 

izskata citus interesējošus jautājumus, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā.

4.  

Tirdzniecības komiteja var:

a) 

lemt, ka tiek izveidotas vai likvidētas specializētās komitejas, vai noteikt šādu komiteju pienākumus, izņemt to, ka specializētajām komitejām piešķirtās pilnvaras pieņemt juridiski saistošus lēmumus vai pieņemt grozījumus var grozīt tikai saskaņā ar grozījumu procedūru, kas izklāstīta 16.5. pantā (Grozījumi);

b) 

sazināties ar visām ieinteresētajām personām, ieskaitot privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

c) 

īpašos šajā nolīgumā paredzētos gadījumos izskatīt šā nolīguma grozījumus vai grozīt šā nolīguma noteikumus;

d) 

pieņemt šā nolīguma noteikumu interpretācijas, kas ir saistošas pusēm un visām saskaņā ar šo nolīgumu izveidotajām institūcijām, ieskaitot četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) minētās šķīrējtiesas kolēģijas;

e) 

pieņemt lēmumus vai izstrādāt ieteikumus, kas paredzēti šajā nolīgumā;

f) 

pieņemt savu reglamentu un

g) 

veikt citas darbības, kuras vajadzīgas, lai izpildītu funkcijas, par ko puses var vienoties.

5.  
Saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu izveidotās Apvienotās komitejas kārtējās sanāksmēs Tirdzniecības komiteja informē Apvienoto komiteju par Tirdzniecības komitejas darbībām un attiecīgi par tās specializēto komiteju darbībām.
6.  
Atzīstot pārredzamības un atklātuma nozīmi, puses apliecina, ka, īstenojot šo nolīgumu, savā darbībā ņem vērā sabiedrības pārstāvju viedokli ar mērķi balstīties uz dažādām perspektīvām.

16.2. PANTS

Specializētās komitejas

1.  

Ar šo Tirdzniecības komitejas pakļautībā tiek izveidotas šādas specializētās komitejas:

a) 

Preču tirdzniecības komiteja;

b) 

Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja (“SFS komiteja”);

c) 

Muitas komiteja un

d) 

Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja.

2.  
Specializēto komiteju sastāvs, pilnvaras, uzdevumi un attiecīgā gadījumā darbība ir noteikti attiecīgajos šā nolīguma noteikumos, vai tos nosaka Tirdzniecības komiteja.
3.  
Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, specializētās komitejas atbilstīgā līmenī parasti sanāk reizi divos gados pārmaiņus Savienībā vai Singapūrā vai — bez nematotas kavēšanās — pēc jebkuras puses lūguma. To līdzpriekšsēdētāji ir pušu pārstāvji. Specializētās komitejas vienojas par sanāksmju grafiku un nosaka to darba kārtību.
4.  
Specializētās komitejas pietiekamu laiku pirms sanāksmēm informē Tirdzniecības komiteju par sanāksmju grafiku un darba kārtību. Kārtējā Tirdzniecības komitejas sanāksmē tās ziņo Tirdzniecības komitejai par savu darbību. Specializētās komitejas izveide vai pastāvēšana neliedz pusei iesniegt jautājumus izskatīšanai tieši Tirdzniecības komitejā.

16.3. PANTS

PTO tiesību aktu izmaiņas

Ja tiek grozīts kāds PTO nolīguma noteikums, ko puses iekļāvušas šajā nolīgumā, puses Tirdzniecības komitejā savstarpēji apspriežas, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja tas vajadzīgs. Šādas pārskatīšanas rezultātā puses ar Tirdzniecības komitejas lēmumu attiecīgi groza šo nolīgumu.

16.4. PANTS

Lēmumu pieņemšana

1.  
Puses var pieņemt lēmumus Tirdzniecības komitejā vai specializētajā komitejā, ja tas paredzēts šajā nolīgumā. Šādā komitejā pieņemtie lēmumi ir pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētos lēmumus.
2.  
Tirdzniecības komiteja un specializētā komitejas var pieņemt pienācīgus ieteikumus, ja tā paredzēts šajā nolīgumā.
3.  
Tirdzniecības komiteja un specializētās komitejas izstrādā savus lēmumus un ieteikumus, pusēm savstarpēji vienojoties.

16.5. PANTS

Grozījumi

1.  
Puses var vienoties grozīt šo nolīgumu. Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad puses ir apmainījušās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apliecina, ka puses ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesiskās prasības un procedūras, kuras izklāstītas grozījumu instrumentā.
2.  
Neatkarīgi no 1. punkta puses Tirdzniecības komitejā vai kādā specializētajā komitejā var pieņemt lēmumu, ar ko groza šo nolīgumu, ja tas paredzēts šajā nolīgumā.

16.6. PANTS

Nodokļu uzlikšana

1.  
Šis nolīgums attiecas uz nodokļu pasākumiem vienīgi tik, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai izpildītu šā nolīguma noteikumus.
2.  
Neviens šā nolīguma noteikums neskar ne Singapūras tiesības un pienākumus, ne Savienības vai kādas tās dalībvalsts tiesības un pienākumus, kas izriet no nodokļu nolīgumiem starp Savienību un Singapūru vai starp kādu Savienības dalībvalsti un Singapūru. Ja šis nolīgums nav saderīgs ar kādu šādu minēto nolīgumu, tad minētajam nolīgumam ir augstāks spēks, ciktāl pastāv nesaderība. Ja ir noslēgts nodokļu nolīgums starp Savienību un Singapūru vai kādu Savienības dalībvalsti un Singapūru, vienīgi kompetentās iestādes, uz kurām attiecas minētais nolīgums, ir atbildīgas par to, lai noteiktu, vai ir nesaderība starp šo nolīgumu un minēto nolīgumu.
3.  
Neviens šā nolīguma noteikums neliedz nevienai pusei pieņemt vai saglabāt dažādiem nodokļu maksātājiem atšķirīgus nodokļu pasākumus, pamatojoties uz racionāliem kritērijiem, piemēram, attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas nav vienā un tajā pašā situācijā, jo īpaši ciktāl tas skar viņu dzīves vietu vai vietu, kurā tiek ieguldīts kapitāls ( 79 ).
4.  
Neviens šā nolīguma noteikums neliedz pieņemt vai saglabāt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu apiešanu vai nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, citos nodokļu režīmos vai iekšējos fiskālajos tiesību aktos.
5.  
a) 

Neviens šā nolīguma noteikums neliedz Singapūrai pieņemt vai saglabāt nodokļu pasākumus, kas nepieciešami sevišķi svarīgu Singapūras sabiedriskās politikas interešu dēļ, kuras rodas tās specifisko platības ierobežojumu dēļ.

b) 

Singapūra, pieņemot šādus pasākumus, nekavējoties informēs Savienību, un tos nekavējoties apspriedīs Tirdzniecības komitejā, lai panāktu savstarpēju saprašanos.

c) 

Ja šādi pasākumi ietekmē to saistību vispārējo līdzsvaru, par kurām puses vienojušās šajā nolīgumā, puses šo pasākumu dēļ var grozīt pušu īpašo saistību sarakstu, pieņemot lēmumu Tirdzniecības komitejā.

16.7. PANTS

Norēķinu konts un kapitāla aprite

1.  
Attiecībā uz darījumiem, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, puses atļauj saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma VIII panta noteikumiem pušu starpā veikt maksājumus un pārvedumus brīvi konvertējamā valūtā ( 80 ) uz maksājumu bilances norēķinu kontu.
2.  
Puses savstarpēji apspriežas, lai šā nolīguma darbības jomā atvieglotu kapitāla apriti to starpā, jo īpaši pakāpenisku kapitāla un finanšu konta pakāpenisku liberalizāciju ar mērķi atbalstīt stabilu un drošu satvaru ilgtermiņa ieguldījumiem.

16.8. PANTS

Valsts ieguldījumu fondi

Katra puse mudina savus valsts ieguldījumu fondus ievērot Vispārēji pieņemtos principus un praksi jeb Santjago principus.

16.9. PANTS

Maksājumu bilances aizsardzības pasākumu ierobežojumi

1.  
Ja pusei ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem, kas attiecas uz preču un pakalpojumu tirdzniecību un uzņēmējdarbības veikšanu.
2.  
Puses cenšas izvairīties no 1. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie vai saglabātie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši, ir spēkā ierobežotu laiku un paredz vienīgi to, kas nepieciešams maksājumu bilances un ārēju finansiālu grūtību koriģēšanai. Šādi pasākumi ir saskaņā ar PTO dibināšanas līguma nosacījumiem un ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu.
3.  
Puse, kas saglabā vai ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus vai kas pieņem jebkādas izmaiņas šādos pasākumos, par to nekavējoties informē otru pusi.
4.  

Ja pieņem vai saglabā ierobežojumus, Tirdzniecības komitejā nekavējoties tiek rīkota apspriešanās. Tajā novērtē attiecīgās puses maksājumu bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti vai saglabāti saskaņā ar šo pantu, cita starpā ņemot vērā tādus faktorus kā:

a) 

maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un apjoms;

b) 

ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai

c) 

pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.

Tiek apspriesta ierobežojošo pasākumu atbilstība 1. un 2. punktam. Visi SVF iesniegtie statistikas un citādi fakti, kas attiecas uz ārvalstu valūtām, monetāro rezervi vai maksājumu bilanci, tiek akceptēti, un Tirdzniecības komitejas secinājumu pamatā ir SVF veiktais novērtējums attiecībā uz attiecīgās puses maksājumu bilanci un ārējo finansiālo stāvokli.

16.10. PANTS

Pagaidu aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz kapitāla apriti un maksājumiem

1.  
Ja ārkārtas apstākļos pusei rodas nopietnas grūtības vai to draudi attiecībā uz ekonomikas un monetārās politikas vai valūtas maiņas likmes politikas darbību, attiecīgā puse uz laiku var veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem. Šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami, tie nekādā gadījumā nepārsniedz sešu mēnešu periodu ( 81 ) un līdzīgās situācijās neizraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp pusi un trešo personu.
2.  
Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru pusi un iespējami drīz iesniedz to atcelšanas grafiku.

16.11. PANTS

Drošības izņēmumi

Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas:

a) 

liktu pusēm izpaust informāciju, ja tās uzskata, ka šīs informācijas izpaušana ir pretrunā tai būtiskām drošības interesēm;

b) 

atturētu kādu pusi no darbības, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai aizsargātu tai būtiskas drošības intereses:

i) 

kas saistīta ar ieroču, munīcijas un militārā inventāra ražošanu un attiecas uz tirdzniecību citām precēm un materiāliem un saimniecisko darbību, ko veic ar tiešu vai netiešu mērķi apgādāt militārus formējumus;

ii) 

kas attiecas uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru tiešais vai netiešais mērķis ir apgādāt militārus formējumus;

iii) 

kas attiecas uz kodoldalīšanai vai kodolsintēzei izmantojamiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos iegūst; vai

iv) 

kas veikta kara vai citas starptautisko attiecību ārkārtas situācijas laikā vai ar mērķi aizsargāt būtiski svarīgo publisko infrastruktūru (tas attiecas uz komunikācijām, energoapgādes vai ūdensapgādes infrastruktūru, kura nodrošina plašai sabiedrībai būtiskās preces un pakalpojumus) no patvaļīgiem centieniem traucēt tās darbību vai sabojāt to;

c) 

atturētu kādu pusi rīkoties, lai saglabātu starptautisko mieru un drošību.

16.12. PANTS

Informācijas izpaušana

1.  
Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas liktu kādai pusei darīt pieejamu konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai skartu publisku vai privātu uzņēmumu komerciālās intereses.
2.  
Ja puse Tirdzniecības komitejai vai specializētajām komitejām iesniedz informāciju, kura saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem tiek uzskatīta par konfidenciālu, tad otra puse šo informāciju uzskata par konfidenciālu, ja vien iesniedzēja puse nepiekrīt citādai attieksmei.

16.13. PANTS

Stāšanās spēkā

1.  
Šo nolīgumu puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.
2.  
Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā otrajam mēnesim pēc mēneša, kurā puses apmainījušās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apliecina, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesību aktu prasības un procedūras, kuras vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā. Vienojoties puses var noteikt citu datumu.
3.  
Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Singapūras Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Ziemeļamerikas un Eiropas nodaļas direktoram vai to attiecīgiem pēctečiem.

16.14. PANTS

Darbības ilgums

1.  
Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.
2.  
Puse var iesniegt otrai pusei rakstisku paziņojumu par nodomu izbeigt šā nolīguma darbību.
3.  
Šā nolīguma darbība tiek izbeigta, kad pagājuši seši mēneši no 2. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas.
4.  
Ikviena puse 30 dienu laikā no 2. punktā noteiktās paziņojuma iesniegšanas var pieprasīt apspriešanos par to, vai kādu šā nolīguma noteikumu darbības izbeigšana varētu notikt vēlāk nekā 3. punktā paredzētajā dienā. Šo jautājumu sāk apspriest 30 dienu laikā no dienas, kad puse iesniegusi šādu lūgumu.

16.15. PANTS

Pienākumu izpilde

Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus, kas izriet no šā nolīguma. Tās raugās, lai tiktu sasniegti šajā nolīgumā izklāstītie mērķi.

16.16. PANTS

Tiešas ietekmes neesamība

Lielākai noteiktībai — neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, kas nav tiesības un pienākumi, kas izveidoti pušu starpā saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām.

16.17. PANTS

Pielikumi, papildinājumi, kopīgās deklarācijas, protokoli un vienošanās

Šā nolīguma pielikumi, papildinājumi, kopīgās deklarācijas, protokoli un vienošanās ir tā neatņemama daļa.

16.18. PANTS

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.  
Šis nolīgums ir to kopējo attiecību starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūru, no otras puses neatņemama daļa, kuras reglamentē Partnerības un sadarbības nolīgums, un tas ietilpst kopējā institucionālajā satvarā. Tas ir īpašs nolīgums, kas īsteno Partnerības un sadarbības nolīguma tirdzniecības noteikumus.
2.  
Lielākai noteiktībai — puses vienojas, ka neviens šā nolīguma noteikums tām neprasa rīkoties nesaderīgi ar to pienākumiem, kas izriet no PTO nolīguma.

16.19. PANTS

Savienības paplašināšanās nākotnē

1.  
Savienība bez nepamatotas kavēšanās informē Singapūru par trešo valstu lūgumiem pievienoties Savienībai.
2.  

Savienībai un kandidātvalstij, kas vēlas pievienoties Savienībai, vedot sarunas, Savienība cenšas:

a) 

iespējamā apmērā sniegt Singapūrai jebkādu informāciju, kuru Singapūra lūdz par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums; un

b) 

ņemt vērā jebkādas Singapūras paustās bažas.

3.  
Tiklīdz iespējams, Savienība dara zināmu Singapūrai, kāds rezultāts gūts pievienošanās sarunās ar kandidātvalsti, un vienmēr paziņo Singapūrai, ka stājies spēkā pievienošanās līgums.
4.  
Tirdzniecības komitejā pietiekamu laiku pirms dienas, kad trešā valsts pievienojas Savienībai, puses izskata šādas pievienošanās iespējamu ietekmi uz šo nolīgumu. Puses ar Tirdzniecības komitejas lēmumu īsteno nepieciešamos pielāgojumus vai pārejas pasākumus.

16.20. PANTS

Piemērošanas teritorija

1.  

Šo nolīgumu piemēro:

a) 

attiecībā uz Savienību — teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētajos Līgumos noteiktajiem nosacījumiem; un

b) 

attiecībā uz Singapūru — tās teritorijā.

Šajā nolīgumā “teritoriju” saprot šajā nozīmē, ja vien nav skaidri norādīts citādi.

2.  
Attiecībā uz noteikumiem par tarifa režīmu precēm šo nolīgumu piemēro arī uz Savienības muitas teritorijas zonām, uz kurām neattiecas 1. punkta a) apakšpunkts.

16.21. PANTS

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, somu, slovāku, slovēņu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на деветнадесети октомври две хиляди и осемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el diecinueve de octubre de dos mil dieciocho.

V Bruselu dne devatenáctého října dva tisíce osmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den nittende oktober to tusind og atten.

Geschehen zu Brüssel am neunzehnten Oktober zweitausendachtzehn.

Kahe tuhande kaheksateistkümnenda aasta oktoobrikuu üheksateistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Οκτωβρίου δύο χιλιάδες δεκαοκτώ.

Done at Brussels on the nineteenth day of October in the year two thousand and eighteen.

Fait à Bruxelles, le dix-neuf octobre deux mille dix-huit.

Sastavljeno u Bruxellesu devetnaestog listopada godine dvije tisuće osamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì diciannove ottobre duemiladiciotto.

Briselē, divi tūkstoši astoņpadsmitā gada deviņpadsmitajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai aštuonioliktų metų spalio devynioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennyolcadik év október havának tizenkilencedik napján.

Magħmul fi Brussell, fid-dsatax-il jum ta' Ottubru fis-sena elfejn u tmintax.

Gedaan te Brussel, negentien oktober tweeduizend achttien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziewiętnastego października roku dwa tysiące osiemnastego.

Feito em Bruxelas, em dezanove de outubro de dois mil e dezoito.

Întocmit la Bruxelles la nouăsprezece octombrie două mii optsprezece.

V Bruseli devätnásteho októbra dvetisícosemnásť.

V Bruslju, dne devetnajstega oktobra leta dva tisoč osemnajst.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattakahdeksantoista.

Som skedde i Bryssel den nittonde oktober år tjugohundraarton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

signatory

За Република Сингапур

Por la República de Singapur

Za Singapurskou republiku

For Republikken Singapore

Für die Republik Singapur

Singapuri Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Σινγκαπούρης

For the Republic of Singapore

Pour la République de Singapour

Za Republiku Singapur

Per la Repubblica di Singapore

Singapūras Republikas vārdā –

Singapūro Respublikos vardu

A Szingapúri Köztársaság részéről

Għar-Repubblika ta' Singapore

Voor de Republiek Singapore

W imieniu Republiki Singapuru

Pela República de Singapura

Pentru Republica Singapore

Za Singapurskú republiku

Za Republiko Singapur

Singaporen tasavallan puolesta

För Republiken Singapore

signatory

ŠĀ LĪGUMA PIELIKUMU, PAPILDINĀJUMU, KOPĪGO DEKLARĀCIJU, PROTOKOLU UN VIENOŠANOS SARAKSTS

Otrās nodaļas pielikumi un papildinājumi

2.-A pielikums

Muitas nodokļu atcelšana

2.-A-1. papildinājums

Singapūras tarifu plāns

2.-A-2. papildinājums

Savienības tarifu plāns

2.-A-2. papildinājumam pievienotais dokuments

Savienības tarifu plāns – Tarifa pozīcijas

2.-B pielikums

Mehāniskie transportlīdzekļi un to daļas

2.-C pielikums

Farmaceitiskie produkti un medicīniskās ierīces

Ceturtās nodaļas pielikums un papildinājumi

4.-A pielikums

Elektronika

4.-A-1. papildinājums

Darbības joma

4.-A-2. papildinājums

Ražojumu kategorijas

4.-A-3. papildinājums

Definīcijas

Piektās nodaļas pielikumi

5.-A pielikums

Kompetentās iestādes

5.-B pielikums

Prasības un noteikumi par tādu uzņēmumu apstiprināšanu, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes ražojumiem

Astotās nodaļas pielikumi un papildinājumi

8.-A pielikums

Savienības īpašo saistību saraksts

8.-A-1. papildinājums

Savienība – Īpašo saistību saraksts atbilstoši 8.7. pantam (Īpašo saistību saraksts)

8.-A-2. papildinājums

Savienība – Īpašo saistību saraksts atbilstoši 8.12. pantam (Īpašo saistību saraksts)

8.-A-3. papildinājums

Savienība – Īpašo saistību saraksts, kuras atbilst 8.14. pantam (Vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību) un 8.15. pantam (Darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji).

8.-B pielikums

Singapūras īpašo saistību saraksts

8.-B-1. papildinājums

Singapūra – Īpašo saistību saraksts

8.-B-2. papildinājums

Singapūra - Īpašo saistību saraksts – Papildinājums par finanšu pakalpojumiem

Devītās nodaļas pielikumi

9.-A pielikums

Centrālie subjekti, kuri veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem

9.-B pielikums

Subjekti zem centrālā līmeņa, kuri veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem

9.-C pielikums

Komunālo pakalpojumu sniedzēji un citi subjekti, kas veic iepirkumu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem

9.-D pielikums

Preces

9.-E pielikums

Pakalpojumi

9.-F pielikums

Būvniecības pakalpojumi un būvniecības koncesijas

9.-G pielikums

Vispārējās piezīmes un atkāpes no 9.4. panta (Vispārīgi principi) noteikumiem

9.-H pielikums

Publiskošanas līdzekļi

9.-I pielikums

Publiskā un privātā sektora partnerības

Desmitās nodaļas pielikumi

10.-A pielikums

Nosaukumu saraksts, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai pušu teritorijā

10.-B pielikums

Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Vienpadsmitās nodaļas pielikums

11.-A pielikums

Citām subsīdijām piemērojami principi

Četrpadsmitās nodaļas pielikumi

14.-A pielikums

Šķīrējtiesas reglaments

14.-B pielikums

Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss

Protokoli

1.protokols

Par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (ieskaitot tā pielikumus un kopīgās deklarācijas)

Vienošanās

Vienošanās Nr. 1

Par 16.6. pantu (Nodokļu uzlikšana)

Vienošanās Nr. 2

Par šķīrējtiesnešu atalgojumu

Vienošanās Nr. 3

Papildu noteikumi saistībā ar muitu

Vienošanās Nr. 4

Atzītā uzņēmēja (AEO) programmu savstarpēja atzīšana

Kopīgās deklarācijas

Kopīgā deklarācija

par muitas savienībām

2.-A PIELIKUMS

MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA

1. Ievērojot 2.6. pantu (Ievedmuitas nodokļu samazināšana vai atcelšana), katra puse atceļ visus muitas nodokļus, kas uzlikti otras puses izcelsmes precēm, no šā nolīguma parakstīšanas dienas, ja vien šajā pielikumā ietvertajā attiecīgās puses plānā nav norādīts citādi.

2. Muitas nodokļus, kas vēl nav atcelti nolīguma spēkā stāšanās brīdī, katra puse atbilstoši 2.6. pantam (Ievedmuitas nodokļu samazināšana vai atcelšana) atceļ šādās posmu kategorijās:

a) 

muitas nodokļus noteiktas izcelsmes precēm, kas minētas katras puses plāna 3. kategorijas ierakstos, atceļ četros vienādos posmos, kuri ilgst vienu gadu, sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, un pēc kuriem minētās preces ir bez nodokļiem;

b) 

muitas nodokļus nenoteiktas izcelsmes precēm, kas minētas katras puses plāna 5. kategorijas ierakstos, atceļ sešos vienādos posmos, kuri ilgst vienu gadu, sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, un pēc kuriem minētās preces ir bez nodokļiem; un

c) 

šajā nolīgumā nav paredzētas saistības attiecībā uz muitas nodokļiem plāna “X” kategorijas precēm.

3. Attiecībā uz konkrēta tarifa koda precēm muitas nodokļa pamatlikme un posmu kategorija muitas nodokļa starplikmes noteikšanai katrā nodokļu samazināšanas posmā ir norādīta katras puses plānā pie konkrētā tarifa koda.

4. Šā panta 2. punkta nolūkiem muitas nodokļu likmes starpposmos attiecīgā gadījumā tiek noapaļotas uz leju līdz tuvākajai procentpunktu desmitdaļai vai Savienības gadījumā līdz tuvākajam euro centam.

5. Attiecībā uz šo pielikumu un puses plānu katrs ikgadējais samazinājums ir spēkā no attiecīgā gada pirmās dienas, kā noteikts šā pielikuma 6. punktā.

6. Šajā pielikumā:

a) 

“pirmais gads” ir divpadsmit mēnešu periods, kas sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;

b) 

“otrais gads” ir divpadsmit mēnešu periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās pirmajā gadadienā;

c) 

“trešais gads” ir divpadsmit mēnešu periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās otrajā gadadienā;

d) 

“ceturtais gads” ir divpadsmit mēnešu periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās trešajā gadadienā; un

e) 

“piektais gads” ir divpadsmit mēnešu periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās ceturtajā gadadienā.

7. 2.-A-1. papildinājums (Savienības tarifu plāns) un 2.-A-2. papildinājums (Singapūras tarifu plāns) ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa.

2-A-1. papildinājums

SAVIENĪBAS TARIFU PLĀNS

Vispārīgas piezīmes

1. Saistība ar Savienības kombinēto nomenklatūru (turpmāk “KN”): parasti šā plāna noteikumi ir formulēti, pamatojoties uz KN, un šā plāna noteikumu, tostarp minētā plāna apakšpozīcijās ietvertā ražojumu klāsta, skaidrojumiem par pamatu ņem KN vispārīgās piezīmes, sadaļu piezīmes un nodaļu piezīmes. Ciktāl šā plāna noteikumi atbilst attiecīgajiem KN noteikumiem, šā plāna noteikumu un attiecīgo KN noteikumu nozīme ir identiska.

2. Šajā plānā izklāstītās muitas nodokļu pamatlikmes atbilst Savienības kopējā muitas tarifa likmēm, kas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra.

3. Atbilstoši 2.6. pantam (Ievedmuitas nodokļu samazināšana vai atcelšana) un 2.-A pielikuma 1. punktam Savienība no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atceļ muitas nodokļus visām Singapūras izcelsmes precēm, izņemot šajā plānā minētās preces.

Iekļuves cenas sistēma

4. Šā papildinājuma 5.–7. punktā izklāstīti iekļuves cenas sistēmas grozījumi, ko Savienība attiecina uz konkrētiem augļiem un dārzeņiem atbilstoši kopējam muitas tarifam, kas izklāstīts Komisijas Regulā (EK) Nr. 927/2012 (un pēctecīgajos aktos) un Savienības PTO CXL grafikā. Konkrēti, uz šajā papildinājumā uzskaitītajām Singapūras izcelsmes precēm attiecas iekļuves cenas shēma, kas noteikta šajā papildinājumā, nevis iekļuves cenas shēma, kas noteikta kopējā muitas tarifā, kurš izklāstīts Komisijas Regulā (EK) Nr. 927/2012 un Savienības PTO CXL grafikā.

5. Attiecībā uz Singapūras izcelsmes precēm, kurām Savienība piemēro iekļuves cenas shēmu atbilstoši Komisijas Regulai Nr. 927/2012 un Savienības PTO CXL grafikam, šādām precēm procentuālie muitas nodokļi tiks atcelti saskaņā ar posmu kategorijām, kā izklāstīts Savienības plānā.

6. Uz īpašajiem muitas nodokļiem attiecībā uz 5. punktā minētajām precēm, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 948/2009, neattiecas muitas nodokļu atcelšana atbilstoši Savienības plānā minētajām posmu kategorijām. Īpašus muitas nodokļus saglabā attiecībā uz šādām precēm:



KN kods (2013 )

Apraksts

0702 00 00

Svaigi vai atdzesēti tomāti

0707 00 05

- Gurķi

0709 91 00

- - artišoki

0709 93 10

- - kabači

0805 10 20

- - saldie apelsīni, svaigi

0805 20 10

- - klementīni

0805 20 30

- - šķirnes Monreale un sacumas

0805 20 50

- - mandarīni un vilkingi

0805 20 70

- - tanžerīni

0805 20 90

- - citādi

0805 50 10

- - citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

0806 10 10

- - galda vīnogas

0808 10 80

- - citādi

0808 30 90

- - citādi

0809 10 00

- aprikozes

0809 21 00

- - skābie ķirši (Prunus cerasus)

0809 29 00

- - citādi

0809 30 10

- - nektarīni

0809 30 90

- - citādi

0809 40 05

- - plūmes

2009 61 10

- - - kuras vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara

2009 69 19

- - - - Citāds

2009 69 51

- - - - - koncentrēta

2009 69 59

- - - - - citāda

2204 30 92

- - - - koncentrēta

2204 30 94

- - - - Citāds

2204 30 96

- - - - koncentrēta

2204 30 98

- - - - Citāds

7. Īpašais nodoklis, kas noteikts 6. punktā, nedrīkst pārsniegt mazāko no šādām nodokļa likmēm: lielākās labvēlības režīma nodokļa likme un lielākās labvēlības režīma nodokļa likme, kas bijusi spēkā dienu pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

PIEVIENOTAIS DOKUMENTS 2.-A-1. PAPILDINĀJUMAM OTRAJAI NODAĻAI “VALSTS REŽĪMS UN PREČU PIEKĻUVE TIRGUM”

SAVIENĪBAS TARIFU SARAKSTS



KN 2013

Apraksts

Pamatlikme

Posmu kategorija

Ievešanas cena

0102 29 10

- - - - kuru svars nepārsniedz 80 kg

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 21

- - - - - kaušanai

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 29

- - - - - cits

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 41

- - - - - kaušanai

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 49

- - - - - cits

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 51

- - - - - - kaušanai

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 59

- - - - - - cits

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 61

- - - - - - kaušanai

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 69

- - - - - - cits

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 91

- - - - - - kaušanai

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 29 99

- - - - - - cits

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 39 10

- - - mājlopu sugas

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0102 90 91

- - - mājlopu sugas

10,2 + 93,1 €/100 kg/neto

5

 

0103 91 10

- - - mājlopu sugas

41,2 €/100 kg/neto

5

 

0103 92 11

- - - - sivēnmātes, kas vismaz vienreiz atnesušās, kuru svars ir vismaz 160 kg

35,1 €/100 kg/neto

5

 

0103 92 19

- - - - cits

41,2 €/100 kg/neto

5

 

0104 10 30

- - - jēri (līdz 1 gada vecumam)

80,5 €/100 kg/neto

5

 

0104 10 80

- - - cits

80,5 €/100 kg/neto

5

 

0104 20 90

- - cits

80,5 €/100 kg/neto

5

 

0105 11 11

- - - - dējējvistas

52 €/1 000 gab.

5

 

0105 11 19

- - - - cits

52 €/1 000 gab.

5

 

0105 11 91

- - - - dējējvistas

52 €/1 000 gab.

5

 

0105 11 99

- - - - cits

52 €/1 000 gab.

5

 

0105 12 00

- - tītari

152 €/1 000 gab.

5

 

0105 13 00

- - pīles

52 €/1 000 gab.

5

 

0105 14 00

- - zosis

152 €/1 000 gab.

5

 

0105 15 00

- - pērļu vistiņas

52 €/1 000 gab.

5

 

0105 94 00

- - vistas

20,9 €/100 kg/neto

5

 

0105 99 10

- - - pīles

32,3 €/100 kg/neto

5

 

0105 99 20

- - - zosis

31,6 €/100 kg/neto

5

 

0105 99 30

- - - tītari

23,8 €/100 kg/neto

5

 

0105 99 50

- - - pērļu vistiņas

34,5 €/100 kg/neto

5

 

0201 10 00

- liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 176,8 €/100 kg/neto

5

 

0201 20 20

- - rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas

12,8 + 176,8 €/100 kg/neto

5

 

0201 20 30

- - nesadalītas vai sadalītas priekšējās ceturtdaļas

12,8 + 141,4 €/100 kg/neto

5

 

0201 20 50

- - nesadalītas vai sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas

12,8 + 212,2 €/100 kg/neto

5

 

0201 20 90

- - cits

12,8 + 265,2 €/100 kg/neto

5

 

0201 30 00

- bezkaula izcirtņi

12,8 + 303,4 €/100 kg/neto

5

 

0202 10 00

- liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 176,8 €/100 kg/neto

5

 

0202 20 10

- - rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas

12,8 + 176,8 €/100 kg/neto

5

 

0202 20 30

- - nesadalītas vai sadalītas priekšējās ceturtdaļas

12,8 + 141,4 €/100 kg/neto

5

 

0202 20 50

- - nesadalītas vai sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas

12,8 + 221,1 €/100 kg/neto

5

 

0202 20 90

- - cits

12,8 + 265,3 €/100 kg/neto

5

 

0202 30 10

- - liemeņa priekšējās ceturtdaļas, veselas vai sacirstas ne vairāk kā piecos gabalos, kuras katra ir atsevišķs gabals; rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas divos blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā piecos gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju

12,8 + 221,1 €/100 kg/neto

5

 

0202 30 50

- - pakrūtes gabali, pleca gabali un krūšu gabali

12,8 + 221,1 €/100 kg/neto

5

 

0202 30 90

- - cits

12,8 + 304,1 €/100 kg/neto

5

 

0203 11 10

- - - mājas cūku

53,6 €/100 kg/neto

5

 

0203 12 11

- - - - šķiņķi un to izcirtņi

77,8 €/100 kg/neto

5

 

0203 12 19

- - - - pleči un to izcirtņi

60,1 €/100 kg/neto

5

 

0203 19 11

- - - - priekšējās daļas un to izcirtņi

60,1 €/100 kg/neto

5

 

0203 19 13

- - - - garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0203 19 15

- - - - vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi

46,7 €/100 kg/neto

5

 

0203 19 55

- - - - - bezkaula

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0203 19 59

- - - - - cits

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0203 21 10

- - - mājas cūku

53,6 €/100 kg/neto

5

 

0203 22 11

- - - - šķiņķi un to izcirtņi

77,8 €/100 kg/neto

5

 

0203 22 19

- - - - pleči un to izcirtņi

60,1 €/100 kg/neto

5

 

0203 29 11

- - - - priekšējās daļas un to izcirtņi

60,1 €/100 kg/neto

5

 

0203 29 13

- - - - garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0203 29 15

- - - - vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi

46,7 €/100 kg/neto

5

 

0203 29 55

- - - - - bezkaula

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0203 29 59

- - - - - cits

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0204 10 00

- svaigi vai atdzesēti jēru liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 171,3 €/100 kg/neto

5

 

0204 21 00

- - liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 171,3 €/100 kg/neto

5

 

0204 22 10

- - - īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas

12,8 + 119,9 €/100 kg/neto

5

 

0204 22 30

- - - muguras gabali un/vai pakaļgali

12,8 + 188,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 22 50

- - - kājas

12,8 + 222,7 €/100 kg/neto

5

 

0204 22 90

- - - cits

12,8 + 222,7 €/100 kg/neto

5

 

0204 23 00

- - bezkaula izcirtņi

12,8 + 311,8 €/100 kg/neto

5

 

0204 30 00

- saldēti jēru liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 128,8 €/100 kg/neto

5

 

0204 41 00

- - liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 128,8 €/100 kg/neto

5

 

0204 42 10

- - - īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas

12,8 + 90,2 €/100 kg/neto

5

 

0204 42 30

- - - muguras gabali un/vai pakaļgali

12,8 + 141,7 €/100 kg/neto

5

 

0204 42 50

- - - kājas

12,8 + 167,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 42 90

- - - cits

12,8 + 167,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 43 10

- - - jēru

12,8 + 234,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 43 90

- - - cits

12,8 + 234,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 11

- - - liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 171,3 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 13

- - - īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas

12,8 + 119,9 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 15

- - - muguras gabali un/vai pakaļgali

12,8 + 188,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 19

- - - kājas

12,8 + 222,7 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 31

- - - - neatkauloti izcirtņi

12,8 + 222,7 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 39

- - - - bezkaula izcirtņi

12,8 + 311,8 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 51

- - - liemeņi un pusliemeņi

12,8 + 128,8 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 53

- - - īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas

12,8 + 90,2 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 55

- - - muguras gabali un/vai pakaļgali

12,8 + 141,7 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 59

- - - kājas

12,8 + 167,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 71

- - - - neatkauloti izcirtņi

12,8 + 167,5 €/100 kg/neto

5

 

0204 50 79

- - - - bezkaula izcirtņi

12,8 + 234,5 €/100 kg/neto

5

 

0206 10 95

- - - diafragmas biezā daļa un plānā daļa

12,8 + 303,4 €/100 kg/neto

5

 

0206 29 91

- - - - diafragmas biezā daļa un plānā daļa

12,8 + 304,1 €/100 kg/neto

5

 

0206 80 91

- - - zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

6,4

3

 

0207 11 10

- - - noplūktas un izķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “83 % cāļi”

26,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 11 30

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”

29,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 11 90

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas

32,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 12 10

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi”

29,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 12 90

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas

32,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 10

- - - - bezkaula

102,4 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 20

- - - - - puses vai ceturtdaļas

35,8 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 30

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 40

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 50

- - - - - krūtiņas un to gabali

60,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 60

- - - - - kājas un to gabali

46,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 70

- - - - - cits

100,8 €/100 kg/neto

5

 

0207 13 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 10

- - - - bezkaula

102,4 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 20

- - - - - puses vai ceturtdaļas

35,8 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 30

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 40

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 50

- - - - - krūtiņas un to gabali

60,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 60

- - - - - kājas un to gabali

46,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 70

- - - - - cits

100,8 €/100 kg/neto

5

 

0207 14 91

- - - - aknas

6,4

5

 

0207 14 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 24 10

- - - noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari”

34 €/100 kg/neto

5

 

0207 24 90

- - - noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, vai citādi

37,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 25 10

- - - noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari”

34 €/100 kg/neto

5

 

0207 25 90

- - - noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, vai citādi

37,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 10

- - - - bezkaula

85,1 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 20

- - - - - puses vai ceturtdaļas

41 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 30

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 40

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 50

- - - - - krūtiņas un to gabali

67,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 60

- - - - - - stilbiņi un to gabali

25,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 70

- - - - - - cits

46 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 80

- - - - - cits

83 €/100 kg/neto

5

 

0207 26 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 10

- - - - bezkaula

85,1 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 20

- - - - - puses vai ceturtdaļas

41 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 30

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 40

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 50

- - - - - krūtiņas un to gabali

67,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 60

- - - - - - stilbiņi un to gabali

25,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 70

- - - - - - cits

46 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 80

- - - - - cits

83 €/100 kg/neto

5

 

0207 27 91

- - - - aknas

6,4

5

 

0207 27 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 41 20

- - - noplūktas, atasiņotas, bez zarnām, bet neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “85 % pīles”

38 €/100 kg/neto

5

 

0207 41 30

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles”

46,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 41 80

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas

51,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 42 30

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles”

46,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 42 80

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas

51,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 10

- - - - bezkaula

128,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 21

- - - - - puses vai ceturtdaļas

56,4 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 31

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 41

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 51

- - - - - krūtiņas un to gabali

115,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 61

- - - - - kājas un to gabali

46,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 71

- - - - - pīļu liemeņi

66 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 81

- - - - - cits

123,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 44 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 10

- - - - bezkaula

128,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 21

- - - - - puses vai ceturtdaļas

56,4 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 31

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 41

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 51

- - - - - krūtiņas un to gabali

115,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 61

- - - - - kājas un to gabali

46,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 71

- - - - - pīļu liemeņi

66 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 81

- - - - - cits

123,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 45 95

- - - - - cits

6,4

5

 

0207 45 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 51 10

- - - noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis”

45,1 €/100 kg/neto

5

 

0207 51 90

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas

48,1 €/100 kg/neto

5

 

0207 52 10

- - - noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis”

45,1 €/100 kg/neto

5

 

0207 52 90

- - - noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas

48,1 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 10

- - - - bezkaula

110,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 21

- - - - - puses vai ceturtdaļas

52,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 31

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 41

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 51

- - - - - krūtiņas un to gabali

86,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 61

- - - - - kājas un to gabali

69,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 71

- - - - - pīļu liemeņi

66 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 81

- - - - - cits

123,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 54 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 10

- - - - bezkaula

110,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 21

- - - - - puses vai ceturtdaļas

52,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 31

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 41

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 51

- - - - - krūtiņas un to gabali

86,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 61

- - - - - kājas un to gabali

69,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 71

- - - - - pīļu liemeņi

66 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 81

- - - - - cits

123,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 55 95

- - - - - cits

6,4

5

 

0207 55 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 05

- - nesadalītas, svaigas, atdzesētas vai saldētas

49,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 10

- - - - bezkaula

128,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 21

- - - - - puses vai ceturtdaļas

54,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 31

- - - - - veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem

26,9 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 41

- - - - - muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 51

- - - - - krūtiņas un to gabali

115,5 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 61

- - - - - kājas un to gabali

46,3 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 81

- - - - - cits

123,2 €/100 kg/neto

5

 

0207 60 99

- - - - cits

18,7 €/100 kg/neto

5

 

0209 10 11

- - - svaigs, atdzesēts, saldēts, sālīts vai sālījumā

21,4 €/100 kg/neto

5

 

0209 10 19

- - - žāvēts vai kūpināts

23,6 €/100 kg/neto

5

 

0209 10 90

- - cūku tauki, izņemot apakšpozīcijā 0209 10 11 vai 0209 10 19 minētos

12,9 €/100 kg/neto

5

 

0209 90 00

- cits

41,5 €/100 kg/neto

5

 

0210 11 11

- - - - - šķiņķi un to izcirtņi

77,8 €/100 kg/neto

5

 

0210 11 19

- - - - - pleči un to izcirtņi

60,1 €/100 kg/neto

5

 

0210 11 31

- - - - - šķiņķi un to izcirtņi

151,2 €/100 kg/neto

5

 

0210 11 39

- - - - - pleči un to izcirtņi

119 €/100 kg/neto

5

 

0210 12 11

- - - - sālīti vai sālījumā

46,7 €/100 kg/neto

5

 

0210 12 19

- - - - žāvēti vai kūpināti

77,8 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 10

- - - - - bekona sāni vai pusliemeņi bez šķiņķa (spenseri)

68,7 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 20

- - - - - 3/4 pusliemeņi vai viduči

75,1 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 30

- - - - - priekšējās daļas un to izcirtņi

60,1 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 40

- - - - - muguras gabali un to izcirtņi

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 50

- - - - - cits

86,9 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 60

- - - - - priekšējās daļas un to izcirtņi

119 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 70

- - - - - muguras gabali un to izcirtņi

149,6 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 81

- - - - - - bezkaula

151,2 €/100 kg/neto

5

 

0210 19 89

- - - - - - cits

151,2 €/100 kg/neto

5

 

0210 20 10

- - neatkaulota

15,4 + 265,2 €/100 kg/neto

5

 

0210 20 90

- - bezkaula izcirtņi

15,4 + 303,4 €/100 kg/neto

5

 

0210 92 91

- - - - gaļa

130 €/100 kg/neto

5

 

0210 92 99

- - - - gaļas vai gaļas subproduktu milti

15,4 + 303,4 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 21

- - - - - neatkaulota

222,7 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 29

- - - - - bezkaula

311,8 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 39

- - - - cits

130 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 41

- - - - - aknas

64,9 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 49

- - - - - cits

47,2 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 51

- - - - - diafragmas biezā daļa un plānā daļa

15,4 + 303,4 €/100 kg/neto

5

 

0210 99 90

- - - gaļas vai gaļas subproduktu milti

15,4 + 303,4 €/100 kg/neto

5

 

0303 23 00

- - tilapijas (Oreochromis spp.)

8

5

 

0303 24 00

- - sami (Pangasius spp., Silurus spp., Clarias spp., Ictalurus spp.)

8

5

 

0303 29 00

- - cits

8

5

 

0303 32 00

- - jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa)

15

5

 

0303 41 90

- - - cits

22

5

 

0303 42 90

- - - cits

22

5

 

0303 43 90

- - - cits

22

5

 

0303 44 90

- - - cits

22

5

 

0303 45 18

- - - - cits

22

5

 

0303 45 99

- - - - cits

22

5

 

0303 46 90

- - - cits

22

5

 

0303 49 85

- - - cits

22

5

 

0303 53 10

- - - Sardina pilchardus sugas sardīnes

23

5

 

0303 53 30

- - - Sardinops ģints sardīnes (ivasi); sardinellas (Sardinella spp.)

15

5

 

0303 54 90

- - - dienvidjūru makreles (Scomber australasicus)

15

5

 

0303 57 00

- - Zobenzivis (Xiphias gladius)

7,5

5

 

0303 64 00

- - pikšas (Melanogrammus aeglefinus)

7,5

5

 

0303 65 00

- - saidas (Pollachius virens)

7,5

5

 

0303 66 11

- - - - Dienvidāfrikas (Kapzemes) merlūzas (Merluccius capensis) un Namībijas (dziļūdens) merlūzas (Merluccius paradoxus)

15

5

 

0303 66 12

- - - - Argentīnas (Patagonijas) merlūzas (Merluccius hubbsi)

15

5

 

0303 66 13

- - - - Jaunzēlandes merlūzas (Merluccius australis)

15

5

 

0303 66 19

- - - - cits

15

5

 

0303 66 90

- - - Urophycis ģints heki

15

5

 

0303 81 30

- - - siļķu haizivis (Lamna nasus)

8

5

 

0303 81 90

- - - cits

8

5

 

0303 83 00

- - ilkņzivis (Dissostichus spp.)

15

5

 

0303 84 10

- - - akmeņasari (Dicentrarchus labrax)

15

5

 

0303 89 10

- - - saldūdens zivis

8

5

 

0303 89 29

- - - - - cits

22

5

 

0303 90 90

- - cits

10

5

 

0304 31 00

- - tilapijas (Oreochromis spp.)

9

5

 

0304 32 00

- - sami (Pangasius spp., Silurus spp., Clarias spp., Ictalurus spp.)

9

5

 

0304 33 00

- - Nīlas asaru (Lates niloticus)

9

5

 

0304 39 00

- - cits

9

5

 

0304 42 10

- - - varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss), kas katra sver vairāk par 400 g

12

5

 

0304 42 50

- - - Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster sugas

9

5

 

0304 42 90

- - - cits

12

5

 

0304 43 00

- - plekstveidīgo zivju (Pleuronectidae, Bothidae, Cynoglossidae, Soleidae, Scophthalmidae un Citharidae)

18

5

 

0304 44 10

- - - mencu (Gadus morhua, Gadus ogac un Gadus macrocephalus) un polārmencu (Boreogadus saida)

18

5

 

0304 44 30

- - - saidu (Pollachius virens)

18

5

 

0304 44 90

- - - cits

18

5

 

0304 45 00

- - Zobenzivis (Xiphias gladius)

18

5

 

0304 46 00

- - ilkņzivis (Dissostichus spp.)

18

5

 

0304 49 10

- - - saldūdens zivis

9

5

 

0304 49 50

- - - - sarkanasaru (Sebastes spp.)

18

5

 

0304 49 90

- - - - cits

18

5

 

0304 51 00

- - tilapiju (Oreochromis spp.), samu (Pangasius spp., Silurus spp., Clarias spp., Ictalurus spp.), karpu (Cyprinus carpio, Carassius, Ctenopharyngodon idellus, Hypophthalmichthys spp., Cirrhinus spp., Mylopharyngodon piceus), zušu (Anguilla spp.), Nīlas asaru (Lates niloticus) un čūskgalvju (Channa spp.)

8

5

 

0304 52 00

- - lašu dzimtas zivju

8

5

 

0304 53 00

- - Bregmacerotidae, Euclichthyidae, Gadidae, Macrouridae, Melanonidae, Merlucciidae, Moridae un Muraenolepididae dzimtu zivju

15

5

 

0304 54 00

- - Zobenzivis (Xiphias gladius)

15

5

 

0304 55 00

- - ilkņzivis (Dissostichus spp.)

15

5

 

0304 59 10

- - - saldūdens zivis

8

5

 

0304 59 90

- - - - cits

15

5

 

0304 61 00

- - tilapijas (Oreochromis spp.)

9

X

 

0304 62 00

- - sami (Pangasius spp., Silurus spp., Clarias spp., Ictalurus spp.)

9

X

 

0304 84 00

- - Zobenzivis (Xiphias gladius)

7,5

5

 

0304 87 00

- - tunzivju (Thunnus ģints), svītraino tunzivju (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis)

18

5

 

0304 89 30

- - - - Euthynnus ģints zivju, izņemot svītrainās tunzivis (Euthynnus jeb Katsuwonus pelamis), kas minētas apakšpozīcijā 0304 87 00

18

5

 

0304 89 51

- - - - - dzelkņu haizivju (Squalus acanthias, Scyliorhinus spp.)

7,5

5

 

0304 89 55

- - - - - siļķu haizivju (Lamna nasus)

7,5

5

 

0304 89 59

- - - - - citu haizivju

7,5

5

 

0304 92 00

- - ilkņzivis (Dissostichus spp.)

7,5

5

 

0304 93 10

- - - Surimi

14,2

5

 

0304 93 90

- - - cits

8

5

 

0304 94 10

- - - Surimi

14,2

5

 

0304 94 90

- - - cits

7,5

5

 

0304 95 10

- - - Surimi

14,2

5

 

0304 95 21

- - - - - Gadus macrocephalus sugas mencu

7,5

5

 

0304 95 25

- - - - - Gadus morhua sugas mencu

7,5

5

 

0304 95 29

- - - - - cits

7,5

5

 

0304 95 30

- - - - pikšu (Melanogrammus aeglefinus)

7,5

5

 

0304 95 40

- - - - saidu (Pollachius virens)

7,5

5

 

0304 95 50

- - - - merlūzas (Merluccius)

7,5

5

 

0304 95 60

- - - - putasu (Micromesistius jeb Gadus poutassou)

7,5

5

 

0304 95 90

- - - - cits

7,5

5

 

0304 99 10

- - - Surimi

14,2

5

 

0304 99 21

- - - - saldūdens zivju

8

5

 

0304 99 29

- - - - - sarkanasaru (Sebastes spp.)

8

5

 

0304 99 55

- - - - - megrimu (Lepidorhombus spp.)

15

5

 

0304 99 61

- - - - - jūras plaužu (Brama spp.)

15

5

 

0304 99 65

- - - - - jūrasvelnu (Lophius spp.)

7,5

5

 

0304 99 99

- - - - - cits

7,5

5

 

0305 10 00

- zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

13

5

 

0305 20 00

- žāvētas, kūpinātas, sālītas vai sālījumā zivju aknas, ikri un pieņi

11

5

 

0305 31 00

- - tilapiju (Oreochromis spp.), samu (Pangasius spp., Silurus spp., Clarias spp., Ictalurus spp.), karpu (Cyprinus carpio, Carassius, Ctenopharyngodon idellus, Hypophthalmichthys spp., Cirrhinus spp., Mylopharyngodon piceus), zušu (Anguilla spp.), Nīlas asaru (Lates niloticus) un čūskgalvju (Channa spp.)

16

5

 

0305 32 11

- - - - Gadus macrocephalus sugas mencu

16

5

 

0305 32 19

- - - - cits

20

5

 

0305 32 90

- - - cits

16

5

 

0305 39 10

- - - Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho), sālīta vai sālījumā

15

5

 

0305 39 50

- - - melno jeb Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides), sālīta vai sālījumā

15

5

 

0305 39 90

- - - cits

16

5

 

0305 41 00

- - Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho)

13

5

 

0305 42 00

- - siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii), izņemot to aknas, ikrus un pieņus

10

5

 

0305 43 00

- - foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster)

14

5

 

0305 44 10

- - - zuši (Anguilla spp.)

14

5

 

0305 44 90

- - - cits

14

5

 

0305 49 10

- - - melnie jeb Grenlandes paltusi (Reinhardtius hippoglossoides)

15

5

 

0305 49 20

- - - Atlantijas paltusi (Hippoglossus hippoglossus)

16

5

 

0305 49 30

- - - makreles (Scomber scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus)

14

5

 

0305 49 80

- - - cits

14

5

 

0305 51 10

- - - žāvētas, bet ne sālītas

13

5

 

0305 51 90

- - - žāvētas, sālītas

13

5

 

0305 61 00

- - siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii), izņemot to aknas, ikrus un pieņus

12

5

 

0305 62 00

- - mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus)

13

5

 

0305 63 00

- - anšovi (Engraulis spp.)

10

5

 

0305 64 00

- - tilapiju (Oreochromis spp.), samu (Pangasius spp., Silurus spp., Clarias spp., Ictalurus spp.), karpu (Cyprinus carpio, Carassius, Ctenopharyngodon idellus, Hypophthalmichthys spp., Cirrhinus spp., Mylopharyngodon piceus), zušu (Anguilla spp.), Nīlas asaru (Lates niloticus) un čūskgalvju (Channa spp.)

12

5

 

0305 69 10

- - - polārmencas

13

5

 

0305 69 30

- - - Atlantijas paltusi (Hippoglossus hippoglossus)

15

5

 

0305 69 50

- - - Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho)

11

5

 

0305 69 80

- - - cits

12

5

 

0305 71 10

- - - kūpinātas

14

5

 

0306 11 05

- - - kūpināti, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavoti

20

5

 

0306 11 10

- - - - jūras vēžu (langustu) astes

12,5

5

 

0306 11 90

- - - - cits

12,5

5

 

0306 12 10

- - - - veselas

6

5

 

0306 12 90

- - - - cits

16

5

 

0306 14 10

- - - - Paralithodes camchaticus, Chionoecetes spp. un Callinectes sapidus sugas krabji

7,5

5

 

0306 14 30

- - - - ēdamie krabji (Cancer pagurus)

7,5

5

 

0306 14 90

- - - - cits

7,5

5

 

0306 15 10

- - - kūpināti, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavoti

20

5

 

0306 15 90

- - - cits

12

5

 

0306 16 91

- - - - Crangon sugas garneles

18

5

 

0306 16 99

- - - - cits

12

5

 

0306 17 91

- - - - sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris)

12

5

 

0306 17 92

- - - - Penaeus ģints garneles

12

5

 

0306 17 93

- - - - Pandalidae dzimtas garneles, izņemot Pandalus ģints garneles

12

5

 

0306 17 94

- - - - Crangon ģints garneles, izņemot Crangon sugas garneles

18

5

 

0306 17 99

- - - - cits

12

5

 

0306 19 05

- - - kūpināti, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavoti

20

5

 

0306 19 10

- - - - saldūdens vēži

7,5

5

 

0306 19 90

- - - - cits

12

5

 

0306 21 10

- - - kūpināti, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavoti

20

5

 

0306 21 90

- - - cits

12,5

5

 

0306 22 10

- - - dzīvi

8

5

 

0306 22 91

- - - - - veseli

8

5

 

0306 22 99

- - - - - cits

10

5

 

0306 24 30

- - - - ēdamie krabji (Cancer pagurus)

7,5

5

 

0306 24 80

- - - - cits

7,5

5

 

0306 25 10

- - - kūpināti, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavoti

20

5

 

0306 25 90

- - - cits

12

5

 

0306 26 90

- - - - cits

12

5

 

0306 27 99

- - - - cits

12

5

 

0306 29 05

- - - kūpināti, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā, bet citādi nesagatavoti

20

5

 

0306 29 10

- - - - saldūdens vēži

7,5

5

 

0306 29 90

- - - - cits

12

5

 

0307 11 90

- - - cits

9

5

 

0307 19 90

- - - cits

9

5

 

0307 21 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

8

5

 

0307 29 10

- - - - saldētas svētceļnieku gliemenes (Pecten maximus)

8

5

 

0307 29 90

- - - - cits

8

5

 

0307 31 10

- - - Mytilus spp.

10

5

 

0307 31 90

- - - Perna spp.

8

5

 

0307 39 10

- - - - Mytilus spp.

10

5

 

0307 39 90

- - - - Perna spp.

8

5

 

0307 41 10

- - - sēpijas (Sepia officinalis, Rossia macrosoma, Sepiola spp.)

8

5

 

0307 41 91

- - - - Loligo spp., Ommastrephes sagittatus

6

5

 

0307 41 99

- - - - cits

8

5

 

0307 51 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

8

5

 

0307 59 10

- - - - saldēti

8

5

 

0307 59 90

- - - - cits

8

5

 

0307 71 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0307 79 30

- - - svītrotās veneras vai citas cietgliemenes (Veneridae), saldētas

8

5

 

0307 81 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0307 91 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0307 99 11

- - - - Illex spp.

8

5

 

0308 11 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0308 21 00

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0308 30 10

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0308 90 10

- - dzīvas, svaigas vai dzesinātas

11

5

 

0401 10 10

- - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

13,8 €/100 kg/neto

5

 

0401 10 90

- - cits

12,9 €/100 kg/neto

5

 

0401 20 11

- - - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

18,8 €/100 kg/neto

5

 

0401 20 19

- - - cits

17,9 €/100 kg/neto

5

 

0401 20 91

- - - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

22,7 €/100 kg/neto

5

 

0401 20 99

- - - cits

21,8 €/100 kg/neto

5

 

0401 40 10

- - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

57,5 €/100 kg/neto

5

 

0401 40 90

- - cits

56,6 €/100 kg/neto

5

 

0401 50 11

- - - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

57,5 €/100 kg/neto

5

 

0401 50 19

- - - cits

56,6 €/100 kg/neto

5

 

0401 50 31

- - - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

110 €/100 kg/neto

5

 

0401 50 39

- - - cits

109,1 €/100 kg/neto

5

 

0401 50 91

- - - tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

183,7 €/100 kg/neto

5

 

0401 50 99

- - - cits

182,8 €/100 kg/neto

5

 

0402 10 11

- - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

125,4 €/100 kg/neto

5

 

0402 10 19

- - - cits

118,8 €/100 kg/neto

5

 

0402 10 91

- - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

1,19 €/kg + 27,5 €/100 kg/neto

5

 

0402 10 99

- - - cits

1,19 €/kg + 21 €/100 kg/neto

5

 

0402 21 11

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0402 21 18

- - - - cits

130,4 €/100 kg/neto

5

 

0402 21 91

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0402 21 99

- - - - cits

161,9 €/100 kg/neto

5

 

0402 29 11

- - - - piens speciāli zīdaiņu barībai hermētiskā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 500 g, kura tauku saturs pārsniedz 10 % no svara

1,31 €/kg + 22 €/100 kg/neto

5

 

0402 29 15

- - - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

1,31 €/kg + 22 €/100 kg/neto

5

 

0402 29 19

- - - - - cits

1,31 €/kg + 16,8 €/100 kg/neto

5

 

0402 29 91

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

1,62 €/kg + 22 €/100 kg/neto

5

 

0402 29 99

- - - - cits

1,62 €/kg + 16,8 €/100 kg/neto

5

 

0402 91 10

- - - kura tauku saturs nepārsniedz 8 % no svara

34,7 €/100 kg/neto

5

 

0402 91 30

- - - ar tauku saturu virs 8 %, bet ne vairāk kā 10 svara %

43,4 €/100 kg/neto

5

 

0402 91 51

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

110 €/100 kg/neto

5

 

0402 91 59

- - - - cits

109,1 €/100 kg/neto

5

 

0402 91 91

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

183,7 €/100 kg/neto

5

 

0402 91 99

- - - - cits

182,8 €/100 kg/neto

5

 

0402 99 10

- - - kura tauku saturs nepārsniedz 9,5 % no svara

57,2 €/100 kg/neto

5

 

0402 99 31

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

1,08 €/kg + 19,4 €/100 kg/neto

5

 

0402 99 39

- - - - cits

1,08 €/kg + 18,5 €/100 kg/neto

5

 

0402 99 91

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

1,81 €/kg + 19,4 €/100 kg/neto

5

 

0402 99 99

- - - - cits

1,81 €/kg + 18,5 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 11

- - - - nepārsniedz 3 %

20,5 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 13

- - - - pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

24,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 19

- - - - pārsniedz 6 %

59,2 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 31

- - - - nepārsniedz 3 %

0,17 €/kg + 21,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 33

- - - - pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0,20 €/kg + 21,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 39

- - - - pārsniedz 6 %

0,54 €/kg + 21,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 51

- - - - nepārsniedz 1,5 %

8,3 + 95 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 53

- - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

8,3 + 130,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 59

- - - - pārsniedz 27 %

8,3 + 168,8 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 91

- - - - nepārsniedz 3 %

8,3 + 12,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 93

- - - - pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

8,3 + 17,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 10 99

- - - - pārsniedz 6 %

8,3 + 26,6 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 11

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

100,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 13

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 19

- - - - - pārsniedz 27 %

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 31

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

0,95 €/kg + 22 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 33

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

1,31 €/kg + 22 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 39

- - - - - pārsniedz 27 %

1,62 €/kg + 22 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 51

- - - - - nepārsniedz 3 %

20,5 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 53

- - - - - pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

24,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 59

- - - - - pārsniedz 6 %

59,2 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 61

- - - - - nepārsniedz 3 %

0,17 €/kg + 21,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 63

- - - - - pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0,20 €/kg + 21,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 69

- - - - - pārsniedz 6 %

0,54 €/kg + 21,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 71

- - - - nepārsniedz 1,5 %

8,3 + 95 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 73

- - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

8,3 + 130,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 79

- - - - pārsniedz 27 %

8,3 + 168,8 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 91

- - - - nepārsniedz 3 %

8,3 + 12,4 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 93

- - - - pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

8,3 + 17,1 €/100 kg/neto

5

 

0403 90 99

- - - - pārsniedz 6 %

8,3 + 26,6 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 02

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

7 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 04

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 06

- - - - - pārsniedz 27 %

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 12

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

100,4 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 14

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 16

- - - - - pārsniedz 27 %

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 26

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

0,07 €/kg/neto + 16,8 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 28

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

1,31 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 32

- - - - - pārsniedz 27 %

1,62 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 34

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

0,95 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 36

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

1,31 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 38

- - - - - pārsniedz 27 %

1,62 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 48

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

0,07 €/kg/neto

5

 

0404 10 52

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 54

- - - - - pārsniedz 27 %

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 56

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

100,4 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 58

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 62

- - - - - pārsniedz 27 %

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 72

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

0,07 €/kg/neto + 16,8 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 74

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

1,31 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 76

- - - - - pārsniedz 27 %

1,62 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 78

- - - - - nepārsniedz 1,5 %

0,95 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 82

- - - - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

1,31 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 10 84

- - - - - pārsniedz 27 %

1,62 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 90 21

- - - nepārsniedz 1,5 %

100,4 €/100 kg/neto

5

 

0404 90 23

- - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

135,7 €/100 kg/neto

5

 

0404 90 29

- - - pārsniedz 27 %

167,2 €/100 kg/neto

5

 

0404 90 81

- - - nepārsniedz 1,5 %

0,95 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 90 83

- - - pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

1,31 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0404 90 89

- - - pārsniedz 27 %

1,62 €/kg/neto + 22 €/100 kg/neto

5

 

0405 10 11

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

189,6 €/100 kg/neto

5

 

0405 10 19

- - - - cits

189,6 €/100 kg/neto

5

 

0405 10 30

- - - atjaunotais sviests

189,6 €/100 kg/neto

5

 

0405 10 50

- - - sūkalu sviests

189,6 €/100 kg/neto

5

 

0405 10 90

- - cits

231,3 €/100 kg/neto

5

 

0405 20 10

- - ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %

9 + EA

5

 

0405 20 30

- - ar tauku saturu pēc svara 60 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 %

9 + EA

5

 

0405 20 90

- - ar tauku saturu pēc svara vairāk nekā 75 %, bet mazāk par 80 %

189,6 €/100 kg/neto

5

 

0405 90 10

- - ar tauku saturu pēc svara 99,3 % vai vairāk un ūdens saturu pēc svara līdz 0,5 %

231,3 €/100 kg/neto

5

 

0405 90 90

- - cits

231,3 €/100 kg/neto

5

 

0406 90 86

- - - - - - - - pārsniedz 47 %, bet nepārsniedz 52 %

151 €/100 kg/neto

5

 

0406 90 87

- - - - - - - - pārsniedz 52 %, bet nepārsniedz 62 %

151 €/100 kg/neto

5

 

0406 90 88

- - - - - - - - pārsniedz 62 %, bet nepārsniedz 72 %

151 €/100 kg/neto

5

 

0406 90 93

- - - - - - pārsniedz 72 %

185,2 €/100 kg/neto

5

 

0406 90 99

- - - - - cits

221,2 €/100 kg/neto

5

 

0407 11 00

- - Gallus domesticus sugas mājputnu

35 €/1 000 gab.

5

 

0407 19 11

- - - - tītaru vai zosu

105 €/1 000 gab.

5

 

0407 19 19

- - - - cits

35 €/1 000 gab.

5

 

0407 21 00

- - Gallus domesticus sugas mājputnu

30,4 €/100 kg/neto

5

 

0407 29 10

- - - no mājputniem, kas nav Gallus domesticus sugas putni

30,4 €/100 kg/neto

5

 

0407 90 10

- - no mājputniem

30,4 €/100 kg/neto

5

 

0408 11 80

- - - cits

142,3 €/100 kg/neto

5

 

0408 19 81

- - - - šķidri

62 €/100 kg/neto

5

 

0408 19 89

- - - - citādi, arī saldēti

66,3 €/100 kg/neto

5

 

0408 91 80

- - - cits

137,4 €/100 kg/neto

5

 

0408 99 80

- - - cits

35,3 €/100 kg/neto

5

 

0409 00 00

Dabiskais medus

17,3

3

 

0602 90 10

- - micēlijs

8,3

3

 

0602 90 50

- - - - citādas āra kultūras

8,3

3

 

0602 90 99

- - - - - cits

6,5

3

 

0604 90 99

- - - cits

10,9

3

 

0702 00 00

Svaigi vai atdzesēti tomāti

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0703 20 00

- ķiploki

9,6 + 120 €/100 kg/neto

5

 

0704 90 10

- - baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

12 MIN 0,4 €/100 kg/neto

5

 

0707 00 05

- gurķi

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0709 91 00

- - artišoki

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0709 92 90

- - - cits

13,1 €/100 kg/neto

5

 

0709 93 10

- - - kabači

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0710 40 00

- cukurkukurūza

5,1 + 9,4 €/100 kg/neto

5

 

0711 20 90

- - cits

13,1 €/100 kg/neto

5

 

0711 51 00

- - atmatenes

9,6 + 191 €/100 kg/neto eda

5

 

0711 90 30

- - - cukurkukurūza

5,1 + 9,4 €/100 kg/neto

5

 

0712 90 19

- - - cits

9,4 €/100 kg/neto

5

 

0714 10 00

- manioks

9,5 €/100 kg/neto

5

 

0714 20 90

- - cits

6,4 €/100 kg/neto

5

 

0714 30 00

- jamss (Dioscorea spp.)

9,5 €/100 kg/neto

5

 

0714 40 00

- taro (Colocasia spp.)

9,5 €/100 kg/neto

5

 

0714 50 00

- jautijas (Xanthosoma spp.)

9,5 €/100 kg/neto

5

 

0714 90 20

- - niedru maranta, saleps un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu

9,5 €/100 kg/neto

5

 

0802 11 90

- - - cits

5,6

3

 

0803 90 10

- - svaigi

176 €/1 000 kg/neto

5

 

0805 10 20

- - saldie apelsīni, svaigi

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0805 20 10

- - klementīni

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0805 20 30

- - šķirnes Monreale un sacumas

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0805 20 50

- - mandarīni un vilkingi

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0805 20 70

- - tanžerīni

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0805 20 90

- - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0805 50 10

- - citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0806 10 10

- - galda vīnogas

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0808 10 10

- - sidra āboli bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim

7,2 MIN 0,36 €/100 kg/neto

5

 

0808 10 80

- - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0808 30 10

- - vīna bumbieri bez taras no 1. augusta līdz 31. decembrim

7,2 MIN 0,36 €/100 kg/neto

5

 

0808 30 90

- - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0809 10 00

- aprikozes

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0809 21 00

- - skābie ķirši (Prunus cerasus)

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0809 29 00

- - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0809 30 10

- - nektarīni

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0809 30 90

- - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0809 40 05

- - plūmes

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

0811 10 11

- - - kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara

20,8 + 8,4 €/100 kg/neto

5

 

0811 20 11

- - - kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara

20,8 + 8,4 €/100 kg/neto

5

 

0811 90 11

- - - - tropu augļi un tropu rieksti

13 + 5,3 €/100 kg/neto

5

 

0811 90 19

- - - - cits

20,8 + 8,4 €/100 kg/neto

5

 

1001 11 00

- - sēklai

148 €/t

5

 

1001 19 00

- - cits

148 €/t

5

 

1001 91 20

- - - parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma

95 €/t

5

 

1001 91 90

- - - cits

95 €/t

5

 

1001 99 00

- - cits

95 €/t

5

 

1002 10 00

- sēklai

93 €/t

5

 

1002 90 00

- cits

93 €/t

5

 

1003 10 00

- sēklai

93 €/t

5

 

1003 90 00

- cits

93 €/t

5

 

1004 10 00

- sēklai

89 €/t

5

 

1004 90 00

- cits

89 €/t

5

 

1005 10 90

- - cits

94 €/t

5

 

1005 90 00

- cits

94 €/t

5

 

1006 10 10

- - sējai

7,7

3

 

1006 10 21

- - - - apaļgraudu

211 €/t

5

 

1006 10 23

- - - - vidējgraudu

211 €/t

5

 

1006 10 25

- - - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

211 €/t

5

 

1006 10 27

- - - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

211 €/t

5

 

1006 10 92

- - - - apaļgraudu

211 €/t

5

 

1006 10 94

- - - - vidējgraudu

211 €/t

5

 

1006 10 96

- - - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

211 €/t

5

 

1006 10 98

- - - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

211 €/t

5

 

1006 20 11

- - - apaļgraudu

65 €/t

5

 

1006 20 13

- - - vidējgraudu

65 €/t

5

 

1006 20 15

- - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

65 €/t

5

 

1006 20 17

- - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

65 €/t

5

 

1006 20 92

- - - apaļgraudu

65 €/t

5

 

1006 20 94

- - - vidējgraudu

65 €/t

5

 

1006 20 96

- - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

65 €/t

5

 

1006 20 98

- - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

65 €/t

5

 

1006 30 21

- - - - apaļgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 23

- - - - vidējgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 25

- - - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

175 €/t

5

 

1006 30 27

- - - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

175 €/t

5

 

1006 30 42

- - - - apaļgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 44

- - - - vidējgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 46

- - - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

175 €/t

5

 

1006 30 48

- - - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

175 €/t

5

 

1006 30 61

- - - - apaļgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 63

- - - - vidējgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 65

- - - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

175 €/t

5

 

1006 30 67

- - - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

175 €/t

5

 

1006 30 92

- - - - apaļgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 94

- - - - vidējgraudu

175 €/t

5

 

1006 30 96

- - - - - ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3

175 €/t

5

 

1006 30 98

- - - - - ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku

175 €/t

5

 

1006 40 00

- šķeltie rīsi

128 €/t

5

 

1007 10 90

- - cits

94 €/t

5

 

1007 90 00

- cits

94 €/t

5

 

1008 10 00

- griķi

37 €/t

5

 

1008 21 00

- - sēklai

56 €/t

5

 

1008 29 00

- - cits

56 €/t

5

 

1008 40 00

- fonio (Digitaria spp.)

37 €/t

5

 

1008 50 00

- kvinoja (Chenopodium quinoa)

37 €/t

5

 

1008 60 00

- tritikāle

93 €/t

5

 

1008 90 00

- cits cereals

37 €/t

5

 

1101 00 11

- - cieto kviešu

172 €/t

5

 

1101 00 15

- - parasto un speltas kviešu

172 €/t

5

 

1101 00 90

- labības maisījuma milti

172 €/t

5

 

1102 20 10

- - kuru tauku saturs nepārsniedz 1,5 % no svara

173 €/t

5

 

1102 20 90

- - cits

98 €/t

5

 

1102 90 10

- - miežu milti

171 €/t

5

 

1102 90 30

- - auzu milti

164 €/t

5

 

1102 90 50

- - rīsu milti

138 €/t

5

 

1102 90 70

- - rudzu milti

168 €/t

5

 

1102 90 90

- - cits

98 €/t

5

 

1103 11 10

- - - cieto kviešu

267 €/t

5

 

1103 11 90

- - - parasto kviešu un speltas kviešu

186 €/t

5

 

1103 13 10

- - - ar tauku saturu līdz 1,5 %

173 €/t

5

 

1103 13 90

- - - cits

98 €/t

5

 

1103 19 20

- - - rudzu vai miežu

171 €/t

5

 

1103 19 40

- - - auzu

164 €/t

5

 

1103 19 50

- - - rīsu

138 €/t

5

 

1103 19 90

- - - cits

98 €/t

5

 

1103 20 25

- - rudzu vai miežu

171 €/t

5

 

1103 20 30

- - auzu

164 €/t

5

 

1103 20 40

- - kukurūzas

173 €/t

5

 

1103 20 50

- - rīsu

138 €/t

5

 

1103 20 60

- - kviešu

175 €/t

5

 

1103 20 90

- - cits

98 €/t

5

 

1104 12 10

- - - placināti

93 €/t

5

 

1104 12 90

- - - pārslas

182 €/t

5

 

1104 19 10

- - - kviešu

175 €/t

5

 

1104 19 30

- - - rudzu

171 €/t

5

 

1104 19 50

- - - kukurūzas

173 €/t

5

 

1104 19 61

- - - - placināti

97 €/t

5

 

1104 19 69

- - - - pārslas

189 €/t

5

 

1104 19 91

- - - - rīsu pārslas

234 €/t

5

 

1104 19 99

- - - - cits

173 €/t

5

 

1104 22 40

- - - atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti

162 €/t

5

 

1104 22 50

- - - grūbas

145 €/t

5

 

1104 22 95

- - - cits

93 €/t

5

 

1104 23 40

- - - atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti; grūbas

152 €/t

5

 

1104 23 98

- - - cits

98 €/t

5

 

1104 29 04

- - - - atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti

150 €/t

5

 

1104 29 05

- - - - grūbas

236 €/t

5

 

1104 29 08

- - - - cits

97 €/t

5

 

1104 29 17

- - - - atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti

129 €/t

5

 

1104 29 30

- - - - grūbas

154 €/t

5

 

1104 29 51

- - - - - kviešu

99 €/t

5

 

1104 29 55

- - - - - rudzu

97 €/t

5

 

1104 29 59

- - - - - cits

98 €/t

5

 

1104 29 81

- - - - - kviešu

99 €/t

5

 

1104 29 85

- - - - - rudzu

97 €/t

5

 

1104 29 89

- - - - - cits

98 €/t

5

 

1104 30 10

- - kviešu

76 €/t

5

 

1104 30 90

- - citas labības

75 €/t

5

 

1106 10 00

- pozīcijā 0713 minēto kaltēto pākšu dārzeņu

7,7

3

 

1106 20 10

- - denaturēti

95 €/t

5

 

1106 20 90

- - cits

166 €/t

5

 

1107 10 11

- - - miltu veidā

177 €/t

5

 

1107 10 19

- - - cits

134 €/t

5

 

1107 10 91

- - - miltu veidā

173 €/t

5

 

1107 10 99

- - - cits

131 €/t

5

 

1107 20 00

- grauzdēts

152 €/t

5

 

1108 11 00

- - kviešu ciete

224 €/t

5

 

1108 12 00

- - kukurūzas ciete

166 €/t

5

 

1108 13 00

- - kartupeļu ciete

166 €/t

5

 

1108 14 00

- - manioka ciete

166 €/t

5

 

1108 19 10

- - - rīsu ciete

216 €/t

5

 

1108 19 90

- - - cits

166 €/t

5

 

1109 00 00

Kviešu lipeklis, arī kaltēts

512 €/t

5

 

1209 10 00

- cukurbiešu sēklas

8,3

3

 

1212 91 20

- - - žāvētas, arī sasmalcinātas

23 €/100 kg/neto

5

 

1212 91 80

- - - cits

6,7 €/100 kg/neto

5

 

1212 93 00

- - cukurniedres

4,6 €/100 kg/neto

5

 

1212 99 49

- - - - cits

5,8

3

 

1501 10 90

- - cits

17,2 €/100 kg/neto

5

 

1501 20 90

- - cits

17,2 €/100 kg/neto

5

 

1509 10 10

- - spīdīgā olīveļļa

122,6 €/100 kg/neto

5

 

1509 10 90

- - cits

124,5 €/100 kg/neto

5

 

1509 90 00

- cits

134,6 €/100 kg/neto

5

 

1510 00 10

- neapstrādātas eļļas

110,2 €/100 kg/neto

5

 

1510 00 90

- cits

160,3 €/100 kg/neto

5

 

1511 90 11

- - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

12,8

3

 

1511 90 19

- - - cits

10,9

3

 

1511 90 91

- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

5,1

3

 

1511 90 99

- - - cits

9

3

 

1513 21 30

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

12,8

3

 

1513 21 90

- - - - cits

6,4

3

 

1513 29 11

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

12,8

3

 

1513 29 19

- - - - cits

10,9

3

 

1513 29 30

- - - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

5,1

3

 

1513 29 50

- - - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

12,8

3

 

1513 29 90

- - - - - cits

9,6

3

 

1517 10 10

- - ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

8,3 + 28,4 €/100 kg/neto

5

 

1517 90 10

- - ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

8,3 + 28,4 €/100 kg/neto

5

 

1522 00 31

- - - ziepju pamatvielas

29,9 €/100 kg/neto

5

 

1522 00 39

- - - cits

47,8 €/100 kg/neto

5

 

1601 00 91

- - termiski neapstrādātas žāvētas vai uzziežamās desas

149,4 €/100 kg/neto

5

 

1601 00 99

- - cits

100,5 €/100 kg/neto

5

 

1602 10 00

- homogenizēti produkti

16,6

3

 

1602 20 10

- - zosu vai pīļu aknām

10,2

3

 

1602 20 90

- - cits

16

3

 

1602 31 11

- - - - tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas

102,4 €/100 kg/neto

3

 

1602 31 19

- - - - cits

102,4 €/100 kg/neto

3

 

1602 31 80

- - - cits

102,4 €/100 kg/neto

3

 

1602 32 11

- - - - termiski neapstrādāti

86,7 €/100 kg/neto

3

 

1602 32 19

- - - - cits

102,4 €/100 kg/neto

3

 

1602 32 30

- - - ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 25 % no svara vai vairāk, bet mazāk par 57 %

10,9

3

 

1602 32 90

- - - cits

10,9

3

 

1602 39 21

- - - - termiski neapstrādāti

86,7 €/100 kg/neto

3

 

1602 39 29

- - - - cits

10,9

3

 

1602 39 85

- - - cits

10,9

3

 

1602 41 10

- - - mājas cūku

156,8 €/100 kg/neto

5

 

1602 42 10

- - - mājas cūku

129,3 €/100 kg/neto

5

 

1602 49 11

- - - - - garie muguras gabali (izņemot kakla gabalus) un to izcirtņi, ieskaitot muguras gabalu vai šķiņķa maisījumus

156,8 €/100 kg/neto

5

 

1602 49 13

- - - - - kakla gabali un to izcirtņi, ieskaitot kakla un pleča gabalu maisījumus

129,3 €/100 kg/neto

5

 

1602 49 15

- - - - - citādi maisījumi, kas satur šķiņķi (gurnus), pleci, muguras gabalus vai kakla gabalus un to izcirtņus

129,3 €/100 kg/neto

5

 

1602 49 19

- - - - - cits

85,7 €/100 kg/neto

5

 

1602 49 30

- - - - kas satur 40 % vai vairāk, bet mazāk par 80 % jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus

75 €/100 kg/neto

5

 

1602 49 50

- - - - kas satur mazāk par 40 % jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus

54,3 €/100 kg/neto

5

 

1602 50 10

- - termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi

303,4 €/100 kg/neto

5

 

1602 90 51

- - - - kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus

85,7 €/100 kg/neto

5

 

1602 90 61

- - - - - - termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi

303,4 €/100 kg/neto

5

 

1604 11 00

- - laši

5,5

5

 

1604 12 10

- - - filejas, jēlas, apviļātas tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apceptas eļļā, sasaldētas

15

5

 

1604 12 91

- - - - hermētiskā tarā

20

5

 

1604 12 99

- - - - cits

20

5

 

1604 13 11

- - - - olīveļļā

12,5

5

 

1604 13 19

- - - - cits

12,5

5

 

1604 13 90

- - - cits

12,5

5

 

1604 14 11

- - - - augu eļļā

24

X

 

1604 14 16

- - - - - filejas, t. s. “pusliemeņi”

24

X

 

1604 14 18

- - - - - cits

24

X

 

1604 14 90

- - - pelamīdas (Sarda spp.)

25

X

 

1604 15 11

- - - - fileja

25

5

 

1604 15 19

- - - - cits

25

5

 

1604 15 90

- - - dienvidjūru makreles (Scomber australasicus)

20

5

 

1604 16 00

- - anšovi

25

5

 

1604 17 00

- - zuši

20

5

 

1604 19 10

- - - lašu dzimtas zivis, izņemot lašus

7

5

 

1604 19 31

- - - - filejas, t. s. “pusliemeņi”

24

5

 

1604 19 39

- - - - cits

24

5

 

1604 19 50

- - - parastās pelamīdas (Orcynopsis unicolor)

12,5

5

 

1604 19 91

- - - - filejas, jēlas, apviļātas tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apceptas eļļā, sasaldētas

7,5

5

 

1604 19 92

- - - - - mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus)

20

5

 

1604 19 93

- - - - - saidas (Pollachius virens)

20

5

 

1604 19 94

- - - - - merlūzas un heki (Merluccius spp., Urophycis spp.)

20

5

 

1604 19 95

- - - - - mintaji (Theragra chalcogramma) un pollaki (Pollachius pollachius)

20

5

 

1604 19 97

- - - - - cits

20

5

 

1604 20 05

- - izstrādājumi no surimi

20

X

 

1604 20 10

- - - no lašiem

5,5

5

 

1604 20 70

- - - no tunzivīm, svītrainajām tunzivīm vai citām mazajām tunzivīm (Euthynnus)

24

X

 

1604 31 00

- - kaviārs

20

5

 

1604 32 00

- - kaviāra aizstājēji

20

5

 

1605 40 00

- citu vēžveidīgo

20

5

 

1701 12 10

- - - rafinēšanai

33,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 12 90

- - - cits

41,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 13 10

- - - rafinēšanai

33,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 13 90

- - - cits

41,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 14 10

- - - rafinēšanai

33,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 14 90

- - - cits

41,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 91 00

- - ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām

41,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 99 10

- - - baltais cukurs

41,9 €/100 kg/neto

5

 

1701 99 90

- - - cits

41,9 €/100 kg/neto

5

 

1702 11 00

- - kas satur 99 % no svara vai vairāk laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā

14 €/100 kg/neto

5

 

1702 19 00

- - cits

14 €/100 kg/neto

5

 

1702 20 10

- - aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā

0,4 €/100 kg/neto (par 1 % saharozes svara)

5

 

1702 30 10

- - izoglikoze

EUR 50,7 /100 kg/neto

5

 

1702 30 50

- - - balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti

26,8 €/100 kg/neto

5

 

1702 30 90

- - - cits

20 €/100 kg/neto

5

 

1702 40 10

- - izoglikoze

50,7 €/100 kg/neto mas

5

 

1702 40 90

- - cits

20 €/100 kg/neto

5

 

1702 50 00

- ķīmiski tīra fruktoze

16 + 50,7 €/100 kg/neto mas

X

 

1702 60 10

- - izoglikoze

50,7 €/100 kg/neto mas

5

 

1702 60 80

- - inulīna sīrups

0,4 €/100 kg/neto (par 1 % saharozes svara)

5

 

1702 60 95

- - cits

0,4 €/100 kg/neto (par 1 % saharozes svara)

5

 

1702 90 30

- - izoglikoze

50,7 €/100 kg/neto mas

5

 

1702 90 50

- - maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups

20 €/100 kg/neto

5

 

1702 90 71

- - - ar saharozes saturu sausnā 50 % no svara vai vairāk

0,4 €/100 kg/neto (par 1 % saharozes svara)

5

 

1702 90 75

- - - - pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti

27,7 €/100 kg/neto

5

 

1702 90 79

- - - - cits

19,2 €/100 kg/neto

5

 

1702 90 80

- - inulīna sīrups

0,4 €/100 kg/neto (par 1 % saharozes svara)

5

 

1702 90 95

- - cits

0,4 €/100 kg/neto (par 1 % saharozes svara)

5

 

1704 10 10

- - kurā ir mazāk nekā 60 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

6,2 + 27,1 €/100 kg/neto MAX 17,9

5

 

1704 10 90

- - kas satur vismaz 60 % no svara vai vairāk saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

6,3 + 30,9 €/100 kg/neto MAX 18,2

5

 

1704 90 10

- - lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām

13,4

5

 

1704 90 30

- - baltā šokolāde

9,1 + 45,1 €/100 kg/neto MAX 18,9 + 16,5 €/100 kg/neto

5

 

1704 90 51

- - - konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā ar tīro svaru 1 kg vai vairāk

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 55

- - - pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 61

- - - apcukurotie izstrādājumi

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 65

- - - - konditorejas izstrādājumi gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 71

- - - - karameles ar pildījumu vai bez tā

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 75

- - - - īrisi, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 81

- - - - - presētas tabletes

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1704 90 99

- - - - - cits

9 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

X

 

1803 10 00

- neattaukota

9,6

5

 

1803 20 00

- pilnīgi vai daļēji attaukota

9,6

5

 

1804 00 00

Kakao sviests, tauki un eļļa

7,7

5

 

1805 00 00

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

8

5

 

1806 10 15

- - kas nesatur saharozi vai satur mazāk par 5 % saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

8

5

 

1806 10 20

- - kas satur 5 % vai vairāk, bet mazāk par 65 % saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

8 + 25,2 €/100 kg/neto

5

 

1806 10 30

- - kas satur 65 % vai vairāk, bet mazāk par 80 % saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

8 + 31,4 €/100 kg/neto

3

 

1806 10 90

- - kas satur 80 % no svara vai vairāk saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze

8 + 41,9 €/100 kg/neto

3

 

1806 20 10

- - kas satur 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta vai satur 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 20 30

- - kas satur 25 % vai vairāk, bet mazāk par 31 % kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 20 50

- - - ar kakao sviesta saturu 18 % no svara vai vairāk

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 20 70

- - - šokolādes piena skaidiņas

15,4 + EA

5

 

1806 20 80

- - - aromatizēta šokolādes glazūra

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 20 95

- - - cits

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 31 00

- - ar pildījumu

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 32 10

- - - ar graudaugu produktu, augļu vai riekstu piedevu

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 32 90

- - - cits

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 11

- - - - ar pievienotu alkoholu

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 19

- - - - cits

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 31

- - - - ar pildījumu

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 39

- - - - bez pildījuma

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 50

- - cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 60

- - uz maizes ziežami produkti ar kakao piedevu

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 70

- - izstrādājumi ar kakao piedevu, kas paredzēti dzērienu ražošanai

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1806 90 90

- - cits

8,3 + EA MAX 18,7 + AD S/Z

5

 

1901 10 00

- pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

7,6 + EA

5

 

1901 20 00

- maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

7,6 + EA

3

 

1901 90 11

- - - ar sausā ekstrakta daudzumu 90 % no svara vai vairāk

5,1 + 18 €/100 kg/neto

3

 

1901 90 19

- - - cits

5,1 + 14,7 €/100 kg/neto

3

 

1901 90 91

- - - kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk par 1,5 % piena taukus, 5 % saharozi (ieskaitot invertcukuru) vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti, izņemot pārtikas izstrādājumus pulvera veidā, kas iegūti no pozīciju 0401 –0404 precēm

12,8

3

 

1901 90 99

- - - cits

7,6 + EA

5

 

1902 11 00

- - ar olu piedevu

7,7 + 24,6 €/100 kg/neto

5

 

1902 19 10

- - - bez kviešu miltu vai rupja maluma miltu piedevas

7,7 + 24,6 €/100 kg/neto

3

 

1902 19 90

- - - cits

7,7 + 21,1 €/100 kg/neto

3

 

1902 20 10

- - kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku

8,5

3

 

1902 20 30

- - kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus

54,3 €/100 kg/neto

3

 

1902 20 91

- - - termiski apstrādāti

8,3 + 6,1 €/100 kg/neto

3

 

1902 20 99

- - - cits

8,3 + 17,1 €/100 kg/neto

3

 

1902 30 10

- - žāvēti

6,4 + 24,6 €/100 kg/neto

3

 

1902 30 90

- - cits

6,4 + 9,7 €/100 kg/neto

3

 

1902 40 10

- - nesagatavots

7,7 + 24,6 €/100 kg/neto

5

 

1902 40 90

- - cits

6,4 + 9,7 €/100 kg/neto

5

 

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

6,4 + 15,1 €/100 kg/neto

5

 

1904 10 10

- - no kukurūzas

3,8 + 20 €/100 kg/neto

5

 

1904 10 30

- - no rīsiem

5,1 + 46 €/100 kg/neto

5

 

1904 10 90

- - cits

5,1 + 33,6 €/100 kg/neto

5

 

1904 20 10

- - samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes

9 + EA

5

 

1904 20 91

- - - no kukurūzas

3,8 + 20 €/100 kg/neto

5

 

1904 20 95

- - - no rīsiem

5,1 + 46 €/100 kg/neto

5

 

1904 20 99

- - - cits

5,1 + 33,6 €/100 kg/neto

5

 

1904 30 00

- bulguri

8,3 + 25,7 €/100 kg/neto

5

 

1904 90 10

- - no rīsiem

8,3 + 46 €/100 kg/neto

5

 

1904 90 80

- - cits

8,3 + 25,7 €/100 kg/neto

5

 

1905 10 00

- sausmaizītes

5,8 + 13 €/100 kg/neto

5

 

1905 20 10

- - kas satur mazāk nekā 30 % no svara saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

9,4 + 18,3 €/100 kg/neto

5

 

1905 20 30

- - kas satur 30 % vai vairāk, bet mazāk kā 50 % no svara saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

9,8 + 24,6 €/100 kg/neto

5

 

1905 20 90

- - kas satur 50 % vai vairāk no svara saharozi (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

10,1 + 31,4 €/100 kg/neto

5

 

1905 31 11

- - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 85 g

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 31 19

- - - - cits

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 31 30

- - - - ar piena tauku saturu 8 % vai vairāk

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 31 91

- - - - - sviestmaižu cepumi

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 31 99

- - - - - cits

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 32 05

- - - kuru ūdens saturs pārsniedz 10 % no svara

9 + EA MAX 20,7 + AD F/M

5

 

1905 32 11

- - - - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 85 g

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 32 19

- - - - - cits

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 32 91

- - - - - sālītas, ar pildījumu vai bez pildījuma

9 + EA MAX 20,7 + AD F/M

5

 

1905 32 99

- - - - - cits

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

5

 

1905 40 10

- - sausiņi

9,7 + EA

5

 

1905 40 90

- - cits

9,7 + EA

5

 

1905 90 10

- - macas

3,8 + 15,9 €/100 kg/neto

3

 

1905 90 20

- - dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi

4,5 + 60,5 €/100 kg/neto

3

 

1905 90 30

- - - maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā arī nepārsniedz 5 %

9,7 + EA

3

 

1905 90 45

- - - cepumi

9 + EA MAX 20,7 + AD F/M

3

 

1905 90 55

- - - presēti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti

9 + EA MAX 20,7 + AD F/M

3

 

1905 90 60

- - - - ar saldinātāju piedevu

9 + EA MAX 24,2 + AD S/Z

3

 

1905 90 90

- - - - cits

9 + EA MAX 20,7 + AD F/M

3

 

2001 90 30

- - cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

5,1 + 9,4 €/100 kg/neto

X

 

2001 90 40

- - jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

8,3 + 3,8 €/100 kg/neto

5

 

2003 10 20

- - konservētas īslaicīgai uzglabāšanai, pilnīgi termiski apstrādātas

18,4 + 191 €/100 kg/neto eda

5

 

2003 10 30

- - cits

18,4 + 222 €/100 kg/neto eda

5

 

2004 90 10

- - cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

5,1 + 9,4 €/100 kg/neto

X

 

2005 80 00

- cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

5,1 + 9,4 €/100 kg/neto

X

 

2006 00 31

- - - ķirši

20 + 23,9 €/100 kg/neto

5

 

2006 00 35

- - - tropu augļi un tropu rieksti

12,5 + 15 €/100 kg/neto

5

 

2006 00 38

- - - cits

20 + 23,9 €/100 kg/neto

5

 

2007 10 10

- - kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara

24 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2007 91 10

- - - kuru cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

20 + 23 €/100 kg/neto

5

 

2007 91 30

- - - ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara

20 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2007 99 20

- - - - ēdamo kastaņu biezenis un pasta

24 + 19,7 €/100 kg/neto

5

 

2007 99 31

- - - - - ķiršu

24 + 23 €/100 kg/neto

5

 

2007 99 33

- - - - - zemeņu

24 + 23 €/100 kg/neto

5

 

2007 99 35

- - - - - aveņu

24 + 23 €/100 kg/neto

5

 

2007 99 39

- - - - - cits

24 + 23 €/100 kg/neto

5

 

2007 99 50

- - - ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara

24 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 20 11

- - - - kuru cukura saturs pārsniedz 17 % no svara

25,6 + 2,5 €/100 kg/neto

5

 

2008 20 31

- - - - kuru cukura saturs pārsniedz 19 % no svara

25,6 + 2,5 €/100 kg/neto

5

 

2008 30 19

- - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 40 19

- - - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 40 31

- - - - kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 50 19

- - - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 50 51

- - - - kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 60 19

- - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 70 19

- - - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 70 51

- - - - kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 80 19

- - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 93 19

- - - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 93 99

- - - - bez cukura piedevas

18,4

3

 

2008 97 16

- - - - - - no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)

16 + 2,6 €/100 kg/neto

5

 

2008 97 18

- - - - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 97 32

- - - - - - no tropu augļiem (ieskaitot maisījumus, kuros tropu riekstu un tropu augļu saturs ir 50 % vai vairāk)

15

3

 

2008 99 21

- - - - - kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara

25,6 + 3,8 €/100 kg/neto

5

 

2008 99 31

- - - - - - - tropu augļi

16 + 2,6 €/100 kg/neto

5

 

2008 99 34

- - - - - - - cits

25,6 + 4,2 €/100 kg/neto

5

 

2008 99 85

- - - - - kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)

5,1 + 9,4 €/100 kg/neto

X

 

2008 99 91

- - - - - jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

8,3 + 3,8 €/100 kg/neto

5

 

2008 99 99

- - - - - cits

18,4

3

 

2009 11 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 11 91

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un cukura piedeva pārsniedz 30 % no svara

15,2 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 19 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 19 91

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un cukura piedeva pārsniedz 30 % no svara

15,2 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 29 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 29 91

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un cukura piedeva pārsniedz 30 % no svara

12 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 39 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 39 51

- - - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

14,4 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 39 91

- - - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

14,4 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 49 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 49 91

- - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

15,2 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 61 10

- - - kuras vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2009 61 90

- - - kuras vērtība nepārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara

22,4 + 27 €/hl

5

 

2009 69 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara

40 + 121 €/hl + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 69 19

- - - - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2009 69 51

- - - - - koncentrēta

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2009 69 59

- - - - - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2009 69 71

- - - - - - koncentrēta

22,4 + 131 €/hl + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 69 79

- - - - - - cits

22,4 + 27 €/hl + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 69 90

- - - - - cits

22,4 + 27 €/hl

5

 

2009 79 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara

30 + 18,4 €/100 kg/neto

5

 

2009 79 91

- - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

18 + 19,3 €/100 kg/neto

5

 

2009 81 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 81 51

- - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

16,8 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 89 11

- - - - - kuras vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 89 34

- - - - - - tropu augļu sulas

21 + 12,9 €/100 kg/neto

5

 

2009 89 35

- - - - - - cits

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 89 61

- - - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

19,2 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 89 85

- - - - - - - tropu augļu sulas

10,5 + 12,9 €/100 kg/neto

5

 

2009 89 86

- - - - - - - cits

16,8 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 90 11

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 90 21

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara

33,6 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 90 31

- - - - kuras vērtība nepārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara, un cukura piedeva pārsniedz 30 % no svara

20 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 90 71

- - - - - - kurai pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara

15,2 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2009 90 92

- - - - - - - tropu augļu sulu maisījumi

10,5 + 12,9 €/100 kg/neto

5

 

2009 90 94

- - - - - - - cits

16,8 + 20,6 €/100 kg/neto

5

 

2101 11 00

- - ekstrakti, esences un koncentrāti

9

3

 

2101 12 92

- - - izstrādājumi uz šādu kafijas ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes

11,5

3

 

2101 12 98

- - - cits

9 + EA

3

 

2101 20 98

- - - cits

6,5 + EA

3

 

2101 30 19

- - - cits

5,1 + 12,7 €/100 kg/neto

5

 

2101 30 99

- - - cits

10,8 + 22,7 €/100 kg/neto

5

 

2102 10 10

- - kultūrraugs

10,9

5

 

2102 10 31

- - - žāvēts

12 + 49,2 €/100 kg/neto

5

 

2102 10 39

- - - cits

12 + 14,5 €/100 kg/neto

5

 

2102 10 90

- - cits

14,7

5

 

2102 20 11

- - - tablešu, kubiņu vai tamlīdzīgā veidā vai tiešajā iepakojumā ar tīro svaru līdz 1 kg

8,3

5

 

2102 20 19

- - - cits

5,1

5

 

2102 30 00

- gatavi cepamie pulveri

6,1

5

 

2103 10 00

- sojas mērce

7,7

3

 

2103 20 00

- tomātu kečups un citādas tomātu mērces

10,2

5

 

2103 30 90

- - gatavas sinepes

9

5

 

2103 90 90

- - cits

7,7

3

 

2104 10 00

- gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

11,5

3

 

2104 20 00

- homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

14,1

5

 

2105 00 10

- kurā nav piena tauku vai šādu tauku ir mazāk par 3 % no svara

8,6 + 20,2 €/100 kg/neto MAX 19,4 + 9,4 €/100 kg/neto

5

 

2105 00 91

- - 3 % vai vairāk, bet mazāk par 7 % no svara

8 + 38,5 €/100 kg/neto MAX 18,1 + 7 €/100 kg/neto

5

 

2105 00 99

- - 7 % vai vairāk

7,9 + 54 €/100 kg/neto MAX 17,8 + 6,9 €/100 kg/neto

5

 

2106 10 20

- - kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

12,8

5

 

2106 10 80

- - cits

EA

5

 

2106 90 20

- - salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā

17,3 MIN 1 €/tilp. %/hl

3

 

2106 90 30

- - - izoglikozes sīrupi

42,7 €/100 kg/neto mas

3

 

2106 90 51

- - - - laktozes sīrups

14 €/100 kg/neto

3

 

2106 90 55

- - - - glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups

20 €/100 kg/neto

3

 

2106 90 59

- - - - cits

0,4 €/100 kg/neto

3

 

2106 90 98

- - - cits

9 + EA

3

 

2202 90 91

- - - mazāk par 0,2 %

6,4 + 13,7 €/100 kg/neto

5

 

2202 90 95

- - - 0,2 % vai vairāk, bet mazāk par 2 %

5,5 + 12,1 €/100 kg/neto

5

 

2202 90 99

- - - 2 % vai vairāk

5,4 + 21,2 €/100 kg/neto

5

 

2204 30 92

- - - - koncentrēta

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2204 30 94

- - - - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2204 30 96

- - - - koncentrēta

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2204 30 98

- - - - cits

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

5

Sk. 2. pielikuma A daļas 2. papildinājuma 4. punktu

2207 10 00

- nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk

19,2 €/hl

5

 

2207 20 00

- etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

10,2 €/hl

5

 

2208 40 11

- - - rums, kura sastāvā gaistošu vielu, izņemot etilspirtu vai metilspirtu, nav mazāk par 225 g vienā hektolitrā tīra spirta (ar 10 % pielaidi)

0,6 €/tilp. %/hl + 3,2 €/hl

5

 

2208 40 39

- - - - cits

0,6 €/tilp. %/hl + 3,2 €/hl

5

 

2208 40 51

- - - rums, kura sastāvā gaistošu vielu, izņemot etilspirtu vai metilspirtu, nav mazāk par 225 g vienā hektolitrā tīra spirta (ar 10 % pielaidi)

0,6 €/tilp. %/hl

5

 

2208 40 99

- - - - cits

0,6 €/tilp. %/hl

5

 

2208 90 91

- - - 2 litri vai mazāk

1 €/tilp. %/hl + 6,4 €/hl

5

 

2208 90 99

- - - vairāk par 2 l

1 €/tilp. %/hl

5

 

2302 10 10

- - kuru cietes saturs nepārsniedz 35 % no svara

44 €/t

5

 

2302 10 90

- - cits

89 €/t

5

 

2302 30 10

- - ar cietes saturu ne vairāk par 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā ir 1,5 % no svara vai vairāk

44 €/t

5

 

2302 30 90

- - cits

89 €/t

5

 

2302 40 02

- - - kuru cietes saturs nepārsniedz 35 % no svara

44 €/t

5

 

2302 40 08

- - - cits

89 €/t

5

 

2302 40 10

- - - ar cietes saturu ne vairāk par 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā ir 1,5 % no svara vai vairāk

44 €/t

5

 

2302 40 90

- - - cits

89 €/t

5

 

2303 10 11

- - - vairāk par 40 % no svara

320 €/t

5

 

2306 90 19

- - - - ar olīveļļas saturu vairāk par 3 % no svara

48 €/t

5

 

2307 00 19

- - cits

1,62 €/kg/kop. spirt.

5

 

2308 00 19

- - cits

1,62 €/kg/kop. spirt.

5

 

2309 10 13

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara

498 €/t

5

 

2309 10 15

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 %, bet nepārsniedz 75 % no svara

730 €/t

5

 

2309 10 19

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 75 % no svara

948 €/t

5

 

2309 10 33

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara

530 €/t

5

 

2309 10 39

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara

888 €/t

5

 

2309 10 51

- - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara

102 €/t

5

 

2309 10 53

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara

577 €/t

5

 

2309 10 59

- - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara

730 €/t

5

 

2309 10 70

- - - kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, bet satur piena produktus

948 €/t

5

 

2309 90 31

- - - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara

23 €/t

5

 

2309 90 33

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara

498 €/t

5

 

2309 90 35

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 %, bet nepārsniedz 75 % no svara

730 €/t

5

 

2309 90 39

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 75 % no svara

948 €/t

5

 

2309 90 41

- - - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara

55 €/t

5

 

2309 90 43

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara

530 €/t

5

 

2309 90 49

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara

888 €/t

5

 

2309 90 51

- - - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara

102 €/t

5

 

2309 90 53

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara

577 €/t

5

 

2309 90 59

- - - - - - kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara

730 €/t

5

 

2309 90 70

- - - - kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu un maltodekstrīna sīrupu, bet satur piena produktus

948 €/t

5

 

2401 10 35

- - ēnā kaltēta gaišā tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 10 60

- - saulē kaltēta austrumu tipa tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 10 70

- - ēnā kaltēta tumšā tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 10 85

- - dūmos kaltēta tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 10 95

- - cits

10 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 20 35

- - ēnā kaltēta gaišā tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 20 60

- - saulē kaltēta austrumu tipa tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 20 70

- - ēnā kaltēta tumšā tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 20 85

- - dūmos kaltēta tabaka

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 20 95

- - cits

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2401 30 00

- tabakas atkritumi

11,2 MIN 22 € MAX 56 €/100 kg/neto

5

 

2402 10 00

- cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

26

5

 

2402 20 10

- - ar krustnagliņām

10

5

 

2402 20 90

- - cits

57,6

5

 

2402 90 00

- cits

57,6

5

 

2403 11 00

- - ūdenspīpes tabaka, kas minētas šīs nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām

74,9

5

 

2403 19 10

- - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 500 g

74,9

5

 

2403 19 90

- - - cits

74,9

5

 

2403 91 00

- - “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka

16,6

5

 

2403 99 10

- - - košļājamā tabaka un šņaucamā tabaka

41,6

5

 

2403 99 90

- - - cits

16,6

5

 

2905 32 00

- - propilēnglikols (propān-1,2 -diols)

5,5

3

 

2905 43 00

- - mannīts

9,6 + 125,8 €/100 kg/neto

5

 

2905 44 11

- - - - kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir 2 % no kopējās masas vai mazāk D-mannīta

7,7 + 16,1 €/100 kg/neto

5

 

2905 44 19

- - - - cits

9 + 37,8 €/100 kg/neto

5

 

2905 44 91

- - - - kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir 2 % no kopējās masas vai mazāk D-mannīta

7,7 + 23 €/100 kg/neto

5

 

2905 44 99

- - - - cits

9 + 53,7 €/100 kg/neto

5

 

2917 36 00

- - tereftalskābe un tās sāļi

6,5

3

 

2917 39 95

- - - cits

6,5

3

 

2922 49 85

- - - cits

6,5

3

 

2922 50 00

- aminospirtu fenoli, aminoskābju fenoli un citādi aminosavienojumi ar skābekļa funkcionālajām grupām

6,5

5

 

2930 50 00

- kaptafols (ISO) un metamidofoss (ISO)

6,5

3

 

2930 90 99

- - cits

6,5

5

 

2932 19 00

- - cits

6,5

3

 

2933 29 90

- - - cits

6,5

3

 

2933 39 99

- - - cits

6,5

3

 

2933 79 00

- - citādi laktāmi

6,5

3

 

2934 99 90

- - - cits

6,5

3

 

3302 10 10

- - - - ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %

17,3 MIN 1 €/tilp. %/hl

5

 

3302 10 21

- - - - - kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

12,8

5

 

3302 10 29

- - - - - cits

9 + EA

5

 

3502 11 90

- - - cits

123,5 €/100 kg/neto

5

 

3502 19 90

- - - cits

16,7 €/100 kg/neto

5

 

3502 20 91

- - - žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)

123,5 €/100 kg/neto

5

 

3502 20 99

- - - cits

16,7 €/100 kg/neto

5

 

3505 10 10

- - dekstrīni

9 + 17,7 €/100 kg/neto

5

 

3505 10 90

- - - cits

9 + 17,7 €/100 kg/neto

5

 

3505 20 10

- - kas satur mazāk par 25 % no kopējās masas cieti, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes

8,3 + 4,5 €/100 kg/neto MAX 11,5

5

 

3505 20 30

- - kas satur 25 % vai vairāk, bet mazāk par 55 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes

8,3 + 8,9 €/100 kg/neto MAX 11,5

5

 

3505 20 50

- - kas satur 55 % vai vairāk, bet mazāk par 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes

8,3 + 14,2 €/100 kg/neto MAX 11,5

5

 

3505 20 90

- - kas satur 80 % no kopējās masas vai vairāk cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes

8,3 + 17,7 €/100 kg/neto MAX 11,5

5

 

3603 00 90

- cits

6,5

3

 

3809 10 10

- - kuros šādu vielu saturs nepārsniedz 55 % no kopējās masas

8,3 + 8,9 €/100 kg/neto MAX 12,8

5

 

3809 10 30

- - kuros šādu vielu saturs ir 55 % vai vairāk, bet nepārsniedz 70 % no kopējās masas

8,3 + 12,4 €/100 kg/neto MAX 12,8

5

 

3809 10 50

- - kuros šādu vielu saturs ir 70 % vai vairāk, bet nepārsniedz 83 % no kopējās masas

8,3 + 15,1 €/100 kg/neto MAX 12,8

5

 

3809 10 90

- - kuros šādu vielu saturs ir 83 % no kopējās masas vai vairāk

8,3 + 17,7 €/100 kg/neto MAX 12,8

5

 

3824 60 11

- - - kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir 2 % no kopējās masas vai mazāk D-mannīta

7,7 + 16,1 €/100 kg/neto

5

 

3824 60 19

- - - cits

9 + 37,8 €/100 kg/neto

5

 

3824 60 91

- - - kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir 2 % no kopējās masas vai mazāk D-mannīta

7,7 + 23 €/100 kg/neto

5

 

3824 60 99

- - - cits

9 + 53,7 €/100 kg/neto

5

 

3902 90 90

- - cits

6,5

3

 

3906 10 00

- poli(metilmetakrilāts)

6,5

3

 

3906 90 90

- - cits

6,5

3

 

3907 10 00

- poliacetāli

6,5

3

 

3907 20 20

- - - cits

6,5

3

 

3907 20 99

- - - cits

6,5

3

 

3907 30 00

- epoksīdsveķi

6,5

3

 

3907 40 00

- polikarbonāti

6,5

3

 

3907 60 20

- - ar viskozitāti 78 ml/g vai lielāku

6,5

5

 

3913 90 00

- cits

6,5

5

 

4010 11 00

- - stiegrotas tikai ar metālu

6,5

5

 

4010 12 00

- - stiegrotas tikai ar tekstilmateriāliem

6,5

5

 

4010 19 00

- - cits

6,5

5

 

4010 31 00

- - bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), ar V veida rievojumu, kuru apkārtmērs pārsniedz 60 cm, bet nepārsniedz 180 cm

6,5

5

 

4010 32 00

- - bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), kurām nav V veida rievojuma un kuru apkārtmērs pārsniedz 60 cm, bet nepārsniedz 180 cm

6,5

5

 

4010 33 00

- - bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), ar V veida rievojumu, kuru apkārtmērs pārsniedz 180 cm, bet nepārsniedz 240 cm

6,5

5

 

4010 34 00

- - bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), kurām nav V veida rievojuma un kuru apkārtmērs pārsniedz 180 cm, bet nepārsniedz 240 cm

6,5

5

 

4010 35 00

- - bezgalu sinhronās siksnas, kuru apkārtmērs pārsniedz 60 cm, bet nepārsniedz 150 cm

6,5

5

 

4010 36 00

- - bezgalu sinhronās siksnas, kuru apkārtmērs pārsniedz 150 cm, bet nepārsniedz 198 cm

6,5

5

 

4010 39 00

- - cits

6,5

5

 

4104 11 90

- - - - cits

5,5

3

 

4104 19 90

- - - - cits

5,5

3

 

4104 41 19

- - - - cits

6,5

3

 

4104 41 51

- - - - - veselas ādas, kuru vienas vienības virsma pārsniedz 28 kvadrātpēdas (2,6 m2)

6,5

3

 

4104 41 59

- - - - - cits

6,5

3

 

4104 41 90

- - - - cits

5,5

3

 

4104 49 19

- - - - cits

6,5

3

 

4104 49 51

- - - - - veselas ādas, kuru vienas vienības virsma pārsniedz 28 kvadrātpēdas (2,6 m2)

6,5

3

 

4104 49 59

- - - - - cits

6,5

3

 

4104 49 90

- - - - cits

5,5

3

 

4107 11 11

- - - - hromāda

6,5

3

 

4107 11 19

- - - - cits

6,5

3

 

4107 11 90

- - - cits

6,5

3

 

4107 12 11

- - - - hromāda

6,5

3

 

4107 12 19

- - - - cits

6,5

3

 

4107 12 91

- - - - vēršāda

5,5

3

 

4107 12 99

- - - - zirgāda

6,5

3

 

4107 19 10

- - - vēršāda, kuras vienas vienības virsmas laukums nepārsniedz 28 kvadrātpēdas (2,6 m2)

6,5

3

 

4107 19 90

- - - cits

6,5

3

 

4107 91 10

- - - zoļāda

6,5

3

 

4107 91 90

- - - cits

6,5

3

 

4107 99 10

- - - vēršāda

6,5

3

 

4107 99 90

- - - zirgāda

6,5

3

 

4202 12 11

- - - - diplomātportfeļi, portfeļi, skolassomas un tamlīdzīgi izstrādājumi

9,7

5

 

4202 12 19

- - - - cits

9,7

5

 

4202 12 50

- - - no veidnētas plastmasas

5,2

3

 

4202 19 10

- - - alumīnija

5,7

3

 

4202 92 11

- - - - ceļasomas, kosmētikas somiņas, mugursomas un sporta somas

9,7

3

 

4202 92 15

- - - - mūzikas instrumentu futrāļi

6,7

3

 

4202 92 19

- - - - cits

9,7

3

 

4203 21 00

- - īpaši paredzēti sportam

9

5

 

4203 29 90

- - - cits

7

5

 

4411 12 90

- - - cits

7

5

 

4411 14 90

- - - cits

7

3

 

4411 92 10

- - - mehāniski neapstrādātas vai nepārklātu virsmu

7

5

 

4411 92 90

- - - cits

7

5

 

4412 10 00

- no bambusa

10

5

 

4412 31 10

- - - Āfrikas mahagons, baltais lauans, Brazīlijas palisandrs, gaišsarkanais meranti, limba, mahagons (Swietenia spp.), obeče, okoume, Paras palisandrs, Rio palisandrs, sapele, sipo, tumšsarkanais meranti, virola

10

5

 

4412 31 90

- - - cits

7

3

 

4412 32 10

- - - alkšņa, apses, austrumu platānas, bērza, dižskābarža, dzeltenās apses, gobas, kastaŗas, kārijas, ķirša, kļavas, liepas, oša, ozola, riekstkoka, robīnijas, skābarža vai zirgkastaņas

7

3

 

4412 32 90

- - - cits

7

3

 

4412 94 10

- - - ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes

10

5

 

4412 99 40

- - - - - alkšņa, apses, austrumu platānas, bērza, dižskābarža, dzeltenās apses, gobas, kastaŗas, kārijas, ķirša, kļavas, liepas, oša, ozola, riekstkoka, robīnijas, skābarža vai zirgkastaņas

10

5

 

4412 99 50

- - - - - cits

10

5

 

4412 99 85

- - - - cits

10

5

 

5007 20 11

- - - nebalināti, attīrīti vai balināti

6,9

3

 

5007 20 19

- - - cits

6,9

3

 

5007 20 39

- - - - cits

7,5

3

 

5007 20 41

- - - ažūraudumi (ažūrpinumi)

7,2

3

 

5007 20 59

- - - - krāsoti

7,2

3

 

5007 20 69

- - - - - cits

7,2

3

 

5007 20 71

- - - - apdrukāti

7,2

3

 

5007 90 10

- - nebalināti, attīrīti vai balināti

6,9

3

 

5007 90 30

- - krāsoti

6,9

3

 

5007 90 50

- - no dažādu krāsu dzijām

6,9

3

 

5007 90 90

- - apdrukāti

6,9

3

 

5111 11 00

- - ar virsmas blīvumu ne vairāk kā 300 g/m2

8

3

 

5112 20 00

- pārējie, sajaukumā galvenokārt vai tikai ar ķīmiskajiem pavedieniem

8

3

 

5208 11 90

- - - cits

8

3

 

5208 12 16

- - - - nepārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 12 19

- - - - pārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 12 96

- - - - nepārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 12 99

- - - - pārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 13 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5208 19 00

- - citādi audumi

8

3

 

5208 22 16

- - - - nepārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 22 96

- - - - nepārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 32 16

- - - - nepārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 32 19

- - - - pārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 32 96

- - - - nepārsniedz 165 cm

8

3

 

5208 33 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5208 42 00

- - audekla pinuma, ar virsmas blīvumu vairāk nekā 100 g/m2

8

3

 

5208 43 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5208 49 00

- - citādi audumi

8

3

 

5208 52 00

- - audekla pinuma, ar virsmas blīvumu vairāk nekā 100 g/m2

8

3

 

5208 59 90

- - - cits

8

3

 

5209 11 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5209 19 00

- - citādi audumi

8

3

 

5209 21 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5209 31 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5209 32 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5209 41 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5209 43 00

- - citādi 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža, audumi

8

3

 

5209 52 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5209 59 00

- - citādi audumi

8

3

 

5210 11 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5210 19 00

- - citādi audumi

8

3

 

5210 21 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5210 29 00

- - citādi audumi

8

3

 

5210 31 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5210 32 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5210 41 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5210 49 00

- - citādi audumi

8

3

 

5211 11 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5211 12 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5211 20 00

- balināti

8

3

 

5211 31 00

- - audekla pinuma

8

3

 

5211 32 00

- - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5211 39 00

- - citādi audumi

8

3

 

5212 14 90

- - - citādi sajaukta

8

3

 

5212 23 90

- - - citādi sajaukta

8

3

 

5212 24 90

- - - citādi sajaukta

8

3

 

5309 19 00

- - cits

8

3

 

5309 29 00

- - cits

8

3

 

5407 20 11

- - - mazāk par 3 m

8

3

 

5407 20 19

- - - 3 m vai vairāk

8

3

 

5407 41 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5407 42 00

- - krāsoti

8

3

 

5407 43 00

- - no dažādu krāsu dzijām

8

3

 

5407 44 00

- - apdrukāti

8

3

 

5407 51 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5407 52 00

- - krāsoti

8

3

 

5407 53 00

- - no dažādu krāsu dzijām

8

3

 

5407 54 00

- - apdrukāti

8

3

 

5407 61 10

- - - nebalināti vai balināti

8

3

 

5407 61 30

- - - krāsoti

8

3

 

5407 61 90

- - - apdrukāti

8

3

 

5407 69 10

- - - nebalināti vai balināti

8

3

 

5407 69 90

- - - cits

8

3

 

5407 71 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5407 72 00

- - krāsoti

8

3

 

5407 74 00

- - apdrukāti

8

3

 

5407 81 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5407 82 00

- - krāsoti

8

3

 

5407 83 00

- - no dažādu krāsu dzijām

8

3

 

5407 92 00

- - krāsoti

8

3

 

5407 93 00

- - no dažādu krāsu dzijām

8

3

 

5408 23 00

- - no dažādu krāsu dzijām

8

3

 

5408 34 00

- - apdrukāti

8

3

 

5512 11 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5512 19 90

- - - cits

8

3

 

5513 11 20

- - - ar platumu 165 cm vai mazāk

8

3

 

5513 11 90

- - - ar platumu vairāk nekā 165 cm

8

3

 

5513 12 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5513 13 00

- - citādi audumi no poliestera štāpeļšķiedrām

8

3

 

5513 19 00

- - citādi audumi

8

3

 

5513 21 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, audekla pinuma

8

3

 

5513 23 10

- - - 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5513 23 90

- - - cits

8

3

 

5513 29 00

- - citādi audumi

8

3

 

5513 31 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, audekla pinuma

8

3

 

5513 39 00

- - citādi audumi

8

3

 

5513 49 00

- - citādi audumi

8

3

 

5514 11 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, audekla pinuma

8

3

 

5514 12 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5514 19 10

- - - no poliestera štāpeļšķiedrām

8

3

 

5514 19 90

- - - cits

8

3

 

5514 21 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, audekla pinuma

8

3

 

5514 22 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5514 29 00

- - citādi audumi

8

3

 

5514 30 10

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, audekla pinuma

8

3

 

5514 41 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, audekla pinuma

8

3

 

5514 42 00

- - no poliestera štāpeļšķiedrām, 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža

8

3

 

5514 43 00

- - citādi audumi no poliestera štāpeļšķiedrām

8

3

 

5515 11 10

- - - nebalināti vai balināti

8

3

 

5515 11 90

- - - cits

8

3

 

5515 12 10

- - - nebalināti vai balināti

8

3

 

5515 19 10

- - - nebalināti vai balināti

8

3

 

5515 19 90

- - - cits

8

3

 

5515 91 10

- - - nebalināti vai balināti

8

3

 

5516 11 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5516 21 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5516 41 00

- - nebalināti vai balināti

8

3

 

5602 10 11

- - - - no džutas vai citām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 5303

6,7

3

 

5602 10 19

- - - - no citiem tekstilmateriāliem

6,7

3

 

5602 10 31

- - - - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6,7

3

 

5602 10 38

- - - - no citiem tekstilmateriāliem

6,7

3

 

5602 10 90

- - impregnēti, apvalkoti, pārklāti vai laminēti

6,7

3

 

5602 21 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6,7

3

 

5602 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

6,7

3

 

5602 90 00

- cits

6,7

3

 

5607 21 00

- - auklas vai iesaiņošanas virves

12

3

 

5607 29 00

- - cits

12

5

 

5607 49 11

- - - - pītas

8

3

 

5607 49 19

- - - - cits

8

3

 

5607 50 11

- - - - pītas

8

3

 

5607 50 30

- - - ar lineāro blīvumu 50 000 deciteksi (5 g/m) vai mazāk

8

3

 

5607 50 90

- - no citādām sintētiskajām šķiedrām

8

3

 

5607 90 20

- - no abakas jeb Manilas kaņepājiem (Musa textilis Nee) vai citām cietajām (lapu) šķiedrām; no džutas vai citām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 5303

6

3

 

5607 90 90

- - cits

8

3

 

5608 11 20

- - - no auklas, virves vai troses

8

3

 

5608 11 80

- - - cits

8

3

 

5608 19 11

- - - - - no auklas, virves vai troses

8

3

 

5608 19 19

- - - - - cits

8

3

 

5608 19 30

- - - - cits

8

3

 

5608 19 90

- - - cits

8

3

 

5608 90 00

- cits

8

3

 

5701 10 10

- - kas kopumā satur zīdu vairāk nekā 10 % no masas vai zīda atkritumu, izņemot zīda ķemmēšanas atsukas

8

3

 

5701 10 90

- - cits

8 MAX 2,8 €/m2

3

 

5702 31 10

- - - Axminster paklāji

8

3

 

5702 32 10

- - - Axminster paklāji

8

3

 

5702 49 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

8

3

 

5702 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

8

3

 

5703 10 00

- no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

8

3

 

5703 20 12

- - - kvadrātveida, ar maksimālo virsmas laukumu 1 m2

8

3

 

5703 20 18

- - - cits

8

3

 

5704 10 00

- kvadrātveida, ar maksimālo virsmas laukumu 0,3 m2

6,7

3

 

5704 90 00

- cits

6,7

3

 

5705 00 80

- no citiem tekstilmateriāliem

8

3

 

5801 36 00

- - šenila audumi

8

3

 

5804 10 10

- - gludas

6,5

3

 

5804 10 90

- - cits

8

3

 

5804 21 10

- - - izgatavotas ar spolēšanas mašīnām

8

3

 

5804 21 90

- - - cits

8

3

 

5804 29 10

- - - izgatavotas ar spolēšanas mašīnām

8

3

 

5804 29 90

- - - cits

8

3

 

5804 30 00

- roku darba mežģīnes

8

3

 

5806 10 00

- plūksnotie audumi (arī dvieļu frotē un tamlīdzīgi frotē audumi) un šenila audumi

6,3

3

 

5806 20 00

- citādi audumi, kas satur 5 % no masas vai vairāk elastomēra (elastīgo) vai gumijas pavedienu

7,5

3

 

5806 32 10

- - - ar īsto eģi

7,5

3

 

5806 32 90

- - - cits

7,5

3

 

5806 39 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

7,5

3

 

5806 40 00

- neaustās drānas no paralēliem līmētiem šķēru pavedieniem bez audiem

6,2

3

 

5807 10 10

- - ar ieaustiem uzrakstiem

6,2

3

 

5807 10 90

- - cits

6,2

3

 

5807 90 10

- - no filca un tūbas vai neaustām drānām

6,3

3

 

5807 90 90

- - cits

8

3

 

5810 10 90

- - cits

8

3

 

5810 91 90

- - - cits

7,2

3

 

5810 92 90

- - - cits

7,2

3

 

5901 10 00

- tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem

6,5

3

 

5901 90 00

- cits

6,5

3

 

5902 20 90

- - cits

8

3

 

5902 90 90

- - cits

8

3

 

5903 20 90

- - apvalkotas, pārklātas vai laminētas

8

3

 

5903 90 10

- - impregnētas

8

3

 

5903 90 91

- - - ar celulozes atvasinājumiem vai citādām plastmasām, turklāt audums veido labējo pusi

8

3

 

5903 90 99

- - - cits

8

3

 

5905 00 90

- - cits

6

3

 

5906 91 00

- - trikotāžas

6,5

3

 

5909 00 10

- sintētisko šķiedru

6,5

3

 

5909 00 90

- no citiem tekstilmateriāliem

6,5

3

 

5911 40 00

- filtraudumi eļļas presēm vai tamlīdzīgām ierīcēm, arī no cilvēku matiem

6

3

 

6001 10 00

- drānas ar garām plūksnām

8

3

 

6001 92 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

8

3

 

6002 90 00

- cits

6,5

3

 

6003 30 10

- - rašelmežģīnes

8

3

 

6004 10 00

- kurās elastīgo pavedienu ir 5 % no svara vai vairāk, bet gumijas pavedienu nav

8

3

 

6004 90 00

- cits

6,5

3

 

6005 31 50

- - - rašelmežģīnes, izņemot aizkaru drānas un aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6005 32 50

- - - rašelmežģīnes, izņemot aizkaru drānas un aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6005 33 10

- - - aizkaru drānas, arī aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6005 33 50

- - - rašelmežģīnes, izņemot aizkaru drānas un aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6005 33 90

- - - cits

8

3

 

6005 34 10

- - - aizkaru drānas, arī aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6005 34 50

- - - rašelmežģīnes, izņemot aizkaru drānas un aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6005 42 00

- - krāsoti

8

3

 

6005 90 90

- - cits

8

3

 

6006 31 10

- - - aizkaru drānas, arī aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6006 32 90

- - - cits

8

3

 

6006 33 10

- - - aizkaru drānas, arī aizkaru drānas tīkla pinumā

8

3

 

6006 34 90

- - - cits

8

3

 

6006 43 00

- - no dažādu krāsu dzijām

8

3

 

6006 44 00

- - apdrukāti

8

3

 

6006 90 00

- cits

8

3

 

6101 20 10

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6101 20 90

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6101 30 10

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6101 30 90

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6101 90 20

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6101 90 80

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6102 10 10

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6102 10 90

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6102 20 10

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6102 20 90

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

3

 

6102 30 10

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6102 30 90

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

3

 

6102 90 10

- - mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6102 90 90

- - anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6103 10 10

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6103 10 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6103 22 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6103 23 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6103 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6103 31 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6103 32 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6103 33 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6103 39 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6103 41 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6103 42 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6103 43 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

3

 

6103 49 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6104 13 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6104 19 20

- - - no kokvilnas

12

5

 

6104 19 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6104 22 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6104 23 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6104 29 10

- - - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6104 29 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6104 31 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6104 32 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6104 33 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6104 39 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6104 41 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6104 42 00

- - no kokvilnas

12

3

 

6104 43 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6104 44 00

- - no mākslīgajām šķiedrām

12

5

 

6104 49 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6104 51 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6104 52 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6104 53 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

3

 

6104 59 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6104 61 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6104 62 00

- - no kokvilnas

12

3

 

6104 63 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

3

 

6104 69 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6105 10 00

- no kokvilnas

12

3

 

6105 20 10

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

3

 

6105 20 90

- - no mākslīgajām šķiedrām

12

5

 

6105 90 10

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6105 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6106 10 00

- no kokvilnas

12

5

 

6106 20 00

- no ķīmiskajām šķiedrām

12

3

 

6106 90 10

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6106 90 30

- - no zīda vai zīda atkritumiem

12

5

 

6106 90 50

- - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6106 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6107 11 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6107 12 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

3

 

6107 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6107 21 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6107 22 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6107 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6107 91 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6107 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6108 11 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6108 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6108 21 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6108 22 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6108 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6108 31 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6108 32 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6108 39 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6108 91 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6108 92 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6108 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6109 10 00

- no kokvilnas

12

3

 

6109 90 20

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem vai no ķīmiskajām šķiedrām

12

3

 

6109 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

3

 

6110 11 10

- - - svīteri un puloveri, ar vilnas saturu vismaz 50 % no masu un viena izstrādājuma masa 600 g vai vairāk

10,5

5

 

6110 11 30

- - - - vīriešu vai zēnu

12

5

 

6110 11 90

- - - - sieviešu vai meiteņu

12

3

 

6110 12 10

- - - vīriešu vai zēnu

12

5

 

6110 12 90

- - - sieviešu vai meiteņu

12

5

 

6110 19 10

- - - vīriešu vai zēnu

12

5

 

6110 19 90

- - - sieviešu vai meiteņu

12

5

 

6110 20 10

- - viegli smalkadījuma džemperi un puloveri ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli

12

5

 

6110 20 91

- - - vīriešu vai zēnu

12

3

 

6110 20 99

- - - sieviešu vai meiteņu

12

3

 

6110 30 10

- - viegli smalkadījuma džemperi un puloveri ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli

12

5

 

6110 30 91

- - - vīriešu vai zēnu

12

3

 

6110 30 99

- - - sieviešu vai meiteņu

12

3

 

6110 90 10

- - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6110 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

3

 

6111 20 90

- - cits

12

3

 

6111 30 90

- - cits

12

5

 

6111 90 19

- - - cits

12

5

 

6111 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6112 11 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6112 12 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6112 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6112 20 00

- slēpošanas kostīmi

12

5

 

6112 31 90

- - - cits

12

5

 

6112 39 90

- - - cits

12

5

 

6112 41 90

- - - cits

12

5

 

6112 49 90

- - - cits

12

5

 

6113 00 90

- cits

12

5

 

6114 20 00

- no kokvilnas

12

5

 

6114 30 00

- no ķīmiskajām šķiedrām

12

3

 

6114 90 00

- no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6115 10 10

- - zeķes slimniekiem ar vēnu paplašinājumiem no sintētiskām šķiedrām

8

5

 

6115 10 90

- - cits

12

5

 

6115 21 00

- - no sintētiskajām šķiedrām ar viena pavediena lineāro blīvumu mazāku nekā 67 deciteksi

12

5

 

6115 22 00

- - no sintētiskām šķiedrām, ar viena pavediena lineāro blīvumu 67 deciteksi vai vairāk

12

5

 

6115 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6115 30 11

- - - pusgarās zeķes

12

5

 

6115 30 19

- - - cits

12

5

 

6115 30 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6115 94 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6115 95 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6115 96 10

- - - pusgarās zeķes

12

5

 

6115 96 91

- - - - sieviešu garās zeķes

12

5

 

6115 96 99

- - - - cits

12

5

 

6115 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6117 10 00

- šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi

12

5

 

6117 80 80

- - cits

12

5

 

6117 90 00

- daļas

12

5

 

6201 11 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6201 12 10

- - - viena apģērba gabala svars nepārsniedz 1 kg

12

5

 

6201 12 90

- - - viena apģērba gabala svars pārsniedz 1 kg

12

5

 

6201 13 10

- - - viena apģērba gabala svars nepārsniedz 1 kg

12

5

 

6201 13 90

- - - viena apģērba gabala svars pārsniedz 1 kg

12

5

 

6201 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6201 91 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6201 92 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6201 93 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6201 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6202 11 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6202 12 10

- - - viena apģērba gabala svars nepārsniedz 1 kg

12

3

 

6202 12 90

- - - viena apģērba gabala svars pārsniedz 1 kg

12

5

 

6202 13 10

- - - viena apģērba gabala svars nepārsniedz 1 kg

12

3

 

6202 13 90

- - - viena apģērba gabala svars pārsniedz 1 kg

12

3

 

6202 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6202 91 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6202 92 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6202 93 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

3

 

6202 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6203 11 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6203 12 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6203 19 10

- - - no kokvilnas

12

5

 

6203 19 30

- - - no mākslīgajām šķiedrām

12

5

 

6203 19 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6203 22 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 22 80

- - - cits

12

5

 

6203 23 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 23 80

- - - cits

12

5

 

6203 29 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 29 18

- - - - cits

12

5

 

6203 29 30

- - - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6203 29 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6203 31 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6203 32 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 32 90

- - - cits

12

5

 

6203 33 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 33 90

- - - cits

12

5

 

6203 39 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 39 19

- - - - cits

12

5

 

6203 39 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6203 41 10

- - - garās bikses un pusgarās bikses

12

3

 

6203 41 30

- - - kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi)

12

5

 

6203 41 90

- - - cits

12

5

 

6203 42 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 42 31

- - - - - no denīma

12

3

 

6203 42 33

- - - - - no velveta ar grieztām plūksnām

12

5

 

6203 42 35

- - - - - cits

12

3

 

6203 42 51

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 42 59

- - - - cits

12

5

 

6203 42 90

- - - cits

12

5

 

6203 43 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 43 19

- - - - cits

12

3

 

6203 43 31

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 43 39

- - - - cits

12

5

 

6203 43 90

- - - cits

12

5

 

6203 49 11

- - - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 49 19

- - - - - cits

12

5

 

6203 49 31

- - - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6203 49 39

- - - - - cits

12

5

 

6203 49 50

- - - - cits

12

5

 

6203 49 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6204 11 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6204 12 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6204 13 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6204 19 10

- - - no mākslīgajām šķiedrām

12

5

 

6204 19 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6204 21 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6204 22 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 22 80

- - - cits

12

5

 

6204 23 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 23 80

- - - cits

12

5

 

6204 29 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 29 18

- - - - cits

12

5

 

6204 29 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6204 31 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6204 32 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 32 90

- - - cits

12

5

 

6204 33 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 33 90

- - - cits

12

3

 

6204 39 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 39 19

- - - - cits

12

5

 

6204 39 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

3

 

6204 41 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6204 42 00

- - no kokvilnas

12

3

 

6204 43 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

3

 

6204 44 00

- - no mākslīgajām šķiedrām

12

5

 

6204 49 10

- - - no zīda vai no zīda atkritumiem

12

3

 

6204 49 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6204 51 00

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6204 52 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6204 53 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6204 59 10

- - - no mākslīgajām šķiedrām

12

5

 

6204 59 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

3

 

6204 61 10

- - - garās bikses un pusgarās bikses

12

5

 

6204 61 85

- - - cits

12

5

 

6204 62 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 62 31

- - - - - no denīma

12

3

 

6204 62 33

- - - - - no velveta ar grieztām plūksnām

12

5

 

6204 62 39

- - - - - cits

12

3

 

6204 62 51

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 62 59

- - - - cits

12

5

 

6204 62 90

- - - cits

12

5

 

6204 63 11

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 63 18

- - - - cits

12

3

 

6204 63 31

- - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 63 39

- - - - cits

12

5

 

6204 63 90

- - - cits

12

5

 

6204 69 11

- - - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 69 18

- - - - - cits

12

5

 

6204 69 31

- - - - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6204 69 39

- - - - - cits

12

5

 

6204 69 50

- - - - cits

12

5

 

6204 69 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6205 20 00

- no kokvilnas

12

3

 

6205 30 00

- no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6205 90 10

- - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6205 90 80

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6206 10 00

- no zīda vai zīda atkritumiem

12

5

 

6206 20 00

- no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

12

5

 

6206 30 00

- no kokvilnas

12

3

 

6206 40 00

- no ķīmiskajām šķiedrām

12

3

 

6206 90 10

- - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6206 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6207 11 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6207 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6207 21 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6207 22 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6207 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6207 91 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6207 99 10

- - - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6207 99 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6208 11 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6208 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6208 21 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6208 22 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6208 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6208 91 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6208 92 00

- - no ķīmiskajām šķiedrām

12

5

 

6208 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6209 20 00

- no kokvilnas

10,5

5

 

6209 30 00

- sintētisko šķiedru

10,5

5

 

6209 90 10

- - no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

10,5

5

 

6209 90 90

- - no citiem tekstilmateriāliem

10,5

5

 

6210 10 10

- - no pozīcijā 5602 minētajiem materiāliem

12

5

 

6210 10 92

- - - Vienreizlietojami virsvalki, kurus pacienti vai ķirurgi izmanto ķirurģisko procedūru laikā

12

3

 

6210 10 98

- - - cits

12

3

 

6210 20 00

- citādi apģērba gabali, kas atbilst aprakstiem apakšpozīcijās 6201 11 – 6201 19

12

5

 

6210 30 00

- citādi apģērba gabali, kas atbilst aprakstiem apakšpozīcijās 6202 11 – 6202 19

12

5

 

6210 40 00

- citādi vīriešu vai zēnu apģērba gabali

12

5

 

6210 50 00

- citādi sieviešu vai meiteņu apģērba gabali

12

3

 

6211 11 00

- - vīriešu vai zēnu

12

5

 

6211 12 00

- - sieviešu vai meiteņu

12

5

 

6211 20 00

- slēpošanas kostīmi

12

5

 

6211 32 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6211 32 31

- - - - ar virspusi no viena vienāda auduma

12

5

 

6211 32 41

- - - - - augšdaļas

12

5

 

6211 32 42

- - - - - apakšējās daļas

12

5

 

6211 32 90

- - - cits

12

5

 

6211 33 10

- - - darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām

12

5

 

6211 33 31

- - - - ar virspusi no viena vienāda auduma

12

5

 

6211 33 41

- - - - - augšdaļas

12

5

 

6211 33 42

- - - - - apakšējās daļas

12

5

 

6211 33 90

- - - cits

12

5

 

6211 39 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6211 42 10

- - - priekšauti, kombinezoni, virsvalki un citādi apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (derīgi vai nederīgi lietošanai sadzīvē)

12

5

 

6211 42 31

- - - - ar virspusi no viena vienāda auduma

12

5

 

6211 42 41

- - - - - augšdaļas

12

5

 

6211 42 42

- - - - - apakšējās daļas

12

5

 

6211 42 90

- - - cits

12

5

 

6211 43 10

- - - priekšauti, kombinezoni, virsvalki un citādi apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (derīgi vai nederīgi lietošanai sadzīvē)

12

5

 

6211 43 31

- - - - ar virspusi no viena vienāda auduma

12

5

 

6211 43 41

- - - - - augšdaļas

12

5

 

6211 43 42

- - - - - apakšējās daļas

12

5

 

6211 43 90

- - - cits

12

5

 

6211 49 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

3

 

6212 10 10

- - mazumtirdzniecībai sagatavoti krūštura un biksīšu komplekti

6,5

3

 

6212 10 90

- - cits

6,5

3

 

6212 20 00

- zeķturi un zeķturbikses

6,5

3

 

6212 30 00

- krūšturkorsetes

6,5

3

 

6212 90 00

- cits

6,5

3

 

6213 20 00

- no kokvilnas

10

3

 

6213 90 00

- no citiem tekstilmateriāliem

10

5

 

6214 10 00

- no zīda vai zīda atkritumiem

8

3

 

6215 10 00

- no zīda vai zīda atkritumiem

6,3

3

 

6215 20 00

- no ķīmiskajām šķiedrām

6,3

3

 

6215 90 00

- no citiem tekstilmateriāliem

6,3

3

 

6217 10 00

- piederumi

6,3

3

 

6217 90 00

- daļas

12

5

 

6301 10 00

- elektriskās segas

6,9

3

 

6301 20 10

- - trikotāžas

12

5

 

6301 20 90

- - cits

12

5

 

6301 30 10

- - trikotāžas

12

5

 

6301 30 90

- - cits

7,5

5

 

6301 40 10

- - trikotāžas

12

5

 

6301 40 90

- - cits

12

5

 

6301 90 10

- - trikotāžas

12

5

 

6301 90 90

- - cits

12

5

 

6302 10 00

- trikotāžas gultas veļa

12

5

 

6302 21 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6302 22 10

- - - no neaustām drānām

6,9

3

 

6302 22 90

- - - cits

12

5

 

6302 29 10

- - - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6302 29 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6302 31 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6302 32 10

- - - no neaustām drānām

6,9

3

 

6302 32 90

- - - cits

12

5

 

6302 39 20

- - - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6302 39 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6302 40 00

- trikotāžas galda veļa

12

5

 

6302 51 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6302 53 10

- - - no neaustām drānām

6,9

3

 

6302 53 90

- - - cits

12

5

 

6302 59 10

- - - no linšķiedras

12

5

 

6302 59 90

- - - cits

12

5

 

6302 60 00

- tualetes un virtuves veļa no kokvilnas frotē dvieļu vai tamlīdzīgiem frotē audumiem

12

5

 

6302 91 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6302 93 10

- - - no neaustām drānām

6,9

3

 

6302 93 90

- - - cits

12

5

 

6302 99 10

- - - no linšķiedras

12

5

 

6302 99 90

- - - cits

12

5

 

6303 12 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6303 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6303 91 00

- - no kokvilnas

12

5

 

6303 92 10

- - - no neaustām drānām

6,9

3

 

6303 92 90

- - - cits

12

5

 

6303 99 10

- - - no neaustām drānām

6,9

3

 

6303 99 90

- - - cits

12

5

 

6304 11 00

- - trikotāžas

12

5

 

6304 19 10

- - - no kokvilnas

12

5

 

6304 19 30

- - - no linu vai rāmiju šķiedras

12

5

 

6304 19 90

- - - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6304 91 00

- - trikotāžas

12

5

 

6304 92 00

- - no kokvilnas, bet ne trikotāžas

12

5

 

6304 93 00

- - no sintētiskajām šķiedrām, bet ne trikotāžas

12

5

 

6304 99 00

- - no citiem tekstilmateriāliem, bet ne trikotāžas

12

5

 

6305 20 00

- no kokvilnas

7,2

5

 

6305 32 11

- - - - trikotāžas

12

5

 

6305 32 19

- - - - cits

7,2

5

 

6305 32 90

- - - cits

7,2

3

 

6305 33 10

- - - trikotāžas

12

5

 

6305 33 90

- - - cits

7,2

5

 

6305 39 00

- - cits

7,2

5

 

6305 90 00

- no citiem tekstilmateriāliem

6,2

3

 

6306 12 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6306 19 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6306 22 00

- - no sintētiskajām šķiedrām

12

5

 

6306 29 00

- - no citiem tekstilmateriāliem

12

5

 

6306 30 00

- buras

12

5

 

6306 40 00

- piepūšamie matrači

12

5

 

6306 90 00

- cits

12

5

 

6307 10 10

- - trikotāžas

12

5

 

6307 10 90

- - cits

7,7

5

 

6307 20 00

- glābšanas vestes un glābšanas jostas

6,3

3

 

6307 90 10

- - trikotāžas

12

5

 

6307 90 92

- - - - Vienreizlietojami pārklāji, kas izgatavoti no pozīcijā 5603 minētajiem materiāliem un kurus izmanto ķirurģisko procedūru laikā

6,3

3

 

6307 90 98

- - - - cits

6,3

3

 

6308 00 00

Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu vai salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai

12

5

 

6401 10 00

- apavi ar metāla aizsargplāksnīti purngalā

17

5

 

6401 92 10

- - - ar gumijas virsu

17

5

 

6401 92 90

- - - ar plastmasas virsu

17

5

 

6401 99 00

- - cits

17

5

 

6402 12 10

- - - distanču slēpjzābaki un slaloma zābaki

17

5

 

6402 12 90

- - - sniegadēļa zābaki

17

5

 

6402 19 00

- - cits

16,9

5

 

6402 20 00

- apavi ar virsu no sloksnēm, kas piestiprinātas pie zoles ar tapām

17

5

 

6402 91 10

- - - ar metāla aizsargplāksnīti purngalā

17

5

 

6402 91 90

- - - cits

16,9

5

 

6402 99 05

- - - ar metāla aizsargplāksnīti purngalā

17

5

 

6402 99 10

- - - - ar gumijas virsu

16,8

5

 

6402 99 31

- - - - - - ar vienlaidu zoli un papēdi, augstāku par 3 cm

16,8

5

 

6402 99 39

- - - - - - cits

16,8

5

 

6402 99 50

- - - - - čības un citi telpās valkājami apavi

16,8

5

 

6402 99 91

- - - - - - mazāk par 24 cm

16,8

5

 

6402 99 93

- - - - - - - apavi, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem

16,8

5

 

6402 99 96

- - - - - - - - vīriešu apavi

16,8

5

 

6402 99 98

- - - - - - - - sieviešu apavi

16,8

5

 

6403 20 00

- apavi ar ādas ārējo zoli un ādas slokšņu virsu, kas iet pāri pacēlumam un aptver īkšķi

8

3

 

6403 40 00

- citādi apavi ar metāla aizsargplāksnīti purngalā

8

3

 

6403 51 11

- - - - - mazāk par 24 cm

8

3

 

6403 51 15

- - - - - - vīriešu apavi

8

3

 

6403 51 19

- - - - - - sieviešu apavi

8

3

 

6403 59 91

- - - - - mazāk par 24 cm

8

3

 

6403 91 11

- - - - - mazāk par 24 cm

8

3

 

6403 91 13

- - - - - - apavi, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem

8

3

 

6403 91 91

- - - - - mazāk par 24 cm

8

3

 

6403 91 93

- - - - - - apavi, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem

8

3

 

6403 91 96

- - - - - - - vīriešu apavi

8

3

 

6403 99 31

- - - - - - mazāk par 24 cm

8

3

 

6403 99 33

- - - - - - - apavi, ko nevar nosaukt ne par vīriešu, ne sieviešu apaviem

8

3

 

6403 99 36

- - - - - - - - vīriešu apavi

8

3

 

6404 11 00

- - sporta apavi; tenisa kurpes, basketbola kurpes, vingrošanas apavi, treniņapavi un tamlīdzīgi

16,9

5

 

6404 19 10

- - - čības un citi telpās valkājami apavi

16,9

5

 

6404 19 90

- - - cits

17

3

 

6404 20 10

- - čības un citi telpās valkājami apavi

17

5

 

6404 20 90

- - cits

17

3

 

6405 90 10

- - ar gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli

17

5

 

6903 10 00

- kas satur vairāk par 50 % no svara grafītu vai citādu oglekli vai šo produktu maisījumu

5

3

 

6903 20 10

- - kas satur mazāk par 45 % no svara alumīnija oksīdu (Al2O3)

5

3

 

6903 20 90

- - kas satur 45 % no svara vai vairāk alumīnija oksīdu (Al2O3)

5

3

 

6903 90 10

- - kas satur vairāk par 25 % no svara, bet ne vairāk par 50 % grafītu vai citādu oglekli vai šo produktu maisījumu

5

3

 

6903 90 90

- - cits

5

3

 

6907 10 00

- plāksnītes, klucīši un tamlīdzīgi taisnstūra vai citas formas izstrādājumi, kuru lielākā virsma ievietojas kvadrātā ar malu, kas ir īsāka par 7 cm

5

3

 

6907 90 20

- - akmensmasas

5

3

 

6908 10 00

- plāksnītes, klucīši un tamlīdzīgi taisnstūra vai citas formas izstrādājumi, kuru lielākā virsma ievietojas kvadrātā ar malu, kas ir īsāka par 7 cm

7

5

 

6908 90 11

- - - dubultplāksnītes, Spaltplatten tipa

6

3

 

6908 90 20

- - - cits

5

3

 

6908 90 31

- - - dubultplāksnītes, Spaltplatten tipa

5

3

 

6908 90 51

- - - - ar priekšpuses virsmu līdz 90 cm2

7

5

 

6908 90 91

- - - - - akmensmasas

5

3

 

6908 90 99

- - - - - cits

5

3

 

6909 11 00

- - no porcelāna

5

3

 

6909 90 00

- cits

5

3

 

6910 10 00

- no porcelāna

7

3

 

6910 90 00

- cits

7

3

 

6911 10 00

- galda un virtuves piederumi

12

3

 

6911 90 00

- cits

12

5

 

6912 00 10

- parastā māla

5

3

 

6912 00 30

- akmensmasas

5,5

3

 

6912 00 50

- fajansa vai smalkkeramikas

9

5

 

6912 00 90

- cits

7

3

 

6913 90 93

- - - fajansa vai smalkkeramikas

6

3

 

6913 90 98

- - - cits

6

3

 

6914 10 00

- no porcelāna

5

3

 

7010 20 00

- aizbāžņi, vāciņi un tamlīdzīgi stikla izstrādājumi

5

3

 

7010 90 43

- - - - - - - - vairāk par 0,33 l, bet mazāk par 1 l

5

3

 

7010 90 57

- - - - - - - - līdz 0,15 l

5

3

 

7010 90 71

- - - - - - pārsniedz 0,055 l

5

3

 

7010 90 91

- - - - - - no bezkrāsaina stikla

5

3

 

7010 90 99

- - - - - - no krāsaina stikla

5

3

 

7013 10 00

- no stikla keramikas

11

5

 

7013 22 10

- - - rokas salikumā

11

5

 

7013 22 90

- - - mehāniskā salikumā

11

5

 

7013 28 10

- - - rokas salikumā

11

5

 

7013 28 90

- - - mehāniskā salikumā

11

5

 

7013 33 11

- - - - slīpēti vai ar citādu apdari

11

5

 

7013 33 19

- - - - cits

11

5

 

7013 33 91

- - - - slīpēti vai ar citādu apdari

11

5

 

7013 33 99

- - - - cits

11

5

 

7013 37 10

- - - no rūdīta stikla

11

5

 

7013 37 51

- - - - - slīpēti vai ar citādu apdari

11

5

 

7013 37 59

- - - - - cits

11

5

 

7013 37 91

- - - - - slīpēti vai ar citādu apdari

11

5

 

7013 37 99

- - - - - cits

11

5

 

7013 41 10

- - - rokas salikumā

11

5

 

7013 41 90

- - - mehāniskā salikumā

11

5

 

7013 42 00

- - no stikla, kura lineārās izplešanās koeficients nepārsniedz 5 × 10–6 vienā kelvinā, temperatūras intervālā no 0 °C līdz 300 °C

11

5

 

7013 49 10

- - - no rūdīta stikla

11

5

 

7013 49 91

- - - - rokas salikumā

11

5

 

7013 49 99

- - - - mehāniskā salikumā

11

5

 

7013 91 10

- - - rokas salikumā

11

3

 

7013 91 90

- - - mehāniskā salikumā

11

5

 

7013 99 00

- - cits

11

3

 

7016 10 00

- stikla klucīši un citādi stikla izstrādājumi mozaīkas un tamlīdzīgiem dekoratīviem darbiem uz pamatnes vai bez tās

8

3

 

7018 10 19

- - - cits

7

5

 

7018 90 90

- - cits

6

3

 

7019 11 00

- - cirstās šķiedras (šķipsnas), kuru garums nepārsniedz 50 mm

7

5

 

7019 12 00

- - grīstes

7

5

 

7019 19 10

- - - no filamentiem

7

3

 

7019 19 90

- - - no štāpeļšķiedrām

7

5

 

7019 32 10

- - - no filamentiem

5

3

 

7019 32 90

- - - cits

5

3

 

7019 40 00

- audumi no grīstēm

7

5

 

7019 51 00

- - ne platākas par 30 cm

7

5

 

7019 52 00

- - kuru platums pārsniedz 30 cm, audekla pinumā, svarā mazāk par 250 g/m2, no filamentiem, ja vienkārtas pavediena lineārais blīvums nepārsniedz 136 teksus

7

5

 

7019 59 00

- - cits

7

3

 

7020 00 08

- - pabeigtas

6

3

 

8482 10 10

- - kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 30 mm

8

3

 

8482 10 90

- - cits

8

3

 

8482 20 00

- koniskie rullīšu gultņi, ieskaitot konusu un konisko rullīšu komplektus

8

3

 

8482 30 00

- sfēriskie rullīšu gultņi

8

3

 

8482 40 00

- rullīšu adatgultņi

8

3

 

8482 50 00

- citādi cilindrisko rullīšu gultņi

8

3

 

8482 80 00

- citādi, ieskaitot kombinētos lodīšu/rullīšu gultņus

8

3

 

8519 20 91

- - - ar lāzera nolasīšanas sistēmu

9,5

5

 

8519 81 21

- - - - - - ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

9

5

 

8519 81 31

- - - - - - - mehāniskajiem transportlīdzekļiem, paredzēti diskiem, kuru diametrs nepārsniedz 6,5 cm

9

5

 

8519 81 35

- - - - - - - cits

9,5

3

 

8519 81 85

- - - - - - cits

7

5

 

8521 10 20

- - kas izmanto lentes, kuras nav platākas par 1,3 cm, ar spēju ierakstīt un reproducēt, ja lentes kustības ātrums nepārsniedz 50 mm/s

14

3

 

8521 10 95

- - cits

8

3

 

8521 90 00

- cits

13,9

3

 

8525 80 99

- - - cits

14

3

 

8527 12 10

- - - ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 12 90

- - - cits

10

5

 

8527 13 10

- - - ar lāzera nolasīšanas sistēmu

12

5

 

8527 13 91

- - - - kasešu, ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 13 99

- - - - cits

10

3

 

8527 21 20

- - - - ar lāzera nolasīšanas sistēmu

14

3

 

8527 21 52

- - - - - kasešu, ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 21 59

- - - - - cits

10

5

 

8527 21 70

- - - - ar lāzera nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 21 92

- - - - - kasešu, ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 21 98

- - - - - cits

10

5

 

8527 29 00

- - cits

12

5

 

8527 91 11

- - - - kasešu, ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 91 19

- - - - cits

10

3

 

8527 91 35

- - - - ar lāzera nolasīšanas sistēmu

12

3

 

8527 91 91

- - - - - kasešu, ar analogo un ciparu nolasīšanas sistēmu

14

5

 

8527 91 99

- - - - - cits

10

5

 

8527 92 90

- - - cits

9

5

 

8527 99 00

- - cits

9

3

 

8528 49 10

- - - monohroma attēla

14

5

 

8528 49 80

- - - krāsu

14

3

 

8528 59 10

- - - monohroma attēla

14

3

 

8528 59 40

- - - - ar ekrānu, kurā izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija

14

5

 

8528 59 80

- - - - cits

14

5

 

8528 69 99

- - - - krāsu

14

5

 

8528 71 19

- - - - cits

14

5

 

8528 71 91

- - - - aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieejai internetam un kas veic informācijas interaktīvu apmaiņu, un kas var uztvert televīzijas signālus (tā sauktie “dekoderi, kas veic komunikācijas funkcijas”, tostarp tādi, kuros ir ierīce, kas veic ierakstīšanas vai atskaņošanas papildu funkcijas ar nosacījumu, ka tā rezultātā tie nezaudē savu dekodera pamatīpašību – komunikācijas funkciju)

14

5

 

8528 71 99

- - - - cits

14

5

 

8528 72 10

- - - televīzijas projicēšanas iekārtas

14

3

 

8528 72 20

- - - aparāti, kuros ir ierakstīšanas vai reproducēšanas videoaparatūra

14

5

 

8528 72 30

- - - - ar integrālu lampu

14

5

 

8528 72 40

- - - - ar ekrānu, kurā izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija

14

5

 

8528 72 60

- - - - ar ekrānu, kurā izmantota plazmas displeja paneļa (PDP) tehnoloģija

14

5

 

8528 72 80

- - - - cits

14

5

 

8529 90 92

- - - - televīzijas kamerām, kas minētas apakšpozīcijās 8525 80 11 un 8525 80 19 , un aparātiem, kas minēti pozīcijās 8527 un 8528

5

3

 

8540 11 00

- - krāsu

14

5

 

8702 10 11

- - - jauni

16

5

 

8702 10 19

- - - lietoti

16

5

 

8702 10 91

- - - jauni

10

5

 

8702 90 31

- - - - jauni

10

5

 

8702 90 39

- - - - lietoti

10

5

 

8703 10 18

- - cits

10

5

 

8703 21 10

- - - jauni

10

5

 

8703 21 90

- - - lietoti

10

5

 

8703 22 10

- - - jauni

10

5

 

8703 22 90

- - - lietoti

10

3

 

8703 23 11

- - - - dzīvojamie autofurgoni

10

5

 

8703 23 19

- - - - cits

10

3

 

8703 23 90

- - - lietoti

10

3

 

8703 24 10

- - - jauni

10

5

 

8703 24 90

- - - lietoti

10

3

 

8703 31 10

- - - jauni

10

5

 

8703 31 90

- - - lietoti

10

5

 

8703 32 19

- - - - cits

10

3

 

8703 32 90

- - - lietoti

10

3

 

8703 33 19

- - - - cits

10

5

 

8703 33 90

- - - lietoti

10

3

 

8703 90 10

- - ar elektromotoru

10

5

 

8703 90 90

- - cits

10

5

 

8704 21 31

- - - - - jauni

22

5

 

8704 21 39

- - - - - lietoti

22

3

 

8704 21 91

- - - - - jauni

10

3

 

8704 21 99

- - - - - lietoti

10

3

 

8704 22 91

- - - - jauni

22

5

 

8704 22 99

- - - - lietoti

22

5

 

8704 31 91

- - - - - jauni

10

5

 

8704 31 99

- - - - - lietoti

10

5

 

8704 90 00

- cits

10

5

 

8706 00 11

- - pozīcijā 8702 vai 8704 minētajiem transportlīdzekļiem

19

5

 

8706 00 99

- - cits

10

5

 

8711 20 98

- - - pārsniedz 125 cm3, bet nepārsniedz 250 cm3

8

3

 

8712 00 30

- divriteņi ar lodīšu gultņiem

14

5

 

8712 00 70

- cits

15

5

 

9002 90 00

- cits

6,7

3

 

9011 10 90

- - cits

6,7

5

 

9011 90 90

- - cits

6,7

3

 

9619 00 41

- - - trikotāžas

12

5

 

9619 00 49

- - - cits

6,3

3

 

9619 00 59

- - - cits

10,5

3

 

2-A-2. papildinājums

SINGAPŪRAS TARIFU PLĀNS

1. Šā plāna noteikumi ir formulēti, pamatojoties uz Singapūras tirdzniecības klasifikācijas, muitas un akcīzes nodokļu tarifu (turpmāk “STCCE”), un tā noteikumu, tostarp minētā plāna apakšpozīcijās ietvertā ražojumu klāsta, skaidrojumiem par pamatu ņem STCEE vispārīgās piezīmes, sadaļu piezīmes un nodaļu piezīmes. Ciktāl šā plāna noteikumi atbilst attiecīgajiem STCEE noteikumiem, šā plāna noteikumu un attiecīgo STCEE noteikumu nozīme ir identiska.

2. Atbilstoši 2.6. pantam (Ievedmuitas nodokļu samazināšanavai atcelšana) Singapūra no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atceļ muitas nodokļus visām Savienības izcelsmes precēm.

2.-B PIELIKUMS

MEHĀNISKIE TRANSPORTLĪDZEKĻI UN TO DAĻAS

1. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.  
Šis pielikums attiecas uz visu veidu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to daļām, kas ir pušu savstarpējā tirdzniecības apritē un uz ko attiecas HS (2012) 40., 84., 85., 87. un 94. nodaļa (turpmāk “šā pielikuma aptvertie ražojumi”).
2.  

Attiecībā uz šā pielikuma aptvertajiem ražojumiem puses vienojas par šādiem kopīgiem mērķiem un principiem:

a) 

izskaust un novērst netarifa šķēršļus divpusējā tirdzniecībā;

b) 

sekmēt noteikumu savietojamību un konverģenci, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem;

c) 

sekmēt apstiprinājumu atzīšanu, pamatojoties uz konkrētām apstiprināšanas shēmām, kas piemērotas saskaņā ar nolīgumiem, kurus pārvalda Vispasaules transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanas forums (turpmāk “WP.29”), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (turpmāk “ANO EEK”) ietvaros;

d) 

izveidot konkurences tirgus apstākļus, kuru pamatā ir atklātuma, nediskriminācijas un pārredzamības principi,

e) 

nodrošināt cilvēku veselības, drošības un vides aizsardzību; un

f) 

stiprināt sadarbību, lai veicinātu abpusēji izdevīgu tirdzniecības attīstību.

2. PANTS

Starptautiskie standarti

1.  
Puses atzīst, ka WP.29 ir šā pielikuma aptverto ražojumu attiecīgā standartizācijas struktūra ( 82 ).
2.  
Ja Singapūra attiecībā uz šā pielikuma aptvertajiem ražojumiem nolemj ievest tipa apstiprināšanas sistēmu, tā apsver iespēju parakstīt nolīgumu “Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem” (Ženēva, 1958. gada 20. marts).

3. PANTS

Regulējuma konverģence

1.  
a) 

Puses vienmēr cenšas atturēties no tādu jaunu iekšzemes tehnisko noteikumu pieņemšanas, kas atšķiras no ANO EEK noteikumiem vai vispasaules tehniskajiem noteikumiem (turpmāk “VTN”), jomās, uz kurām minētie noteikumi vai VTN attiecas vai kurās tie ir sagatavošanā, ja vien nav būtisku iemeslu, kā pamatā ir zinātniska vai tehniska informācija un kā dēļ konkrēti ANO EEK noteikumi nav iedarbīgs vai piemērots līdzeklis ceļu satiksmes drošības vai vides un sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanai ( 83 ).

b) 

Puse, kas pieņem jaunus iekšzemes tehniskos noteikumus, kā minēts a) apakšpunktā, pēc otras puses pieprasījuma norāda tās vietas iekšzemes tehniskajos noteikumos, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem vai VTN, un pienācīgi pamato atšķirību iemeslus.

2.  
Ja puse atbilstoši 1. punktam ir pieņēmusi un saglabā iekšzemes tehniskos noteikumus, kuri atšķiras no pastāvošajiem ANO EEK noteikumiem vai VTN, tad minētā puse regulāri, ne retāk kā reizi piecos gados, pārskata šos iekšējos tehniskos noteikumus, lai minētos iekšējos tehniskos noteikumus arvien vairāk tuvinātu attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem un VTN. Pārskatot iekšzemes tehniskos noteikumus, puses pārbauda, vai joprojām pastāv apstākļi, kas bijuši pamatā atšķirīgajiem noteikumiem. Par minētās pārskatīšanas rezultātiem, tostarp izmantoto zinātnisko un tehnisko informāciju, pēc pieprasījuma informē otru pusi.
3.  
Singapūra savā tirgū atzīst jaunus ( 84 ) Savienības ražojumus, ko aptver šis pielikums un uz ko attiecas EK ( 85 ) vai ANO EEK tipa apstiprinājuma sertifikāts, par saskanīgiem ar saviem iekšzemes tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām bez turpmākām pārbaudēm vai marķēšanas prasībām, ar kurām pierādāma vai apliecināma atbilstība EK vai ANO EEK tipa apstiprinājuma prasībām. Atbilstības sertifikātu pabeigtu transportlīdzekļu gadījumā vai EK vai ANO EEK tipa apstiprinājuma marķējumu, kas piestiprināts ražojumam, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā, uzskata par pietiekamu tipa atbilstības sertifikācijas pierādījumu.
4.  

Katras puses kompetentās administratīvās iestādes var izlases kārtībā saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem pārbaudīt, vai ražojumi attiecīgi atbilst:

a) 

visiem puses iekšzemes tehniskajiem noteikumiem vai

b) 

iekšzemes tehniskajiem noteikumiem, kuru atbilstību apliecina EK atbilstības sertifikāts (pabeigtu transportlīdzekļu gadījumā), vai ražojumam piestiprināts EK vai ANO EEK marķējums (sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību gadījumā), kā minēts 3. punktā.

Šādu pārbaudi attiecīgā gadījumā var veikt saskaņā ar iekšzemes tehniskajiem noteikumiem atbilstoši a) vai b) apakšpunktam. Katra puse var pieprasīt, lai piegādātājs atsauc preci no tirgus, ja konkrētā prece neatbilst minētajiem noteikumiem un prasībām.

4. PANTS

Preces ar jaunām tehnoloģijām vai jaunām īpašībām

1.  
Neviena puse netraucē un nepamatoti nekavē kāda ražojuma laišanu savā tirgū, pamatojoties uz to, ka tajā ir jauna tehnoloģija vai jauna īpašība, ko importētāja puse vēl nav reglamentējusi, ja vien importētāja puse nevar ar zinātnisku vai tehnisku informāciju pierādīt, ka šāda jaunā tehnoloģija vai īpašība rada apdraudējumu cilvēku veselībai, drošībai vai videi.
2.  
Ja puse atsaka laist ražojumu tirgū vai pieprasa atsaukt no tirgus otras puses ražojumu, kas ir ietverts šajā pielikumā, pamatojot savu lēmumu ar to, ka ražojumā ir jauna tehnoloģija vai jauna īpašība, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai, drošībai vai videi, tad tā tūlīt paziņo par šo lēmumu otrai pusei un attiecīgajiem uzņēmējiem ( 86 ). Paziņojumā ietver attiecīgo zinātnisko un tehnisko informāciju, kas bijusi par pamatu puses lēmumam.

5. PANTS

Licencēšana

Neviena puse uz šā pielikuma aptvertajiem ražojumiem neattiecina automātisko importa licencēšanu vai neautomātisko importa licencēšanu ( 87 ).

6. PANTS

Citi tirdzniecību ierobežojoši pasākumi

Puses nepieņem citus reglamentējošus šajā pielikumā ietvertajai nozarei specifiskus pasākumus, ja tādējādi tās atceļ vai pasliktina tirgus pieejamības ieguvumus, kuri otrai pusei tiek nodrošināti saskaņā ar šo nolīgumu. Tas neskar nevienas puses tiesības pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi ceļu satiksmes drošībai, vides vai sabiedrības veselības aizsardzībai un krāpnieciskas prakses novēršanai, ja minēto pasākumu pamatā ir pamatota zinātniskā vai tehniskā informācija.

7. PANTS

Kopīga sadarbība

Preču tirdzniecības komitejā puses sadarbojas un apmainās ar informāciju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šā pielikuma īstenošanu.

2.-C PIELIKUMS

FARMACEITISKIE PRODUKTI UN MEDICĪNISKĀS IERĪCES

1. PANTS

Vispārīgi noteikumi

Puses apstiprina šādus kopīgus mērķus un principus:

a) 

novērst un izskaust netarifa šķēršļus divpusējā tirdzniecībā;

b) 

izveidot konkurences tirgus apstākļus, kuru pamatā ir atklātuma, nediskriminācijas un pārredzamības principi,

c) 

sekmēt inovāciju attiecībā uz drošām un iedarbīgām zālēm un medicīniskām ierīcēm, un sekmēt šādu iedarbīgu zāļu un medicīnisko ierīčusavlaicīgu pieejamību, izmantojot pārredzamas un atbildīgas procedūras un netraucējot pušu spēju piemērot augstus drošības, iedarbīguma un kvalitātes standartus; un

d) 

pilnveidot sadarbību starp attiecīgajām veselības iestādēm, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, praksi un vadlīnijām tādu attiecīgo starptautisko organizāciju ietvaros kā Pasaules Veselības organizācija (turpmāk “PVO”), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk “ESAO”), Starptautiskā konference par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu (turpmāk “ICH”) Farmācijas inspekcijas konvencijas kooperācijas shēma (turpmāk “PIC/S”) attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem un Vispārējās saskaņošanas darba grupa (turpmāk “GHTF”) attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm.

2. PANTS

Starptautiskie standarti

Puses savus tehniskos noteikumus pamato uz starptautiskiem standartiem, praksi un vadlīnijām par farmaceitiskajiem produktiem vai medicīniskajām ierīcēm, tostarp tiem, ko izstrādājusi PVO, ESAO, ICH, PIC/S un GHTF, ja vien nav attaisnojošu iemeslu, kuru pamatā ir zinātniska vai tehniska informācija un kuru dēļ šādu starptautisku standartu izmantošana būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis vēlamo likumīgo mērķu sasniegšanai.

3. PANTS

Pārredzamība

1.  

Attiecībā uz vispārīgi piemērojamiem pasākumiem attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem un medicīniskajām ierīcēm katra puse nodrošina, ka:

a) 

šādi pasākumi nediskriminējošā veidā ir viegli pieejami otras puses ieinteresētajām personām, izmantojot oficiāli noteiktu saziņas līdzekli, un, ja tas ir iespējams, elektroniskos saziņas līdzekļus tādā veidā, kas ļauj ieinteresētajām personām un otrai pusei ar tiem iepazīties;

b) 

iespējamā apmērā tiek sniegti paskaidrojumi par šādu pasākumu mērķiem un būtību; un

c) 

ir atvēlēts saprātīgs laiks starp šādu pasākumu pieņemšanu un stāšanos spēkā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams situācijas steidzamības dēļ.

2.  

Saskaņā ar saviem attiecīgajiem iekšzemes tiesību aktiem katra puse, cik lielā mērā tas iespējams,

a) 

iepriekš publisko informāciju par jebkuru priekšlikumu pieņemt vai grozīt jebkuru vispārīgas nozīmes pasākumu attiecībā uz farmaceitisko produktu un medicīnisko ierīču reglamentēšanu, tostarp paskaidrojumus par priekšlikuma mērķiem un būtību;

b) 

nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu ierosinātu pasākumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai; un

c) 

ņem vērā ieinteresēto personu un otras puses iesniegtos komentārus attiecībā uz ierosinātajiem pasākumiem.

3.  

Ciktāl puses veselības aprūpes iestādes ievieš vai izmanto procedūras saistībā ar farmaceitisko produktu sarakstiem, cenu noteikšanu vai izdevumu atmaksu, puse:

a) 

nodrošina, lai attiecīgā gadījumā kritēriji, noteikumi, procedūras un jebkādas vadlīnijas, kas attiecas uz farmaceitisko produktu sarakstiem, cenu noteikšanu un/vai izdevumu atlīdzināšanu, ir objektīvi, godīgi, pamatoti un nediskriminējoši, kā arī pēc pieprasījuma pieejami ieinteresētajām pusēm;

b) 

nodrošina, ka lēmumi par visiem pieprasījumiem attiecībā uz farmaceitisko produktu cenu noteikšanu vai par šādu produktu atzīšanu par atmaksājamiem produktiem, tiek pieņemti un paziņoti pieprasītājam samērīgā un noteiktā laikā, ko aprēķina no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasītāja iesniegto informāciju uzskata par nepiemērotu vai nepietiekamu un tāpēc procedūru aptur, tad puses kompetentās iestādes paziņo pieprasītājam, kāda papildu informācija tiek prasīta, un pēc minētās papildinformācijas saņemšanas atjauno sākotnējo lēmuma pieņemšanas procesu;

c) 

pieprasītājam rada iespējas iesniegt komentārus attiecīgos lēmumu par cenu noteikšanu un izdevumu atmaksu pieņemšanas posmos, neskarot piemērojamās iekšzemes tiesības attiecībā uz konfidencialitāti;

d) 

nelabvēlīga lēmuma gadījumā attiecībā uz sarakstiem, cenu noteikšanu vai izdevumu atmaksu sniedz pieprasītājam pietiekami sīku pamatojumu, kas ļautu pieprasītājam izprast lēmuma iemeslus, tostarp izmantotos kritērijus un attiecīgā gadījumā sniedz ekspertu slēdzienus vai ieteikumus, kuri ir lēmuma pamatā; turklāt pieprasītājs tiek informēts par visiem iekšzemes tiesībās pieejamajiem tiesībaizsardzības līdzekļiem un par minēto līdzekļu izmantošanas termiņiem.

4. PANTS

Sadarbība regulējuma jomā

Preču tirdzniecības komiteja

a) 

uzrauga un atbalsta šā pielikuma īstenošanu,

b) 

atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp pusēm ar mērķi turpināt šā pielikuma mērķu īstenošanu;

c) 

kad vien iespējams, apspriež veidus, kā veicināt reglamentējošās apstiprināšanas procesu saskaņošanu; un

d) 

apspriež iespējas vienkāršot aktīvo farmaceitisko vielu tirdzniecību.

5. PANTS

Definīcijas

Šajā pielikumā:

a) 

“farmaceitiskie produkti” ir:

i) 

jebkura viela vai vielu kombinācija, kas paredzēta cilvēka slimību ārstēšanai vai profilaksei; vai

ii) 

jebkura viela vai vielu kombinācija, ko var ordinēt cilvēkiem slimību diagnosticēšanas vai cilvēka fizioloģisko funkciju atjaunošanas, uzlabošanas vai ietekmēšanas nolūkā.

Farmaceitiskie produkti ietver, piemēram, ķīmiskos preparātus, bioloģiskās izcelsmes zāles (piemēram, vakcīnas, (anti)toksīni), arī no cilvēka asinīm un plazmas iegūtas zāles, jaunieviestas terapijas zāles (piemēram, gēnu terapijas zāles, šūnu terapijas zāles), augu izcelsmes zāles un radiofarmaceitiskos preparātus;

b) 

“medicīniskā ierīce” ( 88 ) ir jebkurš instruments, aparāts, mehānisms, priekšmets, iekārta, implantāts, “in vitro” reaktīvs vai kalibrators, programmatūra, materiāls vai cits līdzīgs vai saistīts izstrādājums, kuru lieto vienu pašu vai kombinācijās un kuru izgatavotājs paredzējis izmantot cilvēkiem vienā vai vairākos no minētajiem nolūkiem:

i) 

slimības diagnostika, profilakse, novērošana, ārstēšana vai simptomu atvieglošana;

ii) 

traumas diagnostika, novērošana, ārstēšana, kompensēšana, simptomu atvieglošana;

iii) 

cilvēka anatomijas vai fizioloģisko procesu pētīšana, aizvietošana, pārveidošana vai to atbalstīšana;

iv) 

apaugļošanās kontrole;

v) 

dzīvības veicināšana vai uzturēšana;

vi) 

medicīnisko ierīču dezinfekcija;

vii) 

informācijas sniegšana medicīniskos vai diagnostikas nolūkos, izmantojot no cilvēka ķermeņa iegūtu paraugu in vitro pārbaudes;

c) 

puses “veselības aprūpes iestādes” ir struktūras, ko puse izveidojusi vai kas ir tās daļa un kuru uzdevums ir vadīt vai administrēt tās veselības aprūpes programmas, ja vien nav noteikts citādi; un

d) 

“izgatavotājs” ir likumīgais ražojuma tiesību turētājs attiecīgās puses teritorijā.

4.-A PIELIKUMS

ELEKTRONIKA

1. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.  

Puses apstiprina šādus kopīgus mērķus un principus:

a) 

izskaust un novērst netarifa šķēršļus divpusējā tirdzniecībā;

b) 

savus standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras attiecīgā gadījumā balstīt uz starptautiskajiem standartiem;

c) 

izskaust divkāršas un nevajadzīgi apgrūtinošas atbilstības novērtējuma procedūras: un

d) 

veicināt sadarbību, lai sekmētu divpusējās elektronikas tirdzniecības attīstību.

2.  
Šo pielikumu piemēro vienīgi jebkuras puses standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām attiecībā uz elektrisku un elektronisku iekārtu, mājsaimniecības elektroierīču un plaša patēriņa elektronikas drošību un elektromagnētisko saderību (turpmāk tekstā “EMS”), kā noteikts 4.-A-1. papildinājumā (turpmāk tekstā “ietvertie ražojumi”).

2. PANTS

Starptautiskie standarti un standartizācijas struktūras

1.  
Puses atzīst, ka Starptautiskā standartizācijas organizācija (turpmāk “ISO”), Starptautiskā elektrotehnikas komisija (turpmāk “IEC”) un Starptautiskā telesakaru savienība (turpmāk “ITU”) ir būtiskās starptautiskās standartizācijas struktūras attiecībā uz šajā pielikumā ietverto ražojumu EMS un drošību ( 89 ).
2.  
Ja ISO, IEC un ITU izstrādātie attiecīgie starptautiskie standarti eksistē, tad puses izmanto šādus starptautiskos standartus vai šādu standartu attiecīgās daļas par pamatu jebkādiem standartiem, tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti vai to attiecīgās daļas nebūtu iedarbīgs vai pamatots līdzeklis kādas puses vēlamo likumīgo mērķu sasniegšanai. Šādos gadījumos puse pēc otras puses pieprasījuma norāda tās vietas attiecīgajos standartos, tehniskajos noteikumos vai atbilstības novērtēšanas procedūrās, kuras būtiski atšķiras no attiecīgā starptautiskā standarta, un pamato atšķirību.
3.  
Neskarot TBT nolīguma 2.3. pantu, ja puse saglabā tehniskos noteikumus, kuri atšķiras no attiecīgajiem spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem, kā minēts 2. punktā, minētā puse ar regulāriem intervāliem, kas nepārsniedz piecus gadus, pārskata šādus tehniskos noteikumus, lai izvērtētu to, vai apstākļi, kas bija pamatā atšķirībām no attiecīgā starptautiskā standarta, joprojām pastāv. Par šādas pārskatīšanas rezultātiem pēc pieprasījuma informē otru pusi.
4.  
Puses veicina savu standartizācijas struktūru līdzdalību starptautisko standartu izstrādē ISO, IEC un ITU un apspriedēs minēto starptautisko standartizācijas struktūru ietvaros ar mērķi panākt kopīgu nostāju.

3. PANTS

Inovācija

1.  
Neviena puse netraucē un nepamatoti nekavē ražojuma laišanu savā tirgū, pamatojoties uz to, ka produktā ir jauna tehnoloģija vai jauna īpašība, kura vēl nav reglamentēta.
2.  
Šā panta 1. punkts neskar importētājas puses, kura 1. punktā minētā produkta piegādātājam paudusi pienācīgi pamatotas bažas, tiesības pieprasīt pierādījumus par to, ka jaunā tehnoloģija vai jaunā īpašība nerada apdraudējumu attiecībā uz drošību vai EMS, vai pieprasīt informāciju par jebkuru citu likumīgu iemeslu, kā minēts TBT nolīguma 2.2. pantā.

4. PANTS

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.  
Puses nesagatavo, nepieņem un nepiemēro atbilstības novērtēšanas procedūras, ar mērķi radīt nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā ar otru pusi vai kurām būtu šāda veida sekas. Proti, pusēm būtu jāizvairās pieprasīt obligātu trešo personu veiktus atbilstības novērtējumus, lai pierādītu, ka attiecīgais ražojums atbilst piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem par drošību un EMS, un savukārt būtu jāapsver iespēja ražojumu atbilstības attiecīgajiem standartiem vai tehniskajiem noteikumiem pierādīšanai izmantot piegādātāja atbilstības deklarāciju un/vai pēcpārdošanas uzraudzības mehānismus.
2.  

Izņemot 5. pantā (Drošības pasākumi), 6. pantā (Izņēmumi) un 4.-A-2. papildinājumā norādīto, ja puse pieprasa pierādīt aptverto ražojumu atbilstību iekšzemes tehniskajiem noteikumiem par drošību un/vai EMS, ikviena puse savā tirgū atzīst ražojumus, pamatojoties uz vienu vai vairākiem turpmāk minētajiemm elementiem:

a) 

piegādātāja atbilstības deklarācija, ja atbilstības novērtēšanas struktūras iesaistīšana vai ražojuma pārbaude atzītā pārbaudes laboratorijā nav obligāta, un gadījumā, ja pārbaude tiek veikta, to izgatavotājs var veikt pats vai pēc viņa izvēles noteikta kompetentā iestāde; vai

b) 

piegādātāja atbilstības deklarācija, kuras pamatā ir pārbaudes protokols, kuru izdevusi otras puses sertifikācijas struktūras (“CB”) pārbaudes laboratorija atbilstoši vispasaules atbilstības pārbaudes sistēmas un elektrotehnisko iekārtu un sastāvdaļu sertifikācijas (IECEE) CB shēmai (turpmāk “IECEE CB shēma”), un kurai pievienots derīgs CB pārbaudes sertifikāts, kas izsniegts atbilstoši IECEE CB shēmas reglamentam un pušu saistībām tajā; vai

c) 

piegādātāja atbilstības deklarācija, kuras pamatā ir pārbaudes protokols, ko izdevusi tāda otras puses pārbaudes laboratorija (vai sertifikāts, kuru izdevusi tāda otras puses sertifikācijas struktūra), kurai ar vienu vai vairākām atbilstības novērtēšanas struktūrām, ko izraudzījusies importētāja puse, ir noslēgta brīvprātīga vienošanās par pārbaudes protokolu vai sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

Šajā punktā minēto elementu izvēle ir piegādātāja ziņā.

3.  
2. punktā minētā piegādātāja atbilstības deklarācija ir saskaņā ar standartu ISO/IEC 17050. Puses atzīst, ka piegādātājs ir pilnībā atbildīgs par atbilstības deklarācijas izdošanu, labošanu vai atsaukšanu, par tādas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kura ļauj novērtēt attiecīgo ražojumu atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem, un par attiecīga marķējuma uzlikšanu. Puses var pieprasīt, lai atbilstības deklarācija būtu datēta un lai tajā būtu norādīts piegādātājs vai piegādātāja pilnvarotais pārstāvis to teritorijās, persona, kurai ir ražotāja vai viņa pilnvarotās personas pilnvarojums parakstīt deklarāciju, deklarācijā ietvertie ražojumi, kā arī piemērojamie tehniskie noteikumi, uz kuriem atsaucas atbilstības deklarācija.
4.  
Papildus 1. līdz 3. punktā noteiktajam neviena puse nepieprasa nekāda veida preču vai piegādātāju reģistrāciju, ja šāda reģistrācija varētu traucēt vai citādi kavēt tādu ražojumu laišanu tirgū, kuri atbilst puses tehniskajiem noteikumiem. Ja kāda puse pārskata piegādātāja deklarāciju, pārskatīšanas procesā ietver tikai verifikāciju uz iesniegto dokumentu pamata, ka pārbaude ir veikta saskaņā ar puses attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un ka dokumentos ietvertā informācija ir pilnīga. Jebkura tāda pārskatīšana nerada nepienācīgu kavējumu preču laišanai puses tirgū, un puse deklarāciju visos gadījumos pieņem, ja ražojumi atbilst puses tehniskajiem noteikumiem un ja iesniegtā dokumentācija ir pilnīga. Ja puse deklarāciju noraida, attiecīgā puse savu lēmumu paziņo piegādātājam, norādot noraidīšanas iemeslus. Pēc piegādātāja pieprasījuma puse attiecīgā gadījumā sniedz informāciju vai vadlīnijas par to, kā trūkumus varētu novērst, kā arī paskaidrojumus par iespējām lēmumu pārsūdzēt.

5. PANTS

Drošības pasākumi

Neskarot 4. pantu (Atbilstības novērtēšanas procedūras) jebkura puse var ieviest prasības par aptverto ražojumu drošības vai EMS obligātu trešās personas pārbaudi vai sertifikāciju vai ieviest administratīvas procedūras pārbaudes protokolu apstiprināšanai vai pārskatīšanai, jo īpaši attiecībā uz aptvertajiem ražojumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a) 

pastāv pārliecinoši iemesli saistībā ar cilvēku veselības aizsardzību vai drošību, kas pamato minēto prasību vai procedūru ieviešanu, un turklāt to apstiprina pamatota tehniska vai zinātniska informācija;

b) 

tādas prasības vai procedūras neierobežo tirdzniecību vairāk nekā nepieciešams, lai izpildītu puses likumīgo mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu neizpilde; un

c) 

pusei nav bijis iespējams parastos apstākļos paredzēt tādu prasību vai procedūru ieviešanas vajadzību šā nolīguma spēkā stāšanās laikā.

Neskarot TBT nolīguma 2.10. pantu, pirms prasību vai procedūru ieviešanas katra puse informē otru pusi un pēc apspriedēm iespējami lielā mērā ņem vērā otras puses piezīmes, izstrādājot minētās prasības vai procedūras. Visām ieviestajām prasībām iespējami lielā mērā jāatbilst šim pielikumam. Pēc to pieņemšanas visas prasības un procedūras reizi trīs gados pārskata un atceļ, ja attiecīgās prasības vai procedūras ieviešanas iemesli vairs nepastāv.

6. PANTS

Izņēmumi

1.  
Atbilstoši Singapūras piekrišanai būtiski samazināt to ražojumu sarakstu, par kuriem tā pieprasa trešās personas veiktas sertifikācijas veidā pierādīt atbilstību obligātajām prasībām par drošību un/vai EMS, Singapūra minēto trešās personas veikto sertifikāciju šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī pieprasa vienīgi 4.-A-2. papildinājumā uzskaitīto ražojumu kategorijām.
2.  
Līdz šā nolīgumā spēkā stāšanās brīdim Singapūra būs veikusi savas Patērētāju aizsardzības (drošības prasību) reģistrācijas shēmas pārskatīšanu ar mērķi samazināt to ražojumu kategoriju skaitu, kuriem shēma piemērojama un kuri uzskaitīti 4.-A-2. papildinājumā. Pārskatīšanā pārbaudīs to, vai nepieciešams shēmu saglabāt esošajā formā un vai shēmas vēlamos rezultātus attiecībā uz cilvēku veselības un drošības aizsardzību var panākt ar vienkāršākām procedūrām, kas labāk veicina tirdzniecību ( 90 ).
3.  
Pārskatīšana, kas minēta 2. punktā, ietver riska novērtējumu attiecībā uz visiem ražojumiem, kas ir Patērētāju aizsardzības (drošības prasību) reģistrācijas shēmas darbības jomā, lai pārliecinātos par to, vai pāreja uz pēcpārdošanas uzraudzību atbilstoši 4. panta 1. punktam (Atbilstības novērtēšanas procedūras) vai atbilstības pierādījumu atzīšanu atbilstoši 4. panta 2. punktam (Atbilstības novērtēšanas procedūras) radītu pārliecīgu cilvēka veselības un drošības apdraudējumu. Riska novērtējumu veic, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, piemēram, patērētāju ziņojumiem par negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un pārbaudīto ražojumu neatbilstības koeficientu. Riska novērtējumā arī apsver, vai ražojumi ir tikuši izmantoti to paredzētajiem galalietojumiem un vai attiecīgie ražojumi ir tikuši izmantoti ar pienācīgu un ierastu rūpību.
4.  
Vadoties pēc 3. punktā minētās pārskatīšanas rezultātiem, Singapūra var saglabāt prasības par atbilstības pierādīšanu ar trešās personas veiktu sertifikāciju attiecībā uz tiem ražojumiem, uz kuriem attiecas Patērētāju aizsardzības (drošības prasību) reģistrācijas shēma, kuri ietverti 4.-A-2. papildinājumā un kuru 3. punktā minētais riska novērtējums liecina, ka procedūru pieņemšana šādiem ražojumiem atbilstoši 4. panta 2. punktam (Atbilstības novērtēšanas procedūras) radītu neattaisnojamu cilvēka veselības un drošības apdraudējumu vai ja nebūtu iespējams izveidot pēcpārdošanas uzraudzības sistēmu, lai efektīvi risinātu šādu apdraudējumu.
5.  
Singapūra 3. punktā minēto riska novērtējumu iesniedz apspriešanai Preču tirdzniecības komitejas pirmajā sanāksmē. Pēc Singapūras veiktās pārskatīšanas puses ar Preču tirdzniecības komitejas lēmumu var veikt attiecīgus grozījumus 4.-A-2. papildinājumā.
6.  

Ja Singapūra saglabā prasību par to, ka attiecībā uz aptvertajiem ražojumiem ar trešās personas veiktu sertifikāciju jāpierāda atbilstība obligātajām prasībām par drošību un/vai EMS, Singapūra atzīst tādu sertifikātu par atbilstību tās tehniskajiem noteikumiem, kurus izdevusi Singapūras izraudzīta Savienības atbilstības novērtēšanas struktūra ( 91 ). Singapūra turklāt nodrošina, ka Singapūras izraudzītās atbilstības novērtēšanas struktūras šāda sertifikāta izdošanas nolūkos atzīst pārbaudes protokolus, kurus izdevusi:

a) 

kāda no atzītām CB pārbaudes laboratorijām vai atzītām CB ražotāju pārbaudes laboratorijām Savienībā saskaņā ar IECEE CB shēmas noteikumiem un procedūrām un pušu saistībām tajā;

b) 

atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem (tai skaitā ISO/IEC 17025) jebkura Savienības pārbaudes laboratorija, ko akreditējusi tāda akreditācijas struktūra, kura ir parakstījusi Starptautiskās laboratoriju akreditācijas sadarbības iestādes sagatavoto savstarpējās atzīšanas režīma dokumentu vai minētās iestādes reģionālās struktūras noslēgtu savstarpējās atzīšanas nolīgumu, ko parakstījusi arī Singapūra; vai

c) 

jebkura pārbaudes laboratorija Savienībā, kura ar vienu vai vairākām Singapūras izraudzītām atbilstības novērtēšanas struktūrām noslēgusi brīvprātīgu vienošanos par pārbaudes protokolu savstarpēju atzīšanu.

7.  
Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam ar regulāri un ne retāk kā reizi piecos gados Singapūra atkal pārskata 4.-A-2. papildinājumu ar mērķi samazināt tajā ietverto ražojumu kategoriju skaitu. Šādas pārskatīšanas aptver 3. punktā izklāstīto riska novērtēšanu. Singapūra šādus riska novērtējumus iesniedz apspriešanai Preču tirdzniecības komitejā.
8.  
Pēc Singapūras veiktās pārskatīšanas puses ar Preču tirdzniecības komitejas lēmumu var veikt attiecīgus grozījumus 4.-A-2. papildinājumā.

7. PANTS

Kopīga sadarbība

1.  
Puses cieši sadarbojas, lai veicinātu kopēju izpratni par reglamentējošiem jautājumiem, un izskata jebkuru otras puses pieprasījumu saistībā ar šā pielikuma īstenošanu.
2.  
Sadarbība notiek Preču tirdzniecības komitejā.

4-A-1. papildinājums

DARBĪBAS JOMA

1. 4.-A pielikums attiecas uz tiem 4.-A pielikuma 1. panta (Vispārīgi noteikumi) 2. punktā uzskaitītajiem ražojumiem, kuri Savienības saistību gadījumā šā nolīguma parakstīšanas dienā ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/30/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļaDirektīvā 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK, iekļauto noteikumu par drošību vai elektromagnētisko saderību darbības jomā.

Attiecībā uz ražojumiem, kas ir Direktīvas 2014/53/ES darbības jomā, Savienība saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu var pieprasīt citu prasību ievērošanu papildus prasībām par drošību un EMS.

Ja piegādātājs nav piemērojis vai ir daļēji piemērojis Direktīvas 2014/53/ES 16. pantā minētos saskaņotos standartus, uz radioiekārtām, kas ir Direktīvas 2014/53/ES 10. panta 4. punkta darbības jomā, pēc piegādātāja izvēles attiecina procedūras, kuras ir minētas Direktīvas 2014/53/ES III vai IV pielikumā. Ja piegādātāja atbilstības deklarācijai ir jāpievieno pārbaudes protokoli, piegādātājs var izmantot 4.-A pielikuma (Atbilstības novērtēšanas procedūras) 4. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā aprakstītās procedūras

2. 4.-A pielikums attiecas arī uz tiem 4.-A pielikuma 1. panta (Vispārīgi noteikumi) 2. punktā uzskaitītajiem ražojumiem, kuri Singapūras saistību gadījumā šā nolīguma parakstīšanas dienā ietilpst Patērētāju aizsardzības (patēriņa preču drošības prasību) noteikumu (2011), Patērētāju aizsardzības (drošības prasību) noteikumu (2004), Telesakaru likuma 323. nodaļas un Telesakaru (tirgotāju) noteikumu (2004) darbības jomā.

Attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas Telesakaru (tirgotāju) noteikumi (2004), Singapūra var pieprasīt citu prasību ievērošanu papildus prasībām par drošību un EMS.

3. Puses saprot, ka ražojumi, uz ko attiecas valsts tiesību akti un kas uzskaitīti šajā papildinājumā, kurā ietilpst visi ražojumi, uz ko attiecas 4.-A pielikums, nozīmē visu elektronikas ražojumu klāstu. To saprot tā, ka gadījumā, ja 4.-A pielikums uz kādu ražojumu neattiecas vienai pusei, bet attiecas otrai vai ja tas šā nolīguma parakstīšanas laikā vai pēc tam ir pakļauts obligātai trešās personas sertifikācijai vienā pusē, bet nav otrā, tad otra puse var attiecināt uz konkrēto ražojumu līdzīgu režīmu, ja tas būtu nepieciešams cilvēka veselības aizsardzībai un drošībai. Pirms tādu pasākumu īstenošanas puse, kura vēlas tos ieviest, paziņo par savu nodomu otrai pusei un paredz trīs mēnešu periodu apspriedēm.

4-A-2. papildinājums

RAŽOJUMU KATEGORIJAS

Ēdiena gatavošanas plīts izmantošanai mājsaimniecībā jeb ierīce ēdienu gatavošanai, kas var būt arī atsevišķa stacionāra krāsns cepšanai vai grilēšanai, vārīšanas virsma, plītī iebūvēta krāsns grilēšanai vai virsma cepšanai, sienā iebūvējama krāsns cepšanai vai grilēšanai, izņemot plītis ar svaru līdz 18 kg.

Matu žāvētājs jeb elektroierīce, kura paredzēta cilvēka matu žāvēšanai un kurā ir iekļauti sildelementi.

Hi-fi sistēma jeb elektroierīce skaņas reproducēšanai ar minimāliem traucējumiem, kura pievienojama elektroenerģijas tīklam kā vienīgajam enerģijas avotam, paredzēta izmantošanai mājsaimniecībā vai citiem lietojumiem iekštelpās un kuras nominālais barošanas spriegums nepārsniedz 250 V (efektīvā vērtība).

Audioierīce (izņemot Hi-fi sistēmu) jeb elektroierīce skaņas reproducēšanai, kas pievienota elektroenerģijas tīklam tiešā vai netiešā veidā.

Gludeklis jeb elektroierīce ar sildāmu pamatni drēbju gludināšanai, izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem.

Ūdens vārītājs jeb mājsaimniecības elektroierīce dzeramā ūdens vārīšanai, kuras nominālais tilpums nepārsniedz 10 litrus.

Mikroviļņu krāsns jeb elektroierīce pārtikas un dzērienu sildīšanai, izmantojot elektromagnētisko enerģiju (mikroviļņus) vienā vai vairākās ISM frekvences joslās starp 300 MHz un 30 GHz, kura paredzēta izmantošanai mājsaimniecībā. Minētās ierīces var būt aprīkotas ar brūnināšanas funkciju.

Rīsu vārītājs jeb mājsaimniecības elektroierīce rīsu vārīšanai.

Ledusskapis jeb atsevišķa ierīce, kas sastāv no termiski izolētas kameras pārtikas novietošanai un uzglabāšanai temperatūrā virs 0 °C (32 °F) un saldēšanas bloka, kurš darbojas ar tvaika kompresiju un izņem kamerā siltumu, ar saldētavas nodalījumiem (vienu vai vairākiem) vai bez tiem.

Iekštelpu gaisa kondicionētājs jeb atsevišķa ierīce, kas konstruēta kā bloks, galvenokārt iebūvēšanai logā vai sienā, vai panelī. Tā ir konstruēta, lai neierobežoti piegādātu slēgtā vidē, telpā vai zonā kondicionētu gaisu (kondicionēta telpa). Tajā ietverts primārais saldēšanas avots, kas nodrošina dzesēšanu un mitruma izņemšanu, gaisa cirkulācijas un attīrīšanas bloki, kā arī drenāžas bloks kondensāta uztveršanai un aizvadīšanai. Tajā var būt ietvertas gaisa mitrināšanas, ventilācijas vai aizvadīšanas funkcijas.

Galda vai stacionārs ventilators jeb elektroierīce gaisa apmaiņai un attiecīgais mehānisms tā regulēšanai, kas paredzēts izmantošanai vienfāzes līdzstrāvas un maiņstrāvas tīklos ar spriegumu, kurš nepārsniedz 250 V, izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem.

Televizors vai ekrāns jeb elektroierīce informācijas uztveršanai no raidītāja vai vietēja avota, pievienota elektroenerģijas tīklam tiešā vai netiešā veidā un paredzēta izmantošanai mājsaimniecībā vai citiem vispārīgiem lietojumiem iekštelpās, izņemot televizorus ar kineskopisku ekrānu.

Putekļusūcējs jeb ierīce netīrumu un putekļu savākšanai, izmantojot ar motoru darbināma gaisa sūkņa radītu vilci, izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem.

Veļas mazgājamā mašīna jeb elektroierīce drēbju un tekstilmateriālu mazgāšanai (ar vai bez ūdens sildīšanas mehānismu), drēbju izgriešanai vai drēbju žāvēšanai.

Galda lampa vai stāvlampa jeb pārvietojams vispārīga lietojuma gaismeklis, izņemot rokas lukturus, kurā izmanto spuldzes ar volframa diegu, luminiscences un cita veida izlādes spuldzes un kurš tiešā vai netiešā veidā pievienots elektroenerģijas tīklam.

Tosteris, grils, cepeškrāsns, sildvirsmas un līdzīgas ierīces jeb tīklam pievienotas elektroiekārtas, kuras tiešā vai netiešā veidā (piemēram, ar siltuma nesēju – gaisu vai pārtikas eļļu) izmanto siltumu pārtikas sagatavošanā un paredzētas lietošanai mājsaimniecībā.

Sienas vai griestu ventilators jeb elektroventilators un attiecīgais mehānisms tā regulēšanai, paredzēts piestiprināšanai pie sienas vai griestiem un izmantošanai vienfāzes līdzstrāvas un maiņstrāvas tīklos ar spriegumu, kas nepārsniedz 250 V, izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem.

Adapters jeb ierīce, kas atsevišķi vai kā aprīkojuma sastāvdaļa piegādā maiņstrāvu vai līdzstrāvu no attiecīgā strāvas avota uz tāda veida iekārtām kā dators, telesakaru aprīkojums, mājsaimniecības ierakstu atskaņošanas aparatūra vai rotaļlietas.

Kafijas automāts, sautēšanas katls, tvaicēšanas katls un tamlīdzīgas ierīces jeb elektroierīce, kas pārtikas un dzērienu gatavošanas laikā uzsilda ūdeni līdz augstai temperatūrai.

Lāzerdisku ierīce jeb elektroierīce video ierakstīšanai un atskaņošanai vai vienīgi atskaņošanai, kas pievienota elektroenerģijas tīklam tiešā vai netiešā veidā un paredzēta izmantošanai mājas apstākļos vai citiem vispārīgiem lietojumiem telpās, izņemot lāzerdisku atskaņotāju vai video.

Mikseris, blenderis, smalcinātājs un tamlīdzīgas ierīces jeb elektroierīce pārtikas un dzērienu sagatavošanai, kas paredzēta izmantošanai mājsaimniecībā.

Gaisa dzesētājs jeb elektroierīce gaisa apmaiņai, kas par aukstuma nesēju izmanto ūdeni, un attiecīgais mehānisms tā regulēšanai, kas paredzēts izmantošanai vienfāzes līdzstrāvas un maiņstrāvas tīklos ar spriegumu, kas nepārsniedz 250 V, izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem.

Mājas datorsistēma (ietverot monitoru, printeri, skaļruņus un citus ar elektroenerģiju darbināmus piederumus) jeb datu apstrādes sistēma uz mikroprocesora bāzes ar kompaktu lokālu datošanas un skaitļošanas jaudu, augstas izšķirtspējas grafiku un elastīgu datu apmaiņas saskarni.

Dekoratīvi apgaismojuma ķermeņi jeb apgaismes virtenes, kuras aprīkotas ar daudzām paralēla slēguma spuldzēm izmantošanai ārpus telpām vai iekštelpās, ar barošanas spriegumu, kas nepārsniedz 250 V.

13 ampēru trīs taisnstūra tapu kontaktdakša jeb pārnēsājama ierīce ar drošinātāju un kontakttapām, kas konstruētas savienošanai ar attiecīgajiem ligzdas kontaktiem. Kontaktdakšai ir pievienots piemērots elastīgais vads, kurš ir mehāniski nostiprināts un nodrošina elektrisko savienojumu.

Drošinātājs (13 ampēru vai mazāk) izmantošanai kontaktdakšā jeb ierīce, kas izkausējot vienu vai vairākas tā īpaši konstruētas un samērotas sastāvdaļas, atver slēgumu, kurā tā ievietota, un pārtrauc strāvas padevi, kad tā noteiktā laikā pārsniedz zināmu vērtību. Drošinātājs ir visas sastāvdaļas, kas veido ierīci.

15 ampēru trīs apaļu tapu kontaktdakša jeb ierīce ar trim pārsvarā cilindriskām metāla kontakttapām, kas paredzētas savienošanai ar attiecīgajiem ligzdas kontaktiem, ar iespēju pievienot atbilstošu elastīgo kabeli.

Multifunkcionāls adapters jeb adapters ar vairāk nekā vienu ligzdu (ligzdu kontaktu veidi vai nominālais spriegums var atšķirties no kontaktdakšas kontakttapu sadalījuma).

Pārvietojama trīs kontaktu ligzda jeb elektropiederums ar trīskontaktu komplektu, kurš konstruēts savienošanai ar attiecīgas kontaktdakšas trim tapām un ar kuru iespējams nodrošināt elektrisko savienojumu, izmantojot atbilstošu kabeli vai elastīgo vadu, kas ir vai nav integrēts piederumā, un kuru spriegumam pieslēgtā veidā var vienkārši pārvietot uz citu vietu.

Pārnēsājama pagarinātāja spole jeb ierīce, kas sastāv no elastīgā kabeļa vai vada, kurš nostiprināts spolē un konstruēts tā, ka elastīgo kabeli var pilnībā uztīt uz spoles, aprīkots ar kontaktdakšu un vienu vai vairākām kontaktligzdām.

Caurplūdes ūdens sildītājs jeb stacionāra elektroierīce izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem, kura paredzēta ūdens uzsildīšanai līdz temperatūrai, kas ir zemāka par vārīšanās temperatūru, un kuras nominālais spriegums nepārsniedz 250 V vienfāzes ierīcēm un 480 V cita veida ierīcēm.

Tilpuma ūdens sildītājs jeb stacionāra elektroierīce izmantošanai mājsaimniecībā vai līdzīgiem nolūkiem, kura paredzēta ūdens uzglabāšanai un uzsildīšanai līdz temperatūrai, kas ir zemāka par vārīšanās temperatūru, un kuras nominālais spriegums nepārsniedz 250 V vienfāzes ierīcēm un 480 V cita veida ierīcēm.

Virsstrāvas avārijas izslēgšanas ierīce (Residual current circuit braker) jeb ierīce, kas paredzēta personu aizsardzībai pret netiešu kontaktu ar elektroinstalācijām, kurās atkailinātās strāvvadošās daļas savienotas ar attiecīgo zemēšanas elektrodu.

13 ampēru trīs tapu kontaktligzda jeb 13 A slēdzama vienkārša vai salikta kontaktligzda ar attiecīgiem kontrolslēdžiem, paredzēta uzstādīšanai piemērotā iebūvētā ietvarā vai uzstādīšanai sienā vai virsmā. Kontaktligzda ir piemērota pārnēsājamu ierīču, skaņas un attēla reproducēšanas iekārtu, gaismekļu u.c. ierīču savienošanai ar maiņstrāvas tīklu, kura spriegums nepārsniedz 250 V (efektīvā vērtība) pie 50 Hz.

15 ampēru trīs apaļu tapu kontaktligzda jeb 15 A slēdzama kontaktligzda ar attiecīgu slēdzi, kurš iedarbina ligzdas strāvu vadošā kontakta savienojumu ar attiecīgo barošanas avotu, paredzēta uzstādīšanai piemērotā iebūvētā ietvarā vai uzstādīšanai sienā vai virsmā. Kontaktligzda ir piemērota elektroierīču pievienošanai maiņstrāvas tīklam, kura barošanas spriegums pie 50 Hz nepārsniedz 250 V (efektīvā vērtība).

Elektrības slēdzis izmantošanai mājsaimniecībā jeb manuāls vispārīga lietojuma slēdzis maiņstrāvas tīklam ar nominālo spriegumu, kas nepārsniedz 440 V, un nominālo strāvas stiprumu, kas nepārsniedz 63A, paredzēts izmantošanai mājsaimniecībā un līdzīgās stacionārās elektroinstalācijās iekštelpās vai ārpus telpām.

Balasts cauruļveida luminiscences spuldzēm jeb bloks, ko ievieto starp sprieguma avotu un vienu vai vairākām luminiscences lampām un kurš darbojas, izmantojot induktivitāti un elektrisko kapacitāti vai abus minētos jeb elektriskās ķēdes, un paredzēts galvenokārt spuldzei(-ēm) paredzētās strāvas ierobežošanai līdz prasītajai vērtībai.

Atdalītājtransformators tiešās gaismas gaismekļiem jeb tranformators, kura primārais un sekundārais tinums ir elektriski nošķirti, lai novērstu vienlaicīgu kontaktu ar zemi un strāvvadošajām daļām vai metāla daļām, kuras var vadīt strāvu izolācijas defektu gadījumā.

4-A-3. papildinājums

DEFINĪCIJAS

4.-A pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“elektroiekārtu drošība” nozīmē, ka iekārtas, kas konstruētas saskaņā ar labu inženiertehnisko praksi drošuma jautājumos, neapdraud cilvēku, mājdzīvnieku vai īpašuma drošību, ja tās ir pareizi uzstādītas, ekspluatētas un lietotas tajos izmantojuma veidos, kuriem tās izgatavotas;

“elektromagnētiskā saderība” nozīmē to, ka ierīce ir projektēta un ražota, ievērojot zinātnes un tehnikas sasniegumus un tā, lai:

a) 

ģenerētie elektromagnētiskie traucējumi nepārsniedz līmeni, virs kura radioiekārtas, telesakaru iekārtas vai citas iekārtas vairs nespēj darboties, kā paredzēts un

b) 

iekārtas noturība pret elektromagnētiskiem traucējumiem, kas sagaidāmi, lietojot iekārtas paredzētajā veidā, ir pietiekama, lai tās varētu darboties bez nepieņemama iekārtas darbības pasliktinājuma, ja iekārta tiek izmantota kā paredzēts;

“elektromagnētiskie traucējumi” ir jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt ierīces darbību, tostarp elektromagnētisks troksnis, nevēlams signāls vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē;

“noturība” ir ierīces spēja elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē darboties paredzētajā veidā bez darbības kvalitātes izmaiņām.

“atbilstības deklarācija” ir paziņojuma izdošana, kura pamatā ir pēc pārskatīšanas pieņemts lēmums par to, ka ir demonstrēta konkrētu prasību izpilde;

“piegādātājs” ir ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis importētājas puses teritorijā. Ja importētājas puses teritorijā neviena no viņiem nav, tad par piegādātāja deklarācijas uzrādīšanu atbild importētājs; un

“pārbaudes laboratorija” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kura sniedz pārbaudes pakalpojumus un ir saņēmusi atestāciju, kas ir oficiāls pierādījums tās kompetencei veikt minētos īpašos uzdevumus.

Terminu “standarts”, “tehniskie noteikumi” un “atbilstības novērtēšanas procedūras” definīcijas ir tādas pašas kā tās, kas sniegtas TBT nolīguma I pielikumā.

5.-A PIELIKUMS

KOMPETENTĀS IESTĀDES

1. PANTS

Savienības kompetentās iestādes

Savienības kompetentās iestādes ir dalībvalstu pārvaldes iestādes un Eiropas Komisija. Šajā saistībā piemēro šādus noteikumus:

a) 

attiecībā uz eksportu, kas tiek veikts uz Singapūru, dalībvalstu pārvaldes iestādes atbild par ražošanas apstākļu un prasību kontroli, tostarp par likumā noteiktajām pārbaudēm un tādu veselības (vai dzīvnieku labturības) sertifikātu izdošanu, kuri apliecina atbilstību pieņemtajiem standartiem un prasībām;

b) 

attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Singapūras, dalībvalstu pārvaldes iestādes atbild par kontroli attiecībā uz importa atbilstību Savienībā piemērojamajām prasībām;

c) 

Eiropas Komisija atbild par vispārīgu koordinēšanu, pārbaužu sistēmu pārbaudēm/revīzijām un likumdošanas pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu standartu un prasību vienotu piemērošanu Savienības iekšējā tirgū.

2. PANTS

Singapūras kompetentās iestādes

Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības iestāde (turpmāk “AVA”) atbild par nekaitīgas un veselīgas pārtikas nodrošināšanu pietiekamā apmērā, aizsargājot dzīvnieku, zivju un augu veselību un veicinot pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

Šajā saistībā piemēro šādus noteikumus:

a) 

AVA ir kompetentā iestāde, kas atbild par importa un eksporta pārbaudēm un karantīnu;

b) 

AVA ir valsts iestāde, kas atbild par pārtikas izejvielu un pārstrādes produktu nekaitīgumu. AVA nodrošina pārtikas nekaitīgumu visā ķēdē no ražošanas līdz posmam pirms mazumtirdzniecības. AVA sagatavo zinātniski pamatotu riska analīzes un pārvaldības metodiku pārtikas nekaitīguma izvērtēšanai un nodrošināšanai, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem; un

c) 

AVA ir valsts iestāde, kas atbild par dzīvnieku un augu veselību; tā pārvalda visaptverošu programmu, kuras mērķis ir valstī nepieļaut lauksaimniecības, tautsaimniecības vai sabiedrības veselības mērogā nozīmīgu dzīvnieku saslimstību ieviešanu, kā arī visaptverošu programmu tautsaimniecības un augu veselības mērogā nozīmīgu saslimstību un kaitēkļu kontrolei un profilaksei.

5.-B PIELIKUMS

PRASĪBAS UN NOTEIKUMI PAR TĀDU UZŅĒMUMUAPSTIPRINĀŠANU, KAS SAISTĪTI AR DZĪVNIEKU IZCELSMES RAŽOJUMIEM

1. Importētājas puses kompetentā iestāde sagatavo apstiprināto uzņēmumu sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību.

2. Prasības un procedūras, ko importētāja puse piemēro uzņēmumu apstiprināšanā, ir šādas:

a) 

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu, kuru uzņēmums plāno eksportēt importētājai pusei, ir saņemta importētājas puses kompetentās iestādes atļauja. Šī atļauja attiecas arī uz importēšanas un sertificēšanas prasībām;

b) 

eksportētājas puses kompetentā iestāde ir apstiprinājusi uzņēmumus, no kuriem plānots eksportēt attiecīgo dzīvnieku izcelsmes produktu, un tā importētājai pusei ir sniegusi sanitāro noteikumu ievērošanas garantijas, kuras pieprasījusi importētāja puse un kuras apliecina to, ka uzņēmumi atbilst attiecīgajām importētājas puses prasībām;

c) 

prasību neievērošanas gadījumā eksportētājas puses kompetentajai iestādei ir tiesības apturēt vai atcelt eksporta iestādes apstiprinājumu;

d) 

importētāja puse apstiprināšanas procedūras ietvaros var veikt verifikācijas saskaņā ar 5.8. pantu (Verifikācijas).

Apstiprināšanas procedūras ietvaros veiktās verifikācijas attiecas uz tās kompetentās iestādes, kura atbild par uzņēmuma apstiprināšanu, struktūru, organizāciju un pilnvarām un sanitāro noteikumu ievērošanas garantijām attiecībā uz atbilstību importētājas puses prasībām.

Veiktās verifikācijas var būt arī noteikta skaita reprezentatīvu uzņēmumu, kuri iekļauti eksportētājas puses iesniegtajos apstiprināto uzņēmumu sarakstos, pārbaude uz vietas.

Ievērojot īpašo struktūru un kompetenču sadalījumu Savienībā, šādas verifikācijas Savienībā var attiekties uz atsevišķām dalībvalstīm.

e) 

Importētāja puse verifikācijas saskaņā ar 5.8. pantu (Verifikācijas) var veikt jebkurā laikā. Pamatojoties uz verifikāciju rezultātiem, importētāja puse var grozīt apstiprināto uzņēmumu sarakstus, kurus importētāja puse ir sagatavojusi saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu.

3. Noteikumus 1. un 2. punktā sākotnēji attiecina tikai uz šādām uzņēmumu kategorijām:

a) 

visi uzņēmumi svaigas mājlopu gaļas iegūšanai;

b) 

visi uzņēmumi savvaļas un saimniecībā audzētu medījumdzīvnieku svaigas gaļas iegūšanai;

c) 

visi uzņēmumi mājputnu gaļas iegūšanai;

d) 

visi uzņēmumi visu sugu dzīvnieku gaļas produktu iegūšanai;

e) 

visi uzņēmumi citu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu (piem., zarnu, gaļas izstrādājumu, maltās gaļas) iegūšanai;

f) 

visi uzņēmumi lietošanai pārtikā paredzēta piena un piena produktu iegūšanai un

g) 

lietošanai pārtikā paredzētu zivsaimniecības produktu, tai skaitā gliemeņu un vēžveidīgo, pārstrādes uzņēmumi un zivju pārstrādes kuģi/saldētājkuģi.

8.-A PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS

1. Savienības īpašo saistību saraksts ir ietverts 8.-A-1. līdz 8.-A-3. papildinājumā.

2. Papildinājumi, kas minēti 1. punktā, ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa.

3. Astotajā nodaļā (Pakalpojumi, uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija) izklāstītās definīcijas piemēro šajā pielikumā.

4. Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a) 

ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju atbilstoši atsaucei 8.21. panta (Datorpakalpojumi) 23. zemsvītras piezīmē;

b) 

ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.; un

c) 

ar ISIC 3.1. red. apzīmē Starptautisko standartizēto visu saimnieciskās darbības veidu klasifikāciju, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 4, ISIC 3.1. RED., 2002.

5. Papildinājumos, kas minēti 1. punktā, atsaucoties uz Savienību vai uz kādu tās dalībvalsti, ir izmantoti šādi saīsinājumi:

AT

Austrija

BE

Beļģija

BG

Bulgārija

CY

Kipra

CZ

Čehijas Republika

DE

Vācija

DK

Dānija

EU

Eiropas Savienība, ieskaitot visas tās dalībvalstis

ES

Spānija

EE

Igaunija

FI

Somija

FR

Francija

EL

Grieķija

HR

Horvātija

HU

Ungārija

IE

Īrija

IT

Itālija

LV

Latvija

LT

Lietuva

LU

Luksemburga

MT

Malta

NL

Nīderlande

PL

Polija

PT

Portugāle

RO

Rumānija

SE

Zviedrija

SI

Slovēnija

SK

Slovākija

UK

Apvienotā Karaliste

8.-A-1. papildinājums

SAVIENĪBA

ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATBILSTOŠI 8.7. PUNKTAM

(ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS)

(PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA)

1. Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitītas pakalpojumu nozares, kuras ir liberalizētas atbilstoši 8.7. pantam (Īpašo saistību saraksts), un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajās nozarēs piemēro Singapūras pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a) 

pirmā sleja, kurā ir norādīta nozare vai apakšnozare, kurā Savienība ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas, un

b) 

otrā sleja, kurā ir aprakstītas piemērojamās atrunas.

Tādu pārrobežu pakalpojumu, kas nav minēti turpmākajā saistību sarakstā, sniegšana nozarēs un apakšnozarēs, uz kurām attiecas šis nolīgums, nav saistoša.

2. Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja šādi pasākumi neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 8.5. panta (Piekļuve tirgum) un 8.6. panta (Valsts režīms) nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, prasība saņemt atļauju, universāla pakalpojuma saistības, prasība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs un prasība nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi) jebkurā gadījumā attiecas uz Singapūras pakalpojumiem un to sniedzējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

3. Turpmāk sniegtais saistību saraksts neskar 8.4. panta (Definīcijas) a) punktā paredzēto pārrobežu pakalpojumu sniegšanas īstenojamību atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu esību un ekskluzīvās tiesības, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

4. Saskaņā ar nolīguma 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) 2. punkta a) apakšpunktu turpmākajā saistību sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

5. Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saistību saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

6. Terminu “ieguldītājs”, kā tas izmantots šajā saistību sarakstā, saprot kā terminu “uzņēmējs”, kurš definēts 8.8. panta (Definīcijas) c) apakšpunktā.



Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Nekustamais īpašums

1. un 2. veidam

Visas dalībvalstis, izņemot AT, BG, CY, CZ, DK, EL, FI, HU, IE, IT, LT, MT, PL, RO, SI, SK: nav ierobežojumu.

AT: ārvalstu fiziskajām personām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, nomai vai līzingam vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses.

BG: Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības (1) uz nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas atļauju. Atļaujas prasība neattiecas uz personām, kas Bulgārijā veikušas ieguldījumus.

Ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, ārvalstu juridiskās personas un sabiedrības, kurās ārvalstu dalībniekiem lēmumu pieņemšanas procesā ir vairākums balsu vai kurās ārvalstu dalībnieki bloķē lēmuma pieņemšanu, var iegādāties nekustamos īpašumus atsevišķos Ministru padomes noteiktos ģeogrāfiskajos reģionos, iepriekš saņemot atļauju.

 

CY: saistību nav.

CZ: lauksaimniecības zemi un mežu zemi var iegūt ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kam Čehijas Republikā ir pastāvīgā dzīvesvieta. Uz valsts īpašumā esošo lauksaimniecības zemi un mežu zemi attiecas īpaši noteikumi.

DK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanai.

EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90 pilsonim zemes iegūšanai pierobežā ir nepieciešama aizsardzības ministra izsniegta atļauja. Saskaņā ar administratīvo praksi, tiešo ieguldījumu gadījumā pastāv vienkāršota atļauju izsniegšanas kārtība.

FI: (Ālandu salas): fiziskajām personām, kam nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, un juridiskajām personām ir ierobežotas tiesības iegūt un turēt nekustamo īpašumu Ālandu salās bez šo salu kompetento iestāžu atļaujas. Ierobežojumi attiecībā uz tādu fizisku personu, kam nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus vai attiecībā uz jebkādu juridisku personu tiesībām veikt šādas darbības, proti, šādu darbību veikšanai ir nepieciešams saņemt Ālandu salu kompetento iestāžu atļauju.

 

HU: ierobežojumi attiecībā uz zemes un nekustamā īpašuma iegādi, ko veic ārvalstu ieguldītāji (2).

IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstu valstspiederīgie iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimnieciskā rūpniecība), šī prasība nav jāievēro, ar nosacījumu, ka ir saņemta uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegta apliecība (sertifikāts). Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei.

IT: ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšana regulējama, ievērojot savstarpīguma principu.

LT: saistību nav attiecībā uz zemes iegūšanu īpašumā (3).

MT: arī turpmāk piemēros Maltas tiesību un normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma iegūšanu.

PL: ārvalstniekiem (ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām) ir nepieciešama atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai tiešā vai netiešā veidā. Saistību nav attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegūšanu (t.i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu).

 

RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kā dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī ārvalstu juridiskās personas, kas nav reģistrētas Rumānijā un kā galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem.

SI: juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Slovēnijā un kurās ir ārvalstu kapitāla līdzdalība, ir atļauts iegūt nekustamo īpašumu Slovēnijas teritorijā. Ārvalstu personu dibinātas filiāles (4), kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās nodibinātas.

SK: ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšanai. Ārvalstu personas var iegūt nekustamo īpašumu, nodibinot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Saistību nav attiecībā uz zemi.

1.  DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

 

A.  Profesionālie pakalpojumi

 

a)  Juridiskie pakalpojumi (5) (CPC 861) (6)

(izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels))

1. un 2. veidam

AT, CY, ES, EL, LT, MT, SK: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums.

BE, FI: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Beļģijā kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: Singapūras juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Singapūras valstspiederīgajam, ievērojot savstarpīguma principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HR: nav saistību attiecībā uz profesionālo darbību Horvātijas tiesību jomā.

HU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas.

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

DK: juridisko konsultāciju pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu prakses licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.
b)  

1.  Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

1. veidam

FR, HU, IT, MT, RO, SI: saistību nav.

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

2. veidam

nav ierobežojumu.
b)  

2.  Revīzijas pakalpojumi

(CPC 86211 un CPC 86212, kas nav grāmatvedības pakalpojumi)

1. veidam

BE, BG, CY, DE, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, UK: saistību nav.

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs un revīzijas veikšanai, kas paredzēta konkrētos Austrijas likumos (piemēram, Akciju sabiedrību likumā, Biržu likumā, Banku likumā u.c.).

HR: ārvalstu revīzijas uzņēmumi var sniegt revīzijas pakalpojumus Horvātijas teritorijā, ja tie ir nodibinājuši filiāli.

SE: konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likumīgus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā apstiprināti revidenti. Tikai šādas personas drīkst būt akcionāri vai veidot personālsabiedrības uzņēmumos, kuri (oficiāliem mērķiem) praktizē kvalificētu revīziju. Lai saņemtu apstiprinājumu, ir jāizpilda dzīvesvietas prasība.

LT: revidenta ziņojums jāsagatavo kopā ar revidentu, kas ir akreditēts praktizēt Lietuvā.

2. veidam

nav ierobežojumu.

c)  Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863) (7)

1. veidam

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

CY: nodokļu aģentiem jāsaņem atbilstoša atļauja no finanšu ministra. Lai saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Kritēriji ir tādi paši, kā piešķirot atļauju ārvalstu ieguldījumiem (kā norādīts horizontālajā sadaļā). Ņemot vērā, ka šie kritēriji ir piemērojami šai apakšnozarei, vienmēr tiek ievērots apakšnozares nodarbinātības stāvoklis.

BG, MT, RO, SI: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

d)  Arhitektu pakalpojumi

un

e)  Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674)

1. veidam

AT: saistību nav, izņemot plānošanas pakalpojumus.

BE, BG, CY, EL, IT, MT, PL, PT, SI: saistību nav.

DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm.

HR: fiziskās un juridiskās personas var sniegt arhitektu pakalpojumus, saņemot Horvātijas Arhitektu kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Saistību nav attiecībā uz pilsētplānošanu.

HU, RO: saistību nav attiecībā uz ainavu arhitektūras pakalpojumiem.

2. veidam

nav ierobežojumu.

f)  Inženiertehniskie pakalpojumi

un

g)  Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672 un CPC 8673)

1. veidam

AT, SI: saistību nav, izņemot vienīgi plānošanas pakalpojumus.

BG, CY, EL, IT, MT, PT: saistību nav.

HR: fiziskās un juridiskās personas drīkst sniegt inženiertehniskos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem.

2. veidam

nav ierobežojumu.

h)  Medicīnas (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi (CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, DE, DK, EE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SK, UK: saistību nav.

SI: saistību nav sociālās medicīnas pakalpojumu, sanitārijas pakalpojumu, epidemioloģisko pakalpojumu, medicīnisko/ekoloģisko pakalpojumu, asins, asins preparātu un transplantātu piegādes un autopsijas jomā.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu.

2. veidam

nav ierobežojumu.

i)  Veterinārie pakalpojumi (CPC 932)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, MT, NL, PT, RO, SI, SK: saistību nav.

UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz veterināro laboratoriju un tehniskajiem pakalpojumiem, ko sniedz veterinārajiem ķirurgiem, vispārīgajām konsultācijām, norādījumiem un informāciju, piemēram, par barošanu, izturēšanos un lolojumdzīvnieku aprūpi.

2. veidam

nav ierobežojumu.
j)  

1.  Vecmāšu pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

j)  

2.  Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SI, SK, UK: saistību nav.

FI, PL: saistību nav, izņemot attiecībā uz medmāsām.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu.

2. veidam

nav ierobežojumu.

k)  Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (CPC 63211)

un citi farmaceitu sniegtie pakalpojumi (8)

1. veidam

AT, BE, BG, DE, CY, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SK, SI, UK, CZ: saistību nav.

LV, LT: saistību nav, izņemot attiecībā uz pasūtīšanu pa pastu.

HU: saistību nav, izņemot CPC 63211.

2. veidam

nav ierobežojumu.

B.  Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi (CPC 84)

1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C.  Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

 

Pētniecības un attīstības pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs (CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus) (9)

nav ierobežojumu.

Pētniecības un attīstības pakalpojumi dabas zinātnes jomā (CPC 851)

Starpdisciplīnu pētniecības un attīstības pakalpojumi (CPC 853)

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz publiski finansētiem pētniecības un attīstības pakalpojumiem var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

D.  Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (10)

 

a)  ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821)

1. veidam

BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: saistību nav.

HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

2. veidam

nav ierobežojumu.

DK: nosaukumu “nekustamā īpašuma aģents” var izmantot vienīgi personas, kuras ir nekustamā īpašuma aģentu reģistrā. Likuma par nekustamā īpašuma tirdzniecību 25. sadaļas 2. punktā ir izklāstītas iekļaušanai reģistrā izpildāmās prasības.

 

Cita starpā Likumā prasīts, ka pretendenta dzīvesvietai jābūt Dānijā, Savienībā, Eiropas Ekonomikas Zonā vai Šveicē. Turklāt jāievēro dažas prasības, kas noteiktas Dānijas uzņēmumu un celtniecības iestādes vadlīnijās, attiecībā uz pretendenta teorētiskajām un praktiskajām zināšanām. Likumu par nekustamā īpašuma tirdzniecību piemēro vienīgi darījumos ar Dānijas patērētājiem. Var būt piemērojami citi tiesību akti attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām pirkt/pārdot īpašumu Dānijā, piemēram, dzīvesvietas prasības.

b)  par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822)

1. veidam

BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: saistību nav.

HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

DK: nosaukumu “nekustamā īpašuma aģents” var izmantot vienīgi personas, kuras ir nekustamā īpašuma aģentu reģistrā. Likuma par nekustamā īpašuma tirdzniecību 25. sadaļas 2. punktā ir izklāstītas iekļaušanai reģistrā izpildāmās prasības.

Cita starpā Likumā prasīts, ka pretendenta dzīvesvietai jābūt Dānijā, Savienībā, Eiropas Ekonomikas Zonā vai Šveicē. Turklāt jāievēro dažas prasības, kas noteiktas Dānijas uzņēmumu un celtniecības iestādes vadlīnijās, attiecībā uz pretendenta teorētiskajām un praktiskajām zināšanām. Likumu par nekustamā īpašuma tirdzniecību piemēro vienīgi darījumos ar Dānijas patērētājiem. Var būt piemērojami citi tiesību akti attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām pirkt/pārdot īpašumu Dānijā, piemēram, dzīvesvietas prasības.

 

2. veidam

nav ierobežojumu.

E.  Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

 

a)  Saistībā ar kuģiem (CPC 83103)

1. veidam

BG, CY, DE, HU, MT, RO: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

b)  Saistībā ar gaisa kuģiem (CPC 83104)

1. veidam

BG, CY, CZ, HU, LV, MT, PL, RO, SK: saistību nav.

2. veidam

BG, CY, CZ, LV, MT, PL, RO, SK: saistību nav.

AT, BE, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, NL, PT, SI, SE, UK: gaisa kuģus, kurus izmanto Savienības aviosabiedrības, jāreģistrē tajā Savienības dalībvalstī, kura izsniedz licenci aviosabiedrībai, vai citur Savienībā. Attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem vai ārkārtējos gadījumos var noteikt atbrīvojumu.

c)  Saistībā ar citu pārvadājumu aprīkojumu (CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105)

1. veidam

BG, CY, HU, LV, MT, PL, RO, SI: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

1. un 2. veidam

HR: izņemot kabotāžu

d)  Saistībā ar citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106, CPC 83107, CPC 83108 un CPC 83109)

1. veidam

BG, CY, CZ, HU, MT, PL, RO, SK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

e)  Saistībā ar individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem (CPC 832)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: saistību nav.

EE: saistību nav, izņemot līzinga vai nomas pakalpojumus attiecībā uz iepriekš ierakstītām videokasetēm, kas izmantojamas mājas ierakstu atskaņošanas aparatūrā.

f)  Telesakaru iekārtu noma (CPC 7541)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

F.  Citi darījumdarbības pakalpojumi

 

a)  Reklāmas pakalpojumi (CPC 871)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

b)  Tirgus un sabiedriskās domas izpēte (CPC 864)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

c)  Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

d)  Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866)

1. un 2. veidam

HU: saistību nav attiecībā uz arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602).

e)  Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676)

1. veidam

IT: saistību nav biologu un ķīmiķu analītiķu profesijas pārstāvjiem.

BG, CY, CZ, MT, PL, RO, SK, SE: saistību nav.

2. veidam

BG, CY, CZ, MT, PL, RO, SK, SE: saistību nav.

f)  Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 881)

1. veidam

IT: saistību nav darbībām, kas attiecas uz agronomiem un periti agrari.

EE, MT, RO: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

g)  Padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi zvejniecībā (CPC 882)

1. veidam

LV, MT, RO, SI: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

h)  Ar rūpniecību saistīti padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 884 un daļa no CPC 885)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

i)  Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

 
i)  

1.  Vadošo darbinieku meklēšana (CPC 87201)

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, ES, FI, HR, IE, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK, SI, SE: saistību nav.

2. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: saistību nav.
i)  

2.  Darbā iekārtošanas pakalpojumi (CPC 87202)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HR, IE, IT, LU, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: saistību nav.

2. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: saistību nav.
i)  

3.  Biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87203)

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, FR, HR, IT, IE, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SK, SI: saistību nav.

2. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI: saistību nav.
i)  

4.  Mājsaimniecību, tirdzniecības vai ražošanas, aprūpes un cita personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87204, 87205, 87206, 87209)

1. un 2. veidam

Visas dalībvalstis, izņemot HU: saistību nav.

HU: nav ierobežojumu.
j)  

1.  Izmeklēšanas pakalpojumi (CPC 87301)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, UK: saistību nav.
j)  

2.  Drošības pakalpojumi (CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

1. veidam

HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304, CPC 87305.

BE, BG, CY, CZ, ES, EE, FI, FR, HR, IT, LV, LT, MT, PT, PL, RO, SI, SK: saistību nav.

DK: valstspiederības un dzīvesvietas prasība valdes locekļiem. Saistību nav lidostu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

2. veidam

HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304, CPC 87305.

BG, CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: saistību nav.

k)  Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675)

1. veidam

BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, UK: saistību nav attiecībā uz izpētes pakalpojumiem.

HR: ģeoloģiskās, ģeodēziskās un ieguves pētniecības pamatpakalpojumus, kā arī saistītos vides aizsardzības pētniecības pakalpojumus Horvātijas teritorijā var veikt vienīgi kopā ar vietējām juridiskajām personām vai izmantojot šo personu sniegtus pakalpojumus.

2. veidam

nav ierobežojumu.
l)  

1.  Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

1. veidam

jūras pārvadājumiem paredzētiem kuģiem: BE, BG, CY, DE, DK, ES, FI, FR, HR, EL, IE, IT, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, UK: saistību nav.

kuģiem, kas paredzēti pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem: EU, izņemot EE, HU, LV: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.
l)  

2.  Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

1. veidam

AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK, UK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.
l)  

3.  Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.
l)  

4.  Gaisa kuģu un to daļu apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.
l)  

5.  Metālizstrādājumu, ar biroju nesaistītu mehānismu, ar transportu un biroju nesaistītu iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (11) (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

m)  Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, HR, EL, IE, IT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

n)  Fotopakalpojumi (CPC 875)

1. veidam

BG, EE, MT, PL: saistību nav no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu pakalpojumu sniegšanai.

HR, LV: saistību nav attiecībā uz specializēto fotouzņēmumu pakalpojumiem (CPC 87504)

2. veidam

nav ierobežojumu.

o)  Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

p)  Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

q)  Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 87909)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.
r)  

1.  Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905)

1. veidam

PL: saistību nav attiecībā uz zvērinātu tulku pakalpojumiem.

HR: saistību nav attiecībā uz oficiāliem dokumentiem.

HU, SK: saistību nav attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.

2. veidam

nav ierobežojumu.
r)  

2.  Interjera dizaina un citi īpašā dizaina pakalpojumi (CPC 87907)

1. veidam

DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm.

2. veidam

nav ierobežojumu.
r)  

3.  Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi (CPC 87902)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.
r)  

4.  Kredītinformācijas pakalpojumi (CPC 87901)

1. un 2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.
r)  

5.  Pavairošanas pakalpojumi (12) (CPC 87904)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: saistību nav

2. veidam

nav ierobežojumu.
r)  

6.  Telesakaru konsultāciju pakalpojumi (CPC 7544)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.
r)  

7.  Automātiskā atbildētāja pakalpojumi (CPC 87903)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

2.  SAKARU PAKALPOJUMI

 

A.  Pasta un kurjera pakalpojumi (Pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu (13) apstrādi (14) saskaņā ar turpmāk minēto apakšnozaru sarakstu, gan vietējiem, gan ārvalstu adresātiem):

i)  Adresētu rakstveida paziņojumu uz jebkura veida fiziskā nesēja apstrāde (15), tostarp hibrīdpasta pakalpojumi un tiešais pasts;

ii)  Adresēto sīkpaku un paku apstrāde (16);

iii)  Adresēto preses izdevumu apstrāde (17);

iv)  Tādu ierakstīto vai apdrošināto sūtījumu apstrāde, kuri attiecas uz i) līdz iii) apakšnozari;

v)  Eksprespiegādes pakalpojumi (18) sūtījumiem, kuri attiecas uz iepriekšminēto i) līdz iii) apakšnozari;

vi)  Neadresētu sūtījumu apstrāde; un

vii)  Dokumentu apmaiņa (19).

Tomēr i), iv) un v) apakšnozari neiekļauj, ja tās attiecas uz pakalpojumiem, ko var rezervēt attiecībā uz korespondences sūtījumiem, kuru cena ir zemāka par pieckārtīgu publisko pamattarifu, ja to svars ir mazāks par 100 gramiem (20), ieskaitot ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmantoto tiesu vai administratīvajās procedūrās).

(daļa no CPC 751, daļa no CPC 71235 (21) un daļa no CPC 73210 (22))

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.  Telesakaru pakalpojumi

(Šiem pakalpojumiem nav pieskaitāma saimnieciskā darbība, kuru veido tāda satura nodrošināšana, kura pārvietošanai vajadzīgi telesakaru pakalpojumi)

 

a)  visi pakalpojumi, kurus veido signālu pārraide un saņemšana, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem (23), izņemot apraidi (24)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

3.  BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI (CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

4.  IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI (izņemot ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu)

A.  Komisionāru pakalpojumi

a)  Komisionāru pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

b)  Citi komisionāru pakalpojumi (CPC 621)

B.  Vairumtirdzniecības pakalpojumi

a)  Vairumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

b)  Vairumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā (daļa no CPC 7542)

c)  Pārējie vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 622, izņemot energoproduktu vairumtirdzniecības pakalpojumus) (25)

1. un 2. veidam

EU, izņemot AT, SI, FI: saistību nav attiecībā uz ķīmisko produktu un dārgmetālu (un dārgakmeņu) izplatīšanu.

AT: saistību nav attiecībā uz pirotehnisku preču, uzliesmojošu izstrādājumu, spridzināšanas ierīču un toksisku vielu izplatīšanu.

AT, BG: saistību nav attiecībā uz medicīniskai izmantošanai paredzētu ražojumu, piemēram, medicīnas un ķirurģijas ierīču, medicīnisku vielu un medicīniskai izmantošanai paredzētu priekšmetu izplatīšanu.

HR: Saistību nav attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

1. veidam

AT, BG, FR, PL, RO: saistību nav attiecībā uz tabakas un tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

IT: attiecībā uz vairumtirdzniecības pakalpojumiem noteikts valsts monopols tabakai.

BG, FI, PL, RO: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu.

SE: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību.

AT, BG, CZ, FI, RO, SK, SI: saistību nav attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

BG, HU, PL: saistību nav attiecībā uz preču brokeru pakalpojumiem.

FR: attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem saistību nav tirgotājiem un brokeriem, kuri darbojas 17 valsts nozīmes tirgos svaigu pārtikas preču jomā. Saistību nav attiecībā uz zāļu vairumtirdzniecību.

MT: saistību nav attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem.

BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK, UK: attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem saistību nav, izņemot pasūtīšanu pa pastu.

C.  Mazumtirdzniecības pakalpojumi (26)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (CPC 61112, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā (daļa no CPC 7542)

Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631)

Citu (ar enerģētiku nesaistītu) preču mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (27) (CPC 632, izņemot 63211 un 63297)

D.  Franšīzes pakalpojumi (CPC 8929)

 

5.  IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

 

A.  Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921)

1. veidam

BG, CY, FI, FR, HR, IT, MT, RO, SE, SI: saistību nav.

2. veidam

CY, FI, HR, MT, RO, SE, SI: saistību nav.

B.  Vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922)

1. veidam

BG, CY, FI, FR, HR, IT, MT, RO, SE: saistību nav.

2. veidam

CY, FI, MT, RO, SE: saistību nav.

1. un 2. veidam

LV: saistību nav attiecībā uz tādiem izglītības pakalpojumiem, kas saistīti ar tehniskās izglītības un arodizglītības iestāžu izglītības pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C.  Augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923)

1. veidam

AT, BG, CY, FI, MT, RO, SE: saistību nav.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Singapūras valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei un vadīšanai, kā arī mācīšanai.

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kuri pilnvarojami izsniegt valsts atzītus diplomus.

2. veidam

AT, BG, CY, FI, MT, RO, SE: saistību nav.

1. un 2. veidam

CZ, SK: saistību nav attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

D.  Pieaugušo izglītības pakalpojumi (CPC 924)

1. un 2. veidam

CY, FI, MT, RO, SE: saistību nav.

1. veidam

AT: saistību nav attiecībā uz izglītības pakalpojumiem pieaugušajiem, izmantojot radio vai televīzijas apraidi.

E.  Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929)

1. un 2. veidam

AT, BE, BG, CY, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, UK: saistību nav.

1. veidam

HR: nav ierobežojumu attiecībā uz tālmācību, kurā izmanto saraksti vai telesakarus.

6.  PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.  Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi (CPC 9401) (28)

B.  Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām

a)  Notekūdeņu un atkritumu izvešanas pakalpojumi (CPC 9402)

b)  Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403)

C.  Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CPC 9404) (29)

D.  Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi

a)  Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija (daļa no CPC 94060) (30)

E.  Trokšņu un vibrācijas samazināšana (CPC 9405)

F.  Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

a)  Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (daļa no CPC 9406)

G.  Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā (CPC 94090)

1. veidam

EU: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus.

2. veidam

nav ierobežojumu.

7.  FINANŠU PAKALPOJUMI

 

A.  Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

1. un 2. veidam

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

a)  jūras kuģniecību, komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību; un

b)  precēm starptautiskajā tranzītā.

AT: ir aizliegts reklamēt un sniegt starpniecības pakalpojumus tāda meitasuzņēmuma vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai tādas filiāles vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā (izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju). Obligātās gaisa transporta apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot starptautisko komerciālo gaisa pārvadājumu apdrošināšanu, var sniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Austrijā. Par apdrošināšanas līgumiem (izņemot pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus), kuri slēgti ar meitasuzņēmumu, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai ar filiāli, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā, jāmaksā palielināts apdrošināšanas nodoklis. Var piešķirt atbrīvojumu no palielināta apdrošināšanas nodokļa.

 

DK: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus var sniegt vienīgi sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Neviena persona vai sabiedrība (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) darījumdarbības nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, attiecībā uz Dānijas kuģiem vai īpašumu Dānijā, izņemot tādas apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes.

DE: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas polises var izsniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā. Ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība ir nodibinājusi filiāli Vācijā, tad Vācijā apdrošināšanas līgumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar Vācijā dibinātās filiāles starpniecību.

FR: ar autopārvadājumiem saistīta riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

PL: saistību nav, izņemot attiecībā uz pārapdrošināšanu, retrocesiju un preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā.

PT: gaisa un jūras pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, kuģu korpusiem un atbildību, var sniegt vienīgi sabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā. Kā starpnieki šādos apdrošināšanas darījumos Portugālē drīkst darboties vienīgi personas vai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

RO: pārapdrošināšana starptautiskajā tirgū ir atļauta tikai tad, ja pārapdrošināto risku nevar izvietot iekšzemes tirgū.

 

1. veidam

AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

a)  jūras kuģniecību, komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību; un

b)  precēm starptautiskajā tranzītā.

BG: saistību nav attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot ārvalstu piegādātāju sniegtos pakalpojumus ārvalstu personām Bulgārijas teritorijā. Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar Savienībā esošas filiāles starpniecību. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

CY, LV, MT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

a)  jūras kuģniecību, komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību; un

b)  precēm starptautiskajā tranzītā.

 

LT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz:

a)  jūras kuģniecību, komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību; un

b)  precēm starptautiskajā tranzītā, izņemot attiecībā uz sauszemes pārvadājumiem, ja risks ir Lietuvā.

LV, LT, PL, BG: saistību nav attiecībā uz apdrošināšanas starpniecību.

FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Savienībā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt tiešās apdrošināšanas (tostarp līdzapdrošināšanas) pakalpojumus. Apdrošināšanas brokeri pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā darījumdarbības vieta ir Savienība.

HU: apdrošināšanas sabiedrības, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tiešās apdrošināšanas pakalpojumus Ungārijas teritorijā drīkst sniegt vienīgi ar Ungārijā reģistrētas filiāles starpniecību.

IT: saistību nav attiecībā uz aktuāra profesiju. Pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā atļauju saņēmuša apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

 

ES: aktuāru pakalpojumiem piemēro dzīvesvietas prasību un trīs gadu pieredzi attiecīgajā jomā.

2. veidam

AT, BE, BG, CZ, CY, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI, UK: saistību nav attiecībā uz starpniecību.

BG: attiecībā uz tiešo apdrošināšanu Bulgārijas fiziskās un juridiskās personas, kā arī ārvalstu personas, kas veic darījumus Bulgārijas teritorijā, attiecībā uz darbību Bulgārijā var slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar tiem piegādātājiem, kuriem ir licence, lai veiktu apdrošināšanas darbību Bulgārijā. Apdrošināšanas atlīdzība, kas ir tādu līgumu rezultāts, izmaksājama Bulgārijā. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot

a)  dzīvības apdrošināšana: tiesības saņemt dzīvības apdrošināšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

b)  nedzīvības apdrošināšana:

i)  tiesības saņemt nedzīvības apdrošināšanu, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā;

ii)  

— personu vai īpašuma riska apdrošināšanu, kas nav pieejama Horvātijā;

— uzņēmumus, kas iegādājas apdrošināšanu ārvalstīs saistībā ar ieguldījumu darbībām ārvalstīs, tostarp šīm darbībām nepieciešamā aprīkojuma apdrošināšanu;

— ārvalstu aizdevumu nodrošināšanu (kolaterālo apdrošināšanu);

— personu un īpašuma apdrošināšanu pilnībā piederošiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību ārvalstī, ja šī apdrošināšana ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām vai tā ir obligāta prasība, reģistrējot uzņēmumu;

— kuģus celtniecības vai pārbūves procesā, ja tas ir noteikts līgumā, kurš noslēgts ar klientu (pircēju) ārvalstīs;

c)  kuģniecības, aviācijas, transporta jomā.

IT: pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā.

B.  Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

Visas turpmāk norādītās apakšnozares

1. veidam

AT, BE, BG, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SK, SE, UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

BE: lai sniegtu konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem, uzņēmumam jāveic uzņēmējdarbība Beļģijā.

BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus.

CY: saistību nav, izņemot attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

EE: lai pieņemtu noguldījumus, jāsaņem atļauja no Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes un saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem jāreģistrē akciju sabiedrība, meitasuzņēmums vai filiāle.

EE: lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz aizdošanas darbībām, finanšu līzingu, maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, garantijām un saistībām, starpniecību naudas tirgus darījumos, finanšu informācijas un konsultāciju sniegšanu un nosūtīšanu un citiem finanšu pakalpojumiem, bet ne starpniecību.

 

LT: lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā.

IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu a) Īrijā izsniegta atļauja, kas parasti nozīmē, ka subjektam jābūt tur dibinātam vai tam jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un katrā gadījumā tā galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja Singapūras pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī b) atļauja, kas izsniegta citā Savienības dalībvalstī saskaņā ar Savienības ieguldījumu un pakalpojumu direktīvu.

IT: nav saistību attiecībā uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (promotori di servizi finanziari).

LV: saistību nav, izņemot attiecībā uz dalību visu veidu vērtspapīru emisijā, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

LT: lai veiktu pensiju fondu pārvaldību, ir jānodrošina komerciāla klātbūtne.

MT: saistību nav, izņemot attiecībā uz noguldījumu pieņemšanu, visu veidu aizdošanas darbībām, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību.

 

PL: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un nodošanu, finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru, prasība izmantot publisku telesakaru tīklu vai cita licencēta operatora tīklu.

RO: saistību nav attiecībā uz finanšu līzingu, naudas tirgus instrumentu, ārvalstu valūtu, atvasinātu finanšu instrumentu, valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentu, pārvedamo vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visu veidu vērtspapīru emisijā, aktīvu pārvaldību, finanšu līdzekļu norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem. Maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumi ir atļauti tikai ar tādas bankas starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību Rumānijā.

SI:

a)  Dalība valsts obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldībā: saistību nav.

b)  Visās pārējās apakšnozarēs, izņemot dalību valsts obligāciju emisijās, pensiju fondu pārvaldībā, finanšu informācijas sniegšanā un pārsūtīšanā un konsultāciju un citos finanšu palīgpakalpojumos: saistību nav, izņemot kredītu pieņemšanu (visu veidu aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējie tiesību subjekti un individuālie uzņēmēji. Ārvalstu personas var piedāvāt ārvalstu vērtspapīrus ar vietējo banku un biržas mākleru sabiedrību starpniecību. Slovēnijas Biržas locekļiem jābūt dibinātiem Slovēnijā vai jābūt ārvalstu ieguldījumu sabiedrību vai banku filiālēm.

 

2. veidam

BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus.

PL: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un nodošanu, finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru, prasība izmantot publisku telesakaru tīklu vai cita licencēta operatora tīklu.

8.  VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

 

A.  Slimnīcu pakalpojumi (CPC 9311)

C.  Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi (CPC 93193)

1. veidam

AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LV, LT, MT, LU, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK, UK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

D.  Sociālie pakalpojumi (CPC 933)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HR, HU, IE, IT, LU, MT, PL, PT, RO, SE, SI, SK, UK: saistību nav.

2. veidam

BE: saistību nav attiecībā uz pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, kurus sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

9.  TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

 

A.  Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem.

HR: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

B.  Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ieskaitot ceļojumu vadītājus) (CPC 7471)

1. veidam

BG, HU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

C.  Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472)

1. veidam

BG, CY, CZ, HU, IT, LT, MT, PL, SK, SI: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

10.  ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI (kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

 

A.  Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi) (CPC 9619)

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, UK: saistību nav.

2. veidam

CY, CZ, FI, HR, MT, PL, RO, SK, SI: saistību nav.

BG: saistību nav, izņemot teātra producentu, dziedātāju grupu, ansambļu un orķestru izklaides pakalpojumus (CPC 96191), autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku pakalpojumus (CPC 96192) un teātra papildpakalpojumus (CPC 96193).

EE: saistību nav attiecībā uz citiem izklaides pakalpojumiem (CPC 96199), izņemot lielo kinoteātru pakalpojumus.

LT, LV: saistību nav, izņemot lielo kinoteātru darbības pakalpojumus (daļa no CPC 96199).

B.  Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi (CPC 962)

1. veidam

BG, CY, CZ, EE, HU, LT, MT, RO, PL, SI, SK: saistību nav.

2. veidam

BG, CY, CZ, HU, LT, MT, PL, RO, SI, SK: saistību nav.

C.  Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi (CPC 963)

1. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

2. veidam

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

D.  Sporta pakalpojumi (CPC 9641)

1. un 2. veidam

AT: saistību nav attiecībā uz slēpošanas skolu un kalnu gidu pakalpojumiem.

BG, CZ, HR, LV, MT, PL, RO, SK: saistību nav.

1. veidam

CY, EE: saistību nav.

E.  Atpūtas parku un pludmaļu pakalpojumi (CPC 96491)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

11.  PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

 

A.  Jūras pārvadājumi

a)  Starptautiskie pasažieru pārvadājumi (CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (31)).

b)  Starptautiskie kravas pārvadājumi (CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (32)).

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.  Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7221, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (33)).

b)  Kravas pārvadājumi (CPC 7222, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (34)).

1. un 2. veidam

EU: pasākumi, kas ieviesti, pamatojoties uz jau noslēgtajiem vai turpmākajiem līgumiem par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp līgumiem, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), kuri saglabā satiksmes tiesības saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

AT: valstspiederības nosacījums fiziskām personām, kuras vēlas izveidot kuģošanas sabiedrību. Ja uzņēmējdarbības veids ir juridiska persona, valstspiederības nosacījums ir vairākumam rīkotājdirektoru, valdes un uzraudzības padomes locekļu. Nepieciešama reģistrēta sabiedrība vai pastāvīga uzņēmējdarbība Austrijā. Turklāt akciju kontrolpaketes turētājiem jābūt Savienības pilsoņiem.

BG, CY, CZ, EE, FI, HR, HU, LT, MT, RO, SE, SI, SK: saistību nav.

C.  Dzelzceļa pārvadājumi

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7111)

b)  Kravas pārvadājumi (CPC 7112)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

D.  Autopārvadājumi

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122)

b)  Kravas pārvadājumi (CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta un kurjerpasta pārvadājumus) (35)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

E.  Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (36) (CPC 7139)

1. veidam:

EU: saistību nav.

2. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

12.  TRANSPORTA PAPILDPAKALPOJUMI (37)

 

A.  Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi

a)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

b)  Muitošanas pakalpojumi (38)

c)  Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi (39)

d)  Jūras aģentūru pakalpojumi (40)

e)  Jūras kravu nosūtīšanas pakalpojumi (41)

f)  Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213)

g)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214)

h)  Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745)

i)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

1. veidam

EU: saistību nav (42) attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, HU, LT, MT, PL, RO, SI, SK: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu. SE: Nav ierobežojumu, izņemot stumšanas un vilkšanas pakalpojumus un kuģu ar apkalpi nomu, kur SE ir ierobežojumi attiecībā uz kabotāžu un karogu.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem

2. veidam

nav ierobežojumu.

B.  Pārvadājumu iekšzemes ūdeņos papildpakalpojumi

a)  Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741)

b)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)  Kravu transporta aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748)

d)  Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7223)

e)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7224)

f)  Pārvadājumu iekšzemes ūdeņos papildpakalpojumi (daļa no CPC 745)

g)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

1. un 2. veidam

EU: pasākumi, kas ieviesti, pamatojoties uz jau noslēgtajiem vai turpmākajiem līgumiem par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp līgumiem, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), kuri saglabā satiksmes tiesības saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

EU: saistību nav attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

HR: saistību nav.

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, HU, LV, LT, MT, RO, SK, SI: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu. SE: Nav ierobežojumu, izņemot stumšanas un vilkšanas pakalpojumus un kuģu ar apkalpi nomu, kur SE ir ierobežojumi attiecībā uz kabotāžu un karogu.

C.  Dzelzceļa pārvadājumu papildpakalpojumi

a)  Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741)

b)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)  Kravu transporta aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748)

d)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7113)

e)  Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 743)

f)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

1. veidam

EU: saistību nav attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

2. veidam

nav ierobežojumu.

D.  Autopārvadājumu papildpakalpojumi

a)  Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741)

b)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)  Kravu transporta aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748)

d)  Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124)

e)  Autopārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 744)

f)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

1. veidam

AT, BG, CY, CZ, EE, HU, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI, SE: saistību nav attiecībā uz komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju nomu.

HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem un citiem atbalsta pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kuriem jāsaņem atļauja.

2. veidam

nav ierobežojumu.

F.  Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (43)

a)  Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (CPC 742)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

13.  CITI PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

 

Kombinēto pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana

Visas dalībvalstis, izņemot AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI, SK: nav ierobežojumu, neskarot šajā saistību sarakstā iekļautos ierobežojumus, kas ietekmē jebkuru minēto pārvadājumu veidu.

AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI, SK: saistību nav.

14.  ENERGOPAKALPOJUMI

 

A.  Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883) (44)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.

B.  Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem (CPC 7131)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

C.  Pa cauruļvadiem transportētas degvielas vai kurināmā uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

1. veidam

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

D.  Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 62271).

un elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumiem.

2. veidam

nav ierobežojumu.

E.  Dzinēju degvielas mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 613)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

F.  Mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 63297)

un elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumi

1. veidam

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumiem.

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK, UK: nav saistību attiecībā uz mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumiem, izņemot pasūtīšanu pa pastu (attiecībā uz pasūtīšanu pa pastu: nav ierobežojumu).

2. veidam

nav ierobežojumu.

G.  Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (CPC 887)

1. veidam

EU: nav saistību, izņemot konsultāciju pakalpojumus (nav ierobežojumu attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem).

2. veidam

nav ierobežojumu.

15.  PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

 

a)  Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (CPC 9701)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

b)  Frizieru pakalpojumi (CPC 97021)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

c)  Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi (CPC 97022)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

d)  Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi (CPC 97029)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

e)  Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad (45) (CPC 1.0. red. 97230)

1. veidam

EU: saistību nav.

2. veidam

nav ierobežojumu.

f)  Telesakaru savienojuma pakalpojumi (CPC 7543)

1. un 2. veidam

nav ierobežojumu.
(1)   

Bulgārijas īpašumtiesību akti atzīst šādus ierobežotu īpašumtiesību veidus: izmantošanas tiesības, celtniecības tiesības, tiesības būvēt virszemes struktūras un servitūttiesības.

(2)   

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(3)   

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(4)   

Saskaņā ar Likumu par komercsabiedrībām filiāli, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā, neuzskata par juridisku personu, bet attiecībā uz tās darbību to pielīdzina meitasuzņēmumam, kas atbilst GATS XXVIII panta g) punktam.

(5)   

Singapūras juridisko pakalpojumu tirgus pakāpeniskas liberalizācijas procesa dēļ Singapūra pašlaik nevar uzņemties lielākas tirgus pieejamības saistības šajā nozarē. Puses ne vēlāk kā divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pārskatīs savas saistības juridisko pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu lielāku tirgus pieejamību. Puses var grozīt vienas vai otras puses attiecīgos sarakstus ar lēmumu, ko pieņēmusi atbilstoši 16.2. pantam (Īpašas komitejas) izveidota Komiteja tirdzniecības pakalpojumu, ieguldījumu un valsts iepirkuma jautājumos

(6)   

Tas ietver juridisko konsultāciju pakalpojumus, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas un samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un, līdzīgi kā attiecībā uz citu pakalpojumu sniegšanu, uz to attiecas licencēšanas prasības un procedūras, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien nav panākta uzņēmējas valsts attiecīgā amata nosaukuma atzīšana), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrā, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Savienības tiesību jomā principā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus kādas Savienības dalībvalsts tiesību jomā principā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Savienības dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā Savienības dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kas ir valstspiederīgais vai kas pieskaitāma valstij, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(7)   

Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 1. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.

(8)   

Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs. Parasti to drīkst darīt tikai farmaceiti. Dažās Savienības dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(9)   

Daļa no CPC 85201, kas ir atrodama 1. sadaļas A. nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”.

(10)   

Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(11)   

Transporta aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 1. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā. Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 1. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(12)   

Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 1. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(13)   

Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(14)   

Termins “apstrāde” attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

(15)   

Piemēram, vēstules, pastkartes.

(16)   

Tostarp grāmatas un katalogi.

(17)   

Žurnāli, laikraksti, periodiskie izdevumi.

(18)   

Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā pieņemšana/paņemšana izcelsmes vietā, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, un saņemšanas apstiprinājums.

(19)   

Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegādi, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(20)   

“Korespondences sūtījumi” ir rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.

(21)   

Pasta un kurjerpasta sūtījumu pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot jebkuru sauszemes transporta veidu.

(22)   

Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot gaisa transportu.

(23)   

Šajos pakalpojumos nav iekļauta tiešsaistē pieejamā informācija un/vai datu apstrāde (tostarp transmisijas apstrāde) (daļa no CPC 843), kas ir atrodama 1. sadaļas B. nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(24)   

Apraide ir nepārtraukta raidīšanas ķēde ar vadu vai bezvadu savienojumu (neatkarīgi no raidīšanas avota atrašanās vietas), kas vajadzīga, lai TV un radio programmu signālu uztvertu un/vai saņemtu plaša sabiedrība vai tās daļa, bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.

(25)   

Šie pakalpojumi, kas ietver CPC 62271, ir atrodami 14. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” D. nodaļā.

(26)   

Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā. Neietver energoproduktu mazumtirdzniecības pakalpojumus, kas atrodami 14. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” E. un F. nodaļā.

(27)   

Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības pakalpojumi ir atrodami 1. sadaļas A. nodaļas “PROFESIONĀLIE PAKALPOJUMI” k) grupā.

(28)   

Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(29)   

Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(30)   

Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(31)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(32)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(33)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(34)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(35)   

Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā. Pasta un kurjera pakalpojumi

(36)   

Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 14. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(37)   

Neietver transporta aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(38)   

“Muitošanas pakalpojumi” ir darbības, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz kravu importu, eksportu vai tranzītu, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības.

(39)   

“Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi” ir darbības, kas ietver konteineru uzglabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē, lai tos piepildītu/izkrautu, labotu un sagatavotu pārvadāšanai.

(40)   

“Jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku kuģniecības sabiedrību uzņēmējdarbības intereses šādiem mērķiem: jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirgvedība un pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina izrakstīšanu, konosamentu sagatavošana sabiedrību vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegūšana un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar darījumiem saistītas informācijas sniegšana, rīkošanās sabiedrību vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu un uzturēšanos ostā vai attiecīgā gadījumā kravu pieņemšanu.

(41)   

“Kravu jūras pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, nodrošinot pārvadājumu un saistīto pakalpojumu iegūšanu, sagatavojot dokumentus un sniedzot ar darījumiem saistītu informāciju.

(42)   

Saistību nav tehnisku iespēju trūkuma dēļ.

(43)   

Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 14. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

(44)   

aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.


Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu.


Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 3. sadaļā. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

(45)   

Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 1. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 1. sadaļas A nodaļas j)2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un “Veselības aprūpes pakalpojumi” (8. sadaļas A un C nodaļā).

8.-A-2. papildinājums

SAVIENĪBA

ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATBILSTOŠI 8.12. PUNKTAM

(ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS)

(UZŅĒMĒJDARBĪBA)

1. Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kuri ir liberalizēti saskaņā ar 8.12. pantu (Īpašo saistību saraksts), un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajiem darbību veidiem piemēro Singapūras uzņēmējdarbībai un uzņēmējiem. Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a) 

pirmā sleja, kurā ir norādīta nozare vai apakšnozare, kurā Savienība ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas, un

b) 

otrā sleja, kurā ir aprakstītas piemērojamās atrunas.

Uzņēmējdarbība nozarēs un apakšnozarēs, kas nav minētas turpmākajā saistību sarakstā un uz kurām attiecas šis nolīgums, nav saistoša.

2. Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 8.10. panta (Piekļuve tirgum) un 8.11. panta (Valsts režīms) nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, prasība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, prasība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs un prasība nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, un nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā attiecas uz Singapūras uzņēmējdarbību un uzņēmējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

3. Saskaņā ar nolīguma 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) 2. punkta a) apakšpunktu turpmākajā saistību sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

4. Neskarot 8.10. pantu (Piekļuve tirgum), turpmākajā saistību sarakstā, kuras attiecas uz uzņēmējdarbību, nav jānorāda nediskriminējošas prasības, kas jāievēro vai jāpieņem Savienībai, attiecībā uz uzņēmējdarbības juridiskās formas veidu.

5. Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

6. Terminu “ieguldītājs”, kā to lieto saistību sarakstā, saprot kā terminu “uzņēmējs”, kurš definēts 8.8. panta (Definīcijas) c) apakšpunktā.

7. Ja Savienība saglabā atrunu, kas uzliek tādu nosacījumu, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās pilsonim, valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna 8.-A-3. papildinājuma saistību sarakstā atbilstoši 8.13. pantam (Darbības joma un definīcijas) attiecībā uz fizisko personu pagaidu pārvietošanos uzskatāma par atrunu attiecībā uz šajā papildinājumā noteiktajām saistībām uzņēmējdarbības jomā atbilstoši 8.12. pantam (Īpašo saistību saraksts), ciktāl tā piemērojama.



Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Nekustamais īpašums

Visas dalībvalstis, izņemot AT, BG, CY, CZ, DK, EE, EL, FI, HR, HU, IE, IT, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: nav ierobežojumu.

AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, nomai vai līzingam vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses.

BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.

Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības (1) uz nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas atļauju. Atļaujas prasība neattiecas uz personām, kas Bulgārijā veikušas ieguldījumus.

Ārvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, ārvalstu juridiskās personas un sabiedrības, kurās ārvalstu dalībniekiem lēmumu pieņemšanas procesā ir vairākums balsu vai kurās ārvalstu dalībnieki bloķē lēmuma pieņemšanu, var iegādāties nekustamos īpašumus atsevišķos Ministru padomes noteiktos ģeogrāfiskajos reģionos, iepriekš saņemot atļauju.

 

CY: saistību nav.

CZ: lauksaimniecības zemi un mežu zemi var iegūt ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kam Čehijas Republikā ir pastāvīgā dzīvesvieta. Uz valsts īpašumā esošo lauksaimniecības zemi un mežu zemi attiecas īpaši noteikumi.

DK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanai.

EE: saistību nav attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežiem (2).

EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90 pilsonim zemes iegūšanai pierobežā ir nepieciešama aizsardzības ministra izsniegta atļauja. Saskaņā ar administratīvo praksi, tiešo ieguldījumu gadījumā pastāv vienkāršota atļauju izsniegšanas kārtība.

FI: (Ālandu salas): fiziskajām personām, kam nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, un juridiskajām personām ir ierobežotas tiesības iegūt un turēt nekustamo īpašumu Ālandu salās bez šo salu kompetento iestāžu atļaujas. Ierobežojumi attiecībā uz tādu fizisku personu, kam nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus vai attiecībā uz jebkādu juridisku personu tiesībām veikt šādas darbības, proti, šādu darbību veikšanai ir nepieciešams saņemt Ālandu salu kompetento iestāžu atļauju.

 

HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kas nav dibināti Horvātijā un neveic tur uzņēmējdarbību. Uzņēmumi, kuri ir dibināti Horvātijā kā juridiskas personas un veic tur uzņēmējdarbību, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, kuru veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības zemi.

HU: ierobežojumi attiecībā uz zemes un nekustamā īpašuma iegādi, ko veic ārvalstu ieguldītāji (3).

IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstu valstspiederīgie iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimnieciskā rūpniecība), šī prasība nav jāievēro, ar nosacījumu, ka ir saņemta uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegta apliecība (sertifikāts). Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei.

IT: ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšana regulējama, ievērojot savstarpīguma principu.

LV: saistību nav attiecībā uz zemes iegūšanu īpašumā; zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem.

LT: saistību nav attiecībā uz zemes iegūšanu īpašumā (4).

 

MT: arī turpmāk piemēros Maltas tiesību un normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma iegūšanu.

PL: ārvalstniekiem (ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām) ir nepieciešama atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai tiešā vai netiešā veidā. Saistību nav attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegūšanu (t.i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu).

RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kā dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī ārvalstu juridiskās personas, kas nav reģistrētas Rumānijā un kā galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem.

SI: juridiskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Slovēnijā un kurās ir ārvalstu kapitāla līdzdalība, ir atļauts iegūt nekustamo īpašumu Slovēnijas teritorijā. Ārvalstu personu dibinātas filiāles (5), kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās nodibinātas.

SK: ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšanai. Ārvalstu personas var iegūt nekustamo īpašumu, nodibinot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos. Saistību nav attiecībā uz zemi.

VISAS NOZARES

Izpilddirektori un revidenti

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoru dzīvesvietai jābūt Austrijā; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas iedzīvotājiem.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, vajadzīga tirdzniecības atļauja, un viņam pastāvīgi jādzīvo Savienībā. Visās nozarēs, izņemot telesakaru pakalpojumu nozari, sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpilddirektoram jāievēro valstspiederības nosacījumi un dzīvesvietas prasības. Telesakaru pakalpojumu jomā izpilddirektoram jāievēro pastāvīgās dzīvesvietas prasība.

FR: rūpniecisku, komerciālu vai ar amatnieka darbību jomā izpilddirektoram, kam nav uzturēšanās atļaujas, vajadzīga īpaša atļauja.

RO: vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietniekiem jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: juridiskas personas vai filiāles izpilddirektoram jādzīvo Zviedrijā.

VISAS NOZARES

Komunālie pakalpojumi

EU: saimnieciskas darbības, ko uzskata par komunālajiem pakalpojumiem valsts vai pašvaldību līmenī, var būt pakļautas valsts monopoliem vai ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas privātiem apsaimniekotājiem (6). (7)

VISAS NOZARES

Uzņēmējdarbības veidi

EU: režīmu, kas piešķirts (Singapūras sabiedrību) meitasuzņēmumiem, kuri izveidoti atbilstoši Savienības dalībvalstu tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, neattiecina uz filiālēm vai aģentūrām, ko Savienības dalībvalstī nodibinājusi Singapūras sabiedrība (8).

 

BG: filiāļu uzņēmējdarbībai jāsaņem atļauja.

EE: vismaz pusei valdes locekļu dzīvesvietai jābūt Savienībā.

FI: Singapūras personai, kura veic tirdzniecību kā Somijas komandītsabiedrības vai pilnsabiedrības partneris, vajadzīga tirdzniecības atļauja un jābūt Savienības pastāvīgajam iedzīvotājam. Visās nozarēs, izņemot telesakaru pakalpojumus, vismaz pusei direktoru padomes pastāvīgo locekļu un to vietnieku ir piemērojama valstspiederības un dzīvesvietas prasība; tomēr dažām sabiedrībām var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Telesakaru pakalpojumu nozarē vismaz pusei sabiedrības dibinātāju un pusei direktoru padomes locekļu ir pastāvīgi jādzīvo šai valstī. Ja dibinātājs ir juridiska persona, dzīvesvietas prasība attiecināma arī uz minēto juridisko personu. Ja Singapūras organizācija plāno veikt darījumus vai tirdzniecību, nodibinot filiāli Somijā, tai ir nepieciešama tirdzniecības atļauja. Singapūras organizācijai vai fiziskai personai, kura nav Savienības pilsonis, nepieciešama atļauja rīkoties kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājam.

IT: lai veiktu rūpniecisku, komerciālu un amatnieka darbību, vajadzīga uzturēšanās atļauja un īpaša atļauja veikt konkrēto darbību.

 

BG, PL: pārstāvniecība drīkst nodarboties tikai ar ārvalstu mātessabiedrības, kuru tā pārstāv, reklamēšanu.

PL: izņemot finanšu pakalpojumus, nav saistību attiecībā uz filiālēm. Singapūras ieguldītāji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības vai akciju sabiedrības (juridisko pakalpojumu gadījumā tikai reģistrētas personālsabiedrības vai komandītsabiedrības) veidā.

RO: vienīgajam izpilddirektoram vai valdes priekšsēdētājam, kā arī pusei no valdes locekļu kopējā skaita komercsabiedrībās ir jābūt Rumānijas pilsoņiem, ja vien sabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts citādi. Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.

 

SE: Singapūras sabiedrība (kas nav izveidojusi tiesību subjektu Zviedrijā) savu saimniecisko darbību veic ar tādas filiāles starpniecību, kas veic uzņēmējdarbību Zviedrijā un kam ir neatkarīga vadība un atsevišķi konti. Uz būvniecības projektiem, kuru īstenošanas ilgums ir līdz vienam gadam, neattiecas prasība izveidot filiāli vai iecelt pastāvīgo pārstāvi. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību (akciju sabiedrību) var dibināt viens vai vairāki dibinātāji. Dibinātājam vai dibinātājiem jādzīvo Zviedrijā vai jābūt Zviedrijas tiesību subjektiem. Personālsabiedrība var būt dibinātāja puse tikai tad, ja visi dalībnieki dzīvo Zviedrijā. Attiecīgus nosacījumus piemēro visu pārējo tiesību subjektu veidu uzņēmējdarbībai. Vismaz 50 % valdes locekļu jādzīvo Zviedrijā. Ārvalstu vai Zviedrijas pilsoņiem, kuri nedzīvo Zviedrijā, bet kuri vēlas veikt saimniecisko darbību Zviedrijā, jāieceļ un jāreģistrē vietējā iestādē par šādu darbību atbildīgu pastāvīgo pārstāvi, kurš dzīvo Zviedrijā. Dzīvesvietas nosacījumu var nepiemērot, ja iespējams pierādīt, ka konkrētajā gadījumā tas ir lieks.

SK: Singapūras fiziskai personai, kuras vārdu reģistrē komercreģistrā kā personu, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, ir jāiesniedz uzturēšanās atļauja Slovākijā.

VISAS NOZARES

Ieguldījumi

DK: lai ārvalstu, kas ir ārpus Savienības, sabiedrības varētu veikt uzņēmējdarbību, attiecīgajai valstij jābūt starptautiska nolīguma dalībniecei, kurā paredzēti attiecīgi noteikumi. Mazumtirdzniecības plānošanu Dānijā reglamentē Plānošanas likums, un ir noteikti kritēriji attiecībā uz mazumtirdzniecības veikalu lielumu un atrašanās vietu. Noteikumu par lielumu un atrašanās vietu pamatā ir vienīgi vides apsvērumi. Tādēļ ārvalstu mazumtirdzniecības uzņēmumiem pirms ieguldījumu veikšanas Dānijā nav nepieciešama īpaša atļauja.

ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu publisko tiesību subjekti (9) veiktu ieguldījumus Spānijā tiešā veidā vai ar tādu citu sabiedrību vai subjektu starpniecību, ko tiešā vai netiešā veidā kontrolē ārvalstu valdības, nepieciešams iepriekš saņemt valdības atļauju.

BG: ja valstij (valsti vai pašvaldības ieskaitot) pieder vairāk par 30 % no sabiedrības pašu kapitāla, šo daļu nodošanai trešajām personām ir nepieciešama atļauja. Atsevišķām saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar valsts vai publiskā īpašuma izmantošanu vai lietošanu, ir jāsaņem Koncesiju aktā paredzētā koncesija. Ārvalstu ieguldītāji nevar piedalīties privatizācijā. Ārvalstu ieguldītājiem un Bulgārijas juridiskajām personām, kurās pašu kapitāla kontrolpaketes turētājs ir Singapūras valstspiederīgais, vajadzīga atļauja:

 

a)  dabas resursu ieguves izpētei, izstrādei vai ieguvei no teritoriālajām jūrām, kontinentālā šelfa vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas; un

b)  kontrolpaketes iegūšanai sabiedrībās, kas nodarbojas ar jebkuru no a) punktā norādītajām darbībām.

FR: vairāk nekā 33,33 % no akciju kapitāla vai balsstiesībām pastāvošā Francijas uzņēmumā vai 20 % publiski kotētu Francijas sabiedrības akciju iegādei, ko veic Singapūras persona, piemēro šādus noteikumus:

— ieguldījumus, kas mazāki par 7,6 miljoniem euro, Francijas uzņēmumos, kuru apgrozījums nepārsniedz 76 miljonus euro, ir atļauts veikt, kad beidzies 15 dienu periods pēc iepriekšējas paziņošanas un attiecīgo summu pārbaudes;

— vienu mēnesi pēc iepriekšējas paziņošanas automātiski piešķir atļauju attiecībā uz citiem ieguldījumiem, ja vien ekonomikas ministrs ārkārtas gadījumos neizmanto savas tiesības atlikt ieguldījumu.

Ārvalstu līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās var ierobežot dažādā apjomā, ko nosaka Francijas valdība atsevišķi katrā gadījumā, ņemot vērā pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjomu. Lai veiktu uzņēmējdarbību konkrētās komercijas, rūpniecības vai amatniecības jomās, vajadzīga īpaša atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

 

FI: ja Singapūras īpašnieki iegūst īpašumā akcijas tādā apjomā, kas piešķir vairāk nekā vienu trešdaļu no balsstiesībām lielā Somijas sabiedrībā vai lielā uzņēmumā (kurā ir vairāk nekā 1 000 darbinieku vai kura apgrozījums pārsniedz 168 miljonus euro, vai kura bilances kopsumma (10) pārsniedz 168 miljonus euro), tam vajadzīgs Somijas iestāžu apstiprinājums. Šādu apstiprinājumu var nepiešķirt tikai tad, ja tiktu apdraudētas svarīgas valsts intereses. Šie ierobežojumi neattiecas uz telesakaru pakalpojumiem.

HU: nav saistību attiecībā uz Singapūras kapitāla līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās.

IT: attiecībā uz nesen privatizētām sabiedrībām var piešķirt vai saglabāt ekskluzīvas tiesības. Dažos gadījumos var ierobežot balsstiesības nesen privatizētās sabiedrībās. Piecu gadu ilgā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā uz lielu pašu kapitāla daļu ieguvi sabiedrībās, kas darbojas aizsardzības, transporta pakalpojumu, telesakaru un enerģētikas jomā, var attiekties kompetento iestāžu apstiprinājums.

VISAS NOZARES

Ģeogrāfiskās zonas

FI: Ālandu salās ierobežojumi attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību fiziskām personām, kurām nav Ālandu salu reģionālās pilsonības, vai jebkurai juridiskai personai, ja tā nav saņēmusi Ālandu salu kompetento iestāžu izsniegtu atļauju.

1.  LAUKSAIMNIECĪBA, MEDNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA

 

A.  Lauksaimniecība, medniecība (ISIC 3.1. red.: 011, 012, 013, 014, 015), izņemot padomdevēju un konsultāciju pakalpojumus (11)

AT, HR, HU, MT, RO, SI: nav saistību attiecībā uz lauksaimniecisko darbību.

CY: Singapūras ieguldītāju kapitāla līdzdalība atļauta tikai līdz 49 procentiem.

FR: Singapūras valstspiederīgajiem jāsaņem atļauja lauksaimniecības uzņēmumu dibināšanai, un Singapūras ieguldītājiem ir jāsaņem atļauja vīna dārzu iegūšanai īpašumā.

IE: Singapūras iedzīvotājiem jāsaņem atļauja, lai veiktu uzņēmējdarbību miltu malšanas jomā.

B.  Mežsaimniecība un mežizstrāde (ISIC rev. 3.1: 020), izņemot padomdevēju un konsultāciju pakalpojumus (12)

BG: nav saistību attiecībā uz mežizstrādes darbībām.

2.  Zveja un akvakultūra (ISIC rev. 3.1: 0501, 0502), izņemot padomdevēju un konsultāciju pakalpojumus (13)

saistību nav.

3.  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (14)

A.  Ogļu un brūnogļu ieguve, kūdras ieguve (ISIC 3.1. red.: 10)

B.  Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve (15) (ISIC 3.1. red.: 1110)

C.  Metāla rūdu ieguve (ISIC 3.1. red.: 13)

D.  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (ISIC 3.1. red.: 14)

EU: nav saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (16) ārpus Savienības esošas valsts fiziska vai juridiska persona, kura ieved vairāk nekā 5 % no Savienības naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana). Saistību nav attiecībā uz jēlnaftas un dabasgāzes ieguvi.

4.  Apstrādes rūpniecība (17)

 

A.  Pārtikas un dzērienu ražošana (ISIC 3.1. red.: 15)

nav ierobežojumu.

B.  Tabakas izstrādājumu ražošana (ISIC 3.1. red.: 16)

nav ierobežojumu.

C.  Tekstilizstrādājumu ražošana (ISIC 3.1. red.: 17)

nav ierobežojumu.

D.  Apģērbu ražošana; kažokādu apstrāde un krāsošana (ISIC 3.1. red.: 18)

nav ierobežojumu.

E.  Ādu miecēšana un apstrāde; ceļojuma piederumu, somu, zirglietu, iejūga piederumu un apavu ražošana (ISIC 3.1. red.: 19)

nav ierobežojumu.

F.  Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (ISIC 3.1. red.: 20)

nav ierobežojumu.

G.  Papīra un papīra izstrādājumu ražošana (ISIC 3.1. red.: 21)

nav ierobežojumu.

H.  Izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana (18) (ISIC 3.1. red.: 22, izņemot izdevējdarbību un poligrāfiju par atlīdzību vai uz līguma pamata) (19)

IT: valstspiederības nosacījums izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekam.

HR: dzīvesvietas prasība.

I.  Koksēšanas produktu ražošana (ISIC 3.1. red.: 231)

nav ierobežojumu.

J.  Naftas pārstrādes produktu ražošana (20) (ISIC 3.1. red.: 232)

EU: nav saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (21) ārpus Savienības esošas valsts fiziska vai juridiska persona, kura ieved vairāk nekā 5 % no Savienības naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

K.  Tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, kas nav sprāgstvielas (ISIC 3.1. red.: 24, izņemot sprāgstvielu ražošanu)

nav ierobežojumu.

L.  Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (ISIC 3.1. red.: 25)

nav ierobežojumu.

M.  Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (ISIC 3.1. red.: 26)

nav ierobežojumu.

N.  Parasto metālu ražošana (ISIC 3.1. red.: 27)

nav ierobežojumu.

O.  Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (ISIC 3.1. red.: 28)

nav ierobežojumu.

P.  Mašīnu ražošana

 

a)  Vispārējas nozīmes mehānismu ražošana (ISIC 3.1. red.: 291)

nav ierobežojumu.

b)  Tādu speciālas nozīmes mašīnu ražošana, kas nav ieroči un munīcija (ISIC 3.1. red.: 2921, 2922, 2923, 2924, 2925, 2926, 2929)

nav ierobežojumu.

c)  Citur neklasificētu sadzīves iekārtu ražošana (ISIC 3.1. red.: 293)

nav ierobežojumu.

d)  Biroja, grāmatvedības tehnikas un datoru ražošana (ISIC 3.1. red.: 30)

nav ierobežojumu.

e)  Citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošana (ISIC 3.1. red.: 31)

nav ierobežojumu.

f)  Radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana (ISIC 3.1. red.: 32)

nav ierobežojumu.

Q.  Medicīnisko, precīzijas un optisko instrumentu, pulksteņu ražošana (ISIC 3.1. red.: 33)

nav ierobežojumu.

R.  Mehānisko transportlīdzekļu, piekabju un puspiekabju ražošana (ISIC 3.1. red.: 34)

nav ierobežojumu.

S.  Citu (nemilitāras nozīmes) transporta līdzekļu ražošana (ISIC 3.1. red.: 35, izņemot militāro kuģu, militāro lidmašīnu un citu militāras nozīmes transportlīdzekļu ražošanu)

nav ierobežojumu.

T.  Mēbeļu ražošana, citur neklasificēta ražošana (ISIC 3.1. red.: 361, 369)

nav ierobežojumu.

U.  Otrreizējā pārstrāde (ISIC 3.1. red.: 37)

nav ierobežojumu.

5.  ELEKTROENERĢIJAS, GĀZES, TVAIKA UN KARSTĀ ŪDENS RAŽOŠANA, PĀRVADE UN SADALE PAR PAŠU LĪDZEKĻIEM (22) (izņemot atomelektrostaciju saražoto elektroenerģiju)

 

A.  Elektroenerģijas ražošana; tās pārvade un sadale par saviem līdzekļiem (daļa no ISIC 3.1. red.: 4010) (23)

EU: saistību nav.

B.  Gāzes ražošana; gāzveida degvielas sadale pa cauruļvadiem par saviem līdzekļiem (daļa no ISIC 3.1. red.: 4020) (24)

EU: saistību nav.

C.  Tvaika un karstā ūdens ražošana; tvaika un karstā ūdens sadale par saviem līdzekļiem (daļa no ISIC 3.1. red.: 4030) (25)

EU: nav saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē (26) ārpus Savienības esošas valsts fiziska vai juridiska persona, kura ieved vairāk nekā 5 % no Savienības naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

6.  DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

 

A.  Profesionālie pakalpojumi

 

a)  Juridiskie pakalpojumi (27) (CPC 861) (28)

(izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels))

AT: Singapūras juristu (kuriem jābūt pilnībā kvalificētiem Singapūrā) kapitāla līdzdalība un akcijas jebkura juridiskā biroja darbības rezultātos nedrīkst pārsniegt 25 %. Lēmumu pieņemšanā tiem nedrīkst piederēt noteicošais balsu vairākums.

BE: kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat, ievērojot kvotas.

DK: tikai juristiem ar Dānijas izsniegtu licenci praktizēt un Dānijā reģistrētiem juridiskajiem birojiem drīkst piederēt Dānijas juridiskā biroja akcijas. Tikai juristi ar Dānijas izsniegtu prakses licenci drīkst būt Dānijas juridiskā biroja valdē vai vadības sastāvā. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

FR: dažus juridiskās formas veidus (association d'avocats un société en participation d'avocat) drīkst izmantot tikai tie juristi, kuriem ir pilnīga pielaide Francijas advokatūrai. Juridiskajā birojā, kas sniedz pakalpojumus Francijas vai Savienības tiesību jomā, vismaz 75 % partneru, kuriem pieder 75 % akciju, jābūt juristiem, kuriem ir pilnīga pielaide Francijas advokatūrai.

HR: pārstāvību tiesā drīkst nodrošināt vienīgi Horvātijas Advokatūras padomes biedri (nosaukums horvātu valodā: odvjetnici). Dalībai Advokatūras padomē piemēro prasību par pilsonību.

HU: komerciāla klātbūtne ir personālsabiedrības veidā kopā ar Ungārijas advokātu (ügyvéd) vai advokātu biroju (ügyvédi iroda), vai pārstāvniecības biroja veidā.

PL: lai gan Savienības juristiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, ārvalstu juristi var izmantot tikai reģistrētas personālsabiedrības un komandītsabiedrības juridisko formu.
b)  

1.  Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

AT: Austrijas tiesību subjekta, kurš nav Austrijas arodasociācijas dalībnieks, darbības rezultātos Singapūras grāmatvežu (kuriem jābūt pilnvarotiem saskaņā ar Singapūras tiesību aktiem) kapitāla līdzdalība un akcijas nedrīkst pārsniegt 25 %.

CY: pieejamība ir pakļauta ekonomisko vajadzību pārbaudei. Galvenais kritērijs ir stāvoklis nodarbinātības jomā apakšnozarē.

DK: lai izveidotu personālsabiedrību ar pilnvarotiem Dānijas grāmatvežiem, ārvalstu grāmatvedim jāsaņem atļauja no Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūras.
b)  

2.  Revīzijas pakalpojumi (CPC 86211 un CPC 86212, kas nav grāmatvedības pakalpojumi)

AT: Austrijas tiesību subjekta, kurš nav Austrijas arodasociācijas dalībnieks, darbības rezultātos Singapūras revidentu (kuriem jābūt pilnvarotiem saskaņā ar Singapūras tiesību aktiem) kapitāla līdzdalība un akcijas nedrīkst pārsniegt 25 %.

CY: pieejamība ir pakļauta ekonomisko vajadzību pārbaudei. Galvenais kritērijs ir stāvoklis nodarbinātības jomā apakšnozarē.

CZ un SK: vismaz 60 % kapitāla daļu vai balsstiesību ir paredzētas tikai valstspiederīgajiem.

DK: lai izveidotu personālsabiedrību ar pilnvarotiem Dānijas grāmatvežiem, ārvalstu grāmatvedim jāsaņem atļauja no Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūras.

 

HR: Nav ierobežojumu, izņemot to, ka revīziju var veikt vienīgi juridiskas personas.

LV: zvērinātu revidentu komercsabiedrībā vairāk nekā 50 % balsstiesīgo kapitāla daļu pieder Savienības zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.

LT: ne mazāk kā 75 % akciju jābūt Savienības revidentu vai revidentu sabiedrību īpašumā.

SE: konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likumīgus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā apstiprināti revidenti. Tikai šādas personas drīkst būt akcionāri vai veidot personālsabiedrības uzņēmumos, kuri (oficiāliem mērķiem) praktizē kvalificētu revīziju. Nosaukumus “apstiprināts revidents” un “atzīts revidents” var izmantot tikai revidenti, kuri ir apstiprināti vai atzīti Zviedrijā, un saimnieciskas darbības kooperatīvu un dažu citu uzņēmumu revidentiem, kas nav apstiprināti vai atzīti grāmatveži, jābūt Eiropas Ekonomikas zonas iedzīvotājiem, ja vien valdība vai valdības iecelta iestāde atsevišķā gadījumā nepieļauj atkāpi no šā noteikuma. Lai saņemtu apstiprinājumu, ir jāizpilda dzīvesvietas prasība.

c)  Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863) (29)

AT: Austrijas tiesību subjekta darbības rezultātos Singapūras nodokļu konsultantu (kuriem jābūt pilnvarotiem saskaņā ar Singapūras tiesību aktiem) kapitāla līdzdalība un akcijas nedrīkst pārsniegt 25 %. tas neattiecas uz Austrijas arodasociācijas dalībniekiem.

CY: pieejamība ir pakļauta ekonomisko vajadzību pārbaudei. Galvenais kritērijs ir stāvoklis nodarbinātības jomā apakšnozarē.

d)  Arhitektu pakalpojumi

un

e)  Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674)

BG: valsts vai reģionālas nozīmes projektos Singapūras ieguldītājiem jādarbojas kā vietējo ieguldītāju apakšuzņēmējiem vai partnerībā ar tiem.

LV: lai arhitektūras pakalpojumu jomā saņemtu atļauju nodarboties ar darījumiem ar pilnu juridisko atbildību un tiesībām parakstīt projektus, ir nepieciešama 3 gadu praktiskā projektēšanas darba pieredze Latvijā un augstākā izglītība.

FR: pakalpojumus var sniegt vienīgi, izmantojot juridisko formu SEL (anonyme, à responsabilité limitée ou en commandite par actions) vai SCP.

f)  Inženiertehniskie pakalpojumi

un

g)  Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672 un CPC 8673)

BG: valsts vai reģionālas nozīmes projektos Singapūras ieguldītājiem jādarbojas kā vietējo ieguldītāju apakšuzņēmējiem vai partnerībā ar tiem.

h)  Medicīnas (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi (CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

CY, EE, FI, MT: saistību nav.

AT: saistību nav, izņemot attiecībā uz zobārstniecības, psihologu un psihoterapeitu pakalpojumiem; attiecībā uz zobārstniecības, psihologu un psihoterapeitu pakalpojumiem nav ierobežojumu.

DE: ekonomisko vajadzību pārbaude ārstiem un zobārstiem, kam atļauts ārstēt valsts veselības apdrošināšanas programmu dalībniekus. Galvenais kritērijs ir ārstu un zobārstu nepietiekamība konkrētajā reģionā.

FR: lai gan Savienības ieguldītājiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, Singapūras ieguldītāji var izmantot tikai société d'exercice liberal un société civile professionnelle juridiskās formas.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir ārstu un zobārstu nepietiekamība konkrētajā reģionā.

 

BG, LT: pakalpojuma sniegšanai ir jāsaņem atļauja, kuras izsniegšana ir atkarīga no esošā veselības aizsardzības pakalpojumu vajadzību plāna, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un jau pastāvošos medicīnas un zobārstniecības pakalpojumus.

SI: saistību nav sociālās medicīnas, sanitārijas, epidemioloģisko, medicīnisko/ekoloģisko pakalpojumu, asins, asins preparātu un transplantātu piegādes un autopsijas jomā.

UK: ārsta prakses uzņēmējdarbības iespējas Nacionālā veselības dienesta ietvaros nosaka medicīnas darbaspēka resursu plānošana.

i)  Veterinārie pakalpojumi (CPC 932)

AT, CY, EE, MT, SI: saistību nav.

BG: ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un pastāvošās darījumdarbības blīvums.

HU: ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir darba tirgus apstākļi nozarē.

FR: pakalpojumu sniegšana, izmantojot tikai société d’exercice libérale vai société civile professionnelle.

PL: ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.
j)  

1.  Vecmāšu pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

BG, CZ, FI, HU, MT, SI, SK: saistību nav.

FR: lai gan Savienības ieguldītājiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, Singapūras ieguldītāji var izmantot tikai société d'exercice liberal un société civile professionnelle juridiskās formas.

LT: var piemērot ekonomisko vajadzību pārbaudi. Galvenais kritērijs ir nodarbinātības situācija apakšnozarē.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.
j)  

2.  Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

AT: ārvalstu ieguldītāji var darboties vienīgi šādās profesijās: medmāsas, fizioterapeiti, arodslimību ārsti, logopēdi, dietologi un uztura speciālisti.

BG, MT: saistību nav.

FI, SI: nav saistību attiecībā uz fizioterapeitiem un medicīnas palīgpersonālu.

FR: lai gan Savienības ieguldītājiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, Singapūras ieguldītāji var izmantot tikai société d'exercice liberal un société civile professionnelle juridiskās formas.

 

LT: var piemērot ekonomisko vajadzību pārbaudi. Galvenais kritērijs ir nodarbinātības situācija apakšnozarē.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz ārvalstu fizioterapeitiem un medicīnas palīgpersonālu. Galvenais kritērijs ir nodarbinātības situācija konkrētajā reģionā.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

k)  Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (CPC 63211)

un citi farmaceitu sniegtie pakalpojumi (30)

AT, BG, CY, FI, MT, PL, RO, SE, SI: saistību nav.

BE, DE, DK, EE, ES, FR, IT, HR, HU, IE, LV, PT, SK: lai saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un esošo aptieku skaits reģionā.

B.  Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi (CPC 84)

nav ierobežojumu.

C.  Pētniecības un izstrādes pakalpojumi (31)

 

a)  Pētniecības un attīstības pakalpojumi dabas zinātnes jomā (CPC 851)

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz publiski finansētiem pētniecības un attīstības pakalpojumiem var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

b)  Pētniecības un attīstības pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus) (32)

nav ierobežojumu.

c)  Starpdisciplīnu pētniecības un attīstības pakalpojumi (CPC 853)

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz publiski finansētiem pētniecības un attīstības pakalpojumiem var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

D.  Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (33)

 

a)  Ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821)

nav ierobežojumu, izņemot attiecībā uz DK: nosaukumu “nekustamā īpašuma aģents” var izmantot vienīgi personas, kuras ir nekustamā īpašuma aģentu reģistrā. Likuma par nekustamā īpašuma tirdzniecību 25. sadaļas 2. punktā ir izklāstītas iekļaušanai reģistrā izpildāmās prasības. Cita starpā Likumā prasīts, ka pretendenta dzīvesvietai jābūt Dānijā, Savienībā, Eiropas Ekonomikas Zonā vai Šveicē. Turklāt jāievēro dažas prasības, kas noteiktas Dānijas uzņēmumu un celtniecības iestādes vadlīnijās, attiecībā uz pretendenta teorētiskajām un praktiskajām zināšanām. Likumu par nekustamā īpašuma tirdzniecību piemēro vienīgi darījumos ar Dānijas patērētājiem. Var būt piemērojami citi tiesību akti attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām pirkt/pārdot īpašumu Dānijā, piemēram, dzīvesvietas prasības.

b)  par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822)

nav ierobežojumu.

E.  Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

 

a)  Saistībā ar kuģiem (CPC 83103)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LV LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai vadītu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

LT: kuģa īpašniekiem jābūt Lietuvas fiziskām personām vai Lietuvā dibinātām sabiedrībām.

SE: ja kuģis pieder Singapūras valstspiederīgajiem, lai kuģotu ar Zviedrijas karogu, nepieciešams pierādīt Zviedrijas operatora dominējošo ietekmi.

b)  Saistībā ar gaisa kuģiem (CPC 83104)

EU: gaisa kuģim, ko izmanto Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam Savienības dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Savienībā. Gaisa kuģa īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kapitāla īpašuma tiesību un kontroles kritērijiem (ieskaitot direktoru valstspiederību). Attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem vai ārkārtējos gadījumos var noteikt atbrīvojumu.

c)  Saistībā ar citu pārvadājumu aprīkojumu (CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105)

nav ierobežojumu.

d)  Saistībā ar citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106, CPC 83107, CPC 83108 un CPC 83109)

nav ierobežojumu.

e)  Saistībā ar individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem (CPC 832)

nav ierobežojumu, izņemot to, ka:

BE, FR: nav saistību attiecībā uz CPC 83202.

f)  Telesakaru iekārtu noma (CPC 7541)

nav ierobežojumu.

F.  Citi darījumdarbības pakalpojumi

 

a)  Reklāmas pakalpojumi (CPC 871)

nav ierobežojumu.

b)  Tirgus un sabiedriskās domas izpēte (CPC 864)

nav ierobežojumu.

c)  Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865)

nav ierobežojumu.

d)  Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866)

HU: saistību nav attiecībā uz arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602).

e)  Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (34) (CPC 876)

Nav ierobežojumu izņemot attiecībā uz SK: nav pieļaujama tiešo filiāļu atvēršana (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

f)  Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 881)

nav ierobežojumu.

g)  Padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi zvejniecībā (CPC 882)

nav ierobežojumu.

h)  Ar rūpniecību saistīti padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 884 un daļa no CPC 885)

nav ierobežojumu.

i)  Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi

 
i)  

1.  Vadošo darbinieku meklēšana (CPC 87201)

BG, CY, CZ, DE, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK, SI: saistību nav.

ES: valsts monopols.
i)  

2.  Darbā iekārtošanas pakalpojumi (CPC 87202)

AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK: saistību nav.

BE, ES, FR, IT: valsts monopols.

DE: lai saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir stāvoklis un attīstība darba tirgū.
i)  

3.  Biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87203)

AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK, SI: saistību nav.

IT: valsts monopols.
i)  

4.  Modeļu aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 87209)

nav ierobežojumu.
i)  

5.  Mājsaimniecību, tirdzniecības vai ražošanas, aprūpes un cita personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87204, 87205, 87206, 87209)

Visas dalībvalstis, izņemot HU: saistību nav.

HU: nav ierobežojumu.
j)  

1.  Izmeklēšanas pakalpojumi (CPC 87301)

BE, BG, CY, CZ, DE, ES, EE, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI: saistību nav.
j)  

2.  Drošības pakalpojumi (CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

DK: valstspiederības un dzīvesvietas prasības valdes locekļiem. Saistību nav lidostu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

HR: saistību nav.

BG, CY, CZ, EE, FI, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: licenci drīkst piešķirt tikai valstspiederīgajiem un valstī reģistrētām organizācijām.

ES: pieejams tikai ar iepriekšēju atļauju. Izsniedzot atļauju, Ministru padome ņem vērā tādus nosacījumus kā kompetence, profesionālā uzticamība un patstāvība, iedzīvotāju un sabiedriskās kārtības aizsardzības pasākumu pietiekamība.

k)  Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (35) (CPC 8675)

FR: ārvalstu ieguldītājiem vajadzīga īpaša atļauja attiecībā uz izpētes un izlūkošanas pakalpojumiem.
l)  

1.  Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

nav ierobežojumu.
l)  

2.  Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remontss (daļa no CPC 8868)

LV: valsts monopols.

SE: ekonomisko vajadzību pārbaude jāveic tad, ja ieguldītājs plāno izveidot savu termināla infrastruktūru. Galvenais kritērijs ir vietas un jaudas ierobežojumi.
l)  

3.  Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

SE: ekonomisko vajadzību pārbaude jāveic tad, ja ieguldītājs plāno izveidot savu termināla infrastruktūru. Galvenais kritērijs ir vietas un jaudas ierobežojumi.
l)  

4.  Gaisa kuģu un to daļu apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

nav ierobežojumu.
l)  

5.  Metālizstrādājumu, ar biroju nesaistītu mehānismu, ar transportu un biroju nesaistītu iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (36) (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

nav ierobežojumu.

m)  Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874)

nav ierobežojumu.

n)  Fotopakalpojumi (CPC 875)

nav ierobežojumu.

o)  Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876)

nav ierobežojumu.

p)  Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442)

LT, LV: tiesības veikt uzņēmējdarbību izdevējdarbības nozarē tiek piešķirtas tikai valstī dibinātām juridiskām personām (filiāles nav iespējamas).

PL: valstspiederības prasība laikrakstu un žurnālu galvenajiem redaktoriem.

HR: dzīvesvietas prasības izdevējam un redakcijas kolēģijai.

q)  Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 87909)

nav ierobežojumu.
r)  

1.  Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905)

DK: saistību nav

PL: nav saistību attiecībā uz zvērinātu tulku pakalpojumu nodrošināšanu.

BG, HU, SK: saistību nav attiecībā uz mutisko un rakstisko tulkošanu.

HR: saistību nav attiecībā uz tulkotāju un tulku pakalpojumiem Horvātijas tiesām(-ās).
r)  

2.  Interjera dizaina un citi īpašā dizaina pakalpojumi (CPC 87907)

nav ierobežojumu.
r)  

3.  Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi (CPC 87902)

IT, PT: valstspiederības nosacījums ieguldītājiem.

DK: parādu piedziņas aģentūru pakalpojumus reglamentē 1997. gada 14. maija Likums Nr. 319 (ar secīgajiem grozījumiem) par parādu piedziņu. Likumā ietverta virkne prasību attiecībā uz parādu piedziņas pakalpojumiem Dānijā.

Starp citu likumā izklāstīti noteikumi par parādu piedzinēja atzīšanu, parādu piedziņā iesaistītā personāla atzīšanu, parādu piedziņu un parādu piedzinēja darbības atļaujas atsaukšanu.
r)  

4.  Kredītinformācijas pakalpojumi (CPC 87901)

BE: valstspiederības nosacījums ieguldītājiem attiecībā uz patēriņa kredītu datu bankām.

IT, PT: valstspiederības nosacījums ieguldītājiem.
r)  

5.  Pavairošanas pakalpojumi (37) (CPC 87904)

nav ierobežojumu.
r)  

6.  Telesakaru konsultāciju pakalpojumi (CPC 7544)

nav ierobežojumu.
r)  

7.  Automātiskā atbildētāja pakalpojumi (CPC 87903)

nav ierobežojumu.

7.  SAKARU PAKALPOJUMI

 

A.  Pasta un kurjera pakalpojumi (Pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu (38) apstrādi (39) saskaņā ar turpmāk minēto apakšnozaru sarakstu, gan vietējiem, gan ārvalstu adresātiem):

i)  Adresētu rakstveida paziņojumu uz jebkura veida fiziskā nesēja apstrāde (40), tostarp hibrīdpasta pakalpojumi un tiešais pasts;

ii)  Adresēto sīkpaku un paku apstrāde (41);

iii)  Adresēto preses izdevumu apstrāde (42);

iv)  Tādu ierakstīto vai apdrošināto sūtījumu apstrāde, kuri attiecas uz i) līdz iii) apakšnozari;

v)  Eksprespiegādes pakalpojumi (43) sūtījumiem, kuri attiecas uz iepriekšminēto i) līdz iii) apakšnozari;

vi)  Neadresētu sūtījumu apstrāde; un

vii)  Dokumentu apmaiņa (44).

Tomēr i), iv) un v) apakšnozari neiekļauj, ja tās attiecas uz pakalpojumiem, ko var rezervēt attiecībā uz korespondences sūtījumiem, kuru cena ir zemāka par pieckārtīgu publisko pamattarifu, ja to svars ir mazāks par 100 gramiem (45), ieskaitot ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmantoto tiesu vai administratīvajās procedūrās).

(daļa no CPC 751, daļa no CPC 71235 (46) un daļa no CPC 73210 (47))

nav ierobežojumu.

B.  Telesakaru pakalpojumi

(Šiem pakalpojumiem nav pieskaitāma saimnieciskā darbība, kuru veido tāda satura nodrošināšana, kura pārvietošanai vajadzīgi telesakaru pakalpojumi)

 

a)  visi pakalpojumi, kurus veido signālu pārraide un saņemšana, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem (48), izņemot apraidi (49)

nav ierobežojumu (50).

8.  BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI (CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

nav ierobežojumu.

9.  IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI (izņemot ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu)

Visas turpmāk minētās apakšnozares (51)

AT: saistību nav attiecībā uz pirotehnisku preču, uzliesmojošu izstrādājumu, spridzināšanas ierīču un toksisku vielu izplatīšanu. Ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz farmaceitisku produktu un tabakas izstrādājumu izplatīšanu var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

FI: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu un farmaceitisko produktu izplatīšanu.

HR: saistību nav attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

A.  Komisionāru pakalpojumi

 

a)  Komisionāru pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

nav ierobežojumu.

b)  Citi komisionāru pakalpojumi (CPC 621)

nav ierobežojumu.

B.  Vairumtirdzniecības pakalpojumi

 

a)  Vairumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

nav ierobežojumu.

b)  Vairumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā (daļa no CPC 7542)

nav ierobežojumu.

c)  Pārējie vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 622, izņemot energoproduktu vairumtirdzniecības pakalpojumus) (52)

FR, IT: valsts monopols tabakas jomā.

FR: lai farmācijas vairumtirdzniecības bāze saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un esošo aptieku skaits reģionā.

C.  Mazumtirdzniecības pakalpojumi (53)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (CPC 61112, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121)

Mazumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā (daļa no CPC 7542)

Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631)

Citu (ar enerģētiku nesaistītu) preču mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (54) (CPC 632, izņemot 63211 un 63297)

ES, FR, IT: valsts monopols tabakas jomā.

BE, BG, DK, FR, IT, MT, PT: atļaujas saņemšanai attiecībā uz lielveikaliem (Francijā – tikai lieliem lielveikaliem) jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenie kritēriji ir esošo veikalu skaits un ietekme uz tiem, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darba vietu radīšana.

IE, SE: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu pārdošanu.

SE: lai saņemtu atļauju īslaicīgai tirdzniecībai ar apģērbiem, apaviem un pārtiku, kas netiek patērēta tirdzniecības vietā, var būt vajadzīga ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir ietekme uz esošajiem veikaliem attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

D.  Franšīzes pakalpojumi (CPC 8929)

nav ierobežojumu.

10.  IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

 

A.  Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921)

B.  Vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922)

C.  Augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923)

D.  Pieaugušo izglītības pakalpojumi (CPC 924)

EU: uz privāto uzņēmēju dalību izglītības tīklā attiecas koncesija.

AT: saistību nav attiecībā uz augstākās un pieaugušo izglītības pakalpojumiem, izmantojot radio vai televīzijas apraidi.

BG: nav saistību attiecībā uz pamatizglītības pirmā posma un/vai pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumiem, ko sniedz ārvalstu fiziskās personas un asociācijas, un attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanu.

 

CZ, SK: valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu. Saistību nav attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanu, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

CY, FI, MT, RO, SE: saistību nav.

EL: valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu pamatizglītības pirmā un otrā posma un vidējās izglītības skolās. Saistību nav augstākās izglītības iestādēm, kas izsniedz valsts atzītus diplomus.

ES, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude privātu augstskolu atvēršanai, kurām atļauts izsniegt atzītus diplomus vai piešķirt akadēmiskos grādus. Procedūra ietver parlamenta ieteikumu. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un esošās uzņēmējdarbības blīvums.

HR: saistību nav attiecībā uz pamatizglītības pirmā posma pakalpojumiem (CPC 921) Vidējās izglītības pakalpojumiem: Nav ierobežojumu attiecībā uz juridiskām personām.

HU, SK: izveidojamo skolu skaita ierobežojumu var noteikt pašvaldības (vai vidējās izglītības mācību iestāžu un citu augstākās izglītības iestāžu gadījumā – centrālās iestādes), kuras atbild par licenču piešķiršanu.

 

LV: saistību nav attiecībā uz tādu izglītības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar tehnisko un arodizglītības iestāžu izglītības pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

SI: nav saistību attiecībā uz pamatizglītības pirmā posma skolām. Valstspiederības nosacījums valdes locekļu vairākumam pamatizglītības otrā posma, vidējās izglītības iestādēs un koledžās.

E.  Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929)

AT, BE, BG, CY, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, UK: saistību nav.

CZ, SK: uz privāto uzņēmēju dalību izglītības tīklā attiecas koncesija. valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu.

11.  PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ (55)

A.  Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi (CPC 9401) (56)

B.  Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām

a)  Notekūdeņu un atkritumu izvešanas pakalpojumi (CPC 9402)

b)  Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403)

nav ierobežojumu.

C.  Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CPC 9404) (57)

D.  Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi

a)  Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija (daļa no CPC 9406) (58)

E.  Trokšņu un vibrācijas samazināšana (CPC 9405)

F.  Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

a)  Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (daļa no CPC 9406)

G.  Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā (CPC 9409)

 

12.  FINANŠU PAKALPOJUMI

 

A.  Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

AT: Singapūras apdrošinātāju filiālei licenci neizsniedz, ja apdrošinātājam Singapūrā nav juridiskās formas, kas atbilst vai ir pielīdzināma akciju sabiedrībai vai savstarpējās apdrošināšanas asociācijai.

BG, ES: pirms filiāles vai aģentūras izveidošanas Bulgārijā vai Spānijā, lai sniegtu konkrētus apdrošināšanas pakalpojumus, Singapūras apdrošinātājam ir jābūt bijušam tiesīgam darboties tajos pašos apdrošināšanas veidos Singapūrā vismaz piecus gadus.

EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenās mītnes.

FI: vismaz puses apdrošināšanas sabiedrības dibinātāju vai direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļu dzīvesvietai jābūt Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu. Singapūras apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto pensiju apdrošināšanu.

IT: filiāle atļauju veikt uzņēmējdarbību var saņemt tikai pēc novērtējuma, ko veic uzraudzības iestādes.

 

BG, PL: apdrošināšanas starpniekiem jābūt dibinātiem valstī (filiāles nav iespējamas).

PT: lai filiāle veiktu uzņēmējdarbību Portugālē, Singapūras apdrošināšanas sabiedrībām iepriekš jābūt vismaz piecu gadu darbības pieredzei. Tiešās filiāles nedrīkst atvērt apdrošināšanas starpnieki, bet drīkst atvērt tikai sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar Savienības dalībvalsts tiesībām.

SK: Singapūras valstspiederīgais drīkst dibināt apdrošināšanas sabiedrību akciju sabiedrības veidā vai drīkst veikt apdrošināšanas darbību ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijā (filiāles nav iespējamas).

SI: ārvalstu ieguldītāji nevar būt līdzdalībnieki apdrošināšanas sabiedrībās, kuras ir privatizācijas procesā. Dalība savstarpējās apdrošināšanas iestādē iespējama tikai sabiedrībām, kas dibinātas Slovēnijā (filiāles nav iespējamas), un iekšzemes fiziskajām personām. Lai sniegtu konsultāciju un pretenziju izskatīšanas pakalpojumus, jādibina tiesību subjekts (filiāles nav iespējamas).

SE: apdrošināšanas mākleru uzņēmumi, kuri nav dibināti Zviedrijā, uzņēmējdarbību drīkst veikt tikai ar filiāles starpniecību.

B.  Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

EU: tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. Lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības, ir jādibina tāda specializēta pārvaldības sabiedrība, kuras galvenā mītne un juridiskā adrese ir tajā pašā Savienības dalībvalstī.

BG: pensiju apdrošināšanu īsteno, piedaloties valstī dibinātās pensiju apdrošināšanas sabiedrībās (filiāles nav iespējamas). Valdes priekšsēdētājam un direktoru padomes priekšsēdētājam jābūt Bulgārijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

CY: tikai Kipras biržas biedri (mākleri) var iesaistīties darījumos saistībā ar Kiprā veiktu mākleru darbību ar vērtspapīriem. Mākleru uzņēmumu var reģistrēt par Kipras Biržas biedru tikai tad, ja tas veic uzņēmējdarbību un reģistrēts saskaņā ar Kipras Likumu par uzņēmumiem (filiāles nav iespējamas).

HR: nav ierobežojumu, izņemot attiecībā uz norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem, kur piegādes monopoltiesības pieder Horvātijas Centrālajam depozitārijam (Central Depositary Agency). Ārvalstu personām Centrālā depozitārija pakalpojumi ir pieejami bez diskriminācijas.

 

HU: Singapūras iestāžu filiālēm nav atļauts sniegt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus privātiem pensiju fondiem vai pārvaldīt riska kapitālu. Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas ir rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas noteikumu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, kas veidotas kā kopieguldījumu fondi un mainīga kapitāla sabiedrības (izņemot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU), trasta/depozītu glabāšanas un vadības uzņēmumam jābūt dibinātam Īrijā vai kādā citā Savienības dalībvalstī (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz komandītsabiedrību ar mērķi ieguldīt nekustamajos īpašumos vismaz vienam galvenajam dalībniekam jābūt dibinātam Īrijā. Lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, subjektam jābūt vai nu 1) pilnvarotam Īrijā, kas nozīmē, ka tam jābūt tur dibinātam vai jābūt personālsabiedrībai ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai arī 2) pilnvarotam citā Savienības dalībvalstī saskaņā ar Savienības ieguldījumu un pakalpojumu direktīvu.

 

IT: lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt vērtspapīru norēķinu sistēmu, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt centrālo vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, izņemot Savienības tiesību aktos saskaņotos PVKIU, trasta/depozītu glabāšanas uzņēmumam ir jābūt dibinātam Itālijā vai kādā citā Savienības dalībvalstī un jāveic uzņēmējdarbība Itālijā kā filiālei. Arī PVKIU pārvaldes sabiedrībām, kuru darbība nav saskaņota Eiropas Savienības tiesību aktos, jābūt dibinātām Itālijā (filiāles nav iespējamas). Tikai bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un PVKIU pārvaldes sabiedrības, kuru darbība ir saskaņota Savienības tiesību aktos un kuru galvenā mītne ir Savienībā, kā arī Itālijā dibināti PVKIU drīkst veikt pensijas fondu resursu pārvaldību. Veicot tiešo pārdošanu, starpniekiem ir jāizmanto pilnvaroti finanšu pārdevēji, kas ir kādas Savienības dalībvalsts iedzīvotāji. Ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana.

 

LT: aktīvu pārvaldībai ir nepieciešams subjektu dibināt kā specializētu pārvaldības sabiedrību (filiāles nav iespējamas). Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Lietuvā, var darboties kā aktīvu depozitāriji.

PT: pensiju fondu pārvaldību drīkst veikt tikai specializētas sabiedrības, kas šim nolūkam dibinātas Portugālē, un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē un kas pilnvarotas veikt dzīvības apdrošināšanas darbību, vai subjekti, kas pilnvaroti veikt pensiju fondu pārvaldību citās Savienības dalībvalstīs (saistību nav attiecībā uz tādu valstu tiešajām filiālēm, kuras nav Savienības dalībvalstis).

RO: ārvalstu iestāžu filiālēm nav atļauts sniegt aktīvu pārvaldības pakalpojumus.

SK: Slovākijā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem (filiāles nav iespējamas).

SI: nav saistību attiecībā uz līdzdalību privatizējamās bankās un attiecībā uz privātiem pensiju fondiem (neobligātiem pensiju fondiem).

SE: krājbankas dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Savienībā.

13.  VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI (59) (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

 

A.  Slimnīcu pakalpojumi (CPC 9311)

B.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi (CPC 93192)

C.  Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi (CPC 93193)

D.  Sociālie pakalpojumi (CPC 933)

EU: uz privāto uzņēmēju dalību veselības aizsardzības un sociālās aprūpes tīklā attiecas koncesija. Var tikt piemērota ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenie kritēriji ir esošo uzņēmumu skaits un ietekme uz tiem, transporta infrastruktūra, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība un jaunu darba vietu radīšana.

AT, SI: saistību nav attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem.

BG: saistību nav attiecībā uz slimnīcu, neatliekamās medicīniskās palīdzības un iedzīvotāju veselības aizsardzības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi.

CY, CZ, FI, MT, SE, SK: saistību nav.

HU: saistību nav attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem.

PL: saistību nav attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības un iedzīvotāju veselības aizsardzības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi, un attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem.

BE, UK: saistību nav attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības, iedzīvotāju veselības aizsardzības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi, un attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem, kuru sniedzēji nav rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

 

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

14.  TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

 

A.  Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos

BG: nepieciešams dibināt sabiedrību (filiāles nav iespējamas).

IT: ekonomisko vajadzību pārbaudi piemēro bāriem, kafejnīcām un restorāniem. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un esošās uzņēmējdarbības blīvums.

HR: uzņēmumu atrašanās vietai aizsargājamās teritorijās ar īpašu vēsturisku vai māksliniecisku nozīmi un nacionālajos vai dabas parkos nepieciešama Horvātijas Republikas valdības atļauja, kura var tikt liegta.

B.  Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ieskaitot ceļojumu vadītājus) (CPC 7471)

BG: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

PT: prasība izveidot komercsabiedrību, kuras juridiskā adrese būtu Portugālē (saistību nav attiecībā uz filiālēm).

C.  Tūrisma gidu pakalpojumi(CPC 7472)

nav ierobežojumu.

15.  ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI (kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

 

A.  Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi) (CPC 9619)

CY, CZ, FI, MT, PL, RO, SI, SK: saistību nav.

BG: saistību nav, izņemot teātra producentu, dziedātāju grupu, ansambļu un orķestru izklaides pakalpojumus (CPC 96191), autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku pakalpojumus (CPC 96192) un teātra papildpakalpojumus (CPC 96193).

EE: saistību nav attiecībā uz citiem izklaides pakalpojumiem (CPC 96199), izņemot lielo kinoteātru pakalpojumus.

LV: saistību nav, izņemot lielo kinoteātru darbības pakalpojumus (daļa no CPC 96199).

B.  Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi (CPC 962)

FR: ārvalstu kapitāla līdzdalība Francijas sabiedrībās, kas izdod publikācijas franču valodā, nedrīkst pārsniegt 20 % no sabiedrības kapitāla vai balsstiesībām. Preses aģentūras: saistību nav, izņemot attiecībā uz nosacījumu, ka Singapūras preses aģentūras var izveidot filiāli vai pārstāvniecību Francijā vienīgi ziņu apkopošanas vajadzībām. Precizējums: šāda filiāle vai pārstāvniecība nedrīkst izplatīt ziņas.

BG, CY, CZ, EE, HU, LT, MT, RO, PL, SI, SK: saistību nav.

PT: ziņu aģentūru, kas Portugālē dibinātas ar juridisko formu Sociedade Anónima, sabiedrības kapitālam jābūt akcijām ar nominālvērtību.

C.  Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi (60) (CPC 963)

BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

AT, LT: privāto saimnieciskās darbības subjektu līdzdalībai bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras pakalpojumu tīklā jāsaņem koncesija vai licence.

D.  Sporta pakalpojumi (CPC 9641)

AT, SI: saistību nav attiecībā uz slēpošanas skolu un kalnu gidu pakalpojumiem.

BG, CY, CZ, EE, LV, MT, PL, RO, SK: saistību nav.

E.  Atpūtas parku un pludmaļu pakalpojumi (CPC 96491)

nav ierobežojumu.

16.  PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

 

A.  Jūras pārvadājumi (61)

 

a)  Starptautiskie pasažieru pārvadājumi (CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (62)).

b)  Starptautiskie kravas pārvadājumi (CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (63)).

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai vadītu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

B.  Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi

 

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7221, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (64)).

b)  Kravas pārvadājumi (CPC 7222, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus (65)).

EU: pasākumi, kas ieviesti, pamatojoties uz jau noslēgtajiem vai turpmākajiem līgumiem par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp līgumiem, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), kuri saglabā satiksmes tiesības saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai vadītu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

SK: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

 

AT: valstspiederības nosacījums fiziskām personām, kuras vēlas izveidot kuģošanas sabiedrību. Veicot uzņēmējdarbību juridiskas personas formā, uz vadības valdes un uzraudzības padomes locekļiem attiecas valstspiederības nosacījums. Nepieciešama reģistrēta sabiedrība vai pastāvīga uzņēmējdarbība Austrijā. Turklāt akciju kontrolpaketes turētājiem jābūt Savienības pilsoņiem.

HR: saistību nav.

BG: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

HU: uzņēmējdarbībā var būt nepieciešama valsts līdzdalība.

FI: pakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kas kuģo ar Somijas karogu.

C.  Dzelzceļa pārvadājumi (66)

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7111)

b)  Kravas pārvadājumi (CPC 7112)

BG, SK: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

HR: saistību nav.

D.  Autopārvadājumi (67)

 

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122)

EU: ārvalstu ieguldītāji nevar sniegt transporta pakalpojumus dalībvalstī (kabotāža), izņemot citur neminētus neregulārus autobusu ar vadītāju nomas pakalpojumus.

EU: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz taksometru pakalpojumiem. Galvenie kritēriji ir esošo sabiedrību skaits un ietekme uz tām, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darba vietu radīšana.

AT: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

BG: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

FI un LV: vajadzīga atļauja, to nepiešķir ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

LV un SE: noteikta prasība uzņēmējdarbības subjektiem izmantot valstī reģistrētus transportlīdzekļus.

ES: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz CPC 7122. Galvenais kritērijs ir pieprasījums vietējā tirgū.

 

IT, PT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz limuzīnu pakalpojumiem. Galvenie kritēriji ir esošo sabiedrību skaits un ietekme uz tām, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darba vietu radīšana.

ES, IE, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz starppilsētu autobusu pakalpojumiem. Galvenie kritēriji ir esošo sabiedrību skaits un ietekme uz tām, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darba vietu radīšana.

FR: saistību nav attiecībā uz starppilsētu autobusu pakalpojumiem.

b)  Kravas pārvadājumi (68) (CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta un kurjerpasta pārvadājumus) (69)

AT, BG: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

BG: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

FI, LV: vajadzīga atļauja, to nepiešķir ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

LV un SE: noteikta prasība uzņēmējdarbības subjektiem izmantot valstī reģistrētus transportlīdzekļus.

IT, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenais kritērijs ir pieprasījums vietējā tirgū.

E.  Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (70) (71) (CPC 7139)

AT: ekskluzīvas tiesības var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā.

17.  TRANSPORTA PAPILDPAKALPOJUMI (72)

 

A.  Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi (73)

a)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

b)  Muitošanas pakalpojumi (74)

c)  Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi (75)

d)  Jūras aģentūru pakalpojumi (76)

e)  Jūras kravu nosūtīšanas pakalpojumi (78)

f)  Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213)

g)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214)

h)  Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745)

i)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (ieskaitot ēdināšanu) (daļa no CPC 749)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai vadītu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

IT: ekonomisko vajadzību pārbaude (77) attiecībā uz jūras kravu apstrādes pakalpojumiem. Galvenie kritēriji ir esošo uzņēmumu skaits un ietekme uz tiem, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība un jaunu darba vietu radīšana. Dzīvesvietas prasība attiecībā uz “raccomandatario marittimo”.

BG: saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana). Attiecībā uz jūras aģentūru pakalpojumiem Singapūras kuģošanas sabiedrībām ir tiesības izveidot filiāles, kas darbojas kā galveno biroju pārstāvniecības. Tādus jūras transporta papildpakalpojumus, kam nepieciešams izmantot kuģus, var sniegt tikai kuģi, kas kuģo ar Bulgārijas karogu. valstspiederības nosacījums.

HR: nav saistību attiecībā uz muitošanas pakalpojumiem, konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumiem, jūras aģentūru pakalpojumiem un jūras kravu nosūtīšanas pakalpojumiem. Attiecībā uz jūras kravu apstrādes pakalpojumiem, glabāšanas un noliktavu pakalpojumiem, citiem atbalsta pakalpojumiem un papildpakalpojumiem (ieskaitot ēdināšanas pakalpojumus), stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem un jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumiem: Nav ierobežojumu, izņemot to, ka juridiskajai personai Horvātijā ir jādibina sabiedrība, kurai atklātā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā jāiegūst ostas pārvaldes koncesija. Pakalpojumu sniedzēju skaits var tikt ierobežots atkarībā no ostas jaudas ierobežojumiem.

SI: muitošanu var veikt tikai juridiskās personas, kas Slovēnijā veic uzņēmējdarbību (filiāles nav iespējamas).

FI: pakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kas kuģo ar Somijas karogu.

B.  Pārvadājumu iekšzemes ūdeņos papildpakalpojumi (79)

a)  Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741)

b)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)  Kravu transporta aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748)

d)  Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7223)

e)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7224)

f)  Pārvadājumu iekšzemes ūdeņos papildpakalpojumi (daļa no CPC 745)

g)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

EU: pasākumi, kas ieviesti, pamatojoties uz jau noslēgtajiem vai turpmākajiem līgumiem par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp līgumiem, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), kuri saglabā satiksmes tiesības saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai vadītu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

AT: valstspiederības nosacījums fiziskām personām, kuras vēlas izveidot kuģošanas sabiedrību. Veicot uzņēmējdarbību juridiskas personas formā, uz vadības valdes un uzraudzības padomes locekļiem attiecas valstspiederības nosacījums. Jāreģistrē sabiedrība vai pastāvīgi jāveic uzņēmējdarbība Austrijā. Turklāt akciju kontrolpaketes turētājiem jābūt Savienības pilsoņiem; šī prasība neattiecas uz glabāšanas un noliktavu pakalpojumiem, kravu transporta aģentūru pakalpojumiem un pirmsnosūtīšanas pārbaudi.

BG: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana). Dalība Bulgārijas sabiedrībās nedrīkst pārsniegt 49 %.

HU: uzņēmuma dibināšanai var būt vajadzīga valsts līdzdalība; šī prasība neattiecas uz glabāšanas un noliktavu pakalpojumiem.

FI: pakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kas kuģo ar Somijas karogu.

SI: muitošanu var veikt tikai juridiskās personas, kas Slovēnijā veic uzņēmējdarbību (filiāles nav iespējamas).

HR: saistību nav.

C.  Dzelzceļa pārvadājumu papildpakalpojumi (80)

a)  Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741)

b)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)  Kravu transporta aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748)

d)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7113)

e)  Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 743)

f)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

BG: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana). Dalība Bulgārijas sabiedrībās nedrīkst pārsniegt 49 %.

SI: muitošanu var veikt tikai juridiskās personas, kas Slovēnijā veic uzņēmējdarbību (filiāles nav iespējamas).

HR: saistību nav attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

D.  Autopārvadājumu papildpakalpojumi (81)

a)  Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741)

b)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

c)  Kravu transporta aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748)

d)  Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124)

e)  Autopārvadājumu aprīkojuma atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 744)

f)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749)

AT: atļaujas attiecībā uz komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju nomu var piešķirt tikai Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Savienībā. Valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un akcionāriem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG: Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana). Dalība Bulgārijas sabiedrībās nedrīkst pārsniegt 49 %. Valstspiederības nosacījums.

FI: attiecībā uz komerciālā autotransporta ar vadītāju nomu vajadzīga atļauja, to nepiešķir ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

SI: muitošanu var veikt tikai juridiskās personas, kas Slovēnijā veic uzņēmējdarbību (filiāles nav iespējamas).

MT: valstspiederības nosacījums.

HR: saistību nav attiecībā uz komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju nomu.

F.  Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (82)

a)  Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (83) (CPC 742)

Nav ierobežojumu, izņemot attiecībā AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

18.  CITI PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

 

Kombinēto pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana

Visas dalībvalstis, izņemot AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI, SK: nav ierobežojumu, neskarot šajā saistību sarakstā iekļautos ierobežojumus, kas ietekmē jebkuru minēto pārvadājumu veidu.

AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI, SK: saistību nav.

19.  ENERGOPAKALPOJUMI

 

A.  Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (84) (CPC 883) (85)

nav ierobežojumu.

B.  Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem (86) (CPC 7131)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE, UK: saistību nav.

C.  Pa cauruļvadiem transportētas degvielas vai kurināmā uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumi (87) (daļa no CPC 742)

PL: uz enerģijas piegādātājvalstu ieguldītājiem var attiekties aizliegums iegādāties kontrolpaketi. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

D.  Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 62271).

un elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumi (88)

EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumiem.

E.  Dzinēju degvielas mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 613)

F.  Mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 63297)

un elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumi (89)

EU: saistību nav attiecībā uz dzinēju degvielas, elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumiem.

BE, BG, DK, FR, IT, MT, PT: attiecībā uz šķidrā kurināmā, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumiem lielveikalos (Francijā – tikai lielos lielveikalos) jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Galvenie kritēriji ir esošo veikalu skaits un ietekme uz tiem, iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskā izplatība, ietekme uz transporta plūsmu un jaunu darba vietu radīšana.

G.  Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (90) (CPC 887)

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, HU, IT, LU, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, UK: Saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus, un nav ierobežojumu attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

SI: saistību nav, izņemot ar gāzes sadali saistītus pakalpojumus, un nav attiecībā uz gāzes sadales pakalpojumiem.

20.  PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

 

a)  Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (CPC 9701)

nav ierobežojumu.

b)  Frizieru pakalpojumi (CPC 97021)

IT: ekonomisko vajadzību pārbaude saskaņā ar valsts režīmu. Ar ekonomisko vajadzību pārbaudes palīdzību, ja to veic, ierobežo uzņēmumu skaitu. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un pastāvošās darījumdarbības blīvums.

c)  Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi (CPC 97022)

IT: ekonomisko vajadzību pārbaude saskaņā ar valsts režīmu. Ar ekonomisko vajadzību pārbaudes palīdzību, ja to veic, ierobežo uzņēmumu skaitu. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un pastāvošās darījumdarbības blīvums.

d)  Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi (CPC 97029)

IT: ekonomisko vajadzību pārbaude saskaņā ar valsts režīmu. Ar ekonomisko vajadzību pārbaudes palīdzību, ja to veic, ierobežo uzņēmumu skaitu. Galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits un pastāvošās darījumdarbības blīvums.

e)  Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad (91) (92) (CPC 1.0. red. 97230)

nav ierobežojumu.

f)  Telesakaru savienojuma pakalpojumi (CPC 7543)

nav ierobežojumu.
(1)   

Bulgārijas īpašumtiesību akti atzīst šādus ierobežotu īpašumtiesību veidus: izmantošanas tiesības, celtniecības tiesības, tiesības būvēt virszemes struktūras un servitūttiesības.

(2)   

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(3)   

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(4)   

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(5)   

Saskaņā ar Likumu par komercsabiedrībām filiāli, kas veic uzņēmējdarbību Slovēnijā, neuzskata par juridisku personu, bet attiecībā uz tās darbību to pielīdzina meitasuzņēmumam, kas atbilst GATS XXVIII panta g) punktam.

(6)   

Tā kā komunālie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi. Lai uzlabotu saprotamību, atsevišķās zemsvītras piezīmēs šajā saistību sarakstā ilustratīvā, bet ne visaptverošā veidā būs norādītas tās nozares, kurās komunālajiem pakalpojumiem ir liela nozīme.

(7)   

Šis ierobežojums neattiecas uz telesakaru pakalpojumiem un datoriem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.

(8)   

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. pantu šādus meitasuzņēmumus uzskata par Savienības juridiskām personām. Ja tiem ir pastāvīga un faktiska saikne ar Savienības ekonomiku, tad tiem ir tiesības izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, tostarp arī brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus visās Savienības dalībvalstīs.

(9)   

Šādi minēto subjektu ieguldījumi pārsvarā ir saistīti ne vien ar ekonomiskām, bet arī ar cita veida interesēm.

(10)   

Aktīvu kopsumma vai parādu un kapitāla kopsumma.

(11)   

Ar lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību un zvejniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi atrodami 6. sadaļas “Darījumdarbības pakalpojumi” F nodaļas f) un g) grupā.

(12)   

Ar lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību un zvejniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi atrodami 6. sadaļas “Darījumdarbības pakalpojumi” F nodaļas f) un g) grupā.

(13)   

Ar lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību un zvejniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi atrodami 6. sadaļas “Darījumdarbības pakalpojumi” F nodaļas f) un g) grupā.

(14)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(15)   

Neietver ar ieguves rūpniecību saistītos pakalpojumus, kas tiek sniegti par atlīdzību vai uz līguma pamata un ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” A. nodaļā.

(16)   

Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(17)   

Šajā nozarē nav ietverti konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar rūpniecību; tie atrodami 6. sadaļas “Darījumdarbības pakalpojumi” F nodaļas h) grupā.

(18)   

Šī nozare ietver tikai apstrādes rūpniecības darbības. Tā neietver darbības, kas saistītas ar audiovizuālo jomu vai kas veido kultūras saturu.

(19)   

Izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas p) grupā.

(20)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(21)   

Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(22)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(23)   

Neietver elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu darbību par atlīdzību vai uz līguma pamata, kas atrodama sadaļā “Energopakalpojumi”.

(24)   

Neietver dabasgāzes un gāzveida kurināmā pārvadāšanu pa cauruļvadiem, gāzes pārvadi un sadali par atlīdzību vai uz līguma pamata un dabasgāzes un gāzveida kurināmā pārdošanu, kas atrodami sadaļā “Energopakalpojumi”.

(25)   

Neietver tvaika un karstā ūdens pārvadi un sadali par atlīdzību vai uz līguma pamata un tvaika un karstā ūdens pārdošanu, kas atrodami sadaļā “Energopakalpojumi”.

(26)   

Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

(27)   

Singapūras juridisko pakalpojumu tirgus pakāpeniskas liberalizācijas procesa dēļ Singapūra pašlaik nevar uzņemties lielākas tirgus pieejamības saistības šajā nozarē. Puses ne vēlāk kā divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pārskatīs savas saistības juridisko pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu lielāku tirgus pieejamību. Puses var grozīt vienas vai otras puses attiecīgos sarakstus ar lēmumiem, ko pieņēmusi atbilstoši 16.2. pantam (Īpašas komitejas) izveidota Komiteja pakalpojumu, ieguldījumu un valsts iepirkuma jautājumos.

(28)   

Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un, līdzīgi kā attiecībā uz citu pakalpojumu sniegšanu, uz to attiecas licencēšanas prasības un procedūras, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien nav panākta uzņēmējas valsts attiecīgā amata nosaukuma atzīšana), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Savienības tiesību jomā principā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus kādas Savienības dalībvalsts tiesību jomā principā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Savienības dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā Savienības dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kas ir valstspiederīgais vai kas pieskaitāma valstij, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(29)   

Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 1. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.

(30)   

Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs. Parasti to drīkst darīt tikai farmaceiti. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(31)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(32)   

Daļa no CPC 85201, kas ir atrodama 6. sadaļas A. nodaļas h) grupā. Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi

(33)   

Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(34)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem, kas ir obligāti tirdzniecības atļauju vai izmantošanas atļauju piešķiršanai (piemēram, vieglo automašīnu pārbaude, pārtikas produktu pārbaude).

(35)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz atsevišķām ar ieguves rūpniecību saistītām darbībām (minerāli, nafta un gāze).

(36)   

Transporta aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 6. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā. Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 6. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(37)   

Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 6. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(38)   

Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(39)   

Termins “apstrāde” attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

(40)   

Piemēram, vēstules, pastkartes.

(41)   

Tostarp grāmatas un katalogi.

(42)   

Žurnāli, laikraksti un periodiskie izdevumi.

(43)   

Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā pieņemšana/paņemšana izcelsmes vietā, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, un saņemšanas apstiprinājums.

(44)   

Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegādi, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

(45)   

“Korespondences sūtījumi” ir rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.

(46)   

Pasta un kurjerpasta sūtījumu pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot jebkuru sauszemes transporta veidu.

(47)   

Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot gaisa transportu.

(48)   

Šajos pakalpojumos nav iekļauta tiešsaistē pieejamā informācija un/vai datu apstrāde (tostarp transmisijas apstrāde) (daļa no CPC 843), kas ir atrodama 6. sadaļas B. nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(49)   

Apraide ir nepārtraukta raidīšanas ķēde ar vadu vai bezvadu savienojumu (neatkarīgi no raidīšanas avota atrašanās vietas), kas vajadzīga, lai TV un radio programmu signālu uztvertu un/vai saņemtu plaša sabiedrība vai tās daļa, bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.

(50)   

Informācijas precizēšana: dažas Savienības dalībvalstis saglabā publisko līdzdalību konkrētos telesakaru operatoros. Minētās dalībvalstis patur sev tiesības saglabāt šādu publisko līdzdalību turpmāk. Tas nav tirgus pieejamības ierobežojums. Beļģijā valdības līdzdalība un balsstiesības uzņēmumā Belgacom ir brīvi noteiktas saskaņā ar likumdevējvaru, patlaban atbilstoši 1991. gada 21. marta Likumam par valstij piederošu uzņēmumu reformu.

(51)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz ķīmisko produktu, zāļu, medicīniskai izmantošanai paredzētu ražojumu, piemēram, medicīnisko un ķirurģijas ierīču, medicīnisku vielu un medicīniskai izmantošanai paredzētu priekšmetu, militārā aprīkojuma un dārgmetālu (un dārgakmeņu) izplatīšanu un dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs – arī uz tabakas un tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu izplatīšanu.

(52)   

Šie pakalpojumi, kas ietver CPC 62271, ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” D. nodaļā.

(53)   

Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.


Neietver energoproduktu mazumtirdzniecības pakalpojumus, kas atrodami 19. sadaļas “Energopakalpojumi” E. un F. nodaļā.

(54)   

Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības pakalpojumi ir atrodami 6. sadaļas A. nodaļas “PROFESIONĀLIE PAKALPOJUMI” k) grupā.

(55)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(56)   

Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

(57)   

Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

(58)   

Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

(59)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(60)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(61)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz ostu pakalpojumiem un citiem jūras transporta pakalpojumiem, kuru sniegšanai vajadzīga valsts īpašuma izmantošana.

(62)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(63)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(64)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(65)   

Neierobežojot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

(66)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz dzelzceļa transporta pakalpojumiem, kuru sniegšanai jāizmanto valsts īpašums.

(67)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(68)   

Dažās dalībvalstīs horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(69)   

Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 8.-A-1. papildinājuma 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā “Pasta un kurjera pakalpojumi”.

(70)   

Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(71)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(72)   

Neietver transporta aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(73)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz ostu pakalpojumiem, citiem papildpakalpojumiem, kuru sniegšanai jāizmanto valsts īpašums, un stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

(74)   

“Muitošanas pakalpojumi” ir darbības, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz kravu importu, eksportu vai tranzītu, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības.

(75)   

“Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi” ir darbības, kas ietver konteineru uzglabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē, lai tos piepildītu/izkrautu, labotu un sagatavotu pārvadāšanai.

(76)   

“Jūras aģentūru pakalpojumi” ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku kuģniecības sabiedrību uzņēmējdarbības intereses šādiem mērķiem: jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirgvedība un pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina izrakstīšanu, konosamentu sagatavošana sabiedrību vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegūšana un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar darījumiem saistītas informācijas sniegšana, rīkošanās sabiedrību vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu un uzturēšanos ostā vai attiecīgā gadījumā kravu pieņemšanu.

(77)   

“Kravu jūras pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, nodrošinot pārvadājumu un saistīto pakalpojumu iegūšanu, sagatavojot dokumentus un sniedzot ar darījumiem saistītu informāciju.

(78)   

Šis pasākums tiek piemērots nediskriminējošā veidā.

(79)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz ostu pakalpojumiem, citiem papildpakalpojumiem, kuru sniegšanai jāizmanto valsts īpašums, un stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

(80)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz pakalpojumiem, kuru sniegšanai jāizmanto valsts īpašums.

(81)   

Horizontālais ierobežojums komunālajiem pakalpojumiem attiecas uz pakalpojumiem, kuru sniegšanai jāizmanto valsts īpašums.

(82)   

Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

(83)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(84)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(85)   

aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.


Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu.


Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 8. sadaļā. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

(86)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(87)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(88)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(89)   

Horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(90)   

Izņemot konsultāciju pakalpojumus, horizontālais ierobežojums attiecas uz komunālajiem pakalpojumiem.

(91)   

Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 6. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 6. sadaļas A nodaļas j)2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un “Veselības aprūpes pakalpojumi” (13. sadaļas A un C nodaļa).

(92)   

Horizontālais ierobežojums attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem piemērojams spa pakalpojumiem un neārstnieciskajām masāžām, ko sniedz atsevišķas ūdeņu izmantošanas iestādes komunālo pakalpojumu jomā.

8.-A-3. papildinājums

SAVIENĪBA

ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS ATBILSTOŠI 8.14. PANTAM

(VADOŠI DARBINIEKI UN STAŽIERI AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU)

UN 8.15. PANTAM (DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMU PĀRDEVĒJI)

(VADOŠIE DARBINIEKI UN STAŽIERI AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU, DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMU PĀRDEVĒJI)

1. Turpmāk sniegtajā atrunu sarakstā ir norādītas saimnieciskās darbības, kuras liberalizētas atbilstīgi 8.7. pantam (Īpašo saistību saraksts) un 8.12. pantam (Īpašo saistību saraksts) un kurām piemēro ierobežojumus attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar 8.14. pantu (Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību) un 8.15. pantu (Darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji), un tajā ir precizēti minētie ierobežojumi. Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a) 

pirmā sleja, kurā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b) 

otrā sleja, kurā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Savienība neuzņemas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem tādu saimniecisko darbību jomā, kuras nav liberalizētas (attiecībā uz tām nav saistību) saskaņā ar 8.12. pantu.

2. Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

3. Turpmāk sniegtajā atrunu sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums 8.14. panta (Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību) un 8.15. panta (Darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji) nozīmē. Minētie pasākumi (piemēram, prasība saņemt licenci, panākt kvalifikāciju atzīšanu regulētās nozarēs, prasība nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība pēc reģistrētas adreses teritorijā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība) pat tad, ja tie nav tālāk minēti, jebkurā gadījumā attiecas uz Singapūras vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

4. Turpina piemērot visas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem pat tad, ja tie nav turpmāk minēti.

5. Saskaņā ar nolīguma 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) 2. punkta a) apakšpunktu turpmākajā atrunu sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtajām subsīdijām.

6. Turpmāk sniegtais atrunu saraksts neskar valsts monopolu esību un ekskluzīvās tiesības, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu.

7. Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Savienības dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

8. Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā atrunu saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.



Nozare vai apakšnozare

Atrunu apraksts

VISAS NOZARES

Ekonomisko vajadzību pārbaude

BG, HU: attiecībā uz stažieriem ar augstāko izglītību jāveic ekonomisko vajadzību pārbaudes (1).

VISAS NOZARES

Noteikumi attiecībā uz darbinieku pārcelšanu uzņēmumu grupu ietvaros

BG: uzņēmumu grupu ietvaros pārcelto darbinieku skaits nepārsniedz 10 % no gada vidējā to Savienības pilsoņu skaita, kurus nodarbina attiecīgā Bulgārijas juridiskā persona. Ja tajā nodarbināti mazāk par 100 cilvēkiem, uzņēmuma ietvaros pārcelto darbinieku skaits pēc atļaujas saņemšanas drīkst pārsniegt 10 % no kopējā darbinieku skaita.

HU: saistību nav attiecībā uz tādu fizisku personu, kas ir bijusi Singapūras juridiskās personas partneris.

VISAS NOZARES

Stažieri ar augstāko izglītību

AT, DE, ES, FR, HU: apmācībai jābūt saistītai ar saņemto akadēmisko grādu.

VISAS NOZARES

Izpilddirektori un revidenti

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoru dzīvesvietai jābūt Austrijā; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas iedzīvotājiem.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, vajadzīga tirdzniecības atļauja, un viņam pastāvīgi jādzīvo Savienībā. Visās nozarēs, izņemot telesakaru pakalpojumu nozari, sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpilddirektoram jāievēro dzīvesvietas prasības. Telesakaru pakalpojumu jomā pastāvīgās dzīvesvietas prasība attiecas uz izpilddirektoru.

FR: rūpniecisku, komerciālu vai ar amatnieka darbību jomā izpilddirektoram, kam nav uzturēšanās atļaujas, vajadzīga īpaša atļauja.

RO: vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietniekiem jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: juridiskas personas vai filiāles izpilddirektoram jādzīvo Zviedrijā.

VISAS NOZARES

Atzīšana

EU: Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Savienības pilsoņiem. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā Savienības dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī (2).

4.  Apstrādes rūpniecība (3)

 

H.  Izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana (ISIC 3.1. red.: 22), izņemot izdevējdarbību un poligrāfiju par atlīdzību vai uz līguma pamata (4)

IT: valstspiederības nosacījums izdevējiem.

HR: dzīvesvietas prasība izdevējiem.

PL: valstspiederības nosacījums attiecībā uz laikraksta vai žurnāla galveno redaktoru.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem.

6.  DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

 

A.  Profesionālie pakalpojumi

 

a)  Juridiskie pakalpojumi (CPC 861) (5)

(izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels))

AT, CY, ES, EL, LT, MT, RO, SK: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums. Attiecībā uz Spāniju kompetentās iestādes drīkst piešķirt atbrīvojumu.

BE, FI: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Beļģijā kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: Singapūras juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Singapūras valstspiederīgajiem, ievērojot savstarpīguma principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums (Horvātijas pilsonība un Savienības dalībvalsts pilsonība).

HU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas, tam jānotiek, pamatojoties uz sadarbības līgumu, kas noslēgts ar Ungārijas advokātu vai juridisko biroju.

 

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

DK: juridisko konsultāciju pakalpojumus drīkst sniegt tikai juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

LU: valstspiederības nosacījums, lai sniegtu juridiskos pakalpojumus Luksemburgas un Savienības tiesību jomā.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.
b)  

1.  Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220)

FR: uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru. Prasība par dzīvesvietu ne ilgāk kā 5 gadus.
b)  

2.  Revīzijas pakalpojumi (CPC 86211 un CPC 86212, kas nav grāmatvedības pakalpojumi)

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs un revīzijas veikšanai, kas paredzēta konkrētos Austrijas likumos (piemēram, Akciju sabiedrību likumā, Biržu likumā, Banku likumā u.c.).

DK: dzīvesvietas prasība.

ES: valstspiederības nosacījums zvērinātiem revidentiem un tādu uzņēmumu administratoriem, direktoriem un sabiedrību dalībniekiem, uz kuriem neattiecas EEK 8. Direktīva par uzņēmējdarbības tiesībām.

HR: revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi sertificēti revidenti, kam ir Horvātijas revidentu palātas oficiāli atzīta licence.

FI: dzīvesvietas prasība vismaz vienam Somijas ierobežotas atbildības sabiedrības revidentam.

EL: uz zvērinātajiem revidentiem attiecas valstspiederības nosacījums.

IT: valstspiederības nosacījums tādu uzņēmumu administratoriem, direktoriem un sabiedrību dalībniekiem, uz kuriem neattiecas EEK 8. Direktīva par uzņēmējdarbības tiesībām. Dzīvesvietas prasība individuālajiem revidentiem.

SE: Konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likumīgus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā apstiprināti revidenti. Lai saņemtu apstiprinājumu, ir jāizpilda dzīvesvietas prasība.

c)  Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863) (6)

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

BG, SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

HU: dzīvesvietas prasība.

d)  Arhitektu pakalpojumi

un

e)  Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674)

EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam.

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā.

EL, HR, HU, SK: dzīvesvietas prasība.

FR: trešo valstu kvalificēti speciālisti nedrīkst izmantot profesijas nosaukumu, izņemot savstarpējas atzīšanas nolīgumu ietvaros.

f)  Inženiertehniskie pakalpojumi

un

g)  Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672 un CPC 8673)

EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam.

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

HR, SK: dzīvesvietas prasība.

EL, HU: dzīvesvietas prasība (attiecībā uz CPC 8673.a dzīvesvietas prasība attiecas vienīgi uz stažieriem ar augstāko izglītību).

h)  Medicīnas (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi (CPC 9312 un daļa no CPC 85201)

CZ, IT, SK: dzīvesvietas prasība.

CZ, RO, SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

BE, LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieri ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

DE: valstspiederības nosacījums, no kura var atkāpties izņēmuma kārtā, ja tas nepieciešams, lai ievērotu sabiedrības veselības intereses.

DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro pastāvīgās dzīvesvietas prasību.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

LV: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem vietējās veselības aprūpes pārvaldības iestāžu atļauja, kuras pamatā ir konkrētā reģiona ekonomisko vajadzību izpēte attiecībā uz ārstiem un zobārstiem.

PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas vēlēšanu tiesības profesionālajās kamerās.

PT: dzīvesvietas prasība psihologiem.

i)  Veterinārie pakalpojumi (CPC 932)

BG, DE, EL, FR, HR, HU: valstspiederības nosacījums.

CZ un SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība.

IT: dzīvesvietas prasība.

PL: valstspiederības prasība. ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.
j)  

1.  Vecmāšu pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

AT: attiecīgā persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā.

BE, LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieri ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

CY, EE, RO: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām.

IT: dzīvesvietas prasība.

LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, ko nosaka vietējās veselības pārvaldības iestādes, pamatojoties uz kopējo vecmāšu skaitu konkrētajā reģionā.

PL: valstspiederības nosacījums. ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

 

SK: dzīvesvietas prasība.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.
j)  

2.  Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (daļa no CPC 93191)

AT: ārvalstu pakalpojumu sniedzēji var darboties vienīgi šādās profesijās: medmāsas, fizioterapeiti, arodslimību ārsti, logopēdi, dietologi un uztura speciālisti. attiecīgā persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā.

BE, FR, LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieri ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

SK: dzīvesvietas prasība.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

CY, CZ, EE, RO, SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja.

 

HU: valstspiederības nosacījums.

DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro pastāvīgās dzīvesvietas prasību.

CY, CZ, EL, IT: ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude: lēmumu pieņem, pamatojoties uz brīvo darba vietu skaitu reģionā un darbaspēka nepietiekamību.

LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, ko nosaka vietējās veselības pārvaldības iestādes, pamatojoties uz kopējo medmāsu skaitu konkrētajā reģionā.

k)  Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (CPC 63211)

un citi farmaceitu sniegtie pakalpojumi (7)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr, ņemot vērā noteiktās kvotas, Singapūras valstspiederīgajiem ir iespēja sniegt šos pakalpojumus, ja pakalpojuma sniedzējam ir Francijā izsniegts farmaceita diploms.

DE, EL, SK: valstspiederības nosacījums.

HU: valstspiederības nosacījums, izņemot attiecībā uz farmaceitisko preču mazumtirdzniecību un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (CPC 63211).

IT, PT: dzīvesvietas prasība.

SK: dzīvesvietas prasība.

D.  Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi (8)

 

a)  Ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821)

FR, HU, IT, PT: dzīvesvietas prasība.

LV, MT, SI: valstspiederības nosacījums.

b)  par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822)

DK: dzīvesvietas prasība, ja vien to nav atcēlusi Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūra.

FR, HU, IT, PT: dzīvesvietas prasība.

LV, MT, SI: valstspiederības nosacījums.

E.  Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

 

e)  Saistībā ar individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem (CPC 832)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

f)  Telesakaru iekārtu noma (CPC 7541)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

F.  Citi darījumdarbības pakalpojumi

 

e)  Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 876)

IT, PT: dzīvesvietas prasība biologiem un ķīmiķiem analītiķiem.

SK: dzīvesvietas prasība.

f)  Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 881)

IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz agronomiem un periti agrari.
j)  

2.  Drošības pakalpojumi (CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305)

BE: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadošajam personālam.

BG, CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība.

DK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem un lidostu apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

ES, PT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz specializēto personālu.

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem un direktoriem.

IT: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība, lai saņemtu atļauju, kas nepieciešama apsardzes pakalpojumu sniegšanai un materiālo vērtību transportēšanai.

k)  Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675)

BG: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz valsts ieceltiem mērniekiem.

FR: saistību nav attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību noteikšanu un zemes tiesībām.

IT, PT: dzīvesvietas prasība.
l)  

1.  Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

MT: valstspiederības nosacījums.
l)  

2.  Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (daļa no CPC 8868)

LV: valstspiederības nosacījums.
l)  

3.  Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868)

EU: mehānisko transportlīdzekļu, motociklu un sniega motociklu apkopes un remonta jomā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību attiecas valstspiederības nosacījums.
l)  

5.  Metālizstrādājumu, ar biroju nesaistītu mehānismu, ar transportu un biroju nesaistītu iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi (9) (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866)

EU: valstspiederības nosacījums speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību, izņemot:

BE, DE, DK, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, UK attiecībā uz CPC 633, 8861, 8866;

BG attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumiem (izņemot juvelierizstrādājumus): CPC 63301, 63302, daļa no 63303, 63304, 63309;

AT attiecībā uz CPC 633, 8861-8866;

EE, FI, LV, LT attiecībā uz CPC 633, 8861-8866;

CZ, SK attiecībā uz CPC 633, 8861-8865; un

SI attiecībā uz CPC 633, CPC 8866.

m)  Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874)

CY, EE, HR, MT, PL, RO, SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

n)  Fotopakalpojumi (CPC 875)

HR, LV: valstspiederības nosacījums specializēto fotouzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem.

PL: valstspiederības nosacījums no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu pakalpojumu sniegšanai.

p)  Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442)

HR: dzīvesvietas prasība izdevējiem.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem.

q)  Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 87909)

SI: valstspiederības nosacījums.
r)  

1.  Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905)

FI: dzīvesvietas prasība sertificētiem tulkotājiem.

DK: dzīvesvietas prasība pilnvarotiem valsts iestāžu tulkotājiem un tulkiem, ja vien Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūra nepieļauj atkāpi.
r)  

3.  Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi (CPC 87902)

BE, EL, IT: valstspiederības nosacījums.
r)  

4.  Kredītinformācijas pakalpojumi (CPC 87901)

BE, EL, IT: valstspiederības nosacījums.
r)  

5.  Pavairošanas pakalpojumi (10) (CPC 87904)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

8.  BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI (CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518)

BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

9.  IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI (izņemot ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma izplatīšanu)

 

C.  Mazumtirdzniecības pakalpojumi (11)

 

c)  Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631)

FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tabakas vairumtirgotājiem (tobacconists) (t. i., tabakas veikalu pārdevējiem (buraliste)).

10.  IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

 

A.  Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Singapūras valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei un vadīšanai, kā arī mācīšanai.

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

B.  Vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Singapūras valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei un vadīšanai, kā arī mācīšanai.

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

LV: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tehniskās un arodizglītības iestāžu izglītības pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C.  Augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923)

FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Singapūras valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei un vadīšanai, kā arī mācīšanai.

CZ, SK: valstspiederības nosacījums attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus.

DK: valstspiederības nosacījums pasniedzējiem.

12.  FINANŠU PAKALPOJUMI

 

A.  Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

AT: filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

EE: attiecībā uz tiešo apdrošināšanu apdrošināšanas akciju sabiedrības ar Singapūras kapitāla līdzdalību vadības grupā var iekļaut Singapūras valstspiederīgos tikai proporcionāli Singapūras līdzdalībai, bet to skaits nedrīkst pārsniegt pusi no vadības grupas locekļiem. Meitasuzņēmuma vai neatkarīgās sabiedrības vadītājam jābūt Igaunijas pastāvīgajam iedzīvotājam.

ES: pastāvīgās dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju (vai divu gadu pieredzes nosacījums).

HR: dzīvesvietas prasība.

IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju.

FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektoram un vismaz vienam revidentam dzīvesvietai jābūt Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu. Singapūras apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Savienībā.

B.  Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

BG: izpilddirektora un vadības pārstāvja pastāvīgajai dzīvesvietai jābūt Bulgārijā.

FI: kredītiestādes izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvietai jābūt Savienībā, ja vien Finanšu uzraudzības iestāde nav piešķīrusi atbrīvojumu. Atvasināto biržas darījumu brokera (privātpersonas) dzīvesvietai jābūt Savienībā.

IT: uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (Promotori di servizi finanziari) attiecas nosacījums par dzīvesvietu kādas Savienības dalībvalsts teritorijā.

HR: dzīvesvietas prasība. Valde kredītiestādes darījumus vada Horvātijas Republikas teritorijā. Vismaz vienam valdes loceklim jāpārvalda horvātu valoda.

LT: vismaz vienam vadītājam jābūt Savienības pilsonim.

PL: valstspiederības prasība attiecībā uz vismaz vienu bankas vadošo darbinieku.

13.  VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A.  Slimnīcu pakalpojumi (CPC 9311)

B.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi (CPC 93192)

C.  Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi (CPC 93193)

E.  Sociālie pakalpojumi (CPC 933)

FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas, tiek ņemta vērā vietējo vadītāju pieejamība.

LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz ārstu, zobārstu, vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.

PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas vēlēšanu tiesības profesionālajās kamerās.

HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta.

14.  TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

 

A.  Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (CPC 641, CPC 642 un CPC 643)

izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos

BG: gadījumos, kad publiskā (valsts un/vai pašvaldību) pašu kapitāla daļa Bulgārijas uzņēmumā pārsniedz 50 %, ārvalstu vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt to vadītāju skaitu, kas ir Bulgārijas pilsoņi.

HR: valstspiederības prasība attiecībā uz viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem mājsaimniecībās un lauku saimniecībās.

B.  Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ieskaitot ceļojumu vadītājus) (CPC 7471)

BG: gadījumos, kad publiskā (valsts un/vai pašvaldību) pašu kapitāla daļa Bulgārijas uzņēmumā pārsniedz 50 %, ārvalstu vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt to vadītāju skaitu, kas ir Bulgārijas pilsoņi.

HR: tūrisma ministrijas atļauja biroja vadītāja amata veikšanai.

C.  Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472)

BG, CY, ES, FR, EL, HR, HU, IT, LT, MT, PL, PT, SK: valstspiederības nosacījums.

15.  ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI (kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

 

A.  Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi) (CPC 9619)

FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas uz laiku, kas pārsniedz divus gadus, tiek piemērots valstspiederības nosacījums.

Māksliniekiem ir darba līgums ar atļauju saņēmušu izklaides uzņēmumu, darba atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, un to var atjaunot uz līguma darbības laiku, Izklaides uzņēmumam jāmaksā nodoklis Starptautiskajam migrācijas dienestam.

16.  PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

 

A.  Jūras pārvadājumi

 

a)  Starptautiskie pasažieru pārvadājumi (CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

b)  Starptautiskie kravas pārvadājumi (CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus).

EU: valstspiederības nosacījums kuģu apkalpei.

AT: valstspiederības nosacījums vairākumam rīkotājdirektoru.

D.  Autopārvadājumi

 

a)  Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122)

AT: Valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un akcionāriem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

DK, HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

b)  Kravas pārvadājumi (CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta un kurjerpasta pārvadājumus) (12)

AT: Valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un akcionāriem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

E.  Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem (13) (CPC 7139)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

17.  TRANSPORTA PAPILDPAKALPOJUMI (14)

 

A.  Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi

a)  Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742)

b)  Muitošanas pakalpojumi

c)  Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi

d)  Jūras aģentūru pakalpojumi

e)  Jūras kravu nosūtīšanas pakalpojumi

f)  Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213)

g)  Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214)

h)  Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745)

i)  Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (izņemot ēdināšanu) (daļa no CPC 749)

AT: valstspiederības nosacījums vairākumam rīkotājdirektoru.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

DK: dzīvesvietas prasība muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

EL: valstspiederības nosacījums muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

IT: Dzīvesvietas prasība attiecībā uz “raccomandatario marittimo”.

D.  Autopārvadājumu papildpakalpojumi

d)  Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124)

AT: Valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un akcionāriem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību.

BG, MT: valstspiederības nosacījums.

F.  Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi (15)

a)  Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (CPC 742)

AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

19.  ENERGOPAKALPOJUMI

 

A.  Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883) (16)

SK: dzīvesvietas prasība.

20.  PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

 

a)  Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (CPC 9701)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

b)  Frizieru pakalpojumi (CPC 97021)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

c)  Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi (CPC 97022)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

d)  Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi (CPC 97029)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

e)  Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad (17) (CPC 1.0. red. 97230)

EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.
(1)   

Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

(2)   

Lai tādas valsts, kura nav Savienības dalībvalsts, valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Savienības teritorijā, nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi 8.16. pantā (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana) noteiktajai kārtībai.

(3)   

Šajā nozarē nav ietverti konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar rūpniecību; tie atrodami 6. sadaļas “Darījumdarbības pakalpojumi” F nodaļas h) grupā.

(4)   

Izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas p) grupā.

(5)   

Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un, līdzīgi kā attiecībā uz citu pakalpojumu sniegšanu, uz to attiecas licencēšanas prasības un procedūras, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien nav panākta uzņēmējas valsts attiecīgā amata nosaukuma atzīšana), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Savienības tiesību jomā principā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus kādas Savienības dalībvalsts tiesību jomā principā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Savienības dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide attiecīgās Savienības dalībvalsts advokatūrai, jo pārstāvība saistīta ar Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kas ir valstspiederīgais vai kas pieskaitāma valstij, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

(6)   

Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 6. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.

(7)   

Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs. Parasti to drīkst darīt tikai farmaceiti. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

(8)   

Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģentu profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

(9)   

Transporta aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 6. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā. Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 6. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

(10)   

Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 6. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

(11)   

Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā. Neietver energoproduktu mazumtirdzniecības pakalpojumus, kas atrodami 19. sadaļas “Energopakalpojumi” E. un F. nodaļā.

(12)   

Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 8.-A-1. papildinājuma 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā “Pasta un kurjera pakalpojumi”.

(13)   

Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

(14)   

Neietver transporta aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

(15)   

Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

(16)   

aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.


Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu.


Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 8. sadaļā. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

(17)   

Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 6. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 6. sadaļas A nodaļas j)2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un “Veselības aprūpes pakalpojumi” (13. sadaļas A un C nodaļa).

8.-B PIELIKUMS

SINGAPŪRAS ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS

1. Singapūras īpašo saistību saraksts ir ietverts 8.-B-1. līdz 8.-B-2. papildinājumā.

2. Papildinājumi, kas minēti 1. punktā, ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa.

3. Astotajā nodaļā (Pakalpojumi, uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija) izklāstītās definīcijas piemēro šajā pielikumā.

8.-B-1. papildinājums

SINGAPŪRA

ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS

PASKAIDROJUMI

1. Šajā sarakstā ietvertās pakalpojumu nozaru klasifikācijas pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja 1991. gada pagaidu Centrālā produkcijas klasifikācija, ja vien nav norādīts citādi (gadījumos, kad nav CPC numura). Secība atbilst pakalpojumu nozaru klasifikācijas sarakstam, kas izmantots GATT1991. gada 10. jūlija dokumentā MTN.GNS/W/120. Īpašo saistību uzskaitījums ir saskaņā ar vadlīnijām GATT1993. gada 3. septembra dokumentā MTN.GNS/W/164 un 1993. gada 30. novembra dokumentā MTN.GNS/W/164/Add.1.

2. Apzīmējumi “**” pie konkrētiem CPC kodiem norāda, ka īpašās saistības attiecībā uz minēto kodu neattiecas uz visu koda aptverto pakalpojumu klāstu.

3. Uzņēmējdarbības nozaru klasifikācija šajā sarakstā ir balstīta uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja Starptautisko standartizēto visu saimnieciskās darbības veidu klasifikāciju (ISIC) 3. redakcijā. Ja saistības precīzi neatbilst klasifikācijas sistēmai, Singapūra attiecīgā gadījumā var norādīt saistības konkrēto piemērošanas jomu.

4. Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā (turpmāk “šis saraksts”) ir uzskaitītas pakalpojumu nozares, kuras ir liberalizētas atbilstoši 8.7. pantam (Īpašo saistību saraksts) un 8.12. pantam (Īpašo saistību saraksts), un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajās nozarēs piemēro Savienības pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a) 

pirmā sleja, kurā ir norādīta nozare vai apakšnozare, kurā Singapūra ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas;

b) 

otrā sleja, kurā ir sniegts 8.5. pantam (Piekļuve tirgum) un 8.10. pantam (Piekļuve tirgum) piemērojamo atrunu apraksts attiecībā uz pirmajā slejā ietvertajām nozarēm un apakšnozarēm;

c) 

trešā sleja, kurā ir sniegts 8.6. pantam (Valsts režīms) un 8.11. pantam (Valsts režīms) piemērojamo atrunu apraksts attiecībā uz pirmajā slejā ietvertajām nozarēm un apakšnozarēm;

d) 

ceturtā sleja, kurā ir sniegts īpašo saistību apraksts attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbības veikšanu pakalpojumu nozarēs, kas nav iekļauti sarakstā atbilstoši 8.5. pantam (Piekļuve tirgum), 8.10. pantam (Piekļuve tirgum), 8.6. pantam (Valsts režīms) un 8.11. pantam (Valsts režīms).

5. Neskarot 8.10. pantu (Piekļuve tirgum), šajā sarakstā nav jānorāda nediskriminējošas prasības, kas jāievēro vai jāpieņem Singapūrai, attiecībā uz uzņēmējdarbības juridiskās formas veidiem.

6. Šajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 8.5. panta (Piekļuve tirgum), 8.10. panta (Piekļuve tirgum), 8.6. panta (Valsts režīms) un 8.11. panta (Valsts režīms) nozīmē. Minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikāciju atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, vajadzība pēc reģistrētas adreses teritorijā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība) pat tad, ja tie nav iekļauti sarakstā, jebkurā gadījumā attiecas uz Savienības pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

7. Saskaņā ar 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) šis saraksts neattiecas uz puses nodrošinātām subsīdijām vai piešķīrumiem, tostarp valsts dotētiem aizdevumiem, garantijām un apdrošināšanu.



Pakalpojumu sniegšanas veidi: 1) pārrobežu pakalpojumi 2) patēriņš ārpus valsts 3) uzņēmējdarbības klātbūtne 4) fizisku personu klātbūtne

Nozare vai apakšnozare

Tirgus pieejamības ierobežojumi

Valsts režīma ierobežojumi

Papildu saistības

HORIZONTĀLĀS SAISTĪBAS/HORIZONTĀLIE IEROBEŽOJUMI

VISAS ŠAJĀ SARAKSTĀ IETVERTĀS NOZARES

i)  Aizdevumiem Singapūras dolāros, ko vietēja vai ārvalstu īpašumā esoša finanšu iestāde izsniegusi ārvalstu iedzīvotājiem, nerezidentu kontrolētām sabiedrībām un rezidentiem, izmantošanai ārpus Singapūras, nepieciešama Singapūras valūtas iestādes (Monetary Authority of Singapore) iepriekšēja atļauja.

ii)  Finanšu iestādes finanšu struktūrām nerezidentiem nepiešķir kredītlīnijas SGD, ja ir iemesls uzskatīt, ka peļņa SGD iespējams tiks izmantota SGD valūtas spekulācijām.

Nav saistību attiecībā uz pasākumiem, kas skar darbību saistībā ar zemi vai zemes lietošanu, tostarp arī zemes zonējuma, zemes izmantošanas un pilsētplānošanas politiku.

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Tas ietver arī pasākumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma īpašumtiesībām, pārdošanu, attīstību un pārvaldīšanu.

 

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar:

i)  pilnīgu vai daļēju tādu pakalpojumu, ar ko īsteno valsts iestādes pilnvaras, attīstību privātajā sektorā;

ii)  uzņēmuma, kas pilnībā pieder Singapūras valdībai, pašu kapitāla daļu un/vai aktīvu pārdošanu;

iii)  uzņēmuma, kas daļēji pieder Singapūras valdībai, pašu kapitāla daļu un/vai aktīvu pārdošanu;

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar tādu uzņēmumu pārdošanu, kas ir lidostu pārvaldnieks vai apsaimniekotājs.

Uz individuāliem ieguldītājiem, izņemot Singapūras valdību, attiecas šādi pašu kapitāla īpašumtiesību ierobežojumi turpmāk minētajos uzņēmumos vai pēctecīgajās struktūrās:

i)  Singapore Technologies Engineering: 15 %

ii)  Singapore Power, Power Grid, Power Supply, Power Gas: 10 %

iii)  PSA Corporation: 5 %

iv)  Singapore Airlines: 5 %

Šā saraksta nolūkiem ar ieguldītāja pašu kapitāla īpašumtiesībām minētajos uzņēmumos un/vai to pēctecīgajās struktūrās saprot tiešas un netiešas pašu kapitāla īpašumtiesības.

 

Ārvalstu akciju kopums PSA Corporation un/vai tās pēctecīgajā struktūrā nedrīkst pārsniegt 49 %.

“Ārvalstu akciju kopums” ir kopējais akciju skaits, kas pieder:

i)  jebkurai privātpersonai, kura nav Singapūras pilsonis;

ii)  jebkurai sabiedrībai, kura ne vairāk kā 50 % apmērā pieder Singapūras pilsoņiem vai Singapūras valdībai un/vai

iii)  jebkuram citam uzņēmumam, kurš nepieder Singapūras valdībai un nav tās kontrolē.

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas skar Singapūras valdības kontrolējošas līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā Singapore Technologies Engineering (“Sabiedrība”) un tās pēctecīgajā struktūrā, ieskaitot arī kontroli pār Direktoru padomes locekļu iecelšanu amatā un atcelšanu no amata, pašu kapitāla daļu pārdošanu un Sabiedrības likvidēšanu.

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar ieroču un sprāgstvielu nozari, tostarp ieroču un sprāgstvielu izgatavošanu, izmantošanu, pārdošanu, pārvadāšanu, importu, eksportu un turēšanu valdījumā.

 

1), 2), 3), 4) Īpašas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību jebkurā nozarē vai apakšnozarē (jebkurā pakalpojumu sniegšanas veidā) neatceļ ierobežojumus, kas noteikti finanšu pakalpojumu nozarē.

Ja personai, kura saskaņā ar Darījumdarbības reģistrēšanas likumu (Business Registration Act) (32. nodaļa, 2001. gada pārstrādāta redakcija) jāiekļauj reģistrā, vai sabiedrības gadījumā direktoru un sabiedrības sekretāra parastā dzīvesvieta nav Singapūrā, tad jāpieņem vietējs vadītājs (1) (2).

 

 

Sarakstā nav ietverti pasākumi, kas saistīti ar atbilstību jeb kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un ar prasībām un procedūrām, kas skar darba atļauju pieteikumus. Minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība iegūt atzītas kvalifikācijas vai izpildīt konkrētas atalgojuma vai pieredzes prasības), pat ja nav ietverti sarakstā, jebkurā gadījumā attiecas uz EU vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību. Uz EU stažieriem ar augstāko izglītību var attiekties darba tirgus pārbaudes.

Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

 

4)  Saistību nav attiecībā uz fizisku personu klātbūtni, izņemot saistības D sadaļā (fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumu nolūkos) un ievērojot ierobežojumus attiecībā uz konkrētām nozarēm.

Stažieri ar augstāko izglītību

Saistību nav attiecībā uz turpmāk ietvertajām nozarēm un apakšnozarēm:

Finanšu pakalpojumi

4)  Saistību nav.

 

SAISTĪBAS/IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM NOZARĒM

1.  DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.  Profesionālie pakalpojumi

Starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas pakalpojumi saistībā ar starptautiskajām tiesībām, ārvalstu tiesībām un Singapūras tiesībām (86190)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto. Attiecībā uz starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas darbu EU juristi var piedalīties starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas tiesvedībā Singapūrā, ciktāl tas atļauts Juridisko profesiju likumā (Legal Profession Act) (161. nodaļā).

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto. Attiecībā uz starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas darbu EU juristi var piedalīties starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas tiesvedībā Singapūrā, ciktāl tas atļauts Juridisko profesiju likumā (Legal Profession Act) (161. nodaļā).

 

Juridiskie pakalpojumi (izņemot starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas pakalpojumus saistībā ar starptautiskajām tiesībām un juridiskos pakalpojumus saistībā ar izcelsmes valsts tiesībām) (861**)

1)  Nav ierobežojumu, izņemot piemērojamās reģistrēšanas prasības.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot piemērojamās reģistrēšanas prasības.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto un piemērojamās reģistrēšanas prasības.

1)  Nav ierobežojumu, izņemot tirgus pieejamības slejā norādīto.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot tirgus pieejamības slejā norādīto.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto un piemērojamās reģistrēšanas prasības.

 

Juridiskie pakalpojumi saistībā ar Singapūras tiesībām (3) (861**)

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka juridiskos pakalpojumus saistībā ar Singapūras tiesībām var sniegt vienīgi personas, kurām ir pielaide Singapūras advokatūrai, kuras ir reģistrētas Singapūras Juristu biedrībā un kurām ir derīgs jurista prakses sertifikāts.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Juridiskos pakalpojumus saistībā ar Singapūras tiesībām var sniegt vienīgi personas, kurām ir pielaide Singapūras advokatūrai, kuras ir reģistrētas Singapūras Juristu biedrībā un kurām ir derīgs jurista prakses sertifikāts.

EU juridiskie biroji juridiskus pakalpojumus saistībā ar Singapūras tiesībām var sniegt vienīgi, izmantojot attiecīgu kopuzņēmuma juridisko formu Joint Law Venture vai Formal Law Alliance un ievērojot minētajām juridiskajām formām piemērojamos nosacījumus un prasības. Tomēr Singapūra izdarīs šādas izmaiņas minētajos nosacījumos un ierobežojumos par labu EU juridiskajiem birojiem:

i)  minimālais EU juristu skaits ar dzīvesvietu Singapūrā, kuri EU juridiskajam birojam ir jānodarbina kopuzņēmumā Joint Law venture vai Formal Law Alliance, tiek samazināts no 5 uz 3, no tiem vismaz diviem jābūt EU juridiskās sabiedrības pašu kapitāla līdzīpašniekiem vai direktoru padomes locekļiem.

ii)  obligātā atbilstošā pieredze, kas prasīta i) punktā minētajiem 3 EU juristiem, jārēķina kā kopēja 15 gadu pieredze, nevis 5 gadu pieredze atsevišķi katram EU juristam;

iii)  minimālās prasības attiecībā uz pieredzi attiecīgajā jomā EU juristiem, kas strādā Joint Law Venture un vēlas pieteikties, lai praktizētu Singapūras tiesības atbilstoši Juridiskās profesijas likumam, tiek samazinātas no 5 gadiem uz 3 gadiem.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

Attiecībā uz starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas darbu EU juristi var piedalīties starptautiskās ekonomiskās šķīrējtiesas tiesvedībā Singapūrā, ciktāl tas atļauts Juridisko profesiju likumā (Legal Profession Act) (161. nodaļā).

1)  Nav ierobežojumu, izņemot tirgus pieejamības slejā norādīto.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot tirgus pieejamības slejā norādīto.

4)  Saistību nav.

 

Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi, izņemot finanšu revīzijas pakalpojumus (862**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Finanšu revīzijas pakalpojumi (86211)

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka pārvaldes grāmatvežu parastajai dzīvesvietai jābūt Singapūrā vai vismaz viena no sabiedrības partneriem parastajai dzīvesvietai jābūt Singapūrā.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka pārvaldes grāmatvežu parastajai dzīvesvietai jābūt Singapūrā vai vismaz viena no sabiedrības partneriem parastajai dzīvesvietai jābūt Singapūrā.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Kā 1).

4)  Saistību nav.

 

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (863)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Arhitektūras pakalpojumi (8671)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Inženiertehniskie pakalpojumi (8672)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (8673)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Ainavu arhitektūras pakalpojumi (86742)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Medicīnas pakalpojumi (93121 un 93122)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto. Gadā pirmreizēji reģistrēto ārvalstu ārstu skaitu var ierobežot atkarībā no kopējā pieejamo ārstu skaita.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Zobārstniecības pakalpojumi (93123)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto. Gadā pirmreizēji reģistrēto ārvalstu zobārstu skaitu var ierobežot atkarībā no kopējā pieejamo zobārstu skaita.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Veterinārie pakalpojumi (932)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (93191**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

B.  Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi (84)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

C.  Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi dabaszinātnēs (851)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, izņemot juridiskos pētījumus (852**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Starpdisciplīnu pētniecības un izstrādes pakalpojumi (853)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

D.  Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

Nomas vai īres pakalpojumi saistībā ar savu vai nomātu nemājokļa īpašumu (82102)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Mājokļa un nemājokļa īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata (82201, 82202)

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Sentosa Development Corporation un tās pēctecim ir ļauts attīstīt un pārvaldīt Sentosas salu un tās ūdensceļus.

Tomēr, saņemot atļauju, privāti attīstītāji drīkst attīstīt konkrētus zemes gabalus Sentosas salā komerciālos, mājokļu vai atpūtas zonu izvietošanas nolūkos.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Sentosa Development Corporation ir ļauts attīstīt un pārvaldīt Sentosas salu un tās ūdensceļus. Tomēr, saņemot atļauju, privāti attīstītāji drīkst attīstīt konkrētus zemes gabalus Sentosas salā komerciālos, mājokļu vai atpūtas zonu izvietošanas nolūkos.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Sentosa Development Corporation un/vai tās pēctecim ir ļauts attīstīt un pārvaldīt Sentosas salu un tās ūdensceļus.

Tomēr, saņemot atļauju, privāti attīstītāji drīkst attīstīt konkrētus zemes gabalus Sentosas salā komerciālos, mājokļu vai atpūtas zonu izvietošanas nolūkos.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Sentosa Development Corporation ir ļauts attīstīt un pārvaldīt Sentosas salu un tās ūdensceļus. Tomēr, saņemot atļauju, privāti attīstītāji drīkst attīstīt konkrētus zemes gabalus Sentosas salā komerciālos, mājokļu vai atpūtas zonu izvietošanas nolūkos.

4)  Saistību nav.

 

E.  Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem saistībā ar kuģiem (83103)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Nomas vai līzinga pakalpojumi saistībā ar personīgajām automašīnām, kravas transportlīdzekļiem un citiem sauszemes transportlīdzekļiem bez operatoriem (83101, 83102, 83105)

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka Singapūras iedzīvotājiem aizliegta tādu personīgo automašīnu, preču transportlīdzekļu un citu sauszemes transportlīdzekļu bez operatora noma, kurus paredzēts izmantot Singapūrā.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka Singapūras iedzīvotājiem izmantošanai Singapūrā aizliegts nomāt ārvalstīs reģistrētus transportlīdzekļus.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Nomas vai līzinga pakalpojumi saistībā ar citām mašīnām un iekārtām (83106-83109)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu nomas vai līzinga pakalpojumi (832)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

F.  Citi darījumdarbības pakalpojumi

Reklāmas pakalpojumi (871)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas (864)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (866)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, izņemot attiecībā uz:

automašīnām

klasifikācijas sabiedrībām

dzīvniekiem, augiem un no tiem iegūtiem produktiem (8676**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Automašīnu tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (8676**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Dzīvnieku, augu un no tiem iegūtu produktu tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (8676**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Ar lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību saistītie pakalpojumi, izņemot:

lauksaimniecības apakšuzņēmēju pakalpojumus;

ugunsdzēsību;

mežsaimniecības pakalpojumi, ietverot meža bojājumu novēršanas un

ar mežistrādi saistītos pakalpojumus,

bet ietverot mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumus, meža dienestus un ar mežizstrādi saistītos pakalpojumus (881**, 882**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (883, 5115)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Ar rūpniecību saistīti pakalpojumi (884 un 885, izņemot 88442)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Pa cauruļvadiem pievadītas gāzes transportēšana, sadale, mazumtirdzniecība un ar to saistītie pakalpojumi

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav saistību, izņemot dabasgāzes vairum- un mazumtirdzniecību.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav.

 

Elektroenerģijas mazumtirdzniecība

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav saistību, izņemot attiecībā uz elektroenerģijas ar jaudu virs 5 MW apgādi.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav.

 

Degvielas vai kurināmā transportēšana (7131)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav.

 

Ģeoloģiskie, ģeofiziskie un citi zinātniskās izpētes pakalpojumi (86751)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav.

 

Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (872)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

G.  Izmeklēšana un drošība

Privātdetektīvu pakalpojumi (87301**)

Tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi

Uz visām saistībām šajā nozarē attiecas Privāto drošības dienestu likums (Private Security Industry Act (PSIA). Likumā noteikts, ka ārvalstnieks nedrīkst strādāt par privātdetektīvu, bet drīkst iesaistīties sabiedrības pārvaldē.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav saistību.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Drošības konsultāciju pakalpojumi (87302)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Signalizācijas uzraudzības pakalpojumi (87303)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Neapbruņotu apsargu pakalpojumi (87305**)

Tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi

Uz visām saistībām šajā nozarē attiecas Privāto drošības dienestu likums (Private Security Industry Act (PSIA). Šajā likumā noteikts turpmākais.

— Ārvalstnieki var izveidot aģentūras, lai nodrošinātu neapbruņotas apsardzes personālu, bet tiem jāreģistrē sabiedrība ar vietējā kapitāla līdzdalību.

— Citiem vārdiem sakot, vismaz diviem direktoriem jābūt Singapūras pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

— Ārvalstu direktoriem jāiesniedz izcelsmes valsts izdots dokuments, kas apliecina, ka nav bijis kriminālas sodāmības, vai likumā noteiktā kārtībā attiecīgajai vietējai amatpersonai sniegts zvērests.

— Ārvalstnieks nedrīkst strādāt par apsargu, bet drīkst iesaistīties sabiedrības pārvaldē.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Iekārtu apkope un remonts (neieskaitot kuģus, gaisa kuģus vai citus transportlīdzekļus) (633, 8861-8866**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Ēku tīrīšanas pakalpojumi (874)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Fotopakalpojumi (875)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Iepakošanas pakalpojumi (876)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Kongresu un gadatirgu pārvaldības pakalpojumi (87909**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Sekretariātu pakalpojumi (87909**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Automātiskā atbildētāja pakalpojumi (87903)

Nav ietverti pakalpojumi, ko licencē un regulē Singapūras Apraides iestādes likums (Singapore Broadcasting Authority Act).

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Pavairošanas pakalpojumi (87904)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (87905)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Citi īpašā dizaina pakalpojumi (87907)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

2.  SAKARU PAKALPOJUMI

A.  Pasta un kurjera pakalpojumi

Pasta pakalpojumi

1.  Vēstuļu sūtījumu pamatpakalpojumi – Vēstuļu sūtījumu pamatpakalpojumi ir pakalpojumi tādu vēstuļu (4) (izņemot ekspresvēstules) nosūtīšanai no vienas vietas uz otru, kuru svars ir līdz 500 gramiem, ietverot saistītos pakalpojumus, proti, šādu vēstuļu saņemšanu, savākšanu, šķirošanu, sūtīšanu, piegādi, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem un tiek sniegti kopā ar jebkuru no tiem.

1)  Ievērojot komercijai piemērojamos noteikumus attiecībā uz licencētiem operatoriem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Pakalpojumu sniedzējiem jābūt sabiedrībām, kas dibinātas saskaņā ar Uzņēmumu likumu (Companies Act) (50. nodaļu) (5).

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

2.  Ekspresvēstuļu sūtījumu pakalpojumi ir pakalpojumi tādu ekspresvēstuļu (izņemot vietējās ekspresvēstules (6) un starptautiskas ekspresvēstules (7)) nosūtīšanai no vienas vietas uz otru, kuru svars ir līdz 500 gramiem, ietverot saistītos pakalpojumus, proti, šādu vēstuļu saņemšanu, savākšanu, šķirošanu, sūtīšanu, piegādi, kā arī citus pakalpojumus, kas ir saistīti ar minētajiem pakalpojumiem un tiek sniegti kopā ar jebkuru no tiem.

1)  Ievērojot komercijai piemērojamos noteikumus attiecībā uz licencētiem operatoriem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

B.  Kurjera pakalpojumi

Kurjera pakalpojumi

Kurjera pakalpojumi dokumentiem, bandrolēm un pakām, izņemot vēstules (kā minēts iepriekš), kuru svars ir līdz 500 gramiem.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

C.  Telesakaru pakalpojumi (8)

Piezīmes

Piešķirto licenču skaits tiks ierobežots vienīgi tādu fizisku vai ar resursiem saistītu ierobežojumu dēļ, kā piemēram frekvenču spektra un zemes pieejamība.

1.  Telesakaru pamatpakalpojumi (9), tostarp tālākpārdošana (infrastruktūras un pakalpojumu):

a)  Publiskās komutācijas pakalpojumi (10) (vietēji un starptautiski)

b)  Nomāto sakaru kanālu pakalpojumi (vietēji un starptautiski)

1)  Ievērojot komercijai piemērojamos noteikumus attiecībā uz licencētiem operatoriem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Pakalpojumu sniedzējiem jābūt sabiedrībām, kas dibinātas saskaņā ar Uzņēmumu likumu (Companies Act) (50. nodaļu).

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

2.  Mobilo dienestu pakalpojumi (11), tostarp tālākpārdošana (infrastruktūras un pakalpojumu):

a)  Mobilo datu publiskais pakalpojums (PMDS)

b)  Publiskais grupveides radiosakaru pakalpojums (PTRS)

c)  Radiopeidžeru publiskais pakalpojums (PRPS)

d)  Mobilās telefonijas publiskais pakalpojums (PCMTS)

1)  Ievērojot komercijai piemērojamos noteikumus attiecībā uz licencētiem operatoriem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Pakalpojumu sniedzējiem jābūt sabiedrībām, kas dibinātas saskaņā ar Uzņēmumu likumu (Companies Act) (50. nodaļu).

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

3.  Pievienotās vērtības tīkla (VAN) pakalpojumi

Aptvertie pakalpojumi ir šādi:

— elektroniskais pasts

— balss pasts

— informācija tiešsaistē un informācijas izguve

— elektroniskā datu apmaiņa

— informācija un/vai datu apstrāde tiešsaistē

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

3.  BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

Būvniecības pakalpojumi

Aptver:

— Ēku vispārējā būvniecība (CPC 512)

— Vispārējie inženiertehniskie būvdarbi (CPC 513)

— Uzstādīšana un montāža (CPC 514 un 516)

— Ēku pabeigšanas un apdares darbi (CPC 517)

— Citi (CPC 511, 515 un 518)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

4.  IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

A.  Komisionāru pakalpojumi

Komisionāru pakalpojumi, izņemot farmaceitisko preču un medicīnisko un kosmētikas preču tirdzniecība par atlīdzību vai uz līguma pamata ((621**, izņemot 62117)

Tirgus pieejamības un valsts režīma horizontālie ierobežojumi

Ja vien nav noteikts citādi, minēto saistību darbības jomā nav tādu ražojumu izplatīšanas pakalpojumu, uz kuriem attiecas importa aizliegums vai neautomātiskā importa licencēšana.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Farmaceitisko preču un medicīnisko un kosmētikas preču, kas nav paredzētas Singapūras tirgum, tirdzniecība par atlīdzību vai uz līguma pamata (62117**)

Tirgus pieejamības un valsts režīma horizontālie ierobežojumi

Ja vien nav noteikts citādi, minēto saistību darbības jomā nav tādu ražojumu izplatīšanas pakalpojumu, uz kuriem attiecas importa aizliegums vai neautomātiskā importa licencēšana.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Farmaceitisko preču un medicīnisko un kosmētikas preču, kas paredzētas Singapūras tirgum, tirdzniecība par atlīdzību vai uz līguma pamata (62117**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

B.  Vairumtirdzniecības pakalpojumi

Vairumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitisko un medicīnisko preču un ķirurģijas un ortopēdijas instrumentu tirdzniecību (622**)

Tirgus pieejamības un valsts režīma horizontālie ierobežojumi

Ja vien nav noteikts citādi, minēto saistību darbības jomā nav tādu ražojumu izplatīšanas pakalpojumu, uz kuriem attiecas importa aizliegums vai neautomātiskā importa licencēšana.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Farmaceitisko un medicīnisko preču un ķirurģijas un ortopēdijas instrumentu vairumtirdzniecība (62251 un 62252)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

C.  Mazumtirdzniecības pakalpojumi

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitiskās un medicīniskās preces (632**)

Tirgus pieejamības un valsts režīma horizontālie ierobežojumi

Ja vien nav noteikts citādi, minēto saistību darbības jomā nav tādu ražojumu izplatīšanas pakalpojumu, uz kuriem attiecas importa aizliegums vai neautomātiskā importa licencēšana.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība, izņemot tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecību un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību (6310*)

Tirgus pieejamības un valsts režīma horizontālie ierobežojumi

Ja vien nav noteikts citādi, minēto saistību darbības jomā nav tādu ražojumu izplatīšanas pakalpojumu, uz kuriem attiecas importa aizliegums vai neautomātiskā importa licencēšana.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (63211)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecība

Ietvertās jomas ir šādas.

Mehānisko transportlīdzekļu vairumtirdzniecība (61111)

Mehānisko transportlīdzekļu mazumtirdzniecība (61112)

Mehānisko transportlīdzekļu detaļu un piederumu tirdzniecība (61130)

Motociklu un sniega motociklu, un saistīto detaļu un piederumu tirdzniecība (61210)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

D.  Franšīze

Franšīzes pakalpojumi (8929**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

5.  IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (921**)

Saistību nav 1.-4. veidam attiecībā uz pirmsskolas un pamatizglītības pirmā posma pakalpojumu, tostarp sporta izglītības, sniegšanu Singapūras pilsoņiem. Attiecībā uz pārējo, piemērojams turpmāk minētais.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

Saistību nav 1.-4. veidam attiecībā uz pirmsskolas un pamatizglītības pirmā posma pakalpojumu, tostarp sporta izglītības, sniegšanu Singapūras pilsoņiem. Attiecībā uz pārējo, piemērojams turpmāk minētais.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Pirmā un otrā posma vidējās izglītības pakalpojumi (9221**, 9222**)

Saistību nav 1.–4. veidam attiecībā uz pirmā un otrā posma vidējās izglītības pakalpojumu (Singapūras izglītības sistēmā aptvertas ir arī nepilna laika koledžas (junior college) un augstskolu izglītības sagatavošanas centri), tostarp sporta izglītības pakalpojumu, sniegšanu Singapūras pilsoņiem. Attiecībā uz pārējo, piemērojams turpmāk minētais.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

Saistību nav 1.-4. veidam attiecībā uz pirmā un otrā posma vidējās izglītības pakalpojumu (Singapūras izglītības sistēmā aptvertas ir arī nepilna laika koledžas (junior college) un augstskolu izglītības sagatavošanas centri), tostarp sporta izglītības pakalpojumu, sniegšanu Singapūras pilsoņiem. Attiecībā uz pārējo, piemērojams turpmāk minētais.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumi (vienīgi nevalstiskas izglītības iestādes) (92230*, 92240*, 92310)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Citi augstākās izglītības pakalpojumi, izņemot ārstu apmācību (ārstu apmācību Singapūrā (pirmās un otrās pakāpes akadēmiskās izglītības programmas) ir tiesīgas veikt vienīgi vietējās terciārās izglītības iestādes (12)) (92390**).

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Pieaugušo izglītības pakalpojumi (92400)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Citi izglītības pakalpojumi (92900)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

6.  PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

Notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi (94010)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav.

 

Atkritumu savākšanas pakalpojumi, izņemot bīstamo atkritumu apsaimniekošanu (94020**)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka atkritumu savākšanas uzņēmumam jābūt dibinātam Singapūrā.

Atkritumu savākšanas publisko uzņēmumu skaits ir ierobežots atbilstoši Singapūras administratīvajam iedalījumam.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Atkritumu izvietošanas pakalpojumi, izņemot izgāztuvju pakalpojumus un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu (94020**)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka sabiedrībai jābūt dibinātai Singapūrā.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana, tostarp savākšana, izvietošana un apstrāde (94020**)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka sabiedrībai jābūt dibinātai Singapūrā

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (94030)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Izplūdes gāzu tīrīšanas pakalpojumi (94040)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Trokšņu ierobežošanas pakalpojumi (94050)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (94060)

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

7.  FINANŠU PAKALPOJUMI

Piezīme

Uz visām šā saraksta saistībām attiecas horizontālās saistības Singapūras īpašo saistību sarakstā. Uz visām šā saraksta saistībām attiecas arī piekļuves prasības, pielaides kritēriji, iekšzemes normatīvie akti, Singapūras monetārās iestādes (MAS) vai attiecīgā gadījumā citas attiecīgās Singapūras iestādes vai struktūras vadlīnijas, noteikumi un nosacījumi, ja tie nav pretrunā saistībām, kuras Singapūra ir uzņēmusies šajā nolīgumā. Uz juridiskām personām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus, attiecas nediskriminējoši ierobežojumi saistībā ar juridisko formu (13).

A.  APDROŠINĀŠANA UN AR TO SAISTĪTI PAKALPOJUMI

a)  Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumi, tostarp pensiju uzkrājumu, invaliditātes, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšana

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Minētie pasākumi ir arī valsts režīma ierobežojums. Apsverot apdrošinātāju pielaidi atbilstoši Centrālā apgādes fonda ieguldījumu shēmai (Central Provident Fund Investment Scheme – CPFIS) Centrālā apgādes fonda valde ņem vērā šādus apsvērumus:

a)  vai apdrošinātājam ir vismaz viena gada darba pieredze kā Singapūrā reģistrētam apdrošinātajam;

b)  vai apdrošinātājs nodarbina vismaz trīs fondu pārvaldībā specializējušos darbiniekus, vienam no kuriem jābūt ar vismaz piecu gadu pieredzi darbā ar fondu pārvaldību; pārējiem diviem var būt divu gadu pieredze fondu pārvaldībā, ja tie:

i)  ir ieguvuši neierobežotu finanšu analītiķa (Chartered Financial Analyst – CFA) kvalifikāciju, vai

ii)  ir Aktuāru padomes (Society of Actuaries) biedri,

iii)  ir Aktuāru institūta (Institute of Actuaries) izsniegta Finanšu un ieguldījumu izglītības sertifikāta (Certificate in Finance and Investments) īpašnieki,

iv)  ieguvuši atbilstošu kvalifikāciju jebkurā citā Singapūrā atzītā aktuāru profesionālajā organizācijā; un

c)  vai apdrošinātājs Singapūrā pārvalda fondus, kur vērtība ir vismaz SGD 500 miljoni.

Šā ierobežojuma nolūkiem termins “fondu pārvaldībā specializējies darbinieks” aptver arī aktīvu portfeļa pārvaldītājus, finanšu analītiķus un tirgotājus.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

b)  Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi, tostarp invaliditātes, nelaimes gadījumu un veselības īstermiņa apdrošināšana, lojalitātes garantijas (fidelity bonds), līgumizpildes garantijas (performance bonds) un tamlīdzīgi garantiju apdrošināšanas pakalpojumi

1)  Saistību nav, izņemot to, ka apdrošinātāji, kuri ir atzīti vai licencēti nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā Savienībā, var apdrošināt jūras, aviācijas un tranzīta (“JAT”) riskus, kas aptver:

i)  jūras kuģniecību, komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību; un

ii)  precēm starptautiskajā tranzītā.

2)  Minētie pasākumi ir arī valsts režīma ierobežojums.

Nav ierobežojumu, izņemot to, ka transporta civiltiesiskās atbildības un darbā notikušu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises var iegūt tikai Singapūrā licencētās apdrošināšanas sabiedrībās (14).

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Kā norādīts tirgus pieejamības slejā.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

c)  Pārapdrošināšana un retrocesija

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

d)  Apdrošināšanas starpniecība, ietverot apdrošināšanas brokeru un aģentūru pakalpojumus

1)  Saistību nav, izņemot to, ka šādus pakalpojumus var sniegt brokeri, kuri ir atzīti vai licencēti “JAT” risku apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības jomā Eiropas Savienībā.

2)  Brokeru veiktai iekšzemes risku izvietošanai ārpus Singapūras nepieciešama MAS atļauja, izņemot pārapdrošināšanas riskus un apdrošināšanas riskus saistībā ar kuģu īpašnieku atbildību jūras pārvadājumu jomā, ko apdrošina savstarpējās aizsardzības un zaudējumu atlīdzības (P&I) klubos, vai “JAT” darījumdarbības riskus, ko apdrošina atzīts “JAT” apdrošinātājs.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Kā norādīts tirgus pieejamības slejā.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

e)  Apdrošināšanas papildpakalpojumi, tostarp aktuāra, apdrošināšanas prasību pārbaudes inspektoru, jūras apdrošināšanas prasību inspektoru un konsultāciju pakalpojumi

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

B.  BANKU UN CITI FINANŠU PAKALPOJUMI

Piezīme

Uz visām šā saraksta saistībām attiecas horizontālās saistības Singapūras īpašo saistību sarakstā. Uz visām šā saraksta saistībām attiecas arī piekļuves prasības, pielaides kritēriji, iekšzemes normatīvie akti, Singapūras monetārās iestādes (MAS) vai attiecīgā gadījumā citas attiecīgās Singapūras iestādes vai struktūras vadlīnijas, noteikumi un nosacījumi, ja tie nav pretrunā saistībām, kuras Singapūra ir uzņēmusies šajā nolīgumā. Uz juridiskām personām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus, attiecas nediskriminējoši ierobežojumi saistībā ar juridisko formu (15).

a)  Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Minētie pasākumi ir arī valsts režīma ierobežojums.

Noguldījumus var pieņemt vienīgi institūcijas, kas ir licencētas vai atzītas bankas, investīciju bankas un finanšu sabiedrības. Šis pasākums nav diskriminējošs.

Ārvalstu bankas var darboties tikai no viena biroja (neskaitot bankas administratīvo funkciju nodrošināšanu), ja vien šajā sarakstā nav minēts citādi. Tās nevar ārpus telpām izvietot banku automātus un to tīklus, kā arī jaunas filiāles, ja vien šajā sarakstā nav noteikts citādi. Šis ir arī valsts režīma ierobežojums.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Komercbankas

Kā norādīts tirgus pieejamības slejā.

Investīciju bankas

Kā norādīts tirgus pieejamības slejā.

Finanšu uzņēmumi

Kā norādīts tirgus pieejamības slejā.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

Komercbankas

Ja Singapūra pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ar valstīm, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, kurām pieder vismaz viena pilnīgas banku darbības (QFB) privileģētā licence, vienojas par vienas vai vairāku jaunu QFB privileģēto licenču piešķiršanu, attiecīgo papildu jauno QFB privileģēto licenču skaitu piedāvā arī EU. Neskaitot EU, vienīgi Austrālijai, Ķīnai, Indijai, Malaizijai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir viena vai vairākas QFB privileģētās licences.

 

Par banku un to filiāļu atrašanās vietu un tās maiņu jāsaņem MAS atļauja. Šo ierobežojumu neizmanto kā iemeslu patvaļīgai vai nepamatotai diskriminācijai pret EU bankām vai slēptiem ierobežojumiem pakalpojumu tirdzniecības jomā, lai radītu izdevīgākus apstākļus vietējiem konkurentiem.

 

Ja Singapūra atļauj ārvalstu, izņemot ASV, QFB izveidot vairāk nekā 50 klientu apkalpošanas vietas, tāda privilēģija būtu jādod arī EU QFB, kura pietiekamā mērā nostabilizējusies Singapūrā.

 

Nav ierobežojumu, izņemot šādus mazumtirdzniecības banku elektroniskos pakalpojumus: jaunu klientu kontu atvēršana (16), noguldījumu pieņemšana, nacionālās valūtas zīmju un monētu izsniegšanu, kā arī nenodrošinātu kredītlīniju pieteikumi (17). Šie pasākumi nav diskriminējoši, nav patvaļīgi un neietver ekonomisko vajadzību pārbaudi. Paskaidrojums: minētie pasākumi neattiecas uz mazumtirdzniecības bankām, ārzonas bankām un investīciju bankām.

 

 

 

Šā ierobežojuma nolūkiem banku elektroniskos pakalpojumus sniedz piekļuves punktos, ko nav izveidojusi banka, piemēram, mobilo sakaru operatora vai mājas datora piedāvātās mazumtirdzniecības banku pakalpojumu lietojumprogrammās un to attiecīgos tehniskos jauninājumos.

Uz ārvalstu komercbankām, investīciju bankām, un finanšu sabiedrībām attiecas arī ierobežojumi, kas minēti darbībā B(a) līdz B(1), kā arī šādi ierobežojumi.

 

 

 

Komercbankas

Ārvalstu bankām netiks izsniegtas jaunas pilnīgas banku darbības licences (Full Bank licence), ja vien papildu saistībās nav noteikts citādi.

EU bankām, kurām jau ir pilnīgas banku darbības (Qualifying Full Bank “QFB”) privileģētais statuss, ir atļauts papildus EU bankai noteiktajam 25 klientu apkalpošanas vietu skaitam izveidot vēl līdz 25 klientu apkalpošanas vietām (no kurām 10 var veidot kā filiāles), ar nosacījumu, ka MAS uzskata banku par lielā mērā nostabilizējušos Singapūrā.

 

 

 

Nosakot to, vai EU banka ir lielā mērā nostabilizējusies, MAS ņem vērā šādus apsvērumus:

a)  EU bankai jānodrošina vismaz mazumtirdzniecības banku pakalpojumu sniegšana;

b)  EU vietējā meitasuzņēmuma valdē vienkāršam balsu vairākumam jāpieder Singapūras valstspiederīgajiem un/vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem;

c)  MAS atzīst, ka EU banka un attiecīgā gadījumā vietējais meitasuzņēmums apkalpo plašu Singapūras vietējās sabiedrības daļu un faktiski ievēro visu banku nozares apvienību galvenās iniciatīvas;

d)  MAS atzīst EU bankas devumu Singapūras ilgtermiņa finanšu stabilitātei un attīstībai. Piemēram, MAS ņem vērā to, cik personu EU banka nodarbina Singapūrā un tās vēlmi dot ieguldījumu Singapūras finanšu stabilitātē;

e)  Singapūra EU bankai ir nozīmīgs tirgus, kurā tiek gūta liela daļa EU bankas globālās darījumu grupas peļņas un izvietota liela daļa tās aktīvu (18);

f)  Singapūrā atrodas lielāko darījumdarbības segmentu galvenie biroji, un to galvenie lēmumpieņēmēji dzīvo Singapūrā.

 

 

 

Precizējums: vietējais meitasuzņēmums ir pilnīgas banku darbības (QFB) privileģētās licences turētājs un ir tas tiesību subjekts, kuram atļauts papildus izveidot līdz 25 klientu apkalpošanas vietām (no kurām 10 var veikt uzņēmējdarbību kā filiāles).

 

 

 

QFB, iepriekš saņemot MAS atļauju, var vienoties ar vietēju banku par piekļuvi vietējās bankas bankomātu tīklam, lai tādējādi dotu QFB karšu turētājiem iespēju izņemt skaidru naudu no saviem attiecīgi kredītkaršu vai atliktā maksājuma karšu kontiem. Ja QFB ir iesniegusi šādu atļaujas pieprasījumu, to noteikti dod, ja izpildīti MAS definētie nosacījumi.

 

 

 

QFB var sniegt debetnorēķinu pakalpojumus, izmantojot EFTPOS (Electronic Funds Transfer at Point of Sale) tīklu.

Vairumtirdzniecības bankas

12 EU bankām, kuras ir saņēmušas vairumtirdzniecības bankas licenci, iesniedzot pieprasījumu MAS, ir atļauts izveidot līdz 2 klientu apkalpošanas vietām katrai.

Singapūra apņemas pēc klientu apkalpošanas vietu piešķiršanas 12 EU bankām pārskatīt lēmumu ar nolūku palielināt to banku skaitu, kurām atļauts izvietot lielāku apkalpošanas vietu skaitu.

 

 

 

Laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada decembrim MAS un/vai tās pēctecīgā struktūra piešķir ne vairāk kā 20 vairumtirdzniecības bankas licences.

Kvantitatīvais ierobežojums attiecībā uz vairumtirdzniecības bankas licencēm EU bankām tiks atcelts, neatkarīgi no darījumu apjoma Singapūrā, 3 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, un šādas bankas varēs uzreiz darboties kā vairumtirdzniecības bankas.

 

 

 

Vairumtirdzniecības bankām nav tiesību:

a)  pieņemt tādus termiņnoguldījumus, kuru summa ir mazāka par SGD 250 000 ;

b)  bez MAS iepriekšējas atļaujas apkalpot Singapūras dolāru krājkontus;

c)  apkalpot fizisku personu, kas ir Singapūras rezidenti, procentienākumu nesošus norēķinu kontus Singapūras dolāros;

d)  izdot obligācijas un apgrozāmus noguldījumu sertifikātus Singapūras dolāros, ja vien nav izpildītas prasības, kas ietvertas MAS un/vai tās pēctecīgās struktūras izdotajās Vadlīnijās par vairumtirdzniecības banku darbību (Guidelines for Operation of Wholesale Banks), attiecībā uz minimālo termiņu, minimālo nominālu vai ieguldītāja kategoriju.

 

 

 

Ārzonas bankas

Ārzonas bankām nav tiesību:

a)  piešķirt kredītlīnijas Singapūras dolāros Singapūras rezidentiem, izņemot bankas, pārsniedzot SGD 500 miljonus vienā darījumā;

b)  piedāvāt krājkontu pakalpojumus;

c)  pieņemt no Singapūras rezidentiem, izņemot bankas, termiņnoguldījumus vai apkalpot to krājkontus;

d)  apkalpot Singapūras rezidentu, kas nav bankas, norēķinu kontus, ja vien tie nav piedāvāti:

i)  saistībā ar piešķirtajām kredītlīnijām vai citiem darījumiem ar klientu; vai

ii)  bankas galvenās mītnes klientiem;

e)  apkalpot fizisku personu, kas ir Singapūras rezidenti, procentienākumu nesošus norēķinu kontus Singapūras dolāros;

f)  apkalpot Singapūras rezidentu, kas nav bankas, krājkontus Singapūras dolāros;

g)  pieņemt tādus termiņnoguldījumus Singapūras dolāros no nerezidentiem, kas nav bankas, kuru summa ir mazāka par SGD 250 000 ;

h)  izdot obligācijas un pārvedamus noguldījumu sertifikātus Singapūras dolāros, ja vien ir izpildītas prasības, kas ietvertas MAS un/vai tās pēctecīgās struktūras izdotajās Vadlīnijās par ārzonas banku darbību (Guidelines for Operation of Offshore Banks), attiecībā uz minimālo termiņu, minimālo nominālu vai ieguldītāja kategoriju.

 

 

 

Neviena ārvalstu persona nedrīkst, rīkojoties vienatnē vai kopā ar citām personām, pārņemt kontrolē Singapūrā dibinātu banku vai uzņēmumu, kura pieder tādai finanšu iestāžu kategorijai, kas MAS likuma (Monetary Authority of Singapore Act) 28. nodaļā atzītas par finanšu pārvaldītājsabiedrībām (minētas pie finanšu pārvaldītājsabiedrībām) vai kas atzītas, nominētas vai citādi reglamentētas kā finanšu pārvaldītājsabiedrības citos normatīvajos vai administratīvajos aktos.

 

 

 

Singapūra pieprasa, ka ne vairāk kā vienkāršs balsu vairākums ES bankas valdē pieder Singapūras valstspiederīgajiem un/vai iedzīvotājiem.

 

 

 

Ministra atļauja ir nepieciešama, lai persona, rīkojoties atsevišķi vai kopā ar saistītām personām, varētu iegūt netiešu kontroli un akcijas vai balsstiesības, kas atbilst vai pārsniedz 5 %, 12 %, 20 % no akciju kapitāla, Singapūrā dibinātā bankā vai finanšu pārvaldītājsabiedrībā vai lai Singapūrā dibināta banka vai finanšu pārvaldītājsabiedrība tiktu apvienota ar citu struktūru vai nonāktu tās īpašumā.

 

 

 

Apstiprinot pieteikumus par robežvērtību pārsniegšanu, ministrs var pieprasīt tādu nosacījumu izpildi, kas uzskatāmi par nepieciešamiem, lai nepieļautu pārmērīgu kontroli, aizsargātu sabiedrības intereses un nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību.

Ārvalstu persona ir persona, kura:

fiziskas personas gadījumā nav Singapūras pilsonis un

korporācijas gadījumā nav Singapūras pilsoņu kontrolē.

 

 

 

Investīciju bankas

Investīciju bankas var darboties tikai no viena biroja (neskaitot bankas administratīvo funkciju nodrošināšanu). Šis pasākums nav diskriminējošs.

Par investīciju banku atrašanās vietu un tās maiņu jāsaņem MAS atļauja. Šo ierobežojumu neizmanto kā iemeslu patvaļīgai vai nepamatotai diskriminācijai pret EU investīciju bankām vai slēptiem ierobežojumiem pakalpojumu tirdzniecības jomā, lai radītu izdevīgākus apstākļus vietējiem konkurentiem.

 

 

 

Investīciju bankas, saņemot MAS atļauju, var no rezidentiem un nerezidentiem iegādāties naudas līdzekļus ārvalstu valūtās, apkalpot nerezidentu krājkontus ārvalstu valūtās un iegādāties no saviem akcionāriem un sabiedrībām, bankām un finanšu uzņēmumiem, ko kontrolē to akcionāri, naudas līdzekļus Singapūras dolāros. Šis pasākums nav diskriminējošs.

 

 

 

Finanšu uzņēmumi

Jaunas finanšu sabiedrību licences netiks piešķirtas.

Saistību nav attiecībā uz finanšu sabiedrību akciju iegūšanu īpašumā un uz pastāvošās finanšu sabiedrībās ietverta ārvalstnieku akciju kapitāla nodošanu vai pārdošanu ārvalstniekiem.

 

 

 

Visas finanšu sabiedrības, ar vietējā vai ārvalstu kapitāla līdzdalību, darījumus var veikt vienīgi Singapūras dolāros. Iepriekš saņemot MAS atļauju, prasībām atbilstoši finanšu uzņēmumi var veikt darījumus ārvalstu valūtās, darījumus ar zeltu vai citiem dārgmetāliem un iegūt īpašumā ārvalstu valūtās nominētus biržas vērtspapīrus, akcijas vai konvertējamus parāda vērtspapīrus.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

 

b)  Visa veida aizdevumi, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Minētie pasākumi ir arī valsts režīma ierobežojums.

i)  Saistību nav attiecībā uz ārpus telpām izvietotu bankomātu ierīkošanu, ko veic kredītkaršu un atliktā maksājuma karšu emitenti, lai apietu klientu apkalpošanas vietu kvantitatīvos ierobežojumus.

Finanšu struktūrām, kuras piešķir finanšu struktūrām nerezidentiem tādas kredītlīnijas Singapūras dolāros (SGD), kuru vērtība pārsniedz SGD 5 miljonus vienai struktūrai, vai organizē SGD nominētu akciju vai obligāciju emisiju nerezidentu labā, jānodrošina, ka peļņa SGD, kura tiks izmantota ārpus Singapūras, pirms sadales vai pirms pārskaitīšanas tiek mijmainīta vai konvertēta ārvalstu valūtā.

Finanšu struktūras finanšu struktūrām nerezidentiem nepiešķir kredītlīnijas SGD, ja ir iemesls uzskatīt, ka peļņa SGD, iespējams, tiks izmantota SGD valūtas spekulācijām.

Termina “nerezidents” nozīme ir definēta MAS paziņojumā Nr. 757, kas pievienots Banku likumam.

Neviens ārzonas bankas aizdevums Singapūras dolāros kopsummā nepārsniedz SGD 500 miljonus.

Ārzonas bankas nedrīkst apiet atļauto aizdevumu slieksni SGD 500 miljonu apmērā, izmantojot finanšu līzinga darījumus vai savas saistītās investīciju bankas.

ii)  Ir atļauta tādu kredītiestāžu uzņēmējdarbība, kuras neveic darbības, kam nepieciešama MAS atļauja.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Kā norādīts tirgus pieejamības slejā.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

c)  Finanšu līzings

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

d)  Maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes, atliktā maksājuma kartes un debetkartes, čekus un bankas vekseļus

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Minētie pasākumi ir arī valsts režīma ierobežojums.

Finanšu transakciju darījumdarbībai, ko neveic bankas vai investīciju bankas, īpašnieku vairākumam (proti, vairāk nekā 50 % akciju kapitāla īpašniekiem) jābūt Singapūras pilsoņiem.

Bankas vekseļus var izsniegt vienīgi bankas.

Ierobežojumi, kuri minēti Bb)3) pozīcijā, attiecas arī uz Bd) pozīcijā minētajām darbībām.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

e)  Garantijas un saistības

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

f)  Turpmāk minēto instrumentu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā- biržā, ārpusbiržas tirgū vai citur:

— naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus)

— ārvalstu valūtas

— atvasināti finanšu instrumenti, tostarp standartizēti nākotnes līgumi un opcijas

— valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi

— pārvedami vērtspapīri

— citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz Bf) pozīcijā minēto finanšu instrumentu tirdzniecību savā vārdā. Darījumus ar naudas tirgus instrumentiem, ārvalstu valūtas, kā arī valūtas maiņas likmju un procentu likmju instrumentiem var veikt vienīgi ar finanšu iestādēm.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Uz atvasinātu instrumentu, kas saistīti ar Singapūras dolāru, piedāvāšanu, attiecas Bb)3)i) pozīcijā minētā prasība.

Valūtas maiņas darījumdarbības, ko neveic bankas, investīciju bankas un finanšu uzņēmumi, uzņēmumu īpašnieku vairākumam jābūt Singapūras pilsoņiem (proti, vairāk nekā 50 % akciju kapitāla īpašniekiem).

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot tos, kas norādīti iepriekš Bb) darbībai.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

g)  Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšanu

1)  Saistību nav, izņemot līdzdalību vērtspapīru emisijā paša vārdā un vērtspapīru parakstīšanā un izvietošanā, izmantojot biržas brokeru sabiedrības, bankas un investīciju bankas Singapūrā.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot tos, kas norādīti iepriekš Bb) darbībai.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

h)  Starpniecība naudas tirgus darījumos

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

i)  Aktīvu, piemēram, skaidras naudas vai aktīvu portfeļa pārvaldība, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, uzkrājumu uzraudzības, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumi

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Minētie pasākumi ir arī valsts režīma ierobežojums.

nav ierobežojumu, izņemot to, ka:

a)  uzkrājumu uzraudzības pakalpojumus attiecībā uz dematerializētiem vērtspapīriem ir tiesīga sniegt vienīgi organizācija Central Depozitary Pte Ltd un tās pēctecīgā struktūra;

b)  Apsverot fondu pārvaldības sabiedrību (FPS) pielaidi atbilstoši Centrālā apgādes fonda ieguldījumu shēmai (Central Provident Fund Investment Scheme – CPFIS) Centrālā apgādes fonda valde ņem vērā šādus apsvērumus:

i)  vai FPS ir vismaz viena gada darba pieredze kā kapitāla tirgus pakalpojumu licences turētājai atbilstoši Vērtspapīru un standartizēto nākotnes līgumu likuma (Securities and Futures Act) 289. nodaļai (vai līdzvērtīgas licences turētājam atbilstoši Vērtspapīru likumam (1986. gada Likums Nr.15) fondu pārvaldībā Singapūrā un vai grupai savukārt ir vismaz trīs gadu darba pieredze fondu pārvaldībā;

ii)  vai FPS Singapūrā pārvalda fondus, kur vērtība ir vismaz SGD 500 miljoni. un

iii)  vai FPS nodarbina vismaz trīs fondu pārvaldībā specializējušos darbiniekus, vienam no kuriem jābūt ar vismaz piecu gadu pieredzi darbā ar fondu pārvaldību.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

 

Šā ierobežojuma nolūkiem termins “fondu pārvaldītājs” aptver arī aktīvu portfeļa pārvaldītājus, finanšu analītiķus un tirgotājus.

MAS vai tās pēctecīgās struktūras atļauja nepieciešama un tās noteiktie atļaujas saņemšanas nosacījumi izpildāmi, lai izveidotu un veiktu vērtspapīru un nākotnes līgumu tirdzniecību biržā, bet to neattiecina uz biržas vai atzīta tirdzniecības sistēmu operatora uzņēmējdarbību.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

 

j)  Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus

1)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem tādiem finanšu aktīviem, kuri ir kotēti vien ārvalstu biržās.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

k)  Konsultatīvi un citi finanšu palīgpakalpojumi, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un aktīvu portfeļu analīze un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju

1)  Komerciāla klātbūtne nepieciešama ieguldījumu un aktīvu portfeļu analīzei un ar to saistītu konsultāciju sniegšanai plašai sabiedrībai.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

l)  Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana, finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

8.  AR VESELĪBU SAISTĪTI PAKALPOJUMI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

A.  Slimnīcu pakalpojumi

Slimnīcu pakalpojumi, izņemot:

i)  veselības pakalpojumi, ko sniedz valdības īpašumā vai kontrolē esošas veselības iestādes un

ii)  ieguldījumi valdības īpašumā vai kontrolē esošās veselības iestādēs (93110 **)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

B.  Citi cilvēka veselības jomas pakalpojumi

Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, izņemot:

i)  veselības pakalpojumi, ko sniedz valdības īpašumā vai kontrolē esošas veselības iestādes un

ii)  ieguldījumi valdības īpašumā vai kontrolē esošās veselības iestādēs (93192 **)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Akūtās aprūpes slimnīcas, aprūpes centri un rehabilitācijas centri atbilstoši definīcijai Privāto slimnīcu likumā (Private Hospitals and Medical Clinics Act) (248. nodaļa), kas darbojas uz komerciāla pamata (93193**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

C.  Sociālie pakalpojumi (933)

Tirgus pieejamības un valsts režīma horizontālie ierobežojumi

Šīs saistības neattiecas uz pievienotajā dokumentā ietvertajiem likumā paredzētajiem uzraudzības pakalpojumiem.

Sociālie pakalpojumi, ko aprūpes iestādēs sniedz veciem cilvēkiem un invalīdiem (93311)

Sociālie pakalpojumi, ko aprūpes iestādēs sniedz bērniem un citām personām (93312)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka tādu bezpeļņas pakalpojumu sniedzēju, kurus daļēji finansē valsts, vadīto iestāžu/sniegto pakalpojumu skaits ir ierobežots atbilstoši daudzumam, kas noteikts Singapūras valsts finansēto sociālo pakalpojumu pamatplānā.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka Singapūras kompetencē ir atļaut vai aizliegt pakalpojumu sniedzējam nerezidentam veikt darījumdarbību vai aktīvu tirgvedību Singapūrā.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Sociālie pakalpojumi bez izmitināšanas (9332)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka tādu bezpeļņas pakalpojumu sniedzēju, kurus daļēji finansē valsts, vadīto iestāžu/sniegto pakalpojumu skaits ir ierobežots atbilstoši daudzumam, kas noteikts Singapūras valsts finansēto sociālo pakalpojumu pamatplānā.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka Singapūras kompetencē ir atļaut vai aizliegt pakalpojumu sniedzējam nerezidentam veikt darījumdarbību vai aktīvu tirgvedību Singapūrā.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

9.  TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.  Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu)

Viesnīcu un citi izvietošanas pakalpojumi (641)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Ēdināšanas pakalpojumi, izņemot ēdienu pasniegšanas pakalpojumus valdības pārvaldītās ēdināšanas vietās (19) (642**)

Dzērienu, ko patērē uz vietas, pasniegšanas pakalpojumi (20) (643**)

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Singapūras valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs var pieteikties licences saņemšanai, lai personīgi darbotos pārtikas uzņēmējdarbības jomā tādās vietās kā tirdzniecības centros, restorānos un kafejnīcās.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Singapūras valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs var pieteikties licences saņemšanai, lai personīgi darbotos pārtikas uzņēmējdarbības jomā tādās vietās kā tirdzniecības centros, restorānos un kafejnīcās. Ārvalstu pakalpojumu sniedzējs var Singapūrā piedāvāt ēdināšanas un/vai dzērienu pasniegšanas pakalpojumus, ja ir tur nodibinājis sabiedrību ar ierobežotu atbildību un tās vārdā iesniedzis pārtikas uzņēmējdarbības licences pieteikumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Singapūras valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs var pieteikties licences saņemšanai, lai personīgi darbotos pārtikas uzņēmējdarbības jomā tādās vietās kā tirdzniecības centros, restorānos un kafejnīcās.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka vienīgi Singapūras valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs var pieteikties licences saņemšanai, lai personīgi darbotos pārtikas uzņēmējdarbības jomā tādās vietās kā tirdzniecības centros, restorānos un kafejnīcās. Ārvalstu pakalpojumu sniedzējs var Singapūrā piedāvāt ēdināšanas un/vai dzērienu pasniegšanas pakalpojumus, ja ir tur nodibinājis sabiedrību ar ierobežotu atbildību un tās vārdā iesniedzis pārtikas uzņēmējdarbības licences pieteikumu.

4)  Saistību nav.

 

B.  Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (7471)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

C.  Tūrisma gidu pakalpojumi

Tūrisma gidu pakalpojumi (7472)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

10.  ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

A.  Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas un cirka pakalpojumi) (9619)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

C.  Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

Bibliotēku pakalpojumi (96311)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Muzeju pakalpojumi, ietverot vēsturisku vietu un ēku saglabāšanu (9632)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Arhīvu pakalpojumi, izņemot pakalpojumus, kas minēti Nacionālā mantojuma padomes likumā (National Heritage Board Act) (9631**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

D.  Sporta un citi atpūtas pakalpojumi

Sporta un citi atpūtas pakalpojumi, izņemot azartspēļu un derību pakalpojumus (964**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

11.  PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.  Jūras pārvadājumu pakalpojumi

Starptautiskie pārvadājumi (kravu un pasažieru), izņemot kabotāžas pārvadājumus (7211 **, 7212**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka uz kuģu ar Singapūras karogu reģistrēšanu attiecas Komerciālās kuģniecības likums (Merchant Shipping Act) (179. nodaļa) (21)

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto; nav saistību attiecībā uz kuģu apkalpes apmaiņu starp saistītiem uzņēmumiem.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu, izņemot to, ka uz kuģu ar Singapūras karogu reģistrēšanu attiecas Komerciālās kuģniecības likums (Merchant Shipping Act) (179. nodaļa) (22)

4)  Saistību nav.

Atbilstoši lēmumiem, ko pieņēmusi PTO Sarunu grupa par jūras pārvadājumu pakalpojumiem, turpmāk minētie pakalpojumi starptautiskiem jūras pārvadājumu operatoriem sniedzami ar saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem un nosacījumiem, ja vien PTO Nolīguma 1B pielikumā iekļautās Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXVIII panta c) punkta ii) apakšpunktā noteiktās saistības neparedz atšķirīgu režīmu šādiem pakalpojumiem:

— loču pakalpojumi;

— stumšanas un vilkšanas pakalpojumi;

— krājumu, degvielas un ūdens apgāde;

— atkritumu savākšana un balasta atkritumu likvidēšana;

— ostas pārvaldnieka pakalpojumi;

— navigācijas līdzekļi;

— avārijas remonta aprīkojums;

— enkurvietas; un

— citi krastā sniegti darbības nodrošināšanas pakalpojumi saistībā ar kuģu ekspluatāciju, tostarp sakaru, ūdens apgāde un elektroapgāde.

Ostu papildpakalpojumi

Jūras aģentūru pakalpojumi (23) (748**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Starpniecības pakalpojumi kuģniecības jomā (748**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Starptautiski kuģu vilkšanas pakalpojumi (7214**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (742**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

3)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

3)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi (24)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

3)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

3)  Nav ierobežojumu, izņemot pakalpojumus, ko ostā sniedz publisks termināla operators

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Kravu jūras pārvadājumu pakalpojumi (25) (748, 749)

1)  Var piemērot prasību par juridisko adresi.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Kuģu ar apkalpi noma (7213)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (ieskaitot ēdināšanu) (749**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

Kuģu apkope un remonts (8868**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

 

B.  Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi

Pilsētas un piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (8868**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

C.  Autopārvadājumu pakalpojumi

Automašīnu ar vadītāju noma (71222)

Autobusu ar vadītāju nomas pakalpojumi (71223)

Komerciālo kravas transportlīdzekļu ar vadītāju noma (71240)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Kravu pārvadājumi:

a)  saldētu preču pārvadājumi (71231)

b)  šķidrumu un gāzu pārvadājumi (71232)

c)  konteinerkravu pārvadājumi (71233)

d)  mēbeļu pārvadājumi (71234)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Mehānisko transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumi (61120)

Mehānisko transportlīdzekļu detaļu apkopes un remonta pakalpojumi (88**)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Bibliotēku pakalpojumi (74430)

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Nav ierobežojumu.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

D.  Visa veida pārvadājumu, izņemot jūras pārvadājumus, papildpakalpojumi

Uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumi, tostarp konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi (742)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumiem sauszemes pārvadājumu jomā

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Saistību nav, izņemot attiecībā uz uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumiem sauszemes pārvadājumu jomā

4)  Saistību nav.

 

12.  PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI (95, 97, 98, 99)

Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (9701)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Frizieru un citi skaistumkopšanas pakalpojumi (9702)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

Bēru, kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumi, izņemot kapsētu apsaimniekošanas pakalpojumus, kapsētu un kapa vietu apkopšanas pakalpojumus (97030**)

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav, izņemot horizontālajā sadaļā norādīto.

1)  Saistību nav.

2)  Nav ierobežojumu.

3)  Nav ierobežojumu.

4)  Saistību nav.

 

SAISTĪBAS/IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM NOZARĒM

A.  LAUKSAIMNIECĪBA, MEDNIECĪBA UN MEŽSAIMNIECĪBA

a)  Lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi (ISIC 3. red.: 011, 012, 013, 014, 015)

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar cūkkopību.

b)  Mežsaimniecība, mežizstrāde un ar to saistītie pakalpojumi (ISIC 3. red.: 020)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

B.  ZVEJNIECĪBA

a)  Zvejniecība, akvakultūra; ar zvejniecību saistītie pakalpojumi (ISIC 3. red.: 050)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

C.  IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE

a)  Ogļu un brūnogļu ieguve, kūdras ieguve (ISIC 3. red.: 101, 102, 103)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

b)  Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve; ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, izņemot izpēti (ISIC 3. red.: 111, 112)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

c)  Urāna un torija rūdu ieguve (ISIC 3. red.: 120)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

d)  Metāla rūdu ieguve (ISIC 3. red.: 131, 132)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

e)  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (ISIC 3. red.: 141, 142)

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar karjeru izstrādi.

D.  APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas skar visa veida preču, uz kurām attiecas Ražošanas kontroles likums (Control of Manufacture Act) ražošanu tirdzniecības vai komerciālos nolūkos.

Šis ierobežojums attiecas uz visu “D. APSTRĀDES RŪPNIECĪBA”.

a)  Pārtikas un dzērienu ražošana (ISIC 3. red.: 151, 152, 153, 154, izņemot košļājamās gumijas ražošanu, 155, izņemot 1551 un 1553)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

b)  Tekstilizstrādājumu ražošana (ISIC 3. red.: 171, 172, 173)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

c)  Apģērbu ražošana; kažokādu apstrāde un krāsošana (ISIC 3. red.: 181, 182)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

d)  Ādas miecēšana un apstrāde, ceļojuma somu, rokassomu ražošana. Zirglietu, iejūga piederumu un apavu ražošana (ISIC 3. red.: 191, 192)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

e)  Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (ISIC 3. red.: 201, 202)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

f)  Papīra un papīra izstrādājumu ražošana (ISIC 3. red.: 210)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

g)  Izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana (ISIC 3. red.: 221, 222, 223)

Saistību nav attiecībā uz pasākumiem, kas skar iespieddarbus.

Iespieddarbi ir visa veida izdevumi, kuros ietvertas ziņas, informācija, notikumu apraksti, kā arī viedokļi, komentāri vai secinājumi par tiem vai par jebkuru sabiedrības interešu lokā esošu jautājumu, un kuri sagatavoti jebkurā valodā un publicēti tirdzniecības nolūkos vai bezmaksas izdalei intervālos, kas nepārsniedz vienu nedēļu.

h)  Koksa, naftas pārstrādes produktu ražošana (ISIC 3. red.: 231, 232)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

i)  Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana (ISIC 3. red.: 24, izņemot sprāgstvielu ražošanu)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

j)  Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (ISIC 3. red.: 251, 252)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

k)  Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (ISIC 3. red.: 261, 269)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

l)  Parasto metālu ražošana (ISIC 3. red.: 271, izņemot stieptā tērauda izstrādājumu ražošanu, 272, 273)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

m)  Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (ISIC 3. red.: 281, izņemot atomreaktoru ražošanu, 289)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

n)  Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana (ISIC 3. red.: 291, 292, izņemot ieroču un munīcijas ražošanu, 293)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

o)  Biroja, grāmatvedības tehnikas un datoru ražošana (ISIC 3. red.: 300)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

p)  Citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošana (ISIC 3. red.: 311, 312, 313, 314, 315, 319)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

q)  Radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana (ISIC 3. red.: 321, 322, 323)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

r)  Medicīnisko, precīzijas un optisko instrumentu, pulksteņu ražošana (ISIC 3. red.: 331, 332, 333)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

s)  Mehānisko transportlīdzekļu, piekabju un puspiekabju ražošana (ISIC 3. red.: 341, 342, 343)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

t)  Citu transporta līdzekļu ražošana (ISIC 3. red.: 351, 352, 353, 359)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

u)  Mēbeļu ražošana, citur neklasificēta ražošana (ISIC 3. red.: 361, 369)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

v)  Otrreizējā pārstrāde (ISIC 3. red.: 371, 372)

nav ierobežojumu.

nav ierobežojumu.

 

E.  ELEKTROENERĢIJAS, GĀZES UN ŪDENS APGĀDE

a)  Elektroenerģija un gāze (ISIC 3. red. 401, 402)

nav ierobežojumu, izņemot to, ka:

a)  ražotāji elektroenerģiju pārdod Singapūras elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, nevis tieši patērētājiem;

elektroenerģijas kopapjoms, ko Singapūras elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgum piegādā ražotāji, kuri atrodas ārpus Singapūras, nepārsniedz 600 MW;

b)  vienīgi uzņēmumam SP Services Ltd un tā pēctecīgajai struktūrai ir tiesības piegādāt elektroenerģiju:

i)  visiem mājsaimniecības elektroenerģijas patērētājiem;

ii)  visiem elektroenerģijas patērētājiem, kas nav mājsaimniecības un kā mēneša vidējais patēriņš ir mazāks par 10 000 kWh; un

iii)  patērētājiem, kuriem piegādā vienfāzes zemsprieguma elektroenerģiju;

c)  vienīgais pārvades licences īpašnieks, kā definēts Elektroenerģijas likumā, ir uzņēmums PowerAssets Ltd un tā pēctecīgā struktūra;

Singapūrā elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla vienīgais īpašnieks un operators ir uzņēmums PowerAssets Ltd. un tā pēctecīgā struktūra;

d)  vienīgi uzņēmums City Gas Ltd. un tā pēctecīgā struktūra var ražot un pārdot mazumtirdzniecībā rūpnieciski ražoto gāzi;

e)  vienīgi uzņēmumam City Gas Ltd. un tā pēctecīgajai struktūrai ir rūpnieciski ražotās gāzes un dabasgāzes transportēšanas un sadales tiesības.

Singapūrā gāzes cauruļvadu tīkla vienīgais īpašnieks un operators ir uzņēmums Power Gas Ltd. un tā pēctecīgā struktūra.

 
(1)   

Personas, kas var ieņemt šādu amatu, ir Singapūras pilsoņi, Singapūras pastāvīgie iedzīvotāji un EntrePass īpašnieki (visiem jābūt Singapūras pierakstam).

(2)   

Atbilstoši secinājumiem Darījumdarbības reģistrēšanas likuma pārskatā jebkurus grozījumus, kurus Singapūra veic minētajā likumā un ar kuriem atceļ ierobežojumus attiecībā uz tādu darījumdarbību, ko pilnībā veic tiešsaistē, attiecīgā gadījumā ietver šajā sarakstā.

(3)   

Singapūras juridisko pakalpojumu tirgus pakāpeniskas liberalizācijas procesa dēļ Singapūra pašlaik nevar uzņemties lielākas tirgus pieejamības saistības šajā nozarē. Puses ne vēlāk kā divus gadus pēc Eiropas Savienības un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā pārskatīs savas saistības juridisko pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu lielāku tirgus pieejamību. Šajā sakarā Tirdzniecības komiteja var grozīt jebkuras puses sarakstu.

(4)   

“Vēstule” ir rakstveida paziņojums uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi (nevis elektroniskā veidā), kuru sūtītājs norādījis uz vēstules vai tās iesaiņojuma, un šis jēdziens aptver arī pasta sūtījumu, kurā ir šāds paziņojums, bet neaptver grāmatas, katalogus, laikrakstus un žurnālus.

(5)   

Drošības apsvērumi nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu patvaļīgai vai nepamatotai diskriminācijai pret ES uzņēmējiem vai slēptiem ierobežojumiem uzņēmējdarbības vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas jomā.

(6)   

“Vietēja” ekspresvēstule ir vēstule, kuras nosūtītājs ir Singapūrā un kura jāpiegādā Singapūrā tajā pašā darbadienā.

(7)   

“Starptautiska” ekspresvēstule ir vēstule, kuras: i) nosūtītājs ir Singapūrā un kura jāpiegādā saņēmējam ārpus Singapūras ātrāk par oficiāli noteikto piegādes standartu attiecībā uz aviopasta vēstulēm, ko piegādā publisks pasta uzņēmums; ii) kuras nosūtītājs ir ārpus Singapūras un kura jāpiegādā Singapūrā tajā pašā darbadienā.

(8)   

Telesakaru pakalpojumi neietver apraides pakalpojumus, ko veido tādas nepārtrauktas raidīšanas ķēdes ar vadu vai bezvadu savienojumu, kuras vajadzīgas, lai TV un radio programmu signālu uztvertu un/vai saņemtu plaša sabiedrība vai tās daļa.

(9)   

Telesakaru pamatpakalpojumus var sniegt, izmantojot satelīttehnoloģijas.

(10)   

Tie aptver balss, datu un faksimila pakalpojumus.

(11)   

Mobilo dienestu pakalpojumus var sniegt, izmantojot satelīttehnoloģijas.

(12)   

Vietējās terciārās izglītības iestādes ir terciārās izglītības iestādes, kuras ir nodibinātas saskaņā ar parlamenta izdotu likumu vai ko nominējusi Izglītības ministrija.

(13)   

Piemēram, parasti Singapūras kredītiestādes juridiskā forma nevar būt personālsabiedrība un viena īpašnieka uzņēmums. Šī piezīme neierobežo un neietekmē otras puses finanšu pakalpojumu sniedzēja izvēli starp filiāles vai meitasuzņēmuma formu.

(14)   

Licencēšana ir saprotama kā apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas brokeru, kas veic apdrošināšanas darījumdarbību Singapūrā, reģistrācija atbilstoši Singapūras normatīvajiem aktiem apdrošināšanas jomā jeb ir līdzvērtīga tai.

(15)   

Piemēram, parasti Singapūras kredītiestādes juridiskā forma nevar būt personālsabiedrība un viena īpašnieka uzņēmums. Šī piezīme neierobežo un neietekmē otras puses finanšu pakalpojumu sniedzēja izvēli starp filiāles vai meitasuzņēmuma formu.

(16)   

Šis ierobežojums neizslēdz iespēju, ka daļa no minētajiem darījumiem tiek veikta tiešsaistē.

(17)   

Šis ierobežojums neizslēdz iespēju, ka daļa no minētajiem darījumiem tiek veikta tiešsaistē.

(18)   

“EU bankas globālā bankas darījumu grupa” ir EU bankas mātesuzņēmums (vai attiecīgā gadījumā EU banka, ja tā nav mātesuzņēmuma īpašumā vai kontrolē) un tā grupas uzņēmumi, kuri atbilstoši grāmatvedības standartiem savus konsolidētos pārskatus sniedz tajā jurisdikcijā, kur ir dibināts vai veic uzņēmējdarbību mātes uzņēmums.

(19)   

Izņemot ēdienu pasniegšanas pakalpojumus gaisa un jūras pārvadājumu pakalpojumos.

(20)   

Izņemot ēdienu pasniegšanas pakalpojumus gaisa un jūras pārvadājumu pakalpojumos.

(21)   

Kuģi ar Singapūras karogu var reģistrēt vienīgi tad, ja kuģa īpašnieks ir Singapūras pilsonis vai Singapūrā dibināta(-as) sabiedrība(-s), kuras(-u) pamatkapitāls nav mazāks par SGD 50 000 .

(22)   

Kuģi ar Singapūras karogu var reģistrēt vienīgi tad, ja kuģa īpašnieks ir Singapūras pilsonis vai Singapūrā dibināta(-as) sabiedrība(-s), kuras(-u) pamatkapitāls nav mazāks par SGD 50 000 .

(23)   

“Jūras aģentūru pakalpojumi” (jeb “kuģu aģentūru pakalpojumi”) ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku kuģniecības sabiedrību darījumdarbības intereses šādiem mērķiem: jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirgvedība un pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina izrakstīšanu, konosamentu sagatavošana sabiedrību vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegūšana un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar darījumiem saistītas informācijas sniegšana, rīkošanās sabiedrību vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu un uzturēšanos ostā vai attiecīgā gadījumā kravu pieņemšanu. Tomēr šī apakšnozare neaptver pakalpojumus, kas minēti jūras kravu apstrādes pakalpojumos, konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumos, kravu pārvadājumu pakalpojumos un muitošanas pakalpojumos.

(24)   

“Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi” ir darbības, kas ietver konteineru uzglabāšanu, lai tos piepildītu/izkrautu, labotu un sagatavotu pārvadāšanai.

(25)   

“Kravu jūras pārvadājumu pakalpojumi” ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, nodrošinot pārvadājumu un saistīto pakalpojumu iegūšanu, sagatavojot dokumentus un sniedzot ar darījumiem saistītu informāciju, tostarp muitošana. Muitošana ir darbības, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz kravu importu, eksportu vai tranzītu, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības, bet neietver muitas ierēdņu likumā noteikto funkciju izpildi.

8.-B-1. PAPILDINĀJUMAM PIEVIENOTAIS DOKUMENTS:

SOCIĀLIE PAKALPOJUMI, UZ KURIEM NEATTIECAS SINGAPŪRAS ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS

1. Likumā paredzētie uzraudzības pakalpojumi ar izmitināšanu šāda veida personām (9331):

a) 

sievietes un meitenes, kas tiek turētas apsargātā vietā atbilstoši Sievietes hartas (Women's Charter) 160. sadaļai (353. nod.) (93312);

b) 

bērni, kas tiek turēti apsargātā vietā atbilstoši Bērnu un jauniešu likuma (Children & Young Persons Act – CYP Act) 8. sadaļai (38. nod.)(93312);

c) 

bērni un jaunieši, kas tiek turēti ieslodzījumā atbilstoši Bērnu un jauniešu likuma 44. sadaļas 1. punkta f) apakšpunktam vai labošanas iestādē ( 92 ) atbilstoši Bērnu un jauniešu likuma 44. sadaļas 1. punkta g) apakšpunktam (93319);

d) 

bērni un jaunieši, kas ir uzņemti labošanas iestādē likumā paredzētās uzraudzības nolūkā atbilstoši Bērnu un jauniešu likuma 49. sadaļas ii) daļai (93312); un

e) 

personas, kas ir ievietotas labošanas iestādē uz pārbaudes laiku ar prasību nepamest iestādi atbilstoši Noziedznieku pārbaudes laika likuma (Probation of Offenders Act) 12. sadaļai (252. nod.) (93319).

2. Likumā paredzētie uzraudzības pakalpojumi bez izmitināšanas šāda veida personām (9332):

a) 

bērni un jaunieši, kam noteikta sociālās aprūpes darbinieka uzraudzība atbilstoši Bērnu un jauniešu likuma 49. sadaļas i) daļai (93329); un

b) 

personas, kas ir ievietotas labošanas iestādē uz pārbaudes laiku bez prasības nepamest iestādi atbilstoši Noziedznieku pārbaudes laika likuma (Probation of Offenders Act) 5. sadaļai (93329).

8.-B-2. papildinājums

SINGAPŪRA

ĪPAŠO SAISTĪBU SARAKSTS – PAPILDINĀJUMS PAR FINANŠU PAKALPOJUMIEM

A.   ĪPAŠAS SAISTĪBAS

Uz visām šā saraksta saistībām attiecas horizontālās saistības Singapūras īpašo saistību sarakstā. Uz visām šā saraksta saistībām attiecas arī piekļuves prasības, pielaides kritēriji, iekšzemes normatīvie akti, Singapūras monetārās iestādes (MAS) vai attiecīgā gadījumā citas attiecīgās Singapūras iestādes vai struktūras vadlīnijas, noteikumi un nosacījumi, ja tie nav pretrunā saistībām, kuras Singapūra ir uzņēmusies šajā nolīgumā. Uz juridiskām personām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus, attiecas nediskriminējoši ierobežojumi saistībā ar juridisko formu ( 93 ).

Apdrošināšana

1. Singapūra neattiecina prasības par reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu uz apdrošināšanas produktiem, izņemot dzīvības apdrošināšanas ( 94 ) produktus un ar Centrālo apgādes fondu un ieguldījumiem saistītus produktus. Ja uz produktu tiek attiecināta prasība par reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu, Singapūra ļauj laist tirgū produktu, kurš uzskatāms par atļautu Singapūrā, ja vien atļauja tam netiek liegta samērīgā laikā, ko cenšas ierobežot līdz 30 dienām. Singapūra nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz tirgū laisto produktu skaitu un laidienu biežumu. Šīs īpašās saistības nepiemēro gadījumā, ja kāda Savienības finanšu iestāde vēlas piegādāt jaunu finanšu produktu atbilstoši 8.53. pantam (Jauni finanšu pakalpojumi).

Aktīvu portfeļa pārvaldība

2.

 
a) 

Singapūra, ievērojot 8.49. panta (Darbības joma un definīcijas) prasības, ļauj finanšu pakalpojumu sniedzējam (izņemot trasta vai apdrošināšanas sabiedrību), kurš veic uzņēmējdarbību ārpus Singapūras teritorijas, sniegt ieguldījumu jomas konsultāciju un aktīvu portfeļa pārvaldības pakalpojumus, izņemot 1) uzkrājumu uzraudzības pakalpojumus; 2) trasta pakalpojumus un 3) izpildes pasākumus, kas nav saistīti ar kolektīvo ieguldījumu shēmas pārvaldību, kolektīvo ieguldījumu shēmas vadītājam, kurš:

i) 

atrodas Singapūras teritorijā; un

ii) 

ir saistīts ar finanšu pakalpojumu sniedzēju.

b) 

Šajā punktā

i) 

termins kolektīvo ieguldījumu shēma ir Vērtspapīru un standartizēto nākotnes līgumu likuma (Securities and Futures Act, 289. nod.) 2. sadaļas nozīmē; un

ii) 

saistīts nozīmē saistītu uzņēmumu atbilstoši definīcijai Uzņēmumu likuma (Companies Act, 50. nod.) 6. sadaļā

Kredītkartes un atliktā maksājuma kartes

3. Singapūra izskata pieteikumus par Singapūras vietējo banku bankomātu tīkla pieejamības nodrošināšanu kredītkaršu un atliktā maksājuma karšu emitentiem, kas nav bankas un ko kontrolē Savienības personas. Pēc šāda pieteikuma apstiprināšanas emitentiem, kas nav bankas, ir tiesības turpināt sarunas par vietējo bankomātu tīkla pieejamību uz komerciāla pamata.

B.   CITI

1.

 
a) 

Singapūra var noteikt jaunus prasībām neatbilstošus pasākumus, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīma noteikumiem, vienīgi saistībā ar plānoto banku apakšnozares liberalizāciju, nevis vietējo finanšu pakalpojumu sniedzēju aizsardzības nolūkā. Šādi pasākumi var ietvert arī:

i) 

prasības attiecībā uz banku un finanšu uzņēmumu valdes sastāvu; un

ii) 

ierobežojumus attiecībā uz klientu apkalpošanas vietu skaitu finanšu uzņēmumiem,

ja šādi prasībām neatbilstoši pasākumi nav atkāpe no saistībām, ko Singapūra uzņēmusies sava Īpašo saistību saraksta Finanšu pakalpojumu sadaļā, lai liberalizētu Savienības bankām licenču skaita vai klientu apkalpošanas vietu kvantitatīvos ierobežojumus vai lai noteiktu laikposmus, saskaņā ar kuriem Savienības bankām nodrošina piekļuvi jebkuram Singapūras bankomātu tīklam.

b) 

Ja Savienības finanšu pakalpojumu sniedzējs izvēlas nepiedalīties a) apakšpunktā minētajā plānotajā liberalizācijā, Singapūra nepiemēro citus, saistītus jaunus prasībām neatbilstošus pasākumus vai nelabvēlīgu rīcību attiecībā uz šo finanšu pakalpojumu sniedzēju.

c) 

Ja Singapūra nosaka jaunus prasībām neatbilstošus pasākumus, kā minēts a) apakšpunktā, tā:

i) 

informē Savienību par savu nodomu vismaz trīs mēnešus pirms pasākuma īstenošanas;

ii) 

apspriežas ar Savienību par pasākumu un pienācīgi ņem vērā Savienības viedokli šajā jautājumā; un

iii) 

veic kompensējošas korekcijas sava īpašo saistību saraksta Finanšu pakalpojumu sadaļā par labu tās kategorijas finanšu pakalpojumu sniedzējiem banku apakšnozarē, kurus skar pasākums, lai tādējādi saistību vispārējais līmenis pēc jaunā pasākuma ieviešanas būtu labvēlīgāks tirdzniecībai banku apakšnozarē nekā pirms jaunā pasākuma ( 95 ).

d) 

Šā punkta a) apakšpunktu nepiemēro jaunām saistībām, ko Singapūra uzņemas saistībā ar papildu licencēm un klientu apkalpošanas vietām.

9.-A PIELIKUMS

CENTRĀLIE SUBJEKTI, KURI VEIC IEPIRKUMU SASKAŅĀ AR ŠĀ NOLĪGUMA NOTEIKUMIEM

1. DAļA

SINGAPŪRAS SAISTĪBAS



Preces (precizētas 9.-D pielikumā)

Slieksnis: SDR 50 000

Pakalpojumi (precizēti 9.-E pielikumā)

Slieksnis: SDR 50 000

Būvniecības pakalpojumi (precizēti 9.-F pielikumā)

Slieksnis: SDR 5 000 000

Subjektu saraksts:

Auditor-General's Office
Attorney-General's Chambers
Cabinet Office
Istana
Judicature
Ministry of Transport
Ministry of Culture, Community and Youth
Ministry of Education
Ministry of Environment and Water Resources
Ministry of Finance
Ministry of Foreign Affairs
Ministry of Health
Ministry of Home Affairs
Ministry of Communications and Information
Ministry of Manpower
Ministry of Law
Ministry of National Development
Ministry of Social and Family Development
Ministry of Trade and Industry
Parliament
Presidential Councils
Prime Minister's Office
Public Service Commission
Ministry of Defence

Šo nolīgumu piemēro, Singapūras Aizsardzības ministrijai veicot iepirkumu šādās Federālās piegāžu klasifikācijas (FSC) kategorijās (pārējās ir izslēgtas), ievērojot Singapūras valdības apņemšanās saskaņā ar 9.3. panta (Drošība un vispārīgi izņēmumi) 1. punkta noteikumiem.

FSC

Apraksts

22

Dzelzceļa aprīkojums

23

Ekranoplāni, mehāniskie transportlīdzekļi, piekabes un velosipēdi

24

Traktori

25

Transportlīdzekļu aprīkojuma sastāvdaļas

26

Riepas un kameras

29

Motora palīgdetaļas

30

Mehāniskās jaudas pārvada iekārtas

31

Gultņi

32

Kokapstrādes iekārtas un ierīces

34

Metālapstrādes iekārtas

35

Pakalpojumu un tirdzniecības aprīkojums

36

Speciālās rūpnieciskās iekārtas

37

Lauksaimniecībā izmantojamās iekārtas un ierīces

38

Būvniecības, izrakteņu ieguves, rakšanas un automaģistrāļu tehniskās apkopes aprīkojums

39

Materiālu pārvietošanas iekārtas

40

Virves, kabeļi, ķēdes un piederumi

41

Atdzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un cirkulēšanas iekārtas

42

Ugunsdzēsības, glābšanas un drošības aprīkojums

43

Sūkņi un kompresori

44

Kurtuves, termocentrāles un žāvēšanas iekārtas

45

Santehnika, apkures un sanitārās iekārtas

46

Ūdens attīrīšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

47

Caurules, caurulītes, šļūtenes un to savienotājelementi

48

Vārsti

51

Rokas darbarīki

52

Mērinstrumenti

53

Metālizstrādājumi un abrazīvie materiāli

54

Saliekamās konstrukcijas un sastatnes

55

Kokmateriāli, galdniecības izstrādājumi, saplāksnis un finieris

56

Celtniecības materiāli un būvmateriāli

61

Elektriskie vadi, elektroenerģijas ražošanas un sadales iekārtas

62

Apgaismojuma armatūra un lampas

63

Trauksmes, signalizācijas un apsardzes atklāšanas sistēmas

65

Medicīnas, zobārstniecības un veterinārais aprīkojums un piederumi

67

Fotografēšanas ierīces

68

Ķīmiskas vielas un ķīmiskie produkti

69

Mācību līdzekļi un ierīces

70

Universālās automātiskās datu apstrādes iekārtas, programmatūra, piegāžu un atbalsta aprīkojums

71

Mēbeles

72

Mājsaimniecībā un tirdzniecībā izmantojamais mēbelējums un ierīces

73

Pārtikas sagatavošanas un servēšanas aprīkojums

74

Biroja iekārtas, teksta apstrādes sistēmas un attēlu ierakstīšanas iekārtas

75

Biroja piederumi un ierīces

76

Grāmatas, kartes un citas publikācijas

77

Mūzikas instrumenti, fonogrāfi un mājsaimniecībā izmantojamās radioierīces

78

Atpūtas un sporta aprīkojums

79

Tīrīšanas aprīkojums un piederumi

80

Sukas, otas, noslēdzēji un līmvielas

81

Konteineri, iepakojuma un iesaiņojuma materiāli

83

Tekstilmateriāli, ādas izstrādājumi, kažokādas, apģērbi un apavi, teltis un karogi

84

Apģērbs, individuālais aprīkojums un zīmotnes

85

Tualetes piederumi

87

Lauksaimniecības materiāli

88

Dzīvi dzīvnieki

89

Iztikas līdzekļi

91

Degvielas, smērvielas, eļļas un vaski

93

Nemetāliski izgatavoti materiāli

94

Nemetāliski neapstrādāti materiāli

95

Metāla stieņi, loksnes un plāksnes

96

Rūdas, minerālvielas un to pirmapstrādes produkti

99

Dažādi

Piezīmes 9.-A pielikuma 1. daļai

1. 

Šo nolīgumu nepiemēro iepirkumam saistībā ar:

a) 

būvniecības līgumiem kancelejām ārvalstīs un mītnes ēkām, kurus noslēgusi Ārlietu ministrija, un

b) 

līgumiem, ko slēdz Iekšējās drošības departaments, Kriminālizmeklēšanas departaments, Iekšlietu ministrijas drošības nodaļa un centrālais narkotiku apkarošanas birojs; to nepiemēro arī iepirkumam, ko ministrija veikusi drošības apsvērumu dēļ.

2. 

Šo nolīgumu nepiemēro iepirkumam, ko veic kāds subjekts, uz kuru nolīgums attiecas, tāda subjekta vārdā, uz kuru nolīgums neattiecas.

2. DAļA

SAVIENĪBAS SAISTĪBAS



Preces (precizētas 9.-D pielikumā)

Slieksnis: SDR 130 000

Pakalpojumi (precizēti 9.-E pielikumā)

Slieksnis: SDR 130 000

Būvdarbi (precizēti 9.-F pielikumā)

Slieksnis: SDR 5 000 000

1.   Savienības subjekti

Eiropas Savienības Padome

Eiropas Komisija

Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

2.   Savienības dalībvalstu centrālās pārvaldes līgumslēdzējas iestādes

BEĻĢIJA



1.  Services publics fédéraux:

1.  Federale Overheidsdiensten:

SPF Chancellerie du Premier Ministre;

FOD Kanselarij van de Eerste Minister;

SPF Personnel et Organisation;

FOD Kanselarij Personeel en Organisatie;

SPF Budget et Contrôle de la Gestion;

FOD Budget en Beheerscontrole;

SPF Technologie de l'Information et de la Communication Fedict);

FOD Informatie- en Communicatietechnologie (Fedict);

SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement;

FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking;

SPF Intérieur;

FOD Binnenlandse Zaken;

SPF Finances;

FOD Financiën;

SPF Mobilité et Transports;

FOD Mobiliteit en Vervoer;

SPF Emploi, Travail et Concertation sociale;

FOD Werkgelegenheid, Arbeid en sociaal overleg;

SPF Sécurité Sociale et Institutions publiques de Sécurité Sociale;

FOD Sociale Zekerheid en Openbare Instellingen van sociale Zekerheid;

SPF Santé publique, Sécurité de la Chaîne alimentaire et Environnement;

FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu;

SPF Justice;

FOD Justitie;

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie;

FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie;

Ministère de la Défense;

Ministerie van Landsverdediging;

Service public de programmation

Programmatorische Overheidsdienst

Intégration sociale, Lutte contre la pauvreté Et Economie sociale;

Maatschappelijke Integratie, Armoedsbestrijding en sociale Economie;

Service public fédéral de Programmation Développement durable;

Programmatorische federale Overheidsdienst Duurzame Ontwikkeling;

Service public fédéral de Programmation Politique scientifique;

Programmatorische federale Overheidsdienst Wetenschapsbeleid;

2.  Régie des Bâtiments:

2.  Regie der Gebouwen:

Office national de Sécurité sociale;

Rijksdienst voor sociale Zekerheid;

Institut national d'Assurance sociales Pour travailleurs indépendants;

Rijksinstituut voor de sociale Verzekeringen der Zelfstandigen;

Institut national d'Assurance Maladie-Invalidité;

Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering;

Office national des Pensions;

Rijksdienst voor Pensioenen;

Caisse auxiliaire d'Assurance Maladie-Invalidité;

Hulpkas voor Ziekte-en Invaliditeitsverzekering;

Fond des Maladies professionnelles;

Fonds voor Beroepsziekten;

Office national de l'Emploi;

Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening;

La Poste (1)

De Post (1)

(1)   

Pasta darbības atbilstīgi 1993. gada 24. decembra likumam.

BULGĀRIJA

1. 

Администрация на Народното събрание (Administration of the National Assembly)

2. 

Администрация на Президента (Administration of the President)

3. 

Администрация на Министерския съвет (Administration of the Council of Ministers)

4. 

Конституционен съд (Constitutional Court)

5. 

Българска народна банка (Bulgarian National Bank)

6. 

Министерство на външните работи (Ministry of Foreign Affairs)

7. 

Министерство на вътрешните работи (Ministry of the Interior)

8. 

Министерство на извънредните ситуации (Ministry of Еmergency Situations)

9. 

Министерство на държавната администрация и административната реформа (Ministry of State Administration and Administrative Reform)

10. 

Министерство на земеделието и храните (Ministry of Agriculture and Food)

11. 

Министерство на здравеопазването (Ministry of Health)

12. 

Министерство на икономиката и енергетиката (Ministry of Economy and Energy)

13. 

Министерство на културата (Ministry of Culture)

14. 

Министерство на образованието и науката (Ministry of Education and Science)

15. 

Министерство на околната среда и водите (Ministry of Environment and Water)

16. 

Министерство на отбраната (Ministry of Defence)

17. 

Министерство на правосъдието (Ministry of Justice)

18. 

Министерство на регионалното развитие и благоустройството (Ministry of Regional Development and Public Works)

19. 

Министерство на транспорта (Ministry of Transport)

20. 

Министерство на труда и социалната политика (Ministry of Labour and Social Policy)

21. 

Министерство на финансите (Ministry of Finance)

22. 

държавни агенции, държавни комисии, изпълнителни агенции и други държавни институции, създадени със закон или с постановление на Министерския съвет, които имат функции във връзка с осъществяването на изпълнителната власт (state agencies, state commissions, executive agencies and other state authorities established by law or by Council of Ministers' decree having a function relating to the exercise of executive power):

23. 

Агенция за ядрено регулиране (Nuclear Regulatory Agency)

24. 

Държавна комисия за енергийно и водно регулиране (Energy and Water State Regulatory Commission)

25. 

Държавна комисия по сигурността на информацията (State Commission on Information Security)

26. 

Комисия за защита на конкуренцията (Commission for Protection of Competition)

27. 

Комисия за защита на личните данни (Commission for Personal Data Protection)

28. 

Комисия за защита от дискриминация (Commission for Protection Against Discrimination)

29. 

Комисия за регулиране на съобщенията (Communications Regulation Commission)

30. 

Комисия за финансов надзор (Financial Supervision Commission)

31. 

Патентно ведомство на Република България (Patent Office of the Republic of Bulgaria)

32. 

Сметна палата на Република България (National Audit Office of the Republic of Bulgaria)

33. 

Агенция за приватизация (Privatization Agency)

34. 

Агенция за следприватизационен контрол (Agency for Post-privatization Control)

35. 

Български институт по метрология (Bulgarian Institute for Metrology)

36. 

Държавна агенция “Архиви” (State Agency “Archives”)

37. 

Държавна агенция “Държавен резерв и военновременни запаси” (State Agency “State Reserve and War-Time Stocks”)

38. 

Държавна агенция за бежанците (State Agency for Refugees)

39. 

Държавна агенция за българите в чужбина (State Agency for Bulgarians Abroad)

40. 

Държавна агенция за закрила на детето (State Agency for Child Protection)

41. 

Държавна агенция за информационни технологии и съобщения (State Agency for Information Technology and Communications)

42. 

Държавна агенция за метрологичен и технически надзор (State Agency for Metrological and Technical Surveillance)

43. 

Държавна агенция за младежта и спорта (State Agency for Youth and Sports)

44. 

Държавна агенция по туризма (State Agency for Tourism)

45. 

Държавна комисия по стоковите борси и тържища (State Commission on Commodity Exchanges and Market-places)

46. 

Институт по публична администрация и европейска интеграция (Institute of Public Administration and European Integration)

47. 

Национален статистически институт (National Statistical Institute)

48. 

Агенция “Митници” (Customs Agency)

49. 

Агенция за държавна и финансова инспекция (Public Financial Inspection Agency)

50. 

Агенция за държавни вземания (State Receivables Collection Agency)

51. 

Агенция за социално подпомагане (Social Assistance Agency)

52. 

Държавна агенция “Национална сигурност” (State Agency “National Security”)

53. 

Агенция за хората с увреждания (Agency for Persons with Disabilities)

54. 

Агенция по вписванията (Registry Agency)

55. 

Агенция по енергийна ефективност (Energy Efficiency Agency)

56. 

Агенция по заетостта (Employment Agency)

57. 

Агенция по геодезия, картография и кадастър (Geodesy, Cartography and Cadastre Agency)

58. 

Агенция по обществени поръчки (Public Procurement Agency)

59. 

Българска агенция за инвестиции (Bulgarian Investment Agency)

60. 

Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация” (General Directorate “Civil Aviation Administration”)

61. 

Дирекция за национален строителен контрол (Directorate for National Construction Supervision)

62. 

Държавна комисия по хазарта (State Commission on Gambling)

63. 

Изпълнителна агенция “Автомобилна администрация” (Executive Agency “Automobile Administration”)

64. 

Изпълнителна агенция “Борба с градушките” (Executive Agency “Hail Suppression”)

65. 

Изпълнителна агенция “Българска служба за акредитация” (Executive Agency “Bulgarian Accreditation Service”)

66. 

Изпълнителна агенция “Главна инспекция по труда” (Executive Agency “General Labour Inspectorate”)

67. 

Изпълнителна агенция “Железопътна администрация” (Executive Agency “Railway Administration”)

68. 

Изпълнителна агенция “Морска администрация” (Executive Agency “Maritime Administration”)

69. 

Изпълнителна агенция “Национален филмов център” (Executive Agency “National Film Centre”)

70. 

Изпълнителна агенция “Пристанищна администрация” (Executive Agency “Port Administration”)

71. 

Изпълнителна агенция “Проучване и поддържане на река Дунав” (Executive Agency “Exploration and Maintenance of the Danube River”)

72. 

Фонд “Републиканска пътна инфраструктура” (National Infrastructure Fund)

73. 

Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози (Executive Agency for Economic Analysis and Forecasting)

74. 

Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия (Executive Agency for Promotion of Small and Medium Enterprises)

75. 

Изпълнителна агенция по лекарствата (Executive Agency on Medicines)

76. 

Изпълнителна агенция по лозата и виното (Executive Agency on Vine and Wine)

77. 

Изпълнителна агенция по околна среда (Executive Environment Agency)

78. 

Изпълнителна агенция по почвените ресурси (Executive Agency on Soil Resources)

79. 

Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури (Executive Agency on Fisheries and Aquaculture)

80. 

Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството (Executive Agency for Selection and Reproduction in Animal Husbandry)

81. 

Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол (Executive Agency for Plant Variety Testing, Field Inspection and Seed Control)

82. 

Изпълнителна агенция по трансплантация (Transplantation Executive Agency)

83. 

Изпълнителна агенция по хидромелиорации (Executive Agency on Hydromelioration)

84. 

Комисията за защита на потребителите (Commission for Consumer Protection)

85. 

Контролно-техническата инспекция (Control Technical Inspectorate)

86. 

Национална агенция за приходите (National Revenue Agency)

87. 

Национална ветеринарномедицинска служба (National Veterinary Service)

88. 

Национална служба за растителна защита (National Service for Plant Protection)

89. 

Национална служба по зърното и фуражите (National Grain and Feed Service)

90. 

Държавна агенция по горите (State Forestry Agency)

91. 

Висшата атестационна комисия (Higher Attestation Commission)

92. 

Национална агенция за оценяване и акредитация (National Evaluation and Accreditation Agency)

93. 

Националната агенция за професионално образование и обучение (National Agency for Vocational Education and Training)

94. 

Национална комисия за борба с трафика на хора (Bulgarian National Anti-Trafficking Commission)

95. 

Дирекция “Материално-техническо осигуряване и социално обслужване” на Министерство на вътрешните работи (Directorate “Material-technical Ensuring and Social Service” at the Ministry of the Interior)

96. 

Дирекция “Оперативно издирване” на Министерство на вътрешните работи (Directorate “Operative Investigation” at the Ministry of the Interior)

97. 

Дирекция “Финансово-ресурсно осигуряване” на Министерство на вътрешните работи (Directorate “Financial and Resource Ensuring” at the Ministry of the Interior)

98. 

Изпълнителна агенция “Военни клубове и информация” (Executive Agency “Military Clubs and Information”)

99. 

Изпълнителна агенция “Държавна собственост на Министерството на отбраната” (Executive Agency “State Property at the Ministry of Defence”)

100. 

Изпълнителна агенция “Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества”(Executive Agency “Testing and Control Measurements of Arms, Equipment and Property”)

101. 

Изпълнителна агенция “Социални дейности на Министерството на отбраната” (Executive Agency “Social Activities at the Ministry of Defence”)

102. 

Национален център за информация и документация (National Center for Information and Documentation)

103. 

Национален център по радиобиология и радиационна защита (National Centre for Radiobiology and Radiation Protection)

104. 

Национална служба “Полиция” (National Office “Police”)

105. 

Национална служба “Пожарна безопасност и защита на населението” (National Office “Fire Safety and Protection of the Population”)

106. 

Национална служба за съвети в земеделието (National Agricultural Advisory Service)

107. 

Служба “Военна информация” (Military Information Service)

108. 

Служба “Военна полиция” (Military Police)

109. 

Авиоотряд 28 (Airsquad 28)

ČEHIJAS REPUBLIKA

1. 

Ministerstvo dopravy (Ministry of Transport)

2. 

Ministerstvo financí (Ministry of Finance)

3. 

Ministerstvo kultury (Ministry of Culture)

4. 

Ministerstvo obrany (Ministry of Defence)

5. 

Ministerstvo pro místní rozvoj (Ministry for Regional Development)

6. 

Ministerstvo práce a sociálních věcí (Ministry of Labour and Social Affairs)

7. 

Ministerstvo průmyslu a obchodu (Ministry of Industry and Trade)

8. 

Ministerstvo spravedlnosti (Ministry of Justice)

9. 

Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy (Ministry of Education, Youth and Sports)

10. 

Ministerstvo vnitra (Ministry of the Interior)

11. 

Ministerstvo zahraničních věcí (Ministry of Foreign Affairs)

12. 

Ministerstvo zdravotnictví (Ministry of Health)

13. 

Ministerstvo zemědělství (Ministry of Agriculture)

14. 

Ministerstvo životního prostředí (Ministry of the Environment)

15. 

Poslanecká sněmovna PČR (Chamber of Deputies of the Parliament of the Czech Republic)

16. 

Senát PČR (Senate of the Parliament of the Czech Republic)

17. 

Kancelář prezidenta (Office of the President)

18. 

Český statistický úřad (Czech Statistical Office)

19. 

Český úřad zeměměřičský a katastrální (Czech Office for Surveying, Mapping and Cadastre)

20. 

Úřad průmyslového vlastnictví (Industrial Property Office)

21. 

Úřad pro ochranu osobních údajů (Office for Personal Data Protection)

22. 

Bezpečnostní informační služba (Security Information Service)

23. 

Národní bezpečnostní úřad (National Security Authority)

24. 

Česká akademie věd (Academy of Sciences of the Czech Republic)

25. 

Vězeňská služba (Prison Service)

26. 

Český báňský úřad (Czech Mining Authority)

27. 

Úřad pro ochranu hospodářské soutěže (Office for the Protection of Competition)

28. 

Správa státních hmotných rezerv (Administration of the State Material Reserves)

29. 

Státní úřad pro jadernou bezpečnost (State Office for Nuclear Safety)

30. 

Energetický regulační úřad (Energy Regulatory Office)

31. 

Úřad vlády České republiky (Office of the Government of the Czech Republic)

32. 

Ústavní soud (Constitutional Court)

33. 

Nejvyšší soud (Supreme Court)

34. 

Nejvyšší správní soud (Supreme Administrative Court)

35. 

Nejvyšší státní zastupitelství (Supreme Public Prosecutor's Office)

36. 

Nejvyšší kontrolní úřad (Supreme Audit Office)

37. 

Kancelář Veřejného ochránce práv (Office of the Public Defender of Rights)

38. 

Grantová agentura České republiky (Grant Agency of the Czech Republic)

39. 

Státní úřad inspekce práce (State Labour Inspection Office)

40. 

Český telekomunikační úřad (Czech Telecommunication Office)

41. 

Ředitelství silnic a dálnic ČR (ŘSD) (Road and Motorway Directorate of the Czech Republic)

DĀNIJA

1. 

Folketinget — The Danish Parliament Rigsrevisionen — The National Audit Office

2. 

Statsministeriet — The Prime Minister's Office

3. 

Udenrigsministeriet — Ministry of Foreign Affairs

4. 

Beskæftigelsesministeriet — Ministry of Employment

5 styrelser og institutioner — 5 agencies and institutions

5. 

Domstolsstyrelsen — The Court Administration

6. 

Finansministeriet — Ministry of Finance

5 styrelser og institutioner — 5 agencies and institutions

7. 

Forsvarsministeriet — Ministry of Defence

5 styrelser og institutioner — 5 agencies and Institutions

8. 

Ministeriet for Sundhed og Forebyggelse — Ministry of the Interior and Health

Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut — Several agencies and institutions, including Statens Serum Institut

9. 

Justitsministeriet — Ministry of Justice

Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser — Commissioner of Police, 1 directorate and a number of agencies

10. 

Kirkeministeriet — Ministry of Ecclesiastical Affairs

10 stiftsøvrigheder — 10 diocesan authorities

11. 

Kulturministeriet — Ministry of Culture

4 styrelser samt et antal statsinstitutioner — A Department and a number of institutions

12. 

Miljøministeriet — Ministry of the Environment

5 styrelser — 5 agencies

13. 

Ministeriet for Flygtninge, Invandrere og Integration — Ministry of Refugee, Immigration and Integration Affairs

1 styrelse — 1 agency

14. 

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri — Ministry of Food, Agriculture and Fisheries

4 direktorater og institutioner — 4 directorates and institutions

15. 

Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling — Ministry of Science, Technology and Innovation

Adskillige styrelser og institutioner, herunder Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger — Several agencies and institutions, including Risø National Laboratory and Danish National Research and Education Buildings

16. 

Skatteministeriet — Ministry of Taxation

1 styrelse og institutioner — 1 agency and several institutions

17. 

Velfærdsministeriet — Ministry of Welfare

3 styrelser og institutioner — 3 agencies and several institutions

18. 

Transportministeriet — Ministry of Transport

7 styrelser og institutioner, herunder Øresundsbrokonsortiet — 7 agencies and institutions, including Øresundsbrokonsortiet

19. 

Undervisningsministeriet — Ministry of Education

3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner — 3 agencies, 4 educational establishments, 5 other institutions

20. 

Økonomi- og Erhvervsministeriet — Ministry of Economic and Business Affairs

Adskillige styrelser og institutioner — Several agencies and institutions

21. 

Klima- og Energiministeriet — Ministry for Climate and Energy

3 styrelser og institutioner — 3 agencies and institutions

VĀCIJA



1.

Federal Foreign Office

Auswärtiges Amt

2.

Federal Chancellery

Bundeskanzleramt

3.

Federal Ministry of Labour and Social Affairs

Bundesministerium für Arbeit und Soziales

4.

Federal Ministry of Education and Research

Bundesministerium für Bildung und Forschung

5.

Federal Ministry for Food, Agriculture and Consumer Protection

Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz

6.

Federal Ministry of Finance

Bundesministerium der Finanzen

7.

Federal Ministry of the Interior (civil goods only)

Bundesministerium des Innern

8.

Federal Ministry of Health

Bundesministerium für Gesundheit

9.

Federal Ministry for Family Affairs, Senior Citizens, Women and Youth

Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend

10.

Federal Ministry of Justice

Bundesministerium der Justiz

11.

Federal Ministry of Transport, Building and Urban Affairs

Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung

12.

Federal Ministry of Economic Affairs and Technology

Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

13.

Federal Ministry for Economic Co-operation and Development

Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung

14.

Federal Ministry of Defence

Bundesministerium der Verteidigung

15.

Federal Ministry of Environment, Nature Conservation and Reactor Safety

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

IGAUNIJA

1. 

Vabariigi Presidendi Kantselei (Office of the President of the Republic of Estonia)

2. 

Eesti Vabariigi Riigikogu (Parliament of the Republic of Estonia)

3. 

Eesti Vabariigi Riigikohus (Supreme Court of the Republic of Estonia)

4. 

Riigikontroll (The State Audit Office of the Republic of Estonia)

5. 

Õiguskantsler (Legal Chancellor)

6. 

Riigikantselei (The State Chancellery)

7. 

Rahvusarhiiv (The National Archives of Estonia)

8. 

Haridus- ja Teadusministeerium (Ministry of Education and Research)

9. 

Justiitsministeerium (Ministry of Justice)

10. 

Kaitseministeerium (Ministry of Defence)

11. 

Keskkonnaministeerium (Ministry of Environment)

12. 

Kultuuriministeerium (Ministry of Culture)

13. 

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium (Ministry of Economic Affairs and Communications)

14. 

Põllumajandusministeerium (Ministry of Agriculture)

15. 

Rahandusministeerium (Ministry of Finance)

16. 

Siseministeerium (Ministry of Internal Affairs)

17. 

Sotsiaalministeerium (Ministry of Social Affairs)

18. 

Välisministeerium (Ministry of Foreign Affairs)

19. 

Keeleinspektsioon (The Language Inspectorate)

20. 

Riigiprokuratuur (Prosecutor's Office)

21. 

Teabeamet (The Information Board)

22. 

Maa-amet (Estonian Land Board)

23. 

Keskkonnainspektsioon (Environmental Inspectorate)

24. 

Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus (Centre of Forest Protection and Silviculture)

25. 

Muinsuskaitseamet (The Heritage Board)

26. 

Patendiamet (Patent Office)

27. 

Tehnilise Järelevalve Amet (The Estonian Technical Surveillance Authority)

28. 

Tarbijakaitseamet (The Consumer Protection Board)

29. 

Riigihangete Amet (Public Procurement Office)

30. 

Taimetoodangu Inspektsioon (The Plant Production Inspectorate)

31. 

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet (Agricultural Registers and Information Board)

32. 

Veterinaar- ja Toiduamet (The Veterinary and Food Board)

33. 

Konkurentsiamet (The Estonian Competition Authority)

34. 

Maksu- ja Tolliamet (Tax and Customs Board)

35. 

Statistikaamet (Statistics Estonia)

36. 

Kaitsepolitseiamet (The Security Police Board)

37. 

Kodakondsus- ja Migratsiooniamet (Citizenship and Migration Board)

38. 

Piirivalveamet (National Board of Border Guard)

39. 

Politseiamet (National Police Board)

40. 

Eesti Kohtuekspertiisi Instituut (Forensic Service Centre)

41. 

Keskkriminaalpolitsei (Central Criminal Police)

42. 

Päästeamet (The Rescue Board)

43. 

Andmekaitse Inspektsioon (Estonian Data Protection Inspectorate)

44. 

Ravimiamet (State Agency of Medicines)

45. 

Sotsiaalkindlustusamet (Social Insurance Board)

46. 

Tööturuamet (Labour Market Board)

47. 

Tervishoiuamet (Health Care Board)

48. 

Tervisekaitseinspektsioon (Health Protection Inspectorate)

49. 

Tööinspektsioon (Labour Inspectorate)

50. 

Lennuamet (Estonian Civil Aviation Administration)

51. 

Maanteeamet (Estonian Road Administration)

52. 

Veeteede Amet (Maritime Administration)

53. 

Julgestuspolitsei (Central Law Enforcement Police)

54. 

Kaitseressursside Amet (Defence Resources Agency)

55. 

Kaitseväe Logistikakeskus (Logistics Centre of Defence Forces)

GRIEĶIJA

1. 

Υπουργείο Εσωτερικών (Ministry of Interior)

2. 

Υπουργείο Εξωτερικών (Ministry of Foreign Affairs)

3. 

Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών (Ministry of Economy and Finance)

4. 

Υπουργείο Ανάπτυξης (Ministry of Development)

5. 

Υπουργείο Δικαιοσύνης (Ministry of Justice)

6. 

Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων (Ministry of Education and Religion)

7. 

Υπουργείο Πολιτισμού (Ministry of Culture)

8. 

Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης (Ministry of Health and Social Solidarity)

9. 

Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων (Ministry of Environment, Physical Planning and Public Works)

10. 

Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας (Ministry of Employment and Social Protection)

11. 

Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών (Ministry of Transport and Communications)

12. 

Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων (Ministry of Rural Development and Food)

13. 

Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής (Ministry of Mercantile Marine, Aegean and Island Policy)

14. 

Υπουργείο Μακεδονίας- Θράκης (Ministry of Macedonia and Thrace)

15. 

Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας (General Secretariat of Communication)

16. 

Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης (General Secretariat of Information)

17. 

Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς (General Secretariat for Youth)

18. 

Γενική Γραμματεία Ισότητας (General Secretariat of Equality)

19. 

Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων (General Secretariat for Social Security)

20. 

Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού (General Secretariat for Greeks Living Abroad)

21. 

Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας (General Secretariat for Industry)

22. 

Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας (General Secretariat for Research and Technology)

23. 

Γενική Γραμματεία Αθλητισμού (General Secretariat for Sports)

24. 

Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων (General Secretariat for Public Works)

25. 

Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος (National Statistical Service)

26. 

Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας (National Welfare Council)

27. 

Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας (Workers' Housing Organisation)

28. 

Εθνικό Τυπογραφείο (National Printing Office)

29. 

Γενικό Χημείο του Κράτους (General State Laboratory)

30. 

Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας (Greek Highway Fund)

31. 

Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών (University of Athens)

32. 

Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης (University of Thessaloniki)

33. 

Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης (University of Thrace)

34. 

Πανεπιστήμιο Αιγαίου (University of Aegean)

35. 

Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων (University of Ioannina)

36. 

Πανεπιστήμιο Πατρών (University of Patras)

37. 

Πανεπιστήμιο Μακεδονίας (University of Macedonia)

38. 

Πολυτεχνείο Κρήτης (Polytechnic School of Crete)

39. 

Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων (Sivitanidios Technical School)

40. 

Αιγινήτειο Νοσοκομείο (Eginitio Hospital)

41. 

Αρεταίειο Νοσοκομείο (Areteio Hospital)

42. 

Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης (National Centre of Public Administration)

43. 

Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού (Α.Ε. Public Material Μanagement Organisation)

44. 

Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων (Farmers' Insurance Organisation)

45. 

Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων (School Building Organisation)

46. 

Γενικό Επιτελείο Στρατού (Army General Staff)

47. 

Γενικό Επιτελείο Ναυτικού (Navy General Staff)

48. 

Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας (Airforce General Staff)

49. 

Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας (Greek Atomic Energy Commission)

50. 

Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων (General Secretariat for Further Education)

51. 

Υπουργείο Εθνικής Άμυνας (Ministry of National Defence)

52. 

Γενική Γραμματεία Εμπορίου (General Secretariat of Commerce)

53. 

Ελληνικά Ταχυδρομεία Hellenic Post (EL. TA)

SPĀNIJA

Presidencia de Gobierno

Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

Ministerio de Justicia

Ministerio de Defensa

Ministerio de Economía y Hacienda

Ministerio del Interior

Ministerio de Fomento

Ministerio de Educación y Ciencia

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Ministerio de Trabajo y Asuntos Sociales

Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación

Ministerio de la Presidencia

Ministerio de Administraciones Públicas

Ministerio de Cultura

Ministerio de Sanidad y Consumo

Ministerio de Medio Ambiente

Ministerio de Vivienda

FRANCIJA

1.    Ministères

Services du Premier ministre

Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports

Ministère chargé de l'intérieur, de l'outre-mer et des collectivités territoriales

Ministère chargé de la justice

Ministère chargé de la défense

Ministère chargé des affaires étrangères et européennes

Ministère chargé de l'éducation nationale

Ministère chargé de l'économie, des finances et de l'emploi

Secrétariat d'Etat aux transports

Secrétariat d'Etat aux entreprises et au commerce extérieur

Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité

Ministère chargé de la culture et de la communication

Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique

Ministère chargé de l'agriculture et de la pêche

Ministère chargé de l'enseignement supérieur et de la recherche

Ministère chargé de l'écologie, du développement et de l'aménagement durables

Secrétariat d'Etat à la fonction publique

Ministère chargé du logement et de la ville

Secrétariat d'Etat à la coopération et à la francophonie

Secrétariat d'Etat à l'outre-mer

Secrétariat d'Etat à la jeunesse et aux sports et de la vie associative

Secrétariat d'Etat aux anciens combattants

Ministère chargé de l'immigration, de l'intégration, de l'identité nationale et du co-développement

Secrétariat d'Etat en charge de la prospective et de l'évaluation des politiques publiques

Secrétariat d'Etat aux affaires européennes

Secrétariat d'Etat aux affaires étrangères et aux droits de l'homme

Secrétariat d'Etat à la consommation et au tourisme

Secrétariat d'Etat à la politique de la ville

Secrétariat d'Etat à la solidarité

Secrétariat d'Etat en charge de l'emploi

Secrétariat d'Etat en charge du commerce, de l'artisanat, des PME, du tourisme et des services

Secrétariat d'Etat en charge du développement de la région-capitale

Secrétariat d'Etat en charge de l'aménagement du territoire

2.    Etablissements publics nationaux

Académie de France à Rome

Académie de marine

Académie des sciences d'outre-mer

Académie des technologies

Agence Centrale des Organismes de Sécurité Sociale (A.C.O.S.S.)

Agences de l'eau

Agence de biomédecine

Agence pour l'enseignement du français à l'étranger

Agence française de sécurité sanitaire des aliments

Agence française de sécurité sanitaire de l'environnement et du travail

Agence Nationale de l'Accueil des Etrangers et des migrations

Agence nationale pour l'amélioration des conditions de travail (ANACT)

Agence nationale pour l'amélioration de l'habitat (ANAH)

Agence Nationale pour la Cohésion Sociale et l'Egalité des Chances

Agence pour la garantie du droit des mineurs

Agence nationale pour l'indemnisation des français d'outre-mer (ANIFOM)

Assemblée permanente des chambres d'agriculture (APCA)

Bibliothèque nationale de France

Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg

Caisse des Dépôts et Consignations

Caisse nationale des autoroutes (CNA)

Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)

Caisse de garantie du logement locatif social

Casa de Velasquez

Centre d'enseignement zootechnique

Centre d'études de l'emploi

Centre hospitalier national des Quinze-Vingts

Centre international d'études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)

Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale

Centre des Monuments Nationaux

Centre national d'art et de culture Georges Pompidou

Centre national des arts plastiques

Centre national de la cinématographie

Institut national supérieur de formation et de recherche pour l'éducation des jeunes handicapés et les enseignements adaptés

Centre National d'Etudes et d'expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)

Ecole nationale supérieure de Sécurité Sociale

Centre national du livre

Centre national de documentation pédagogique

Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)

Centre national professionnel de la propriété forestière

Centre National de la Recherche Scientifique (C.N.R.S)

Centres d'éducation populaire et de sport (CREPS)

Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)

Collège de France

Conservatoire de l'espace littoral et des rivages lacustres

Conservatoire National des Arts et Métiers

Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris

Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon

Conservatoire national supérieur d'art dramatique

Ecole centrale de Lille

Ecole centrale de Lyon

École centrale des arts et manufactures

École française d'archéologie d'Athènes

École française d'Extrême-Orient

École française de Rome

École des hautes études en sciences sociales

Ecole du Louvre

École nationale d'administration

École nationale de l'aviation civile (ENAC)

École nationale des Chartes

École nationale d'équitation

Ecole Nationale du Génie de l'Eau et de l'environnement de Strasbourg

Écoles nationales d'ingénieurs

Ecole nationale d'ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes

Écoles nationales d'ingénieurs des travaux agricoles

École nationale de la magistrature

Écoles nationales de la marine marchande

École nationale de la santé publique (ENSP)

École nationale de ski et d'alpinisme

École nationale supérieure des arts décoratifs

École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix

Ecole nationale supérieure des arts et techniques du théâtre

Écoles nationales supérieures d'arts et métiers

École nationale supérieure des beaux-arts

École nationale supérieure de céramique industrielle

École nationale supérieure de l'électronique et de ses applications (ENSEA)

Ecole Nationale Supérieure des Sciences de l'information et des bibliothécaires

Écoles nationales vétérinaires

École nationale de voile

Écoles normales supérieures

École polytechnique

École de viticulture — Avize (Marne)

Etablissement national d’enseignement agronomique de Dijon

Établissement national des invalides de la marine (ENIM)

Établissement national de bienfaisance Koenigswarter

Fondation Carnegie

Fondation Singer-Polignac

Haras nationaux

Hôpital national de Saint-Maurice

Institut français d'archéologie orientale du Caire

Institut géographique national

Institut National des Appellations d'origine

Institut national des hautes études de sécurité

Institut de veille sanitaire

Institut National d'enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes

Institut National d'Etudes Démographiques (I.N.E.D)

Institut National d'Horticulture

Institut National de la jeunesse et de l'éducation populaire

Institut national des jeunes aveugles — Paris

Institut national des jeunes sourds — Bordeaux

Institut national des jeunes sourds — Chambéry

Institut national des jeunes sourds — Metz

Institut national des jeunes sourds — Paris

Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)

Institut national de la propriété industrielle

Institut National de la Recherche Agronomique (I.N.R.A)

Institut National de la Recherche Pédagogique (I.N.R.P)

Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (I.N.S.E.R.M)

Institut national d'histoire de l'art (I.N.H.A.)

Institut National des Sciences de l'Univers

Institut National des Sports et de l'Education Physique

Instituts nationaux polytechniques

Instituts nationaux des sciences appliquées

Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)

Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)

Institut de Recherche pour le Développement

Instituts régionaux d'administration

Institut des Sciences et des Industries du vivant et de l'environnement (Agro Paris Tech)

Institut supérieur de mécanique de Paris

Institut Universitaires de Formation des Maîtres

Musée de l'armée

Musée Gustave-Moreau

Musée du Louvre

Musée du Quai Branly

Musée national de la marine

Musée national J.-J.-Henner

Musée national de la Légion d'honneur

Musée de la Poste

Muséum National d'Histoire Naturelle

Musée Auguste-Rodin

Observatoire de Paris

Office français de protection des réfugiés et apatrides

Office National des Anciens Combattants et des Victimes de Guerre (ONAC)

Office national de la chasse et de la faune sauvage

Office National de l'eau et des milieux aquatiques

Office national d'information sur les enseignements et les professions (ONISEP)

Office universitaire et culturel français pour l'Algérie

Palais de la découverte

Parcs nationaux

Universités

3.    Institutions, autorités et juridictions indépendantes

Présidence de la République

Assemblée Nationale

Sénat

Conseil constitutionnel

Conseil économique et social

Conseil supérieur de la magistrature

Agence française contre le dopage

Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles

Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires

Autorité de régulation des communications électroniques et des postes

Autorité de sûreté nucléaire

Comité national d'évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel

Commission d'accès aux documents administratifs

Commission consultative du secret de la défense nationale

Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques

Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité

Commission nationale de déontologie de la sécurité

Commission nationale du débat public

Commission nationale de l'informatique et des libertés

Commission des participations et des transferts

Commission de régulation de l’énergie

Commission de la sécurité des consommateurs

Commission des sondages

Commission de la transparence financière de la vie politique

Conseil de la concurrence

Conseil supérieur de l'audiovisuel

Défenseur des enfants

Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l'égalité

Haute autorité de santé

Médiateur de la République

Cour de justice de la République

Tribunal des Conflits

Conseil d'Etat

Cours administratives d'appel

Tribunaux administratifs

Cour des Comptes

Chambres régionales des Comptes

Cours et tribunaux de l'ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d'Appel, Tribunaux d'instance et Tribunaux de grande instance)

4.    Autre organisme public national

Union des groupements d'achats publics (UGAP)

Agence Nationale pour l'emploi (A.N.P.E)

Autorité indépendante des marchés financiers

Caisse Nationale des Allocations Familiales (CNAF)

Caisse Nationale d'Assurance Maladie des Travailleurs Salariés (CNAMS)

Caisse Nationale d'Assurance-Vieillesse des Travailleurs Salariés (CNAVTS)

HORVĀTIJA

1. 

Croatian Parliament

2. 

President of the Republic of Croatia

3. 

Office of the President of the Republic of Croatia

4. 

Office of the President of the Republic of Croatia after the expiry of the term of office

5. 

Government of the of the Republic of Croatia

6. 

Offices of the Government of the Republic of Croatia

7. 

Ministry of Economy

8. 

Ministry of Regional Development and EU Funds

9. 

Ministry of Finance

10. 

Ministry of Defence

11. 

Ministry of Foreign and European Affairs

12. 

Ministry of the Interior

13. 

Ministry of Justice

14. 

Ministry of Public Administration

15. 

Ministry of Entrepreneurship and Crafts

16. 

Ministry of Labour and Pension System

17. 

Ministry of Maritime Affairs, Transport and Infrastructure

18. 

Ministry of Agriculture

19. 

Ministry of Tourism

20. 

Ministry of Environmental and Nature Protection

21. 

Ministry of Construction and Physical Planning

22. 

Ministry of Veterans' Affairs

23. 

Ministry of Social Policy and Youth

24. 

Ministry of Health

25. 

Ministry of Science, Education and Sports

26. 

Ministry of Culture

27. 

State administrative organisations

28. 

County state administration offices

29. 

Constitutional Court of the Republic of Croatia

30. 

Supreme Court of the Republic of Croatia

31. 

Courts

32. 

State Judiciary Council

33. 

State attorney's offices

34. 

State Prosecutor's Council

35. 

Ombudsman's offices

36. 

State Commission for the Supervision of Public Procurement Procedures

37. 

Croatian National Bank

38. 

State agencies and offices

39. 

State Audit Office

ĪRIJA

1. 

President's Establishment

2. 

Houses of the Oireachtas — [Parliament]

3. 

Department of the Taoiseach — [Prime Minister]

4. 

Central Statistics Office

5. 

Department of Finance

6. 

Office of the Comptroller and Auditor General

7. 

Office of the Revenue Commissioners

8. 

Office of Public Works

9. 

State Laboratory

10. 

Office of the Attorney General

11. 

Office of the Director of Public Prosecutions

12. 

Valuation Office

13. 

Commission for Public Service Appointments

14. 

Office of the Ombudsman

15. 

Chief State Solicitor's Office

16. 

Department of Justice, Equality and Law Reform

17. 

Courts Service

18. 

Prisons Service

19. 

Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests

20. 

Department of the Environment, Heritage and Local Government

21. 

Department of Education and Science

22. 

Department of Communications, Energy and Natural Resources

23. 

Department of Agriculture, Fisheries and Food

24. 

Department of Transport

25. 

Department of Health and Children

26. 

Department of Enterprise, Trade and Employment

27. 

Department of Arts, Sports and Tourism

28. 

Department of Defence

29. 

Department of Foreign Affairs

30. 

Department of Social and Family Affairs

31. 

Department of Community, Rural and Gaeltacht — [Gaelic speaking regions] Affairs

32. 

Arts Council

33. 

National Gallery

ITĀLIJA

I.    Purchasing bodies:

1. 

Presidenza del Consiglio dei Ministri (Presidency of the Council of Ministers)

2. 

Ministero degli Affari Esteri (Ministry of Foreign Affairs)

3. 

Ministero dell'Interno (Ministry of Interior)

4. 

Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace) (Ministry of Justice and the Judicial Offices (other than the giudici di pace)

5. 

Ministero della Difesa (Ministry of Defence)

6. 

Ministero dell'Economia e delle Finanze (Ministry of Economy and Finance)

7. 

Ministero dello Sviluppo Economico (Ministry of Economic Development)

8. 

Ministero del Commercio internazionale (Ministry of International Trade)

9. 

Ministero delle Comunicazioni (Ministry of Communications)

10. 

Ministero delle Politiche Agricole e Forestali (Ministry of Agriculture and Forest Policies)

11. 

Ministero dell'Ambiente e Tutela del Territorio e del Mare (Ministry of Environment, Land and Sea)

12. 

Ministero delle Infrastrutture (Ministry of Infrastructure)

13. 

Ministero dei Trasporti (Ministry of Transport)

14. 

Ministero del Lavoro e delle politiche sociali e della Previdenza sociale (Ministry of Labour, Social Policy and Social Security)

15. 

Ministero della Solidarietà sociale (Ministry of Social Solidarity)

16. 

Ministero della Salute (Ministry of Health)

17. 

Ministero dell'Istruzione dell' università e della ricerca (Ministry of Education, University and Research)

18. 

Ministero per i Beni e le Attività culturali comprensivo delle sue articolazioni periferiche (Ministry of Heritage and Culture, including its subordinated entities)

II.    Other National public bodies:

CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)  ( 96 )

KIPRA

1. 
a) 

Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο (Presidency and Presidential Palace)

b) 

Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης (Office of the Coordinator for Harmonisation)

2. 

Υπουργικό Συμβούλιο (Council of Ministers)

3. 

Βουλή των Αντιπροσώπων (House of Representatives)

4. 

Δικαστική Υπηρεσία (Judicial Service)

5. 

Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας (Law Office of the Republic)

6. 

Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας (Audit Office of the Republic)

7. 

Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας (Public Service Commission)

8. 

Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας (Educational Service Commission)

9. 

Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως (Office of the Commissioner for Administration (Ombudsman))

10. 

Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού (Commission for the Protection of Competition)

11. 

Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου (Internal Audit Service)

12. 

Γραφείο Προγραμματισμού (Planning Bureau)

13. 

Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας (Treasury of the Republic)

14. 

Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα (Office of the Personal Character Data Protection Commissioner)

15. 

Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων (Office of the Commissioner for the Public Aid)

16. 

Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών (Tender Review Body)

17. 

Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών (Cooperative Societies’ Supervision and Development Authority)

18. 

Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων (Refugees' Review Body)

19. 

Υπουργείο Άμυνας (Ministry of Defence)

20. 
a) 

Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος (Ministry of Agriculture, Natural Resources and Environment)

b) 

Τμήμα Γεωργίας (Department of Agriculture)

c) 

Κτηνιατρικές Υπηρεσίες (Veterinary Services)

d) 

Τμήμα Δασών (Forest Department)

e) 

Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων (Water Development Department)

f) 

Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης (Geological Survey Department)

g) 

Μετεωρολογική Υπηρεσία (Meteorological Service)

h) 

Τμήμα Αναδασμού (Land Consolidation Department)

i) 

Υπηρεσία Μεταλλείων (Mines Service)

j) 

Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών (Agricultural Research Institute)

k) 

Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών (Department of Fisheries and Marine Research)

21. 
a) 

Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως (Ministry of Justice and Public Order)

b) 

Αστυνομία (Police)

c) 

Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου (Cyprus Fire Service)

d) 

Τμήμα Φυλακών (Prison Department)

22. 
a) 

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού (Ministry of Commerce, Industry and Tourism)

b) 

Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη (Department of Registrar of Companies and Official Receiver)

23. 
a) 

Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Ministry of Labour and Social Insurance)

b) 

Τμήμα Εργασίας (Department of Labour)

c) 

Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (Department of Social Insurance)

d) 

Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας (Department of Social Welfare Services)

e) 

Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου (Productivity Centre Cyprus)

f) 

Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου (Higher Hotel Institute Cyprus)

g) 

Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο (Higher Τechnical Institute)

h) 

Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας (Department of Labour Inspection)

i) 

Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων (Depertment of Labour Relations)

24. 
a) 

Υπουργείο Εσωτερικών (Ministry of the Interior)

b) 

Επαρχιακές Διοικήσεις (District Administrations)

c) 

Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως (Town Planning and Housing Department)

d) 

Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως (Civil Registry and Migration Department)

e) 

Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας (Department of Lands and Surveys)

f) 

Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών (Press and Information Office)

g) 

Πολιτική Άμυνα (Civil Defence)

h) 

Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων (Service for the care and rehabilitation of displaced persons)

i) 

Υπηρεσία Ασύλου (Asylum Service)

25. 

Υπουργείο Εξωτερικών (Ministry of Foreign Affairs)

26. 
a) 

Υπουργείο Οικονομικών (Ministry of Finance)

b) 

Τελωνεία (Customs and Excise)

c) 

Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων (Department of Inland Revenue)

d) 

Στατιστική Υπηρεσία (Statistical Service)

e) 

Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών (Department of Government Purchasing and Supply)

f) 

Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού (Public Administration and Personnel Department)

g) 

Κυβερνητικό Τυπογραφείο (Government Printing Office)

h) 

Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής (Department of Information Technology Services)

27. 

Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού (Ministry of Εducation and Culture)

28. 
a) 

Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων (Ministry of Communications and Works)

b) 

Τμήμα Δημοσίων Έργων (Department of Public Works)

c) 

Τμήμα Αρχαιοτήτων (Department of Antiquities)

d) 

Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας (Department of Civil Aviation)

e) 

Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας (Department of Merchant Shipping)

f) 

Τμήμα Ταχυδρομικών Υπηρεσιών (Postal Services Department)

g) 

Τμήμα Οδικών Μεταφορών (Department of Road Transport)

h) 

Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών (Department of Electrical and Mechanical Services)

i) 

Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών (Department of Electronic Telecommunications)

29. 
a) 

Υπουργείο Υγείας (Ministry of Health)

b) 

Φαρμακευτικές Υπηρεσίες (Pharmaceutical Services)

c) 

Γενικό Χημείο (General Laboratory)

d) 

Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας (Medical and Public Health Services)

e) 

Οδοντιατρικές Υπηρεσίες (Dental Services)

f) 

Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας (Mental Health Services)

LATVIJA

(A)   Ministrijas, īpašu ministru sekretariāti un to padotībā esošās iestādes (Ministries, secretariats of ministers for special assignments, and their subordinate institutions):

1. 

Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Defence and subordinate institutions)

2. 

Ārlietu ministrija un tas padotībā esošās iestādes (Ministry of Foreign Affairs and subordinate institutions)

3. 

Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Economics and subordinate institutions)

4. 

Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Finance and subordinate institutions)

5. 

Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of the Interior Affairs and subordinate institutions)

6. 

Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Education and Science and subordinate institutions)

7. 

Kultūras ministrija un tas padotībā esošās iestādes (Ministry of Culture and subordinate institutions)

8. 

Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Welfare and subordinate institutions)

9. 

Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Transport and subordinate institutions)

10. 

Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Justice and subordinate institutions)

11. 

Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Health and subordinate institutions)

12. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Environmental Protection and Regional Development and subordinate institutions)

13. 

Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes (Ministry of Agriculture and subordinate institutions)

14. 

Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes (Ministries for Special Assignments and subordinate institutions)

(B)   Citas valsts iestādes (Other state institutions):

1. 

Augstākā tiesa (Supreme Court)

2. 

Centrālā vēlēšanu komisija (Central Election Commission)

3. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (Financial and Capital Market Commission)

4. 

Latvijas Banka (Bank of Latvia)

5. 

Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes (Prosecutor's Office and institutions under its supervision)

6. 

Saeimas un tās padotībā esošās iestādes (The Parliament and subordinate institutions)

7. 

Satversmes tiesa (Constitutional Court)

8. 

Valsts kanceleja un tās pārraudzībā esošās iestādes (State Chancellery and institutions under its supervision)

9. 

Valsts kontrole (State Audit Office)

10. 

Valsts prezidenta kanceleja (Chancellery of the State President)

11. 

Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā (Other state institutions not subordinate to ministries):

— 
Tiesībsarga birojs (Office of the Ombudsman)
— 
Nacionālā radio un televīzijas padome (National Broadcasting Council)

Citas valsts iestādes

LIETUVA

Prezidentūros kanceliarija (Office of the President)

Seimo kanceliarija (Office of the Seimas)

Seimui atskaitingos institucijos: (Institutions Accountable to the Seimas):

Lietuvos mokslo taryba (Science Council);

Seimo kontrolierių įstaiga (The Seimas Ombudsmen's Office);

Valstybės kontrolė (National Audit Office);

Specialiųjų tyrimų tarnyba (Special Investigation Service);

Valstybės saugumo departamentas (State Security Department);

Konkurencijos taryba (Competition Council);

Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras (Genocide and Resistance Research Centre);

Vertybinių popierių komisija (Lithuanian Securities Commission);

Ryšių reguliavimo tarnyba (Communications Regulatory Authority);

Nacionalinė sveikatos taryba (National Health Board);

Etninės kultūros globos taryba (Council for the Protection of Ethnic Culture);

Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba (Office of Equal Opportunities Ombudsperson);

Valstybinė kultūros paveldo komisija (National Cultural Heritage Commission);

Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga (Children's Rights Ombudsman Institution);

Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija (State Price Regulation Commission of Energy Resources);

Valstybinė lietuvių kalbos komisija (State Commission of the Lithuanian Language);

Vyriausioji rinkimų komisija (Central Electoral Committee);

Vyriausioji tarnybinės etikos komisija (Chief Commission of Official Ethics);

Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba (Office of the Inspector of Journalists' Ethics).

Vyriausybės kanceliarija (Office of the Government)

Vyriausybei atskaitingos institucijos (Institutions Accountable to the Government):

Ginklų fondas (Weaponry Fund);

Informacinės visuomenės plėtros komitetas (Information Society Development Committee);

Kūno kultūros ir sporto departamentas (Department of Physical Education and Sports);

Lietuvos archyvų departamentas (Lithuanian Archives Department);

Mokestinių ginčų komisija (Commission on Tax Disputes);

Statistikos departamentas (Department of Statistics);

Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas (Department of National Minorities and Lithuanians Living Abroad);

Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba (State Tobacco and Alcohol Control Service);

Viešųjų pirkimų tarnyba (Public Procurement Office);

Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija (State Nuclear Power Safety Inspectorate);

Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija (State Data Protection Inspectorate);

Valstybinė lošimų priežiūros komisija (State Gaming Control Commission);

Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba (State Food and Veterinary Service);

Vyriausioji administracinių ginčų komisija (Chief Administrative Disputes Commission);

Draudimo priežiūros komisija (Insurance Supervisory Commission);

Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas (Lithuanian State Science and Studies Foundation);

Konstitucinis Teismas (Constitutional Court);

Lietuvos bankas (Bank of Lithuania).

Aplinkos ministerija (Ministry of Environment)

Įstaigos prie Aplinkos ministerijos (Institutions under the Ministry of Environment):

Generalinė miškų urėdija (Directorate General of State Forests);

Lietuvos geologijos tarnyba (Geological Survey of Lithuania);

Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba (Lithuanian Hydrometereological Service);

Lietuvos standartizacijos departamentas (Lithuanian Standards Board);

Nacionalinis akreditacijos biuras (Lithuanian National Accreditation Bureau);

Valstybinė metrologijos tarnyba (State Metrology Service);

Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba (State Service for Protected Areas);

Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija (State Territory Planning and construction Inspectorate).

Finansų ministerija (Ministry of Finance)

Įstaigos prie Finansų ministerijos (Institutions under the Ministry of Finance):

Muitinės departamentas (Lithuania Customs);

Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba (Service of Technological Security of State Documents);

Valstybinė mokesčių inspekcija (State Tax Inspectorate);

Finansų ministerijos mokymo centras (Training Centre of the Ministry of Finance).

Krašto apsaugos ministerija (Ministry of National Defence)

Įstaigos prie Krašto apsaugos ministerijos (Institutions under the Ministry of National Defence):

Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas (Second Investigation Department);

Centralizuota finansų ir turto tarnyba (Centralised Finance and Property Service);

Karo prievolės administravimo tarnyba (Military Enrolment Administration Service);

Krašto apsaugos archyvas (National Defence Archives Service);

Krizių valdymo centras (Crisis Management Centre);

Mobilizacijos departamentas (Mobilisation Department);

Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba (Communication and Information Systems Service);

Infrastruktūros plėtros departamentas (Infrastructure Development Department);

Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras (Civil Resistance Centre);

Lietuvos kariuomenė (Lithuanian Armed Forces);

Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos (Military Units and Services of the National Defence System).

Kultūros ministerija (Ministry of Culture)

Įstaigos prie Kultūros ministerijos (Institutions under the Ministry of Culture):

Kultūros paveldo departamentas (Department for the Lithuanian Cultural Heritage);

Valstybinė kalbos inspekcija (State Language Commission).

Socialinės apsaugos ir darbo ministerija (Ministry of Social Security and Labour)

Įstaigos prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos (Institutions under the Ministry of Social Security and Labour):

Garantinio fondo administracija (Administration of Guarantee Fund);

Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba (State Child Rights Protection and Adoption Service);

Lietuvos darbo birža (Lithuanian Labour Exchange);

Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba (Lithuanian Labour Market Training Authority);

Trišalės tarybos sekretoriatas (Tripartite Council Secretoriat);

Socialinių paslaugų priežiūros departamentas (Social Services Monitoring Department);

Darbo inspekcija (Labour Inspectorate);

Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba (State Social Insturance Fund Board);

Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba (Disability and Working Capacity Establishment Service);

Ginčų komisija (Disputes Commission);

Techninės pagalbos neįgaliesiems centras (State Centre of Compensatory Technique for the Disabled);

Neįgaliųjų reikalų departamentas (Department of the Affairs of the Disabled).

Susisiekimo ministerija (Ministry of Transport and Communications)

Įstaigos prie Susisiekimo ministerijos (Institutions under the Ministry of Transport and Communications):

Lietuvos automobilių kelių direkcija (Lithuanian Road Administration);

Valstybinė geležinkelio inspekcija (State Railway Inspectorate);

Valstybinė kelių transporto inspekcija (State Road Transport Inspectorate);

Pasienio kontrolės punktų direkcija (Border Control Points Directorate).

Sveikatos apsaugos ministerija (Ministry of Health)

Įstaigos prie Sveikatos apsaugos ministerijos (Institutions under the Ministry of Health):

Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba (State Health Care Accreditation Agency);

Valstybinė ligonių kasa (State Patient Fund);

Valstybinė medicininio audito inspekcija (State Medical Audit Inspectorate);

Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba (State Medicines Control Agency);

Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba (Lithuanian Forensic Psychiatry and Narcology Service);

Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba (State Public Health Service);

Farmacijos departamentas (Department of Pharmacy);

Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras (Health Emergency Centre of the Ministry of Health);

Lietuvos bioetikos komitetas (Lithuanian Bioethics Committee);

Radiacinės saugos centras (Radiation Protection Centre).

Švietimo ir mokslo ministerija (Ministry of Education and Science)

Įstaigos prie Švietimo ir mokslo ministerijos (Institutions under the Ministry of Education and Science):

Nacionalinis egzaminų centras (National Examination Centre);

Studijų kokybės vertinimo centras (Centre for Quality Assessment in Higher Education).

Teisingumo ministerija (Ministry of Justice)

Įstaigos prie Teisingumo ministerijos (Institutions under the Ministry of Justice):

Kalėjimų departamentas (Department of Imprisonment Establishments);

Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba (National Consumer Rights Protection Board);

Europos teisės departamentas (European Law Department).

Ūkio ministerija (Ministry of Economy)

Įstaigos prie Ūkio ministerijos (Institutions under the Ministry of Economy):

Įmonių bankroto valdymo departamentas (Enterprise Bankruptcy Management Department);

Valstybinė energetikos inspekcija (State Energy Inspectorate);

Valstybinė ne maisto produktų inspekcija (State Non Food Products Inspectorate);

Valstybinis turizmo departamentas (Lithuanian State Department of Tourism).

Užsienio reikalų ministerija (Ministry of Foreign Affairs)

Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų (Diplomatic Missions and Consular as well as Representations to International Organisations).

Vidaus reikalų ministerija (Ministry of the Interior)

Įstaigos prie Vidaus reikalų ministerijos (Institutions under the Ministry of the Interior):

Asmens dokumentų išrašymo centras (Personalisation of Identity Documents Centre);

Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba (Financial Crime Investigation Service);

Gyventojų registro tarnyba (Residents' Register Service);

Policijos departamentas (Police Department);

Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas (Fire-Prevention and Rescue Department);

Turto valdymo ir ūkio departamentas (Property Management and Economics Department);

Vadovybės apsaugos departamentas (VIP Protection Department);

Valstybės sienos apsaugos tarnyba (State Border Guard Department);

Valstybės tarnybos departamentas (Civil Service Department);

Informatikos ir ryšių departamentas (IT and Communications Department);

Migracijos departamentas (Migration Department);

Sveikatos priežiūros tarnyba (Health Care Department);

Bendrasis pagalbos centras (Emergency Response Centre).

Žemės ūkio ministerija (Ministry of Agriculture)

Įstaigos prie Žemės ūkio ministerijos (Institutions under the Ministry of Agriculture):

Nacionalinė mokėjimo agentūra (National Paying Agency);

Nacionalinė žemės tarnyba (National Land Service);

Valstybinė augalų apsaugos tarnyba (State Plant Protection Service);

Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba (State Animal Breeding Supervision Service);

Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba (State Seed and Grain Service);

Žuvininkystės departamentas (Fisheries Department).

Teismai (Courts):

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (The Supreme Court of Lithuania);

Lietuvos apeliacinis teismas (The Court of Appeal of Lithuania);

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (The Supreme Administrative Court of Lithuania);

Apygardų teismai (County courts);

Apygardų administraciniai teismai (County administrative courts);

Apylinkių teismai (District courts);

Nacionalinė teismų administracija (National Courts Administration)

Generalinė prokuratūra (The Prosecutor's Office)

Kiti centriniai valstybinio administravimo subjektai (institucijos, įstaigos, tarnybos) (Other Central Public Administration Entities (institutions, establishments, agencies):

— 
Muitinės kriminalinė tarnyba (Customs Criminal Service);
— 
Muitinės informacinių sistemų centras (Customs Information Systems Centre);
— 
Muitinės laboratorija (Customs Laboratory);
— 
Muitinės mokymo centras (Customs Training Centre).

LUKSEMBURGA

1. 

Ministère d'Etat

2. 

Ministère des Affaires Etrangères et de l'Immigration

Ministère des Affaires Etrangères et de l'Immigration: Direction de la Défense (Armée)

3. 

Ministère de l'Agriculture, de la Viticulture et du Développement Rural

Ministère de l'Agriculture, de la Viticulture et du Développement Rural: Administration des Services Techniques de l'Agriculture

4. 

Ministère des Classes moyennes, du Tourisme et du Logement

5. 

Ministère de la Culture, de l'Enseignement Supérieur et de la Recherche

6. 

Ministère de l'Economie et du Commerce extérieur

7. 

Ministère de l'Education nationale et de la Formation professionnelle

Ministère de l'Education nationale et de la Formation professionnelle: Lycée d'Enseignement Secondaire et d'Enseignement Secondaire Technique

8. 

Ministère de l'Egalité des chances

9. 

Ministère de l'Environnement

Ministère de l'Environnement: Administration de l'Environnement

10. 

Ministère de la Famille et de l'Intégration

Ministère de la Famille et de l'Intégration: Maisons de retraite

11. 

Ministère des Finances

12. 

Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative

Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative: Service Central des Imprimés et des Fournitures de l'Etat – Centre des Technologies de l'informatique de l'Etat

13. 

Ministère de l'Intérieur et de l'Aménagement du territoire

Ministère de l'Intérieur et de l'Aménagement du territoire: Police Grand-Ducale Luxembourg– Inspection générale de Police

14. 

Ministère de la Justice

Ministère de la Justice: Etablissements Pénitentiaires

15. 

Ministère de la Santé

Ministère de la Santé: Centre hospitalier neuropsychiatrique

16. 

Ministère de la Sécurité sociale

17. 

Ministère des Transports

18. 

Ministère du Travail et de l'Emploi

19. 

Ministère des Travaux publics

Ministère des Travaux publics: Bâtiments Publics – Ponts et Chaussées

UNGĀRIJA

Nemzeti Erőforrás Minisztérium (Ministry of National Resources)

Vidékfejlesztési Minisztérium (Ministry of Rural Development)

Nemzeti Fejlesztési Minisztérium (Ministry of National Development)

Honvédelmi Minisztérium (Ministry of Defence)

Közigazgatási és Igazságügyi Minisztérium (Ministry of Public Administration and Justice)

Nemzetgazdasági Minisztérium (Ministry for National Economy)

Külügyminisztérium (Ministry of Foreign Affairs)

Miniszterelnöki Hivatal (Prime Minister's Office)

Belügyminisztérium, (Ministry of Internal Affairs)

Központi Szolgáltatási Főigazgatóság (Central Services Directorate)

MALTA

1. 

Uffiċċju tal-Prim Ministru (Office of the Prime Minister)

2. 

Ministeru għall-Familja u Solidarjeta' Soċjali (Ministry for the Family and Social Solidarity)

3. 

Ministeru ta' l-Edukazzjoni Zghazagh u Impjieg (Ministry for Education Youth and Employment)

4. 

Ministeru tal-Finanzi (Ministry of Finance)

5. 

Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Ministry for Resources and Infrastructure)

6. 

Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Ministry for Tourism and Culture)

7. 

Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Ministry for Justice and Home Affairs)

8. 

Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Ministry for Rural Affairs and the Environment)

9. 

Ministeru għal Għawdex (Ministry for Gozo)

10. 

Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunita' (Ministry of Health, the Elderly and Community Care)

11. 

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin (Ministry of Foreign Affairs)

12. 

Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta' Informazzjoni (Ministry for Investment, Industry and Information Technology)

13. 

Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Ministry for Competitiveness and Communications)

14. 

Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Ministry for Urban Development and Roads)

15. 

L-Uffiċċju tal-President (Office of the President)

16. 

Uffiċċju ta 'l-iskrivan tal-Kamra tad-Deputati (Office of the Clerk of the House of Representatives)

NĪDERLANDE

MINISTERIE VAN ALGEMENE ZAKEN — (MINISTRY OF GENERAL AFFAIRS)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid — (Advisory Council on Government Policy)
— 
Rijksvoorlichtingsdienst: — (The Netherlands Government Information Service)

MINISTERIE VAN BINNENLANDSE ZAKEN EN KONINKRIJKSRELATIES — (MINISTRY OF THE INTERIOR)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Centrale Archiefselectiedienst (CAS) — (Central Records Selection Service)
— 
Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD) — (General Intelligence and Security Service)
— 
Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR) — (Personnel Records and Travel Documents Agency)
— 
Agentschap Korps Landelijke Politiediensten — (National Police Services Agency)

MINISTERIE VAN BUITENLANDSE ZAKEN — (MINISTRY OF FOREIGN AFFAIRS)

— 
Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC) — (Directorate-general for Regional Policy and Consular Affairs)
— 
Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ) — (Directorate-general for Political Affairs)
— 
Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS) — (Directorate-general for International Cooperation)
— 
Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES) — (Directorate-general for European Cooperation)
— 
Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI) — (Centre for the Promotion of Imports from Developing Countries)
— 
Centrale diensten ressorterend onder S/PlvS — (Support services falling under the Secretary-general and Deputy Secretary-general)
— 
Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk) — (the various Foreign Missions)

MINISTERIE VAN DEFENSIE — (MINISTRY OF DEFENCE)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Commando Diensten Centra (CDC) — (Support Command)
— 
Defensie Telematica Organisatie (DTO) — (Defence Telematics Organisation)
— 
Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst — (Defence Real Estate Service, Central Directorate)
— 
De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst — (Defence Real Estate Service, Regional Directorates)
— 
Defensie Materieel Organisatie (DMO) — (Defence Material Organisation)
— 
Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie — National Supply Agency of the Defence Material Organisation
— 
Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie — Logistic Centre of the Defence Material Organisation
— 
Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie — Maintenance Establishment of the Defence Material Organisation
— 
Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO) — Defence Pipeline Organisation

MINISTERIE VAN ECONOMISCHE ZAKEN — (MINISTRY OF ECONOMIC AFFAIRS)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Centraal Planbureau (CPB) — (Netherlands Bureau for Economic Policy Analyses)
— 
Bureau voor de Industriële Eigendom (BIE) — (Industrial Property Office)
— 
SenterNovem — (SenterNovem – Agency for sustainable innovation)
— 
Staatstoezicht op de Mijnen (SodM) — (State Supervision of Mines)
— 
Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa) — (Netherlands Competition Authority)
— 
Economische Voorlichtingsdienst (EVD) — (Netherlands Foreign Trade Agency)
— 
Agentschap Telecom — (Radiocommunications Agency)
— 
Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo) — (Professional and innovative procurement, network for contracting authorities)
— 
Regiebureau Inkoop Rijksoverheid — (Coordination of Central Government Purchasing)
— 
Octrooicentrum Nederland — (Netherlands Patent Office)
— 
Consumentenautoriteit — (Consumer Authority)

MINISTERIE VAN FINANCIËN — (MINISTRY OF FINANCE)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Belastingdienst Automatiseringscentrum — (Tax and Custom Computer and Software Centre)
— 
Belastingdienst — (Tax and Customs Administration)
— 
de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen — (the various Divisions of the Tax and Customs Administration throughout the Netherlands)
— 
Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (incl. Economische Controle dienst (ECD) — (Fiscal Information and Investigation Service (the Economic Investigation Service included))
— 
Belastingdienst Opleidingen — (Tax and Customs Training Centre)
— 
Dienst der Domeinen — (State Property Service)

MINISTERIE VAN JUSTITIE — (MINISTRY OF JUSTICE)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Dienst Justitiële Inrichtingen — (Correctional Institutions Agency)
— 
Raad voor de Kinderbescherming — (Child Care and Protection Agency)
— 
Centraal Justitie Incasso Bureau — (Central Fine Collection Agency)
— 
Openbaar Ministerie — (Public Prosecution Service)
— 
Immigratie en Naturalisatiedienst — (Immigration and Naturalisation Service)
— 
Nederlands Forensisch Instituut — (Netherlands Forensic Institute)
— 
Dienst Terugkeer & Vertrek — (Repatriation and Departure Agency)

MINISTERIE VAN LANDBOUW, NATUUR EN VOEDSELKWALITEIT — (MINISTRY OF AGRICULTURE, NATURE AND FOOD QUALITY)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Dienst Regelingen (DR) — (National Service for the Implementation of Regulations (Agency))
— 
Agentschap Plantenziektenkundige Dienst (PD) — (Plant Protection Service (Agency))
— 
Algemene Inspectiedienst (AID) — (General Inspection Service)
— 
Dienst Landelijk Gebied (DLG) — (Government Service for Sustainable Rural Development)
— 
Voedsel en Waren Autoriteit (VWA) — (Food and Consumer Product Safety Authority)

MINISTERIE VAN ONDERWIJS, CULTUUR EN WETENSCHAPPEN — (MINISTRY OF EDUCATION, CULTURE AND SCIENCE)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Inspectie van het Onderwijs — (Inspectorate of Education)
— 
Erfgoedinspectie — (Inspectorate of Heritage)
— 
Centrale Financiën Instellingen — (Central Funding of Institutions Agency)
— 
Nationaal Archief — (National Archives)
— 
Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid — (Advisory Council for Science and Technology Policy)
— 
Onderwijsraad — (Education Council)
— 
Raad voor Cultuur — (Council for Culture)

MINISTERIE VAN SOCIALE ZAKEN EN WERKGELEGENHEID — (MINISTRY OF SOCIAL AFFAIRS AND EMPLOYMENT)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Inspectie Werk en Inkomen — (the Work and Income Inspectorate)
— 
Agentschap SZW — (SZW Agency)

MINISTERIE VAN VERKEER EN WATERSTAAT — (MINISTRY OF TRANSPORT, PUBLIC WORKS AND WATERMANAGEMENT)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Directoraat-Generaal Transport en Luchtvaart — (Directorate-general for Transport and Civil Aviation)
— 
Directoraat-generaal Personenvervoer — (Directorate-general for Passenger Transport)
— 
Directoraat-generaal Water — (Directorate-general of Water Affairs)
— 
Centrale diensten — (Central Services)
— 
Shared services Organisatie Verkeer en Watersaat — (Shared services Organisation Transport and Water management) (new organisation)
— 
Koninklijke Nederlandse Meteorologisch Instituut KNMI — (Royal Netherlands Meteorological Institute)
— 
Rijkswaterstaat, Bestuur — (Public Works and Water Management, Board)
— 
De afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat — (Each individual regional service of the Directorate-general of Public Works and Water Management)
— 
De afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat — (Each individual specialist service of the Directorate-general of Public Works and Water Management)
— 
Adviesdienst Geo-Informatie en ICT — (Advisory Council for Geo-information and ICT)
— 
Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV) — (Advisory Council for Traffic and Transport)
— 
Bouwdienst — (Service for Construction)
— 
Corporate Dienst — (Corporate Service)
— 
Data ICT Dienst — (Service for Data and IT)
— 
Dienst Verkeer en Scheepvaart — (Service for Traffic and Ship Transport)
— 
Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW) — (Service for Road and Hydraulic Engineering)
— 
Rijksinstituut voor Kust en Zee (RIKZ) — (National Institute for Coastal and Marine Management)
— 
Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA) — (National Institute for Sweet Water Management and Water Treatment)
— 
Waterdienst — (Service for Water)
— 
Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie — (Inspectorate Transport and Water Management, Main Directorate)
— 
Port state Control
— 
Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO) — (Directorate of Development of Supervision of Communication and Research)
— 
Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht — Management Unit “Air”
— 
Toezichthouder Beheer Eenheid Water — Management Unit “Water”
— 
Toezichthouder Beheer Eenheid Land — Management Unit “Land”

MINISTERIE VAN VOLKSHUISVESTING, RUIMTELIJKE ORDENING EN MILIEUBEHEER — (MINISTRY FOR HOUSING, SPATIAL PLANNING AND THE ENVIRONMENT)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie — (Directorate General for Housing, Communities and Integration)
— 
Directoraat-generaal Ruimte — (Directorate General for Spatial Policy)
— 
Directoraat-general Milieubeheer — (Directorate General for Environmental Protection)
— 
Rijksgebouwendienst — (Government Buildings Agency)
— 
VROM Inspectie — (Inspectorate)

MINISTERIE VAN VOLKSGEZONDHEID, WELZIJN EN SPORT — (MINISTRY OF HEALTH, WELFARE AND SPORTS)

— 
Bestuursdepartement — (Central policy and staff departments)
— 
Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken — (Inspectorate for Health Protection and Veterinary Public Health)
— 
Inspectie Gezondheidszorg — (Health Care Inspectorate)
— 
Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming — (Youth Services and Youth Protection Inspectorate)
— 
Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM) — (National Institute of Public Health and Environment)
— 
Sociaal en Cultureel Planbureau — (Social and Cultural Planning Office)
— 
Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen — (Medicines Evaluation Board Agency)

TWEEDE KAMER DER STATEN-GENERAAL — (SECOND CHAMBER OF THE STATES GENERAL)

EERSTE KAMER DER STATEN-GENERAAL — (FIRST CHAMBER OF THE STATES GENERAL)

RAAD VAN STATE — (COUNCIL OF STATE)

ALGEMENE REKENKAMER — (NETHERLANDS COURT OF AUDIT)

NATIONALE OMBUDSMAN — (NATIONAL OMBUDSMAN)

KANSELARIJ DER NEDERLANDSE ORDEN — (CHANCELLERY OF THE NETHERLANDS ORDER)

KABINET DER KONINGIN — (QUEEN'S CABINET)

RAAD VOOR DE RECHTSPRAAK EN DE RECHTBANKEN — (JUDICIAL MANAGEMENT AND ADVISORY BOARD AND COURTS OF LAW)

AUSTRIJA

A.   Pašreizējie subjekti

1. 

Bundeskanzleramt (Federal Chancellery)

2. 

Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten (Federal Ministry for european and international Affairs)

3. 

Bundesministerium für Finanzen (Federal Ministry of Finance)

4. 

Bundesministerium für Gesundheit (Federal Ministry of Health)

5. 

Bundesministerium für Inneres (Federal Ministry of Interior)

6. 

Bundesministerium für Justiz (Federal Ministry of Justice)

7. 

Bundesministerium für Landesverteidigung und Sport (Federal Ministry of Defence and Sport)

8. 

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft (Federal Ministry for Agriculture and Forestry, the Environment and Water Management)

9. 

Bundesministerium für Arbeit, Soziales und Konsumentenschutz (Federal Ministry for Employment, Social Affairs and Consumer Protection)

10. 

Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur (Federal Ministry for Education, Art and Culture)

11. 

Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie (Federal Ministry for Transport, Innovation and Technology)

12. 

Bundesministerium für Wirtschaft, Familie und Jugend (Federal Ministry for Economic Affairs, Family and Youth)

13. 

Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung (Federal Ministry for Science and Research)

14. 

Bundesamt für Eich- und Vermessungswesen (Federal Office for Calibration and Measurement)

15. 

Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft m.b.H (Austrian Research and Test Centre Arsenal Ltd)

16. 

Bundesanstalt für Verkehr (Federal Institute for Traffic)

17. 

Bundesbeschaffung G.m.b.H (Federal Procurement Ltd)

18. 

Bundesrechenzentrum G.m.b.H (Federal Data Processing Centre Ltd)

B.   Visas pārējās centrālās publiskā sektora iestādes, tostarp to reģionālās un vietējās apakšnodaļas, ar noteikumu, ka tās nenodarbojas ar rūpniecisku vai komerciālu darbību.

POLIJA

1. 

Kancelaria Prezydenta RP (Chancellery of the President)

2. 

Kancelaria Sejmu RP (Chancellery of the Sejm)

3. 

Kancelaria Senatu RP (Chancellery of the Senate)

4. 

Kancelaria Prezesa Rady Ministrów (Chancellery of the Prime Minister)

5. 

Sąd Najwyższy (Supreme Court)

6. 

Naczelny Sąd Administracyjny (Supreme Administrative Court)

7. 

Sądy powszechne - rejonowe, okręgowe i apelacyjne (Common Court of Law - District Court, Regional Court, Appellate Court)

8. 

Trybunat Konstytucyjny (Constitutional Court)

9. 

Najwyższa Izba Kontroli (Supreme Chamber of Control)

10. 

Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich (Office of the Human Rights Defender)

11. 

Biuro Rzecznika Praw Dziecka (Office of the Children's Rigths Ombudsman)

12. 

Biuro Ochrony Rządu (Government Protection Bureau)

13. 

Biuro Bezpieczeństwa Narodowego (The National Security Office)

14. 

Centralne Biuro Antykorupcyjne (Central Anticorruption Bureau)

15. 

Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej (Ministry of Labour and Social Policy)

16. 

Ministerstwo Finansów (Ministry of Finance)

17. 

Ministerstwo Gospodarki (Ministry of Economy)

18. 

Ministerstwo Rozwoju Regionalnego (Ministry of Regional Development)

19. 

Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego (Ministry of Culture and National Heritage)

20. 

Ministerstwo Edukacji Narodowej (Ministry of National Education)

21. 

Ministerstwo Obrony Narodowej (Ministry of National Defence)

22. 

Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi (Ministry of Agriculture and Rural Development)

23. 

Ministerstwo Skarbu Państwa (Ministry of the State Treasury)

24. 

Ministerstwo Sprawiedliwości (Ministry of Justice)

25. 

Ministerstwo Transportu, Budownictwa i Gospodarki Morskiej (Ministry of Transport, Construction and Maritime Economy)

26. 

Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego (Ministry of Science and Higher Education)

27. 

Ministerstwo Środowiska (Ministry of Environment)

28. 

Ministerstwo Spraw Wewnętrznych (Ministry of Internal Affairs)

29. 

Ministrestwo Administracji i Cyfryzacji (Ministry of Administration and Digitisation)

30. 

Ministerstwo Spraw Zagranicznych (Ministry of Foreign Affairs)

31. 

Ministerstwo Zdrowia (Ministry of Health)

32. 

Ministerstwo Sportu i Turystyki (Ministry of Sport and Tourism)

33. 

Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej (Patent Office of the Republic of Poland)

34. 

Urząd Regulacji Energetyki (The Energy Regulatory Authority of Poland)

35. 

Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych (Office for Military Veterans and Victims of Repression)

36. 

Urząd Transportu Kolejowego (Office for Railroad Transport)

37. 

Urząd Dozoru Technicznego (Office of Technical Inspection)

38. 

Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych (The Office for Registration of Medicinal Products, Medical Devices and Biocidal Products)

39. 

Urząd do Spraw Cudzoziemców (Office for Foreigners)

40. 

Urząd Zamówień Publicznych (Public Procurement Office)

41. 

Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów (Office for Competition and Consumer Protection)

42. 

Urząd Lotnictwa Cywilnego (Civil Aviation Office)

43. 

Urząd Komunikacji Elektronicznej (Office of Electronic Communication)

44. 

Wyższy Urząd Górniczy (State Mining Authority)

45. 

Główny Urząd Miar (Main Office of Measures)

46. 

Główny Urząd Geodezji i Kartografii (The Main Office of Geodesy and Cartography)

47. 

Główny Urząd Nadzoru Budowlanego (The General Office of Building Control)

48. 

Główny Urząd Statystyczny (Main Statistical Office)

49. 

Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji (National Broadcasting Council)

50. 

Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych (Inspector General for the Protection of Personal Data)

51. 

Państwowa Komisja Wyborcza (State Election Commission)

52. 

Państwowa Inspekcja Pracy (National Labour Inspectorate)

53. 

Rządowe Centrum Legislacji (Government Legislation Centre)

54. 

Narodowy Fundusz Zdrowia (National Health Fund)

55. 

Polska Akademia Nauk (Polish Academy of Science)

56. 

Polskie Centrum Akredytacji (Polish Accreditation Centre)

57. 

Polskie Centrum Badań i Certyfikacji (Polish Centre for Testing and Certification)

58. 

Polska Organizacja Turystyczna (Polish National Tourist Office)

59. 

Polski Komitet Normalizacyjny (Polish Committee for Standardisation)

60. 

Zakład Ubezpieczeń Społecznych (Social Insurance Institution)

61. 

Komisja Nadzoru Finansowego (Polish Financial Supervision Authority)

62. 

Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych (Head Office of State Archives)

63. 

Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego (Agricultural Social Insurance Fund)

64. 

Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad (The General Directorate of National Roads and Motorways)

65. 

Główny Inspektorat Ochrony Roślin i Nasiennictwa (The Main Inspectorate for the Inspection of Plant and Seeds Protection)

66. 

Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej (The National Headquarters of the State Fire-Service)

67. 

Komenda Główna Policji (Polish National Police)

68. 

Komenda Główna Straży Granicxnej (The Chief Boarder Guards Command)

69. 

Główny Inspektorat Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych (The Main Inspectorate of Commercial Quality of Agri-Food Products)

70. 

Główny Inspektorat Ochrony Środowiska (The Main Inspectorate for Environment Protection)

71. 

Główny Inspektorat Transportu Drogowego (Main Inspectorate of Road Transport)

72. 

Główny Inspektorat Farmaceutyczny (Main Pharmaceutical Inspectorate)

73. 

Główny Inspektorat Sanitarny (Main Sanitary Inspectorate)

74. 

Główny Inspektorat Weterynarii (The Main Veterinary Inspectorate)

75. 

Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego (Internal Security Agency)

76. 

Agencja Wywiadu (Foreign Intelligence Agency)

77. 

Agencja Mienia Wojskowego (Agency for Military Property)

78. 

Wojskowa Agencja Mieszkaniowa (Military Real Estate Agency)

79. 

Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Agency for Restructuring and Modernisation of Agriculture)

80. 

Agencja Rynku Rolnego (Agriculture Market Agency)

81. 

Agencja Nieruchomości Rolnych (Agricultural Property Agency)

82. 

Państwowa Agencja Atomistyki (National Atomic Energy Agency)

83. 

Polska Agencja Żeglugi Powietrznej (Polish Air Navigation Services Agency)

84. 

Polska Agencja Rozwiązywania Problemów Alkoholowych (State Agency for Prevention of Alcohol Related Problems)

85. 

Agencja Rezerw Materiałowych (The Material Reserves Agency)

86. 

Narodowy Bank Polski (National Bank of Poland)

87. 

Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej (The National Fund for Environmental Protection and Water Management)

88. 

Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych (National Disabled Persons Rehabilitation Fund)

89. 

Instytut Pamięci Narodowej - Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu (National Remembrance Institute - Commission for Prosecution of Crimes Against the Polish Nation)

90. 

Rada Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa (The Committee of Protection of Memory of Combat and Martyrdom)

91. 

Służba Celna Rzeczypospolitej Polskiej (Customs Service of the Republic of Poland)

92. 

Państwowe Gospodarstwo Leśne “Lasy Państwowe” (State Forest Enterprise “Lasy Państwowe”)

93. 

Polska Agencja Rozwoju Przedsiębiorczości (Polish Agency for Enterprise Development)

94. 

Samodzielne Publiczne Zakłady Opieki Zdrowotnej, jeśli ich organem założycielskim jest minister, centralny organ administracji rządowej lub wojewoda (Public Autonomous Health Care Management Units established by minister, central government unit or voivoda).

PORTUGĀLE

1. 

Presidência do Conselho de Ministros (Presidency of the Council of Ministers)

2. 

Ministério das Finanças (Ministry of Finance)

3. 

Ministério da Defesa Nacional (Ministry of Defence)

4. 

Ministério dos Negócios Estrangeiros e das Comunidades Portuguesas (Ministry of Foreign Affairs and Portuguese Communities)

5. 

Ministério da Administração Interna (Ministry of Internal Affairs)

6. 

Ministério da Justiça (Ministry of Justice)

7. 

Ministério da Economia (Ministry of Economy)

8. 

Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas (Ministry of Agriculture, Rural Development and Fishing)

9. 

Ministério da Educação (Ministry of Education)

10. 

Ministério da Ciência e do Ensino Superior (Ministry of Science and University Education)

11. 

Ministério da Cultura (Ministry of Culture)

12. 

Ministério da Saúde (Ministry of Health)

13. 

Ministério do Trabalho e da Solidariedade Social (Ministry of Labour and Social Solidarity)

14. 

Ministério das Obras Públicas, Transportes e Habitação (Ministry of Public Works, Transports and Housing)

15. 

Ministério das Cidades, Ordenamento do Território e Ambiente (Ministry of Cities, Land Management and Environment)

16. 

Ministério para a Qualificação e o Emprego (Ministry for Qualification and Employment)

17. 

Presidença da Republica (Presidency of the Republic)

18. 

Tribunal Constitucional (Constitutional Court)

19. 

Tribunal de Contas (Court of Auditors)

20. 

Provedoria de Justiça (Ombudsman)

RUMĀNIJA

Administrația Prezidențială (Presidential Administration)

Senatul României (Romanian Senate)

Camera Deputaților (Chamber of Deputies)

Inalta Curte de Casație și Justiție (Supreme Court)

Curtea Constituțională (Constitutional Court)

Consiliul Legislativ (Legislative Council)

Curtea de Conturi (Court of Accounts)

Consiliul Superior al Magistraturii (Superior Council of Magistracy)

Parchetul de pe lângă Inalta Curte de Casație și Justiție (Prosecutor's Office Attached to the Supreme Court)

Secretariatul General al Guvernului (General Secretariat of the Government)

Cancelaria primului ministru (Chancellery of the Prime Minister)

Ministerul Afacerilor Externe (Ministry of Foreign Affairs)

Ministerul Economiei și Finanțelor (Ministry of Economy and Finance)

Ministerul Justiției (Ministry of Justice)

Ministerul Apărării (Ministry of Defense)

Ministerul Internelor și Reformei Administrative (Ministry of Interior and Administration Reform)

Ministerul Muncii, Familiei și Egalității de Sanse (Ministry of Labor and Equal Opportunities)

Ministerul pentru Intreprinderi Mici și Mijlocii, Comerț, Turism și Profesii Liberale (Ministry for Small and Medium Sized Enterprises, Trade, Tourism and Liberal Professions)

Ministerul Agriculturii și Dezvoltării Rurale (Ministry of Agricultural and Rural Development)

Ministerul Transporturilor (Ministry of Transport)

Ministerul Dezvoltării, Lucrărilor Publice și Locuinței (Ministry of Development, Public, Works and Housing)

Ministerul Educației Cercetării și Tineretului (Ministry of Education, Research and Youth)

Ministerul Sănătății Publice (Ministry of Public Health)

Ministerul Culturii și Cultelor (Ministry of Culture and Religious Affairs)

Ministerul Comunicațiilor și Tehnologiei Informației (Ministry of Communications and Information Technology)

Ministerul Mediului și Dezvoltării Durabile (Ministry of Environment and Sustainable Development)

Serviciul Român de Informații (Romanian Intelligence Service)

Serviciul Român de Informații Externe (Romanian Foreign Intelligence Service)

Serviciul de Protecție și Pază (Protection and Guard Service)

Serviciul de Telecomunicații Speciale (Special Telecommunication Service)

Consiliul Național al Audiovizualului (The National Audiovisual Council)

Consiliul Concurenței (CC) (Competition Council)

Direcția Națională Anticorupție (National Anti-corruption Department)

Inspectoratul General de Poliție (General Inspectorate of Police)

Autoritatea Națională pentru Reglementarea și Monitorizarea Achizițiilor Publice (National Authority for Regulation and Monitoring Public Procurement)

Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor (National Council for Solving the Contests)

Autoritatea Națională de Reglementare pentru Serviciile Comunitare de Utilități Publice (ANRSC) (National Authority for Regulating Community Services Public Utilities)

Autoritatea Națională Sanitară Veterinară și pentru Siguranța Alimentelor (Sanitary Veterinary and Food Safety National Authority)

Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor (National Authority for Consumer Protection)

Autoritatea Navală Română (Romanian Naval Authority)

Autoritatea Feroviară Română (Romanian Railway Authority)

Autoritatea Rutieră Română (Romanian Road Authority)

Autoritatea Națională pentru Protecția Drepturilor Copilului-și Adopție (National Authority for the Protection of Child Rights and Adoption)

Autoritatea Națională pentru Persoanele cu Handicap (National Authority for Disabled Persons)

Autoritatea Națională pentru Tineret (National Authority for Youth)

Autoritatea Națională pentru Cercetare Stiințifica (National Authority for Scientific Research)

Autoritatea Națională pentru Comunicații (National Authority for Communications)

Autoritatea Națională pentru Serviciile Societății Informaționale (National Authority for Informational Society Services)

Autoritatea Electorală Permanente (Permanent Electoral Authority)

Agenția pentru Strategii Guvernamentale (Agency for Governmental Strategies)

Agenția Națională a Medicamentului (National Medicines Agency)

Agenția Națională pentru Sport (National Agency for Sports)

Agenția Națională pentru Ocuparea Forței de Muncă (National Agency for Employment)

Agenția Națională de Reglementare în Domeniul Energiei (National Authority for Electrical Energy Regulation)

Agenția Română pentru Conservarea Energiei (Romanian Agency for Power Conservation)

Agenția Națională pentru Resurse Minerale (National Agency for Mineral Resources)

Agenția Română pentru Investiții Străine (Romanian Agency for Foreign Investment)

Agenția Națională a Funcționarilor Publici (National Agency of Public Civil Servants)

Agenția Națională de Administrare Fiscală (National Agency of Fiscal Administration)

Agenția de Compensare pentru Achiziții de Tehnică Specială (Agency For Offsetting Special Technique Procurements)

Agenția Națională Anti-doping (National Anti-Doping Agency)

Agenția Nucleară (Nuclear Agency)

Agenția Națională pentru Protecția Familiei (National Agency for Family Protection)

Agenția Națională pentru Egalitatea de Sanse între Bărbați și Femei (National Authority for Equality of Chances between Men and Women)

Agenția Națională pentru Protecția Mediului (National Agency for Environmental Protection)

Agenția națională Antidrog (National Anti-drugs Agency)

SLOVĒNIJA

1. 

Predsednik Republike Slovenije (President of the Republic of Slovenia)

2. 

Državni zbor (The National Assembly)

3. 

Državni svet (The National Council)

4. 

Varuh človekovih pravic (The Ombudsman)

5. 

Ustavno sodišče (The Constitutional Court)

6. 

Računsko sodišče (The Court of Audits)

7. 

Državna revizijska komisja (The National Review Commission)

8. 

Slovenska akademija znanosti in umetnosti (The Slovenian Academy of Science and Art)

9. 

Vladne službe (The Government Services)

10. 

Ministrstvo za finance (Ministry of Finance)

11. 

Ministrstvo za notranje zadeve (Ministry of Internal Affairs)

12. 

Ministrstvo za zunanje zadeve (Ministry of Foreign Affairs)

13. 

Ministrstvo za obrambo (Ministry of Defence)

14. 

Ministrstvo za pravosodje (Ministry of Justice)

15. 

Ministrstvo za gospodarstvo (Ministry of the Economy)

16. 

Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano (Ministry of Agriculture, Forestry and Food)

17. 

Ministrstvo za promet (Ministry of Transport)

18. 

Ministrstvo za okolje, prostor in energijo (Ministry of Environment, Spatial Planning and Energy)

19. 

Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve (Ministry of Labour, Family and Social Affairs)

20. 

Ministrstvo za zdravje (Ministry of Health)

21. 

Ministrstvo za visoko šolstvo, znanost in tehnogijo (Ministry of Higher Education, Science and Technology)

22. 

Ministrstvo za kulturo (Ministry of Culture)

23. 

Ministerstvo za javno upravo (Ministry of Public Administration)

24. 

Vrhovno sodišče Republike Slovenije (The Supreme Court of the Republic of Slovenia)

25. 

Višja sodišča (Higher Courts)

26. 

Okrožna sodišča (District Courts)

27. 

Okrajna sodišča (County Courts)

28. 

Vrhovno tožilstvo Republike Slovenije (The Supreme Prosecutor of the Republic of Slovenia)

29. 

Okrožna državna tožilstva (Districts' State Prosecutors)

30. 

Družbeni pravobranilec Republike Slovenije (Social Attorney of the Republic of Slovenia)

31. 

Državno pravobranilstvo Republike Slovenije (National Attorney of the Republic of Slovenia)

32. 

Upravno sodišče Republike Slovenije (Administrative Court of the Republic of Slovenia)

33. 

Senat za prekrške Republike Slovenije (Senat of Minor Offenses of the Republic of Slovenia)

34. 

Višje delovno in socialno sodišče v Ljubljani (Higher Labour and Social Court)

35. 

Delovna in sodišča (Labour Courts)

36. 

Upravne note (Local Administrative Units)

SLOVĀKIJA

Ministrijas un citas centrālās pārvaldes iestādes, kas minētas likumā nr. 575/2001 Coll. par valdības un centrālo valsts pārvaldes iestāžu darbības struktūru pēdējo grozījumu redakcijā:

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky (Ministry of Economy of the Slovak Republic)

Ministerstvo financií Slovenskej republiky (Ministry of Finance of the Slovak Republic)

Ministerstvo dopravy, výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky (Ministry of Transport, Construction and Regional Development of the Slovak Republic)

Ministerstvo pôdohospodárstva a rozvoja vidieka Slovenskej republiky (Ministry of Agriculture and Rural Development of the Slovak Republic)

Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky (Ministry of Interior of the Slovak Republic)

Ministerstvo obrany Slovenskej republiky (Ministry of Defence of the Slovak Republic)

Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky (Ministry of Justice of the Slovak Republic)

Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky (Ministry of Foreign Affairs of the Slovak Republic)

Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky (Ministry of Labour, Social Affairs and Family of the Slovak Republic)

Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky (Ministry of Environment of the Slovak Republic)

Ministerstvo školstva, vedy, výskumu a športu Slovenskej republiky (Ministry of Education, Science, Research and Sport of the Slovak Republic)

Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky (Ministry of Culture of the Slovak Republic)

Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky (Ministry of Health Service of the Slovak Republic)

Úrad vlády Slovenskej republiky (The Government Office of the Slovak Republic)

Protimonopolný úrad Slovenskej republiky (Antimonopoly Office of the Slovak Republic)

Štatistický úrad Slovenskej republiky (Statistical Office of the Slovak Republic)

Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky (The Office of Land Surveyor, Cartography and Cadastre of the Slovak Republic)

Úrad jadrového dozoru Slovenskej republiky (Nuclear Regulatory Authority of the Slovak Republic)

Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky (Slovak Office of Standards, Metrology and Testing)

Úrad pre verejné obstarávanie (The Office for Public Procurement)

Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky (Industrial Property Office of the Slovak Republic)

Správa štátnych hmotných rezerv Slovenskej republiky (The Administration of State Material Reserves of the Slovak Republic)

Národný bezpečnostný úrad (National Security Authority)

Kancelária Prezidenta Slovenskej republiky (The Office of the President of the Slovak Republic)

Národná rada Slovenskej republiky (National Council of the Slovak Republic)

Ústavný súd Slovenskej republiky (Constitutional Court of the Slovak Republic)

Najvyšší súd Slovenskej republiky (Supreme Court of the Slovak Republic)

Generálna prokuratúra Slovenskej republiky (Public Prosecution of the Slovak Republic)

Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky (Supreme Audit Office of the Slovak Republic)

Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky (Telecommunications Office of the Slovak Republic)

Poštový úrad (Postal Regulatory Office)

Úrad na ochranu osobných údajov (Office for Personal Data Protection)

Kancelária verejného ochrancu práv (Ombudsman's Office)

Úrad pre finančný trh (Office for the Finance Market)

SOMIJA

OIKEUSKANSLERINVIRASTO – JUSTITIEKANSLERSÄMBETET (OFFICE OF THE CHANCELLOR OF JUSTICE)

LIIKENNE- JA VIESTINTÄMINISTERIÖ – KOMMUNIKATIONSMINISTERIET

(MINISTRY OF TRANSPORT AND COMMUNICATIONS)

Viestintävirasto – Kommunikationsverket (Finnish Communications Regulatory Authority)

Ajoneuvohallintokeskus AKE – Fordonsförvaltningscentralen AKE (Finnish Vehicle Administration)**

Ilmailuhallinto – Luftfartsförvaltningen (Finnish Civil Aviation Authority)

Ilmatieteen laitos – Meteorologiska institutet (Finnish Meterological Institute)

Merenkulkulaitos – Sjöfartsverket (The Finnish Maritime Administration)

Merentutkimuslaitos – Havsforskningsinstitutet (Finnish Institute of Marine Research)

Ratahallintokeskus RHK – Banförvaltningscentralen RHK (Rail Administration)

Rautatievirasto – Järnvägsverket (Finnish Railway Agency)

Tiehallinto – Vägförvaltningen (Road Administration)

MAA- JA METSÄTALOUSMINISTERIÖ – JORD- OCH SKOGSBRUKSMINISTERIET

(MINISTRY OF AGRICULTURE AND FORESTRY)

Elintarviketurvallisuusvirasto – Livsmedelssäkerhetsverket (Finnish Food Safety Authority)

Maanmittauslaitos – Lantmäteriverket (National Land Survey of Finland)

Maaseutuvirasto – Landsbygdsverket (The Countryside Agency)

OIKEUSMINISTERIÖ – JUSTITIEMINISTERIET (MINISTRY OF JUSTICE)

Tietosuojavaltuutetun toimisto – Dataombudsmannens byrå (Office of the Data Protection Ombudsman)

Tuomioistuimet – domstolar (Courts of Law)

Korkein oikeus – Högsta domstolen (Supreme Court)

Korkein hallinto-oikeus – Högsta förvaltningsdomstolen (Supreme Administrative Court)

Hovioikeudet – hovrätter (Courts of Appeal)

Käräjäoikeudet – tingsrätter (District Courts)

Hallinto-oikeudet – förvaltningsdomstolar (Administrative Courts)

Markkinaoikeus – Marknadsdomstolen (Market Court)

Työtuomioistuin – Arbetsdomstolen (Labour Court)

Vakuutusoikeus – Försäkringsdomstolen (Insurance Court)

Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden (Consumer Complaint Board)

Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet (Prison Service)

HEUNI – Yhdistyneiden Kansakuntien yhteydessä toimiva Euroopan kriminaalipolitiikan instituutti – HEUNI – Europeiska institutet för kriminalpolitik, verksamt i anslutning till Förenta Nationerna (the European Institute for Crime Prevention and Control)

Konkurssiasiamiehen toimisto – Konkursombudsmannens byrå (Office of Bankruptcy Ombudsman)**

Oikeushallinnon palvelukeskus – Justitieförvaltningens servicecentral (Legal Management Service)**

Oikeushallinnon tietotekniikkakeskus – Justitieförvaltningens datateknikcentral (Legal Administrative Computing Center)

Oikeuspoliittinen tutkimuslaitos (Optula) – Rättspolitiska forskningsinstitutet (Legal Policy Institute)

Oikeusrekisterikeskus – Rättsregistercentralen (Legal Register Centre)

Onnettomuustutkintakeskus – Centralen för undersökning av olyckor (Accident Investigation Board)

Rikosseuraamusvirasto – Brottspåföljdsverket (Criminal sanctions Agency)

Rikosseuraamusalan koulutuskeskus – Brottspåföljdsområdets utbildningscentral (Training Institute for Prison and Probation Services)

Rikoksentorjuntaneuvosto Rådet för brottsförebyggande (National Council for Crime Prevention)

Saamelaiskäräjät – Sametinget (The Saami Parliament)

Valtakunnansyyttäjänvirasto – Riksåklagarämbetet (the Office of the Prosecutor General)

OPETUSMINISTERIÖ – UNDERVISNINGSMINISTERIET (MINISTRY OF EDUCATION)

Opetushallitus – Utbildningsstyrelsen (National Board of Education)

Valtion elokuvatarkastamo – Statens filmgranskningsbyrå (Finnish Board of Film Classification)

PUOLUSTUSMINISTERIÖ – FÖRSVARSMINISTERIET (MINISTRY OF DEFENCE)

Puolustusvoimat – Försvarsmakten (Finnish Defence Forces)

SISÄASIAINMINISTERIÖ – INRIKESMINISTERIET (MINISTRY OF THE INTERIOR)

Keskusrikospoliisi – Centralkriminalpolisen (Central Criminal Police)

Liikkuva poliisi – Rörliga polisen (National Traffic Police)

Rajavartiolaitos – Gränsbevakningsväsendet (Frontier Guard)

Suojelupoliisi – Skyddspolisen (Police protection)

Poliisiammattikorkeakoulu – Polisyrkeshögskolan (Police College)

Poliisin tekniikkakeskus – Polisens teknikcentral (Police Technical Centre)

Pelastusopisto – Räddningsverket (Emergency Services)

Hätäkeskuslaitos – Nödcentralsverket (Emergency Response Centre)

Maahanmuuttovirasto – Migrationsverket (Immigration Authority)

Sisäasiainhallinnon palvelukeskus – Inrikesförvaltningens servicecentral (Interior Management Service)

Helsingin kihlakunnan poliisilaitos – Polisinrättningen i Helsingfors (Helsinki Police Department)

Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset – Statliga förläggningar för asylsökande (Reception centres for Asylum Seekers)

SOSIAALI- JA TERVEYSMINISTERIÖ – SOCIAL- OCH HÄLSOVÅRDSMINISTERIET (MINISTRY OF SOCIAL AFFAIRS AND HEALTH)

Työttömyysturvalautakunta – Besvärsnämnden för utkomstskyddsärenden (Unemployment Appeal Board)

Sosiaaliturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för socialtrygghet (Appeal Tribunal)

Lääkelaitos – Läkemedelsverket (National Agency for Medicines)

Terveydenhuollon oikeusturvakeskus – Rättsskyddscentralen för hälsovården (National Authority for Medicolegal Affairs)

Säteilyturvakeskus – Strålsäkerhetscentralen (Finnish Centre for Radiation and Nuclear Safety)

Kansanterveyslaitos – Folkhälsoinstitutet (National Public Health Institute)

Lääkehoidon kehittämiskeskus ROHTO – Utvecklingscentralen för läkemedelsbehandling (Centre for Pharmacotherapy Development ROHTO)

Sosiaali- ja terveydenhuollon tuotevalvontakeskus – Social- och hälsovårdens produkttill-synscentral (the National Product Control Agency's SSTV)

Sosiaali- ja terveysalan tutkimus- ja kehittämiskeskus Stakes – Forsknings- och utvecklingscentralen för social- och hälsovården Stakes (Health and Social Care Research and Development Center STAKES)

TYÖ- JA ELINKEINOMINISTERIÖ – ARBETS- OCH NÄRINGSMINISTERIET

(MINISTRY OF EMPLOYMENT AND THE ECONOMY)

Kuluttajavirasto – Konsumentverket (Finnish Consumer Agency)

Kilpailuvirasto – Konkurrensverket (Finnish Competition Authority)

Patentti- ja rekisterihallitus – Patent- och registerstyrelsen (National Board of Patents and Registration)

Valtakunnansovittelijain toimisto – Riksförlikningsmännens byrå (National Conciliators' Office)

Työneuvosto – Arbetsrådet (Labour Council)

Energiamarkkinavirasto – Energimarknadsverket (Energy Market Authority)

Geologian tutkimuskeskus – Geologiska forskningscentralen (Geological Survey of Finland)

Huoltovarmuuskeskus – Försörjningsberedskapscentralen (The National Emergency Supply Agency)

Kuluttajatutkimuskeskus – Konsumentforskningscentralen (National Consumer Research Center)

Matkailun edistämiskeskus (MEK) – Centralen för turistfrämjande (Finnish Tourist Board)

Mittatekniikan keskus (MIKES) – Mätteknikcentralen (Centre for Metrology and Accrediattion)

Tekes - teknologian ja innovaatioiden kehittämiskeskus –Tekes - utvecklingscentralen för teknologi och innovationer (Finnish Funding Agency for Technology and Innovation)

Turvatekniikan keskus (TUKES) – Säkerhetsteknikcentralen (Safety Technology Authority)

Valtion teknillinen tutkimuskeskus (VTT) – Statens tekniska forskningscentral (VTT Technical Research Centre of Finland)

Syrjintälautakunta – Nationella diskrimineringsnämnden (Discrimination Tribunal)

Vähemmistövaltuutetun toimisto – Minoritetsombudsmannens byrå (Office of the Ombudsman for Minorities)

ULKOASIAINMINISTERIÖ – UTRIKESMINISTERIET (MINISTRY FOR FOREIGN AFFAIRS)

VALTIONEUVOSTON KANSLIA – STATSRÅDETS KANSLI (PRIME MINISTER'S OFFICE)

VALTIOVARAINMINISTERIÖ – FINANSMINISTERIET (MINISTRY OF FINANCE)

Valtiokonttori – Statskontoret (State Treasury)

Verohallinto – Skatteförvaltningen (Tax Administration)

Tullilaitos – Tullverket (Customs)

Tilastokeskus – Statistikcentralen (Statistics Finland)

Valtiontaloudellinen tutkimuskeskus – Statens ekonomiska forskningscentral (Government Institute for Economic Research)

Väestörekisterikeskus – Befolkningsregistercentralen (Population Register Centre)

YMPÄRISTÖMINISTERIÖ – MILJÖMINISTERIET (MINISTRY OF ENVIRONMENT)

Suomen ympäristökeskus - Finlands miljöcentral (Finnish Environment Institute)

Asumisen rahoitus- ja kehityskeskus – Finansierings- och utvecklingscentralen för boendet (The Housing Finance and Development Centre of Finland)

VALTIONTALOUDEN TARKASTUSVIRASTO – STATENS REVISIONSVERK (NATIONAL AUDIT OFFICE)

ZVIEDRIJA



Royal Academy of Fine Arts

Akademien för de fria konsterna

National Board for Consumer Complaints

Allmänna reklamationsnämnden

Labour Court

Arbetsdomstolen

Swedish Employment Services

Arbetsförmedlingen

National Agency for Government Employers

Arbetsgivarverk, statens

National Institute for Working Life

Arbetslivsinstitutet

Swedish Work Environment Authority

Arbetsmiljöverket

Swedish Inheritance Fund Commission

Arvsfondsdelegationen

Museum of Architecture

Arkitekturmuseet

National Archive of Recorded Sound and Moving Images

Ljud och bildarkiv, statens

The Office of the Childrens' Ombudsman

Barnombudsmannen

Swedish Council on Technology Assessment in Health Care

Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens

Royal Library

Kungliga biblioteket

National Board of Film Censors

Biografbyrå, statens

Dictionary of Swedish Biography

Biografiskt lexikon, svenskt

Swedish Accounting Standards Board

Bokföringsnämnden

Swedish Companies Registration Office

Bolagsverket

National Housing Credit Guarantee Board

Bostadskreditnämnd, statens (BKN)

National Housing Board

Boverket

National Council for Crime Prevention

Brottsförebyggande rådet

Criminal Victim Compensation and Support Authority

Brottsoffermyndigheten

National Board of Student Aid

Centrala studiestödsnämnden

Data Inspection Board

Datainspektionen

Ministries (Government Departments)

Departementen

National Courts Administration

Domstolsverket

National Electrical Safety Board

Elsäkerhetsverket

Swedish Energy Markets Inspectorate

Energimarknadsinspektionen

Export Credits Guarantee Board

Exportkreditnämnden

Swedish Fiscal Policy Council

Finanspolitiska rådet

Financial Supervisory Authority

Finansinspektionen

National Board of Fisheries

Fiskeriverket

National Institute of Public Health

Folkhälsoinstitut, statens

Swedish Research Council for Environment

Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas

National Fortifications Administration

Fortifikationsverket

National Mediation Office

Medlingsinstitutet

Defence Material Administration

Försvarets materielverk

National Defence Radio Institute

Försvarets radioanstalt

Swedish Museums of Military History

Försvarshistoriska museer, statens

National Defence College

Försvarshögskolan

The Swedish Armed Forces

Försvarsmakten

Social Insurance Office

Försäkringskassan

Geological Survey of Sweden

Geologiska undersökning, Sveriges

Geotechnical Institute

Geotekniska institut, statens

The National Rural Development Agency

Glesbygdsverket

Graphic Institute and the Graduate School of Communications

Grafiska institutet och institutet för högre kommunikations- och reklamutbildning

The Swedish Broadcasting Commission

Granskningsnämnden för radio och TV

Swedish Government Seamen's Service

Handelsflottans kultur- och fritidsråd

Ombudsman for the Disabled

Handikappombudsmannen

Board of Accident Investigation

Haverikommission, statens

Courts of Appeal (6)

Hovrätterna (6)

Regional Rent and Tenancies Tribunals (12)

Hyres- och arendenämnder (12)

Committee on Medical Responsibility

Hälso- och sjukvårdens ansvarsnämnd

National Agency for Higher Education

Högskoleverket

Supreme Court

Högsta domstolen

National Institute for Psycho-Social Factors and Health

Institut för psykosocial miljömedicin, statens

National Institute for Regional Studies

Institut för tillväxtpolitiska studier

Swedish Institute of Space Physics

Institutet för rymdfysik

International Programme Office for Education and Training

Internationella programkontoret för utbildningsområdet

Swedish Migration Board

Migrationsverket

Swedish Board of Agriculture

Jordbruksverk, statens

Office of the Chancellor of Justice

Justitiekanslern

Office of the Equal Opportunities Ombudsman

Jämställdhetsombudsmannen

National Judicial Board of Public Lands and Funds

Kammarkollegiet

Administrative Courts of Appeal (4)

Kammarrätterna (4)

National Chemicals Inspectorate

Kemikalieinspektionen

National Board of Trade

Kommerskollegium

Swedish Agency for Innovation Systems

Verket för innovationssystem (VINNOVA)

National Institute of Economic Research

Konjunkturinstitutet

Swedish Competition Authority

Konkurrensverket

College of Arts, Crafts and Design

Konstfack

College of Fine Arts

Konsthögskolan

National Museum of Fine Arts

Nationalmuseum

Arts Grants Committee

Konstnärsnämnden

National Art Council

Konstråd, statens

National Board for Consumer Policies

Konsumentverket

National Laboratory of Forensic Science

Kriminaltekniska laboratorium, statens

Prison and Probation Service

Kriminalvården

National Paroles Board

Kriminalvårdsnämnden

Swedish Enforcement Authority

Kronofogdemyndigheten

National Council for Cultural Affairs

Kulturråd, statens

Swedish Coast Guard

Kustbevakningen

National Land Survey

Lantmäteriverket

Royal Armoury

Livrustkammaren/Skoklosters slott/Hallwylska museet

National Food Administration

Livsmedelsverk, statens

The National Gaming Board

Lotteriinspektionen

Medical Products Agency

Läkemedelsverket

County Administrative Courts (24)

Länsrätterna (24)

County Administrative Boards (24)

Länsstyrelserna (24)

Market Court

Marknadsdomstolen

Swedish Meteorological and Hydrological Institute

Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges

Modern Museum

Moderna museet

Swedish National Collections of Music

Musiksamlingar, statens

Swedish Agency for Disability Policy Coordination

Myndigheten för handikappolitisk samordning

Swedish Agency for Networks and Cooperation in Higher Education

Myndigheten för nätverk och samarbete inom högre utbildning

Commission for state grants to religious communities

Nämnden för statligt stöd till trossamfun

Museum of Natural History

Naturhistoriska riksmuseet

National Environmental Protection Agency

Naturvårdsverket

Scandinavian Institute of African Studies

Nordiska Afrikainstitutet

Nordic School of Public Health

Nordiska högskolan för folkhälsovetenskap

Recorders Committee

Notarienämnden

Swedish National Board for Intra Country Adoptions

Myndigheten för internationella adoptionsfrågor

Swedish Agency for Economic and Regional Growth

Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)

Office of the Ethnic Discrimination Ombudsman

Ombudsmannen mot etnisk diskriminering

Court of Patent Appeals

Patentbesvärsrätten

Patents and Registration Office

Patent- och registreringsverket

Swedish Population Address Register Board

Personadressregisternämnd statens, SPAR-nämnden

Swedish Polar Research Secretariat

Polarforskningssekretariatet

Press Subsidies Council

Presstödsnämnden

The Council of the European Social Fund in Sweden

Rådet för Europeiska socialfonden i Sverige

The Swedish Radio and TV Authority

Radio- och TV-verket

Government Offices

Regeringskansliet

Supreme Administrative Court

Regeringsrätten

Central Board of National Antiquities

Riksantikvarieämbetet

National Archives

Riksarkivet

Bank of Sweden

Riksbanken

Parliamentary Administrative Office

Riksdagsförvaltningen

The Parliamentary Ombudsmen

Riksdagens ombudsmän, JO

The Parliamentary Auditors

Riksdagens revisorer

National Debt Office

Riksgäldskontoret

National Police Board

Rikspolisstyrelsen

National Audit Bureau

Riksrevisionen

Travelling Exhibitions Service

Riksutställningar, Stiftelsen

National Space Board

Rymdstyrelsen

Swedish Council for Working Life and Social Research

Forskningsrådet för arbetsliv och socialvetenskap

National Rescue Services Board

Räddningsverk, statens

Regional Legal-aid Authority

Rättshjälpsmyndigheten

National Board of Forensic Medicine

Rättsmedicinalverket

Sami (Lapp) School Board

Sameskolstyrelsen

Sami (Lapp) Schools

Sameskolor

National Maritime Administration

Sjöfartsverket

National Maritime Museums

Maritima museer, statens

Swedish Commission on Security and Integrity Protection

Säkerhets- och intregritetsskyddsnämnden

Swedish Tax Agency

Skatteverket

National Board of Forestry

Skogsstyrelsen

National Agency for Education

Skolverk, statens

Swedish Institute for Infectious Disease Control

Smittskyddsinstitutet

National Board of Health and Welfare

Socialstyrelsen

National Inspectorate of Explosives and Flammables

Sprängämnesinspektionen

National Government Employee and Pensions Board

Statens pensionsverk

Statistics Sweden

Statistiska centralbyrån

Agency for Administrative Development

Statskontoret

Swedish Radiation Safety Authority

Strålsäkerhetsmyndigheten

Swedish International Development Cooperation Authority

Styrelsen för internationellt utvecklings- samarbete, SIDA

National Board of Psychological Defence and Conformity Assessment

Styrelsen för psykologiskt försvar

Swedish Board for Accreditation

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll

Swedish Institute

Svenska Institutet, stiftelsen

Library of Talking Books and Braille Publications

Talboks- och punktskriftsbiblioteket

District and City Courts (97)

Tingsrätterna (97)

Judges Nomination Proposal Committee

Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet

Armed Forces' Enrolment Board

Totalförsvarets pliktverk

Swedish Defence Research Agency

Totalförsvarets forskningsinstitut

Swedish Board of Customs

Tullverket

Swedish Tourist Authority

Turistdelegationen

The National Board of Youth Affairs

Ungdomsstyrelsen

Universities and University Colleges

Universitet och högskolor

Aliens Appeals Board

Utlänningsnämnden

National Seed Testing and Certification Institute

Utsädeskontroll, statens

Swedish National Road Administration

Vägverket

National Water Supply and Sewage Tribunal

Vatten- och avloppsnämnd, statens

National Agency for Higher Education

Verket för högskoleservice (VHS)

Swedish Agency for Economic and Regional Development

Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)

Swedish Research Council

Vetenskapsrådet'

National Veterinary Institute

Veterinärmedicinska anstalt, statens

Swedish National Road and Transport Research Institute

Väg- och transportforskningsinstitut, statens

National Plant Variety Board

Växtsortnämnd, statens

Swedish Prosecution Authority

Åklagarmyndigheten

Swedish Emergency Management Agency

Krisberedskapsmyndigheten

Board of Appeals of the Manna Mission

Överklagandenämnden för nämndemannauppdrag

APVIENOTĀ KARALISTE

Cabinet Office

Office of the Parliamentary Counsel

Central Office of Information

Charity Commission

Crown Estate Commissioners (Vote Expenditure Only)

Crown Prosecution Service

Department for Business, Enterprise and Regulatory Reform

Competition Commission
Gas and Electricity Consumers' Council
Office of Manpower Economics

Department for Children, Schools and Families

Department of Communities and Local Government

Rent Assessment Panels

Department for Culture, Media and Sport

British Library
British Museum
Commission for Architecture and the Built Environment
The Gambling Commission
Historic Buildings and Monuments Commission for England (English Heritage)
Imperial War Museum
Museums, Libraries and Archives Council
National Gallery
National Maritime Museum
National Portrait Gallery
Natural History Museum
Science Museum
Tate Gallery
Victoria and Albert Museum
Wallace Collection

Department for Environment, Food and Rural Affairs

Agricultural Dwelling House Advisory Committees
Agricultural Land Tribunals
Agricultural Wages Board and Committees
Cattle Breeding Centre
Countryside Agency
Plant Variety Rights Office
Royal Botanic Gardens, Kew
Royal Commission on Environmental Pollution

Department of Health

Dental Practice Board
National Health Service Strategic Health Authorities
NHS Trusts
Prescription Pricing Authority

Department for Innovation, Universities and Skills

Higher Education Funding Council for England
National Weights and Measures Laboratory
Patent Office

Department for International Development

Department of the Procurator General and Treasury Solicitor

Legal Secretariat to the Law Officers

Department for Transport

Maritime and Coastguard Agency

Department for Work and Pensions

Disability Living Allowance Advisory Board
Independent Tribunal Service
Medical Boards and Examining Medical Officers (War Pensions)
Occupational Pensions Regulatory Authority
Regional Medical Service
Social Security Advisory Committee

Export Credits Guarantee Department

Foreign and Commonwealth Office

Wilton Park Conference Centre

Government Actuary's Department

Government Communications Headquarters

Home Office

HM Inspectorate of Constabulary

House of Commons

House of Lords

Ministry of Defence

Defence Equipment & Support
Meteorological Office

Ministry of Justice

Boundary Commission for England
Combined Tax Tribunal
Council on Tribunals
Court of Appeal - Criminal
Employment Appeals Tribunal
Employment Tribunals
HMCS Regions, Crown, County and Combined Courts (England and Wales)
Immigration Appellate Authorities
Immigration Adjudicators
Immigration Appeals Tribunal
Lands Tribunal
Law Commission
Legal Aid Fund (England and Wales)
Office of the Social Security Commissioners
Parole Board and Local Review Committees
Pensions Appeal Tribunals
Public Trust Office
Supreme Court Group (England and Wales)
Transport Tribunal

The National Archives

National Audit Office

National Savings and Investments

National School of Government

Northern Ireland Assembly Commission

Northern Ireland Court Service

Coroners Courts
County Courts
Court of Appeal and High Court of Justice in Northern Ireland
Crown Court
Enforcement of Judgements Office
Legal Aid Fund
Magistrates' Courts
Pensions Appeals Tribunals

Northern Ireland, Department for Employment and Learning

Northern Ireland, Department for Regional Development

Northern Ireland, Department for Social Development

Northern Ireland, Department of Agriculture and Rural Development

Northern Ireland, Department of Culture, Arts and Leisure

Northern Ireland, Department of Education

Northern Ireland, Department of Enterprise, Trade and Investment

Northern Ireland, Department of the Environment

Northern Ireland, Department of Finance and Personnel

Northern Ireland, Department of Health, Social Services and Public Safety

Northern Ireland, Office of the First Minister and Deputy First Minister

Northern Ireland Office

Crown Solicitor's Office
Department of the Director of Public Prosecutions for Northern Ireland
Forensic Science Laboratory of Northern Ireland
Office of the Chief Electoral Officer for Northern Ireland
Police Service of Northern Ireland
Probation Board for Northern Ireland
State Pathologist Service

Office of Fair Trading

Office for National Statistics

National Health Service Central Register

Office of the Parliamentary Commissioner for Administration and Health Service Commissioners

Paymaster General's Office

Postal Business of the Post Office

Privy Council Office

Public Record Office

HM Revenue and Customs

The Revenue and Customs Prosecutions Office

Royal Hospital, Chelsea

Royal Mint

Rural Payments Agency

Scotland, Auditor-General

Scotland, Crown Office and Procurator Fiscal Service

Scotland, General Register Office

Scotland, Queen's and Lord Treasurer's Remembrancer

Scotland, Registers of Scotland

The Scotland Office

The Scottish Ministers

Architecture and Design Scotland
Crofters Commission
Deer Commission for Scotland
Lands Tribunal for Scotland
National Galleries of Scotland
National Library of Scotland
National Museums of Scotland
Royal Botanic Garden, Edinburgh
Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Scotland
Scottish Further and Higher Education Funding Council
Scottish Law Commission
Community Health Partnerships
Special Health Boards
Health Boards
The Office of the Accountant of Court
High Court of Justiciary
Court of Session
HM Inspectorate of Constabulary
Parole Board for Scotland
Pensions Appeal Tribunals
Scottish Land Court
Sheriff Courts
Scottish Police Services Authority
Office of the Social Security Commissioners
The Private Rented Housing Panel and Private Rented Housing Committees
Keeper of the Records of Scotland

The Scottish Parliamentary Body Corporate

HM Treasury

Office of Government Commerce
United Kingdom Debt Management Office

The Wales Office (Office of the Secretary of State for Wales)

The Welsh Ministers

Higher Education Funding Council for Wales
Local Government Boundary Commission for Wales
The Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Wales
Valuation Tribunals (Wales)
Welsh National Health Service Trusts and Local Health Boards
Welsh Rent Assessment Panels

Piezīmes 9.-A pielikuma 2. daļai

1. 

Apzīmējums “Savienības dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes” attiecas arī uz visiem subjektiem, kas pakļauti kādai Savienības dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ja šim pakļautajam subjektam nav atsevišķas juridiskas personas statusa.

2. 

Saistībā ar iepirkumu, ko veic aizsardzības un drošības jomas subjekti, noteikumi attiecas tikai uz tādiem materiāliem, kuri nav paaugstināta riska un karadarbībai paredzēti materiāli un kuri ir ietverti 9.-D pielikumam pievienotajā sarakstā.

9.-B PIELIKUMS

SUBJEKTI ZEM CENTRĀLĀ LĪMEŅA, KURI VEIC IEPIRKUMU SASKAŅĀ AR ŠĀ NOLĪGUMA NOTEIKUMIEM

1. DAļA

SINGAPŪRAS SAISTĪBAS

Uz Singapūru neattiecas (Singapūrai nav pārvaldes iestāžu zem centrālā līmeņa).

2. DAļA

SAVIENĪBAS SAISTĪBAS



Preces (precizētas 9.-D pielikumā)

Slieksnis: SDR 200 000

Pakalpojumi (precizēti 9.-E pielikumā)

Slieksnis: SDR 200 000

Būvdarbi (precizēti 9.-F pielikumā)

Slieksnis: SDR 5 000 000

1. Visas reģionālās vai vietējās līgumslēdzējas iestādes

Visas līgumslēdzējas iestādes administratīvajās vienībās, kas definētas Regulā (EK) Nr. 1059/2003. ( 97 )

Šajā nolīgumā:

— 
“reģionālās līgumslēdzējas iestādes” ir līgumslēdzējas iestādes NUTS 1 un 2 administratīvajās vienībās atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1059/2003; un
— 
“vietējās līgumslēdzējas iestādes” ir līgumslēdzējas iestādes NUTS 3 un mazākās administratīvajās vienībās atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1059/2003.

2. Visas līgumslēdzējas iestādes, kas ir publisko tiesību subjekti, kā definēts Savienības iepirkumu direktīvā ( 98 ).

“Publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:

— 
kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības,
— 
kam ir juridiskas personas statuss un
— 
ko galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādes vai citi publisko tiesību subjekti vai ko pārrauga minētie subjekti, vai kam valdē, pārvaldē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai vietējo pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

Pievienots informatīvs saraksts ar līgumslēdzējām iestādēm, kuras ir publisko tiesību subjekti.

Informatīvs saraksts ar līgumslēdzējām iestādēm, kuras ir publisko tiesību subjekti, kā definēts Savienības iepirkumu direktīvā

Beļģija

Struktūras

A

— 
Agence fédérale pour l'Accueil des demandeurs d'Asile – Federaal Agentschap voor Opvang van Asielzoekers
— 
Agence fédérale pour la Sécurité de la Chaîne alimentaire – Federaal Agentschap voor de Veiligheid van de Voedselketen
— 
Agence fédérale de Contrôle nucléaire – Federaal Agentschap voor nucleaire Controle
— 
Agence wallonne à l'Exportation
— 
Agence wallonne des Télécommunications
— 
Agence wallonne pour l'Intégration des Personnes handicapées
— 
Aquafin
— 
Arbeitsamt der Deutschsprachigen Gemeinschaft
— 
Archives générales du Royaume et Archives de l'Etat dans les Provinces – Algemeen Rijksarchief en Rijksarchief in de Provinciën Astrid

B

— 
Banque nationale de Belgique – Nationale Bank van België
— 
Belgisches Rundfunk- und Fernsehzentrum der Deutschsprachigen Gemeinschaft
— 
Berlaymont 2000
— 
Bibliothèque royale Albert Ier – Koninklijke Bilbliotheek Albert I
— 
Bruxelles-Propreté – Agence régionale pour la Propreté – Net–Brussel – Gewestelijke Agentschap voor Netheid
— 
Bureau d'Intervention et de Restitution belge – Belgisch Interventie en Restitutiebureau
— 
Bureau fédéral du Plan – Federaal Planbureau

C

— 
Caisse auxiliaire de Paiement des Allocations de Chômage – Hulpkas voor Werkloosheidsuitkeringen
— 
Caisse de Secours et de Prévoyance en Faveur des Marins – Hulp en Voorzorgskas voor Zeevarenden
— 
Caisse de Soins de Santé de la Société Nationale des Chemins de Fer Belges – Kas der geneeskundige Verzorging van de Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen
— 
Caisse nationale des Calamités – Nationale Kas voor Rampenschade
— 
Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales en Faveur des Travailleurs occupés dans les Entreprises de Batellerie – Bijzondere Verrekenkas voor Gezinsvergoedingen ten Bate van de Arbeiders der Ondernemingen voor Binnenscheepvaart
— 
Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales en Faveur des Travailleurs occupés dans les Entreprises de Chargement, Déchargement et Manutention de Marchandises dans les Ports, Débarcadères, Entrepôts et Stations (appelée habituellement “Caisse spéciale de Compensation pour Allocations familiales des Régions maritimes”) – Bijzondere Verrekenkas voor Gezinsvergoedingen ten Bate van de Arbeiders gebezigd door Ladings- en Lossingsondernemingen en door de Stuwadoors in de Havens, Losplaatsen, Stapelplaatsen en Stations (gewoonlijk genoemd “Bijzondere Compensatiekas voor Kindertoeslagen van de Zeevaartgewesten”)
— 
Centre d'Etude de l'Energie nucléaire – Studiecentrum voor Kernenergie
— 
Centre de recherches agronomiques de Gembloux
— 
Centre hospitalier de Mons
— 
Centre hospitalier de Tournai
— 
Centre hospitalier universitaire de Liège
— 
Centre informatique pour la Région de Bruxelles-Capitale – Centrum voor Informatica voor het Brusselse Gewest
— 
Centre pour l'Egalité des Chances et la Lutte contre le Racisme – Centrum voor Gelijkheid van Kansen en voor Racismebestrijding
— 
Centre régional d'Aide aux Communes
— 
Centrum voor Bevolkings- en Gezinsstudiën
— 
Centrum voor landbouwkundig Onderzoek te Gent
— 
Comité de Contrôle de l'Electricité et du Gaz – Contrôle comité voor Elekticiteit en Gas
— 
Comité national de l'Energie – Nationaal Comité voor de Energie
— 
Commissariat général aux Relations internationales
— 
Commissariaat-Generaal voor de Bevordering van de lichamelijke Ontwikkeling, de Sport en de Openluchtrecreatie
— 
Commissariat général pour les Relations internationales de la Communauté française de Belgique
— 
Conseil central de l'Economie – Centrale Raad voor het Bedrijfsleven
— 
Conseil économique et social de la Région wallonne
— 
Conseil national du Travail – Nationale Arbeidsraad
— 
Conseil supérieur de la Justice – Hoge Raad voor de Justitie
— 
Conseil supérieur des Indépendants et des petites et moyennes Entreprises – Hoge Raad voor Zelfstandigen en de kleine en middelgrote Ondernemingen
— 
Conseil supérieur des Classes moyennes
— 
Coopération technique belge – Belgische technische Coöperatie

D

— 
Dienststelle der Deutschprachigen Gemeinschaft für Personen mit einer Behinderung
— 
Dienst voor de Scheepvaart
— 
Dienst voor Infrastructuurwerken van het gesubsidieerd Onderwijs
— 
Domus Flandria

E

— 
Entreprise publique des Technologies nouvelles de l'Information et de la Communication de la Communauté française
— 
Export Vlaanderen

F

— 
Financieringsfonds voor Schuldafbouw en Eenmalige Investeringsuitgaven
— 
Financieringsinstrument voor de Vlaamse Visserij- en Aquicultuursector
— 
Fonds bijzondere Jeugdbijstand
— 
Fonds communautaire de Garantie des Bâtiments scolaires
— 
Fonds culturele Infrastructuur
— 
Fonds de Participation
— 
Fonds de Vieillissement – Zilverfonds
— 
Fonds d'Aide médicale urgente – Fonds voor dringende geneeskundige Hulp
— 
Fonds de Construction d'Institutions hospitalières et médico-sociales de la Communauté française
— 
Fonds de Pension pour les Pensions de Retraite du Personnel statutaire de Belgacom – Pensioenfonds voor de Rustpensioenen van het statutair Personeel van Belgacom
— 
Fonds des Accidents du Travail – Fonds voor Arbeidsongevallen
— 
Fonds d'Indemnisation des Travailleurs licenciés en cas de Fermeture d'Entreprises
— 
Fonds tot Vergoeding van de in geval van Sluiting van Ondernemingen ontslagen Werknemers
— 
Fonds du Logement des Familles nombreuses de la Région de Bruxelles-Capitale – Woningfonds van de grote Gezinnen van het Brusselse hoofdstedelijk Gewest
— 
Fonds du Logement des Familles nombreuses de Wallonie
— 
Fonds Film in Vlaanderen
— 
Fonds national de Garantie des Bâtiments scolaires – Nationaal Warborgfonds voor Schoolgebouwen
— 
Fonds national de Garantie pour la Réparation des Dégâts houillers – Nationaal Waarborgfonds inzake Kolenmijnenschade
— 
Fonds piscicole de Wallonie
— 
Fonds pour le Financement des Prêts à des Etats étrangers – Fonds voor Financiering van de Leningen aan Vreemde Staten
— 
Fonds pour la Rémunération des Mousses – Fonds voor Scheepsjongens
— 
Fonds régional bruxellois de Refinancement des Trésoreries communales – Brussels gewestelijk Herfinancieringsfonds van de gemeentelijke Thesaurieën
— 
Fonds voor flankerend economisch Beleid
— 
Fonds wallon d'Avances pour la Réparation des Dommages provoqués par des Pompages et des Prises d'Eau souterraine

G

— 
Garantiefonds der Deutschsprachigen Gemeinschaft für Schulbauten
— 
Grindfonds

H

— 
Herplaatsingfonds
— 
Het Gemeenschapsonderwijs
— 
Hulpfonds tot financieel Herstel van de Gemeenten

I

— 
Institut belge de Normalisation – Belgisch Instituut voor Normalisatie
— 
Institut belge des Services postaux et des Télécommunications – Belgisch Instituut voor Postdiensten en Telecommunicatie
— 
Institut bruxellois francophone pour la Formation professionnelle
— 
Institut bruxellois pour la Gestion de l'Environnement – Brussels Instituut voor Milieubeheer
— 
Institut d'Aéronomie spatiale – Instituut voor Ruimte aëronomie
— 
Institut de Formation permanente pour les Classes moyennes et les petites et moyennes Entreprises
— 
Institut des Comptes nationaux – Instituut voor de nationale Rekeningen
— 
Institut d'Expertise vétérinaire – Instituut voor veterinaire Keuring
— 
Institut du Patrimoine wallon
— 
Institut für Aus- und Weiterbildung im Mittelstand und in kleinen und mittleren Unternehmen
— 
Institut géographique national – Nationaal geografisch Instituut
— 
Institution pour le Développement de la Gazéification souterraine – Instelling voor de Ontwikkeling van ondergrondse Vergassing
— 
Institution royale de Messine – Koninklijke Gesticht van Mesen
— 
Institutions universitaires de droit public relevant de la Communauté flamande – Universitaire instellingen van publiek recht afangende van de Vlaamse Gemeenschap
— 
Institutions universitaires de droit public relevant de la Communauté française – Universitaire instellingen van publiek recht afhangende van de Franse Gemeenschap
— 
Institut national des Industries extractives – Nationaal Instituut voor de Extractiebedrijven
— 
Institut national de Recherche sur les Conditions de Travail – Nationaal Onderzoeksinstituut voor Arbeidsomstandigheden
— 
Institut national des Invalides de Guerre, anciens Combattants et Victimes de Guerre – Nationaal Instituut voor Oorlogsinvaliden, Oudstrijders en Oorlogsslachtoffers
— 
Institut national des Radioéléments – Nationaal Instituut voor Radio-Elementen
— 
Institut national pour la Criminalistique et la Criminologie – Nationaal Instituut voor Criminalistiek en Criminologie
— 
Institut pour l'Amélioration des Conditions de Travail – Instituut voor Verbetering van de Arbeidsvoorwaarden
— 
Institut royal belge des Sciences naturelles – Koninklijk Belgisch Instituut voor Natuurwetenschappen
— 
Institut royal du Patrimoine culturel – Koninklijk Instituut voor het Kunstpatrimonium
— 
Institut royal météorologique de Belgique – Koninklijk meteorologisch Instituut van België
— 
Institut scientifique de Service public en Région wallonne
— 
Institut scientifique de la Santé publique – Louis Pasteur – Wetenschappelijk Instituut Volksgezondheid - Louis Pasteur
— 
Instituut voor de Aanmoediging van Innovatie door Wetenschap en Technologie in Vlaanderen
— 
Instituut voor Bosbouw en Wildbeheer
— 
Instituut voor het archeologisch Patrimonium
— 
Investeringsdienst voor de Vlaamse autonome Hogescholen
— 
Investeringsfonds voor Grond- en Woonbeleid voor Vlaams-Brabant

J

— 
Jardin botanique national de Belgique – Nationale Plantentuin van België

K

— 
Kind en Gezin
— 
Koninklijk Museum voor schone Kunsten te Antwerpen

L

— 
Loterie nationale – Nationale Loterij

M

— 
Mémorial national du Fort de Breendonk – Nationaal Gedenkteken van het Fort van Breendonk
— 
Musée royal de l'Afrique centrale – Koninklijk Museum voor Midden- Afrika
— 
Musées royaux d'Art et d'Histoire – Koninklijke Musea voor Kunst en Geschiedenis
— 
Musées royaux des Beaux-Arts de Belgique – Koninklijke Musea voor schone Kunsten van België

O

— 
Observatoire royal de Belgique – Koninklijke Sterrenwacht van België
— 
Office central d'Action sociale et culturelle du Ministère de la Défense – Centrale Dienst voor sociale en culturele Actie van het Ministerie van Defensie
— 
Office communautaire et régional de la Formation professionnelle et de L'Emploi
— 
Office de Contrôle des Assurances – Controledienst voor de Verzekeringen
— 
Office de Contrôle des Mutualités et des Unions nationales de Mutualités – Controledienst voor de Ziekenfondsen en de Landsbonden van Ziekenfondsen
— 
Office de la Naissance et de l'Enfance
— 
Office de Promotion du Tourisme
— 
Office de Sécurité sociale d'Outre-Mer – Dienst voor de overzeese sociale Zekerheid
— 
Office for Foreign Investors in Wallonia
— 
Office national d'Allocations familiales pour Travailleurs salariés – Rijksdienst voor Kinderbijslag voor Werknemers
— 
Office national de Sécurité sociale des Administrations provinciales et locales – Rijksdienst voor sociale Zekerheid van de provinciale en plaatselijke Overheidsdiensten
— 
Office national des Vacances annuelles – Rijksdienst voor jaarlijkse Vakantie
— 
Office national du Ducroire – Nationale Delcrederedienst
— 
Office régional bruxellois de l'Emploi – Brusselse gewestelijke Dienst voor Arbeidsbemiddeling
— 
Office régional de Promotion de l'Agriculture et de l'Horticulture
— 
Office régional pour le Financement des Investissements communaux
— 
Office wallon de la Formation professionnelle et de l'Emploi
— 
Openbaar psychiatrisch Ziekenhuis-Geel
— 
Openbaar psychiatrisch Ziekenhuis-Rekem
— 
Openbare Afvalstoffenmaatschappij voor het Vlaams Gewest
— 
Orchestre national de Belgique – Nationaal Orkest van België
— 
Organisme national des Déchets radioactifs et des Matières fissiles – Nationale Instelling voor radioactief Afval en Splijtstoffen

P

— 
Palais des Beaux-Arts – Paleis voor schone Kunsten
— 
Participatiemaatschappij Vlaanderen
— 
Pool des Marins de la Marine marchande – Pool van de Zeelieden der Koopvaardij

R

— 
Radio et Télévision belge de la Communauté française
— 
Reproductiefonds voor de Vlaamse Musea

S

— 
Service d'Incendie et d'Aide médicale urgente de la Région de Bruxelles-Capitale – Brusselse hoofdstedelijk Dienst voor Brandweer en dringende medische Hulp
— 
Société belge d'Investissement pour les pays en développement – Belgische Investeringsmaatschappij voor Ontwinkkelingslanden
— 
Société d'Assainissement et de Rénovation des Sites industriels dans l'Ouest du Brabant wallon
— 
Société de Garantie régionale
— 
Sociaal economische Raad voor Vlaanderen
— 
Société du Logement de la Région bruxelloise et sociétés agréées –Brusselse Gewestelijke Huisvestingsmaatschappij en erkende maatschappijen
— 
Société publique d'Aide à la Qualité de l'Environnement
— 
Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires bruxellois
— 
Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Brabant wallon
— 
Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Hainaut
— 
Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires de Namur
— 
Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires de Liège
— 
Société publique d'Administration des Bâtiments scolaires du Luxembourg
— 
Société publique de Gestion de l'Eau
— 
Société wallonne du Logement et sociétés agréées
— 
Sofibail
— 
Sofibru
— 
Sofico

T

— 
Théâtre national
— 
Théâtre royal de la Monnaie – De Koninklijke Muntschouwburg
— 
Toerisme Vlaanderen
— 
Tunnel Liefkenshoek

U

— 
Universitair Ziekenhuis Gent

V

— 
Vlaams Commissariaat voor de Media
— 
Vlaamse Dienst voor Arbeidsbemiddeling en Beroepsopleiding
— 
Vlaams Egalisatie Rente Fonds
— 
Vlaamse Hogescholenraad
— 
Vlaamse Huisvestingsmaatschappij en erkende maatschappijen
— 
Vlaamse Instelling voor technologisch Onderzoek
— 
Vlaamse interuniversitaire Raad
— 
Vlaamse Landmaatschappij
— 
Vlaamse Milieuholding
— 
Vlaamse Milieumaatschappij
— 
Vlaamse Onderwijsraad
— 
Vlaamse Opera
— 
Vlaamse Radio- en Televisieomroep
— 
Vlaamse Reguleringsinstantie voor de Elektriciteit- en Gasmarkt
— 
Vlaamse Stichting voor Verkeerskunde
— 
Vlaams Fonds voor de Lastendelging
— 
Vlaams Fonds voor de Letteren
— 
Vlaams Fonds voor de sociale Integratie van Personen met een Handicap
— 
Vlaams Informatiecentrum over Land- en Tuinbouw
— 
Vlaams Infrastructuurfonds voor Persoonsgebonden Aangelegenheden
— 
Vlaams Instituut voor de Bevordering van het wetenschappelijk- en technologisch Onderzoek in de Industrie
— 
Vlaams Instituut voor Gezondheidspromotie
— 
Vlaams Instituut voor het Zelfstandig ondernemen
— 
Vlaams Landbouwinvesteringsfonds
— 
Vlaams Promotiecentrum voor Agro- en Visserijmarketing
— 
Vlaams Zorgfonds
— 
Vlaams Woningsfonds voor de grote Gezinnen

Bulgārija

Struktūras

— 
Икономически и социален съвет (Economic and Social Council)
— 
Национален осигурителен институт (National Social Security Institute)
— 
Национална здравноосигурителна каса (National Health Insurance Fund)
— 
Български червен кръст (Bulgarian Red Cross)
— 
Българска академия на науките (Bulgarian Academy of Sciences)
— 
Национален център за аграрни науки (National Centre for Agrarian Science)
— 
Български институт за стандартизация (Bulgarian Institute for Standardisation)
— 
Българско национално радио (Bulgarian National Radio)
— 
Българска национална телевизия (Bulgarian National Television)

Kategorijas

Valsts uzņēmumi Търговския закон (обн., ДВ, бр.48/18.6.1991) 62. panta 3. punkta nozīmē:

— 
Национална компания “Железопътна инфраструктура”
— 
ДП “Пристанищна инфраструктура”
— 
ДП “Ръководство на въздушното движение”
— 
ДП “Строителство и възстановяване”
— 
ДП “Транспортно строителство и възстановяване”
— 
ДП “Съобщително строителство и възстановяване”
— 
ДП “Радиоактивни отпадъци”
— 
ДП “Предприятие за управление на дейностите по опазване на околната среда”
— 
ДП “Български спортен тотализатор”
— 
ДП “Държавна парично-предметна лотария”
— 
ДП “Кабиюк”, Шумен
— 
ДП “Фонд затворно дело”
— 
Държавни дивечовъдни станции (State game breeding stations)

Valsts augstskolas, kas izveidotas saskaņā ar Законa за висшето образование (обн., ДВ, бр.112/27.12.1995) 13. pantu:

— 
Аграрен университет – Пловдив (Agricultural University – Plovdiv)
— 
Академия за музикално, танцово и изобразително изкуство – Пловдив (Academy of Music, Dance and Fine Arts – Plovdiv)
— 
Академия на Министерството на вътрешните работи
— 
Великотърновски университет “Св. св. Кирил и Методий” (St. Cyril and St. Methodius University of Veliko Tarnovo)
— 
Висше военноморско училище “Н. Й. Вапцаров” – Варна (N. Y. Vaptsarov Naval Academy – Varna)
— 
Висше строително училище “Любен Каравелов” – София (Civil Engineering Higher School “Lyuben Karavelov” – Sofia)
— 
Висше транспортно училище “Тодор Каблешков” – София (Higher School of Transport “Todor Kableshkov” – Sofia)
— 
Военна академия “Г. С. Раковски” – София (Military Academy “G. S. Rakovski” – Sofia)
— 
Национална музикална академия “Проф. Панчо Владигеров” – София (State Academy of Music “Prof. Pancho Vladigerov” – Sofia)
— 
Икономически университет – Варна (University of Economics – Varna)
— 
Колеж по телекомуникации и пощи – София (College of Telecommunications and Posts – Sofia)
— 
Лесотехнически университет - София (University of Forestry – Sofia)
— 
Медицински университет “Проф. д-р Параскев Иванов Стоянов” – Варна (Medical University “Prof. D-r Paraskev Stoyanov” – Varna)
— 
Медицински университет – Плевен (Medical University – Pleven)
— 
Медицински университет – Пловдив (Medical University – Plovdiv)
— 
Медицински университет – София (Medical University – Sofia)
— 
Минно-геоложки университет “Св. Иван Рилски” – София (University of Mining and Geology “St. Ivan Rilski” – Sofia)
— 
Национален военен университет “Васил Левски” – Велико Търново (National Military University “Vasil Levski” – Veliko Tarnovo)
— 
Национална академия за театрално и филмово изкуство “Кръстьо Сарафов” – София (National Academy of Theatre and Film Arts “Krasyo Sarafov” – Sofia)
— 
Национална спортна академия “Васил Левски” – София (National Sports Academy “Vasil Levski” – Sofia)
— 
Национална художествена академия – София (National Academy of Arts – Sofia)
— 
Пловдивски университет “Паисий Хилендарски” (Plovdiv University “Paisiy Hilendarski”)
— 
Русенски университет “Ангел Кънчев” (Ruse University “Angel Kanchev”)
— 
Софийски университет “Св. Климент Охридски” (Sofia University “St. Kliment Ohridski”)
— 
Специализирано висше училище по библиотекознание и информационни технологии – София (Specialised Higher School on Library Science and Information Technologies – Sofia)
— 
Стопанска академия “Д. А. Ценов” – Свищов (Academy of Economics “D. A. Tsenov” – Svishtov)
— 
Технически университет – Варна (Technical University – Varna)
— 
Технически университет – Габрово (Technical University – Gabrovo)
— 
Технически университет – София (Technical University – Sofia)
— 
Тракийски университет - Стара Загора (Trakia University – Stara Zagora)
— 
Университет “Проф. д-р Асен Златаров” – Бургас (University “Prof. D-r Asen Zlatarov” – Burgas)
— 
Университет за национално и световно стопанство – София (University of National and World Economy – Sofia)
— 
Университет по архитектура, строителство и геодезия – София (University of Architecture, Civil Engineering and Geodesy – Sofia)
— 
Университет по хранителни технологии – Пловдив (University of Food Technologies – Plovdiv)
— 
Химико-технологичен и металургичен университет - София (University of Chemical Technology and Metallurgy – Sofia)
— 
Шуменски университет “Епископ Константин Преславски” (Shumen University “Konstantin Preslavski”)
— 
Югозападен университет “Неофит Рилски” – Благоевград (South-West University “Neofit Rilski” – Blagoevgrad)

Valsts un pašvaldības skolas Закона за народната просвета (обн., ДВ, бр. 86/18.10.1991.) nozīmē.

Kultūras institūti Законa за закрила и развитие на културата (обн., ДВ, бр.50/1.6.1999) nozīmē:

— 
Народна библиотека “Св. св. Кирил и Методий” (National Library St. Cyril and St. Methodius)
— 
Българска национална фонотека (Bulgarian National Records Library)
— 
Българска национална филмотека (Bulgarian National Film Library)
— 
Национален фонд “Култура” (National Culture Fund)
— 
Национален институт за паметниците на културата (National Institute for Monuments of Culture)
— 
Театри (Theatres)
— 
Опери, филхармонии и ансамбли (Operas, philharmonic orchestras, ensembles)
— 
Музеи и галерии (Museums and galleries)
— 
Училища по изкуствата и културата (Art and culture schools)
— 
Български културни институти в чужбина (Bulgarian cultural institutes abroad)

Valsts un/vai pašvaldību medicīnas iestādes, kas minētas Законa за лечебните заведения (обн., ДВ, бр.62/9.7.1999) 3. panta 1. punktā.

Medicīnas iestādes, kas minētas Законa за лечебните заведения (обн., ДВ, бр.62/9.7.1999) 5. panta 1. punktā:

— 
Домове за медико-социални грижи за деца (Medical and social care institutions for children)
— 
Лечебни заведения за стационарна психиатрична помощ (Medical institutions for inpatient psychiatric care)
— 
Центрове за спешна медицинска помощ (Centres for emergency medical care)
— 
Центрове за трансфузионна хематология (Centres for transfusion haematology)
— 
Болница “Лозенец” (Hospital “Lozenets”)
— 
Военномедицинска академия (Military Medical Academy)
— 
Медицински институт на Министерство на вътрешните работи (Medical Institute to the Ministry of the Interior)
— 
Лечебни заведения към Министерството на правосъдието (Medical institutions to the Ministry of Justice)
— 
Лечебни заведения към Министерството на транспорта (Medical institutions to the Ministry of Transport)

Nekomerciāla rakstura juridiskas personas, kas izveidotas, lai nodrošinātu visu ieinteresēto personu vajadzības saskaņā ar Законa за юридическите лица с нестопанска цел (обн., ДВ, бр.81/6.10.2000), un kas atbilst Законa за обществените поръчки (обн., ДВ, бр. 28/6.4.2004.) 1. panta 21. punktam.

Čehijas Republika

— 
Pozemkový fond un citi valsts fondi
— 
Česká národní banka
— 
Česká televize
— 
Český rozhlas
— 
Rada pro rozhlasové a televizní vysílaní
— 
Všeobecná zdravotní pojišťovna České republiky
— 
Zdravotní pojišťovna ministerstva vnitra ČR
— 
Augstskolas

un citas juridiskas personas, kas izveidotas ar īpašu likumu un kas savai darbībai un saskaņā ar noteikumiem par budžetu izmanto naudu no valsts budžeta, valsts fondiem, starptautisku institūciju ziedojumiem, apgabala pārvaldes iestāžu budžeta vai pašpārvaldes teritoriālo struktūrvienību budžetiem.

Dānija

Struktūras

— 
Danmarks Radio
— 
Det landsdækkende TV2
— 
Danmarks Nationalbank
— 
Sund og Bælt Holding A/S
— 
A/S Storebælt
— 
A/S Øresund
— 
Øresundskonsortiet
— 
Metroselskabet I/S
— 
Arealudviklingsselskabet I/S
— 
Statens og Kommunernes Indkøbsservice
— 
Arbejdsmarkedets Tillægspension
— 
Arbejdsmarkedets Feriefond
— 
Lønmodtagernes Dyrtidsfond
— 
Naviair

Kategorijas

— 
De Almene Boligorganisationer (social housing organisations)
— 
Andre forvaltningssubjekter (other public administrative bodies)
— 
Universiteterne, jf. lovbekendtgørelse nr. 1368 af 7. december 2007 af lov om universiteter (Universities, see Consolidation Act nr. 1368 of 7 December 2007 on universities)

Vācija

Kategorijas

Juridiskas personas, kas ir publisko tiesību subjekti

Organizācijas, uzņēmumi un fondi, kas ir publisko tiesību subjekti un ko izveidojušas federālās, valsts vai vietējās pārvaldes iestādes jo īpaši šādās jomās:

(1)   Organizācijas

— 
Wissenschaftliche Hochschulen und verfasste Studentenschaften – (universities and established student bodies),
— 
berufsständige Vereinigungen (Rechtsanwalts-, Notar-, Steuerberater-, Wirtschaftsprüfer-, Architekten-, Ärzte- und Apothekerkammern) – [professional associations representing lawyers, notaries, tax consultants, accountants, architects, medical practitioners and pharmacists],
— 
Wirtschaftsvereinigungen (Landwirtschafts-, Handwerks-, Industrie- und Handelskammern, Handwerksinnungen, Handwerkerschaften) – [business and trade associations: agricultural and craft associations, chambers of industry and commerce, craftmen's guilds, tradesmen's associations],
— 
Sozialversicherungen (Krankenkassen, Unfall- und Rentenversicherungsträger)– [social security institutions: health, accident and pension insurance funds],
— 
kassenärztliche Vereinigungen – (associations of panel doctors),
— 
Genossenschaften und Verbände – (cooperatives and other associations).

(2)   Uzņēmumi un fondi

Ar rūpniecību nesaistīti un nekomerciāli uzņēmumi, kas pakļauti valsts kontrolei un darbojas vispārējās interesēs, jo īpaši šādās jomās:

— 
Rechtsfähige Bundesanstalten – (Federal institutions having legal capacity),
— 
Versorgungsanstalten und Studentenwerke – (pension organisations and students' unions),
— 
Kultur-, Wohlfahrts- und Hilfsstiftungen – (cultural, welfare and relief foundations).

Juridiskas personas, kas ir privāttiesību subjekti

Ar rūpniecību nesaistīti un nekomerciāli uzņēmumi, kas pakļauti valsts kontrolei un darbojas vispārējās interesēs, tostarp kommunale Versorgungsunternehmen (pašvaldību komunālie uzņēmumi):

— 
Gesundheitswesen (Krankenhäuser, Kurmittelbetriebe, medizinische Forschungseinrichtungen, Untersuchungs- und Tierkörperbeseitigungsanstalten)– [health: hospitals, health resort establishments, medical research institutes, testing and carcase-disposal establishments],
— 
Kultur (öffentliche Bühnen, Orchester, Museen, Bibliotheken, Archive, zoologische und botanische Gärten) – [culture: public theatres, orchestras, museums, libraries, archives, zoological and botanical gardens],
— 
Soziales (Kindergärten, Kindertagesheime, Erholungseinrichtungen, Kinderund Jugendheime, Freizeiteinrichtungen, Gemeinschafts- und Bürgerhäuser, Frauenhäuser, Altersheime, Obdachlosenunterkünfte) – [social welfare: nursery schools, children's playschools, rest-homes, children's homes, hostels for young people, leisure centres, community and civic centres, homes for battered wives, old people's homes, accommodation for the homeless],
— 
Sport (Schwimmbäder, Sportanlagen und -einrichtungen) – [sport: swimming baths, sports facilities],
— 
Sicherheit (Feuerwehren, Rettungsdienste) – [safety: fire brigades, other emergency services],
— 
Bildung (Umschulungs-, Aus-, Fort- und Weiterbildungseinrichtungen, Volksschulen) [education: training, further training and retraining establishments, adult evening classes],
— 
Wissenschaft, Forschung und Entwicklung (Großforschungseinrichtungen, wissenschaftliche Gesellschaften und Vereine, Wissenschaftsförderung) – [science, research and development: large-scale research institutes, scientific societies and associations, bodies promoting science],
— 
Entsorgung (Straßenreinigung, Abfall- und Abwasserbeseitigung) – [refuse and garbage disposal services: street cleaning, waste and sewage disposal],
— 
Bauwesen und Wohnungswirtschaft (Stadtplanung, Stadtentwicklung, Wohnungsunternehmen soweit im Allgemeininteresse tätig, Wohnraumvermittlung)– [building, civil engineering and housing: town planning, urban development, housing, enterprises (insofar as they operate in the general interest), housing agency services],
— 
Wirtschaft (Wirtschaftsförderungsgesellschaften) – (economy: organizations promoting economic development),
— 
Friedhofs- und Bestattungswesen – (cemeteries and burial services),
— 
Zusammenarbeit mit den Entwicklungsländern (Finanzierung, technische Zusammenarbeit, Entwicklungshilfe, Ausbildung) – [cooperation with developing countries: financing, technical cooperation, development aid, training].

Igaunija

— 
Eesti Kunstiakadeemia
— 
Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia
— 
Eesti Maaülikool
— 
Eesti Teaduste Akadeemia
— 
Eesti Rahvusringhaaling
— 
Tagatisfond
— 
Kaitseliit
— 
Keemilise ja Bioloogilise Füüsika Instituut
— 
Eesti Haigekassa
— 
Eesti Kultuurkapital
— 
Notarite Koda
— 
Rahvusooper Estonia
— 
Eesti Rahvusraamatukogu
— 
Tallinna Ülikool
— 
Tallinna Tehnikaülikool
— 
Tartu Ülikool
— 
Eesti Advokatuur
— 
Audiitorkogu
— 
Eesti Töötukassa
— 
Eesti Arengufond

Kategorijas

Citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību subjekti, vai juridiskas personas, kas ir privāttiesību subjekti, saskaņā ar Likuma par publisko iepirkumu (RT I 21.7.2007., 15, 76) 10. panta 2. punktu.

Īrija

Struktūras

— 
Enterprise Ireland [Marketing, technology and enterprise development]
— 
Forfás [Policy and advice for enterprise, trade, science, technology and innovation]
— 
Industrial Development Authority
— 
FÁS [Industrial and employment training]
— 
Health and Safety Authority
— 
Bord Fáilte Éireann – [Tourism development]
— 
CERT [Training in hotel, catering and tourism industries]
— 
Irish Sports Council
— 
National Roads Authority
— 
Údarás na Gaeltachta – [Authority for Gaelic speaking regions]
— 
Teagasc [Agricultural research, training and development]
— 
An Bord Bia – [Food industry promotion]
— 
Irish Horseracing Authority
— 
Bord na gCon – [Greyhound racing support and development]
— 
Marine Institute
— 
Bord Iascaigh Mhara – [Fisheries Development]
— 
Equality Authority
— 
Legal Aid Board
— 
Forbas [Forbairt]

Kategorijas

— 
Health Service Executive
— 
Hospitals and similar institutions of a public character
— 
Vocational Education Committees
— 
Colleges and educational institutions of a public character
— 
Central and Regional Fisheries Boards
— 
Regional Tourism Organisations
— 
National Regulatory and Appeals bodies [such as in the telecommunications, energy, planning etc. areas]
— 
Aģentūras, kas izveidotas, lai pildītu īpašas funkcijas vai apmierinātu vajadzības dažādās publiskā sektora nozarēs [piemēram, Healthcare Materials Management Board, Health Sector Employers Agency, Local Government Computer Services Board, Environmental Protection Agency, National Safety Council, Institute of Public Administration, Economic and Social Research Institute, National Standards Authority, utt.]
— 
Citas publiskā sektora iestādes, uz kurām attiecas publisko tiesību subjekta definīcija.

Grieķija

Kategorijas

(a) 

Publiskā sektora uzņēmumi un publiskā sektora subjekti

(b) 

Juridiskas personas, kuras ir privāttiesību subjekti un kuras pieder valstij, vai kuras vismaz 50 % no sava gada budžeta regulāri saņem valsts subsīdiju veidā saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, vai kurās valsts kapitāla daļa ir vismaz 51 %.

(c) 

Juridiskas personas, kas ir privāttiesību subjekti un kas pieder juridiskām personām, kuras ir publisko tiesību subjekti, jebkura līmeņa vietējām pārvaldes iestādēm, tostarp Grieķijas Centrālajai vietējo pārvaldes iestāžu asociācijai (Κ.Ε.Δ.Κ.Ε.), vietējām “komūnu” apvienībām, (vietējiem administratīvajiem apgabaliem) vai valsts uzņēmumiem vai subjektiem, vai b) punktā minētām juridiskām personām, vai juridiskas personas, kas regulāri saņem vismaz 50 % no sava gada budžeta subsīdiju veidā no šādām juridiskajām personām, ievērojot piemērojamos noteikumus vai pašu statūtus, vai iepriekš minētās juridiskas personas, kurām pieder juridisko personu, kas ir publisko tiesību subjekti, kapitāla daļas vismaz 51 % apmērā.

Spānija

Kategorijas

— 
Struktūras un subjekti, ko reglamentē publiskās tiesības un uz ko attiecas 3. pants “Ley 30/2007, de 30 de octubre, de Contratos del sector público”, – [Spanish State legislation on procurement], bet kas neietilpst Administración General del Estado – (general national administration) –, l'Administración de las Comunidades Autónomas – (administration of the autonomous regions) un Corporaciones Locales – (local authorities).
— 
Entidades Gestoras y los Servicios Comunes de la Seguridad Social – (administrative entities and common services of the health and social services).

Francija

Struktūras

— 
Compagnies et établissements consulaires, chambres de commerce et d'industrie (CCI), chambres des métiers et chambres d'agriculture.

Kategorijas

(1)   Valsts publiskā sektora iestādes:

— 
Académie des Beaux-arts
— 
Académie française
— 
Académie des inscriptions et belles-lettres
— 
Académie des sciences
— 
Académie des sciences morales et politiques
— 
Banque de France
— 
Centre de coopération internationale en recherche agronomique pour le développement
— 
Ecoles d'architecture
— 
Imprimerie Nationale
— 
Institut national de la consommation
— 
Reunion des musées nationaux
— 
Thermes nationaux – Aix-les-Bains
— 
Ecole Technique professionelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)
— 
Ecole de Sylviculture de Crogny
— 
Ecole de Viticulture et d'œnologie de la Tour Blanche (Gironde)
— 
Groupements d'intérêt public; exemples:
— 
Agence EduFrance
— 
ODIT France (observation, développement et ingénierie touristique)
— 
Agence nationale de lutte contre l'illettrisme

(2)   Administratīvās publiskā sektora iestādes reģionu, departamentu un vietējā līmenī:

— 
Collèges
— 
Lycées
— 
Etablissements publics locaux d'enseignement et de formation professionnelle agricole
— 
Etablissements publics hospitaliers (par exemple: l'Hôpital Départemental Dufresne-Sommeiller)
— 
Offices publics de l'habitat

(3)   Teritoriālo iestāžu grupas:

— 
Etablissements publics de coopération intercommunale
— 
Institutions interdépartementales et interrégionales
— 
Syndicat des transports d'Ile-de-France

Horvātija

— 
Agency Alan d.o.o.
— 
APIS IT d.o.o – Information Systems and Information Technologies Support Agency
— 
National Folk Dance Ensemble of Croatia “Lado”
— 
CARnet (Croatian Academic and Research Network)
— 
Help and care centres
— 
Social welfare centres
— 
Social care homes
— 
Health care centres
— 
State archives
— 
State Institute for Nature Protection
— 
Fund for Financing the Decommissioning of the Krško Nuclear Power Plant and the Disposal of NEK Radioactive Waste and Spent Nuclear Fuel
— 
Fund for Indemnification of Seized Property
— 
Fund for Reconstruction and Development of Vukovar
— 
Fund for Professional Rehabilitation and Employment of People with Disabilities
— 
Environmental Protection and Energy Efficiency Fund
— 
Croatian Academy of Science and Arts
— 
Croatian Bank for Reconstruction and Development
— 
Hrvatska kontrola zračne plovidbe d.o.o. (Croatia Control Ltd.)
— 
Hrvatska lutrija d.o.o. (Croatian Lottery)
— 
Croatian Heritage Foundation
— 
Croatian Chamber of Agriculture
— 
Croatian Radio Television
— 
Croatian Association of Technological Culture
— 
Croatian Audiovisual Centre
— 
Croatian Centre for Horse Breeding – State Stud Farms Đakovo and Lipik
— 
Croatian Centre for Agriculture, Food and Rural Affairs
— 
Croatian Mine Action Centre
— 
Croatian Memorial-Documentation Centre of the Homeland War
— 
Croatian Olympic Committee
— 
Croatian Energy Market Operator
— 
Croatian Paralympic Committee
— 
Croatian Register of Shipping
— 
Croatian Conservation Institute
— 
Croatian Deaf Sport Federation
— 
Croatian Institute of Emergency Medicine
— 
Croatian National Institute of Public Health
— 
Croatian Institute for Mental Health
— 
Croatian Institute for Pension Insurance
— 
Croatian Standards Institute
— 
Croatian Institute for Telemedicine
— 
Croatian Institute for Toxicology and Anti-doping
— 
Croatian National Institute of Transfusion Medicine
— 
Croatian Employment Service
— 
Croatian Institute for Health Protection and Safety at Work
— 
Croatian Institute for Health Insurance
— 
Croatian Institute for Health Insurance of Occupational Health
— 
Jadrolinija (shipping company)
— 
Public Institution Croatian Olympic Centre
— 
Higher education public institutions
— 
National parks public institutions
— 
Nature parks public institutions
— 
Public scientific institutes
— 
Theatres, museums, galleries, libraries and other institutions in the field of culture established by the Republic of Croatia or local and regional self-government units
— 
Penitentiaries
— 
Clinical hospitals
— 
Clinical hospital centres
— 
Clinics
— 
“Miroslav Krleža” Institute of Lexicography
— 
Port Authorities
— 
Sanatoriums
— 
Pharmacies founded by the units of regional self-government
— 
Matica hrvatska (Matrix Croatia)
— 
International Centre for Underwater Archaeology
— 
National and University Library
— 
National Foundation for Support to the Pupil and Student Standard of Living
— 
National Foundation for Civil Society Development
— 
National Foundation for Science, Higher Education and Technological Development of the Republic of Croatia
— 
National Centre for External Evaluation of Education
— 
National Council for Higher Education
— 
National Council for Science
— 
Official Gazette (Narodne novine d.d.)
— 
Educational/correctional institutes
— 
Educational institutions founded by the Republic of Croatia or units of local and regional self-government
— 
General hospitals
— 
Plovput d.o.o. (State-owned company in charge of safety of navigation)
— 
Polyclinics
— 
Special hospitals
— 
Central Register of Insured Persons
— 
University Computing Centre
— 
Sports associations
— 
Sports federations
— 
Emergency medical treatment institutions
— 
Palliative care institutions
— 
Health care institutions
— 
Foundation of Police Solidarity
— 
Prisons
— 
Institute for the Restoration of Dubrovnik
— 
Institute for Seed and Seedlings
— 
Public health institutes
— 
Aeronautical Technical Centre (Zrakoplovno – tehnički centar d.d.)
— 
County road administrations
— 
Center for Monitoring business activities in the energy sector and investments

Itālija

Struktūras

— 
Società Stretto di Messina S.p.A.
— 
Mostra d'oltremare S.p.A.
— 
Ente nazionale per l'aviazione civile - ENAC
— 
Società nazionale per l'assistenza al volo S.p.A. - ENAV
— 
ANAS S.p.A

Kategorijas

— 
Consorzi per le opere idrauliche (consortia for water engineering works)
— 
Università statali, gli istituti universitari statali, i consorzi per i lavori interessanti le università (State universities, State university institutes, consortia for university development work)
— 
Istituzioni pubbliche di assistenza e di beneficenza (public welfare and benevolent institutions)
— 
Istituti superiori scientifici e culturali, osservatori astronomici, astrofisici, geofisici o vulcanologici (higher scientific and cultural institutes, astronomical, astrophysical, geophysical or vulcanological oberservatories)
— 
Enti di ricerca e sperimentazione (organizations conducting research and experimental work)
— 
Enti che gestiscono forme obbligatorie di previdenza e di assistenza (agencies administering compulsory social security and welfare schemes)
— 
Consorzi di bonifica (land reclamation consortia)
— 
Enti di sviluppo e di irrigazione (development or irrigation agencies)
— 
Consorzi per le aree industriali (associations for industrial areas)
— 
Enti preposti a servizi di pubblico interesse (organizations providing services in the public interest)
— 
Enti pubblici preposti ad attività di spettacolo, sportive, turistiche e del tempo libero (public bodies engaged in -entertainment, sport, tourism and leisure activities)
— 
Enti culturali e di promozione artistica (organizations promoting culture and artistic activities)

Kipra

— 
Αρχή Ραδιοτηλεόρασης Κύπρου
— 
Επιτροπή Κεφαλαιαγοράς Κύπρου
— 
Επίτροπος Ρυθμίσεως Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών και Ταχυδρομείων
— 
Ρυθμιστική Αρχή Ενέργειας Κύπρου
— 
Εφοριακό Συμβούλιο
— 
Συμβούλιο Εγγραφής και Ελέγχου Εργοληπτών
— 
Ανοικτό Πανεπιστήμιο Κύπρου
— 
Πανεπιστήμιο Κύπρου
— 
Τεχνολογικό Πανεπιστήμιο Κύπρου
— 
Ένωση Δήμων
— 
Ένωση Κοινοτήτων
— 
Αναπτυξιακή Εταιρεία Λάρνακας
— 
Ταμείο Κοινωνικής Συνοχής
— 
Ταμείο Κοινωνικών Ασφαλίσεων
— 
Ταμείο Πλεονάζοντος Προσωπικού
— 
Κεντρικό Ταμείο Αδειών
— 
Αντιναρκωτικό Συμβούλιο Κύπρου
— 
Ογκολογικό Κέντρο της Τράπεζας Κύπρου
— 
Οργανισμός Ασφάλισης Υγείας
— 
Ινστιτούτο Γενετικής και Νευρολογίας
— 
Κεντρική Τράπεζα της Κύπρου
— 
Χρηματιστήριο Αξιών Κύπρου
— 
Οργανισμός Χρηματοδοτήσεως Στέγης
— 
Κεντρικός Φορέας Ισότιμης Κατανομής Βαρών
— 
Ίδρυμα Κρατικών Υποτροφιών Κύπρου
— 
Κυπριακός Οργανισμός Αγροτικών Πληρωμών
— 
Οργανισμός Γεωργικής Ασφάλισης
— 
Ειδικό Ταμείο Ανανεώσιμων Πηγών Ενέργειας και Εξοικονόμησης Ενέργειας
— 
Συμβούλιο Ελαιοκομικών Προϊόντων
— 
Οργανισμός Κυπριακής Γαλακτοκομικής Βιομηχανίας
— 
Συμβούλιο Αμπελοοινικών Προϊόντων
— 
Συμβούλιο Εμπορίας Κυπριακών Πατατών
— 
Ευρωπαϊκό Ινστιτούτο Κύπρου
— 
Ραδιοφωνικό Ίδρυμα Κύπρου
— 
Οργανισμός Νεολαίας Κύπρου
— 
Κυπριακόν Πρακτορείον Ειδήσεων
— 
Θεατρικός Οργανισμός Κύπρου
— 
Κυπριακός Οργανισμός Αθλητισμού
— 
Αρχή Ανάπτυξης Ανθρώπινου Δυναμικού Κύπρου
— 
Αρχή Κρατικών Εκθέσεων Κύπρου
— 
Ελεγκτική Υπηρεσία Συνεργατικών Εταιρειών
— 
Κυπριακός Οργανισμός Τουρισμού
— 
Κυπριακός Οργανισμός Αναπτύξεως Γης
— 
Συμβούλια Αποχετεύσεων (Šī kategorija attiecas uz Συμβούλια Αποχετεύσεων, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 1971. gada Αποχετευτικών Συστημάτων Νόμου Ν.1(Ι) noteikumiem)
— 
Συμβούλια Σφαγείων (Šī kategorija attiecas uz Κεντρικά και Κοινοτικά Συμβούλια Σφαγείων, kas darbojas pašvaldību pakļautībā un kas ir izveidots un darbojas saskaņā ar 2003. gada Σφαγείων Νόμου N.26(Ι) noteikumiem)
— 
Σχολικές Εφορείες (Šī kategorija attiecas uz Σχολικές Εφορείες, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 2003. gada Σχολικών Εφορειών Νόμου N.108 noteikumiem)
— 
Ταμείο Θήρας
— 
Κυπριακός Οργανισμός Διαχείρισης Αποθεμάτων Πετρελαιοειδών
— 
Ίδρυμα Τεχνολογίας Κύπρου
— 
Ίδρυμα Προώθησης Έρευνας
— 
Ίδρυμα Ενέργειας Κύπρου
— 
Ειδικό Ταμείο Παραχώρησης Επιδόματος Διακίνησης Αναπήρων
— 
Ταμείο Ευημερίας Εθνοφρουρού
— 
Ίδρυμα Πολιτισμού Κύπρου

Latvija

— 
Privāttiesību subjekti, kas veic iepirkumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Lietuva

— 
Pētniecības un izglītības iestādes (augstākās izglītības iestādes, zinātniskās pētniecības iestādes, pētniecības un tehnoloģiju parki, kā arī citas iestādes un organizācijas, kuru darbība attiecas uz pētniecības un izglītības novērtēšanu un organizēšanu)
— 
Izglītības iestādes (augstākās izglītības iestādes, arodkoledžas, vispārējās izglītības skolas, pirmsskolas iestādes, neformālās izglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes un citas iestādes)
— 
Kultūras iestādes (teātri, muzeji, bibliotēkas un citas iestādes)
— 
Lietuvas veselības aprūpes sistēmas valsts iestādes (cita starpā – individuālās veselības aizsardzības iestādes, publiskā sektora veselības aizsardzības iestādes, farmaceitiskās iestādes un citas veselības aprūpes iestādes)
— 
Sociālās aprūpes iestādes
— 
Fiziskās kultūras un sporta iestādes (sporta klubi, sporta skolas, sporta centri, sporta ierīces un citas iestādes)
— 
Valsts aizsardzības sistēmas iestādes
— 
Vides aizsardzības iestādes
— 
Iestādes, kas nodrošina sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību
— 
Civilās aizsardzības un glābšanas sistēmas iestādes
— 
Tūrisma pakalpojumu sniedzēji (tūrisma informācijas centri un citas iestādes, kas sniedz tūrisma pakalpojumus)
— 
Citas publiskas un privātas personas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Likumā par valsts iepirkumu ( “Valstybės žinios” (Oficiālais vēstnesis) nr. 84-2000, 1996; nr. 4-102, 2006).

Luksemburga

— 
Établissements publics de l'État placés sous la surveillance d'un membre du gouvernement:
— 
Fonds d'Urbanisation et d'Aménagement du Plateau de Kirchberg
— 
Fonds de Rénovation de Quatre Ilôts de la Vieille Ville de Luxembourg
— 
Fonds Belval
— 
Établissements publics placés sous la surveillance des communes.
— 
Syndicats de communes créés en vertu de la loi du 23 février 2001 concernant les syndicats de communes.

Ungārija

Struktūras

— 
Egyes költségvetési szervek (certain budgetary organs)
— 
Az elkülönített állami pénzalapok kezelője (managing bodies of the separate state funds)
— 
A közalapítványok (public foundations)
— 
A Magyar Nemzeti Bank
— 
A Magyar Nemzeti Vagyonkezelő Zrt.
— 
A Magyar Fejlesztési Bank Részvénytársaság
— 
A Magyar Távirati Iroda Részvénytársaság
— 
A közszolgálati műsorszolgáltatók (public service broadcasters)
— 
Azok a közműsor-szolgáltatók, amelyek működését többségi részben állami, illetve önkormányzati költségvetésből finanszírozzák (public broadcasters financed, for the most part, from public budget)
— 
Az Országos Rádió és Televízió Testület

Kategorijas

— 
Organizācijas, kas izveidotas, lai apmierinātu vispārējas intereses vajadzības, kas nav industriāla vai komerciāla rakstura un ko kontrolē vai lielākoties finansē publiskā sektora subjekti (no publiskā sektora budžeta)
— 
Organizācijas, kas izveidotas ar likumu, kurš nosaka to sabiedriskos pienākumus un darbību, un ko kontrolē vai lielākoties finansē publiskā sektora subjekti (no publiskā sektora budžeta)
— 
Organizācijas, ko izveidojuši publiskā sektora subjekti, lai tās veiktu noteiktas to pamatdarbības, un ko kontrolē publiskā sektora subjekti

Malta

— 
Uffiċċju tal-Prim Ministru (Office of the Prime Minister)
— 
Kunsill Malti Għall-Iżvilupp Ekonomiku u Soċjali (Malta Council for Economic and Social Development)
— 
Awtorità tax-Xandir (Broadcasting Authority)
— 
Industrial Projects and Services Ltd.
— 
Kunsill ta' Malta għax-Xjenza u Teknoloġija (Malta Council for Science and Technology)
— 
Ministeru tal-Finanzi (Ministry of Finance)
— 
Awtorità għas-Servizzi Finanzjarji ta' Malta (Malta Financial Services Authority)
— 
Borża ta' Malta (Malta Stock Exchange)
— 
Awtorità dwar Lotteriji u l-Loghob (Lotteries and Gaming Authority)
— 
Awtorità tal-Istatistika ta' Malta (Malta Statistics Authority)
— 
Sezzjoni ta' Konformità mat-Taxxa (Tax Compliance Unit)
— 
Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Ministry for Justice & Home Affairs)
— 
Ċentru Malti tal-Arbitraġġ (Malta Arbitration Centre)
— 
Kunsilli Lokali (Local Councils)
— 
Ministeru tal-Edukazzjoni, Żgħażagħ u Impjiegi (Ministry of Education, Youth and Employment)
— 
Junior College
— 
Kulleġġ Malti għall-Arti, Xjenza u Teknoloġija (Malta College of Arts Science and Technology)
— 
Università' ta' Malta (University of Malta)
— 
Fondazzjoni għall-Istudji Internazzjonali (Foundation for International Studies)
— 
Fondazzjoni għall-Iskejjel ta' Għada (Foundation for Tomorrow's Schools)
— 
Fondazzjoni għal Servizzi Edukattivi (Foundation for Educational Services)
— 
Korporazzjoni tal-Impjieg u t-Taħriġ (Employment and Training Corporation)
— 
Awtorità' tas-Saħħa u s-Sigurtà (Occupational Health and Safety Authority)
— 
Istitut għalStudji Turistiċi (Institute for Tourism Studies)
— 
Kunsill Malti għall-Isport
— 
Bord tal-Koperattivi (Cooperatives Board)
— 
Pixxina Nazzjonali tal-Qroqq (National Pool tal-Qroqq)
— 
Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Ministry for Tourism and Culture)
— 
Awtorità Maltija-għat-Turiżmu (Malta Tourism Authority)
— 
Heritage Malta
— 
Kunsill Malti għall-Kultura u l-Arti (National Council for Culture and the Arts)
— 
Ċentru għall-Kreativita fil-Kavallier ta' San Ġakbu (St. James Cavalier Creativity Centre)
— 
Orkestra Nazzjonali (National Orchestra)
— 
Teatru Manoel (Manoel Theatre)
— 
Ċentru tal- Konferenzi tal-Mediterran (Mediterranean Conference Centre)
— 
Ċentru Malti għar-Restawr (Malta Centre for Restoration)
— 
Sovrintendenza tal-Patrimonju Kulturali (Superintendence of Cultural Heritage)
— 
Fondazzjoni Patrimonju Malti
— 
Ministeru tal-Kompetittività u l-Komunikazzjoni (Ministry for Competitiveness and Communications)
— 
Awtorità' ta' Malta dwar il-Komuikazzjoni (Malta Communications Authority)
— 
Awtorità' ta' Malta dwar l-Istandards (Malta Standards Authority)
— 
Ministeru tar-Riżorsi u Infrastruttura (Ministry for Resources and Infrastructure)
— 
Awtorità' ta' Malta dwar ir-Riżorsi (Malta Resources Authority)
— 
Kunsill Konsultattiv dwar l-Industija tal-Bini (Building Industry Consultative Council)
— 
Ministeru għal Għawdex (Ministry for Gozo)
— 
Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Komunità (Ministry of Health, the Elderly and Community Care)
— 
Fondazzjoni għas-Servizzi Mediċi (Foundation for Medical Services)
— 
Sptar Zammit Clapp (Zammit Clapp Hospital)
— 
Sptar Mater Dei (Mater Dei Hospital)
— 
Sptar Monte Carmeli (Mount Carmel Hospital)
— 
Awtorità dwar il-Mediċini (Medicines Authority)
— 
Kumitat tal-Welfare (Welfare Committee)
— 
Ministeru għall-Investiment, Industrija u Teknologija ta' Informazzjoni (Ministry for Investment, Industry and Information Technology)
— 
Laboratorju Nazzjonali ta' Malta (Malta National Laboratory)
— 
MGI/Mimcol
— 
Gozo Channel Co. Ltd.
— 
Kummissjoni dwar il-Protezzjoni tad-Data (Data Protection Commission)
— 
MITTS
— 
Sezzjoni tal-Privatizzazzjoni (Privatization Unit)
— 
Sezzjoni għan-Negozjati Kollettivi (Collective Bargaining Unit)
— 
Malta Enterprise
— 
Malta Industrial Parks
— 
Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Ministry for Rural Affairs and the Environment)
— 
Awtorità ta' Malta għall-Ambjent u l-Ippjanar (Malta Environment and Planning Authority)
— 
Wasteserv Malta Ltd.
— 
Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Ministry for Urban Development and Roads)
— 
Ministeru għall-Familja u Solidarjetà Socjali (Ministry for the Family and Social Solidarity)
— 
Awtorità tad-Djar (Housing Authority)
— 
Fondazzjoni għas-Servizzi Soċjali (Foundation for Social Welfare Services)
— 
Sedqa
— 
Appoġġ
— 
Kummissjoni Nazzjonali Għal Persuni b'Diżabilità (National Commission for Disabled Persons)
— 
Sapport
— 
Ministeru għall-Affarijiet Barranin (Ministry of Foreign Affairs)
— 
Istitut Internazzjonali tal-Anzjani (International Institute on Ageing)

Nīderlande

Struktūras

— 
Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties (Ministry of the Interior)
— 
Nederlands Instituut voor Brandweer en rampenbestrijding (Netherlands Institute for the Fire Service and for Combating Emergencies) (NIBRA)
— 
Nederlands Bureau Brandweer Examens (Netherlands Fire Service ExaminationBoard) (NBBE)
— 
Landelijk Selectie- en Opleidingsinstituut Politie National Institute for Selection and Education of Policemen) (LSOP)
— 
25 afzonderlijke politieregio's – (25 individual police regions)
— 
Stichting ICTU (ICTU Foundation)
— 
Voorziening tot samenwerking Politie Nederland (Cooperation Service Police Netherlands)
— 
Ministerie van Economische Zaken (Ministry of Economic Affairs)
— 
Stichting Syntens – (Syntens)
— 
Van Swinden Laboratorium B.V. – (NMi van Swinden Laboratory)
— 
Nederlands Meetinstituut B.V. – (Nmi Institute for Metrology and Technology)
— 
Nederland Instituut voor Vliegtuigontwikkeling en Ruimtevaart (NIVR) – (Netherlands Agency for Aerospace Programmes)
— 
Nederlands Bureau voor Toerisme en Congressen (Netherlands Board of Tourism and Conventions)
— 
Samenwerkingsverband Noord Nederland (SNN) (Cooperative Body of the provincial governments of the Northern Netherlands)
— 
Ontwikkelingsmaatschappij Oost Nederland N.V.(Oost N.V.) – Development Agency East Netherlands
— 
LIOF (Limburg Investment Development Company LIOF)
— 
Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij (NOM) – (NOM Investment Development)
— 
Brabantse Ontwikkelingsmaatschappij (BOM) – (North Brabant Development Agency)
— 
Onafhankelijke Post en Telecommunicatie Autoriteit (Opta) – (Independent Post and Telecommunications Authority)
— 
Centraal Bureau voor de Statistiek (Central Bureau of Statistics) (CBS)
— 
Energieonderzoek Centrum Nederland – (Energy Research Centre of The Netherlands) (ECN)
— 
Stichting PUM (Programma Uitzending Managers) (Netherlands Management Consultants Programme)
— 
Stichting Kenniscentrum Maatschappelijk Verantwoord Ondernemen (CSR Netherlands: Centre of Expertise) (MVO)
— 
Kamer van Koophandel Nederland (Netherlands Chamber of Commerce)
— 
Ministry of Finance
— 
De Nederlandse Bank N.V. – (Netherlands Central Bank)
— 
Autoriteit Financiële Markten – (Netherlands Authority for the Financial Markets)
— 
Pensioen- & Verzekeringskamer – (Pensions and Insurance Supervisory Authority of the Netherlands)
— 
Ministry of Justice
— 
Stichting Reclassering Nederland (SRN) – (Netherlands Rehabilitation Agency)
— 
Stichting VEDIVO – (VEDIVO Agency, Association for Managers in the (Family) Guardianship)
— 
Voogdij- en gezinsvoogdij instellingen – (Guardianship and Family Guardianship Institutions)
— 
Stichting Halt Nederland (SHN) – (Netherlands Halt (the alternative) Agency)
— 
Particuliere Internaten – (Private Boarding Institutions)
— 
Particuliere Jeugdinrichtingen – (Penal Institutions for Juvenile Offenders)
— 
Schadefonds Geweldsmisdrijven – (Damages Fund for Violent Crimes)
— 
Centraal orgaan Opvang Asielzoekers (COA) – (Agency for the Reception of Asylum Seekers)
— 
Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen (LBIO) – (National Support and Maintenance Agency)
— 
Landelijke organisaties slachtofferhulp – (National Victim Compensation Organisations)
— 
College Bescherming Persoongegevens – (Netherlands Data Protection Authority)
— 
Raden voor de Rechtsbijstand – (Legal Assistance Councils)
— 
Stichting Rechtsbijstand Asiel – (Asylum Seekers Legal Advice Centres)
— 
Stichtingen Rechtsbijstand – (Legal Assistance Agencies)
— 
Landelijk Bureau Racisme bestrijding (LBR) – (National Bureau against Racial Discrimination)
— 
Clara Wichman Instituut – (Clara Wichman Institute)
— 
Ministry of Agriculture, Nature and Food Quality
— 
Bureau Beheer Landbouwgronden – (Land Management Service)
— 
Faunafonds – (Fauna Fund)
— 
Staatsbosbeheer – (National Forest Service)
— 
Stichting Voorlichtingsbureau voor de Voeding – (Netherlands Bureau for Food and Nutrition Education)
— 
Universiteit Wageningen – (Wageningen University and Research Centre)
— 
Stichting DLO – (Agricultural Research Department)
— 
(Hoofd) productschappen – (Commodity Boards)
— 
Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschap (Ministry of Education, Culture and Science)

The competent authorities of:

— 
public or publicly funded private schools for primary education within the meaning of the Wet op het primair onderwijs (Law on Primary Education);
— 
public or publicly funded private schools for primary special education within the meaning of the Wet op het primair onderwijs (Law on Primary Education);
— 
public or publicly funded private schools and institutions for special and secondary education within the meaning of the Wet op de expertisecentra (Law on Resource Centres);
— 
public or publicly funded private schools and institutions for secondary education within the meaning of the Wet op het voortgezet onderwijs (Law on Secondary Education);
— 
public or publicly funded public private institutions within the meaning of the Wet Educatie en Beroepsonderwijs (Law on Education and Vocational Education);
— 
Publicly funded universities and higher education institutions, the Open University, and the university hospitals, within the meaning of the Wet op het hoger onderwijs en wetenschappelijk onderzoek (Law on Higher Education and Scientific Research);
— 
School advisory services within the meaning of the Wet op het primair onderwijs (Law on Primary Education) and the Wet op de exertisecentra (Law on Resource Centres);
— 
National teachers' centres within the meaning of the Wet subsidiëring landelijke onderwijsondersteunende activiteiten (Law on Subsidies for National Educational Support Activities);
— 
Broadcasting organisations within the meaning of the Mediawet (Media Law), insofar as the organisations are funded for more than 50 per cent by the Ministry of Education, Culture and Science;
— 
Services within the meaning of the Wet Verzelfstandiging Rijksmuseale Diensten (Law on Privatisation of National Services);
— 
Other organisations and institutions in the field of education, culture and science which receive more than 50 per cent of their funds from the Ministry of Education, Culture and Science.
— 
All organisations which are subsidised by the Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschap for more than 50 per cent, for example:
— 
Bedrijfsfonds voor de Pers (BvdP);
— 
Commissariaat voor de Media (CvdM);
— 
Informatie Beheer Groep (IB-Groep);
— 
Koninklijke Bibliotheek (KB);
— 
Koninklijke Nederlandse Academie van Wetenschappen (KNAW);
— 
Vereniging voor Landelijke organen voor beroepsonderwijs (COLO);
— 
Nederlands Vlaams Accreditatieorgaan Hoger Onderwijs (NVAO);
— 
Fonds voor beeldende kunsten, vormgeving en bouwkunst;
— 
Fonds voor Amateurkunsten en Podiumkunsten;
— 
Fonds voor de scheppende toonkunst;
— 
Mondriaanstichting;
— 
Nederlands fonds voor de film;
— 
Stimuleringsfonds voor de architectuur;
— 
Fonds voor Podiumprogrammering- en marketing;
— 
Fonds voor de letteren;
— 
Nederlands Literair Productie- en Vertalingsfonds;
— 
Nederlandse Omroepstichting (NOS);
— 
Nederlandse Organisatie voor Toegepast Natuurwetenschappelijk Onderwijs (TNO);
— 
Nederlandse Organisatie voor Wetenschappelijk Onderzoek (NWO);
— 
Stimuleringsfonds Nederlandse culturele omroepproducties (STIFO);
— 
Vervangingsfonds en bedrijfsgezondheidszorg voor het onderwijs (VF);
— 
Nederlandse organisatie voor internationale samenwerking in het hoger onderwijs (Nuffic);
— 
Europees Platform voor het Nederlandse Onderwijs;
— 
Nederlands Instituut voor Beeld en Geluid (NIBG);
— 
Stichting ICT op school;
— 
Stichting Anno;
— 
Stichting Educatieve Omroepcombinatie (EduCom);
— 
Stichting Kwaliteitscentrum Examinering (KCE);
— 
Stichting Kennisnet;
— 
Stichting Muziek Centrum van de Omroep;
— 
Stichting Nationaal GBIF Kennisknooppunt (NL-BIF);
— 
Stichting Centraal Bureau voor Genealogie;
— 
Stichting Ether Reclame (STER);
— 
Stichting Nederlands Instituut Architectuur en Stedenbouw;
— 
Stichting Radio Nederland Wereldomroep;
— 
Stichting Samenwerkingsorgaan Beroepskwaliteit Leraren (SBL);
— 
Stichting tot Exploitatie van het Rijksbureau voor Kunsthistorische documentatie (RKD);
— 
Stichting Sectorbestuur Onderwijsarbeidsmarkt;
— 
Stichting Nationaal Restauratiefonds;
— 
Stichting Forum voor Samenwerking van het Nederlands Archiefwezen en Documentaire Informatie;
— 
Rijksacademie voor Beeldende Kunst en Vormgeving;
— 
Stichting Nederlands Onderwijs in het Buitenland;
— 
Stichting Nederlands Instituut voor Fotografie;
— 
Nederlandse Taalunie;
— 
Stichting Participatiefonds voor het onderwijs;
— 
Stichting Uitvoering Kinderopvangregelingen/Kintent;
— 
Stichting voor Vluchteling-Studenten UAF;
— 
Stichting Nederlands Interdisciplinair Demografisch Instituut;
— 
College van Beroep voor het Hoger Onderwijs;
— 
Vereniging van openbare bibliotheken NBLC;
— 
Stichting Muziek Centrum van de Omroep;
— 
Nederlandse Programmastichting;
— 
Stichting Stimuleringsfonds Nederlandse Culturele Omroepproducties;
— 
Stichting Lezen;
— 
Centrum voor innovatie van opleidingen;
— 
Instituut voor Leerplanontwikkeling;
— 
Landelijk Dienstverlenend Centrum voor studie- en beroepskeuzevoorlichting;
— 
Max Goote Kenniscentrum voor Beroepsonderwijs en Volwasseneneducatie;
— 
Stichting Vervangingsfonds en Bedrijfsgezondheidszorg voor het Onderwijs;
— 
BVE-Raad;
— 
Colo, Vereniging kenniscentra beroepsonderwijs bedrijfsleven;
— 
Stichting kwaliteitscentrum examinering beroepsonderwijs;
— 
Vereniging Jongerenorganisatie Beroepsonderwijs;
— 
Combo, Stichting Combinatie Onderwijsorganisatie;
— 
Stichting Financiering Struktureel Vakbondsverlof Onderwijs;
— 
Stichting Samenwerkende Centrales in het COPWO;
— 
Stichting SoFoKles;
— 
Europees Platform;
— 
Stichting mobiliteitsfonds HBO;
— 
Nederlands Audiovisueel Archiefcentrum;
— 
Stichting minderheden Televisie Nederland;
— 
Stichting omroep allochtonen;
— 
Stichting Multiculturele Activiteiten Utrecht;
— 
School der Poëzie;
— 
Nederlands Perscentrum;
— 
Nederlands Letterkundig Museum en documentatiecentrum;
— 
Bibliotheek voor varenden;
— 
Christelijke bibliotheek voor blinden en slechtzienden;
— 
Federatie van Nederlandse Blindenbibliotheken;
— 
Nederlandse luister- en braillebibliotheek;
— 
Federatie Slechtzienden- en Blindenbelang;
— 
Bibliotheek Le Sage Ten Broek;
— 
Doe Maar Dicht Maar;
— 
ElHizjra;
— 
Fonds Bijzondere Journalistieke Projecten;
— 
Fund for Central and East European Bookprojects;
— 
Jongeren Onderwijs Media;
— 
Ministry of Social Affairs and Employment
— 
Sociale Verzekeringsbank – (Social Insurance Bank)
— 
Sociaal Economische Raad (SER) – (Social and Economic Council in the Netherlands)
— 
Raad voor Werk en Inkomen (RWI) – (Council for Work and Income)
— 
Centrale organisatie voor werk en inkomen – (Central Organisation for Work and Income)
— 
Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen – (Implementing body for employee insurance schemes)
— 
Ministry of Transport, Communications and Public Works
— 
RDW, Dienst Wegverkeer
— 
Luchtverkeersleiding Nederland (LVNL) – (Air Traffic Control Agency)
— 
Nederlandse Loodsencorporatie (NLC) – (Netherlands maritime pilots association)
— 
Regionale Loodsencorporatie (RLC) – (Regional maritime pilots association)
— 
Ministry of Housing, Spatial Planning and the Environment
— 
Kadaster – (Public Registers Agency)
— 
Centraal Fonds voor de Volkshuisvesting – (Central Housing Fund)
— 
Stichting Bureau Architectenregister – (Architects Register)
— 
Ministry of Health, Welfare and Sport
— 
Commissie Algemene Oorlogsongevallenregeling Indonesië (COAR)
— 
College ter beoordeling van de Geneesmiddelen (CBG) – (Medicines Evaluation Board)
— 
Commissies voor gebiedsaanwijzing
— 
College sanering Ziekenhuisvoorzieningen – (National Board for Redevelopment of Hospital Facilities)
— 
Zorgonderzoek Nederland (ZON) – (Health Research and Development Council)
— 
Inspection bodies under the Wet medische hulpmiddelen – (Law on Medical Appliances)
— 
N.V. KEMA/Stichting TNO Certification – (KEMA/TNO Certification)
— 
College Bouw Ziekenhuisvoorzieningen (CBZ) – (National Board for Hospital Facilities)
— 
College voor Zorgverzekeringen (CVZ) – (Health Care Insurance Board)
— 
Nationaal Comité 4 en 5 mei – (National 4 and 5 May Committee)
— 
Pensioen- en Uitkeringsraad (PUR) – (Pension and Benefit Board)
— 
College Tarieven Gezondheidszorg (CTG) – (Health Service Tariff Tribunal)
— 
Stichting Uitvoering Omslagregeling Wet op de Toegang Ziektekostenverzekering (SUO)
— 
Stichting tot bevordering van de Volksgezondheid en Milieuhygiëne (SVM) – (Foundation for the Advancement of Public Health and Envireonment)
— 
Stichting Facilitair Bureau Gemachtigden Bouw VWS
— 
Stichting Sanquin Bloedvoorziening – (Sanquin Blood Supply Foundation)
— 
College van Toezicht op de Zorgverzekeringen organen ex artikel 14, lid 2c, Wet BIG (Supervisory Board of Health Care Insurance Committees for registration of professional health care practices)
— 
Ziekenfondsen – (Health Insurance Funds)
— 
Nederlandse Transplantatiestichting (NTS) – (Netherlands Transplantation Foundation)
— 
Regionale Indicatieorganen (RIO's) – (Regional bodies for Need Assessment).

Austrija

— 
Visas struktūras, kas darbojas “Rechnungshof” (Revīzijas tiesas) budžeta kontrolē, izņemot tās, kam ir industriāls vai komerciāls raksturs.

Polija

1. 

Publiskās universitātes un akadēmiskās izglītības iestādes

— 
Uniwersytet w Białymstoku
— 
Uniwersytet w Gdańsku
— 
Uniwersytet Śląski
— 
Uniwersytet Jagielloński w Krakowie
— 
Uniwersytet Kardynała Stefana Wyszyńskiego
— 
Katolicki Uniwersytet Lubelski
— 
Uniwersytet Marii Curie-Skłodowskiej
— 
Uniwersytet Łódzki
— 
Uniwersytet Opolski
— 
Uniwersytet im. Adama Mickiewicza
— 
Uniwersytet Mikołaja Kopernika
— 
Uniwersytet Szczeciński
— 
Uniwersytet Warmińsko-Mazurski w Olsztynie
— 
Uniwersytet Warszawski
— 
Uniwersytet Rzeszowski
— 
Uniwersytet Wrocławski
— 
Uniwersytet Zielonogórski
— 
Uniwersytet Kazimierza Wielkiego w Bydgoszczy
— 
Akademia Techniczno-Humanistyczna w Bielsku-Białej
— 
Akademia Górniczo-Hutnicza im, St Staszica w Krakowie
— 
Politechnika Białostocka
— 
Politechnika Częstochowska
— 
Politechnika Gdańska
— 
Politechnika Koszalińska
— 
Politechnika Krakowska
— 
Politechnika Lubelska
— 
Politechnika Łódzka
— 
Politechnika Opolska
— 
Politechnika Poznańska
— 
Politechnika Radomska im, Kazimierza Pułaskiego
— 
Politechnika Rzeszowska im. Ignacego Łukasiewicza
— 
Politechnika Szczecińska
— 
Politechnika Śląska
— 
Politechnika Świętokrzyska
— 
Politechnika Warszawska
— 
Politechnika Wrocławska
— 
Akademia Morska w Gdyni
— 
Wyższa Szkoła Morska w Szczecinie
— 
Akademia Ekonomiczna im. Karola Adamieckiego w Katowicach
— 
Akademia Ekonomiczna w Krakowie
— 
Akademia Ekonomiczna w Poznaniu
— 
Szkoła Główna Handlowa
— 
Akademia Ekonomiczna im. Oskara Langego we Wrocławiu
— 
Akademia Pedagogiczna im. KEN w Krakowie
— 
Akademia Pedagogiki Specjalnej Im. Marii Grzegorzewskiej
— 
Akademia Podlaska w Siedlcach
— 
Akademia Świętokrzyska im. Jana Kochanowskiego w Kielcach
— 
Pomorska Akademia Pedagogiczna w Słupsku
— 
Akademia Pedagogiczna im. Jana Długosza w Częstochowie
— 
Wyższa Szkoła Filozoficzno-Pedagogiczna “Ignatianum” w Krakowie
— 
Wyższa Szkoła Pedagogiczna w Rzeszowie
— 
Akademia Techniczno-Rolnicza im. J. J. Śniadeckich w Bydgoszczy
— 
Akademia Rolnicza im. Hugona Kołłątaja w Krakowie
— 
Akademia Rolnicza w Lublinie
— 
Akademia Rolnicza im. Augusta Cieszkowskiego w Poznaniu
— 
Akademia Rolnicza w Szczecinie
— 
Szkoła Główna Gospodarstwa Wiejskiego w Warszawie
— 
Akademia Rolnicza we Wrocławiu
— 
Akademia Medyczna w Białymstoku
— 
Akademia Medyczna imt Ludwika Rydygiera w Bydgoszczy
— 
Akademia Medyczna w Gdańsku
— 
Śląska Akademia Medyczna w Katowicach
— 
Collegium Medicum Uniwersytetu Jagiellońskiego w Krakowie
— 
Akademia Medyczna w Lublinie
— 
Uniwersytet Medyczny w Łodzi
— 
Akademia Medyczna im. Karola Marcinkowskiego w Poznaniu
— 
Pomorska Akademia Medyczna w Szczecinie
— 
Akademia Medyczna w Warszawie
— 
Akademia Medyczna im, Piastów Śląskich we Wrocławiu
— 
Centrum Medyczne Kształcenia Podyplomowego
— 
Chrześcijańska Akademia Teologiczna w Warszawie
— 
Papieski Fakultet Teologiczny we Wrocławiu
— 
Papieski Wydział Teologiczny w Warszawie
— 
Instytut Teologiczny im. Błogosławionego Wincentego Kadłubka w Sandomierzu
— 
Instytut Teologiczny im. Świętego Jana Kantego w Bielsku-Białej
— 
Akademia Marynarki Wojennej im. Bohaterów Westerplatte w Gdyni
— 
Akademia Obrony Narodowej
— 
Wojskowa Akademia Techniczna im. Jarosława Dąbrowskiego w Warszawie
— 
Wojskowa Akademia Medyczna im. Gen. Dyw. Bolesława Szareckiego w Łodzi
— 
Wyższa Szkoła Oficerska Wojsk Lądowych im. Tadeusza Kościuszki we Wrocławiu
— 
Wyższa Szkoła Oficerska Wojsk Obrony Przeciwlotniczej im. Romualda Traugutta
— 
Wyższa Szkoła Oficerska im. gen. Józefa Bema w Toruniu
— 
Wyższa Szkoła Oficerska Sił Powietrznych w Dęblinie
— 
Wyższa Szkoła Oficerska im. Stefana Czarnieckiego w Poznaniu
— 
Wyższa Szkoła Policji w Szczytnie
— 
Szkoła Główna Służby Pożarniczej w Warszawie
— 
Akademia Muzyczna im. Feliksa Nowowiejskiego w Bydgoszczy
— 
Akademia Muzyczna im. Stanisława Moniuszki w Gdańsku
— 
Akademia Muzyczna im. Karola Szymanowskiego w Katowicach
— 
Akademia Muzyczna w Krakowie
— 
Akademia Muzyczna im. Grażyny i Kiejstuta Bacewiczów w Łodzi
— 
Akademia Muzyczna im, Ignacego Jana Paderewskiego w Poznaniu
— 
Akademia Muzyczna im. Fryderyka Chopina w Warszawie
— 
Akademia Muzyczna im. Karola Lipińskiego we Wrocławiu
— 
Akademia Wychowania Fizycznego i Sportu im. Jędrzeja Śniadeckiego w Gdańsku
— 
Akademia Wychowania Fizycznego w Katowicach
— 
Akademia Wychowania Fizycznego im. Bronisława Czecha w Krakowie
— 
Akademia Wychowania Fizycznego im. Eugeniusza Piaseckiego w Poznaniu
— 
Akademia Wychowania Fizycznego Józefa Piłsudskiego w Warszawie
— 
Akademia Wychowania Fizycznego we Wrocławiu
— 
Akademia Sztuk Pięknych w Gdańsku
— 
Akademia Sztuk Pięknych Katowicach
— 
Akademia Sztuk Pięknych im, Jana Matejki w Krakowie
— 
Akademia Sztuk Pięknych im, Władysława Strzemińskiego w Łodzi
— 
Akademia Sztuk Pięknych w Poznaniu
— 
Akademia Sztuk Pięknych w Warszawie
— 
Akademia Sztuk Pięknych we Wrocławiu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Teatralna im. Ludwika Solskiego w Krakowie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Filmowa, Telewizyjna i Teatralna im, Leona Schillera w Łodzi
— 
Akademia Teatralna im. Aleksandra Zelwerowicza w Warszawie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Jana Pawła II w Białej Podlaskiej
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Chełmie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Ciechanowie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Elblągu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Głogowie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Gorzowie Wielkopolskim
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im. Ks, Bronisława Markiewicza w Jarosławiu
— 
Kolegium Karkonoskie w Jeleniej Górze
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im. Prezydenta Stanisława Wojciechowskiego w Kaliszu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Koninie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Krośnie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Witelona w Legnicy
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Jana Amosa Kodeńskiego w Lesznie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Nowym Sączu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Nowym Targu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Nysie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Stanisława Staszica w Pile
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Płocku
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Wschodnioeuropejska w Przemyślu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Raciborzu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Jana Gródka w Sanoku
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Sulechowie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im, Prof. Stanisława Tarnowskiego w Tarnobrzegu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Tarnowie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa im. Angelusa Silesiusa w Wałbrzychu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa we Włocławku
— 
Państwowa Medyczna Wyższa Szkoła Zawodowa w Opolu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Informatyki i Przedsiębiorczości w Łomży
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Gnieźnie
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Suwałkach
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Wałczu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Oświęcimiu
— 
Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa w Zamościu
2. 

Reģionālo un pašvaldības iestāžu kultūras iestādes

3. 

Nacionālie parki

— 
Babiogórski Park Narodowy
— 
Białowieski Park Narodowy
— 
Biebrzański Park Narodowy
— 
Bieszczadzki Park Narodowy
— 
Drawieński Park Narodowy
— 
Gorczański Park Narodowy
— 
Kampinoski Park Narodowy
— 
Karkonoski Park Narodowy
— 
Magurski Park Narodowy
— 
Narwiański Park Narodowy
— 
Ojcowski Park Narodowy
— 
Park Narodowy “Bory Tucholskie”
— 
Park Narodowy Gór Stołowych
— 
Park Narodowy “Ujście Warty”
— 
Pieniński Park Narodowy
— 
Poleski Park Narodowy
— 
Roztoczański Park Narodowy
— 
Słowiński Park Narodowy
— 
Świętokrzyski Park Narodowy
— 
Tatrzański Park Narodowy
— 
Wielkopolski Park Narodowy
— 
Wigierski Park Narodowy
— 
Woliński Park Narodowy
4. 

Valsts pamatskolas un vidusskolas

5. 

Valsts radio un TV apraides orgainzācijas

— 
Telewizja Polska S.A. (Polish TV)
— 
Polskie Radio S.A. (Polish Radio)
6. 

Valsts muzeji, teātri, bibliotēkas un citas valsts kultūras iestādes

— 
Muzeum Narodowe w Krakowie
— 
Muzeum Narodowe w Poznaniu
— 
Muzeum Narodowe w Warszawie
— 
Zamek Królewski w Warszawie
— 
Zamek Królewski na Wawelu – Państwowe Zbiory Sztuki
— 
Muzeum Żup Krakowskich
— 
Państwowe Muzeum Auschwitz-Birkenau
— 
Państwowe Muzeum na Majdanku
— 
Muzeum Stutthof w Sztutowie
— 
Muzeum Zamkowe w Malborku
— 
Centralne Muzeum Morskie
— 
Muzeum “Łazienki Królewskie”
— 
Muzeum Pałac w Wilanowie
— 
Muzeum Łowiectwa i Jeździectwa w Warszawie
— 
Muzeum Wojska Polskiego
— 
Teatr Narodowy
— 
Narodowy Stary Teatr Kraków
— 
Teatr Wielki – Opera Narodowa
— 
Filharmonia Narodowa
— 
Galeria Zachęta
— 
Centrum Sztuki Współczesnej
— 
Centrum Rzeźby Polskiej w Orońsku
— 
Międzynarodowe Centrum Kultury w Krakowie
— 
Instytut im, Adama Mickiewicza
— 
Dom Pracy Twórczej w Wigrach
— 
Dom Pracy Twórczej w Radziejowicach
— 
Instytut Dziedzictwa Narodowego
— 
Biblioteka Narodowa
— 
Instytut Książki
— 
Polski Instytut Sztuki Filmowej
— 
Instytut Teatralny
— 
Filmoteka Narodowa
— 
Narodowe Centrum Kultury
— 
Muzeum Sztuki Nowoczesnej w Warszawie
— 
Muzeum Historii Polski w Warszawie
— 
Centrum Edukacji Artystycznej
7. 

Valsts pētniecības iestādes, pētniecības un attīstības iestādes un citas pētniecības iestādes

8. 

Valsts autonomās veselības aprūpes pārvaldes vienības, ko izveidojušas reģionālās vai vietējās pašpārvaldes vai to apvienības

9. 

Citi

— 
Polska Agencja Informacji i Inwestycji Zagranicznych – (Polish Information and Foreign Investment Agency)

Portugāle

— 
Institutos públicos sem carácter comercial ou industrial – (Public institutions without commercial or industrial character)
— 
Serviços públicos personalizados – (Public services having legal personality)
— 
Fundações públicas – (Public foundations)
— 
Estabelecimentos públicos de ensino, investigação científica e saúde – (Public institutions for education, scientific research and health)
— 
INGA (National Agricultural Intervention and Guarantee Institute/Instituto Nacional de Intervenção e Garantia Agrícola)
— 
Instituto do Consumidor – (Institute for the Consumer)
— 
Instituto de Meteorologia – (Institute for Meteorology)
— 
Instituto da Conservação da Natureza – (Institute for Natural Conservation)
— 
Instituto da Agua – (Water Institute)
— 
ICEP / Instituto de Comércio Externo de Portugal
— 
Instituto do Sangue – (Portuguese Blood Institute)

Rumānija

— 
Academia Română (Romanian Academy)
— 
Biblioteca Națională a României (Romanian National Library)
— 
Arhivele Naționale (National Archives)
— 
Institutul Diplomatic Român (Romanian Diplomatic Institute)
— 
Institutul Cultural Român (Romanian Cultural Institute)
— 
Institutul European din România (European Institute of Romania)
— 
Institutul de Investigare a Crimelor Comunismului (Investigation Institute of Communism Crimes)
— 
Institutul de Memorie Culturală (Institute for Cultural Memory)
— 
Agenția Națională pentru Programe Comunitare în Domeniul Educației și Formării Profesionale (National Agency for Education and Training Community Programs)
— 
Centrul European UNESCO pentru Invățământul Superior (UNESCO European Centre for Higher Education)
— 
Comisia Națională a României pentru UNESCO (Romanian National Commission for UNESCO)
— 
Societatea Română de Radiodifuziune (Romanian Radio-Broadcasting Company)
— 
Societatea Română de Televiziune (Romanian Television Company)
— 
Societatea Națională pentru Radiocomunicații (National Radio Communication Company)
— 
Centrul Național al Cinematografiei (National Cinematography Centre)
— 
Studioul de Creație Cinematografică (Studio of Cinematography Creation)
— 
Arhiva Națională de Filme (National Film Archive)
— 
Muzeul Național de Artă Contemporană (National Museum of Contemporary Art)
— 
Palatul Național al Copiilor (National Children’s Palace)
— 
Centrul Național pentru Burse de Studii în Străinătate (National Centre for Scholarships Abroad)
— 
Agenția pentru Sprijinirea Studenților (Agency for Student Support)
— 
Comitetul Olimpic și Sportiv Român (Romanian Olympic and Sports Committee)
— 
Agenția pentru Cooperare Europeană în domeniul Tineretului (EUROTIN) (Agency for Youth European Cooperation)
— 
Agenția Națională pentru Sprijinirea Inițiativelor Tinerilor (ANSIT) (National Agency for Supporting Youth Initiatives)
— 
Institutul Național de Cercetare pentru Sport (National Research Institute for Sports)
— 
Consiliul Național pentru Combaterea Discriminării (National Council for Combating Discrimination)
— 
Secretariatul de Stat pentru Problemele Revoluționarilor din Decembrie 1989 (State Secretariat for December 1989 Revolutionaries Problems)
— 
Secretariatul de Stat pentru Culte (State Secretariat for Cults)
— 
Agenția Națională pentru Locuințe (National Agency for Housing)
— 
Casa Națională de Pensii și alte Drepturi de Asigurări Sociale (National House of Pension and Other Social Insurance Right)
— 
Casa Națională de Asigurări de Sănătate (National House of Health Insurance)
— 
Inspecția Muncii (Labor Inspection)
— 
Oficiul Central de Stat pentru Probleme Speciale (Central State Office for Special Problems)
— 
Inspectoratul General pentru Situații de Urgență (General Inspectorate for Emergency Situations)
— 
Agenția Națională de Consultanță Agrícola (National Agency for Agricultural Counseling)
— 
Agenția Națională pentru Ameliorare și Reproducție în Zootehnie (National Agency for Improvement and Zoo-technical Reproduction)
— 
Laboratorul Central pentru Carantină Fitosanitară (Central Laboratory of Phytosanitary Quarantine)
— 
Laboratorul Central pentru Calitatea Semințelor și a Materialului Săditor (Central Laboratory for Seeds and Planting Material Quality)
— 
Insitutul pentru Controlul produselor Biologice și Medicamentelor de Uz Veterinar (Institute for the Control of Veterinary Biological Products and Medicine)
— 
Institutul de Igienă și Sănătate Publică și Veterinară (Hygiene Institute of Veterinary Public Health)
— 
Institutul de Diagnostic și Sănătate Animală (Institute for Diagnosis and Animal Health)
— 
Institutul de Stat pentru Testarea și Inregistrarea Soiurilor (State Institute for Variety Testing and Registration)
— 
Banca de Resurse GeneticeVegetale (Vegetal Genetically Resources Bank)
— 
Agenția Națională pentru Dezvoltarea și Implementarea Programelor de Reconstrucție a Zonele Miniere (National Agency for the Development and the Implementation of the Mining Regions Reconstruction Programs)
— 
Agenția Națională pentru Substanțe și Preparate Chimice Periculoase (National Agency for Dangerous Chemical Substances)
— 
Agenția Națională de Controlul Exporturilor Strategice și al Interzicerii Armelor Chimice (National Agency for the Control of Strategic Exports and Prohibition of Chemical Weapons)
— 
Administrația Rezervației Biosferei “Delta Dunării” Tulcea (Administration for Natural Biosphere Reservation “Danube-Delta” Tulcea)
— 
Regia Națională a Pădurilor (ROMSILVA) (National Forests Administration)
— 
Administrația Națională a Rezervelor de Stat (National Administration of State Reserves)
— 
Administrația Națională Apele Române (National Administration of Romanian Waters)
— 
Administrația Națională de Meteorologie (National Administration of Meteorology)
— 
Comisia Națională pentru Reciclarea Materialelor (National Commission for Materials Recycling)
— 
Comisia Națională pentru Controlul Activităților Nucleare (National Commission for Nuclear Activity Control)
— 
Agenția Manageriala de Cercetare Stiințifică, Inovare și Transfer Tehnologic (Managerial Agency for Scientific Research, Innovation and Technology Transfer- AMCSIT)
— 
Oficiul pentru Administrare și Operare al Infrastructurii de Comunicații de Date “RoEduNet” (Office for Administration and Operation of Data Communication Network – RoEduNe)
— 
Inspecția de Stat pentru Controlul Cazanelor, Recipientelor sub Presiune și Instalațiilor de Ridicat (State Inspection for the Control of Boilers, Pressure Vessels and Hoisting Equipment)
— 
Centrul Român pentru Pregătirea și Perfecționarea Personalului din Transporturi Navale (Romanian Centre for Instruction and Training of Personnel Engaged in Naval Transport)
— 
Inspectoratul Navigației Civile (INC) (Inspectorate for Civil Navigation)
— 
Regia Autonomă Registrul Auto Român (Autonomous Public Service Undertaking - Romanian Auto Register)
— 
Agenția Spațială Română (Romanian Space Agency)
— 
Scoala Superioară de Aviație Civilă (Superior School of Civil Aviation)
— 
Aeroclubul României (Romanian Air-club)
— 
Centrul de Pregătire pentru Personalul din Industrie Bușteni (Training Centre for Industry Personnel Busteni)
— 
Centrul Român de Comerț Exterior (Romanian Centre for Foreign Trade)
— 
Centrul de Formare și Management București (Management and Formation Centre for Commerce Bucharest)
— 
Agenția de Cercetare pentru Tehnică și Tehnologii militare (Research Agency for Military Techniques and Technology)
— 
Asociația Română de Standardizare (ASRO) (Romanian Association of Standardization)
— 
Asociația de Acreditare din România (RENAR) (Romanian Accreditation Association)
— 
Comisia Națională de Prognoză (CNP) (National Commission for Prognosis)
— 
Institutul Național de Statistică (INS) (National Institute for Statistics)
— 
Comisia Națională a Valorilor Mobiliare (CNVM) (National Commission for Transferable Securities)
— 
Comisia de Supraveghere a Asigurărilor (CSA) (Insurance Supervisory Commission)
— 
Comisia de Supraveghere a Sistemului de Pensii Private (Supervisory Commission of Private Pensions System)
— 
Consiliul Economic și Social (CES) (Economic and Social Council)
— 
Agenția Domeniilor Statului (Agency of State Domains)
— 
Oficiul Național al Registrului Comerțului (National Trade Register Office)
— 
Autoritatea pentru Valorificarea Activelor Statului (AVAS) (Authority for State Assets Recovery)
— 
Consiliul Național pentru Studierea Arhivelor Securității (National Council for Study of the Security Archives)
— 
Avocatul Poporului (Peoples’ Attorney)
— 
Institutul Național de Administrație (INA) (National Institute of Administration)
— 
Inspectoratul Național pentru Evidența Persoanelor (National Inspectorate for Personal Records)
— 
Oficiul de Stat pentru Invenții și Mărci (OSIM) (State Office for Inventions and Trademarks)
— 
Oficiul Român pentru Drepturile de Autor (ORDA) (Romanian Copyright Office)
— 
Oficiul Național al Monumentelor Istorice (National Office for Historical Monuments)
— 
Oficiul Național de Prevenire și Combatere a Spălării banilor (ONPCSB) (National Office for Preventing and Combating Money Laundering)
— 
Biroul Român de Metrologie Legală (Romanian Bureau of Legal Metrology)
— 
Inspectoratul de Stat în Construcții (State Inspectorate for Constructions)
— 
Compania Națională de Investiții (National Company for Investments)
— 
Compania Națională de Autostrăzi și Drumuri Naționale (Romanian National Company of Motorways and National Roads)
— 
Agenția Națională de Cadastru și Publicitate Imobiliară (National Agency for Land Registering and Real Estate Advertising)
— 
Administrația Națională a Imbunătățirilor Funciare (National Administration of Land Improvements)
— 
Garda Financiară (Financial Guard)
— 
Garda Națională de Mediu (National Guard for Environment)
— 
Institutul Național de Expertize Criminalistice (National Institute for Criminological Expertise)
— 
Institutul Național al Magistraturii (National Institute of Magistracy)
— 
Scoala Nationala de Grefieri (National School for Court Clerks)
— 
Administrația Generală a Penitenciarelor (General Administration of Penitentiaries)
— 
Oficiul Registrului Național al Informațiilor Secrete de Stat (The National Registry Office for Classified Information (ORNISS)
— 
Autoritatea Națională a Vămilor (National Customs Authority)
— 
Banca Națională a României (National Bank of Romania)
— 
Regia Autonomă “Monetăria Statului” (Autonomous Public Service Undertaking “State Mint of Romania”)
— 
Regia Autonomă “Imprimeria Băncii Naționale” (Autonomous Public Service Undertaking “Printing House of the National Bank”)
— 
Regia Autonomă “Monitorul Oficial” (Autonomous Public Service Undertaking “Official Gazette”)
— 
Oficiul Național pentru Cultul Eroilor (National Office for Heroes Cult)
— 
Oficiul Român pentru Adopții (Romanian Adoption Office)
— 
Oficiul Român pentru Imigrări (Romanian Emigration Office)
— 
Compania Națională “Loteria Română” (National Company “Romanian Lottery”)
— 
Compania Națională “ROMTEHNICA” (National Company “ROMTEHNICA”)
— 
Compania Națională “ROMARM” (National Company “ROMARM”)
— 
Agenția Națională pentru Romi (National Agency for Roms)
— 
Agenția Națională de Presă “ROMPRESS” (National News Agency “ROMPRESS”)
— 
Regia Autonomă “Administrația Patrimoniului Protocolului de Stat” (Autonomous Public Service Undertaking “Administration of State Patrimony and Protocol”)
— 
Institute și Centre de Cercetare (Research Institutes and Centers)
— 
Institute și Centre de Cercetare (Research Institutes and Centers)
— 
Instituții de Invățământ de Stat (Education States Institutes)
— 
Universități de Stat (State Universities)
— 
Muzee (Museums)
— 
Biblioteci de Stat (State Libraries)
— 
Teatre de Stat, Opere, Operete, filarmonica, centre și case de Cultură, (State Theaters, Operas, Philharmonic Orchestras, Cultural houses and Centers)
— 
Reviste (Magazines)
— 
Edituri (Publishing Houses)
— 
Inspectorate Scolare, de Cultură, de Culte (School, Culture and Cults Inspectorates)
— 
Complexuri, Federații și Cluburi Sportive (Sport Federations and Clubs)
— 
Spitale, Sanatorii, Policlinici, Dispensare, Centre Medicale, Institute medico-Legale, Stații Ambulanță (Hospitals, sanatoriums, Clinics, Medical Units, Legal-Medical Institutes, Ambulance Stations)
— 
Unități de Asistență Socială (Social Assistance Units)
— 
Tribunale (Courts)
— 
Judecătorii (Law Judges)
— 
Curți de Apel (Appeal Courts)
— 
Penitenciare (Penitentiaries)
— 
Parchetele de pe lângă Instanțele Judecătorești (Prosecutor's Offices)
— 
Unități Militare (Military Units)
— 
Instanțe Militare (Military Courts)
— 
Inspectorate de Poliție (Police Inspectorates)
— 
Centre de Odihnă (Resting Houses)

Slovēnija

— 
Javni zavodi s področja vzgoje, izobraževanja ter športa (Public institutes in the area of child care, education and sport)
— 
Javni zavodi s področja zdravstva (Public institutes in the area of health care)
— 
Javni zavodi s področja socialnega varstva (Public institutes in the area of social security)
— 
Javni zavodi s področja kulture (Public institutes in the area of culture)
— 
Javni zavodi s področja raziskovalne dejavnosti (Public institutes in the area of science and research)
— 
Javni zavodi s področja kmetijstva in gozdarstva (Public institutes in the area of agriculture and forestry)
— 
Javni zavodi s področja okolja in prostora (Public institutes in the area of environment and spatial planning)
— 
Javni zavodi s področja gospodarskih dejavnosti (Public institutes in the area of economic activities)
— 
Javni zavodi s področja malega gospodarstva in turizma (Public institutes in the area of small enterprises and tourism)
— 
Javni zavodi s področja javnega reda in varnosti (Public institutes in the area of public order and security)
— 
Agencije (Agencies)
— 
Skladi socialnega zavarovanja (Social security funds)
— 
Javni skladi na ravni države in na ravni občin (Public funds at the level of the central government and local communities)
— 
Družba za avtoceste v RS (Motorway Company in the Republic of Slovenia)
— 
Struktūras, ko izveidojušas valsts vai pašvaldības iestādes un ko finansē no Slovēnijas Republikas vai pašvaldības iestāžu budžeta
— 
Citas juridiskas personas, kas atbilst valsts personu definīcijai ZJN-2 3. panta 2. punktā

Slovākija

— 
Visas juridiskas personas, kas izveidotas vai nodibinātas ar īpašu tiesisku normu vai administratīvu pasākumu nolūkā apmierināt vispārējas intereses vajadzības un kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura, un kas tajā pašā laikā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
— 
to pilnībā vai daļēji finansē līgumslēdzēja iestāde, t. i., valdības iestāde, pašvaldība, pašpārvaldes reģions vai cita juridiska persona, kas tajā pašā laikā atbilst nosacījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4) apakšpunkta a), b) un c) punktā,
— 
to pārvalda vai kontrolē līgumslēdzēja iestāde, t. i., valsts iestāde, pašvaldība, pašpārvaldes reģions vai cits publisko tiesību subjekts, kas tajā pašā laikā atbilst nosacījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4) apakšpunkta a), b) un c) punktā,
— 
līgumslēdzēja iestāde, t. i., valsts iestāde, pašvaldība, pašpārvaldes reģions vai cita juridiska persona, kas tajā pašā laikā atbilst nosacījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4) apakšpunkta a), b) un c) punktā, ieceļ vai ievēl vairāk nekā pusi no tās valdes vai padomes locekļiem.

Šādas personas ir publisko tiesību subjekti, kas veic dažādas darbības, piemēram:

— 
saskaņā ar likumu Nr. 532/2010 Coll. par Slovākijas radio un televīziju,
— 
saskaņā ar likumu Nr. 581/2004 Coll. par veselības apdrošināšanas sabiedrībām likuma Nr. 719/2004 Coll. nozīmē, kas nodrošina sabiedrības veselības apdrošināšanu saskaņā ar likumu Nr. 580/2004 Coll. par veselības apdrošināšanu likuma Nr. 718/2004 Coll. redakcijā,
— 
saskaņā ar likumu Nr. 121/2005 Coll., ar ko pasludināja likuma Nr. 461/2003 Coll. par sociālo apdrošināšanu ar grozījumiem konsolidēto redakciju.

Somija

Publiskā sektora vai publiskā sektora kontrolētas struktūras un uzņēmumi, izņemot tos, kam ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs.

Zviedrija

Visas nekomerciālas struktūras, kuru publiskos līgumus pārrauga Zviedrijas Konkurences pārvalde, tostarp, piemēram:

— 
Nordiska Museet (Nordic Museum)
— 
Tekniska Museet (National Museum of Science and Technology)

Apvienotā Karaliste

Struktūras

— 
Design Council
— 
Health and Safety Executive
— 
National Research Development Corporation
— 
Public Health Laboratory Service Board
— 
Advisory, Conciliation and Arbitration Service
— 
Commission for the New Towns
— 
National Blood Authority
— 
National Rivers Authority
— 
Scottish Enterprise
— 
Ordnance Survey
— 
Financial Services Authority

Kategorijas

— 
Maintained schools
— 
Universities and colleges financed for the most part by other contracting authorities
— 
National Museums and Galleries
— 
Research Councils
— 
Fire Authorities
— 
National Health Service Strategic Health Authorities
— 
Police Authorities
— 
New Town Development Corporations
— 
Urban Development Corporations

9.-C PIELIKUMS

KOMUNĀLO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI UN CITI SUBJEKTI, KURI VEIC IEPIRKUMU SASKAŅĀ AR ŠĀ NOLĪGUMA NOTEIKUMIEM

1. DAļA

SINGAPŪRAS SAISTĪBAS



Preces (precizētas 9.-D pielikumā)

Slieksnis: SDR 400 000

Pakalpojumi (precizēti 9.-E pielikumā)

Slieksnis: SDR 400 000

Būvniecības pakalpojumi (precizēti 9.-F pielikumā)

Slieksnis: SDR 5 000 000

Subjektu saraksts:

Accounting and Corporate Regulating Authority
Agency for Science, Technology and Research
Agri-Food & Veterinary Authority
Board of Architects
Building and Construction Authority
Casino Regulatory Authority
Central Provident Fund Board
Civil Aviation Authority of Singapore
Civil Service College
Competition Commission of Singapore
Council for Estate Agents
Council for Private Education
Economic Development Board
Energy Market Authority
Health Promotion Board
Health Sciences Authority
Hotels Licensing Board
Housing and Development Board
Info–communications Development Authority of Singapore
Inland Revenue Authority of Singapore
Institute of Southeast Asian Studies
Institute of Technical Education
International Enterprise Singapore
Intellectual Property Office of Singapore
Land Transport Authority of Singapore
Jurong Town Corporation
Maritime and Port Authority of Singapore
Media Development Authority
Monetary Authority of Singapore
Nanyang Technological University
Nanyang Polytechnic
National Arts Council
National Environment Agency
National Heritage Board
National Library Board
National Parks Board
National University of Singapore
Ngee Ann Polytechnic
Preservation of Monuments Board
Professional Engineers Board
Public Transport Council
Public Utilities Board
Republic Polytechnic
Science Centre Board
Sentosa Development Corporation
Singapore Corporation of Rehabilitative Enterprises
Singapore Examinations and Assessment Board
Singapore Land Authority
Singapore Nursing Board
Singapore Polytechnic
Singapore Sports Council
Singapore Tourism Board
Singapore Workforce Development Agency
Standards, Productivity and Innovation Board
Temasek Polytechnic
Traditional Chinese Medicine Practioners Board
Urban Redevelopment Authority

Piezīmes 9.-C pielikuma 1. daļai

1. 

Devīto nodaļu (Publiskais iepirkums) nepiemēro iepirkumam, ko veic kāds subjekts, uz kuru nolīgums attiecas, tāda subjekta vārdā, uz kuru nolīgums neattiecas.

2. 

Devīto nodaļu (Publiskais iepirkums)nepiemēro preču vai pakalpojumu iepirkumam, ko veic Komunālo pakalpojumu padome, ja šis iepirkums:

(a) 

tiek veikts efektīvas, piemērotas un uzticamas ūdensapgādes nolūkos, ja Singapūras ūdensapgādes vai ar to saistīta infrastruktūra saskaras ar neparedzētām grūtībām, piemēram, ilgstošu sausumu, ūdensapgādes vai ar to saistīta infrastruktūras piesārņojumu vai Singapūras ūdens importa traucējumiem, vai

(b) 

ir pilnīgi vai daļēji saistīts ar ūdensapgādes tādas infrastruktūras būvniecību, paplašināšanu vai remontu, kas atrodas ārpus Singapūras teritorijas, bet ko izmanto ūdens piegādei Singapūrai vai kas ir ar to saistīta.

2. DAļA

SAVIENĪBAS SAISTĪBAS



Preces (precizētas 9.-D pielikumā)

Slieksnis: SDR 400 000

Pakalpojumi (precizēti 9.-E pielikumā)

Slieksnis: SDR 400 000

Būvdarbi (precizēti 9.-F pielikumā)

Slieksnis: SDR 5 000 000

Visi līgumslēdzēji, uz kuru iepirkumiem attiecas Savienības komunālo pakalpojumu direktīva ( 99 ), kuri ir līgumslēdzējas iestādes (piemēram, 9.-A un 9.-B pielikumā minētās) vai publiski uzņēmumi ( 100 ) un kuri darbojas vienā vai vairākās no turpmāk minētajām jomām:

(a) 

tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali, vai arī dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem;

(b) 

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, vai arī elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem;

(c) 

aviopārvadātāju nodrošināšana ar lidostu vai cita veida termināļu objektu pakalpojumiem;

(d) 

jūras ostu vai iekšējo ostu vai cita veida termināļu objektu pakalpojumu nodrošināšana pārvadātājiem pa jūras vai iekšējiem ūdensceļiem;

(e) 

tādu tīklu ( 101 ) nodrošināšana un ekspluatācija, kas iedzīvotājiem sniedz pilsētas transporta pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā, vai

(f) 

tādu tīklu nodrošināšana un ekspluatācija, kas iedzīvotājiem sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus ( 102 ),

Informatīvs saraksts ar līgumslēdzējām iestādēm un publiskiem uzņēmumiem, kuri atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, ir izklāstīts pēc piezīmēm.

Piezīmes 9.-C pielikuma 2. daļai

1. 

Šis nolīgums neattiecas uz iepirkumu, ko veic kādas iepriekš minētās darbības veikšanai, ja to skar konkurence attiecīgajā tirgū.

2. 

Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) neattiecas uz iepirkumu, ko veic šajā pielikumā iekļautie iepirkuma veicēji:

— 
ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju;
— 
tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar šajā pielikumā uzskaitīto darbību veikšanu, vai šādu darbību veikšanai kādā valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, vai
— 
lai veiktu atkārtotu pārdošanu vai iznomāšanu trešām personām, ja iepirkuma veicējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ja citi to var pārdot vai iznomāt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iepirkuma veicējs.
3. 

Tādu dzeramā ūdens vai elektroenerģijas piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus, kuru veic iepirkuma veicējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par darbību šā pielikuma a) un b) punkta nozīmē, ja:

— 
attiecīgais subjekts ražo dzeramo ūdeni vai elektroenerģiju tāpēc, ka to patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu kādu darbību, kas nav minēta šā pielikuma a) līdz f) punktā, un
— 
piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un nepārsniedz 30 % no subjekta dzeramā ūdens vai elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.
4. 
(a) 

Ja ir ievēroti b) punktā paredzētie nosacījumi, šis nolīgums neattiecas uz iepirkumu:

(i) 

ko iepirkuma veicējs veic saistītam uzņēmumam ( 103 ), vai

(ii) 

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki iepirkuma veicēji, lai veiktu darbības šā pielikuma a) līdz f) punkta nozīmē, veic kādam uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no šiem iepirkuma veicējiem.

(b) 

Uz pakalpojumu vai piegāžu līgumiem a) punkts attiecas, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem vai piegādēm iepriekšējos trīs gados radušies attiecīgi no šādiem pakalpojumiem vai piegādēm uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts ( 104 ).

5. 

Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) neattiecas uz iepirkumu:

(a) 

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki iepirkuma veicēji, lai veiktu darbības šā pielikuma a) līdz f) punkta nozīmē, veic vienam no šiem iepirkuma veicējiem, vai

(b) 

ko iepirkuma veicējs veic tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir, ja šis kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laika posmā un ja kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie iepirkuma veicēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laika posmu.

Informatīvi saraksti ar līgumslēdzējām iestādēm un publiskiem uzņēmumiem, kas atbilst 9.-C pielikuma 2.daļas kritērijiem, sadalīti pa nozarēm

I.   Dzeramā ūdens ieguve, pārvade vai sadale

Beļģija

— 
Pašvaldības vai pašvaldību apvienības konkrēto darbību veikšanai
— 
Société Wallonne des Eaux
— 
Vlaams Maatschappij voor Watervoorziening

Bulgārija

— 
“Тузлушка гора” – ЕООД, Антоново
— 
“В И К – Батак” – ЕООД, Батак
— 
“В и К – Белово” – ЕООД, Белово
— 
“Водоснабдяване и канализация Берковица” – ЕООД, Берковица
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Благоевград
— 
“В и К – Бебреш” – ЕООД, Ботевград
— 
“Инфрастрой” – ЕООД, Брацигово
— 
“Водоснабдяване” – ЕООД, Брезник
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕАД, Бургас
— 
“Лукойл Нефтохим Бургас” АД, Бургас
— 
“Бързийска вода” – ЕООД, Бързия
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Варна
— 
“ВиК” ООД, к.к. Златни пясъци
— 
“Водоснабдяване и канализация Йовковци” – ООД, Велико Търново
— 
“Водоснабдяване, канализация и териториален водоинженеринг” – ЕООД, Велинград
— 
“ВИК” – ЕООД, Видин
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Враца
— 
“В И К” – ООД, Габрово
— 
“В И К” – ООД, Димитровград
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Добрич
— 
“Водоснабдяване и канализация – Дупница” – ЕООД, Дупница
— 
ЧПСОВ, в.с. Елени
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Исперих
— 
“Аспарухов вал” ЕООД, Кнежа
— 
“В И К – Кресна” – ЕООД, Кресна
— 
“Меден кладенец” – ЕООД, Кубрат
— 
“ВИК” – ООД, Кърджали
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Кюстендил
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Ловеч
— 
“В и К – Стримон” – ЕООД, Микрево
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Монтана
— 
“Водоснабдяване и канализация – П” – ЕООД, Панагюрище
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Перник
— 
“В И К” – ЕООД, Петрич
— 
“Водоснабдяване, канализация и строителство” – ЕООД, Пещера
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Плевен
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Пловдив
— 
“Водоснабдяване–Дунав” – ЕООД, Разград
— 
“ВКТВ” – ЕООД, Ракитово
— 
ЕТ “Ердуван Чакър”, Раковски
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Русе
— 
“Екопроект-С” ООД, Русе
— 
“УВЕКС” – ЕООД, Сандански
— 
“ВиК-Паничище” ЕООД, Сапарева баня
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕАД, Свищов
— 
“Бяла” – ЕООД, Севлиево
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Силистра
— 
“В и К” – ООД, Сливен
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Смолян
— 
“Софийска вода” – АД, София
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, София
— 
“Стамболово” – ЕООД, Стамболово
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Стара Загора
— 
“Водоснабдяване и канализация-С” – ЕООД, Стрелча
— 
“Водоснабдяване и канализация – Тетевен” – ЕООД, Тетевен
— 
“В и К – Стенето” – ЕООД, Троян
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Търговище
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Хасково
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ООД, Шумен
— 
“Водоснабдяване и канализация” – ЕООД, Ямбол

Čehijas Republika

Visi līgumslēdzēji, kas darbojas nozarēs, kuras sniedz pakalpojumus ūdens apsaimniekošanas nozarē, kā definēts likuma Nr. 134/2016 Coll. par publisko iepirkumu 4. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

Līgumslēdzēju piemēri:

— 
Veolia Voda Česká Republika, a.s.
— 
Pražské vodovody a kanalizace, a.s.
— 
Severočeská vodárenská společnost a.s.
— 
Severomoravské vodovody a kanalizace Ostrava a.s.
— 
Ostravské vodárny a kanalizace a.s.

Dānija

— 
Subjekti, kas veic ūdensapgādi, kā definēts § 3(3) lov om vandforsyning m.v., skatīt 2007. gada 17. janvāra Konsolidācijas likumu nr. 71.

Vācija

— 
Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar federālo zemju Eigenbetriebsverordnungen vai Eigenbetriebsgesetze (komunālo pakalpojumu uzņēmumi).
— 
Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar federālo zemju Gesetze über die kommunale Gemeinschaftsarbeit oder Zusammenarbeit.
— 
Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu saskaņā ar 1991. gada 12. februāra Gesetz über Wasser- und Bodenverbände, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 15. maijā.
— 
Valsts uzņēmumi, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar federālo zemju Kommunalgesetze, jo īpaši Gemeindeverordnungen.
— 
Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar 1965. gada 6. septembra Aktiengesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2007. gada 5. janvārī, vai 1892. gada 20. aprīļa GmbH-Gesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. novembrī, vai tādi, kuru juridiskais statuss ir Kommanditgesellschaft (komandītsabiedrība), kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar īpašu līgumu, kurš noslēgts ar reģionālajām vai vietējām iestādēm.

Igaunija

— 
Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Likuma par publisko iepirkumu (RT I 21.2.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001., 56 332 ) 14. pantu:
— 
AS Haapsalu Veevärk;
— 
AS Kuressaare Veevärk;
— 
AS Narva Vesi;
— 
AS Paide Vesi;
— 
AS Pärnu Vesi;
— 
AS Tartu Veevärk;
— 
AS Valga Vesi;
— 
AS Võru Vesi.

Īrija

Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar 1878. līdz 1964. gada Local Government [Sanitary Services] Act

Grieķija

— 
“Εταιρεία Υδρεύσεως και Αποχετεύσεως Πρωτευούσης Α.Ε.” (“Ε.Υ.Δ.Α.Π.” vai “Ε.Υ.Δ.Α.Π. Α.Ε.”). Uzņēmējsabiedrības juridisko statusu reglamentē konsolidētais likums nr. 2190/1920 un likums nr. 2414/1996, kā arī likums nr. 1068/80 un likums nr. 2744/1999.
— 
“Εταιρεία Ύδρευσης και Αποχέτευσης Θεσσαλονίκης Α.Ε.” (“Ε.Υ.Α.Θ. Α.Ε.”), ko regulē likuma Nr. 2937/2001 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 169 Α’) un likuma Nr. 2651/1998 (Grieķijas Oficiālais vēstnesis 248 Α’) noteikumi.
— 
“Δημοτική Επιχείρηση Ύδρευσης και Αποχέτευσης Μείζονος Περιοχής Βόλου” (“ΔΕΥΑΜΒ”), kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 890/1979.
— 
“Δημοτικές Επιχειρήσεις Ύδρευσης – Αποχέτευσης” , (Ūdens piegādes un kanalizācijas pašvaldību uzņēmumi), kas ražo ūdeni un veic tā sadali saskaņā ar 1980. gada 23. augusta likumu Nr. 1069/80.
— 
“Σύνδεσμοι Ύδρευσης” , (Pašvaldību un apdzīvotu vietu ūdens piegādes apvienības), kas darbojas saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.
— 
“Δήμοι και Κοινότητες” , (Pašvaldības un apdzīvotas vietas), kas darbojas saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

Spānija

— 
Mancomunidad de Canales de Taibilla
— 
Aigües de Barcelona S.A., y sociedades filiales
— 
Canal de Isabel II
— 
Agencia Andaluza del Agua
— 
Agencia Balear de Agua y de la Calidad Ambiental
— 
Citi publiskā sektora subjekti, kas ir daļa no Comunidades Autónomas un no Corporaciones locales vai ir atkarīgi no tiem un kas darbojas dzeramā ūdens izplatīšanas jomā.
— 
Citi privāttiesību subjekti, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kuras piešķir Corporaciones locales dzeramā ūdens izplatīšanas jomā

Francija

Reģionālās vai pašvaldību iestādes un valsts vietējās organizācijas, kas veic dzeramā ūdens ieguvi vai sadali:

— 
Régies des eaux, (examples: Régie des eaux de Grenoble, régie des eaux de Megève, régie municipale des eaux et de l'assainissement de Mont-de-Marsan, régie des eaux de Venelles);
— 
ūdens transporta, piegādes un ražošanas struktūras (piemēram: Syndicat des eaux d'Ile de France, syndicat départemental d'alimentation en eau potable de la Vendée, syndicat des eaux et de l'assainissement du Bas-Rhin, syndicat intercommunal des eaux de la région grenobloise, syndicat de l'eau du Var-est, syndicat des eaux et de l'assainissement du Bas-Rhin).

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti 6. pantā Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais vēstnesis nr. 90/11), kas ir valsts uzņēmumi vai līgumslēdzējas iestādes un kas saskaņā ar īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksētu tīklu izveidi (nodrošināšanu) vai fiksētu tīklu pārvaldību, ar kuriem nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali un fiksēto tīklu apgādi ar dzeramo ūdeni; piemēram, subjekti, ko izveidojušas vietējās pašvaldības un kas darbojas kā publiskais ūdensapgādes pakalpojumu vai kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar likumu par ūdeni (Oficiālais vēstnesis 153/09 un 130/11).

Itālija

— 
Struktūras, kuras atbildīgas par ūdensapgādes pakalpojuma dažādajiem posmiem saskaņā ar konsolidētajiem likumiem par pašvaldību un provinču tiešas kontroles uzņemšanos pār publiskajiem pakalpojumiem, kas apstiprinātas ar Regio Decreto No2578 (15.10.1925.), D.P.R. No902 (4.10.1986.) un Legislative Decree No267 (18.8.2000.), sniedzot likumu par pašvaldību struktūru konsolidētu tekstu ar īpašu atsauci uz 112. un 116. pantu
— 
Acquedotto Pugliese S.p.A. (D.lgs. 11.5.1999 n. 141)
— 
Ente acquedotti siciliani, kas izveidota ar 1979. gada 4. septembra Legge Regionale No 2/2 un 1980. gada 9. augusta Lege Regionale No81, in liquidazione con Legge Regionale No9 (2004. gada 31. maijs) (1. pants)
— 
Ente sardo acquedotti e fognature, kas izveidota ar 1963. gada 5. jūlija likumu nr. 9. Poi ESAF S.p.A. nel 2003 – confluita in ABBANOA S.p.A: ente soppresso il 29.7.2005 e posto in liquidazione con L.R. 21.4.2005 no7 (art. 5, comma 1)- Legge finanziaria 2005

Kipra

— 
Τα Συμβούλια Υδατοπρομήθειας, kas veic ūdensapgādi pašvaldību un citos apgabalos saskaņā ar περί Υδατοπρομήθειας Δημοτικών και Άλλων Περιοχών Νόμου, Κεφ. 350.

Latvija

— 
Publisko tiesību un privāttiesību subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali noteiktā sistēmā un kas veic iepirkumus saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu

Lietuva

— 
Subjekti, kas atbilst prasībām 70. panta 1. un 2. punktā Lietuvas Republikas Likumā par valsts iepirkumu (Oficiālais vēstnesis, nr. 84-2000, 1996.; nr. 4-102, 2006) un kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanu (Oficiālais vēstnesis, nr. 82-3260, 2006).

Luksemburga

— 
Pašvaldību iestāžu departamenti, kas ir atbildīgi par ūdens sadali
— 
Pašvaldību apvienības, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali un kas izveidotas saskaņā ar 2001. gada 23. februāra loi concernant la création des syndicats de communes, kurš grozīts un papildināts ar 1958. gada 23. decembra likumu un 1981. gada 29. jūlija likumu, un saskaņā ar 1962. gada 31. jūlija loi ayant pour objet le renforcement de l'alimentation en eau potable du Grand-Duché du Luxembourg à partir du réservoir d'Esch-sur-Sûre:
— 
Syndicat de communes pour la construction, l'exploitation et l'entretien de la conduite d'eau du Sud-Est – SESE
— 
Syndicat des Eaux du Barrage d'Esch-sur-Sûre – SEBES
— 
Syndicat intercommunal pour la distribution d'eau dans la région de l'Est – SIDERE
— 
Syndicat des Eaux du Sud – SES
— 
Syndicat des communes pour la construction, l'exploitation et l'entretien d'une distribution d'eau à Savelborn-Freckeisen
— 
Syndicat pour la distribution d'eau dans les communes de Bous, Dalheim, Remich, Stadtbredimus et Waldbredimus – SR
— 
Syndicat de distribution d'eau des Ardennes – DEA
— 
Syndicat de communes pour la construction, l'exploitation et l'entretien d'une distribution d'eau dans les communes de Beaufort, Berdorf et Waldbillig
— 
Syndicat des eaux du Centre – SEC

Ungārija

— 
Subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 1995. évi LVII. törvény a vízgazdálkodásról.

Malta

— 
Korporazzjoni għas-Servizzi ta’ l-Ilma (Water Services Corporation)
— 
Korporazzjoni għas-Servizzi ta’ Desalinazzjoni (Water Desalination Services)

Nīderlande

Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai sadali saskaņā ar Waterleidingwet

Austrija

Pašvaldības un pašvaldību apvienības, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar deviņu federālo zemju Wasserversorgungsgesetze

Polija

Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi ustaw z dnia 7 czerwca 2001 r., o zbiorowym zaopatrzeniu w wodę i zbiorowym odprowadzaniu ścieków nozīmē, kas veic saimniecisko darbību saistībā ar ūdens piegādi patērētājiem vai kas sniedz notekūdeņu novadīšanas pakalpojumus patērētājiem, tostarp:

— 
AQUANET S.A., Poznań
— 
Górnośląskie Przedsiębiorstwo Wodociągów S.A. w Katowicach
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji S.A. w Krakowie
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o. o. Wrocław
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w Lublinie Sp. z o.o.
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w m. st. Warszawie S.A.
— 
Rejonowe Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w Tychach S.A,
— 
Rejonowe Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o.o. w Zawierciu
— 
Rejonowe Przedsiębiorstwo Wodociągów i Kanalizacji w Katowicach S.A.
— 
Wodociągi Ustka Sp. z o.o.
— 
Zakład Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o.o. Łódź
— 
Zakład Wodociągów i Kanalizacji Sp. z o.o., Szczecin

Portugāle

— 
Starppašvaldību sistēmas – uzņēmumi, kas ietver valsts struktūras vai citus publiskā sektora subjektus un kam pieder akciju kontrolpakete, kā arī privāti uzņēmumi saskaņā ar Decreto-Lei No 379/93 do 5 de Novembro 1993, alterado pelo Decreto-Lei No 176/99 do 25 October 1999, Decreto-Lei No 439-A/99 do 29 de Outubro 1999 un Decreto-Lei No 103/2003 do 23 de Maio 2003 . Ir atļauta tieša vadība, ko veic valsts.
— 
Pašvaldību sistēmas – pašvaldības, pašvaldību apvienības, pašvaldību dienesti, uzņēmumi, kuros viss kapitāls vai tā lielākā daļa pieder valstij, vai privāti uzņēmumi saskaņā ar Lei 53-F/2006, do 29 de Dezembro 2006 , un ar Decreto-Lei No 379/93 do 5 de Novembro 1993 , kas grozīts ar 1999. gada 25. oktobra Decreto-Lei No 176/99, Decreto-Lei No 439-A/99 do 29 de Outubro 1999 e Decreto-Lei No 103/2003 do 23 de Maio 2003).

Rumānija

Departamente ale Autorităților locale și Companii care produc, transportă și distribuie apă (pašvaldību nodaļas un uzņēmumi, kas ražo, piegādā un sadala ūdeni); piemēram:

— 
S.C. APA –C.T.T.A. S.A. Alba Iulia, Alba
— 
S.C. APA –C.T.T.A. S.A. Filiala Alba Iulia SA., Alba Iulia, Alba
— 
S.C. APA –C.T.T.A. S.A Filiala Blaj, Blaj, Alba
— 
Compania de Apă Arad
— 
S.C. Aquaterm AG 98 S.A. Curtea de Argeș, Argeș
— 
S.C. APA Canal 2000 S.A. Pitești, Argeș
— 
S.C. APA Canal S.A. Onești, Bacău
— 
Compania de Apă-Canal, Oradea, Bihor
— 
R.A.J.A. Aquabis Bistrița, Bistrița-Năsăud
— 
S.C. APA Grup SA Botoșani, Botoșani
— 
Compania de Apă, Brașov, Brașov
— 
R.A. APA, Brăila, Brăila
— 
S.C. Ecoaquasa Sucursala Călărași, Călărași, Călărași
— 
S.C. Compania de Apă Someș S.A., Cluj, Cluj-Napoca
— 
S.C. Aquasom S.A. Dej, Cluj
— 
Regia Autonomă Județeană de Apă, Constanța, Constanța
— 
R.A.G.C. Târgoviște, Dâmbovița
— 
R.A. APA Craiova, Craiova, Dolj
— 
S.C. Apa-Canal S.A., Bailești, Dolj
— 
S.C. Apa-Prod S.A. Deva, Hunedoara
— 
R.A.J.A.C. Iași, Iași
— 
Direcția Apă-Canal, Pașcani, Iași
— 
Societatea Națională a Apelor Minerale (SNAM)

Slovēnija

Subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali pēc koncesijas līguma saskaņā ar Zakon o varstvu okolja (Uradni list RS, 32/93, 1/96) un pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

5015731

Javno Komunalno Podjetje Komunala Trbovlje D.O.O.

1420

Trbovlje

5067936

Komunala D.O.O. Javno Podjetje Murska Sobota

9000

Murska Sobota

5067804

Javno Komunalno Podjetje Komunala Kočevje D.O.O.

1330

Kočevje

5075556

Loška Komunala, Oskrba Z Vodo In Plinom, D.D. Škofja Loka

4220

Škofja Loka

5222109

Komunalno Podjetje Velenje D.O.O. Izvajanje Komunalnih Dejavnosti D.O.O.

3320

Velenje

5072107

Javno Komunalno Podjetje Slovenj Gradec D.O.O.

2380

Slovenj Gradec

1122959

Komunala Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Gornji Grad

3342

Gornji Grad

1332115

Režijski Obrat Občine Jezersko

4206

Jezersko

1332155

Režijski Obrat Občine Komenda

1218

Komenda

1357883

Režijski Obrat Občine Lovrenc Na Pohorju

2344

Lovrenc Na Pohorju

1563068

Komuna, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Beltinci

9231

Beltinci

1637177

Pindža Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Petrovci

9203

Petrovci

1683683

Javno Podjetje Edš - Ekološka Družba, D.O.O. Šentjernej

8310

Šentjernej

5015367

Javno Podjetje Kovod Postojna, Vodovod, Kanalizacija, D.O.O., Postojna

6230

Postojna

5015707

Komunalno Podjetje Vrhnika Proizvodnja In Distribucija Vode, D.D.

1360

Vrhnika

5016100

Komunalno Podjetje Ilirska Bistrica

6250

Ilirska Bistrica

5046688

Javno Podjetje Vodovod – Kanalizacija, D.O.O. Ljubljana

1000

Ljubljana

5062403

Javno Podjetje Komunala Črnomelj D.O.O.

8340

Črnomelj

5063485

Komunala Radovljica, Javno Podjetje Za Komunalno Dejavnost, D.O.O.

4240

Radovljica

5067731

Komunala Kranj, Javno Podjetje, D.O.O.

4000

Kranj

5067758

Javno Podjetje Komunala Cerknica D.O.O.

1380

Cerknica

5068002

Javno Komunalno Podjetje Radlje D.O.O. Ob Dravi

2360

Radlje Ob Dravi

5068126

Jkp, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Slovenske Konjice

3210

Slovenske Konjice

5068134

Javno Komunalno Podjetje Žalec D.O.O.

3310

Žalec

5073049

Komunalno Podjetje Ormož D.O.O.

2270

Ormož

5073103

Kop Javno Komunalno Podjetje Zagorje Ob Savi, D.O.O.

1410

Zagorje Ob Savi

5073120

Komunala Novo Mesto D.O.O., Javno Podjetje

8000

Novo Mesto

5102103

Javno Komunalno Podjetje Log D.O.O.

2390

Ravne Na Koroškem

5111501

Okp Javno Podjetje Za Komunalne Storitve Rogaška Slatina D.O.O.

3250

Rogaška Slatina

5112141

Javno Podjetje Komunalno Stanovanjsko Podjetje Litija, D.O.O.

1270

Litija

5144558

Komunalno Podjetje Kamnik D.D.

1241

Kamnik

5144574

Javno Komunalno Podjetje Grosuplje D.O.O.

1290

Grosuplje

5144728

Ksp Hrastnik Komunalno - Stanovanjsko Podjetje D.D.

1430

Hrastnik

5145023

Komunalno Podjetje Tržič D.O.O.

4290

Tržič

5157064

Komunala Metlika Javno Podjetje D.O.O.

8330

Metlika

5210461

Komunalno Stanovanjska Družba D.O.O. Ajdovščina

5270

Ajdovščina

5213258

Javno Komunalno Podjetje Dravograd

2370

Dravograd

5221897

Javno Podjetje Komunala D.O.O. Mozirje

3330

Mozirje

5227739

Javno Komunalno Podjetje Prodnik D.O.O.

1230

Domžale

5243858

Komunala Trebnje D.O.O.

8210

Trebnje

5254965

Komunala, Komunalno Podjetje D.O.O., Lendava

9220

Lendava - Lendva

5321387

Komunalno Podjetje Ptuj D.D.

2250

Ptuj

5466016

Javno Komunalno Podjetje Šentjur D.O.O.

3230

Šentjur

5475988

Javno Podjetje Komunala Radeče D.O.O.

1433

Radeče

5529522

Radenska-Ekoss, Podjetje Za Stanovanjsko, Komunalno In Ekološko Dejavnost, Radenci D.O.O.

9252

Radenci

5777372

Vit-Pro D.O.O. Vitanje; Komunala Vitanje, Javno Podjetje D.O.O.

3205

Vitanje

5827558

Komunalno Podjetje Logatec D.O.O.

1370

Logatec

5874220

Režijski Obrat Občine Osilnica

1337

Osilnica

5874700

Režijski Obrat Občine Turnišče

9224

Turnišče

5874726

Režijski Obrat Občine Črenšovci

9232

Črenšovci

5874734

Režijski Obrat Občine Kobilje

9223

Dobrovnik

5881820

Režijski Obrat Občina Kanal Ob Soči

5213

Kanal

5883067

Režijski Obrat Občina Tišina

9251

Tišina

5883148

Režijski Obrat Občina Železniki

4228

Železniki

5883342

Režijski Obrat Občine Zreče

3214

Zreče

5883415

Režijski Obrat Občina Bohinj

4264

Bohinjska Bistrica

5883679

Režijski Obrat Občina Črna Na Koroškem

2393

Črna Na Koroškem

5914540

Vodovod - Kanalizacija Javno Podjetje D.O.O. Celje

3000

Celje

5926823

Jeko - In, Javno Komunalno Podjetje, D.O.O., Jesenice

4270

Jesenice

5945151

Javno Komunalno Podjetje Brezovica D.O.O.

1352

Preserje

5156572

Kostak, Komunalno In Stavbno Podjetje D.D. Krško

8270

Krško

1162431

Vodokomunalni Sistemi Izgradnja In Vzdrževanje Vodokomunalnih Sistemov D.O.O. Velike Lašče

 

Velike Lašče

1314297

Vodovodna Zadruga Golnik, Z.O.O.

4204

Golnik

1332198

Režijski Obrat Občine Dobrovnik

9223

Dobrovnik - Dobronak

1357409

Režijski Obrat Občine Dobje

3224

Dobje Pri Planini

1491083

Pungrad, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Bodonci

9265

Bodonci

1550144

Vodovodi In Kanalizacija Nova Gorica D.D.

5000

Nova Gorica

1672860

Vodovod Murska Sobota Javno Podjetje D.O.O.

9000

Murska Sobota

5067545

Komunalno Stanovanjsko Podjetje Brežice D.D.

8250

Brežice

5067782

Javno Podjetje - Azienda Publica Rižanski Vodovod Koper D.O.O. - S.R.L.

6000

Koper - Capodistria

5067880

Mariborski Vodovod Javno Podjetje D.D.

2000

Maribor

5068088

Javno Podjetje Komunala D.O.O. Sevnica

8290

Sevnica

5072999

Kraški Vodovod Sežana Javno Podjetje D.O.O.

6210

Sežana

5073251

Hydrovod D.O.O. Kočevje

1330

Kočevje

5387647

Komunalno-Stanovanjsko Podjetje Ljutomer D.O.O.

9240

Ljutomer

5817978

Vodovodna Zadruga Preddvor, Z.B.O.

4205

Preddvor

5874505

Režijski Obrat Občina Laško

Laško

 

5880076

Režijski Obrat Občine Cerkno

5282

Cerkno

5883253

Režijski Obrat Občine Rače Fram

2327

Rače

5884624

Vodovodna Zadruga Lom, Z.O.O.

4290

Tržič

5918375

Komunala, Javno Podjetje, Kranjska Gora, D.O.O.

4280

Kranjska Gora

5939208

Vodovodna Zadruga Senično, Z.O.O.

4294

Križe

1926764

Ekoviz D.O.O.

9000

Murska Sobota

5077532

Komunala Tolmin, Javno Podjetje D.O.O.

5220

Tolmin

5880289

Občina Gornja Radgona

9250

Gornja Radgona

1274783

Wte Wassertechnik Gmbh, Podružnica Kranjska Gora

4280

Kranjska Gora

1785966

Wte Bled D.O.O.

4260

Bled

1806599

Wte Essen

3270

Laško

5073260

Komunalno Stanovanjsko Podjetje D.D. Sežana

6210

Sežana

5227747

Javno Podjetje Centralna Čistilna Naprava Domžale - Kamnik D.O.O.

1230

Domžale

1215027

Aquasystems Gospodarjenje Z Vodami D.O.O.

2000

Maribor

1534424

Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Mežica

2392

Mežica

1639285

Čistilna Naprava Lendava D.O.O.

9220

Lendava - Lendva

5066310

Nigrad Javno Komunalno Podjetje D.D.

2000

Maribor

5072255

Javno Podjetje-Azienda Pubblica Komunala Koper, D.O.O. - S.R.L.

6000

Koper - Capodistria

5156858

Javno Podjetje Komunala Izola, D.O.O. Azienda Pubblica Komunala Isola, S.R.L.

6310

Izola - Isola

5338271

Gop Gradbena, Organizacijska In Prodajna Dejavnost, D.O.O.

8233

Mirna

5708257

Stadij, D.O.O., Hruševje

6225

Hruševje

5144647

Komunala, Javno Komunalno Podjetje Idrija, D.O.O.

5280

Idrija

5105633

Javno Podjetje Okolje Piran

6330

Piran - Pirano

5874327

Režijski Obrat Občina Kranjska Gora

4280

Kranjska Gora

1197380

Čista Narava, Javno Komunalno Podjetje D.O.O. Moravske Toplice

9226

Moravske Toplice

Slovākija

— 
Subjekti, kas darbojas publiskajās ūdens sistēmās saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu vai pārvadi un izplatīšanu patērētājiem, pamatojoties uz tirdzniecības licenci un profesionālās kompetences sertifikātu darbībai valsts ūdens sistēmās, kurš izsniegts saskaņā ar likumu Nr. 442/2002 Coll., likumu Nr. 525/2003 Coll., Nr. 364/2004 Coll., Nr. 587/2004 Coll. un Nr. 230/2005 Coll.
— 
Subjekti, kuri nodrošina valsts ūdens apsaimniekošanas uzņēmuma darbību saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti likumā Nr. 364/2004 Coll., likumu Nr. 587/2004 Coll. un Nr. 230/2005 Coll. redakcijā, pamatojoties uz atļauju, kas izsniegta saskaņā ar likumu Nr. 135/1994 Coll. likumu Nr. 52/1982 Coll., Nr. 595/1990 Coll., Nr. 128/1991 Coll., Nr. 238/1993 Coll., Nr. 416/2001 Coll., Nr. 533/2001 Coll. redakcijā, un vienlaicīgi nodrošina dzeramā ūdens pārvadi vai izplatīšanu patērētājiem saskaņā ar likumu Nr. 442/2002 Coll., likumu Nr. 525/2003 Coll., Nr. 364/2004 Coll., Nr. 587/2004 Coll. un Nr. 230/2005 Coll. redakcijā.

Piemēram:

— 
Bratislavská vodárenská spoločnosť, a.s.
— 
Západoslovenská vodárenská spoločnosť, a.s.
— 
Považská vodárenská spoločnosť, a.s.
— 
Severoslovenské vodárne a kanalizácie, a.s.
— 
Stredoslovenská vodárenská spoločnosť, a.s.
— 
Podtatranská vodárenská spoločnosť, a.s.
— 
Východoslovenská vodárenská spoločnosť, a.s.

Somija

— 
Ūdensapgādes iestādes, kas atbilst vesihuoltolaki/lagen om vattentjänster (119/2001) 3. iedaļai

Zviedrija

Pašvaldības un pašvaldību uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar lagen (2006:412) om allmänna vattentjänster.

Apvienotā Karaliste

— 
Uzņēmējsabiedrība, kas norīkota veikt ūdensapgādi vai kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanu saskaņā ar 1991. gada Water Industry Act.
— 
Ūdens ražošanas un notekūdeņu apsaimniekošanas iestāde, kas izveidota saskaņā ar Local Government etc. (Scotland) Act 1994 62. pantu.

Reģionālās attīstības departaments (Ziemeļīrija)

II.   Elektroenerģijas ražošana, pārvade vai sadale

Beļģija

Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

— 
Société de Production d'Electricité / Elektriciteitsproductie Maatschappij.
— 
Electrabel / Electrabel
— 
Elia

Bulgārija

Subjekti (pēc gala piegādātāja), kas ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, publiskai nogādei vai piegādei saskaņā ar Законa за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/9.12.2003) 39. panta 1. punktu:

— 
АЕЦ Козлодуй - ЕАД
— 
Болкан Енерджи АД
— 
Брикел - ЕАД
— 
Българско акционерно дружество Гранитоид АД
— 
Девен АД
— 
ЕВН България Електроразпределение АД
— 
ЕВН България Електроснабдяване АД
— 
ЕЙ И ЕС – 3С Марица Изток 1
— 
Енергийна компания Марица Изток III - АД
— 
Енерго-про България - АД
— 
ЕОН България Мрежи АД
— 
ЕОН България Продажби АД
— 
ЕРП Златни пясъци АД
— 
ЕСО ЕАД
— 
ЕСП “Златни пясъци” АД
— 
Златни пясъци-сервиз АД
— 
Калиакра Уинд Пауър АД
— 
НЕК ЕАД
— 
Петрол АД
— 
Петрол Сторидж АД
— 
Пиринска Бистрица-Енергия АД
— 
Руно-Казанлък АД
— 
Сентрал хидроелектрик дьо Булгари ЕООД
— 
Слънчев бряг АД
— 
ТЕЦ - Бобов Дол ЕАД
— 
ТЕЦ - Варна ЕАД
— 
ТЕЦ “Марица 3” – АД
— 
ТЕЦ Марица Изток 2 – ЕАД
— 
Топлофикация Габрово – ЕАД
— 
Топлофикация Казанлък – ЕАД
— 
Топлофикация Перник – ЕАД
— 
Топлофикация Плевен – ЕАД
— 
ЕВН България Топлофикация – Пловдив - ЕАД
— 
Топлофикация Русе – ЕАД
— 
Топлофикация Сливен – ЕАД
— 
Топлофикация София – ЕАД
— 
Топлофикация Шумен – ЕАД
— 
Хидроенергострой ЕООД
— 
ЧЕЗ България Разпределение АД
— 
ЧЕЗ Електро България АД

Čehijas Republika

Visi līgumslēdzēji tajās nozarēs, kas sniedz pakalpojumus elektroenerģijas nozarē, kā definēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā grozītajā likumā nr. 134/2016 Coll. par publisko iepirkumu.

Līgumslēdzēju piemēri:

— 
ČEPS, a.s.
— 
ČEZ, a. s.
— 
Dalkia Česká republika, a.s.
— 
PREdistribuce, a.s.
— 
Plzeňská energetika a.s.
— 
Sokolovská uhelná, právní nástupce, a.s.

Dānija

— 
Subjekti, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci, kura izsniegta saskaņā ar lov om elforsyning 10. pantu, skatīt 2006. gada 8. novembra Konsolidācijas likumu nr. 1115.
— 
Subjekti, kas pārvada elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci, kura izsniegta saskaņā ar lov om elforsyning 19. pantu, skatīt 2006. gada 8. novembra Konsolidācijas likumu nr. 1115.
— 
Elektroenerģijas pārvade, ko veic Energinet Danmark vai tā meitasuzņēmumi, kuri pilnībā pieder Energinet Danmark saskaņā ar lov om Energinet Danmark § 2, stk. 2 og 3, skatīt 2004. gada 20. decembra likumu Nr. 1384.

Vācija

Pašvaldības, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts uzņēmumi, kas piegādā enerģiju citiem uzņēmumiem, ir energoapgādes tīklu operatori vai kam ir tiesības darboties energoapgādes tīklā, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, saskaņā ar 3. panta 18. punktu 1998. gada 24. aprīļa Gesetz über die Elektrizitäts- und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 9. decembrī.

Igaunija

— 
Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.2.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001., 56 332 ) 14. pantu:
— 
AS Eesti Energia (Estonian Energy Ltd);
— 
OÜ Jaotusvõrk (Jaotusvõrk LLC);
— 
AS Narva Elektrijaamad (Narva Power Plants Ltd);
— 
OÜ Põhivõrk (Põhivõrk LLC).

Īrija

— 
The Electricity Supply Board
— 
ESB Independent Energy [ESBIE – electricity supply]
— 
Synergen Ltd. [electricity generation]
— 
Viridian Energy Supply Ltd. [electricity supply]
— 
Huntstown Power Ltd. [electricity generation]
— 
Bord Gáis Éireann [electricity supply]
— 
Elektroenerģijas piegādātāji un ražotāji, kuriem licence piešķirta saskaņā ar 1999. gada Electricity Regulation Act
— 
EirGrid plc

Grieķija

“Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού Α.Ε.” , kas izveidots saskaņā ar likumu Nr. 1468/1950 περί ιδρύσεως της ΔΕΗ un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2773/1999 un prezidenta dekrētu Nr. 333/1999.

Spānija

— 
Red Eléctrica de España, S.A.
— 
Endesa, S.A.
— 
Iberdrola, S.A.
— 
Unión Fenosa, S.A.
— 
Hidroeléctrica del Cantábrico, S.A.
— 
Electra del Viesgo, S.A.
— 
Citi subjekti, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali saskaņā ar “Ley 54/1997, de 27 de noviembre, del Sector eléctrico” un tiesību aktiem par tā īstenošanu.

Francija

— 
Électricité de France, kas izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa Loi no. 46-628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz, kurā veikti grozījumi.
— 
RTE, elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldnieks.
— 
Subjekti, kas veic elektroenerģijas sadali, kā minēts 23. pantā grozītajā 1946. gada 8. aprīļa Loi no 46-628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz (jaukta tipa sadales uzņēmumi, pārvaldes vai tamlīdzīgi dienesti, ko veido reģionālas vai pašvaldību iestādes). Piemēram: Gaz de Bordeaux, Gaz de Strasbourg.
— 
Compagnie nationale du Rhône.
— 
Electricité de Strasbourg.

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti 6. pantā Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais vēstnesis nr. 90/11), kas ir valsts uzņēmumi vai līgumslēdzējas iestādes un kas saskaņā ar īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tādu fiksētu tīklu izveidi (nodrošināšanu) vai fiksētu tīklu pārvaldību, ar kuriem nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali un fiksēto tīklu apgādi ar elektroenerģiju; piemēram, subjekti, kas veic minētās darbības saskaņā ar atļauju veikt ar enerģētiku saistītas darbības atbilstīgi Enerģētikas likumam (Oficiālais vēstnesis 68/01, 177/04, 76/07, 152/08, 127/10).

Itālija

— 
Gruppo Enel iekļautās uzņēmējsabiedrības, kam piešķirta atļauja veikt elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali saskaņā ar 1999. gada 16. marta Decreto Legislativo No 79, kurā veikti turpmāki grozījumi un papildinājumi
— 
TERNA- Rete elettrica nazionale SpA
— 
Citi uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesijām saskaņā ar 1999. gada 16. marta Decreto Legislativo No 79

Kipra

— 
Η Αρχή Ηλεκτρισμού Κύπρου established by the περί Αναπτύξεως Ηλεκτρισμού Νόμο, Κεφ. 171.
— 
Διαχειριστής Συστήματος Μεταφοράς, kas izveidots saskaņā ar 57. pantu Περί Ρύθμισης της Αγοράς Ηλεκτρισμού Νόμου 122(Ι) του 2003

Citas personas, subjekti vai uzņēmumi, kas veic kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES ( 105 ) 8. vai 9. pantā minētajām darbībām un darbojas ar licenci, kura piešķirta saskaņā ar 34. pantu περί Ρύθμισης της αγοράς Ηλεκτρισμού Νόμου του 2003 {Ν. 122(Ι)/2003}.

Latvija

VAS “Latvenergo” un citi uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali un kas veic iepirkumus saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu

Lietuva

— 
Valsts uzņēmums “Ignalinas kodolspēkstacija”
— 
Akcinė bendrovė “Lietuvos energija”
— 
Akcinė bendrovė “Lietuvos elektrinė”
— 
Akcinė bendrovė “Rytų skirstomieji tinklai”
— 
Akcinė bendrovė “VST”
— 
Citi subjekti, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par publisko iepirkumu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par elektroenerģiju (Oficiālais vēstnesis, Nr. 66-1984, 2000; Nr. 107-3964, 2004) un Lietuvas Republikas Likumu par kodolenerģiju (Oficiālais vēstnesis, Nr. 119-2771, 1996).

Luksemburga

— 
Compagnie grand-ducale d'électricité de Luxembourg (CEGEDEL), kas ražo elektroenerģiju vai veic tās sadali saskaņā ar 1927. gada 11. novembra convention concernant l'établissement et l'exploitation des réseaux de distribution d'énergie électrique dans le Grand-Duché du Luxembourg, kas apstiprināta ar 1928. gada 4. janvāra likumu
— 
Pašvaldību iestādes, kas ir atbildīgas par elektroenerģijas pārvadi vai sadali
— 
Société électrique de l'Our (SEO).
— 
Syndicat de communes SIDOR.

Ungārija

Subjekti, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2007. évi LXXXVI. törvény a villamos energiáról.

Malta

Korporazzjoni Enemalta (Enemalta Corporation)

Nīderlande

Subjekti, kas veic elektroenerģijas sadali saskaņā ar licenci (vergunning), ko izsniedz pašvaldību iestādes saskaņā ar Provinciewet. Piemēram:

— 
Essent
— 
Nuon

Austrija

Subjekti, kas ir pārvades vai sadales tīkla operatori saskaņā ar Elektrizitätswirtschafts- und Organisationsgesetz, BGBl. I No 143/1998, kurā veikti grozījumi, vai saskaņā ar deviņu Länder Elektrizitätswirtschafts(wesen)gesetze

Polija

Enerģijas ražošanas uzņēmumi saskaņā ar ustawa z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne, tostarp:

— 
BOT Elektrownia “Opole” S.A., Brzezie
— 
BOT Elektrownia Bełchatów S.A,
— 
BOT Elektrownia Turów S.A., Bogatynia
— 
Elbląskie Zakłady Energetyczne S.A. w Elblągu
— 
Elektrociepłownia Chorzów “ELCHO” Sp. z o.o.
— 
Elektrociepłownia Lublin - Wrotków Sp. z o.o.
— 
Elektrociepłownia Nowa Sarzyna Sp. z o.o.
— 
Elektrociepłownia Rzeszów S.A.
— 
Elektrociepłownie Warszawskie S.A.
— 
Elektrownia “Kozienice” S.A.
— 
Elektrownia Stalowa “Wola” S.A.
— 
Elektrownia Wiatrowa, Sp. z o.o., Kamieńsk
— 
Elektrownie Szczytowo-Pompowe S.A., Warszawa
— 
ENEA S.A., Poznań
— 
Energetyka Sp. z o.o, Lublin
— 
EnergiaPro Koncern Energetyczny S.A., Wrocław
— 
ENION S.A., Kraków
— 
Górnośląski Zakład Elektroenergetyczny S.A., Gliwice
— 
Koncern Energetyczny Energa S.A., Gdańsk
— 
Lubelskie Zakłady Energetyczne S.A.
— 
Łódzki Zakład Energetyczny S.A,
— 
PKP Energetyka Sp. z o.o., Warszawa
— 
Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A., Warszawa
— 
Południowy Koncern Energetyczny S.A., Katowice
— 
Przedsiębiorstwo Energetyczne w Siedlcach Sp. z o.o.
— 
PSE-Operator S.A., Warszawa
— 
Rzeszowski Zakład Energetyczny S.A,
— 
Zakład Elektroenergetyczny “Elsen” Sp. z o.o., Częstochowa
— 
Zakład Energetyczny Białystok S.A,
— 
Zakład Energetyczny Łódź-Teren S.A.
— 
Zakład Energetyczny Toruń S.A.
— 
Zakład Energetyczny Warszawa-Teren
— 
Zakłady Energetyczne Okręgu Radomsko-Kieleckiego S.A.
— 
Zespół Elektrociepłowni Bydgoszcz S.A.
— 
Zespół Elektrowni Dolna Odra S.A., Nowe Czarnowo
— 
Zespół Elektrowni Ostrołęka S.A.
— 
Zespół Elektrowni Pątnów-Adamów-Konin S.A.
— 
Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A,
— 
Przedsiębiorstwo Energetyczne MEGAWAT Sp. Z.ο.ο.
— 
Zespół Elektrowni Wodnych Niedzica S.A.
— 
Energetyka Południe S.A.

Portugāle

1.   Elektroenerģijas ražošana

Subjekti, kas ražo elektroenerģiju saskaņā ar:

— 
Decreto-Lei no29/2006, de 15 de Fevereiro que estabelece as bases gerais da organização e o funcionamento dos sistema eléctrico nacional (SEN), e as bases gerais aplicáveis ao exercício das actividades de produção, transporte, distribuição e comercialização de electricidade e à organização dos mercados de electricidade;
— 
Decreto-Lei no 172/2006, de 23 de Agosto, que desenvolve os princípios gerais relativos à organização e ao funcionamento do SEN, regulamentando o diploma a trás referido;
— 
Subjekti, kas veic elektroenerģijas ražošanu saskaņā ar īpašu režīmu atbilstīgi Decreto-Lei no 189/88 de 27 de Maio, com a redacção dada pelos Decretos-Lei no 168/99, de 18 de Maio, no 313/95, de 24 de Novembro, no 538/99, de 13 de Dezembro, no 312/2001 e no 313/2001, ambos de 10 de Dezembro, Decreto-Lei no 339-C/2001, de 29 de Dezembro, Decreto-Lei no 68/2002, de 25 de Março, Decreto-Lei no 33-A/2005, de 16 de Fevereiro, Decreto-Lei no 225/2007, de 31 de Maio e Decreto-Lei no 363/2007, de 2 Novembro.

2.   Elektroenerģijas pārvade

Subjekti, kas veic elektroenerģijas pārvadi saskaņā ar:

— 
Decreto-Lei no29/2006, de 15 de Fevereiro e do Decreto-lei no 172/2006, de 23 de Agosto.

3.   Elektroenerģijas sadale:

— 
Subjekti, kas veic elektroenerģijas sadali saskaņā ar Decreto-Lei no29/2006, de 15 de Fevereiro, e do Decreto-lei no 172/2006, de 23 de Agosto.
— 
Subjekti, kas veic elektroenerģijas sadali saskaņā ar Decreto-Lei no 184/95, de 27 de Julho, com a redacção dada pelo Decreto-Lei no 56/97, de 14 de Março e do Decreto-Lei no 344-B/82, de 1 de Setembro, com a redacção dada pelos Decreto-Lei no 297/86, de 19 de Setembro, Decreto-Lei no 341/90, de 30 de Outubro e Decreto-Lei no 17/92, de 5 de Fevereiro.

Rumānija

— 
Societatea Comercială de Producere a Energiei Electrice Hidroelectrica-SA București (Commercial Company for Electrical Power Production Hidroelectrica – SA Bucharest)
— 
Societatea Națională “Nuclearelectrica” SA (Nuclearelectrica S.A. National Company)
— 
Societatea Comercială de Producere a Energiei Electrice și Termice Termoelectrica SA (Commercial Company for Electrical Power and Thermal Energy Production Termoelectrica SA)
— 
S.C. Electrocentrale Deva S.A. (SC Power Stations Deva SA)
— 
S.C. Electrocentrale București S.A. (SC Power Stations Bucharest SA)
— 
S.C. Electrocentrale Galați SA (SC Power Stations Galați SA)
— 
S.C. Electrocentrale Termoelectrica SA (SC Power Stations Termoelectrica SA)
— 
S.C. Complexul Energetic Craiova SA (Commercial Company Craiova Energy Complex)
— 
S.C. Complexul Energetic Rovinari SA (Commercial Company Rovinari Energy Complex)
— 
S.C. Complexul Energetic Turceni SA (Commercial Company Turceni Energy Complex)
— 
Compania Națională de Transport a Energiei Electrice Transelectrica SA București (“Transelectrica” Romanian Power Grid Company)
— 
Societatea Comercială Electrica SA, București
— 
S.C. Filiala de Distribuție a Energiei Electrice
— 
“Electrica Distribuție Muntenia Nord” S.A
— 
S.C. Filiala de Furnizare a Energiei Electrice
— 
“Electrica Furnizare Muntenia Nord” S.A
— 
S.C. Filiala de Distribuție și Furnizare a Energiei Electrice Electrica Muntenia Sud (Electrical Energy Distribution and Supply Branch Electrica Muntenia Sud)
— 
S.C. Filiala de Distribuție a Energiei Electrice (Commercial Company for Electrical Energy Distribution)
— 
“Electrica Distribuție Transilvania Sud” S.A
— 
S.C. Filiala de Furnizare a Energiei Electrice (Commercial Company for Electrical Energy Supply)
— 
“Electrica Furnizare Transilvania Sud” S.A
— 
S.C. Filiala de Distribuție a Energiei Electrice (Commercial Company for Electrical Energy Distribution)
— 
“Electrica Distribuție Transilvania Nord” S.A
— 
S.C. Filiala de Furnizare a Energiei Electrice (Commercial Company for Electrical Energy Supply)
— 
“Electrica Furnizare Transilvania Nord” S.A
— 
Enel Energie
— 
Enel Distribuție Banat
— 
Enel Distribuție Dobrogea
— 
E.ON Moldova SA
— 
CEZ Distribuție

Slovēnija

Subjekti, kas veic elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali saskaņā ar Energetski zakon (Uradni list RS, 79/99):



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

1613383

Borzen D.O.O.

1000

Ljubljana

5175348

Elektro Gorenjska D.D.

4000

Kranj

5223067

Elektro Celje D.D.

3000

Celje

5227992

Elektro Ljubljana D.D.

1000

Ljubljana

5229839

Elektro Primorska D.D.

5000

Nova Gorica

5231698

Elektro Maribor D.D.

2000

Maribor

5427223

Elektro - Slovenija D.O.O.

1000

Ljubljana

5226406

Javno Podjetje Energetika Ljubljana, D.O.O.

1000

Ljubljana

1946510

Infra D.O.O.

8290

Sevnica

2294389

Sodo Sistemski Operater Distribucijskega Omrežja Z Električno Energijo, D.O.O.

2000

Maribor

5045932

Egs-Ri D.O.O.

2000

Maribor

Slovākija

Subjekti, kas atbilstīgi atļaujai nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi pa pārvades tīkla sistēmu, sadali un piegādi patērētājiem caur sadales tīklu saskaņā ar likumu Nr. 656/2004 Coll.

Piemēram:

— 
Slovenské elektrárne, a.s.
— 
Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s.
— 
Západoslovenská energetika, a.s.
— 
Stredoslovenská energetika, a.s.
— 
Východoslovenská energetika, a.s.

Somija

Pašvaldību subjekti un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, un subjekti, kas ir atbildīgi par elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklu uzturēšanu un par elektroenerģijas pārvadi vai elektroenerģijas sistēmu, pamatojoties uz licenci, kura piešķirta saskaņā ar sähkömarkkinalaki/elmarknadslagen (386/1995) 4. vai 16. pantu un saskaņā ar laki vesi- ja energiahuollon, liikenteen ja postipalvelujen alalla toimivien yksiköiden hankinnoista (349/2007)/lag om upphandling inom sektorerna vatten, energi, transporter och posttjänster (349/2007).

Zviedrija

Subjekti, kas veic elektroenerģijas pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar ellagen (1997:857).

Apvienotā Karaliste

— 
Persona, kas licencēta saskaņā ar Electricity Act 1989 6. iedaļu
— 
Persona, kas licencēta saskaņā ar Electricity (Northern Ireland) Order 1992 10. panta 1. punktu
— 
National Grid Electricity Transmission plc
— 
System Operation Northern Irland Ltd
— 
Scottish & Southern Energy plc
— 
SPTransmission plc

III.   Lidostu iekārtas

Beļģija

— 
Brussels International Airport Company
— 
Belgocontrol
— 
Luchthaven Antwerpen
— 
Internationale Luchthaven Oostende-Brugge
— 
Société Wallonne des Aéroports
— 
Brussels South Charleroi Airport
— 
Liège Airport

Bulgārija

Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация” (General Directorate “Civil Aviation Administration”)

ДП “Ръководство на въздушното движение”

Sabiedriskai izmantošanai lietotu civilo lidostu operatori, ko nosaka Ministru padome saskaņā ar 43. panta 3. punktu Закона на гражданското въздухоплаване (обн., ДВ, бр.94/1.12.1972):

— 
“Летище София” ЕАД
— 
“Фрапорт Туин Стар Еърпорт Мениджмънт” АД
— 
“Летище Пловдив” ЕАД
— 
“Летище Русе” ЕООД
— 
“Летище Горна Оряховица” ЕАД

Čehijas Republika

Visi līgumslēdzēji tajās nozarēs, kas izmanto noteiktu ģeogrāfisku apgabalu, lai nodrošinātu lidostas un to darbību (uz ko attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts grozītajā likumā nr. 134/2016 Coll. par publisko iepirkumu).

Līgumslēdzēju piemēri:

— 
Česká správa letišť, s.p.
— 
Letiště Karlovy Vary s.r.o.
— 
Letiště Ostrava, a.s.
— 
Správa Letiště Praha, s. p.

Dānija

— 
Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om luftfart 55. panta 1. punktu, skatīt 2007. gada 21. jūnija Konsolidācijas likumu nr. 731.

Vācija

— 
Lidostas, kā definēts 38. panta 2. punkta 1. apakšpunktā 1964. gada 19. jūnija Luftverkehrs-Zulassungs-Ordnung, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2007. gada 5. janvārī.

Igaunija

— 
Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.2.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001., 56 332 ) 14. pantu:
— 
AS Tallinna Lennujaam (Tallinn Airport Ltd);
— 
Tallinn Airport GH AS (Tallinn Airport GH Ltd).

Īrija

— 
Dublinas, Korkas un Šenonas lidostas, kuras pārvalda Aer Rianta – Irish Airports.
— 
Lidostas, kuras darbojas saskaņā ar sabiedriskās lietošanas licenci, ko izsniedz atbilstīgi 1993. gada Irish Aviation Authority Act, kas grozīts ar 1998. gada Air Navigation and Transport (Amendment) Act, un kurās regulāri aviopakalpojumi tiek sniegti ar lidaparātiem pasažieru, pasta vai kravas pārvadāšanai.

Grieķija

— 
“Υπηρεσία Πολιτικής Αεροπορίας” (“ΥΠΑ”), kas darbojas saskaņā ar valdības dekrētu Nr. 714/70, kas grozīts ar likumu Nr. 1340/83; uzņēmuma organizācija ir noteikta ar prezidenta dekrētu nr. 56/89 ar turpmākajiem grozījumiem.
— 
Uzņēmums “Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών” Spatā, kas darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 2338/95 Κύρωση Σύμβασης Ανάπτυξης του Νέου Διεθνούς Αεροδρομίου της Αθήνας στα Σπάτα, “ίδρυση της εταιρείας” Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών Α.Ε. “έγκριση περιβαλλοντικών όρων και άλλες διατάξεις”
— 
“Φορείς Διαχείρισης” saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 158/02 “Ίδρυση, κατασκευή, εξοπλισμός, οργάνωση, διοίκηση, λειτουργία και εκμε- τάλλευση πολιτικών αερολιμένων από φυσικά πρόσωπα, νομικά πρόσωπα ιδιωτικού δικαίου και Οργανισμούς Τοπικής Αυτοδιοίκησης” (Grieķijas Oficiālais vēstnesis Α 137)

Spānija

— 
Ente público Aeropuertos Españoles y Navegación Aérea (AENA)

Francija

— 
Lidostas, kuru operatori ir valsts uzņēmumi saskaņā ar code de l'aviation civile L.251-1., L.260-1. un L.270-1. pantu.
— 
Lidostas, kuras darbojas, pamatojoties uz koncesiju, ko piešķīrusi valsts saskaņā ar code de l'aviation civile R.223-2. pantu.
— 
Lidostas, kas darbojas saskaņā ar arrêté préfectoral portant autorisation d'occupation temporaire.
— 
Lidostas, kuras izveidojusi valsts iestāde un uz kurām attiecas konvencija, kā minēts code de l'aviation civile L.221-1. pantā.
— 
Lidostas, uz kurām īpašumtiesības ir nodotas reģionālajām vai pašvaldības iestādēm vai to grupai saskaņā ar 2004. gada 13. augusta Loi no2004-809 relative aux libertés et responsabilités locales, jo īpaši ar tā 28. pantu:
— 
Aérodrome d'Ajaccio Campo-dell'Oro
— 
Aérodrome d'Avignon
— 
Aérodrome de Bastia-Poretta
— 
Aérodrome de Beauvais-Tillé
— 
Aérodrome de Bergerac-Roumanière
— 
Aérodrome de Biarritz-Anglet-Bayonne
— 
Aérodrome de Brest Bretagne
— 
Aérodrome de Calvi-Sainte-Catherine
— 
Aérodrome de Carcassonne en Pays Cathare
— 
Aérodrome de Dinard-Pleurthuit-Saint-Malo
— 
Aérodrome de Figari-Sud Corse
— 
Aérodrome de Lille-Lesquin
— 
Aérodrome de Metz-Nancy-Lorraine
— 
Aérodrome de Pau-Pyrénées
— 
Aérodrome de Perpignan-Rivesaltes
— 
Aérodrome de Poitiers-Biard
— 
Aérodrome de Rennes-Saint-Jacques
— 
Valstij piederošas civilās lidostas, kuru pārvaldība ir uzticēta chambre de commerce et d'industrie (7. pants 2005. gada 21. aprīļa Loi no2005-357 relative aux aéroports un 2007. gada 23. februāra Décret no2007-444 relatif aux aérodromes appartenant à l'Etat):
— 
Aérodrome de Marseille-Provence
— 
Aérodrome d'Aix-les-Milles et Marignane-Berre
— 
Aérodrome de Nice Côte-d'Azur et Cannes-Mandelieu
— 
Aérodrome de Strasbourg-Entzheim
— 
Aérodrome de Fort-de France-le Lamentin
— 
Aérodrome de Pointe-à-Pitre-le Raizet
— 
Aérodrome de Saint-Denis-Gillot
— 
Citas valstij piederošas civilās lidostas, kuras nav nodotas reģionālajām un pašvaldības iestādēm saskaņā ar 2005. gada 24. augusta Décret no 2005-1070, kurā veikti grozījumi:
— 
Aérodrome de Saint-Pierre Pointe Blanche
— 
Aérodrome de Nantes Atlantique et Saint-Nazaire-Montoir
— 
Aéroports de Paris (Loi no2005-357 of 20 April 2005 and Décret no2005-828 of 20 July 2005)

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti 6. pantā Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais vēstnesis nr. 90/11), kas ir valsts uzņēmumi vai līgumslēdzējas iestādes un kas saskaņā ar īpašiem noteikumiem nodarbojas ar ģeogrāfiska apgabala apsaimniekošanu, aviotransporta operatoriem nodrošinot lidostu vai cita veida termināļu pakalpojumus; piemēram, subjekti, kas veic minētās darbības saskaņā ar piešķirtu koncesiju atbilstīgi Lidostu likumam (Oficiālais vēstnesis 19/98 un 14/11).

Itālija

— 
No 1996. gada 1. janvāra ar 1995. gada 25. novembra Decreto Legislativo No 497 relativo alla trasformazione dell’Azienda autonoma di assistenza al volo per il traffico aereo generale in ente pubblico economico, denominato ENAV, Ente nazionale di assistenza al volo, kas vairākas reizes pārstrādāts un vēlāk pārveidots par likumu, 1996. gada 21. decembra Legge No 665 visbeidzot paredzēja šā uzņēmuma pārveidošanu par akciju sabiedrību (S.p.A.) no 2001. gada 1. janvāra
— 
Pārvaldības struktūras, kas izveidotas ar īpašiem likumiem.
— 
Subjekti, kas sniedz lidostu pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 1942. gada 30. marta Codice della navigazione, Regio Decreto No327 694. pantu.
— 
Lidostu struktūras, tostarp pārvaldības uzņēmumi SEA (Milāna) un ADR (Fiumicino).

Kipra

Latvija

— 
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” (State public limited liability company “Latvijas gaisa satiksme” )
— 
Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga” ” (State public limited liability company “International airport “Rīga” ” )
— 
SIA Aviasabiedrība “Liepāja” (Aviacompany Liepaja Ltd.).

Lietuva

— 
Valsts uzņēmums Viļņas Starptautiskā lidosta
— 
Valsts uzņēmums Kauņas lidosta
— 
Valsts uzņēmums Palangas Starptautiskā lidosta
— 
Valsts uzņēmums “Oro navigacija”
— 
Pašvaldības uzņēmums “Šiaulių oro uostas”
— 
Citi subjekti, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas lidostu iekārtu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par aviāciju (Oficiālais vēstnesis, Nr. 72-2489, 2000).

Luksemburga

— 
Aéroport du Findel.

Ungārija

— 
Lidostas, kas darbojas saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről.
— 
Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér, ko pārvalda Budapest Airport Rt., balstoties uz 1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről un 83/2006. (XII. 13.) GKM rendelet a légiforgalmi irányító szolgálatot ellátó és a légiforgalmi szakszemélyzet képzését végző szervezetről.

Malta

— 
L-Ajruport Internazzjonali ta’ Malta (Malta International Airport)

Nīderlande

Lidostas, kas darbojas saskaņā ar Luchtvaartwet 18. pantu un turpmākajiem pantiem. Piemēram:

— 
Luchthaven Schiphol

Austrija

— 
Subjekti, kas saņēmuši atļauju sniegt lidostu pakalpojumus saskaņā ar Luftfahrtgesetz, BGBl. No 253/1957, kurā veikti grozījumi.

Polija

— 
Valsts uzņēmums “Porty Lotnicze” , kas darbojas saskaņā ar ustaw z dnia 23 października 1987 r. o przedsiębiorstwie państwowym “Porty Lotnicze”
— 
Port Lotniczy Bydgoszcz S.A.
— 
Port Lotniczy Gdańsk Sp. z o.o.
— 
Górnośląskie Towarzystwo Lotnicze S.A. Międzynarodowy Port Lotniczy Katowice
— 
Międzynarodowy Port Lotniczy im. Jana Pawła II Kraków - Balice Sp. z o.o
— 
Lotnisko Łódź Lublinek Sp. z o.o.
— 
Port Lotniczy Poznań - Ławica Sp. z o.o.
— 
Port Lotniczy Szczecin - Goleniów Sp. z o. o.
— 
Port Lotniczy Wrocław S.A.
— 
Port Lotniczy im. Fryderyka Chopina w Warszawie
— 
Port Lotniczy Rzeszów - Jasionka
— 
Porty Lotnicze “Mazury- Szczytno” Sp. z o. o. w Szczytnie
— 
Port Lotniczy Zielona Góra - Babimost

Portugāle

— 
ANA — Aeroportos de Portugal, S.A., kas izveidots saskaņā ar Decreto-Lei No 404/98 do 18 de Dezembro 1998 .
— 
NAV — Empresa Pública de Navegação Aérea de Portugal, E. P., kas izveidots saskaņā ar Decreto-Lei No 404/98 do 18 de Dezembro 1998 .
— 
ANAM — Aeroportos e Navegação Aérea da Madeira, S. A., kas izveidots saskaņā ar Decreto-Lei No 453/91 do 11 de Dezembro 1991 .

Rumānija

— 
Compania Națională “Aeroporturi București” SA (National Company “Bucharest Airports S.A.”)
— 
Societatea Națională “Aeroportul Internațional Mihail Kogălniceanu-Constanța” (National Company “International Airport Mihail Kogălniceanu-Constanța” S.A.)
— 
Societatea Națională “Aeroportul Internațional Timișoara-Traian Vuia”-SA (National Company International “International Airport Timișoara-Traian Vuia”-S.A.)
— 
Regia Autonomă “Administrația Română a Serviciilor de Trafic Aerian ROMAT SA” (Autonomous Public Service Undertaking “Romanian Air Traffic Services Administration ROMAT S.A.”)
— 
Aeroporturile aflate în subordinea Consiliilor Locale (Airports under Local Councils’ subordination)
— 
SC Aeroportul Arad SA (Arad Airport S.A. Commercial Company)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Bacău (Autonomous Public Service Undertaking Bacău Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Baia Mare (Autonomous Public Service Undertaking Baia Mare Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Cluj Napoca (Autonomous Public Service Undertaking Cluj Napoca Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Internațional Craiova (Autonomous Public Service Undertaking International Craiova Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Iași (Autonomous Public Service Undertaking Iași Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Oradea (Autonomous Public Service Undertaking Oradea Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Satu-Mare (Autonomous Public Service Undertaking Satu-Mare Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Sibiu (Autonomous Public Service Undertaking Sibiu Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Suceava (Autonomous Public Service Undertaking Suceava Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Târgu Mureș (Autonomous Public Service Undertaking Târgu Mureș Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Tulcea (Autonomous Public Service Undertaking Tulcea Airport)
— 
Regia Autonomă Aeroportul Caransebeș

Slovēnija

Publiskas civilās lidostas, kas darbojas saskaņā ar Zakon o letalstvu (Uradni list RS, 18/01)



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

1589423

Letalski Center Cerklje Ob Krki

8263

Cerklje Ob Krki

1913301

Kontrola Zračnega Prometa D.O.O.

1000

Ljubljana

5142768

Aerodrom Ljubljana D.D.

4210

Brnik-Aerodrom

5500494

Aerodrom Portorož, D.O.O.

6333

Sečovlje – Sicciole

Slovākija

Subjekti, kas ir lidostu operatori saskaņā ar atļauju, ko izdevusi valsts iestāde, un subjekti, kas nodrošina aviācijas telesakaru pakalpojumus saskaņā ar likumu nr. 143/1998 Coll. likumu nr. 57/2001 Coll., nr. 37/2002 Coll., nr. 136/2004 Coll. un nr. 544/2004 Coll. redakcijā.

Piemēram:

— 
Letisko M.R.Štefánika, a.s., Bratislava
— 
Letisko Poprad – Tatry, a.s.
— 
Letisko Košice, a.s.

Somija

Lidostas, ko pārvalda “Ilmailulaitos Finavia/Luftfartsverket Finavia” vai pašvaldības, vai valsts uzņēmums saskaņā ar ilmailulaki/luftfartslagen (1242/2005) un laki Ilmailulaitoksesta/lag om Luftfartsverket (1245/2005).

Zviedrija

— 
Valstij piederošas un valsts pārvaldītas lidostas saskaņā ar luftfartslagen (1957:297)
— 
Privātpersonām piederošas un privātpersonu pārvaldītas lidostas, kurām ir darbības licence atbilstoši minētajam likumam, ja licence atbilst direktīvas 2. panta 3. punkta kritērijiem.

Apvienotā Karaliste

— 
Pašvaldības iestāde, kas apsaimnieko ģeogrāfisku apgabalu, aviopārvadātājiem nodrošinot lidostu vai cita veida termināļu pakalpojumus
— 
Lidostas operators 1986. gada Airports Act nozīmē, kas pārvalda lidostu saskaņā ar minētā likuma IV daļas saimnieciskajiem noteikumiem
— 
Highland and Islands Airports Limited
— 
Lidostas operators 1994. gada Airports (Northern Ireland) Order nozīmē
— 
BAA Ltd.

IV.   Jūras ostu vai iekšējo ostu, vai cita veida termināļu objekti

Beļģija

— 
Gemeentelijk Havenbedrijf van Antwerpen
— 
Havenbedrijf van Gent
— 
Maatschappij der Brugse Zeevaartinrichtigen
— 
Port autonome de Charleroi
— 
Port autonome de Namur
— 
Port autonome de Liège
— 
Port autonome du Centre et de l'Ouest
— 
Société régionale du Port de Bruxelles/Gewestelijk Vennootschap van de Haven van Brussel
— 
Waterwegen en Zeekanaal
— 
De Scheepvaart

Bulgārija

ДП “Пристанищна инфраструктура”

Subjekti, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, nodarbojas ar valsts nozīmes sabiedriskā transporta ostu vai to daļu apsaimniekošanu saskaņā ar Законa за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.2.2000) 103.a panta 1. pielikumu:

— 
“Пристанище Варна” ЕАД
— 
“Порт Балчик” АД
— 
“БМ Порт” АД
— 
“Пристанище Бургас” ЕАД
— 
“Пристанищен комплекс – Русе” ЕАД
— 
“Пристанищен комплекс – Лом” ЕАД
— 
“Пристанище Видин” ЕООД
— 
“Драгажен флот – Истър” АД
— 
“Дунавски индустриален парк” АД

Subjekti, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, nodarbojas ar reģionālas nozīmes sabiedriskā transporta ostu vai to daļu apsaimniekošanu saskaņā ar Законa за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.2.2000) 103.a panta 2. pielikumu:

— 
“Фиш Порт” АД
— 
Кораборемонтен завод “Порт - Бургас” АД
— 
“Либърти металс груп” АД
— 
“Трансстрой – Бургас” АД
— 
“Одесос ПБМ” АД
— 
“Поддържане чистотата на морските води” АД
— 
“Поларис 8” ООД
— 
“Лесил” АД
— 
“Ромпетрол – България” АД
— 
“Булмаркет – ДМ” ООД
— 
“Свободна зона – Русе” ЕАД
— 
“Дунавски драгажен флот” – АД
— 
“Нарен” ООД
— 
“ТЕЦ Свилоза” АД
— 
НЕК ЕАД – клон “АЕЦ – Белене”
— 
“Нафтекс Петрол” ЕООД
— 
“Фериботен комплекс” АД
— 
“Дунавски драгажен флот Дуним” АД
— 
“ОМВ България” ЕООД
— 
СО МАТ АД – клон Видин
— 
“Свободна зона – Видин” ЕАД
— 
“Дунавски драгажен флот Видин”
— 
“Дунав турс” АД
— 
“Меком” ООД
— 
“Дубъл Ве Ко” ЕООД

Čehijas Republika

Visi līgumslēdzēji tajās nozarēs, kas apsaimnieko konkrētu ģeogrāfisku apgabalu, nodrošinot un darbinot jūras vai iekšzemes ostas vai sniedzot cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem un pārvadātājiem pa jūras vai iekšzemes ūdensceļiem (uz to attiecas 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts grozītajā likumā nr. 134/2016 Coll. par publisko iepirkumu).

Līgumslēdzēju piemēri:

— 
České přístavy, a.s.

Dānija

— 
Ostas, kas definētas § 1 lov om havne, skatīt 1999. gada 28. maija likumu nr. 326.

Vācija

— 
Jūras ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder teritoriālajām iestādēm (Länder, Kreise Gemeinden)
— 
Iekšzemes ostas, uz kurām attiecas Hafenordnung saskaņā ar Länder Wassergesetze

Igaunija

— 
Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.2.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001., 56 332 ) 14. pantu:
— 
AS Saarte Liinid;
— 
AS Tallinna Sadam.

Īrija

— 
Ostas, kas darbojas saskaņā ar 1946. līdz 2000. gada Harbours Acts
— 
Rosslare Harbour osta, kas darbojas saskaņā ar 1899. gada Fishguard and Rosslare Railways and Harbours Acts

Grieķija

— 
“Οργανισμός Λιμένος Βόλου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Β. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Ελευσίνας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Ε. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Ηγουμενίτσας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΗΓ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Ηρακλείου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Η. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Καβάλας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Κ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Κέρκυρας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΚΕ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Πατρών Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΠΑ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu Nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Λαυρίου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Λ. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu nr. 2932/01.
— 
“Οργανισμός Λιμένος Ραφήνας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Ρ. Α.Ε”) saskaņā ar likumu nr. 2932/01.
— 
(Ostu pārvaldes)
— 
Citas ostas, Δημοτικά και Νομαρχιακά Ταμεία (pašvaldību un prefektūru ostas), kuras regulē prezidenta dekrēts Nr. 649/1977, likums 2987/02, prezidenta dekrēts 362/97 un likums 2738/99

Spānija

— 
Ente público Puertos del Estado
— 
Autoridad Portuaria de Alicante
— 
Autoridad Portuaria de Almería – Motril
— 
Autoridad Portuaria de Avilés
— 
Autoridad Portuaria de la Bahía de Algeciras
— 
Autoridad Portuaria de la Bahía de Cádiz
— 
Autoridad Portuaria de Baleares
— 
Autoridad Portuaria de Barcelona
— 
Autoridad Portuaria de Bilbao
— 
Autoridad Portuaria de Cartagena
— 
Autoridad Portuaria de Castellón
— 
Autoridad Portuaria de Ceuta
— 
Autoridad Portuaria de Ferrol – San Cibrao
— 
Autoridad Portuaria de Gijón
— 
Autoridad Portuaria de Huelva
— 
Autoridad Portuaria de Las Palmas
— 
Autoridad Portuaria de Málaga
— 
Autoridad Portuaria de Marín y Ría de Pontevedra
— 
Autoridad Portuaria de Melilla
— 
Autoridad Portuaria de Pasajes
— 
Autoridad Portuaria de Santa Cruz de Tenerife
— 
Autoridad Portuaria de Santander
— 
Autoridad Portuaria de Sevilla
— 
Autoridad Portuaria de Tarragona
— 
Autoridad Portuaria de Valencia
— 
Autoridad Portuaria de Vigo
— 
Autoridad Portuaria de Villagarcía de Arousa
— 
Citas ostu vadības iestādes “Comunidades Autónomas” Andalucía, Asturias, Baleares, Canarias, Cantabria, Cataluña, Galicia, Murcia, País Vasco y Valencia.

Francija

— 
Port autonome de Paris, kas izveidota saskaņā ar 1968. gada 24. oktobra Loi no 68-917 relative au port autonome de Paris.
— 
Port autonome de Strasbourg, kas izveidota saskaņā ar 1923. gada 20. maija convention entre l'Etat et la ville de Strasbourg relative à la construction du port rhénan de Strasbourg et à l'exécution de travaux d'extension de ce port, kura apstiprināta ar 1924. gada 26. aprīļa likumu.
— 
Ports autonomes, kas darbojas saskaņā ar code des ports maritimes L. 111-1. pantu un turpmākajiem pantiem un kas ir juridiskas personas:
— 
Port autonome de Bordeaux
— 
Port autonome de Dunkerque
— 
Port autonome de La Rochelle
— 
Port autonome du Havre
— 
Port autonome de Marseille
— 
Port autonome de Nantes-Saint-Nazaire
— 
Port autonome de Pointe-à-Pitre
— 
Port autonome de Rouen
— 
Ostas, kurām nav juridiskas personas statusa, kuras ir valsts īpašums (2006. gada 20. marta décret no 2006-330 fixant la liste des ports des départements d'outre-mer exclus du transfert prévu à l'article 30 de la loi du 13 août 2004 relative aux libertés et responsabilités locales) un kuru pārvaldība ir uzticēta vietējām chambres de commerce et d'industrie:
— 
Port de Fort de France (Martinique)
— 
Port de Dégrad des Cannes (Guyane)
— 
Port-Réunion (île de la Réunion)
— 
Ports de Saint-Pierre et Miquelon
— 
Ostas, kurām nav juridiskas personas statusa, kuru īpašumtiesības ir nodotas reģionālajām vai pašvaldības iestādēm un kuru pārvaldība ir uzticēta vietējām chambres de commerce et d'industrie (30. pants 2004. gada 13. augusta Loi no 2004-809 relative aux libertés et responsabilités locales, kas grozīts ar 2006. gada 30. decembra Loi no 2006-1771):
— 
Port de Calais
— 
Port de Boulogne-sur-Mer
— 
Port de Nice
— 
Port de Bastia
— 
Port de Sète
— 
Port de Lorient
— 
Port de Cannes
— 
Port de Villefranche-sur-Mer
— 
Voies navigables de France, sabiedriska iestāde saskaņā ar 124. pantu grozītajā 1990. gada 29. decembra Loi no 90-1168.

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti 6. pantā Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais vēstnesis nr. 90/11), kas ir valsts uzņēmumi vai līgumslēdzējas iestādes un kas saskaņā ar īpašiem noteikumiem nodarbojas ar ģeogrāfiska apgabala apsaimniekošanu, jūras vai upju transporta operatoriem nodrošinot jūras ostu, upju ostu un cita veida termināļu pakalpojumus; piemēram, subjekti, kas veic minētās darbības saskaņā ar piešķirtu koncesiju atbilstīgi Jūrlietu un jūras ostu likumam (Oficiālais vēstnesis 158/03, 100/04, 141/06 un 38/09).

Itālija

— 
Valsts ostas (Porti statali) un citas ostas, ko regulē Capitaneria di Porto atbilstīgi 1942. gada 30. marta Codice della navigazione, Regio Decreto No 327
— 
Autonomās ostas (enti portuali), kas izveidotas ar īpašiem likumiem saskaņā ar 19. pantu 1942. gada 30. marta Codice della navigazione, Regio Decreto No 327.

Kipra

Η Αρχή Λιμένων Κύπρου, kas izveidots ar περί Αρχής Λιμένων Κύπρου Νόμο του 1973.

Latvija

Iestādes, kas nodarbojas ar ostu pārvaldību saskaņā ar Likumu par ostām:

— 
Rīgas brīvostas pārvalde
— 
Ventspils brīvostas pārvalde
— 
Liepājas speciālas ekonomiskās zona pārvalde
— 
Salacgrīvas ostas pārvalde
— 
Skultes ostas pārvalde
— 
Lielupes ostas pārvalde
— 
Engures ostas pārvalde
— 
Mērsraga ostas pārvalde
— 
Pāvilostas ostas pārvalde
— 
Rojas ostas pārvalde

Citas institūcijas, kas veic iepirkumus saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un kas pārvalda ostas saskaņā ar likumu par ostām.

Lietuva

— 
Valsts uzņēmums “Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvalde”, kas darbojas saskaņā ar Lietuvas Republikas Likumu par Klaipēdas Valsts jūras ostas pārvaldi (Oficiālais vēstnesis, Nr. 53-1245, 1996);
— 
Valsts uzņēmums “Vidaus vandens kelių direkcija” , kas darbojas saskaņā ar Lietuvas Republikas Iekšzemes ūdensceļu transporta kodeksu (Oficiālais vēstnesis, nr. 105-2393, 1996);
— 
Citi subjekti, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; No. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas jūras vai iekšzemes ostu vai citu termināļu iekārtu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Iekšzemes ūdensceļu transporta kodeksu.

Luksemburga

— 
Port de Mertert, kas izveidota un darbojas saskaņā ar grozīto 1963. gada 22. jūlija loi relative à l'aménagement et à l'exploitation d'un port fluvial sur la Moselle.

Ungārija

— 
Ostas, kas darbojas saskaņā ar 162. un 163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2000. évi XLII. törvény a vízi közlekedésről.

Malta

— 
L-Awtorita' Marittima ta' Malta (Malta Maritime Authority)

Nīderlande

Līgumslēdzēji jūras ostu vai iekšzemes ostu vai citu termināļu iekārtu jomā. Piemēram:

— 
Havenbedrijf Rotterdam

Austrija

— 
Iekšzemes ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder Länder un/vai Gemeinden.

Polija

Subjekti, kas izveidoti saskaņā ar ustaw z dnia 20 grudnia 1996 r. o portach i przystaniach morskich, tostarp:

— 
Zarząd Morskiego Portu Gdańsk S.A.
— 
Zarząd Morskiego Portu Gdynia S.A.
— 
Zarząd Portów Morskich Szczecin i Świnoujście S.A.
— 
Zarząd Portu Morskiego Darłowo Sp. z o.o.
— 
Zarząd Portu Morskiego Elbląg Sp. z o.o.
— 
Zarząd Portu Morskiego Kołobrzeg Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Państwowe Polska Żegluga Morska

Portugāle

— 
APDL — Administração dos Portos do Douro e Leixões, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 335/98 do 3 de Novembro 1998 .
— 
APL — Administração do Porto de Lisboa, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 336/98 of do 3 de Novembro 1998 .
— 
APS — Administração do Porto de Sines, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 337/98 do 3 de Novembro 1998 .
— 
APSS — Administração dos Portos de Setúbal e Sesimbra, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 338/98 do 3 de Novembro 1998 .
— 
APA — Administração do Porto de Aveiro, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 339/98 do 3 de Novembro 1998 .
— 
Instituto Portuário dos Transportes Marítimos, I.P. (IPTM, I.P.), saskaņā ar Decreto-Lei No 146/2007, do 27 de Abril 2007 .

Rumānija

— 
Compania Națională “Administrația Porturilor Maritime” SA Constanța
— 
Compania Națională “Administrația Canalelor Navigabile SA”
— 
Compania Națională de Radiocomunicații Navale “RADIONAV” SA
— 
Regia Autonomă “Administrația Fluvială a Dunării de Jos”
— 
Compania Națională “Administrația Porturilor Dunării Maritime”
— 
Compania Națională “Administrația Porturilor Dunării Fluviale” SA
— 
Porturile: Sulina, Brăila, Zimnicea și Turnul-Măgurele

Slovēnija

Jūras ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij un sniedz sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar Pomorski Zakonik (Uradni list RS, 56/99).



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

5144353

LUKA KOPER D.D.

6000

KOPER - CAPODISTRIA

5655170

Sirio d.o.o.

6000

KOPER

Slovākija

Subjekti, kas ir valstij nepiederošu iekšzemes ostu operatori ar mērķi nodrošināt upju transportu, pamatojoties uz valsts iestādes izsniegtu atļauju, vai subjekti, ko ir dibinājusi valsts iestāde kā upju valsts ostu operatorus saskaņā ar likumu nr. 338/2000 Coll. likumu nr. 57/2001 Coll. un nr. 580/2003 Coll. redakcijā.

Somija

— 
Ostas, kas darbojas saskaņā ar laki kunnallisista satamajärjestyksistä ja liikennemaksuista/lagen om kommunala hamnanordningar och trafikavgifter (955/1976) un ostas, kas izveidotas atbilstīgi licencei saskaņā ar laki yksityisistä yleisistä satamista/lagen om privata allmänna hamnar (1156/1994) 3. pantu.
— 
Saimaan kanavan hoitokunta/Förvaltningsnämnden för Saima kanal.

Zviedrija

Ostas un piestātnes saskaņā ar lagen (1983:293) om inrättande, utvidgning och avlysning av allmän farled och allmän hamn and förordningen (1983:744) om trafiken på Göta kanal.

Apvienotā Karaliste

— 
Pašvaldības iestāde, kas izmanto ģeogrāfisko apgabalu, lai nodrošinātu jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus pārvadātājiem pa jūras vai iekšzemes ūdensceļiem
— 
Ostas pārvaldes iestāde 1964. gada Harbours Act 57. panta nozīmē
— 
British Waterways Board
— 
Ostas pārvaldes iestāde, kā definēts 1970. gada Harbours Act (Northern Ireland) 38. panta 1. punktā

V.   Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

Beļģija

— 
Société des Transports intercommunaux de Bruxelles/Maatschappij voor intercommunaal Vervoer van Brussel
— 
Société régionale wallonne du Transport et ses sociétés d'exploitation (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut) / Société régionale wallonne du Transport en haar exploitatiemaatschappijen (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)
— 
Vlaamse Vervoermaatschappij (De Lijn)
— 
Privātas uzņēmējsabiedrības, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības

Bulgārija

— 
“Метрополитен” ЕАД, София
— 
“Столичен електротранспорт” ЕАД, София
— 
“Столичен автотранспорт” ЕАД, София
— 
“Бургасбус” ЕООД, Бургас
— 
“Градски транспорт” ЕАД, Варна
— 
“Тролейбусен транспорт” ЕООД, Враца
— 
“Общински пътнически транспорт” ЕООД, Габрово
— 
“Автобусен транспорт” ЕООД, Добрич
— 
“Тролейбусен транспорт” ЕООД, Добрич
— 
“Тролейбусен транспорт” ЕООД, Пазарджик
— 
“Тролейбусен транспорт” ЕООД, Перник
— 
“Автобусни превози” ЕАД, Плевен
— 
“Тролейбусен транспорт” ЕООД, Плевен
— 
“Градски транспорт Пловдив” ЕАД, Пловдив
— 
“Градски транспорт” ЕООД, Русе
— 
“Пътнически превози” ЕАД, Сливен
— 
“Автобусни превози” ЕООД, Стара Загора
— 
“Тролейбусен транспорт” ЕООД, Хасково

Čehijas Republika

Visi līgumslēdzēji tajās nozarēs, kas sniedz pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē, kā definēts 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā grozītajā likumā nr. 134/2016 Coll. par publisko iepirkumu.

Līgumslēdzēju piemēri:

— 
Dopravní podnik hl.m. Prahy, akciová společnost
— 
Dopravní podnik města Brna, a.s.
— 
Dopravní podnik Ostrava a.s.
— 
Plzeňské městské dopravní podniky, a.s.
— 
Dopravní podnik města Olomouce, a.s.

Dānija

— 
DSB
— 
DSB S-tog A/S
— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus (parastie regulārie pārvadājumi), pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om buskørsel, skatīt 2003. gada 19. februāra Konsolidācijas likumu nr. 107
— 
Metroselskabet I/S

Vācija

Uzņēmumi, kas atbilstīgi atļaujai sniedz tuvsatiksmes sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 1961. gada 21. marta Personenbeförderungsgesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 31. oktobrī.

Igaunija

— 
Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.2.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001., 56 332 ) 14. pantu:
— 
AS Tallinna Autobussikoondis;
— 
AS Tallinna Trammi- ja Trollibussikoondis;
— 
Narva Bussiveod AS.

Īrija

— 
Iarnród Éireann [Irish Rail]
— 
Railway Procurement Agency
— 
Luas [Dublin Light Rail]
— 
Bus Éireann [Irish Bus]
— 
Bus Átha Cliath [Dublin Bus]
— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar grozīto Road Transport Act 1932.

Grieķija

— 
“Ηλεκτροκίνητα Λεωφορεία Περιοχής Αθηνών - Πειραιώς Α.Ε.” (“Η.Λ.Π.Α.Π. Α.Ε.”) (Athens-Pireaeus Trolley Buses S.A), kas izveidots un darbojas saskaņā ar valdības dekrētu nr. 768/1970 (Α'273), likumu nr. 588/1977 (Α'148) un likumu nr. 2669/1998 (Α'283).
— 
“Ηλεκτρικοί Σιδηρόδρομοι Αθηνών – Πειραιώς” (“Η.Σ.Α.Π. Α.Ε.”) (Athens-Piraeus Electric Railways), established and operating pursuant to Laws Nos 352/1976 (Α’ 147) and 2669/1998 (Α’283).
— 
“Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Αθηνών Α.Ε.” (“Ο.Α.ΣΑ. Α.Ε.”) (Athens Urban Transport Organization S.A), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2175/1993 (Α’211) un likumu Nr. 2669/1998 (Α’283)
— 
“Εταιρεία Θερμικών Λεωφορείων Α.Ε.” (“Ε.Θ.Ε.Λ. Α.Ε.”) (Company of Thermal Buses S.A.), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2175/1993 (Α’211) un likumu Nr. 2669/1998 (Α’283)
— 
“Αττικό Μετρό Α.Ε.” (Attiko Metro S.A), kas izveidots un darbojas saskaņā ar likumu nr. 1955/1991.
— 
“Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Θεσσαλονίκης” (“Ο.Α.Σ.Θ.”), kas izveidots un darbojas saskaņā ar dekrētu Nr. 3721/1957, valdības dekrētu Nr. 716/1970 un likumu Nr. 866/79 un 2898/2001 (Α'71).
— 
“Κοινό Ταμείο Είσπραξης Λεωφορείων” (“Κ.Τ.Ε.Λ.”), kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2963/2001 (Α'268).
— 
“Δημοτικές Επιχειρήσεις Λεωφορείων Ρόδου και Κω” , pazīstams arī kā attiecīgi “ΡΟΔΑ” un “ΔΕΑΣ ΚΩ” , kas darbojas saskaņā ar likumu Nr. 2963/2001 (Α'268).

Spānija

— 
Subjekti, kas sniedz pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar “Ley 7/1985 Reguladora de las Bases de Régimen Local of 2 April 1985; Real Decreto legislativo 781/1986, de 18 de abril, por el que se aprueba el texto refundido de las disposiciones legales vigentes en materia de régimen local” un attiecīgā gadījumā saskaņā ar atbilstīgiem reģionālajiem tiesību aktiem.
— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar “Ley 16/1987, de 30 de julio, de Ordenación de los Transportes Terrestres” pārejas noteikumu nr. 3.

Piemēri

— 
Empresa Municipal de Transportes de Madrid
— 
Empresa Municipal de Transportes de Málaga
— 
Empresa Municipal de Transportes Urbanos de Palma de Mallorca
— 
Empresa Municipal de Transportes Públicos de Tarragona
— 
Empresa Municipal de Transportes de Valencia
— 
Transporte Urbano de Sevilla, S.A.M. (TUSSAM)
— 
Transporte Urbano de Zaragoza, S.A. (TUZSA)
— 
Entitat Metropolitana de Transport - AMB
— 
Eusko Trenbideak, s.a.
— 
Ferrocarril Metropolitá de Barcelona, sa
— 
Ferrocariles de la Generalitat Valenciana
— 
Consorcio de Transportes de Mallorca
— 
Metro de Madrid
— 
Metro de Málaga, S.A.
— 
Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (Renfe)

Francija

— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 1982. gada 30. decembra Loi d'orientation des transports intérieurs no 82-1153 7. panta II punktu.
— 
Régie des transports de Marseille
— 
RDT 13 Régie départementale des transports des Bouches du Rhône
— 
Régie départementale des transports du Jura
— 
RDTHV Régie départementale des transports de la Haute-Vienne
— 
Régie autonome des transports parisiens, Société nationale des chemins de fer français un citi subjekti, kas sniedz transporta pakalpojumus saskaņā ar atļauju, ko izsniedz Syndicat des transports d'Ile-de-France, saskaņā ar 1959. gada 7. janvāra Ordonnance no 59-151, kas grozīts ar dekrētiem par tā īstenošanu attiecībā uz pasažieru pārvadājumu organizēšanu Ile-de-France reģionā.
— 
Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots ar 1997. gada 13. februāra likumu Nr. 97-135.
— 
Reģionālās vai pašvaldības iestādes vai reģionālo vai pašvaldības iestāžu grupas, kas nodarbojas ar transporta organizēšanu (piemēram, Communauté urbaine de Lyon).

Horvātija

Līgumslēdzēji, kas minēti 6. pantā Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais vēstnesis nr. 90/11), kas ir valsts uzņēmumi vai līgumslēdzējas iestādes un kas saskaņā ar īpašiem noteikumiem nodarbojas ar ģeogrāfiska apgabala apsaimniekošanu, nodrošinot tīklus vai sniedzot sabiedriskos pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, autobusu, trolejbusu vai trošu transporta jomā; piemēram, subjekti, kas nodrošina minētās darbības kā sabiedrisku pakalpojumu atbilstīgi Sabiedrisko pakalpojumu likumam (Oficiālais vēstnesis 36/95, 70/97, 128/99, 57/00, 129/00, 59/01, 26/03, 82/04, 110/04, 178/04, 38/09, 79/09, 153/09, 49/11, 84/11, 90/11).

Itālija

Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai pārvalda attiecīgās infrastruktūras valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Piemēri:

— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz atļauju atbilstīgi 2006. gada 1. decembra Decreto of the Ministro dei Trasporti No 316 “Regolamento recante riordino dei servizi automobilistici interregionali di competenza statale” .
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstīgi 1. panta 4. vai 15. punktam 1925. gada 15. oktobra Regio Decreto No 2578— Approvazione del testo unico della legge sull'assunzione diretta dei pubblici servizi da parte dei comuni e delle province.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz 1997. gada 19. novembra Decreto Legislativo No 422 — Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale, saskaņā ar 4. panta 4. punktu 1997. gada 15. marta Legge No 59 — kas grozīts ar 1999. gada 20. septembra Decreto Legislativo No 400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augusta Legge No 166.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz 113. pantu konsolidētajā likumā par pašvaldību iestāžu struktūru, kas apstiprināts ar 2000. gada 18. augusta Legge No 267, kurš grozīts ar 35. pantu 2001. gada 28. decembra Legge No 448.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju atbilstīgi 242. vai 256. pantam 1912. gada 9. maija Regio Decreto No 1447, ar kuru apstiprina konsolidēto likumu par le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi un pašvaldību iestādes, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju atbilstīgi 4. pantam 1949. gada 4. jūnija Legge No 410 — Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, saskaņā ar 14. pantu 1952. gada 2. augusta Legge No 1221— Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione.

Kipra

Latvija

Publisko un privāto tiesību subjekti, kas sniedz pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus ar autobusiem, trolejbusiem un/vai tramvajiem vismaz šādās pilsētās: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne un Ventspils.

Lietuva

— 
Akcinė bendrovė “Autrolis”
— 
Uždaroji akcinė bendrovė “Vilniaus autobusai”
— 
Uždaroji akcinė bendrovė “Kauno autobusai”
— 
Uždaroji akcinė bendrovė “Vilniaus troleibusai”
— 
Citi subjekti, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un darbojas pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu pakalpojumu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Autotransporta kodeksu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 119-2772, 1996).

Luksemburga

— 
Chemins de fer luxembourgeois (CFL)
— 
Service communal des autobus municipaux de la Ville de Luxembourg
— 
Transports intercommunaux du canton d'Esch–sur–Alzette (TICE)
— 
Autobusu pakalpojumu uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar 1978. gada 3. februāra règlement grand-ducal concernant les conditions d'octroi des autorisations d'établissement et d'exploitation des services de transports routiers réguliers de personnes rémunérées.

Ungārija

— 
Subjekti, kas sniedz regulārus vietējā un tālsatiksmes sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről 162. un 163. pantu un 1988. évi I. törvény a közúti közlekedésről.
— 
Subjekti, kas sniedz valsts mēroga sabiedriskos pasažieru dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről 162. un 163. pantu un 2005. évi CLXXXIII. törvény a vasúti közlekedésről.

Malta

— 
L-Awtorita' dwar it-Trasport ta' Malta (Malta Transport Authority)

Nīderlande

Subjekti, kas sniedz sabiedriskos transporta pakalpojumus saskaņā ar Wet Personenvervoer II nodaļu (Openbaar Vervoer). Piemēram:

— 
RET (Rotterdam)
— 
HTM (Den Haag)
— 
GVB (Amsterdam)

Austrija

— 
Subjekti, kas saņēmuši atļauju sniegt transporta pakalpojumus saskaņā ar grozīto Eisenbahngesetz, BGBl. No 60/1957 vai grozīto Kraftfahrliniengesetz, BGBl. I No 203/1999.

Polija

— 
Subjekti, kas sniedz pilsētas dzelzceļa pakalpojumus un darbojas uz koncesijas pamata, kas izsniegta saskaņā ar ustaw z dnia 28 marca 2003 r. o transporcie kolejowym.
— 
Subjekti, kas sniedz pilsētas sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus un darbojas atbilstīgi atļaujai saskaņā ar ustaw z dnia 6 września 2001 r. o transporcie drogowym, un uzņēmumi, kas sniedz pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus, tostarp:
— 
Komunalne Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o, Białystok
— 
Komunalny Zakład Komunikacyjny Sp. z o.o Białystok
— 
Miejski Zakład Komunikacji Sp. z o.o Grudziądz
— 
Miejski Zakład Komunikacji Sp. z o.o w Zamościu
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne - Łódź Sp. z o.o.
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o. o. Lublin
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne S.A., Kraków
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne SA., Wrocław
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o., Częstochowa
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο., Gniezno
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο., Olsztyn
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o.o., Radomsko
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z ο.ο, Wałbrzych
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne w Poznaniu Sp. z o.o.
— 
Miejskie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z o. o. w Świdnicy
— 
Miejskie Zakłady Komunikacyjne Sp. z o.o, Bydgoszcz
— 
Miejskie Zakłady Autobusowe Sp. z o.o., Warszawa
— 
Opolskie Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A. w Opolu
— 
Polbus - PKS Sp. z o.o., Wrocław
— 
Polskie Koleje Linowe Sp. z o.o Zakopane
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Miejskiej Sp. z o.o., Gliwice
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Miejskiej Sp. z o.o. w Sosnowcu
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Leszno Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A., Kłodzko
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej S.A., Katowice
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Brodnicy S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Dzierżoniowie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kluczborku Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Krośnie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Raciborzu Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Rzeszowie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Strzelcach Opolskich S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Wieluń Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kamiennej Górze Sp. z.ο.ο
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Białymstoku S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bielsku Białej S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bolesławcu Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Cieszynie Sp. z.ο.ο.
— 
Przedsiębiorstwo Przewozu Towarów Powszechnej Komunikacji Samochodowej S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Bolesławcu Sp. z.ο.ο
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Mińsku Mazowieckim S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Siedlcach S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej “SOKOŁÓW” w Sokołowie Podlaskim S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Garwolinie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Lubaniu Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Łukowie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Wadowicach S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Staszowie Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Krakowie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Dębicy S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Zawierciu S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Żyrardowie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Pszczynie Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Płocku S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Spedycyjno-Transportowe “Transgór” Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Stalowej Woli S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Jarosławiu S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ciechanowie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Mławie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Nysie Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ostrowcu Świętokrzyskim S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Kielcach S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Końskich S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Jędrzejowie Spółka Akcyjna
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Oławie Spółka Akcyjna
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Wałbrzychu Sp. z.o.o
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Busku Zdroju S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Ostrołęce S.A.
— 
Tramwaje Śląskie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Olkuszu S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Przasnyszu S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Nowym Sączu S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Radomsko Sp. z o.o
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Myszkowie Sp. z.ο.ο.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Lublińcu Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Głubczycach Sp. z.o.o.
— 
PKS w Suwałkach S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Koninie S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Turku S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Zgorzelcu Sp. z.o.o
— 
PKS Nowa Sól Sp. z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Zielona Góra Sp. z o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Sp. z.o.o, w Przemyślu
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Koło
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Biłgoraj
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej Częstochowa S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Gdańsk
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Kalisz
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Konin
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Nowy Dwór Mazowiecki
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Starogard Gdański
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Toruń
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej, Warszawa
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Białymstoku S.A.
— 
Przedsiębiorstwo Komunikacji Samochodowej w Cieszynie Sp, z.o.o.
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Gnieźnie
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Krasnymstawie
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Olsztynie
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Ostrowie Wlkp.
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Poznaniu
— 
Przedsiębiorstwo Państwowej Komunikacji Samochodowej w Zgorzelcu Sp. z.o.o.
— 
Szczecińsko-Polickie Przedsiębiorstwo Komunikacyjne Sp. z.o.o.
— 
Tramwaje Śląskie S.A., Katowice
— 
Tramwaje Warszawskie Sp. z.o.o.
— 
Zakład Komunikacji Miejskiej w Gdańsku Sp. z.o.o.

Portugāle

— 
Metropolitano de Lisboa, E.P. saskaņā ar Decreto-Lei No 439/78 do 30 de Dezembro de 1978
— 
Pašvaldības, pašvaldību dienesti un pašvaldību uzņēmumi saskaņā ar 1998. gada 18. augusta likumu nr. 58/98, kuri sniedz transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 159/99 do 14 de Septembro 1999
— 
Valsts iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa pakalpojumus saskaņā ar likumu nr. 10/90 do 17 de Março 1990
— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 98. pantu Regulamento de Transportes em Automóveis (Decreto No 37272 do 31 de Dezembro 1948)
— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 688/73 do 21 de Dezembro 1973
— 
Subjekti, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar Decreto-Lei No 38144 do 31 de Dezembro 1950
— 
Metro do Porto, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 394-A/98 do 15 December 1998 , kas grozīts ar Decreto-Lei No 261/2001 do 26 September 2001
— 
Normetro, S.A. saskaņā ar 1998. gada 15. decembra Decreto-Lei No 394-A/98, kas grozīts ar Decreto-Lei No 261/2001 do 26 de Septembro 2001
— 
Metropolitano Ligeiro de Mirandela, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 24/95 do 8 de Fevereiro 1995
— 
Metro do Mondego, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 10/2002 do 24 de Janeiro 2002
— 
Metro Transportes do Sul, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 337/99 do 24 de Agosto 1999
— 
Pašvaldības iestādes un pašvaldības iestāžu uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 159/99 do 14 de Septembro 1999

Rumānija

— 
S.C. de Transport cu Metroul București – “Metrorex” SA (Bucharest Subway Transport Commercial Company “METROREX S.A.”)
— 
Regii Autonome Locale de Transport Urban de Călători (Local Autonomous Public Service Undertakings for Urban Passenger Transport)

Slovēnija

Uzņēmējsabiedrības, kas sniedz pilsētas sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar Zakon o prevozih v cestnem prometu (Uradni list RS, 72/94, 54/96, 48/98 in 65/99).



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

1540564

AVTOBUSNI PREVOZI RIŽANA D.O.O. Dekani

6271

DEKANI

5065011

AVTOBUSNI PROMET Murska Sobota D.D.

9000

MURSKA SOBOTA

5097053

Alpetour Potovalna Agencija

4000

Kranj

5097061

ALPETOUR, Špedicija In Transport, D.D. Škofja Loka

4220

ŠKOFJA LOKA

5107717

INTEGRAL BREBUS Brežice D.O.O.

8250

BREŽICE

5143233

IZLETNIK CELJE D.D. Prometno In Turistično Podjetje Celje

3000

CELJE

5143373

AVRIGO DRUŽBA ZA AVTOBUSNI PROMET IN TURIZEM D.D. NOVA GORICA

5000

NOVA GORICA

5222966

JAVNO PODJETJE LJUBLJANSKI POTNIŠKI PROMET D.O.O.

1000

LJUBLJANA

5263433

CERTUS AVTOBUSNI PROMET MARIBOR D.D.

2000

MARIBOR

5352657

I & I - Avtobusni Prevozi D.D. Koper

6000

KOPER - CAPODISTRIA

5357845

Meteor Cerklje

4207

Cerklje

5410711

KORATUR Avtobusni Promet In Turizem D.D. Prevalje

2391

PREVALJE

5465486

INTEGRAL, Avto. Promet Tržič, D.D.

4290

TRŽIČ

5544378

KAM-BUS Družba Za Prevoz Potnikov, Turizem In Vzdrževanje Vozil, D.D. Kamnik

1241

KAMNIK

5880190

MPOV Storitve In Trgovina D.O.O. Vinica

8344

VINICA

Slovākija

— 
Pārvadātāji, kas, pamatojoties uz licenci, darbojas sabiedriskā pasažieru transporta – tramvaju, trolejbusu, speciālo vai trošu ceļu transporta – jomā saskaņā ar 23. pantu likumā Nr. 164/1996 Coll. likumu Nr. 58/1997 Coll., Nr. 260/2001 Coll., Nor. 416/2001 Coll. un Nr. 114/2004 Coll. redakcijā
— 
Pārvadātāji, kas veic regulārus iekšzemes autobusu transporta pārvadājumus Slovākijas Republikas teritorijā vai arī daļā ārvalstu teritorijas, vai noteiktā Slovākijas Republikas daļā, pamatojoties uz atļauju veikt pārvadāšanu ar autobusu un balstoties uz transporta licenci konkrētiem maršrutiem, ko izsniedz saskaņā ar likumu Nr. 168/1996 Coll. likumu Nr. 386/1996 Coll., Nr. 58/1997 Coll., Nr. 340/2000 Coll., Nr. 416/2001 Coll., Nr. 506/2002 Coll., Nr. 534/2003 Coll. un Nr. 114/2004 Coll. redakcijā.

Piemēram:

— 
Dopravný podnik Bratislava, a.s.
— 
Dopravný podnik mesta Košice, a.s.
— 
Dopravný podnik mesta Prešov, a.s.
— 
Dopravný podnik mesta Žilina, a.s.

Somija

Subjekti, kas sniedz regulārus pasažieru transporta pakalpojumus saskaņā ar īpašu vai ekskluzīvu licenci atbilstīgi laki luvanvaraisesta henkilöliikenteestä tiellä/lagen om tillståndspliktig persontrafik på väg (343/1991), un pašvaldību transporta iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem, pa dzelzceļu vai pazemes dzelzceļu, vai kas uztur tīklu šādu transporta pakalpojumu sniegšanai.

Zviedrija

— 
Subjekti, kas sniedz pilsētas dzelzceļa vai tramvaju transporta pakalpojumus saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik un lagen (1990:1157) säkerhet vid tunnelbana och spårväg.
— 
Publiskā sektora subjekti vai privāto tiesību subjekti, kas nodarbojas ar trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik un yrkestrafiklagen (1998:490).

Apvienotā Karaliste

— 
London Regional Transport
— 
London Underground Limited
— 
Transport for London
— 
Transport for London filiāle Greater London Authority Act 1999 424. panta 1. punkta nozīmē
— 
Strathclyde Passenger Transport Executive
— 
Greater Manchester Passenger Transport Executive
— 
Tyne and Wear Passenger Transport Executive
— 
Brighton Borough Council
— 
South Yorkshire Passenger Transport Executive
— 
South Yorkshire Supertram Limited
— 
Blackpool Transport Services Limited
— 
Conwy County Borough Council
— 
Persona, kas sniedz pakalpojumus Londonā vietējā mērogā, kas definēti 1999. gada Greater London Authority Act 179. panta 1. punktā (autobusu transporta pakalpojumi), saskaņā ar līgumu, ko parakstījis Transport for London saskaņā ar šā likuma 156. panta 2. punktu vai saskaņā ar transporta subsidiaritātes līgumu, kā definēts šā likuma 169. pantā
— 
Northern Ireland Transport Holding Company
— 
Persona, kam ir autotransporta pakalpojumu sniegšanas licence, kas izsniegta saskaņā ar 1967. gada Transport Act (Northern Ireland) 4. panta 1. punktu un kas tai ļauj sniegt regulārus pakalpojumus šīs licences nozīmē.

VI.   Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu nozarē

Beļģija

— 
SNCB Holding / NMBS Holding
— 
Société nationale des Chemins de fer belges//Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen.
— 
Infrabel

Bulgārija

— 
Национална компания “Железопътна инфраструктура”
— 
“Български държавни железници” ЕАД
— 
“БДЖ – Пътнически превози” ЕООД
— 
“БДЖ – Тягов подвижен състав (Локомотиви)” ЕООД
— 
“БДЖ – Товарни превози” ЕООД
— 
“Българска Железопътна Компания” АД
— 
“Булмаркет – ДМ” ООД

Čehijas Republika

Visi līgumslēdzēji nozarēs, kas sniedz pakalpojumus dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā, kuri definēti 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā Likumā Nr. 134/2016 Coll. par publisko iepirkumu, kurā veikti grozījumi.

Līgumslēdzēju piemēri:

— 
ČD Cargo, a.s.
— 
České dráhy, a.s.
— 
Správa železniční dopravní cesty, státní organizace.

Dānija

— 
DSB
— 
DSB S-tog A/S
— 
Metroselskabet I/S

Vācija

— 
Deutsche Bahn AG.
— 
Citi uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar 2. panta 1. punktu 1993. gada 27. decembra Allgemeines Eisenbahngesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2008. gada 26. februārī.

Igaunija

— 
Subjekti, kas darbojas saskaņā ar Likuma par valsts iepirkumu (RT I 21.2.2007., 15, 76) 10. panta 3. punktu un Konkurences likuma (RT I 2001., 56 332 ) 14. pantu:
— 
AS Eesti Raudtee;
— 
AS Elektriraudtee.

Īrija

— 
Iarnród Éireann [/Irish Rail]
— 
Railway Procurement Agency

Grieķija

— 
“Oργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος Α.Ε.” (“Ο.Σ.Ε. Α.Ε.”) saskaņā ar likumu nr. 2671/98.
— 
“ΕΡΓΟΣΕ Α.Ε.” saskaņā ar likumu Nr. 2366/95.

Spānija

— 
Ente público Administración de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF).
— 
Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (RENFE).
— 
Ferrocarriles de Vía Estrecha (FEVE).
— 
Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya (FGC).
— 
Eusko Trenbideak (Bilbao).
— 
Ferrocarrils de la Generalitat Valenciana. (FGV).
— 
Serveis Ferroviaris de Mallorca (Ferrocarriles de Mallorca).
— 
Ferrocarril de Soller
— 
Funicular de Bulnes

Francija

— 
Société nationale des chemins de fer français un citi sabiedriskie dzelzceļa tīkli, kas minēti 1982. gada 30. decembra Loi d'orientation des transports intérieurs no 82-1153 II sadaļas 1. nodaļā
— 
Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar 1997. gada 13. februāra likumu Nr. 97-135.

Horvātija

Publiski uzņēmumi, kuri ir līgumslēdzēji, kas minēti Zakon o javnoj nabavi (Narodne novine broj 90/11) (Publiskā iepirkuma likums, Oficiālais izdevums Nr. 90/11) 6. pantā un kuri atbilstīgi īpašiem noteikumiem nodarbojas ar tīklu nodrošināšanu vai sniedz sabiedriskos pakalpojumus dzelzceļa transporta jomā

Itālija

— 
Ferrovie dello Stato S. p. A., ieskaitot le Società partecipate
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 1912. gada 9. maija karaļa dekrēta Nr. 1447 10. pantu, kas apstiprina konsolidēto tekstu likumiem par le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 4. pantu 1949. gada 4. jūnija likumā Nr. 410 — Concorso dello Stato per la priattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi vai vietējās iestādes, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 14. pantu 1952. gada 2. augusta likumā Nr. 1221 — Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione.
— 
Subjekti, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar 8. un 9. pantu 1997. gada 19. novembra decreto legislativo No 422 — Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale, a norma dell'articolo 4, comma 4, della L. 15 marzo 1997, n. 9 —, kas grozīts ar 1999. gada 20. septembra decreto legislativo No 400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augusta Legge No 166.

Kipra

Latvija

— 
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”
— 
Valsts akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”

Lietuva

— 
Akcinė bendrovė “Lietuvos geležinkeliai”
— 
Citi subjekti, kas atbilst Lietuvas Republikas Likuma par valsts iepirkumu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 84-2000, 1996; Nr. 4-102, 2006) 70. panta 1. un 2. punkta prasībām un kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā saskaņā ar Lietuvas Republikas Dzelzceļa transporta kodeksu (Oficiālais vēstnesis, Nr. 72-2489, 2004).

Luksemburga

— 
Chemins de fer luxembourgeois (CFL).

Ungārija

— 
Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar 162.-163. pantu 2003. évi CXXIX. törvény a közbeszerzésekről un 2005. évi CLXXXIII. törvény a vasúti közlekedésről un pamatojoties uz atļauju saskaņā ar 45/2006. (VII. 11.) GKM rendelet a vasúti társaságok működésének engedélyezéséről.

Piemēram:

— 
Magyar Államvasutak (MÁV)

Malta

Nīderlande

Iepirkuma veicēji dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā. Piemēram:

— 
Nederlandse Spoorwegen
— 
ProRail

Austrija

— 
Österreichische Bundesbahn.
— 
Schieneninfrastrukturfinanzierungs-Gesellschaft mbH sowie.
— 
Subjekti, kas ir pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus saskaņā ar Eisenbahngesetz, BGBl. No 60/1957, kurā veikti grozījumi.

Polija

Subjekti, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus un darbojas saskaņā ar ustawa o komercjalizacji, restrukturyzacji i prywatyzacji przedsiębiorstwa państwowego “Polskie Koleje Państwowe” z dnia 8 września 2000 r. ; tostarp:

— 
PKP Intercity Sp. z.o.o.
— 
PKP Przewozy Regionalne Sp. z.o.o.
— 
PKP Polskie Linie Kolejowe S.A.
— 
“Koleje Mazowieckie - KM” Sp. z.o.o.
— 
PKP Szybka Kolej Miejska w Trójmieście Sp. z.ο.ο.
— 
PKP Warszawska Kolej Dojazdowa Sp. z.o.o.

Portugāle

— 
CP – Caminhos de Ferro de Portugal, E.P., saskaņā ar Decreto-Lei No 109/77 do 23 de Março 1977
— 
REFER, E.P. saskaņā ar Decreto-Lei No 104/97 do 29 de Abril 1997 .
— 
RAVE, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei No 323-H/2000 do 19 de Dezembro 2000.
— 
Fertagus, S.A. saskaņā ar Decreto-Lei 78/2005, of 13 de Abril.
— 
Valsts iestādes un valsts uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 10/90 do 17 de Março 1990 .
— 
Privātie uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar Lei No 10/90 do 17 de Março 1990 , ja tiem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

Rumānija

— 
Compania Națională Căi Ferate – CFR;
— 
Societatea Națională de Transport Feroviar de Marfă “CFR – Marfă”;
— 
Societatea Națională de Transport Feroviar de Călători “CFR – Călători”

Slovēnija



Mat. Št.

Naziv

Poštna Št.

Kraj

5142733

Slovenske železnice, d. o. o.

1000

LJUBLJANA

Slovākija

— 
Subjekti, kas ir dzelzceļa līniju, trošu ceļu un saistīto iekārtu operatori saskaņā ar likumu nr. 258/1993 Coll. likumu nr. 152/1997 Coll. un nr. 259/2001 Coll. redakcijā
— 
Subjekti, kas ir pārvadātāji un sniedz sabiedriskos dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar likumu nr. 164/1996 Coll. likumu nr. 58/1997 Coll., nr. 260/2001 Coll., nr. 416/2001 Coll. un nr. 114/2004 Coll. redakcijā un pamatojoties uz 2004. gada 7. jūlija valdības dekrētu nr. 662.

Piemēram:

— 
Železnice Slovenskej republiky, a.s.
— 
Železničná spoločnosť Slovensko, a.s.

Somija

VR Osakeyhtiö/ /VR Aktiebolag

Zviedrija

— 
Publiskā sektora subjekti, kas sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus saskaņā ar järnvägslagen (2004:519) un järnvägsförordningen (2004:526).
— 
Reģionālie un vietējie publiskā sektora subjekti, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi reģionālā vai vietējā mērogā saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik.
— 
Privātie subjekti, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā saskaņā ar atļauju, kas izsniegta saskaņā ar förordningen (1996:734) om statens spåranläggningar, ja šāda atļauja atbilst direktīvas 2. panta 3. punktam.

Apvienotā Karaliste

— 
Network Rail plc
— 
Eurotunnel plc
— 
Northern Ireland Transport Holding Company
— 
Northern Ireland Railways Company Limited
— 
Dzelzceļa transporta pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir Department of Transport vai kāda cita kompetenta iestāde.

9.-D PIELIKUMS

PRECES

1. DAļA

SINGAPŪRAS SAISTĪBAS

Devīto nodaļu (Publiskais iepirkums) piemēro visu preču iepirkumam, ko veic 9.-A līdz 9.-C pielikumā uzskaitītie subjekti, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi.

2. DAļA

SAVIENĪBAS SAISTĪBAS

1. Devīto nodaļu (Publiskais iepirkums) piemēro visu preču iepirkumam, ko veic 9.-A līdz 9.-C pielikumā uzskaitītie subjekti, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi.

2. Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) aptver vienīgi preces, kas ir aprakstītas turpmāk norādītajās kombinētās nomenklatūras nodaļās un ko iepērk Savienības dalībvalstu aizsardzības ministrijas un aizsardzības vai drošības lietu aģentūras.



25. nodaļa:

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements

26. nodaļa:

Rūdas, sārņi un pelni

27. nodaļa:

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas, minerālvaski,

izņemot:

ex 27.10: īpašas dzinēju degvielas

28. nodaļa:

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie un neorganiskie savienojumi, izņemot:

ex 28.09: sprāgstvielas

ex 28.13: sprāgstvielas

ex 28.14: asaru gāze

ex 28.28: sprāgstvielas

ex 28.32: sprāgstvielas

ex 28.39: sprāgstvielas

ex 28.50: toksiskas vielas

ex 28.51: toksiskas vielas

ex 28.54: sprāgstvielas

29. nodaļa:

Organiskie ķīmiskie savienojumi

izņemot:

ex 29.03: sprāgstvielas

ex 29.04: sprāgstvielas

ex 29.07: sprāgstvielas

ex 29.08: sprāgstvielas

ex 29.11: sprāgstvielas

ex 29.12: sprāgstvielas

ex 29.13: toksiskas vielas

ex 29.14: toksiskas vielas

ex 29.15: toksiskas vielas

ex 29.21: toksiskas vielas

ex 29.22: toksiskas vielas

 

ex 29.23: toksiskas vielas

ex 29.26: sprāgstvielas

ex 29.27: toksiskas vielas

ex 29.29: sprāgstvielas

30. nodaļa:

Farmaceitiskie produkti

31. nodaļa:

Mēslošanas līdzekļi

32. nodaļa:

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes

33. nodaļa:

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

34. nodaļa:

Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas un zobtehnikas vaski

35. nodaļa:

Olbaltumvielas; līmes; fermenti

37. nodaļa:

Foto un kino preces

38. nodaļa:

Jaukti ķīmiski produkti,

izņemot:

ex 38.19: toksiski produkti

39. nodaļa:

Mākslīgi sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri, to izstrādājumi,

izņemot:

ex 39.03: sprāgstvielas

40. nodaļa:

Kaučuks, sintētiskais kaučuks, faktiss, to izstrādājumi,

izņemot:

ex 40.11: ložu necaurlaidīgas riepas

41. nodaļa:

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda

42. nodaļa:

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

43. nodaļa:

Kažokādas un mākslīgās kažokādas, to izstrādājumi

44. nodaļa:

Koks un koka izstrādājumi; kokogle

45. nodaļa:

Korķis un korķa izstrādājumi

46. nodaļa:

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

47. nodaļa:

Izejvielas papīra ražošanai

48. nodaļa:

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

49. nodaļa:

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

65. nodaļa:

Galvassegas un to daļas

66. nodaļa:

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas

67. nodaļa:

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

68. nodaļa:

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi

69. nodaļa:

Keramikas izstrādājumi

70. nodaļa:

Stikls un stikla izstrādājumi

71. nodaļa:

Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija

73. nodaļa:

Dzelzs un tērauds un to izstrādājumi

74. nodaļa:

Varš un tā izstrādājumi

75. nodaļa:

Niķelis un tā izstrādājumi

76. nodaļa:

Alumīnijs un tā izstrādājumi

77. nodaļa:

Magnijs un berilijs, un to izstrādājumi

78. nodaļa:

Svins un tā izstrādājumi

79. nodaļa:

Cinks un tā izstrādājumi

80. nodaļa:

Alva un tās izstrādājumi

81. nodaļa:

Pārējie parastie metāli, ko izmanto metalurģijā, un to izstrādājumi

82. nodaļa:

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas, to daļas,

izņemot:

ex 82.05: darbarīki

ex 82.07: darbarīki, daļas

83. nodaļa:

Dažādi parasto metālu izstrādājumi

84. nodaļa:

Katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to detaļas,

izņemot:

ex 84.06: dzinēji

ex 84.08: citi dzinēji

ex 84.45: mehānismi

ex 84.53: automātiskas datu apstrādes mašīnas

ex 84.55: to mašīnu daļas, kas minētas pozīcijā 84.53

ex 84.59: kodolreaktori

85. nodaļa:

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas,

izņemot:

ex 85.13: telesakaru iekārtas

ex 85.15: raidaparatūra

86. nodaļa:

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu (mehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas,

izņemot:

ex 86.02: elektriskās bruņulokomotīves

ex 86.03: citas bruņulokomotīves

ex 86.05: bruņuvagoni

ex 86.06: remonta vagoni

ex 86.07: vagoni

87. nodaļa:

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas,

izņemot:

ex 87.08: tanki un citi bruņutransporta līdzekļi

ex 87.01: traktori

ex 87.02: militārie transportlīdzekļi

ex 87.03: tehniskās palīdzības automašīnas

ex 87.09: motocikli

ex 87.14: piekabes

89. nodaļa:

Kuģi, laivas un peldlīdzekļi,

izņemot:

ex 89.01 A: karakuģ

90. nodaļa:

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas,

izņemot:

ex 90.05: binokļi

ex 90.13: dažādi instrumenti, lāzeri

ex 90.14: telemetri

ex 90.28: elektriskie un elektroniskie mērinstrumenti

ex 90.11: mikroskopi

ex 90.17: medicīnas instrumenti

ex 90.18: mehanoterapijas ierīces

ex 90.19: ortopēdiskie piederumi

ex 90.20: rentgena aparāti

91. nodaļa:

Pulksteņu ražošana

92. nodaļa:

Mūzikas instrumenti, skaņas ieraksta vai atskaņošanas ierīces, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas ierīces, šādu izstrādājumu sastāvdaļas un piederumi

94. nodaļa:

Mēbeles un to daļas, gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti izstrādājumi,

izņemot:

ex 94.01 A: gaisa kuģu sēdekļi

95. nodaļa:

Grebumi vai veidņu materiāla izstrādājumi un ražojumi

96. nodaļa:

Birstes, sukas, pūderslotiņas un sieti

98. nodaļa:

Dažādi izstrādājumi

9.-E PIELIKUMS

PAKALPOJUM

1. DAļA

SINGAPŪRAS SAISTĪBAS

Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) aptver šādus pakalpojumus, kā norādīts dokumentā MTN.GNS/W/120:



CPK

Apraksts

61

Tirdzniecība ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un motocikliem, to apkopes un remonta pakalpojumi

633

Personisko lietu un mājsaimniecības priekšmetu remonta pakalpojumi

641-643

Viesnīcu un restorānu pakalpojumi (tostarp ēdināšana)

712

Citi sauszemes transporta pakalpojumi

74710

Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi

7472

Tūristu gidu pakalpojumi

7512

Kurjeru pakalpojumi

7523

Elektroniskais pasts

7523

Balss pasts

7523

Tiešsaistes informācijas un datu bāzu izguve

7523

Elektroniska datu apmaiņa

81

Finanšu pakalpojumi3 4

82

Nekustamā īpašuma pakalpojumi5

84

Datoru un ar to saistītie pakalpojumi

862

Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi

8671

Arhitektūras pakalpojumi

864

Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumi

865

Vadības konsultāciju pakalpojumi

866

Pakalpojumi saistībā ar vadības konsultācijām

8672

Inženiertehniskie pakalpojumi

8673

Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi

86742

Ainavu arhitektūras pakalpojumi

8675

Ar inženiertehnisko jomu saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi

8676

Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi

871

Reklāmas pakalpojumi

87201

Vadītāju meklēšanas pakalpojumi

87202

Biroja palīgpersonāla un citu darbinieku iekārtošana darbā

87203

Nodrošināšana ar biroja apkalpojošo personālu

874

Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi

87905

Tulkotāju un tulku pakalpojumi

88442

Izdevniecības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata6

924

Pieaugušo izglītības pakalpojumi

932

Veterinārpakalpojumi

94

Notekūdeņu un atkritumu aizvākšana, sanitārija un citi vides aizsardzības pakalpojumi

96112

Kinofilmu un videofilmu ražošanas pakalpojumi

96113

Kinofilmu un videofilmu izplatīšanas pakalpojumi

96121

Kinofilmu demonstrēšanas pakalpojumi

96122

Videofilmu demonstrēšanas pakalpojumi

9619

Citi izklaides pakalpojumi

96311

Bibliotēku pakalpojumi

964

Sporta un citi atpūtas pakalpojumi7

—

Biotehnoloģiju pakalpojumi

—

Izstāžu pakalpojumi

—

Komerciāla tirgus izpēte

—

Interjera dizaina pakalpojumi, izņemot arhitektūru

—

Ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un ieguves rūpniecību saistītie profesionālie, padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, ieskaitot ar naftas laukiem saistītus pakalpojumus

—

Telesakaru pakalpojumi8

Pamata telesakaru pakalpojumi9, ieskaitot tālākpārdošanu (uz iekārtām balstīti un pakalpojumiem balstīti):

a)  koplietošanas telefonu tīkls10 (iekšzemes un starptautiskais)

b)  nomāto sakaru kanālu pakalpojumi (iekšzemes un starptautiskie)

Mobilo sakaru pakalpojumi11, ieskaitot tālākpārdošanu (uz iekārtām balstīti un pakalpojumiem balstīti):

a)  publiskie mobilo datu pakalpojumi (Public Mobile Data Service, PMDS)

b)  publiskās frekvenču apvienošanas divvirzienu radiosakaru sistēmas (Public Trunked Radio Service, PTRS)

c)  publiskā radiopeidžeru sistēma (Public Radio Paging Service, PRPS)

d)  publiskā mobilo telefonu sistēma (Public Cellular Mobile Telephone Service, PCMTS)

Piezīmes 9.-E pielikuma 1. daļai

1. 

Saistībām attiecībā uz pakalpojumiem piemēro ierobežojumus un nosacījumus, kas izklāstīti 8.-B pielikumā ietvertajā īpašo saistību sarakstā un tā papildinājumos.

2. 

Devīto nodaļu (Publiskais iepirkums) nepiemēro iepirkumam, ko veic kāds subjekts, uz kuru nolīgums attiecas, tāda subjekta vārdā, uz kuru nolīgums neattiecas.

3. 

Izņemot aktīvu pārvaldības un citus finanšu pakalpojumus, ko iepērk Singapūras Finanšu ministrija un Monetārā pārvaldības iestāde ar nolūku pārvaldīt Singapūras valdības oficiālās ārējās rezerves un citus ārējo rezervju aktīvus.

4. 

Izņemot aktīvu pārvaldības un citus finanšu pakalpojumus, ko iepērk Centrālā rezerves fonda padome.

5. 

Ietver vienīgi nekustamā īpašuma konsultatīvos pakalpojumus, izsoļu un novērtēšanas pakalpojumus.

6. 

Izņemot valsts tiesību aktu un oficiālā vēstneša drukāšanu.

7. 

Izņemot azartspēļu un derību pakalpojumus.

8. 

Telesakaru pakalpojumi neietver apraides pakalpojumus, kas ir pakalpojumi, kuri sastāv no nepārtrauktas pārraides pa vadiem vai bezvadu pārraides, lai iedzīvotāji vai to daļa varētu uztvert un/vai redzēt skaņas un/vai vizuālo programmu signālus.

9. 

Pamata telesakaru pakalpojumus var sniegt, izmantojot satelītu tehnoloģiju.

10. 

Ietver balss, datu un faksa pakalpojumus.

11. 

Mobilos pakalpojumus var sniegt, izmantojot satelītu tehnoloģiju.

2. DAļA

SAVIENĪBAS SAISTĪBAS

Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) attiecas uz turpmāk minētajiem pakalpojumiem, kuri ir norādīti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālo preču klasifikāciju (CPC), kā minēts dokumentā MTN.GNS/W/120*:



Temats

CPK atsauces nr.

Apkopes un remonta pakalpojumi

6112, 6122, 633, 886

Sauszemes transporta pakalpojumi, tostarp bruņutransporta pakalpojumi, un kurjeru pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus

712 (izņemot 71235), 7512, 87304

Sauszemes pasta transports, izņemot dzelzceļu, un gaisa pasta transports

71235, 7321

Telesakaru pakalpojumi

752

Finanšu pakalpojumi

a)  Apdrošināšanas pakalpojumi

b)  Banku darbības un investīciju pakalpojumi**

ex 81

812, 814

Datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi

84

Grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumi

862

Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumi

864

Vadības konsultāciju pakalpojumi un saistīti pakalpojumi

865, 866***

Arhitektūras pakalpojumi; inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi, ainavu arhitektūras pakalpojumi, saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi; tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumi

8671, 8672, 8673, 86742, 8675, 8676

Reklāmas pakalpojumi

871

Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi un īpašumu pārvaldīšanas pakalpojumi

874, 82201 līdz 82206

Izdevniecību un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata

88442

Notekūdeņu un atkritumu aizvākšana; sanitārijas un tamlīdzīgi pakalpojumi

94

Piezīmes 9.-E pielikuma 2. daļai

1. 

Neskarot šā pielikuma 6. piezīmi, Savienības saistības attiecībā uz pakalpojumiem neaptver pakalpojumu koncesijas, kā minēts 9.-I pielikumā.

2. 

Savienības saistībām attiecībā uz pakalpojumiem piemēro ierobežojumus un nosacījumus, kas norādīti Savienības īpašo saistību sarakstā astotajā nodaļā (Pakalpojumi, uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija).

3.* 

Izņemot pakalpojumus, kas subjektiem jāiepērk no cita subjekta atbilstīgi ekskluzīvām tiesībām, kas noteiktas ar publicētu normatīvu vai administratīvu aktu.

4.** 
— 
Izņemot finanšu aģentūru vai depozitāriju pakalpojumu, likvidācijas un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda, tostarp aizņēmumu un obligāciju, parādzīmju un citu vērtspapīru, pārdošanu, dzēšanu un izplatīšanu, iepirkumu vai iegādi.
— 
Zviedrijā maksājumus valsts iestādēm un šo iestāžu veicamos maksājumus veic Zviedrijas pasta žiro sistēmā (Postgiro).
5.*** 

Izņemot šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus.

6. 

Ja pēc patlaban notiekošās Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu pārskatīšanas tiek paplašināta pakalpojumu un pakalpojumu koncesiju joma, uz ko šie tiesību akti pilnībā attiecas, puses pēc kādas puses pieprasījuma izskata iespējas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem un pakalpojumu koncesijām, lai abām pusēm nodrošinātu samērīgas tirgus piekļuves iespējas. Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai, kura izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētas komitejas), pieņemot lēmumu, puses var atbilstīgi minētajai izskatīšanai grozīt savus šajā pielikumā izklāstītos saistību sarakstus.

7. 

Ja pēc Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu pārskatīšanas tiek darīti skaidrāki vai izstrādāti noteikumi, kurus piemēro pakalpojumu koncesijām, un ja puses sekmīgi pārskata iespējamu papildu piekļuvi tirgum attiecībā uz pakalpojumu koncesijām, pamatojoties uz 6. piezīmi, Savienība pēc Singapūras pieprasījuma izskatīs iespēju atspoguļot šīs izmaiņas devītajā nodaļā (Publiskais iepirkums) vai šajā pielikumā. Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai pieņemot lēmumu, puses pēc šādas pārskatīšanas var koriģēt pakalpojumu koncesijām piemērojamos noteikumus devītajā nodaļā (Publiskais iepirkums) vai savas saistības, kas izklāstītas 9.-F pielikumā.

9.–F PIELIKUMS

BŪVNIECĪBAS PAKALPOJUMI UN BŪVDARBU KONCESIJAS

1. DAļA

SINGAPŪRAS SAISTĪBAS

Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) aptver iepirkumus, ko veic subjekti, uz kuriem attiecas 9.-A līdz 9.-C pielikums, attiecībā uz šādiem būvniecības pakalpojumiem Centrālā preču klasifikatora 51. nodaļas nozīmē, kā minēts dokumentā MTN.GNS/W/120:

Būvniecības pakalpojumu saistību saraksts



CPC

Apraksts

512

Ēku būvniecība

513

Inženiertehniskie būvdarbi

514, 516

Uzstādīšana un montāža

517

Ēku apdares un pabeigšanas darbi

511, 515, 518

Citi

Piezīmes 9.-F pielikuma 1. daļai

1. 

Būvniecības pakalpojumu saistībām piemēro ierobežojumus un nosacījumus, kas izklāstīti 8.-B pielikumā un tā papildinājumos.

2. 

Devīto nodaļu (Publiskais iepirkums) nepiemēro iepirkumam, ko veic kāds subjekts, uz kuru nolīgums attiecas, tāda subjekta vārdā, uz kuru nolīgums neattiecas.

2. DAļA

SAVIENĪBAS SAISTĪBAS

A.   Būvniecības pakalpojumi

Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) attiecas uz visiem būvniecības pakalpojumiem, kuri uzskaitīti CPC 51. nodaļā un par kuriem iepirkumus veic subjekti, kas minēti 9.- līdz 9.-C pielikumā.

B.   Būvdarbu koncesijas

Būvdarbu koncesiju līgumiem, ja tos piešķir 9.-A un 9.-B pielikumā minētie subjekti, piemēro valsts režīmu, ja būvdarbu koncesijas līgumu vērtība ir 5 000 000 SDR vai augstāka.

Piezīmes 9.-F pielikuma 2. daļai

1. 

Piešķirot būvdarbu koncesiju līgumus, Savienības iepirkuma veicēji, kas uzskaitīti 9.-A un 9.-B pielikumā, nodrošina pret Singapūras pakalpojumiem un piegādātājiem, tostarp tiem Singapūras piegādātājiem, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret saviem pakalpojumiem un piegādātājiem atbilstīgi Savienības būvdarbu koncesiju iekšzemes režīmam (“valsts režīms”), ja šo līgumu vērtība ir 5 000 000 SDR vai augstāka.

Atbilstīgi valsts režīmam Savienība, ietverot tās dalībvalstis un tās iepirkuma veicējus:

a) 

nodrošina pārredzamību būvdarbu koncesiju līgumu piešķiršanā, cita starpā publicējot paziņojumu par paredzētajām būvdarbu koncesijām, un

b) 

nodrošina efektīvu pārskatīšanas procedūru, ar kuru piegādātāji, ieskaitot otras puses piegādātājus, var apstrīdēt par būvdarbu koncesiju līgumu piešķiršanu pieņemtos lēmumus.

2. 

Ja pēc Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu pārskatīšanas tiek darīti skaidrāki vai izstrādāti noteikumi, kurus piemēro būvdarbu koncesijām, Savienība pēc Singapūras pieprasījuma izskatīs iespēju atspoguļot šīs izmaiņas šajā pielikumā. Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai pieņemot lēmumu, pēc šādas pārskatīšanas puses var atbilstīgi minētajai pārskatīšanai koriģēt būvdarbu koncesijām piemērojamos noteikumus devītajā nodaļā (Publiskais iepirkums) vai savas saistības, kas izklāstītas šajā pielikumā.



CPC 51. nodaļas saraksts

Grupa

Klase

Apakškategorija

Nosaukums

Atbilstošais ISCI

5. SADAļA

 

 

BŪVES UN BŪVDARBI: ZEME

 

51. NODAĻA

 

 

BŪVDARBI

 

511

 

 

Būvlaukuma sagatavošanas darbi

 

 

5111

51110

Būvlaukuma izpētes darbs

4510

 

5112

51120

Demontāžas darbi

4510

 

5113

51130

Būvlaukuma sagatavošanas un atbrīvošanas darbs

4510

 

5114

51140

Rakšanas un zemes pārvietošanas darbi

4510

 

5115

51150

Būvlaukuma sagatavošana izrakumiem

4510

 

5116

51160

Sastatņu montāžas darbi

4520

512

 

 

Ēku būvdarbi

 

 

5121

51210

Viendzīvokļa un divdzīvokļu ēkas

4520

 

5122

51220

Daudzdzīvokļu ēkas

4520

 

5123

51230

Noliktavas un ražošanas ēkas

4520

 

5124

51240

Saimnieciskas nozīmes ēkas

4520

 

5125

51250

Sabiedrisko sarīkojumu ēkas

4520

 

5126

51260

Viesnīcu, restorānu un tamlīdzīgas ēkas

4520

 

5127

51270

Izglītības iestāžu ēkas

4520

 

5128

51280

Veselības aprūpes ēkas

4520

 

5129

51290

Citas ēkas

4520

513

 

 

Inženiertehniskie būvdarbi

 

 

5131

51310

Automaģistrāles (izņemot estakāžu automaģistrāles), ielas, ceļi, dzelzceļi un lidlauku ieskrējiena celiņi

4520

 

5132

51320

Tilti, estakāžu automaģistrāles, tuneļi un pārejas

4520

 

5133

51330

Ūdensceļi, ostas, dambji un citas hidrotehniskās ierīces

4520

 

5134

51340

Tālsatiksmes cauruļvadi, sakaru līnijas un elektrolīnijas (kabeļi)

4520

 

5135

51350

Vietējie cauruļvadi un kabeļi; palīgdarbi

4520

 

5136

51360

Izrakteņu ieguves un ražošanas celtnes

4520

 

5137

 

Sporta un atpūtas celtnes

 

 

 

51371

Stadioni un sporta laukumi

4520

 

 

51372

Citas sporta un atpūtas instalācijas (piemēram, peldbaseini, tenisa korti, golfa laukumi)

4520

 

5139

51390

Citur nekvalificēti būvdarbi

4520

514

5140

51400

Saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana

4520

515

 

 

Speciālie komerciālās būvniecības darbi

 

 

5151

51510

Pamatu izbūve, tostarp pāļu dzīšana

4520

 

5152

51520

Ūdens aku urbšana

4520

 

5153

51530

Jumta darbi un hidroizolācija

4520

 

5154

51540

Betonēšanas darbi

4520

 

5155

51550

Tērauda liekšana un uzstādīšana (tostarp metināšana)

4520

 

5156

51560

Mūrnieku darbi

4520

 

5159

51590

Citi speciālie komerciālās būvniecības darbi

4520

516

 

 

Montāžas darbi

 

 

5161

51610

Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbi

4530

 

5162

51620

Ūdensvada un kanalizācijas izbūves darbi

4530

 

5163

51630

Gāzes pievadu izbūve

4530

 

5164

 

Elektrības pievades darbi

 

 

 

51641

Elektrības vadu ievilkšanas un elektroinstalācijas darbi

4530

 

 

51642

Ugunsdzēsības signalizācijas uzstādīšana

4530

 

 

51643

Pretielaušanās signalizācijas sistēmu uzstādīšana

4530

 

 

51644

Dzīvojamo māju antenu uzstādīšana

4530

 

 

51649

Citi elektroinstalācijas darbi

4530

 

5165

51650

Izolācijas darbi (elektroinstalācijas, hidroizolācija, siltumizolācija, skaņas izolācija)

4530

 

5166

51660

Žogu un margu uzstādīšanas darbi

4530

 

5169

 

Citi uzstādīšanas darbi

 

 

 

51691

Liftu un eskalatoru uzstādīšana

4530

 

 

51699

Citur neklasificēti uzstādīšanas darbi

4530

517

 

 

Ēku apdares un pabeigšanas darbi

 

 

5171

51710

Stiklošanas darbi un logu iestiklošanas darbi

4540

 

5172

51720

Apmešanas darbi

4540

 

5173

51730

Krāsošanas darbi

4540

 

5174

51740

Grīdas un sienu flīzēšanas darbi

4540

 

5175

51750

Citi grīdas seguma, sienu apdares un tapešu darbi

4540

 

5176

51760

Koka un metāla galdniecības un namdaru darbi

4540

 

5177

51770

Iekšdarbi

4540

 

5178

51780

Ornamentālo rotājumu uzlikšana

4540

 

5179

51790

Citi ēku apdares un pabeigšanas darbi

4540

518

5180

51800

Būvniecības vai ēku nojaukšanas vai inženiertehnisko darbu iekārtu nomas pakalpojumi (ar operatoru)

4550

9.-G PIELIKUMS

VISPĀRĒJĀS PIEZĪMES UN ATKĀPES NO 9.4. PANTA NOTEIKUMIEM

1. DAļA

SINGAPūRAS ATRUNAS

Nav.

2. DAļA

SAVIENīBAS ATRUNAS

1. Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) neattiecas uz:

— 
lauksaimniecības produktu iepirkumu, ko veic, lai sekmētu lauksaimniecības atbalsta programmas un iedzīvotāju pārtikas apgādes programmas (piemēram, pārtikas palīdzību, ieskaitot neatliekamu palīdzību), un
— 
raidorganizāciju veiktu iepirkumu programmu materiāla iegādei, attīstībai, ražošanai vai kopražošanai, kā arī uz raidlaika līgumiem.

2. Šis nolīgums neattiecas uz iepirkumu, ko 9.-A un 9.-B pielikumā norādītie iepirkuma veicēji veic saistībā ar darbībām dzeramā ūdens, enerģētikas, transporta un pasta jomā, ja vien uz tiem neattiecas 9.-C pielikums.

3. Somija patur tiesības uz savu nostāju attiecībā uz devītās nodaļas (Publiskais iepirkums) piemērošanu Ālandu salām (Ahvenanmaa).

9.-H PIELIKUMS

PUBLICĒŠANAS LĪDZEKĻI

1. Eiropas Savienībā:

Eiropas publiskā iepirkuma informācijas sistēma:

http://simap.europa.eu/index_en.html

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

2. Singapūrā:

a) 

9.5. panta (Informācija par iepirkuma sistēmu) 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos:

Singapūras Republikas Oficiālais vēstnesis

b) 

9.5. panta (Informācija par iepirkuma sistēmu) 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos:

valdības elektroniskās uzņēmējdarbības portāls (GeBIZ)

http://www.gebiz.gov.sg/

9.-I PIELIKUMS

PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ SEKTORA PARTNERĪBAS

1. Puses vieno izpratne, ka publiskā un privātā sektora partnerība (“PPP”) ir līgumattiecības starp iepirkuma veicēju un piegādātāju ar mērķi piegādāt pakalpojumu kopumu, kurās piegādātājam ir ievērojama loma, jo īpaši tādējādi, ka riski, ko parasti uzņemas publiskais sektors (piemēram, darbības vai finanšu riski) tiek daļēji vai pilnīgi nodoti piegādātājam.

Iespējamie PPP veidi

2. Šā nolīguma devītās nodaļas (Publiskais iepirkums) un šā pielikuma nolūkos PPP ietver arī šādus PPP veidus:

a) 

būvniecība-ekspluatācija-nodošana: līgumiska vienošanās, kuras mērķis ir nodrošināt fiziskas infrastruktūras, ēku, iekārtu vai citu valstij piederošu būvju celtniecību vai atjaunošanu un kurā ir paredzēts, ka kā atlīdzību par piegādātāja izpildītajām līgumsaistībām iepirkuma veicējs uz noteiktu laiku piegādātājam piešķir pagaidu īpašumtiesības vai tiesības kontrolēt un ekspluatēt šādas būves, un par to izmantošanu pieprasīt samaksu šā līguma darbības laikā;

b) 

būvniecība-īrēšana-īpašumtiesības-nodošana / būvniecība-noma-ekspluatācija: līgums, kurā privātuzņēmējs var īrēt vai nomāt īpašumu pēc tā nodošanas iepirkuma veicējam;

c) 

dizainēšana-finansēšana-būvniecība-ekspluatācija: līgums, kurā privātuzņēmējs dizainē, uzbūvē, attīsta, ekspluatē un pārvalda īpašumu bez prasības to līguma darbības beigās nodot, vai

d) 

noma-attīstīšana-ekspluatācija: līgums, kurā privātuzņēmējs nomā esošu īpašumu, iespējams, to paplašinot vai restaurējot, un to ekspluatē.

Attieksme pret PPP Savienības un Singapūras attiecīgajā tiesiskajā regulējumā

3. Šā nolīguma devītās nodaļas (Publiskais iepirkums) un šā pielikuma nolūkos:

a) 

Savienībā PPP ietilpst divās kategorijās (vai nu publisko būvdarbu/publisko pakalpojumu līgumi, vai publisko būvdarbu/publisko pakalpojumu koncesijas), kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos par publisko iepirkumu,

b) 

Singapūrā PPP regulē publiskā iepirkuma likuma un pakārtoto tiesību aktu noteikumi, ja tās atbilst tur izstrādātajiem kritērijiem.

PPP tvērums un tām piemērojamie noteikumi

4. PPP piemēro devīto nodaļu (Publiskais iepirkums), ievērojot 9.2. pantu (Darbības un piemērošanas joma).

5. Saistības atbilstīgi devītajai nodaļai (Publiskais iepirkums) piemēro tikai PPP līgumam, kas noslēgts starp šā nolīguma aptvertu iepirkuma veicēju un piegādātāju, kuram piešķirts PPP līgums. Devītā nodaļa (Publiskais iepirkums) neregulē:

a) 

piegādātāja iekšējo kārtību, ja piegādātājs ir personu grupa, kas sniedz vai vēlas sniegt pakalpojumus, vai

b) 

preču, būvniecības pakalpojumu, citu pakalpojumu vai jebkādas minētā kombinācijas iegādi, ko veic piegādātājs, kuram piešķirts PPP līgums.

▼M2

10.-A PIELIKUMS

NOSAUKUMU SARAKSTS, KO PIEMĒRO ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU AIZSARDZĪBAI PUŠU TERITORIJĀ

A SADAĻA

SAVIENĪBAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES



 

Dalībvalsts

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Produkta apraksts vai produkta grupa (1)

1.

Čehija

Budějovické pivo

Alus

2.

Čehija

Budějovický měšt'anský var

Alus

3.

Vācija

Mittelrhein

Vīns

4.

Vācija

Rheinhessen

Vīns

5.

Vācija

Rheingau

Vīns

6.

Vācija

Mosel

Vīns

7.

Vācija

Franken

Vīns

8.

Vācija

Bayerisches Bier

Alus

9.

Vācija

Hopfen aus der Hallertau

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.) – apiņi

10.

Vācija

Schwarzwälder Schinken

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

11.

Vācija

Bremer Klaben

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

12.

Grieķija

Ρετσίνα Αττικής (Retsina Attiki)

Vīns

13.

Grieķija

Σάμος (Samos)

Vīns

14.

Spānija

Utiel-requena

Vīns

15.

Spānija

Pacharán Navarro

Stiprais alkoholiskais dzēriens

16.

Spānija

Sierra Mágina

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

17.

Spānija

Aceite del Baix Ebre-Montsía / Oli del Baix Ebre-Montsía

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

18.

Spānija

Aceite del Bajo Aragón

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

19.

Spānija

Antequera

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

20.

Spānija

Priego de Córdoba

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

21.

Spānija

Sierra de Cádiz

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

22.

Spānija

Sierra de Segura

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

23.

Spānija

Sierra de Cazorla

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

24.

Spānija

Siurana

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

25.

Spānija

Aceite de Terra Alta / Oli de Terra Alta

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

26.

Spānija

Estepa

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

27.

Spānija

Guijuelo

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

28.

Spānija

Jamón de Teruel

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

29.

Spānija

Salchichón de Vic / Llonganissa de Vic

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – desa

30.

Spānija

Mahón-Menorca

Siers

31.

Spānija

Cítricos Valencianos / Cîtrics Valencians

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – citrusaugļi

32.

Spānija

Jijona

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi – nuga

33.

Spānija

Turrón de Alicante

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

34.

Spānija

Azafrán de la Mancha

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.) – safrāns

35.

Francija

Moselle

Vīns

36.

Francija

Alsace

Vīns

37.

Itālija

Pecorino Sardo

Siers

38.

Itālija

Cappero di Pantelleria

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

39.

Itālija

Kiwi Latina

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

40.

Itālija

Lenticchia di Castelluccio di Norcia

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

41.

Itālija

Pesca e nettarina di Romagna

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

42.

Itālija

Pomodoro di Pachino

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

43.

Itālija

Dolcetto d'Alba

Vīns

44.

Itālija

Campania

Vīns

45.

Itālija

Veneto

Vīns

46.

Austrija

Steirischer Kren

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

47.

Polija

Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej / Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass

Stiprais alkoholiskais dzēriens

48.

Portugāle

Bairrada

Vīns

49.

Portugāle

Alentejo

Vīns

50.

Rumānija

Cotnari

Vīns

51.

Rumānija

Cotești

Vīns

52.

Rumānija

Panciu

Vīns

53.

Rumānija

Recaș

Vīns

54.

Rumānija

Odobești

Vīns

55.

Slovākija

Vinohradnícka oblasť Tokaj

Vīns
(1)   

Saskaņā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu klasifikāciju, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām un kas izklāstīta XI pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

B SADAĻA

Singapūras ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

10.-B PIELIKUMS

AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

A SADAĻA

SAVIENĪBAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES



 

Dalībvalsts

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Produkta apraksts vai produkta klase (1)

1.

Kipra

Κουμανδαρία

Vīns

2.

Kipra

Ζιβανία/Τζιβανία/

Ζιβάνα/Zivania

Stiprais alkoholiskais dzēriens

3.

Čehija

České pivo

Alus

4.

Čehija

Českobudějovické pivo

Alus

5.

Čehija

Žatecký chmel

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u.c.) – apiņi

6.

Vācija

Korn/Kornbrand (2)

Stiprais alkoholiskais dzēriens

7.

Vācija

Münchener Bier

Alus

8.

Vācija

Nürnberger Bratwürste / Nürnberger Rostbratwürste

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – desa

9.

Vācija

Aachener Printen

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

10.

Vācija

Nürnberger Lebkuchen

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

11.

Vācija

Lübecker Marzipan

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

12.

Dānija

Danablu

Siers

13.

Īrija

Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky

Stiprais alkoholiskais dzēriens

14.

Īrija

Irish cream

Stiprais alkoholiskais dzēriens

15.

Grieķija

Ούζο/Ouzo (3)

Stiprais alkoholiskais dzēriens

16.

Grieķija

Ελιά Καλαμάτας / Elia Kalamatas

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – galda olīvas

17.

Grieķija

Μαστίχα Χίου / Masticha Chiou

Dabīgie sveķi – košļājamā gumija

18.

Grieķija

Φέτα/Feta

Siers

19.

Spānija

Málaga

Vīns

20.

Spānija

Rioja

Vīns

21.

Spānija

Jerez / Xérès / Sherry / Jerez – Xérès – Sherry

Vīns

22.

Spānija

Manzanilla – Sanlúcar de Barrameda / Manzanilla

Vīns

23.

Spānija

La Mancha

Vīns

24.

Spānija

Cava

Vīns

25.

Spānija

Navarra

Vīns

26.

Spānija

Valencia

Vīns

27.

Spānija

Somontano

Vīns

28.

Spānija

Ribera del Duero

Vīns

29.

Spānija

Penedès

Vīns

30.

Spānija

Bierzo

Vīns

31.

Spānija

Empordà

Vīns

32.

Spānija

Priorat

Vīns

33.

Spānija

Rueda

Vīns

34.

Spānija

Rías Baixas

Vīns

35.

Spānija

Jumilla

Vīns

36.

Spānija

Toro

Vīns

37.

Spānija

Valdepeñas

Vīns

38.

Spānija

Cataluña/Catalunya

Vīns

39.

Spānija

Alicante

Vīns

40.

Spānija

Brandy de Jerez

Stiprais alkoholiskais dzēriens

41.

Spānija

Baena

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

42.

Spānija

Les Garrigues

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

43.

Spānija

Jabugo

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

44.

Spānija

Queso Manchego

Siers

45.

Francija

Beaujolais

Vīns

46.

Francija

Bordeaux

Vīns

47.

Francija

Bourgogne

Vīns

48.

Francija

Chablis

Vīns

49.

Francija

Champagne

Vīns

50.

Francija

Graves

Vīns

51.

Francija

Médoc

Vīns

52.

Francija

Saint-Emilion

Vīns

53.

Francija

Sauternes

Vīns

54.

Francija

Haut-Médoc

Vīns

55.

Francija

Côtes du Rhône

Vīns

56.

Francija

Languedoc / Coteaux du Languedoc

Vīns

57.

Francija

Côtes du Roussillon

Vīns

58.

Francija

Châteauneuf-du-Pape

Vīns

59.

Francija

Côtes de Provence

Vīns

60.

Francija

Margaux

Vīns

61.

Francija

Touraine

Vīns

62.

Francija

Anjou

Vīns

63.

Francija

Pays d'Oc

Vīns

64.

Francija

Val de Loire

Vīns

65.

Francija

Cognac

Stiprais alkoholiskais dzēriens

66.

Francija

Armagnac

Stiprais alkoholiskais dzēriens

67.

Francija

Calvados

Stiprais alkoholiskais dzēriens

68.

Francija

Comté

Siers

69.

Francija

Reblochon / Reblochon de Savoie

Siers

70.

Francija

Roquefort

Siers

71.

Francija

Camembert de Normandie

Siers

72.

Francija

Brie de Meaux

Siers

73.

Francija

Emmental de Savoie

Siers

74.

Francija

Pruaux d’Agen

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība – žāvētas termiski apstrādātas plūmes

75.

Francija

Huîtres de Marennes Oléron

Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi – austeres

76.

Francija

Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy)

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – pīles

77.

Francija

Jambon de Bayonne

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

78.

Francija

Huile d'olive de Haute-Provence

Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.) – olīveļļa

79.

Francija

Huile essentielle de lavande de Haute-Provence / Essence de lavande de Haute-Provence

Lavandas ēteriskā eļļa

80.

Francija

Saint-Emilion Grand Cru

Vīns

81.

Itālija

Aceto balsamico tradizionale di Modena

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.) – mērces

82.

Itālija

Aceto Balsamico di Modena

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u.c.) – mērces

83.

Itālija

Cotechino Modena

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

84.

Itālija

Zampone Modena

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

85.

Itālija

Bresaola della Valtellina

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

86.

Itālija

Mortadella Bologna

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

87.

Itālija

Prosciutto di Parma

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

88.

Itālija

Prosciutto di San Daniele

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

89.

Itālija

Prosciutto Toscano

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

90.

Itālija

Provolone Valpadana

Siers

91.

Itālija

Taleggio

Siers

92.

Itālija

Asiago

Siers

93.

Itālija

Fontina

Siers

94.

Itālija

Gorgonzola

Siers

95.

Itālija

Grana Padano

Siers

96.

Itālija

Mozzarella di Bufala Campana

Siers

97.

Itālija

Parmigiano Reggiano

Siers

98.

Itālija

Pecorino Romano

Siers

99.

Itālija

Pecorino Toscano

Siers

100.

Itālija

Arancia Rossa di Sicilia

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

101.

Itālija

Mela Alto Adige / Südtiroler Apfel

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

102.

Itālija

Grappa

Stiprais alkoholiskais dzēriens

103.

Itālija

Chianti

Vīns

104.

Itālija

Marsala

Vīns

105.

Itālija

Asti

Vīns

106.

Itālija

Barbaresco

Vīns

107.

Itālija

Barolo

Vīns

108.

Itālija

Acqui / Brachetto d'Acqui

Vīns

109.

Itālija

Brunello di Montalcino

Vīns

110.

Itālija

Vino nobile di Montepulciano

Vīns

111.

Itālija

Bolgheri Sassicaia

Vīns

112.

Itālija

Franciacorta

Vīns

113.

Itālija

Lambrusco di Sorbara

Vīns

114.

Itālija

Lambrusco Grasparossa di Castelvetro

Vīns

115.

Itālija

Montepulciano d’Abruzzo

Vīns

116.

Itālija

Soave

Vīns

117.

Itālija

Sicilia

Vīns

118.

Itālija

Toscano/Toscana

Vīns

119.

Itālija

Conegliano – Prosecco / Conegliano Valdobbiadene – Prosecco / Valdobbiadene – Prosecco

Vīns

120.

Itālija

Bardolino Superiore

Vīns

121.

Austrija

Tiroler Speck

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.) – šķiņķi

122.

Ungārija

Tokaj/Tokaji

Vīns

123.

Ungārija

Törkölypálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens

124.

Ungārija

Pálinka

Stiprais alkoholiskais dzēriens

125.

Ungārija

Szegedi téliszalámi / Szegedi szalámi

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

126.

Austrija

Jägertee/Jagertee/Jagatee

Stiprais alkoholiskais dzēriens

127.

Austrija

Inländerrum

Stiprais alkoholiskais dzēriens

128.

Polija

Polska Wódka / Polish Vodka

Stiprais alkoholiskais dzēriens

129.

Portugāle

Queijo S. Jorge

Siers

130.

Portugāle

Madeira / Vinho da Madeira / Madère / Vin de Madère / Madeira Wine / Madeira Wein / Madera / Vino di Madera / Madeira Wijn

Vīns

131.

Portugāle

Porto / vinho do Porto / Port / Port Wine / vin de Porto / Oporto / Portvin / Portwein / Portwijn

Vīns

132.

Portugāle

Douro

Vīns

133.

Portugāle

Dão

Vīns

134.

Portugāle

Vinho Verde

Vīns

135.

Rumānija

Dealu Mare

Vīns

136.

Rumānija

Murfatlar

Vīns

137.

Rumānija

Târnave

Vīns

138.

Somija

Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland

Stiprais alkoholiskais dzēriens

139.

Somija

Suomalainen Marjalikööri / Suomalainen Hedelmälikööri / Finsk Bärlikör / Finsk Frutlikör / Finnish berry liqueur / Finnish fruit liqueur

Stiprais alkoholiskais dzēriens

140.

Zviedrija

Svensk Vodka / Swedish Vodka

Stiprais alkoholiskais dzēriens
(1)   

Saskaņā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu klasifikāciju, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, kā izklāstīts XI pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

(2)   

Vācijas, Austrijas, Beļģijas (vācu valodā runājošās kopienas) ražojums.

(3)   

Grieķijas vai Kipras ražojums.

B SADAĻA

Singapūras ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

▼B

11.-A PIELIKUMS

CITĀM SUBSĪDIJĀM PIEMĒROJAMI PRINCIPI

1. Tādas citas subsīdijas, kuras ir saistītas ar preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu un uz kurām neattiecas 11.7. pants (Aizliegtās subsīdijas), pusei nebūtu jāpiešķir, ja tās ietekmē vai varētu ietekmēt vienas vai otras puses tirdzniecību.

2. Neskarot 1. punktu, puse var piešķirt turpmāk norādītās subsīdijas, kuras ir nepieciešamas tāda mērķa sasniegšanai, kas saistīts ar sabiedrības interesēm, ja attiecīgo subsīdiju summas ir ierobežotas līdz minimumam, kurš nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi, un ja to ietekme uz otras puses tirdzniecību ir ierobežota:

a) 

sociāla rakstura subsīdijas, ko piešķir individuāliem patērētājiem, ja šīs subsīdijas tiek piešķirtas bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;

b) 

subsīdijas, kuru mērķis ir novērst dabas katastrofu vai ārkārtas situāciju nodarīto kaitējumu;

c) 

subsīdijas, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir pārāk zems vai kur valda liels bezdarbs;

d) 

subsīdijas, kuru mērķis ir novērst nopietnus traucējumus vienas vai otras puses tautsaimniecībā;

e) 

subsīdijas, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šāds atbalsts neietekmē vienas vai otras puses tirdzniecības nosacījumus vai konkurenci starp pusēm ( 106 );

f) 

subsīdijas uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt skaidri definētus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, ja šīs subsīdijas aprobežojas ar šādu pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām;

g) 

subsīdijas, kuru mērķis ir sekmēt kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja minētās subsīdijas neietekmē vienas vai otras puses tirdzniecības nosacījumus un konkurenci starp pusēm; un

h) 

subsīdijas, kuru mērķis ir sekmēt kāda svarīga reģionālas vai divpusējas nozīmes projekta realizāciju.

14.-A PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

Vispārīgi noteikumi

1. Četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) un šajā pielikumā:

— 
“konsultants” ir persona, kuru puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu;
— 
“šķīrējtiesnesis” ir 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;
— 
“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;
— 
“prasītāja puse” ir jebkura puse, kura saskaņā ar 14.4 pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju;
— 
“atbildētāja puse” ir puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj 14.2. panta (Darbības joma) noteikumus;
— 
“šķīrējtiesas kolēģija” ir atbilstīgi nolīguma 14.5. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izveidota šķīrējtiesas kolēģija;
— 
“puses pārstāvis” ir puses valsts pārvaldes departamenta, valsts aģentūras vai cita publisko tiesību subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv pusi strīdā par kādu no šā nolīguma noteikumiem.

2. Šo pielikumu piemēro strīdu izšķiršanas procesam atbilstīgi četrpadsmitajai nodaļai (Strīdu izšķiršana), ja vien puses nevienojas citādi.

3. Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši tiesas sēžu organizēšana. Puses vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu izdevumus.

Paziņojumi

4. Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus pierādīšanas līdzekļus vai citus dokumentus pa elektronisko pastu, kopiju tajā pašā dienā nogādājot pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, pa kurjerpastu, ar piegādi pret parakstu par saņemšanu vai jebkuriem citiem telesakaru līdzekļiem, kas reģistrē nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā.

5. Puse iesniedz katra rakstiski iesniegta pierādīšanas līdzekļa un atspēkojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim un vienlaicīgi arī otrai pusei. Iesniedz arī drukātu dokumenta eksemplāru.

6. Visus paziņojumus adresē attiecīgi Eiropas departamenta direktoram un Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam un Singapūras tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Ziemeļamerikas.

7. Ja vien otra puse neiebilst, sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos pierādīšanas līdzekļos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

8. Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Singapūras vai Savienības oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu var iesniegt nākamajā darbdienā.

9. Atkarībā no apstrīdēto noteikumu tēmas visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Tirdzniecības komitejai saskaņā ar četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana), nosūta arī pārējām attiecīgajām specializētajām komitejām, kuras izveidotas atbilstīgi nolīgumam.

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

10.

 
a) 

Ja atbilstīgi 14.5. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) vai šā pielikuma 22., 24. vai 51. punktam šķīrējtiesnešus izraugās lozējot, lozēšanā ir tiesības piedalīties abu pušu pārstāvjiem.

b) 

Ja vien puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un viņiem atlīdzināmajiem izdevumiem. Šķīrējtiesneši un pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

11.

 
a) 

Ja vien puses septiņu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir šādas:

“ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, izskatīt saskaņā ar 14.4. pantu iesniegtajā šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu; lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar 14.2. pantā minētajiem noteikumiem, izdarot juridiskus atzinumus un/vai atzinumus par faktiem un norādot to pamatojumu; sagatavot nolēmumu saskaņā ar 14.7. un 14.8. pantu”.

b) 

Kad puses ir vienojušās par šķīrējtiesas kolēģijas pilnvarām, tās par šo vienošanos nekavējoties informē šķīrējtiesas kolēģiju.

Sākotnēji iesniedzamie pierādīšanas līdzekļi

12. Prasītāja puse iesniedz sākotnēji iesniedzamos rakstiskos pierādīšanas līdzekļus ne vēlāk kā 20 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Atbildētāja puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnēji iesniedzamo rakstisko pierādīšanas līdzekļu iesniegšanas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

13. Visas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

14. Ja vien četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

15. Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

16. Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.

17. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un tās pielikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

18. Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu mainīt kādu procesā ievērojamu termiņu vai procesa laikā veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu.

Aizstāšana

19. Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, tiek atcelts no amata vai ir jānomaina, viņa aizstājēju izraugās saskaņā ar 14.5. pantu (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide).

20. Ja kāda puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis būtu jāaizstāj, jo viņš neatbilst rīcības kodeksa prasībām 14.-B pielikumā (“Rīcības kodekss”), šai pusei par to būtu jāinformē otra puse 15 dienu laikā no dienas, kad kļuvuši zināmi apstākļi, kas apliecina šķīrējtiesneša neatbilstību rīcības kodeksam.

21. Ja kāda puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj šo šķīrējtiesnesi, izraugoties aizstājēju atbilstīgi 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītajai kārtībai.

22. Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

Puse, kura sākotnēji bija izvēlējusies aizstājamo šķīrējtiesnesi, izvēlas vienu šķīrējtiesnesi no atlikušajām personām sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu. Ja šī puse piecu dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma šķīrējtiesnesi neizvēlas, tad Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona desmit dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma izvēlas šķīrējtiesnesi, lozējot no atlikušajām personām sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

Ja saraksts, kas izveidots saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, nav izveidots termiņā, kas noteikts atbilstīgi 14.5. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) 4. punktam, puse, kura sākotnēji bija izvēlējusies aizstājamo šķīrējtiesnesi, vai, ja šī puse to nedara, Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona piecu dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma izvēlas šķīrējtiesnesi, ja:

a) 

puse nav piedāvājusi kandidātus, no atlikušajām personām, kuras saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu ierosinājusi otra puse; vai

b) 

puses nav spējušas vienoties par sarakstu saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, no personām, kuras puse ir ierosinājusi saskaņā ar 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

23. Ja kāda puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj priekšsēdētāju, izraugoties aizstājēju atbilstīgi 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītajai kārtībai.

24. Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai neitrālai trešajai personai. Ja puses nespēj vienoties par neitrālu trešo personu, šo jautājumu nodod izskatīšanai kādai no atlikušajām personām sarakstā, kas minēts 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā. Šīs personas uzvārdu izlozē Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona. Šīs personas lēmums par vajadzību aizstāt šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, puses vienojas par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja aizstājēju. Ja puses nespēj vienoties par jaunu šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju, Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no atlikušajām personām sarakstā, kas minēts 14.20. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā. No sarakstā atlikušajām personām attiecīgā gadījumā izslēdz to personu, kura bija nolēmusi, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām. Jauno priekšsēdētāju izvēlas piecu dienu laikā pēc konstatējuma par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību.

25. Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek atlikts uz laiku, kamēr norisinās šā pielikuma 19., 20., 21., 22., 23. un 24. punktā paredzētās procedūras.

Tiesas sēdes

26. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Šo informāciju dara publiski pieejamu tā puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, ja vien sēde nav slēgta tipa sēde. Ja vien kāda puse pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt tiesas sēdi nerīkot.

27. Ja vien puses nevienojas citādi, tiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja puse ir Singapūra, un Singapūrā, ja prasītāja puse ir Savienība.

28. Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja puses tam piekrīt.

29. Visi šķīrējtiesneši ir klāt tiesas sēdē visu sēdes laiku.

30. Neatkarīgi no tā, vai tiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a) 

pušu pārstāvji;

b) 

pušu konsultanti;

c) 

administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti,

d) 

šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti.

31. Katra puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms tiesas sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaicīgi arī otrai pusei to personu sarakstu, kuras attiecīgās puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

32. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes ir atklātas, ja vien puses nenolemj, ka tām jābūt daļēji vai pilnībā slēgtām. Ja vien puses nevienojas citādi, gadījumos, kad tiesas sēdes ir atklātas:

a) 

publika tās var vērot videotiešraidē atsevišķā vērošanas telpā tajā vietā, kur notiek šķīrējtiesas sēde;

b) 

sēdes vērošanai nepieciešama reģistrācija;

c) 

vērošanas telpā nav atļauts veikt ne video, ne audio ierakstu, ne arī fotografēt;

d) 

šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības izsludināt slēgtu sēdi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar konfidenciālu informāciju.

Šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtu sēdi, ja kādas puses iesniegtie pierādīšanas līdzekļi un izklāsts ietver konfidenciālu informāciju. Izņēmuma gadījumos šķīrējtiesai ir tiesības jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma organizēt slēgtu sēdi.

33. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes norise, nodrošinot prasītājai pusei un atbildētājai pusei vienādu atvēlēto laiku, ir šāda.

Izklāsts

a) 

prasītājas puses izklāsts;

b) 

atbildētājas puses izklāsts.

Argumentu atspēkošana

a) 

prasītājas puses veikta argumentu atspēkošana;

b) 

atbildētājas puses sniegtā atbilde.

34. Sēdes laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai no pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus.

35. Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras tiesas sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsā laikā.

36. Katra puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaikus arī otrai pusei rakstiskus papildu pierādīšanas līdzekļus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

Rakstiski jautājumi

37. Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai tām abām. Katra puse saņem visu šķīrējtiesas kolēģijas rakstiski uzdoto jautājumu kopiju.

38. Katra puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaikus arī otrai pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem rakstiski sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

39. ja tiesas sēde ir slēgta saskaņā ar šā pielikuma 32. punktu, puses un to konsultanti nodrošina sēdes, apspriesto jautājumu, kolēģijas starpposma ziņojuma, visu kolēģijai iesniegto rakstisko pierādīšanas līdzekļu un visas saziņas ar kolēģiju konfidencialitāti. Katra puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidencialitāti minētā otra puse ir norādījusi. Ja pierādīšanas līdzekļos, ko kāda puse sniegusi šķīrējtiesas kolēģijai, ir konfidenciāla informācija, tā pēc otras puses lūguma 15 dienu laikā nodrošina arī tajos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Nekas šajā pielikumā neliedz kādai pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra puse.

Ex parte sakari

40. Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm, neesot klāt otrai pusei.

41. Neviens no šķīrējtiesnešiem nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

Amicus curiae iesniegti pierādīšanas līdzekļi

42. Ja vien puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus pierādīšanas līdzekļus no ieinteresētām pušu fiziskām vai juridiskām personām, ja tos iesniedz 10 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm, ieskaitot pielikumus, un ja tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmajiem faktiskajiem jautājumiem.

43. Kopā ar iesniegtajiem pierādīšanas līdzekļiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp iesniedzēja valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, iesniedzēja darbības veidu un iesniedzēja finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Iesniegumu iesniedz kādā no valodām, ko puses izvēlas saskaņā ar šā pielikuma 46. punktu.

44. Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus saņemtos pierādīšanas līdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 42. un 43. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai savā nolēmumā nav obligāti jāpievēršas šādos pierādīšanas līdzekļos iekļautajiem argumentiem. Katru pierādīšanas līdzekli, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo pielikumu, nodod pusēm piezīmju sniegšanai.

Steidzami gadījumi

45. Četrpadsmitajā nodaļā (Strīdu izšķiršana) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, attiecīgi pielāgo šajā pielikumā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

46. Apspriešanās laikā, kas minēta 14.3. pantā (Apspriešanās), un ne vēlāk kā šā pielikuma 10. punkta b) apakšpunktā minētajā sanāksmē puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas darba procesā.

47. Jebkura puse var iesniegt piezīmes par dokumenta tulkojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo pielikumu.

48. Ja rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā to, ka sarunas par šo nolīgumu ir norisinājušās angliski.

Termiņu aprēķināšana

49. Ja, piemērojot šā pielikuma 8. punktu, kāda puse saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no dokumenta saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

Citas procedūras

50. Šo pielikumu piemēro arī procedūrām atbilstīgi 14.10. panta (Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš) 2. punktam, 14.11. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 2. punktam, 14.12. panta (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā) 3. punktam un 14.13. panta (Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas) 2. punktam. Tomēr šajā pielikumā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši konkrētajiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija noteikusi nolēmuma pieņemšanai minētajās citās procedūrās.

51. Ja sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai atsevišķi tās locekļi nevar sanākt uz sēdi procedūrās atbilstīgi 14.10. panta (Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš) 2. punktam, 14.11. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 2. punktam, 14.12. panta (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā) 3. punktam un 14.13. panta (Izpildes pasākumu pārskatīšana pēc pienākumu apturēšanas) 2. punktam, piemēro 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izstrādātās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām.

14.-B PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā rīcības kodeksā:

— 
“šķīrējtiesnesis” ir 14.5. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;
— 
“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts 14.20. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksti) minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar 14.5. pantu (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide);
— 
“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;
— 
“process”, ja vien nav noteikts citādi, ir šķīrējtiesas kolēģijas process saskaņā ar četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana);
— 
šķīrējtiesneša “personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.

Procesuālie pienākumi

2. Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un godprātīgums. Saistībā ar procesā izskatāmajiem jautājumiem šķīrējtiesneši nesaņem norādījumus no organizācijām vai valdībām. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāievēro šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākums

3. Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi četrpadsmitajai nodaļai (Strīdu izšķiršana), kandidāts informē par ieinteresētību, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa vai viņas neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu iespējamību.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus vienīgi Tirdzniecības komitejai, lai tos izskatītu puses.

5. Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā rīcības kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai jautājumu iespējamību un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas liek šķīrējtiesnesim informēt par šādas ieinteresētības, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā, tiklīdz šķīrējtiesnesis par to uzzina. Par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski informē Tirdzniecības komiteju, lai puses tos izskatītu.

Šķīrējtiesnešu pienākumi

6. Līdz ar iecelšanu šķīrējtiesnesis godprātīgi un centīgi pilda savus pienākumus rūpīgi un bez kavēšanās visā procesa laikā.

7. Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam.

8. Šķīrējtiesnesis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

9. Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un godprātība

10. Šķīrējtiesnesim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam un jāatturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu nedrīkst ietekmēt savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas.

11. Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12. Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13. Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14. Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15. Visiem bijušajiem šķīrējtiesnešiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma, vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16. Nedz esošs, nedz bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai skartu citu personu intereses.

17. Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana).

18. Ne šķīrējtiesnesis, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

Izdevumi

19. Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par procesam veltīto laiku un saviem izdevumiem, kā arī savu palīgu patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20. Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

1. PROTOKOLS

PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

▼M3

SATURS

1. SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. PANTS

Definīcijas

2. SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. PANTS

Vispārīgās prasības

3. PANTS

Izcelsmes kumulācija

4. PANTS

Pilnīgi iegūti ražojumi

5. PANTS

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

6. PANTS

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. PANTS

Kvalifikācijas vienība

8. PANTS

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

9. PANTS

Komplekti

10. PANTS

Neitrālie elementi

11. PANTS

Uzskaites nošķiršana

3. SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

12. PANTS

Teritoriālais princips

13. PANTS

Izmaiņu neveikšana

14. PANTS

Izstādes

4. SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

15. PANTS

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

5. SADAĻA

PAZIŅOJUMS PAR IZCELSMI

16. PANTS

Vispārīgās prasības

17. PANTS

Paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas nosacījumi

19. PANTS

Paziņojuma par izcelsmi derīgums

20. PANTS

Paziņojuma par izcelsmi iesniegšana

21. PANTS

Importēšana pa daļām

22. PANTS

Atbrīvojumi no paziņojuma par izcelsmi

23. PANTS

Apliecinošie dokumenti

24. PANTS

Paziņojuma par izcelsmi un apliecinošo dokumentu saglabāšana

25. PANTS

Neatbilstība un formālas kļūdas

26. PANTS

Euro izteiktās summas

6. SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

27. PANTS

Kompetento iestāžu sadarbība

28. PANTS

Paziņojumu par izcelsmi verifikācija

29. PANTS

Administratīvās pārbaudes

30. PANTS

Strīdu izšķiršana

31. PANTS

Sankcijas

7. SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

32. PANTS

Protokola piemērošana

33. PANTS

Īpašie nosacījumi

8. SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. PANTS

Protokola grozīšana

35. PANTS

Pārejas noteikumi par tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Pielikumu saraksts

A PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM B PIELIKUMĀ

B PIELIKUMS

TĀDU APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBU SARAKSTS, KAS JĀVEIC ATTIECĪBĀ UZ NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI IZGATAVOTAIS RAŽOJUMS VARĒTU IEGŪT NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

B a) PIELIKUMS

B PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS

C PIELIKUMS

MATERIĀLI, UZ KURIEM NEATTIECAS KUMULĀCIJA ATBILSTĪGI 3. PANTA 2. PUNKTAM

D PIELIKUMS

3. PANTA 9. PUNKTĀ MINĒTIE RAŽOJUMI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM KĀDAS ASEAN VALSTS IZCELSMES MATERIĀLUS UZSKATA PAR KĀDAS PUSES IZCELSMES MATERIĀLIEM

E PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA PAR IZCELSMI TEKSTS

Kopīgās deklarācijas

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ANDORAS FIRSTISTI

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR SANMARĪNO REPUBLIKU

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 1. PROTOKOLĀ IETVERTO IZCELSMES NOTEIKUMU PĀRSKATĪŠANU

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PĀREJAS PASĀKUMIEM PĒC LĒMUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAS

▼B



1. SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

▼M3

1. PANTS

Definīcijas

1.  

Šajā protokolā:

a) 

“ASEAN valsts” ir kāda Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalsts, kura nav šā nolīguma puse;

b) 

“nodaļas” un “pozīcijas”, un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas (četrciparu kodi) un apakšpozīcijas (sešciparu kodi), kuras izmanto nomenklatūrā, kas veido preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu – šajā protokolā “harmonizētā sistēma” jeb “HS”;

c) 

“klasificēts” norāda uz ražojuma vai materiāla iekļaušanu harmonizētās sistēmas konkrētā nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā;

d) 

“sūtījums” ir ražojumi, kurus viens nosūtītājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no nosūtītāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

e) 

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par muitas vērtējumu;

f) 

“EXW cena” ir cena, ko par gatavo ražojumu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar ražojuma ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kurus atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto ražojumu eksportē.

Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar ražojuma ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās Savienībā vai Singapūrā, EXW cena ir visu to izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kurus atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto ražojumu eksportē.

Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšana kādam ražotājam nodota ar apakšlīgumu, termins “ražotājs” var attiekties uz uzņēmumu, kas nodarbina apakšuzņēmēju.

g) 

“eksportētājs” ir persona, kuras atrašanās vieta ir kādā no pusēm un kura saskaņā ar prasībām puses normatīvajos aktos eksportē vai ražo noteiktas izcelsmes ražojumu un var sagatavot paziņojumu par izcelsmi;

h) 

“atvietojamie materiāli” ir viena un tā paša veida un vienas un tās pašas komerciālās kvalitātes materiāli, kuriem ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un kurus nevar atšķirt vienu no otra, ja tie ir iekļauti galaražojumā;

i) 

“preces” ir gan materiāli, gan ražojumi;

j) 

“juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas dibināts noteiktajā kārtībā vai citādi organizēts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, ieskaitot korporācijas, trestus, personālsabiedrības, kopuzņēmumus, viena īpašnieka uzņēmumus vai asociācijas;

k) 

“ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tostarp montāža;

l) 

“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, komponents vai daļa utt., ko izmanto ražojuma izgatavošanā;

m) 

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

n) 

“ražojums” ir saražotais ražojums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

o) 

“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura Savienībā vai Singapūrā samaksāta par šiem materiāliem.

▼B

2. SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. PANTS

Vispārīgās prasības

Šajā nolīgumā par kādas puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

a) 

ražojumus, kas pilnīgi iegūti kādā no pusēm 4. panta nozīmē, un

b) 

kādā pusē iegūtus ražojumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur pilnīgi iegūti, ja šie materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti kādā pusē 5. panta nozīmē.

3. PANTS

Izcelsmes kumulācija

1.  
Neatkarīgi no 2. panta (Vispārīgās prasības), ražojumus uzskata par kādas puses izcelsmes ražojumiem, ja tie ir tur iegūti, ražojumu sastāvā iekļaujot otras puses izcelsmes materiālus, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) minētās darbības. Otras puses materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2.  
Materiālus, kā izcelsme ir kādā ASEAN valstī, kura ar Savienību piemēro preferenču nolīgumu atbilstīgi 1994. gada GATT XXIV pantam, uzskata par kādas puses izcelsmes materiāliem, ja tie iekļauti minētajā pusē iegūtā ražojumā, taču ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde minētajā pusē pārsniedz 6. pantā (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) minētās darbības.
3.  
Šā panta 2. punkta nolūkos materiālu izcelsmi nosaka atbilstīgi izcelsmes noteikumiem, ko piemēro saskaņā ar Savienības preferenču nolīgumiem ar šīm valstīm.
4.  
Šā panta 2. punkta nolūkos izcelsmes statusu no kādas ASEAN valsts uz kādu pusi eksportētiem materiāliem, lai tos izmantotu turpmākai apstrādei vai pārstrādei, nosaka ar izcelsmes apliecinājumu, saskaņā ar kuru šie materiāli tika tieši eksportēti uz Savienību.
5.  

Šā panta 2.–7. punktā paredzēto kumulāciju var piemērot vienīgi tad, ja:

a) 

noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā iesaistītās ASEAN valstis ir apņēmušās:

i) 

ievērot vai nodrošināt atbilstību šim protokolam un

ii) 

sniegt administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu pareizu šā protokola īstenošanu gan attiecībā uz Savienību, gan savā starpā;

b) 

Savienībai ir paziņota a) apakšpunktā minētā apņemšanās.

6.  

►M3  Paziņojumos par izcelsmi ◄ , kas izdoti, piemērojot 4. punktu, ir viens no šādiem ierakstiem:

a) 

“Application of Article 3(2) of Protocol 1 of the EU/Singapore FTA”; vai

b) 

“Application du paragraphe 2 de l'article 3 du protocole no 1 de l'ALE UE/Singapore”.

7.  

Šā protokola C pielikumā uzskaitītajiem materiāliem 2.–6. punktā minēto kumulāciju nepiemēro, ja ražojuma importēšanas laikā:

a) 

kādā no pusēm šiem materiāliem piemērojamā tarifa preference visām kumulācijā iesaistītajām valstīm nav vienāda un

b) 

konkrētajiem materiāliem kumulācijas rezultātā tiktu piemērots labvēlīgāks tarifu režīms salīdzinājumā ar režīmu, kurš uz tām tiktu attiecināts, ja tie tiktu tieši eksportēti uz kādu no pusēm.

8.  
Šā protokola C pielikumu puses pēc kādas puses pieprasījuma var grozīt, par to pieņemot lēmumu Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2 pantu (Specializētās komitejas). Šāda grozījuma pieprasījumu otrai pusei paziņo vismaz divus mēnešus pirms minētās komitejas sanāksmes.
9.  
Materiālus, kā izcelsme ir kādā ASEAN valstī, uzskata par kādas puses izcelsmes materiāliem, ja tie ir turpmāk pārstrādāti vai iekļauti kādā no šā protokola D pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, kuri iegūti kādā no pusēm, taču ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde minētajā pusē pārsniedz 6. pantā (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) minētās darbības.
10.  
Šā panta 9. punkta nolūkos materiālu izcelsmes statusu nosaka saskaņā ar preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro vispārējas preferenču sistēmas (VPS) valstīm, kas noteiktas Komisijas Deleģētā regulā (ES) 2015/2446 ( 107 ).
11.  
Šā panta 9. punkta nolūkos izcelsmes statusu no kādas ASEAN valsts uz kādu pusi eksportētiem materiāliem, lai tos izmantotu turpmākai apstrādei vai pārstrādei, nosaka ar izcelsmes apliecinājumu saskaņā ar preferenciāliem noteikumiem, ko piemēro VPS valstīm, kuras noteiktas Komisijas Deleģētā regulā (ES) 2015/2446.
12.  

Šā panta 9.–13. punktā paredzēto kumulāciju var piemērot vienīgi ar nosacījumu, ka:

a) 

noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā iesaistītās ASEAN valstis ir apņēmušās:

i) 

ievērot šo protokolu vai nodrošināt atbilstību tam un

ii) 

sniegt administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu pareizu šā protokola īstenošanu gan attiecībā uz Savienību, gan savā starpā;

b) 

Savienībai ir paziņota a) apakšpunktā minētā apņemšanās.

13.  

►M3  Paziņojumos par izcelsmi ◄ , kas izdoti, piemērojot 9. punktu, ir viens no šādiem ierakstiem:

a) 

“Application of Article 3(9) of Protocol 1 of the EU/Singapore FTA”; vai

b) 

“Application du paragraphe 9 de l'article 3 du protocole no 1 de l'ALE UE/Singapour”.

14.  
Šā protokola D pielikumu puses pēc kādas puses pieprasījuma var grozīt, par to pieņemot lēmumu Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2 pantu (Specializētās komitejas). Šāda grozījuma pieprasījumu otrai pusei paziņo vismaz divus mēnešus pirms minētās komitejas sanāksmes.
15.  
Šā panta 9.–13. punktā paredzēto kumulāciju vairs nepiemēro, kad ir izpildīti 2.–7. punkta nosacījumi.

4. PANTS

Pilnīgi iegūti ražojumi

1.  

Šādus izstrādājumus uzskata par pilnīgi iegūtiem kādā no pusēm:

a) 

minerālproduktus, kas iegūti no to zemes vai jūras gultnes;

b) 

tur audzētus vai novāktus augus un augu valsts produktus;

c) 

tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) 

ražojumus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) 

ražojumus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tajā dzimuši un audzēti;

f) 

tur medībās vai zvejā iegūtus ražojumus;

g) 

akvakultūras izstrādājumus no zivīm, vēžveidīgiem un mīkstmiešiem, kas tajā dzimuši un audzēti;

h) 

jūras zvejniecības ražojumus un citus ražojumus, kas ar kādas puses kuģiem iegūti no jūras ārpus pušu teritoriālajiem ūdeņiem;

i) 

ražojumus, kas izgatavoti uz pušu pārstrādes kuģiem vienīgi no h) apakšpunktā minētā;

j) 

lietotus priekšmetus, kas ir tur savākti un kas ir derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

k) 

atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

l) 

ražojumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras dibena ārpus puses teritoriālajiem ūdeņiem ar noteikumu, ka attiecīgajai pusei ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai jūras dibenu; un

m) 

preces, ko tur ražo tikai no ražojumiem, kuri norādīti šā punkta a) līdz l) apakšpunktā.

2.  

Termini “kādas puses kuģi” un “pušu pārstrādes kuģi” šā panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

a) 

kas ir reģistrēti kādā Savienības dalībvalstī vai Singapūrā;

b) 

kas ir Savienības dalībvalsts vai Singapūras karoga kuģi un

c) 

kas atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) 

tie vismaz 50 % apmērā pieder kādas Savienības dalībvalsts vai Singapūras valstspiederīgajiem

vai

ii) 

tie pieder uzņēmumiem:

1) 

kuru galvenais birojs un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā Savienības dalībvalstī vai Singapūrā un

2) 

kuri vismaz 50 % apmērā pieder kādas Savienības dalībvalsts vai Singapūras publiskā sektora subjektiem vai valstspiederīgajiem.

5. PANTS

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

1.  
Šā protokola 2. panta (Vispārīgās prasības) b) punkta piemērošanas nolūkos ražojumus, kas nav pilnīgi iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā protokola B pielikuma vai B a) pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.
2.  
Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem šajā nolīgumā ietvertajiem ražojumiem norāda, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tātad, ja ražojumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, jo atbilst šā protokola B pielikuma vai B a) pielikuma sarakstā minētajiem nosacījumiem, izmanto cita ražojuma izgatavošanā, nosacījumi, kas piemērojami ražojumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz ražojumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, un netiek ņemti vērā nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas var būt izmantoti šā ražojuma izgatavošanā.
3.  

Atkāpjoties no 1. punkta un ievērojot 4. un 5. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar šā protokola B pielikuma vai B a) pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav jāizmanto attiecīgā ražojuma ražošanai, tomēr var izmantot, ja to kopējā vērtība vai novērtētais tīrsvars ražojumā nepārsniedz:

a) 

desmit procentus no ražojuma svara attiecībā uz ražojumiem, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 2. nodaļā un 4.–24. nodaļā, izņemot 16. nodaļā iekļautos apstrādātus zvejas produktus;

b) 

desmit procentus no ražojuma EXW cenas attiecībā uz citiem ražojumiem, izņemot ražojumus, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā un kam piemēro pielaides, kuras minētas šā protokola A pielikuma 6. un 7. piezīmē.

4.  
Šā panta 3. punkts nav interpretējams tā, ka tas ļautu pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kā norādīts šā protokola B pielikuma sarakstā.
5.  
Šā panta 3. un 4. punktu nepiemēro ražojumiem, kas pilnīgi iegūti kādā no pusēm 4. panta (Pilnīgi iegūti ražojumi) nozīmē. Tomēr, neskarot 6. pantu (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) un 7. panta (Kvalifikācijas vienība) 2. punktu, tur paredzēto pielaidi tomēr piemēro visu to materiālu summai, kuri izmantoti ražojuma ražošanā un par kuriem šā protokola B pielikuma sarakstā minētais noteikums attiecībā uz šādu ražojumu paredz, ka šiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem.

6. PANTS

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  

Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta (Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi) prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai ražojumam piešķirtu noteiktas izcelsmes ražojuma statusu, uzskata šādas darbības:

a) 

darbības, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot vai uzglabājot;

b) 

iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c) 

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu pārklājumu noņemšana;

d) 

tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e) 

vienkāršas krāsošanas un pulēšanas darbības;

f) 

rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;

g) 

cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana; daļēja vai pilnīga cukura samalšana;

h) 

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i) 

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j) 

sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana pēc kvalitātes, saskaņošana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

k) 

vienkārša iepildīšana pudelēs, kārbās, flakonos, maisos, flakonos vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l) 

marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iepakojuma;

m) 

vienkārša vienādu vai dažādu ražojumu sajaukšana; cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

n) 

vienkārša ūdens pievienošana vai ražojumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

o) 

vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu izjaukšana pa daļām;

p) 

divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienošana vai

q) 

dzīvnieku kaušana.

2.  
Lai piemērotu 1. punktu, darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas ne īpašas prasmes, ne šādu darbību veikšanai īpaši ražotas vai uzstādītas mašīnas, aparāti vai darbarīki.
3.  
Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu ražojumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības uzskata par nepietiekamām šā panta 1. punkta nozīmē, visas Savienībā vai Singapūrā attiecībā uz šo ražojumu veiktās darbības izvērtē kopā.

7. PANTS

Kvalifikācijas vienība

1.  
Kvalifikācijas vienība šā protokola noteikumu piemērošanai ir konkrētais ražojums, ko uzskata par pamatvienību, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras.
2.  
Ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katru ražojumu ņem vērā atsevišķi.

Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto ražojumu, tad izcelsmes noteikšanai iesaiņojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.

8. PANTS

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli uzskata par vienu veselu.

9. PANTS

Komplekti

Uzskata, ka komplekti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes ražojumi, tad uzskata, ka viss komplekts ir noteiktas izcelsmes, ja nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta EXW cenas.

10. PANTS

Neitrālie elementi

Lai noteiktu to, vai ražojuma izcelsme ir kādā pusē, nav jānosaka izcelsme šādām ražošanas procesā izmantotajām lietām:

a) 

enerģijai un degvielai;

b) 

ražotnei un iekārtām, tostarp to uzturēšanai izmantotām precēm;

c) 

mašīnām, darbarīkiem, veidnēm un matricām; aprīkojuma un ēku uzturēšanai izmantotām rezerves daļām un materiāliem; lubrikantiem, smērvielām, salikšanas iekārtām un citiem materiāliem, ko izmanto ražošanā, aprīkojuma darbināšanā vai ēku apsaimniekošanā; cimdiem, brillēm, apaviem, drēbēm, drošības aprīkojumam un to daļām; preces testēšanai vai pārbaudei izmantotam aprīkojumam, iekārtām un to daļām; katalizatoriem un šķīdinātājiem un

d) 

citām precēm, kuras nav iekļautas un kuras nav paredzēts iekļaut galaražojuma sastāvā.

11. PANTS

Uzskaites nošķiršana

1.  
Ja ražojuma apstrādē vai pārstrādē tiek izmantoti noteiktas un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, kompetentās pārvaldes iestādes pēc ekonomikas dalībnieku rakstiska lūguma atļaut šos materiālus apsaimniekot ar uzskaites nošķiršanas metodi, neturot šos materiālus atsevišķos krājumos.
2.  
Kompetentās pārvaldes iestādes var piešķirt 1. punktā minēto atļauju ar jebkādiem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.
3.  
Atļauju piešķir tikai tad, ja ar uzskaites nodalīšanas metodi var nodrošināt, ka to ražojumu skaits, kurus var uzskatīt par Savienības vai Singapūras izcelsmes ražojumiem, vienmēr ir tāds pats, kādu būtu iespējams iegūt, izmantojot krājumu fizisku nošķiršanu.
4.  
Ja atļauts, izmanto uzskaites nodalīšanas metodi, piemēram, izlīdzināšanu un jaunāko vai vecāko krājumu izmantošanu vispirms, un izmantoto metodi reģistrē saskaņā ar Savienībā vai Singapūrā piemērojamajiem vispārīgajiem grāmatvedības principiem atkarībā no tā, kur ražojums tiek ražots.
5.  
Ražotājs, kas izmanto uzskaites nošķiršanas metodi, sagatavo ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ vai iesniedz pieteikumu tā saņemšanai par tik daudz ražojumiem, cik var uzskatīt par eksportētājas puses izcelsmes ražojumiem. Pēc eksportētājas puses muitas dienestu vai kompetento pārvaldes iestāžu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tikuši apsaimniekoti.
6.  
Kompetentās pārvaldes iestādes uzrauga 3. punktā minētās atļaujas izmantošanu un var tās atcelt, ja ražotājs atļauju nepareizi izmanto vai neizpilda kādu citu no šā protokola nosacījumiem.

3. SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

12. PANTS

Teritoriālais princips

1.  
Šā protokola 2. sadaļā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu kādā no pusēm jāpilda pastāvīgi.
2.  

Ja no kādas puses uz valsti, kas nav šā nolīguma puse, eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nevar sniegt pietiekamus pierādījumus par to, ka:

a) 

atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces un

b) 

ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī, kas nav šā nolīguma puse, vai kamēr tās eksportē.

13. PANTS

Izmaiņu neveikšana

1.  
Ražojumi, kuri deklarēti importam kādā no pusēm, ir tie paši ražojumi, kas eksportēti no otras puses, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Tie nav nekādā veidā mainīti vai pārveidoti vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kā arī izņemot marķējuma, etiķešu, zīmogu vai citas dokumentācijas pievienošanu vai piestiprināšanu, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importējošās puses iekšējām prasībām pirms deklarēšanas importam.
2.  
Ražojumu vai sūtījumu uzglabāšana var notikt tikai tad, ja tie paliek tranzīta valsts vai valstu muitas uzraudzībā.

▼M3

3.  
Neskarot 5. sadaļu, sūtījumu sadalīšanu var veikt, ja to dara vai par to atbild nosūtītājs, taču ar nosacījumu, ka sūtījumi paliek tranzīta valsts vai valstu muitas uzraudzībā.

▼B

4.  
Uzskata, ka 1.–3. punkta nosacījumi ir izpildīti, ja vien muitas dienestiem nav pamata uzskatīt pretējo; šādos gadījumos muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarants iesniedz pierādījumus par atbilstību, ko var izdarīt ar dažādiem līdzekļiem, ieskaitot līguma pārvadājumu dokumentus, piemēram, konosamentus vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkādu ar pašām precēm saistītu pierādījumu.

14. PANTS

Izstādes

1.  

Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav nolīguma puse, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā pusē, importējot piemēro nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:

▼M3

a) 

nosūtītājs ir nosūtījis šos ražojumus no kādas nolīguma puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

b) 

šis nosūtītājs ražojumus ir pārdevis vai citādi no tiem atbrīvojies par labu kādai personai kādā nolīguma pusē;

▼B

c) 

ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi; un

d) 

ražojumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

2.  
Saskaņā ar šā protokola 5. sadaļas noteikumiem izdod vai sagatavo ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ , ko parastajā kārtībā iesniedz importētājas puses muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.
3.  
Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu ražojumus.

4. SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

15. PANTS

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

1.  
Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot Savienības vai Singapūras izcelsmes ražojumus, par kuriem saskaņā ar 5. sadaļas noteikumiem izsniegts vai sagatavots ►M3  paziņojums par izcelsmi ◄ , Savienībā vai Singapūrā nevar saņemt nekādu muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.
2.  
Šā panta 1. punktā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri Savienībā vai Singapūrā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos ražojumus eksportējot, nevis tos atstājot kādā pusē izmantošanai uz vietas.
3.  
Tādu ražojumu eksportētājs, kuriem ir ►M3  paziņojums par izcelsmi ◄ , ir gatavs pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo ražojumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kuri piemērojami šādiem materiāliem.
4.  
Šā panta 1.–3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 7. panta (Kvalifikācijas vienība) 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta (Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki) nozīmē un ražojumiem komplektā 9. panta (Komplekti) nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes ražojumi.
5.  
Šā panta 1.–4. punktu piemēro tikai tiem materiāliem, uz kuriem attiecas šis protokols.

5. SADAĻA

▼M3

IZCELSMES PAZIŅOŠANA

▼B

16. PANTS

Vispārīgās prasības

1.  
Savienības izcelsmes ražojumiem, ko importē Singapūrā, un Singapūras izcelsmes ražojumiem, ko importē Savienībā, piemēro šajā nolīgumā izklāstīto preferenciāla tarifa režīmu, iesniedzot deklarāciju (turpmāk “ ►M3  paziņojums par izcelsmi ◄ ”). ►M3  Par izcelsmi paziņo ◄ ar rēķinu vai citu tirdzniecības dokumentu, kas noteiktas izcelsmes ražojumu apraksta pietiekami detalizēti, lai to varētu identificēt.
2.  
Noteiktas izcelsmes ražojumiem šā protokola nozīmē 22. pantā (Atbrīvojumi no ►M3  paziņojuma par izcelsmi ◄ ) noteiktajos gadījumos piemēro šajā nolīgumā paredzēto preferenciāla tarifa režīmu, neiesniedzot 1. punktā minētos dokumentus.

▼M3

17. PANTS

Paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas nosacījumi

1.  
Eksportētājs var sagatavot 16. pantā (Vispārīgās prasības) minēto paziņojumu par izcelsmi.
2.  
Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par Savienības vai Singapūras izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
3.  
Eksportētājs, kurš sagatavo paziņojumu par izcelsmi, ir gatavs pēc eksportētājas puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt visus 23. pantā (Apliecinošie dokumenti) minētos attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šā protokola prasībām.
4.  
Eksportētājs sagatavo paziņojumu par izcelsmi, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola E pielikumā, saskaņā ar eksportētājas puses iekšējiem tiesību aktiem. Ja paziņojumu raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Eksportējot no Singapūras, paziņojumu par izcelsmi sagatavo angliski, bet, eksportējot no Savienības, to var sagatavot vienā no šā protokola E pielikumā sniegtajām valodām.
5.  
Atkāpjoties no 1. punkta, paziņojumu par izcelsmi izņēmuma kārtā var sagatavot pēc eksportēšanas (“retrospektīvs paziņojums”), ja importētāja puse to uzrāda Savienības gadījumā ne vēlāk kā divus gadus un Singapūras gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu pēc preču nonākšanas attiecīgajā teritorijā.

▼M3 —————

▼B

19. PANTS

►M3  Paziņojuma par izcelsmi ◄ derīgums

1.  
►M3  Paziņojums par izcelsmi ◄ ir derīgs divpadsmit mēnešus no dienas, kad eksportētāja puse to izsniegusi. Importētājas puses muitas dienestiem šajā laikā var pieprasīt preferenciāla tarifa režīmu.
2.  
►M3  Paziņojumus par izcelsmi ◄ , ko importētājas puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.
3.  
Ja dokumenti tiek iesniegti novēloti 2. punktā neminētu iemeslu dēļ, importētājas puses muitas dienesti var pieņemt ►M3  paziņojumus par izcelsmi ◄ , ja ražojumi ir uzrādīti pirms šāda termiņa beigām.

20. PANTS

►M3  Paziņojuma par izcelsmi ◄ iesniegšana

Lai saņemtu preferenciāla tarifa režīmu, ►M3  paziņojumus par izcelsmi ◄ iesniedz importētājas puses muitas dienestiem saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgajā pusē. Šādi dienesti var pieprasīt ►M3  paziņojuma par izcelsmi ◄ tulkojumu.

21. PANTS

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas puses muitas dienestu izvirzītajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus harmonizētās sistēmas 2.a) vispārējā noteikuma nozīmē, kuri ietilpst harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļā vai pozīcijā 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu ►M3  paziņojumu par šo ražojumu izcelsmi ◄ iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

22. PANTS

Atbrīvojumi no ►M3  paziņojuma par izcelsmi ◄

1.  
Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var sagatavot uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.
2.  
Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kurus izmanto saņēmēji, ceļotāji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par tirdzniecībai paredzētu importu, ja no ražojumu klāsta un daudzuma ir acīmredzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.
3.  
Šo ražojumu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500 attiecībā uz sīkpakām vai EUR 1 200 attiecībā uz ražojumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.

23. PANTS

Apliecinošie dokumenti

Starp 17. panta ( ►M3  Paziņojuma par izcelsmi ◄ sagatavošanas nosacījumi) 3. punktā minētajiem dokumentiem, ko izmanto, lai apliecinātu, ka ►M3  paziņojumā par izcelsmi ◄ minētos ražojumus var uzskatīt par Savienības vai Singapūras izcelsmes ražojumiem un ka tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, var būt šādi dokumenti:

a) 

tiešs pierādījums par procesiem, kurus eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ņemts, piemēram, no tā pārskatiem vai iekšējās grāmatvedības uzskaites;

b) 

izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, kas izdoti vai sagatavoti kādā no pusēm, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem vai

c) 

dokumenti, kas apliecina attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi kādā no pusēm un kas izdoti vai sagatavoti kādā no pusēm, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem.

24. PANTS

►M3  Paziņojuma par izcelsmi ◄ un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1.  
Eksportētājs, kurš sagatavo ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ , šīpaziņojuma kopiju un 17. panta ( ►M3  Paziņojuma par izcelsmi ◄ sagatavošanas nosacījumi) 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.
2.  
Importētājas puses muitas dienesti tiem iesniegtos ►M3  paziņojumus par izcelsmi ◄ glabā vismaz trīs gadus.
3.  
Puses saskaņā ar to normatīvajiem aktiem ļauj eksportētājiem pušu teritorijā glabāt dokumentus un ierakstus jebkādā datu nesējā, ja dokumentus un ierakstus var apskatīt un izdrukāt.

25. PANTS

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  
Nelielu neatbilstību atklāšana starp ►M3  paziņojumā par izcelsmi ◄ sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz muitas dienestiem, lai nokārtotu formalitātes saistībā ar ražojumu importēšanu, nepadara ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments attiecas uz iesniegtajiem ražojumiem.
2.  
►M3  Paziņojumu par izcelsmi ◄ nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu dēļ, ja tās nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

▼M3

26. PANTS

Euro izteiktās summas

1.  
Lai piemērotu 22. panta (Atbrīvojumi no paziņojuma par izcelsmi) 3. punkta noteikumus gadījumos, kad rēķini par ražojumiem nav euro, ik gadu attiecīgās valstis nosaka summas Savienības dalībvalstu valūtās, kas ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro.
2.  
Sūtījumam 22. panta (Atbrīvojumi no paziņojuma par izcelsmi) 3. punkta noteikumus piemēro, norādot valūtu, kurā rēķins sastādīts, un attiecīgās puses noteikto summu.
3.  
Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.
4.  
Savienības dalībvalsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, euro izteiktu summu konvertējot tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas par vairāk nekā pieciem procentiem. Savienības dalībvalsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.
5.  
Euro izteiktās summas puses pēc Savienības vai Singapūras lūguma pārskata Muitas komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.2 pantu (Specializētās komitejas). Veicot šo pārskatīšanu, puses ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam puses ar Muitas komitejas lēmumu var grozīt euro izteiktās summas.

▼B

6. SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

27. PANTS

Kompetento iestāžu sadarbība

1.  
Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo viens otram to muitas dienestu adreses, kuri atbild par ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ pārbaudi.
2.  
Lai nodrošinātu pareizu šā protokola piemērošanu, puses ar savu kompetento iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ autentiskumu un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

28. PANTS

►M3  Paziņojumu par izcelsmi ◄ verifikācija

1.  
Turpmāku ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ verifikāciju veic izlases kārtā vai gadījumos, kad importētājas puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šā protokola prasību izpildi.
2.  
Lai īstenotu 1. punkta noteikumus, importētājas puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas puses muitas dienestiem ►M3  paziņojumu par izcelsmi ◄ vai tā kopiju, ja šie dokumenti iesniegti, attiecīgā gadījumā norādot pārbaudes iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās verifikācijas nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka ►M3  paziņojumos par izcelsmi ◄ sniegtās ziņas nav pareizas.
3.  
Verifikāciju veic eksportētājas puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Ja importētājas puses muitas dienesti nolemj attiecīgajiem ražojumiem apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu, tad, gaidot verifikācijas rezultātus, tie importētājam piedāvā ražojumus atbrīvot, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem. Preferenciālu režīmu atjauno iespējami drīz pēc tam, kad importējošās puses muitas dienesti ir pārliecinājušies par attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šā protokola prasību izpildi.
5.  
Muitas dienesti, kas lūdz veikt verifikāciju, pēc iespējas drīz tiek informēti par šīs verifikācijas rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos ražojumus var uzskatīt par pušu izcelsmes ražojumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
6.  
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no verifikācijas pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, kas ļautu muitas dienestiem, kas lūdz verifikāciju, noteikt attiecīgā dokumenta autentiskumu vai ražojuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību, noraida tiesības uz preferencēm (izņemot ārkārtas apstākļos).

29. PANTS

Administratīvās pārbaudes

1.  
Ja verifikācijas procedūra vai cita būtiska pieejamā informācija norāda, ka ir pārkāpti šā protokola noteikumi, eksportētāja puse pēc savas ierosmes vai pēc otras puses lūguma pietiekami steidzami veic atbilstīgas pārbaudes vai organizē tās, lai atklātu un nepieļautu šādus pārkāpumus. Šo pārbaužu rezultātus paziņo pusei, kura verifikāciju pieprasījusi.
2.  
Puse, kas pieprasa verifikāciju, var piedalīties tajā, ievērojot eksportētājas puses kompetentās iestādes nosacījumus.
3.  
Puse saskaņā ar 4. punktu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem, ja tā uz objektīvas informācijas pamata konstatē atkārtotu nespēju ( 108 ) nodrošināt administratīvo sadarbību atbilstīgi šai sadaļai vai atklāj sistemātisku un ar nodomu veiktu krāpšanu, ar ko nodarbojas otra puse.
4.  

Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a) 

puse, kas konstatē 3. punktā minēto, par konstatēto nekavējoties informē saskaņā ar 16.1 pantu (Tirdzniecības komiteja) izveidoto Tirdzniecības komiteju, kā arī sniedz objektīvu informāciju un ieteikumu tālākai rīcībai. Pēc šādas informācijas saņemšanas Tirdzniecības komiteja apspriež pienācīgu tālāko rīcību, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem konstatējumiem, lai panāktu abām pusēm pieņemamu risinājumu. Iepriekš minētās apspriešanas laikā attiecīgajam(-iem) ražojuma(-iem) piemēro preferenciālu režīmu;

b) 

ja puses ir sākušas apspriešanu Tirdzniecības komitejā un trīs mēnešu laikā pēc iepriekš minētās informēšanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem), ciktāl tas ir pilnīgi nepieciešams, lai novērstu šīs puses konstatētās problēmas. Par šādu pagaidu apturēšanu nekavējoties paziņo Tirdzniecības komitejai;

c) 

pagaidu apturēšana saskaņā ar šo pantu ir proporcionāla ietekmei uz attiecīgās puses finanšu interesēm saistībā ar situāciju, kurā puse konstatējusi 3. punktā minēto. Tā nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu periodu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas būtisks nav mainījies attiecībā uz apstākļiem, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai, un

d) 

par pagaidu apturēšanu un tās pagarināšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo Tirdzniecības komitejai. Par to periodiski apspriežas Tirdzniecības komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

30. PANTS

Strīdu izšķiršana

1.  
Ja saistībā ar 28. pantā ( ►M3  Paziņojumu par izcelsmi ◄ verifikācija) noteiktajām verifikācijas procedūrām starp tām kompetentajām iestādēm, kuras pieprasījušas verifikāciju, un tām, kas ir atbildīgas par attiecīgo verifikāciju, rodas strīdi, kurus šīs iestādes nevar atrisināt, vai ja saistībā ar šiem strīdiem ir nepieciešama šā protokola interpretācija, lietu nodod izskatīšanai Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas).
2.  
Visu strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas puses kompetentajām iestādēm notiek saskaņā ar minētās puses tiesību aktiem.

31. PANTS

Sankcijas

Puses nodrošina procedūras un sankcijas, kuras piemēro ikvienai personai, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai ražojumiem iegūtu preferenciālu režīmu.

7. SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

32. PANTS

Šā protokola piemērošana

1.  
Apzīmējums “Savienība” neietver Seūtu un Melilju.
2.  
Importējot Seūtā vai Meliljā Singapūras izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos ( 109 ) 2. protokolu. Singapūra piešķir to Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir Savienībā un kurus importē no Savienības.
3.  
Piemērojot 2. punktu Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 33. pantā (Īpašie nosacījumi) minētos īpašos nosacījumus.

33. PANTS

Īpašie nosacījumi

1.  

Ja turpmāk uzskaitītie ražojumi ir tieši pārvadāti saskaņā ar šā protokola 13. panta (Izmaiņu neveikšana) noteikumiem, uzskata, ka:

a) 

Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumi ir:

i) 

Seūtā un Meliljā pilnīgi iegūti ražojumi;

ii) 

Seūtā un Meliljā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti a) punktā, ja:

aa) 

šādi ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta (Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi) nozīmē vai

bb) 

šo ražojumu izcelsme ir kādā no pusēm ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā protokola 6. pantā (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) minētās darbības;

b) 

Singapūras izcelsmes ražojumi ir:

i) 

Singapūrā pilnīgi iegūti ražojumi;

ii) 

Singapūrā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti a) punktā, ja

aa) 

šādi ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta (Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi) nozīmē vai

bb) 

šādu ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā vai Savienībā ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā protokola 6. pantā (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) minētās darbības.

2.  
Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3.  
Eksportētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Singapūras vai Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumu ►M3  paziņojumos par izcelsmi ◄ attiecīgi norāda “Singapūra” vai “Seūta un Melilja”.
4.  
Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliljā.

8. SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. PANTS

Protokola grozīšana

Šā protokola noteikumus puses var grozīt, par to pieņemot lēmumu Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas).

Pēc brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas starp Savienību un vienu vai vairākām ASEAN valstīm puses, par to pieņemot lēmumu Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2 pantu (Specializētās komitejas), var grozīt vai pielāgot šo protokolu un jo īpaši 3. panta (Izcelsmes kumulācija) 7. punktā minēto C pielikumu, lai nodrošinātu konsekvenci starp izcelsmes noteikumiem, ko piemēro preferenciālā tirdzniecībā starp ASEAN valstīm un Savienību.

35. PANTS

Pārejas noteikumi par tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Šo nolīgumu var piemērot precēm, kuras atbilst šā protokola noteikumiem un kuras šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas tranzītā, pušu teritorijās pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajās zonās ar noteikumu, ka ►M3  paziņojums par izcelsmi ◄ , kas iesniegts ar atpakaļejošu spēku, divpadsmit mēnešu laikā no minētās dienas tiek iesniegts importētājas puses muitas dienestiem, un, ja tas tiek pieprasīts, šādu paziņojumu iesniedz kopā ar dokumentiem, kas apliecina, ka preces ir tieši transportētas saskaņā ar 13. pantu (Izmaiņu neveikšana).

A PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM B PIELIKUMĀ

1. piezīme. Vispārīgs ievads

Sarakstā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus ražojumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā protokola 5. panta (Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi) nozīmē. Ir četri dažādi noteikuma tipi, kuri mainās atkarībā no ražojuma:

a) 

apstrādes vai pārstrādes rezultātā nav pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu saturs;

b) 

apstrādes vai pārstrādes rezultātā piemērojamā saražoto ražojumu harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcija vai harmonizētās sistēmas sešciparu apakšpozīcija kļūst atšķirīga no izmantoto materiālu attiecīgās harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcijas vai sešciparu apakšpozīcijas;

c) 

tiek veikta specifiska apstrādes un pārstrādes darbība un

d) 

apstrādi vai pārstrādi veic konkrētiem pilnībā iegūtiem materiāliem.

2. piezīme. Saraksta struktūra

2.1. 

Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais ražojums. Pirmajā slejā ir pozīcijas vai nodaļas numurs, ko izmanto harmonizētajā sistēmā, bet otrajā slejā – preču apraksts konkrētajā šīs sistēmas pozīcijā vai nodaļā. 3. slejā ir norādīts noteikums katram ierakstam pirmajās divās slejās. Ja pirms ieraksta pirmajā ailē ir “ex”, tas nozīmē, ka 3. slejas noteikumi attiecas tikai uz 2. slejā doto pozīcijas daļu.

2.2. 

Ja 1. slejā ir apvienoti vairāku pozīciju numuri vai dots nodaļas numurs un tāpēc ražojumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad 3. slejas noteikumi attiecas uz visiem ražojumiem, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai kādā no 1. slejā uzskaitītajām pozīcijām.

2.3. 

Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas ražojumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. slejas noteikumi.

2.4. 

Ja 3. slejā ir doti divi alternatīvi noteikumi, kas nošķirti ar vārdu “vai”, tad eksportētājs var izvēlēties izmantojamo noteikumu.

3. piezīme. Noteikumu piemērošanas piemēri

3.1. 

Ražojumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu ražojumu izgatavošanā, protokola 5. pantu (Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi) piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā ražojumus izmanto, vai arī citā rūpnīcā kādā no pusēm.

3.2. 

Saskaņā ar 6. pantu (Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde) veiktajai apstrādei vai pārstrādei jāpārsniedz darbības, kas norādītas minētā panta sarakstā. Ja tas tā nav, precēm nevar piemērot preferenciāla tarifa režīmu pat tad, ja ir izpildīti turpmākajā sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Ievērojot pirmās daļas nosacījumus, noteikumi sarakstā paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un arī lielāka apstrāde vai pārstrāde piešķir noteiktas izcelsmes statusu; savukārt, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir.

Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

Ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā nevar izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

Piemērs: ja noteikums 19. nodaļai nosaka, ka “pozīciju 1101 līdz 1108 nenoteiktas izcelsmes materiāli nedrīkst pārsniegt 20 % svara”, tad 10. nodaļas graudaugu (materiāli agrākā izgatavošanas stadijā) izmantošana (proti, imports) nav ierobežota.

3.3. 

Neskarot 3.2 piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša ražojuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.

Izteiciens “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti pozīcijā …” vai “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti paša ražojuma pozīcijā” nozīmē, ka var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus, izņemot tos, kuru apraksts ir tāds pats kā saraksta 2. slejā norādītajam ražojumam.

3.4. 

Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka ražojumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

3.5. 

Ja saraksta noteikumā norādīts, ka ražojums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tas neliedz izmantot citus materiālus, kas savu īpatnību dēļ nevar atbilst šim nosacījumam.

3.6. 

Ja kādā šā saraksta noteikumā ir dotas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentus nedrīkst skaitīt kopā. Proti, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme. Vispārīgi noteikumi par konkrētām lauksaimniecības precēm

4.1. 

Lauksaimniecības preces, uz kurām attiecas 6., 7., 8., 9., 10. un 12. nodaļa un pozīcija 2401 un kuras audzētas vai novāktas labumguvējas valsts teritorijā, uzskata par precēm, kuru izcelsme ir minētajā valstī, pat ja tās audzētas no sēklām, sīpoliem, sakneņiem, spraudeņiem, potcelmiem, atvasēm, pumpuriem vai citām augu dzīvajām daļām, kas importētas no citas valsts.

4.2. 

Ja konkrētā ražojumā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes cukura saturu, šādu ierobežojumu aprēķināšanā ņem vērā pozīcijas 1701 (saharoze) un 1702 (piemēram, fruktoze, glikoze, laktoze, maltoze, izoglikoze vai invertcukurs) cukuru svaru, kuri izmantoti gala ražojuma ražošanā un izmantots to nenoteiktas izcelsmes ražojumu ražošanā, kuri iekļauti gala ražojumā.

5. piezīme. Attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem izmantotā terminoloģija

5.1. 

Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, ieskaitot uz atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

5.2. 

Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz astriem pozīcijā 0511 , zīdu pozīcijā 5002 un 5003 , kā arī vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem pozīcijā 5101 līdz 5105 , kokvilnas šķiedrām pozīcijā 5201 līdz 5203 , kā arī citām augu šķiedrām pozīcijā 5301 līdz 5305 .

5.3. 

Terminus “tekstilmasa”, “ķīmiski materiāli” un “materiāli papīra ražošanai” sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā, bet kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai pavedienu ražošanai.

5.4. 

Terminu “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā izmanto, lai norādītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedrām vai atlikām minētas pozīcijās 5501 līdz 5507 .

6. piezīme. Pielaides, kas piemērojamas ražojumiem, kuri gatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem

6.1. 

Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto šā ražojuma izgatavošanā, ja kopā tie veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara. (Skatīt arī 6.3. un 6.4. piezīmi).

6.2. 

Pielaidi, kas minēta 6.1. piezīmē, var piemērot tikai jauktiem ražojumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

— 
zīds,
— 
vilna,
— 
rupja dzīvnieku spalva,
— 
smalka dzīvnieku spalva,
— 
astri,
— 
kokvilna,
— 
materiāli papīra ražošanai un papīrs,
— 
lini,
— 
kaņepāji,
— 
džuta un citas lūksnes tekstilšķiedras,
— 
sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,
— 
kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citas augu tekstilšķiedras,
— 
sintētiskie ķīmiskie pavedieni,
— 
mākslīgie ķīmiskie pavedieni,
— 
strāvvadoši pavedieni,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,
— 
sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polifenilēnsulfīda,
— 
sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,
— 
citas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,
— 
mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,
— 
citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,
— 
dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar vai bez pozamentiem,
— 
dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, ar vai bez pozamentiem,
— 
ražojumi, kas iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēta dzija), kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām,
— 
citi pozīcijā 5605 iekļauti ražojumi,
— 
stikla šķiedras,
— 
metāla šķiedras.

Piemērs

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem, var izmantot, ja to kopsvars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs

Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 štāpeļšķiedru sintētiskas dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisko dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem, vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem, vai to abu apvienojumu, ja to kopējā masa nepārsniedz 10 % no auduma masas.

Piemērs

Pozīcijas 5802 audums ar šūtām plūksnām, kuru izgatavo no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5210 kokvilnas auduma, ir jaukts ražojums tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta.

Piemērs

Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5407 sintētiska auduma, tad izmantotā dzija acīmredzami ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts ražojums.

6.3. 

Attiecībā uz ražojumiem, kuru sastāvā ir “dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar vai bez pozamentiem”, šī pielaide attiecībā uz šo dziju ir 20 %.

6.4. 

Attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāta “lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām”, šī pielaide šai lentei ir 30 %.

7. piezīme. Citas pielaides, kas piemērojamas konkrētiem tekstilizstrādājumiem

7.1. 

Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi (izņemot oderes un starpoderes), tekstilmateriālus, kas neatbilst saraksta 3. slejas noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem ražojumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā ražojums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no ražojuma EXW cenas.

7.2. 

Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā, neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli.

Piemērs

Ja saraksta noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam (piemēram, biksēm) jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50.–63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja tajos ir tekstilmateriāli.

7.3. 

Ja jāpiemēro procentuālā daudzuma noteikums, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ņem vērā to nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā.

8. piezīme. To specifisko procesu un vienkāršo darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem 27. nodaļas izstrādājumiem

8.1. 

Pozīcijās ex  27 07 un 2713 “specifiskie procesi” ir šādi:

a) 

vakuumdestilācija;

b) 

atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c) 

krekings;

d) 

riformings;

e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) 

process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) 

polimerizācija;

h) 

alkilēšana;

i) 

izomerizācija.

8.2. 

Pozīcijās2710 , 2711 un 2712 “specifiskie procesi” ir šādi:

a) 

vakuumdestilācija;

b) 

atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c) 

krekings;

d) 

riformings;

e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f) 

process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g) 

polimerizācija;

h) 

alkilēšana;

i) 

izomerizācija;

j) 

tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex  27 10 – atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādātajos produktos vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

k) 

tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 ražojumiem – deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, izņemot filtrāciju;

l) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām – apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Pozīcijas ex  27 10 ziežeļļu turpmāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu), lai jo īpaši uzlabotu krāsu vai stabilitāti, tomēr neuzskata par specifisku procesu;

m) 

tikai attiecībā uz šķidro kurināmo pozīcijā ex  27 10 – destilācija pie atmosfēras spiediena, ja mazāk nekā 30 % šo ražojumu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86;

n) 

tikai attiecībā uz pozīcijā ex  27 10 ietvertajām smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

o) 

tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kura eļļas saturs nepārsniedz 0,75 % no svara) pozīcijā ex  27 12 – attīrīšana no eļļas, izmantojot frakcionētu kristalizāciju.

8.3. 

Pozīciju ex  27 07 un 2713 nolūkos vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot ražojumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir.

B PIELIKUMS

TĀDU APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBU SARAKSTS, KAS JĀVEIC ATTIECĪBĀ UZ NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI IZGATAVOTAIS RAŽOJUMS VARĒTU IEGŪT NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU



HS pozīcija

Ražojuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnīgi iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visa gaļa un gaļas subprodukti ir pilnīgi iegūti

ex 3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot:

Visas zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir pilnīgi iegūti

ex 0301 10

Sālsūdens dekoratīvās zivis no akvakultūras

Tur audzētas no oliņām, kāpuriem vai mazuļiem ne mazāk kā 2 mēnešus, bet izmantoto oliņu, kāpuru vai mazuļu vērtība nepārsniedz 65 % no ražojuma EXW cenas

0304

Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

0305

►M3  Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā ◄

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex  03 06

►M3  Žāvēti vai sālīti vēžveidīgie vai vēžveidīgie sālījumā, čaulā vai bez tās; kūpināti vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā ◄

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

ex  03 07

►M3  Žāvēti vai sālīti mīkstmieši vai mīkstmieši sālījumā, čaulā vai bez tās; kūpināti mīkstmieši, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā ◄

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

▼M3

ex  03 08

Žāvēti vai sālīti ūdens bezmugurkaulnieki vai ūdens bezmugurkaulnieki sālījumā, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus; kūpināti ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

0309

Zivju, vēžveidīgo, gliemju un citu ūdens bezmugurkaulnieku milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

▼B

4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā

— visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

— izmantotā cukura svars (1) nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 0511 91

Pārtikā nelietojami zivju ikri un pieņi

Visi ikri un pieņi ir pilnīgi iegūti

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes utml. augu daļas; nogriezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 6. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu vai meloņu mizas

Ražošana, kurā

— visi izmantotie 8. nodaļā klasificētie augļi, rieksti un citrusaugļu vai meloņu mizas ir pilnīgi iegūti un

— izmantotā cukura svars (2) nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara

9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas;

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

11. nodaļa

Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis; izņemot:

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. un 11. nodaļā, pozīcijā 0701 un 2303 un apakšpozīcijā 0710 10 klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

13. nodaļa

Šellaka; mastika, sveķi un citas augu sulas un ekstrakti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, kurā izmantotā cukura svars (3) nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

ex 15. nodaļa

►M3  Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot: ◄

Ražošana no jebkurā apakšpozīcijā, izņemot paša ražojuma apakšpozīciju, klasificētiem materiāliem

1501 līdz 1504

Cūku, mājputnu, liellopu, aitu vai kazu, zivju u. tml. tauki

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

1505 , 1506 un 1520

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu). Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām. Neattīrīts glicerīns; glicerīna ūdens un sārmi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

1509 un 1510

►M3  Olīveļļa un tās frakcijas, citas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām ◄

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnīgi iegūti

1516 un 1517

►M3  
Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kuri iegūti no dzīvnieku, augu vai mikrobu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516  ◄

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

16. nodaļa

►M3  Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku, vai kukaiņu izstrādājumi ◄

Ražošana, kurā visi izmantotie 2., 3. un 16. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 17. nodaļa

Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

1702

Citādi cukuri, arī ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; karamelizēts cukurs

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša ražojuma pozīciju, kurā visu izmantoto pozīcijas 1101 līdz 1108 , 1701 un 1703 materiālu masa nepārsniedz 30 % no gatavā ražojuma masas

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— izmantotā cukura (4) un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantotā cukura (5) un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— izmantotā cukura (6) un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantotā cukura (7) un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

ex 19. nodaļa

Graudaugu, miltu, cietes vai piena izstrādājumi; miltu konditorejas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— izmantoto 2., 3. un 16. nodaļā klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara, un

— izmantotā cukura (8) un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantotā cukura (9) un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

ex 1901 20

ex 1901 90

ex 1902 19

ex 1902 20

ex 1902 30

ex 1905 90

— Maisījumi un mīkla no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta (Roti Paratha (image), Glutinous Rice Ball (image))

— Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta (Protomalt / Milo)

— Mīklas izstrādājumi (dārzeņu un cāļa rulete (Spring Roll) (image) un rulešu mīklas izstrādājumi (spring roll Pastry) (image), termiski apstrādāti vai neapstrādāti

— Dārzeņu Samosa (image) – iepriekš termiski apstrādāti vai neapstrādāti

— Samosa mīklas izstrādājumi (image) – iepriekš termiski apstrādāti vai neapstrādāti

— austrumu ietinamie (image), kas paredzēti Gyoza Skin (image) un Wonton Skin (image), termiski apstrādāti un neapstrādāti; Ietinamais pīlei Pekinas gaumē, iepriekš termiski apstrādāts vai termiski apstrādāts (image)

— Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti (ātri pagatavojamās nūdeles/Ramen nūdeles, neceptas nūdeles, maisot ceptas nūdeles paciņās (image / image)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— izmantoto 2., 3. un 16. nodaļā klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara, un

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 70 % no gatavā ražojuma svara

 

— Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, nepildīti vai citādi sagatavoti, bez olām (rīsu nūdeles (image)) (ātri pagatavojamās rīsu nūdeles (image))

— Makaronu izstrādājumi, ar gaļas vai citu produktu pildījumu, termiski apstrādāti vai neapstrādāti vai citādi sagatavoti

— Olu krēma smalkmaizītes (image); mini lotosa smalkmaizītes, mini jamsa smalkmaizītes, sarkano pupiņu smalkmaizītes

— Austrumu maize: Pandan, bez piedevām, šokolādes (image)

 

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā izmantotā cukura svars (10) nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara

2002 un 2003

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti, sēnes un trifeles

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. un 8. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— izmantotā cukura (11) un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantotā cukura (12) un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

ex 2101 11

ex 2101 12

ex 2101 20

ex 2103 10

ex 2103 90

ex 2104 10

ex 2106 90

— Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti

— Izstrādājumi, kuru pamatā ir kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti vai kafija

— Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes

— sojas mērce

— Izstrādājumi mērču pagatavošanai un gatavas mērces; jauktas piedevas un garšvielas (izņemot sojas mērci, tomātu kečupu un citas tomātu mērces, sinepes un rupja un smalka maluma sinepju pulveri)

— Balacan čili;

— Taro rīvmaizē (image)

— zupas ar anīsu, garo kurkumu, pipariem, ķimenēm, krustnagliņām, kanēli, čili, koriandru un citām garšvielām

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 60 % no gatavā ražojuma svara

22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 2207 un 2208 , klasificētiem materiāliem, kurā

— visi izmantotie apakšpozīcijā 0806 10 , 2009 61 un 2009 69 klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

 

 

— izmantotā cukura (13) un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara un

— izmantotā cukura (14) un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex  23 03

Cietes ražošanas atlikumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā izmantoto 10. nodaļā klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā

— visi izmantotie 2. un 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un

— izmantoto 10. un 11. nodaļas un 2302 . un 2303 . pozīcijas materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara, un

— izmantotā cukura (15) un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara, un

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

ex 24. nodaļa

►M3  Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izstrādājumi, kas satur vai nesatur nikotīnu un kas paredzēti ieelpošanai bez sadegšanas; citi nikotīnu saturoši izstrādājumi, kas paredzēti nikotīna uzņemšanai cilvēka ķermenī; izņemot: ◄

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, kurā izmantoto 24. nodaļas materiālu svars nepārsniedz 30 % no kopējā izmantoto 24. nodaļas materiālu svara

2401

Neapstrādāta tabaka; tabakas atkritumi

Visa 24. nodaļas neapstrādātā tabaka un tabakas atkritumi ir pilnīgi iegūti

ex  24 02

Cigaretes ar tabaku vai tabakas aizstājējiem

Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, izņemot paša ražojuma pozīciju un smēķējamo tabaku apakšpozīcijā 2403 10 , kurā vismaz 10 svara % no izmantotajiem 24. nodaļas materiāliem ir pilnīgi iegūta neapstrādāta tabaka vai tabakas atkritumi pozīcijā 2401

▼M3

2404 12

Izstrādājumi, kas paredzēti ieelpošanai bez sadegšanas, nesatur tabaku vai atjaunotu tabaku un satur nikotīnu

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex 2404 19

Kasetnes un uzpildes flakoni, uzpildīti elektroniskajām cigaretēm

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

2404 91

Citi produkti, kas nav paredzēti ieelpošanai bez sadegšanas, orālai lietošanai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, kurā:

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 20 % no gatavā ražojuma svara, un

— izmantotā cukura un 4. nodaļā klasificēto materiālu kopējais apvienotais svars nepārsniedz 40 % no gatavā ražojuma svara

2404 92 ,

2404 99

Citi produkti, kas nav paredzēti ieelpošanai bez sadegšanas, lietošanai caur ādu un citai lietošanai, kas nav orāla lietošana

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

▼B

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex  25 19

Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, izņemot kausētu magnēziju vai ar apdedzināšanu pilnīgi saķepinātu (aglomerētu) magnēziju

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu)

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

ex  27 07

Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk par 65 % pārtvaicējas 250 °C (to skaitā petrolspirta un benzola maisījumi) izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (16)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

2710

Naftas eļļas un no bitumena materiāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas satur 70 svara % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (17)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

2711

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (18)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

2712

Naftas vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (19)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

2713

Naftas kokss, naftas bitumens un citādas naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atliekas

Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (20)

vai

citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie un neorganiskie savienojumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex  29 05

Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti, izņemot

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus pozīcijā 2905 Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

2905 43 ; 2905 44 ; 2905 45

Mannīts; D-glucitols (sorbitols); Glicerīns

Ražošana no jebkurā apakšpozīcijā, izņemot paša ražojuma apakšpozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma apakšpozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

2906 , 2909 , 2910 , 2912 -2918 , 2920 , 2924 , 2931 , 2933 , 2934 , 2942

 

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

32. nodaļa

Miecvielu un krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsvielas, pigmenti un citas krāsojošas vielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas vai tualetes līdzekļi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 34. nodaļa

Ziepes, organiskās virsmaktīvas vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex  34 04

Mākslīgie un gatavie vaski:

— uz parafīna, naftas vasku, no bitumenminerāliem iegūto vasku bāzes, pulējamais vasks vai zīmoglakas

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša ražojuma pozīciju, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehniski izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; konkrēti degmaisījumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

37. nodaļa

Foto un kino preces

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex 38. nodaļa

Jaukti ķīmiski produkti; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

▼M3

ex  38 16

Dolomīta blietējums

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex  38 22

Malārijas diagnostikas testa komplekti

Imūnpreparāti, kas nav sajaukti un safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Imūnpreparāti, kas ir sajaukti un nav safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Imūnpreparāti, kas ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Reaģenti asins grupu noteikšanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

▼B

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus pozīcijā 3823

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

3824 60

Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša ražojuma apakšpozīciju un izņemot apakšpozīcijas 2905 44 materiālus. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma apakšpozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex 39. nodaļa

Plastmasas un to izstrādājumi: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

3903 , 3905 , 3906

 

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex  39 07

— Kopolimēri, kas izgatavoti no polikarbonātiem un akrilnitrila-butadiēna-stirola kopolimēra (ABS)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas (21)

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

— Poliesteri

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana no tetrabrom-(bisfenola A) polikarbonāta

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

3908 , 3909 , 3913 , 3915 -3917 , 3920 , 3921 , 3922 , 3924 , 3925 , 3926

 

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī tajā pašā pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

4002.99

Cits no eļļām iegūtais sintētiskais kaučuks un faktiss pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs; jebkuru pozīcijā 4001 minēto ražojumu maisījumi ar jebkuru šīs pozīcijas ražojumu pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

4010

Transportieru lentes vai transmisijas siksnas vai dzensiksnas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

4012

Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes:

 

 

— Atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

 

— Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4011 un 4012 klasificētos

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no ražojuma EXW cenas

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4101 līdz 4103

Liellopu vai zirgu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas; aitu vai jēru jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar vilnu vai bez tās, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz 41. nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunkts; citādas jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz 41 nodaļas 1. piezīmes b) vai c) apakšpunkts.

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

4104 līdz 4106

Miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez vilnas vai apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Apakšpozīcijā 4104 11 , 4104 19 , 4105 10 , 4106 21 , 4106 31 vai 4106 91 iekļauto miecēto vai pirmmiecēto ādu atkārtota miecēšana

vai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

4107 , 4112 , 4113

Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta āda

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr apakšpozīcijā 4104 41 , 4104 49 , 4105 30 , 4106 22 , 4106 32 un 4106 92 iekļautos materiālus var izmantot tikai tad, ja miecētu vai miecētu un žāvētu ādu atkārtotu miecēšanu veic sausā stāvoklī

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdtārpiņa pavedienu)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no ražojuma EXW cenas

4301

Neapstrādātas kažokādas (ieskaitot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas iekļautas pozīcijā 4101 , 4102 vai 4103

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex  43 02

Miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

 

 

— Plāksnes, krusti un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu ādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

 

— Citi

Ražošana no nesašūtām, miecētām vai apdarinātām kažokādām

4303

Apģērba gabali, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām

Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām pozīcijā 4302 klasificētām kažokādām

ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex  44 07

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 08

Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un saplākšņa loksnes, ne biezākas par 6 mm, vai loksnes citādiem saklātņiem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm

Līmēšana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 10 līdz ex  44 13

Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, tostarp profilētas līstes un citi profilēti dēļi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 15

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex  44 18

— Namdaru un būvgaldnieku darinājumi no koka

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas

 

— Noapaļoti un fasonēti izstrādājumi

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 21

Sērkociņu skaliņi; koka naglas vai tapas apaviem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4409 klasificētos savienotos kokmateriālus

ex 45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

4503

Dabiskā korķa izstrādājumi

Ražošana no pozīcijā 4501 klasificētā korķa

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 50. nodaļa

Zīds; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex  50 03

Zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas

Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex  50 06

Zīda dzija un dzija no zīda atlikām

Dabīgo šķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana vai šķeterēšana (22)

5007

Audumi no zīda vai zīda atkritumiem

— Ar iestrādātu gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija vai šķeterēšana, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana

vai

Dzijas krāsošana, ko papildina aušana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (23)

ex 51. nodaļa

Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums izņemot izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5106 līdz 5110

Dzija no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem

Dabīgo šķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana

5111 līdz 5113

Audumi no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem:

— Ar iestrādātu gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana

vai

Dzijas krāsošana, ko papildina aušana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (24)

ex 52. nodaļa

Kokvilna; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5204 līdz 5207

Kokvilnas dzija un šujamie diegi

Dabīgo šķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi:

— Ar iestrādātu gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

Dzijas krāsošana, ko papildina aušana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (25)

ex 53. nodaļa

Citādas augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5306 līdz 5308

Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavediens

Dabīgo šķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana

5309 līdz 5311

Pārējo augu tekstilšķiedru audumi; audumi no papīra pavedieniem

— Ar iestrādātu gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

Dzijas krāsošana, ko papildina aušana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (26)

5401 līdz 5406

Dzija, monopavediens un diegi no mākslīgiem pavedieniem

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana

vai

dabīgo šķiedru vērpšana

5407 un 5408

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas:

— ar iestrādātu gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

Šķeterēšana vai teksturēšana, ko papildina aušana, ar noteikumu, ka izmantoto nešķeterēto/neteksturēto dziju vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (27)

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpeļšķiedras

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana

5508 līdz 5511

Ķīmisko štāpeļšķiedru dzija un šujamie diegi

Dabīgo šķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana

5512 līdz 5516

Audumi no ķīmisko štāpeļšķiedru pavedieniem:

— Ar iestrādātu gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

Dzijas krāsošana, ko papildina aušana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (28)

ex 56. nodaļa

Vate, filcs un neaustas drānas; speciālā dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi; izņemot

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina vērpšana vai dabīgo šķiedru vērpšana

vai

Flokdrukas izmantošana, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana (29)

5602

Tūba un filcs, impregnēts vai neimpregnēts, ar pārklājumu vai bez tā, laminēts vai nelaminēts

 

— adatota tūba un filcs

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina auduma veidošana.

Tomēr:

— pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu,

— pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai

— pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes,

kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums ir mazāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

vai

Tikai auduma veidošana no filca, kas gatavots no dabīgajām šķiedrām (30)

 

— Citi

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina auduma veidošana.

vai

Tikai auduma veidošana no cita filca, kas gatavots no dabīgajām šķiedrām (31)

5604

Gumijas pavedieni un kordi, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgi pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumi, impregnēti, apvalkoti, ar pārklājumu vai caurslāņoti ar gumiju vai plastmasām:

 

— gumijas pavedieni un auklas ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām, kas nav pārklātas ar tekstilmateriālu

— Citi

Ražošana no (32):

— dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

— ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

— materiāliem papīra ražošanai

5605

Metalizēti pavedieni, dekoratīvi vai nedekoratīvi, derīgi kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , kombinēti ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklāti ar metālu

Ražošana no (33):

— dabiskajām šķiedrām,

— ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

— ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

— materiāliem papīra ražošanai

5606

Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , dekoratīvie pavedieni (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no astriem); šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām); cilpainie pavedieni

Ražošana no (34):

— dabiskajām šķiedrām,

— ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

— ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai

— materiāliem papīra ražošanai

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas:

— no adatota filca

— no citāda filca

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Ražošana no kokosšķiedru, sizala vai džutas šķiedru dzijas

vai

Flokdruka, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana

vai

Plūksnainu audumu veidošana, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana.

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina ar aušanu nesaistīti paņēmieni, tostarp adatošana (35)

 

 

Tomēr:

— pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu,

— pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai

— pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes,

kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas.

Džutas audumu var izmantot kā oderējumu.

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi; izņemot

— savienojumā ar gumijas pavedienu

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai flokdruka, vai pārklājuma uzlikšana

vai

Flokdruka, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana

vai

Dzijas krāsošana, ko papildina aušana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (36)

5805

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarināti vai neapdarināti

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5810

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Aušana, ko papildina krāsošana vai flokdruka, vai pārklājuma uzlikšana

vai

Flokdruka, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

 

— kuru sastāvā ir ne vairāk kā 90 svara % tekstilmateriāla

Aušana

— Citi

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina aušana

5903

Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

5904

Pēc formas piegriezts vai nepiegriezts linolejs; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana (37)

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

 

— impregnēti, piesūcināti vai laminēti ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

— Citi

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas (38):

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot no pozīcijas 5902 :

 

— Trikotāžas drānas

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina adīšana

vai

Adīšana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana,

vai

Dabisko šķiedru dzijas krāsošana, ko papildina adīšana (39)

— Citi audumi, kas izgatavoti no sintētiskās šķiedras, kuras sastāvā ir vairāk nekā 90 svara % tekstilmateriāla

Sintētisko šķiedru ekstrūzija, ko papildina aušana

— Citi

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

vai

Dabisko šķiedru dzijas krāsošana, ko papildina aušana

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, darbnīcu fona dekorācijām vai tamlīdzīgi

Aušana, ko papildina krāsošana vai flokdruka, vai pārklājuma uzlikšana

vai

Flokdruka, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana

vai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

5908

Austas, pītas vai adītas tekstildaktis lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti:

 

— gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem

— Citi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

5909 līdz 5911

Tekstilizstrādājumi rūpnieciskai lietošanai:

 

— pulēšanas diski vai gredzeni, izņemot no pozīcijā 5911 klasificētā filca

Aušana

— audumi, ko parasti izmanto papīra ražošanā vai citiem tehniskiem nolūkiem, savelti vai nesavelti, impregnēti vai neimpregnēti, pārklāti vai nepārklāti, cauruļveida vai vienā gabalā ar vienkārtas vai daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, vai arī gludi austie audumi ar daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, kas klasificēti pozīcijā 5911

Sintētisko šķiedru ekstrūzija vai dabisko un/vai sintētisko štāpeļšķiedru vērpšana, ko visos gadījumos papildina aušana

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

Drīkst izmantot tikai šādas šķiedras:

– – kokosšķiedras dziju,

– – politetrafluoretilēna dziju (40),

– – kārtotu poliamīda dziju, kas ir pārklāta impregnējot vai pārklāta ar poliamīda sveķiem,

– – aromātisko poliamīdu sintētiskās tekstila šķiedras dziju, kas iegūta no m-fenilīndiamīna un izoftāliskās skābes polikondensācijas,

– – politertrafluoretilēna monošķiedras (41),

– – poli-p-fenilāna tereftalamīda sintētisko tekstilšķiedru dziju,

– – stikla šķiedru pavedienus, kas pārklāti ar fenola sveķiem un cauršūti ar akrila diegiem (42),

– – kopoliestera monopavedienus, kas iegūti no poliestera un tereftalskābes sveķiem un no 1,4 -cikloheksāndietanola un izoftalskābes

 

— Citi

Sintētisko pavedienu dzijas ekstrūzija VAI dabisko vai sintētisko štāpeļšķiedru vērpšana, ko papildina aušana (43)

vai

Aušana, ko papildina krāsošana vai pārklājuma uzlikšana

60. nodaļa

Trikotāžas drānas

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina adīšana

vai

Adīšana, ko papildina krāsošana vai flokdruka, vai pārklājuma uzlikšana

vai

Flokdruka, ko papildina krāsošana vai apdrukāšana

vai

Dabisko šķiedru dzijas krāsošana, ko papildina adīšana

vai

Šķeterēšana vai teksturēšana, ko papildina adīšana, ar noteikumu, ka izmantoto nešķeterēto/neteksturēto dziju vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

61. nodaļa

Trikotāžas apģērbi un apģērba piederumi:

 

— iegūti, sašujot kopā vai citādi sastiprinot divus vai vairākus trikotāžas auduma gabalus, kas ir vai nu sagriezts formās, vai ražots tieši nepieciešamajā formā

Adīšana un sašūšana (tostarp piegriešana)

— Citi

Dabisko un/vai sintētisko štāpeļšķiedru vērpšana vai sintētisko šķiedru dzijas ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina adīšana (izadīti noteiktā formā)

vai

Dabisko šķiedru dzijas krāsošana, ko papildina adīšana (izadīti noteiktā formā)

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav no trikotāžas; izņemot

Aušana kopā ar apstrādi (tostarp piegriešana)

vai

Sašūšana, pirms kuras veikta apdrukāšana, kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

ex  62 02 , ex  62 04 , ex  62 06 , ex  62 09 un ex  62 11

Izšūti sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apģērbi un zīdaiņu apģērbu piederumi

Aušana kopā ar apstrādi (tostarp piegriešana)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex  62 10 un ex  62 16

Ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

vai

Pārklājuma uzlikšana ar noteikumu, ka izmantotā auduma, kuram nav pārklājums, vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas un ko papildina sašūšana (ieskaitot piegriešanu)

ex  62 12

Trikotāžas krūšturi, korsetes, bikšturi, atsaites un līdzīgi izstrādājumi un to daļas

Adīšana un sašūšana (tostarp piegriešana)

6213 un 6214

Kabatlakati, šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi:

 

— izšūtas

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas(81)

vai

Sašūšana, pirms kuras veikta apdrukāšana, kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

— Citi

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

 

 

Apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termoapstrāde, uzkāršana, kalandrēšana, apstrāde pret raušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, labošana un atmezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma EXW cenas

6217

Pārējie gatavie apģērba piederumi; apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212 :

 

— izšūtas

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

vai

ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

— ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

vai

Pārklājuma uzlikšana ar noteikumu, ka izmantotā auduma, kuram nav pārklājums, vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas un ko papildina sašūšana (ieskaitot piegriešanu)

 

— piegrieztas starpoderes apkaklēm un aprocēm

Ražošana

— no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

— kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

— Citi

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

ex 63. nodaļa

Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

6301 līdz 6304

Segas, ceļotāju pledi, gultasveļa u. c.; aizkari u. c.; citi izstrādājumi mājas aprīkojumam:

 

— no filca, neaustām drānām

Sintētisko šķiedru ekstrūzija vai dabīgo šķiedru izmantošana, ko visos gadījumos papildina ar aušanu nesaistīts process, ieskaitot adatošanu un sašūšanu (ieskaitot piegriešanu) (7)

— Citi:

 

– – izšūtas

Aušana vai adīšana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

vai

Ražošana no neizšūta auduma, ja neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas (9) (10)

– – Citi

Aušana vai adīšana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana)

6305

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai

Sintētisko šķiedru ekstrūzija vai dabisku un/vai ķīmisku stāpeļšķiedru vērpšana kopā ar aušanu vai adīšanu un sašūšanu (ieskaitot piegriešanu) (7)

6306

►M3  Nojumes, markīzes un sauljumi; teltis (tostarp pagaidu tenti un tamlīdzīgi izstrādājumi); buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi: ◄

 

— no neaustām drānām

Sintētisko šķiedru ekstrūzija vai dabisko šķiedru ekstrūzija, ko visos gadījumos papildina jebkurš ar aušanu nesaistīts paņēmiens, ieskaitot adatošanu

— Citi

Aušana kopā ar sašūšanu (tostarp piegriešana) (7) (9)

vai

Pārklājuma uzlikšana ar noteikumu, ka izmantotā auduma, kuram nav pārklājums, vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas un ko papildina sašūšana (ieskaitot piegriešanu)

6307

Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

6308

Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu, salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma EXW cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas; izņemot

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot no pazolei piestiprinātām apavu virsām, vai citām zoles sastāvdaļām no pozīcijas 6406

6406

Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

65. nodaļa

Galvassegas un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām; mākslīgie ziedi; ražojumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas vai tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no ražojuma EXW cenas

ex  68 03

Dabiskā vai aglomerētā slānekļa izstrādājumi

Ražošana no apstrādāta slānekļa

ex  68 12

Azbesta izstrādājumi; izstrādājumi no maisījumiem uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

ex  68 14

Izstrādājumi no vizlas, ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlas, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes

Ražošana no apstrādātas vizlas (ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlu)

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

7006

Stikls, kas klasificēts pozīcijās 7003 , 7004 vai 7005 , izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts:

 

— stikla plāksne, pārklāta ar plānu dielektrisku pārklājumu, pusvadītāju kategorijā saskaņā ar SEMII standartiem (44)

Ražošana no pozīcijā 7006 klasificētās nepārklāta stikla plāksnes

— Citi

Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018 )

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

vai

ar rokām veidotu stikla trauku apgleznošana (izņemot apgleznošanu ar zīdspiedes paņēmienu), ja ar rokām veidotu stikla trauku kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

7106 , 7108 un 7110

Dārgmetāli:

 

— neapstrādāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 7106 , 7108 un 7110 klasificētos

vai

Elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijā 7106 , 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu atdalīšana

vai

Pozīcijā 7106 , 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu sakausēšana savā starpā vai ar parastajiem metāliem

— daļēji apstrādāti vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex  71 07 , ex  71 09 un ex  71 11

Parastie metāli, plaķēti ar dārgmetāliem, daļēji apstrādāti

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem

7115

Citādi izstrādājumi no dārgmetāla vai metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7117

Bižutērija

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

ražošana no parasto metālu detaļām, kas nav plaķētas vai pārklātas ar dārgmetāliem, ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7207

Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201 , 7202 , 7203 , 7204 , 7205 vai 7206

7208 līdz 7216

Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili

Ražošana no pozīcijā 7206 vai 7207 klasificētiem lietņiem, citām pirmformām vai pusfabrikātiem

7217

Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no pozīcijā 7207 klasificētiem materiāliem

7218 91 un 7218 99

Pusfabrikāti

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201 , 7202 , 7203 , 7204 , 7205 vai apakšpozīcijā 7218 10

7219 līdz 7222

Plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, stieņi un loksnes, leņķdzelži, profili un sekcijas

Ražošana no pozīcijā 7218 klasificētiem lietņiem, citām pirmformām vai pusfabrikātu materiāliem

7223

Nerūsējošā tērauda stieple

Ražošana no pozīcijā 7218 klasificētiem materiāliem

7224 90

Pusfabrikāti

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201 , 7202 , 7203 , 7204 , 7205 vai apakšpozīcijā 7224 10

7225 līdz 7228

Plakanie velmējumi, stieņi un loksnes, neregulāri satīti ruļļos; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no cita leģēta tērauda; leģētā vai neleģētā tērauda dobi stieņi urbšanai

Ražošana no pozīcijā 7206 , 7207 , 7218 vai 7224 klasificētiem lietņiem, citām pirmformām vai pusfabrikātu materāliem

7229

Citu leģēto tēraudu stieples

Ražošana no pozīcijā 7224 klasificētiem materiāliem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex  73 01

Rievkonstrukcijas

Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem

7302

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpalikņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem

7304 , 7305 un 7306

Dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda lielu un mazu izmēru caurules un dobie profili

Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7206 , 7207 , 7218 vai 7224

ex  73 07

No vairākām daļām sastāvošu lielu un mazu izmēru cauruļvadu armatūra no nerūsējoša tērauda (ISO Nr. X5CrNiMo 1712 )

Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no ražojuma EXW cenas

7308

Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7301 klasificētos metinātos leņķus, profilus un fasonprofilus

ex  73 15

Pretslīdes ķēdes

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 7315 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7403

Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7601

Neapstrādāts alumīnijs

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

7607

Alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot iespejamu pamatni) ne vairāk kā 0,2 mm

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 7606 , klasificētiem materiāliem

ex 78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

7801

Neapstrādāts svins:

 

— rafinēts svins

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

— citi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7802 klasificētos atkritumus un lūžņus

79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi

ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem.

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8206

Divu vai vairāku nosaukumu darbarīku, kas iekļauti pozīcijās 8202 līdz 8205 , komplekti, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijās 8202 līdz 8205 . Tomēr ir pieļaujama 8202 .–8205 . pozīcijā minēto darbarīku pievienošana komplektiem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta EXW cenas

8207

Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

8208

Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm

Ražošana

— no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un

— kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8211

Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (arī koku potējamie naži), izņemot nažus, kas klasificēti pozīcijā 8208

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama no parastā metāla izgatavotu nažu asmeņu un spalu izmantošana

8214

Citi griezējizstrādājumi (piemēram, matu griešanas mašīnas, lieli miesnieku naži vai virtuves naži gaļas griešanai, kapājamie naži, papīrnaži); manikīra un pedikīra komplekti un instrumenti (ieskaitot nagu vīles)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

8215

Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem

ex 83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex  83 02

Citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi izstrādājumi izmantošanai ēkās un automātiskie durvju aizvērēji

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8302 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma EXW cenas

ex  83 06

Parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8306 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma EXW cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskās ierīces; to detaļas, izņemot: izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

8401

Kodolreaktori; neapstaroti degvielas elementi (kasetes) kodolreaktoriem; iekārtas un aparāti izotopu separācijai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8407

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8408

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi un pusdīzeļi)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8410 , 8411 , 8412 , 8413

Hidroturbīnas, ūdensrati un to regulatori

Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas;

citādi dzinēji un motori;

Šķidruma sūkņi ar caurplūduma mērītāju vai bez tā; šķidrumu pacēlāji

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8427

Autokrāvēji; citi kravas transportētāji ar celšanas un takelāžas ierīcēm

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8431

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt pozīciju 8425 līdz 8430 mehānismiem

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8443

Iespiedmašīnas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8452

Šujmašīnas, izņemot pozīcijā 8440 minētās brošēšanas mašīnas; skapīši, pamatnes un pārsegi, kas īpaši paredzēti šujmašīnām; šujmašīnu adatas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8482

Lodīšu vai rullīšu gultņi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8483

Transmisijas vārpstas (ieskaitot sadales vārpstas un kloķvārpstas) un kloķi; gultņu korpusi un slīdgultņi; zobrati un zobpārvadi; lodīšu vai rullīšu skrūves pāri; pārnesumkārbas un citādi ātruma regulatori, ieskaitot hidrotransformatorus; spararati un trīši, ieskaitot polispastus; sajūgi un vārpstu sakabes (ieskaitot universālus savienojumus)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8486

Tāda veida iekārtas un aparāti, kas tikai vai vienīgi izmantoti kristālu vai kristālos nesagrieztu pusvadītājplākšņu, pusvadītājierīču, elektronisko integrālo shēmu vai plakano ekrānu paneļu ražošanai; daļas un piederumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 85. nodaļa

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

8501

Elektromotori un ģeneratori (izņemot ģeneratoriekārtas)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8503 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8502

Elektroģeneratoru iekārtas un rotējošie pārveidotāji

8504

Strāvas padeves ierīces datu automātiskās apstrādes mašīnām

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8506

Galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8507

8513

Elektriskie akumulatori, ieskaitot to separatorus, taisnstūra formā (ieskaitot kvadrātu) vai citā formā;

Pārnēsājamas elektriskās lampas, kas darbojas ar autonomu enerģijas avotu (sausajām baterijām, akumulatoriem, magneto), izņemot pozīcijas 8512 apgaismes ierīces

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8517.69

Cita aparatūra balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, arī bezvadu tīklos (piemēram, vietējos tīklos vai tīklos plašā teritorijā), izņemot pārraides vai uztveršanas aparatūru pozīcijā 8443 , 8525 , 8527 vai 8528

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8518

Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji; elektroierīces skaņas pastiprināšanai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8519

Skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparāti

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8522 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8521

Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8522 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8522

►M3  Daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijā 8519 vai 8521 minēto aparatūru ◄

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8523

Diski, kasetes, gatavi neierakstīti datu nesēji, “viedkartes” un citi informācijas nesēji skaņu vai tamlīdzīgu parādību ierakstīšanai, ieskaitot skaņuplašu izgatavošanas matricas un veidnes, taču izņemot 37. nodaļā minētos ražojumus

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8525

Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8529 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8526

Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8529 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8527

Radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūra, kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru vai pulksteni

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8529 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8528

Monitori un projektori bez televīzijas uztveršanas aparatūras; televīzijas uztveršanas aparatūra, kurā ietilpst vai neietilpst radiouztvērēji, skaņu vai video ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8529 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8529

►M3  Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8524 –8528 minēto aparatūru ◄

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8535 līdz 8537

Elektroaparatūra, kas paredzēta, lai ieslēgtu vai aizsargātu elektriskās ķēdes, vai arī, lai pieslēgtos tām vai tās saslēgtu; savienotājspailes optiskajām šķiedrām, optisko šķiedru kūļiem vai optiskajiem kabeļiem; elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8538 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8540 11 un 8540 12

Katodstaru televīzijas lampas, ieskaitot videomonitoru katodstaru lampas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8542.31 līdz 8542.33 un 8542.39

Monolītas integrālās shēmas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

vai

Difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas kādā teritorijā, kas nav nolīguma puse

8543

Speciālas elektriskās mašīnas un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8544

Izolēti vadi (ietverot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, ar kabeļuzmavām vai bez tām

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8545

Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

8546

Elektroizolatori no jebkura materiāla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8547

Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 8546 ; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

8548

– ►M3  Mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas ◄

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

 

– elektroniskās mikroshēmas

▼M3

8549

Elektriskie un elektroniskie atkritumi un lūžņi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

▼B

►M3  86. nodaļa ◄

►M3  Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas ◄

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

8711

Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

— ar abvirzienu iekšdedzes virzuļdzinēju, kura cilindra (darba) tilpums:

– – nepārsniedz 50 cm3

– – pārsniedz 50 cm3

— citi

8714

Detaļas un piederumi pozīciju 8711 –8713 transportlīdzekļiem:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 45 % no ražojuma EXW cenas

ex 88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas; izņemot

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex  88 04

Rotējošie izpletņi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus pozīcijā 8804

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

▼M3

ex  88 06

Bezpilota gaisa kuģi

televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju un pozīciju 8529 , klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

▼B

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un aksesuāri, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 60 % no ražojuma EXW cenas

9002

Lēcas, prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no jebkura materiāla, iestiprināti, ja tie ir instrumentu vai ierīču daļas vai piederumi, izņemot tamlīdzīgus elementus no optiski neapstrādāta stikla

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9005 , 9006 , 9007 , 9008

Binokļi, monokļi, pārējās optiskās caurules un to statīvi, citi astronomiski instrumenti un to statīvi;

Fotoaparāti un zibspuldzes

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9011

Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9013

►M3  Lāzeri, izņemot lāzerdiodes; citas optiskas ierīces un instrumenti, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti ◄

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9016

Svari ar 0,05 g vai lielāku jutību, ar atsvariem vai bez tiem

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

▼M3

ex  90 21

Materiāli ortopēdiskajiem piederumiem un ierīcēm kaulu lūzumu ārstēšanai un zobtehnikas darinājumiem:

— Dzelzs vai tērauda naglas, smailnaglas, spraudītes, rievotas naglas, U veida āķi (izņemot pozīcijā 8305 minētos) un tamlīdzīgi izstrādājumi, ar citu metālu galviņām vai bez tām, izņemot izstrādājumus ar vara galviņām

— Dzelzs vai tērauda vītņoti izstrādājumi un nevītņoti izstrādājumi, izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu, kokskrūves, ieskrūvējamus āķus un gredzenus, atsperpaplāksnes un citas slēgpaplāksnes, kniedes

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

 

— Titāns un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

▼B

9025

Blīvummēri un tamlīdzīgas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9033

90. nodaļā minēto mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas un piederumi, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

91. nodaļa

Pulksteņi un to daļas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

94. nodaļa

►M3  Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas ◄

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex 95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma EXW cenas

ex  95 06

Golfa nūjas un to detaļas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rupji apstrādātas sagataves golfa nūju galviņu izgatavošanai

ex 96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9601 un 9602

Apstrādāts ziloņkauls, kauls, bruņurupuča bruņas, ragi, briežu ragi, koraļļi, perlamutrs un citādi dzīvnieku izcelsmes materiāli griešanai un izstrādājumi no šiem materiāliem (ieskaitot veidnēs darinātus izstrādājumus).

Apstrādāti augu vai minerālu materiāli griešanai un izstrādājumi no šiem materiāliem; veidnētie vai grieztie izstrādājumi no vaska, stearīna, dabiskajiem sveķiem vai dabiskā kaučuka, veidošanas pastām un citādi veidnētie vai grieztie izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti; apstrādāts želatīns, nesacietējis (izņemot želatīnu, kas minēts pozīcijā 3503 ) un izstrādājumi no nesacietējuša želatīna

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

9603

Slotas, sukas (tostarp sukas, kas ir mehānismu, ierīču vai transportlīdzekļu daļas), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, beržamās sukas, spalvu slotas un putekļu slotiņas; zari un saišķi, kas sagatavoti slotu vai suku izgatavošanai; krāsotāju spilventiņi un veltnīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida skrāpjus)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9605

Ceļojuma komplekti, ko izmanto personiskai higiēnai, šūšanai, drēbju vai apavu tīrīšanai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta EXW cenas

9606

Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves

Ražošana

— no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

— un

— kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9608

Lodīšu pildspalvas; rakstāmie un marķieri ar filca vai cita poraina materiāla smaili; stilogrāfi un cita veida pildspalvas; kopēšanas spalvas; pildzīmuļi ar spiežot vai skrūvējot izbīdāmu serdi; spalvaskāti, zīmuļturi un tamlīdzīgas preces; to detaļas (arī uzgaļi un piespraudes), izņemot pozīcijā 9609 minētās

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rakstāmspalvas vai to smailos galus, kas ir paša ražojuma pozīcijā

9612

Rakstāmmašīnu lentes vai tamlīdzīgas lentes, kas piesūcinātas ar tinti vai citādi apstrādātas un paredzētas nospiedumu iegūšanai, spolītēs, kasetēs vai bez tām; ar tinti piesūcināti vai nepiesūcināti zīmogspilveni kastītēs vai bez tām

Ražošana

— no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

— un

— kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma EXW cenas

9613 20

Ar gāzi darbināmas, atkārtoti uzpildāmas kabatas šķiltavas

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 9613 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma EXW cenas

9614

Pīpes (ieskaitot pīpju galviņas), cigāru vai cigarešu iemuši, un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem
(1)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(2)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(3)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(4)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(5)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(6)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(7)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(8)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(9)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(10)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(11)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(12)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(13)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(14)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(15)   

Skatīt 4.2. ievadpiezīmi.

(16)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 8.1. un 8.3. ievadpiezīmē.

(17)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 8.2. ievadpiezīmē.

(18)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 8.2. ievadpiezīmē.

(19)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 8.2. ievadpiezīmē.

(20)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz “specifiskiem procesiem” skatīt 8.1. un 8.3. ievadpiezīmē.

(21)   

Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906 , gan pozīcijā 3907 līdz 3911 , tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

(22)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(23)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(24)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(25)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(26)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(27)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(28)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(29)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(30)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(31)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(32)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

(33)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

(34)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

(35)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(36)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(37)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(38)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(39)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(40)   

Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

(41)   

Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

(42)   

Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

(43)   

Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 6. ievadpiezīmē.

(44)   

SEMII – Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.

B a) PIELIKUMS

B PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS

Kopīgi noteikumi

1. Attiecībā uz turpmāk minētajiem ražojumiem var piemērot arī turpmāk izklāstītos noteikumus, nevis B pielikumā izklāstītos noteikumus, kurus piemēro Singapūras izcelsmes ražojumiem, tomēr jāievēro gada kvota.

2. Izcelsmes deklarācijā, kas sagatavota atbilstīgi šim pielikumam, ir šāds paziņojums angļu valodā: “Derogation – Annex B(a) of Protocol Concerning the definition of the concept of ‘originating products’ and methods of administrative cooperation of the EU-Singapore FTA”.

▼M3 —————

▼B

►M3  3. ◄  Savienībā visus šajā pielikumā minētos daudzumus pārvalda Eiropas Komisija, kas veic visas administratīvās darbības, kuras tā uzskata par vajadzīgām to efektīvai pārvaldībai, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

►M3  4. ◄  Tabulā turpmāk norādītās kvotas pārvalda Eiropas Komisija, ievērojot rindas kārtības principu. Atbilstīgi šīm atkāpēm no Singapūras uz Savienību eksportētos daudzumus aprēķina, ņemot vērā importu Savienībā.



HS pozīcija

Ražojuma apraksts

Kvalifikācijas darbība

Ikgadējā kvota Singapūras eksportam uz Savienību tonnās

ex 1601 00

Vaskota vistas gaļas, cūkgaļas un svaigu aknu desa (image)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

500

ex 1602 32

ex 1602 41

ex 1602 49

ex 1602 50

►M3  
Konservēta gaļa vai viltotais zaķis no cūkgaļas (kas satur vairāk nekā 40 % no svara cūkgaļas vai gaļas subproduktu), konservēta gaļa vai viltotais zaķis no vistas gaļas (kas satur vairāk nekā 20 % no svara vistas gaļas vai gaļas subproduktu), konservēta gaļa vai viltotais zaķis no liellopu gaļas (kas satur vairāk nekā 20 % no svara liellopu gaļas vai gaļas subproduktu)  ◄
dažādi atdzesēti šķiņķi
Samosa no maltas liellopa vai vistas gaļas (image)
Mājputnu gaļas klimpas (image)
Vistas Shaomai (image)
Lipīgie rīsi ar vistu (image)
Vistas gaļas un cūkgaļas izstrādājums (image)
Vistas gaļas Gyoza

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 1603 00

Dažādi vistas gaļas koncentrāti (image)

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

ex 1604 20

►M3  Zivju bumbiņas un zivju kotletes, kas izgatavotas no zivju mīkstuma (izņemot tunzivis un makreles), cietes, sāls, cukura un dažādām garšvielām ◄

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

400

ex 1604 20

Četri krāsaini rullīši no zivs, krabju nūjiņām, jūraszālēm, īpaša ietinamā materiāla (bean curd skin), augu eļļas, cukura, sāls, kartupeļu cietes, nātrija glutamāta un garšvielām

ex 1604 16

Pikanti kraukšķīgi anšovi (sambal ikan bilis), kas pagatavoti no anšoviem, sīpoliem, čili pastas, tamarinda, belachan, brūnā cukura un sāls

▼M3

ex 1605 10

Krabju bumbiņas, kas izgatavotas no kviešu cietes, sāls, cukura, dažādām garšvielām, krabjiem un pildījuma

Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem

350

ex 1605 54

Sēpijas bumbiņas, kas izgatavotas no zivju mīkstuma, sēpijas pildījuma, kviešu cietes, sāls, cukura un dažādām garšvielām

ex 1605 21

Tradicionāli ķīniešu pelmeņi (Hargow), kas izgatavoti no garnelēm, kviešu cietes, maniokas, ūdens, ziemas lokiem, ingvera, cukura un sāls

ex 1605 29

Shaomai, galvenokārt no garnelēm, kā arī no vistas gaļas, kviešu cietes, augu eļļas, melnajiem pipariem, sezama eļļas un ūdens

ex 1902 20

Ceptu garneļu wonton no garnelēm, sāls, eļļas, cukura, ingvera, pipariem, olas, etiķa un sojas mērces

ex 1605 54

Bumbiņas ar omāru garšu: izgatavotas no tinteszivs, zivs un krabjiem

▼B

C PIELIKUMS

MATERIĀLI, UZ KURIEM NEATTIECAS KUMULĀCIJA ATBILSTĪGI 3. PANTA 2. PUNKTAM



Harmonizētā sistēma

Materiālu apraksts

0207

Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un uzturā lietojami to subprodukti, svaigi, dzesināti vai saldēti

ex  02 10

Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta mājputnu gaļa un subprodukti

03. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

0709 51

ex 0710 80

0711 51

0712 31

Sēnes, svaigas vai atdzesētas, saldētas, konservētas īslaicīgai uzglabāšanai, kaltētas

0710 40

2005 80

Cukurkukurūza

1006

Rīsi

ex 1102 90

ex 1103 19

ex 1103 20

ex 1104 19

ex 1108 14

ex 1108 19

Milti, putraimi, rupja maluma milti, granulas, placināti graudi vai graudu pārslas, maniokas ciete, rīsu ciete

1604 un 1605

Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem; gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

1701 un 1702

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, citādi cukuri, mākslīgais medus un grauzdēts cukurs

ex 1704 90

Cukura konditorejas izstrādājumi bez kakao piedevas, izņemot košļājamo gumiju

ex 1806 10

Kakao pulveris, kas satur 65 % (no masas) vai vairāk saharozi/izoglikozi

1806 20

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi, kuru sastāvā ir kakao, izņemot kakao pulveri

ex 1901 90

Citi pārtikas izstrādājumi, kas satur mazāk par 40 % no masas kakao, izņemot iesala ekstraktu, kas satur mazāk par 1,5 % piena tauku, 5 % saharozi vai glikozi, 5 % glikozi vai cieti

2003 10

Sēnes, sagatavotas vai konservētas bez etiķa vai etiķskābes

ex 2101 12

Izstrādājumi uz kafijas bāzes

ex 2101 20

Izstrādājumi uz tējas vai mate bāzes

ex 2106 90

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur, izņemot proteīna koncentrātus un strukturētas olbaltumvielas; aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozi, laktozi, glikozi un maltodekstrīna sīrupu; izstrādājumi, kas satur vairāk par 1,5 % piena tauku, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

ex 3302 10

Smaržvielu maisījumi un maisījumi izmantošanai dzērienu rūpniecībā, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam un kas satur vairāk par 1,5 % piena tauku, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % izoglikozi vai cieti

3302 10 29

Izstrādājumi izmantošanai dzērienu ražošanā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, izņemot dzērienus ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %, kas satur vairāk par 1,5 % no masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

D PIELIKUMS

3. PANTA 9. PUNKTĀ MINĒTIE RAŽOJUMI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM KĀDAS ASEAN VALSTS IZCELSMES MATERIĀLUS UZSKATA PAR KĀDAS PUSES IZCELSMES MATERIĀLIEM



HS kods

Apraksts

2710

Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; ccitur neminēti un neiekļauti pārstrādes produkti, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi

2711

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

2906

Cikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

2909

►M3  Ēteri, hidroksiēteri, alkoksifenoli, alkoksifenolspirti, spirtu peroksīdi, ēteru peroksīdi, acetālu un pusacetālu peroksīdi, ketonu peroksīdi (noteikta vai nenoteikta ķīmiskā sastāva) un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi ◄

2910

Trīslocekļu cikla epoksīdi, epoksispirti, epoksifenoli un epoksiēteri un to halogēn-, sulfo-, nitro– vai nitrozoatvasinājumi

2912 -2914

Aldehīdi, kas satur vai nesatur citas skābekļa funkcionālās grupas; cikliskie aldehīdu polimēri; paraformaldehīds:

Pozīcijā 2912 minēto ražojumu halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

Ketoni un hinoni, kas satur vai nesatur vēl kādu skābekļa funkcionālo grupu, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

2920

Nemetālu pārējo neorganisko skābju esteri (izņemot halogēnūdeņražu esterus) un to sāļi; to halogēn-, sulfo-, nitro– vai nitrozoatvasinājumi

2922

Aminosavienojumi, kas satur skābekļa funkcionālo grupu

2930

Sēra organiskie savienojumi

2933

Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-s)

2934

Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citi heterocikliskie savienojumi

2935

Sulfonamīdi

2942

Citādi organiskie savienojumi

3215

Tipogrāfijas krāsas, tinte vai tuša un citas tintes, arī koncentrētas, šķidras vai cietas

3301

Ēteriskās eļļas (attīrītas vai neattīrītas no terpēniem), ietverot konkrēciju eļļas un absolūtās eļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūtas ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas palikuši pēc ēterisko eļļu attīrīšanas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un to ūdens šķīdumi

4010

Transportiera lentes vai transmisijas siksnas, vai dzensiksnas no vulkanizētas gumijas

8408

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi un pusdīzeļi)

8412

Citādi dzinēji un motori

8483

Transmisijas vārpstas (ieskaitot sadales vārpstas un kloķvārpstas) un kloķi; gultņu korpusi un slīdgultņi; zobrati un zobpārvadi; lodīšu vai rullīšu skrūves pāri; pārnesumkārbas un citādi ātruma regulatori, ieskaitot hidrotransformatorus; spararati un trīši, ieskaitot polispastus; sajūgi un vārpstu sakabes (ieskaitot universālus savienojumus)

8504

Elektrības transformatori, statiskie pārveidotāji (piemēram, taisngrieži) un indukcijas spoles

8506

Galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas

8518

Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; galvas telefoni un austiņas, arī komplektā ar mikrofonu, un komplekti, kuros ir mikrofons un viens vai vairāki skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji; elektroierīces skaņas pastiprināšanai

8523

Diski, kasetes, energoneatkarīgas datu uzglabāšanas ierīces, “viedkartes” un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, ierakstīti vai neierakstīti, ieskaitot disku izgatavošanas matricas un veidnes, taču izņemot 37. nodaļā minētos ražojumus

8546

Elektroizolatori no jebkura materiāla

8547

Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 8546 ; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi

9005

Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi; citas astronomijā izmantojamas ierīces un to stiprinājumi, izņemot ierīces, ko izmanto radioastronomijā

9006

Fotoaparāti (izņemot kinokameras); zibspuldzes, izņemot pozīcijā 8539 minētās gāzizlādes spuldzes

9011

Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai

9013

►M3  Lāzeri, izņemot lāzerdiodes; citas optiskas ierīces un instrumenti, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti ◄

9025

Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi

E PIELIKUMS

▼M3

PAZIŅOJUMA PAR IZCELSMI TEKSTS

Paziņojums par izcelsmi, kura teksts sniegts zemāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāatveido.

▼B

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (разрешение № … от митница или от друг компетентен държавен орган ( 110 )) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … ( 111 ) преференциален произход.

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera o de la autoridad gubernamental competente no … (110) ) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (111) .

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení celního nebo příslušného vládního orgánu … (110) ) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (111) .

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes eller den kompetente offentlige myndigheds tilladelse nr. … (110) ) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (111) .

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligung der Zollbehörde oder der zuständigen Regierungsbehörde Nr. … (110) ) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte Ursprungswaren … (111)  sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti või pädeva valitsusasutuse luba nr. … (110) ) deklareerib, et need tooted on … (111)  sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου ή της καθύλην αρμόδιας αρχής, υπ’αριθ. … (110) ) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (111) .

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs or competent governmental authorisation No … (110) ) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … preferential origin (111) .

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière ou de l'autorité gouvernementale compétente no … (110) ) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (111) .

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje ili ovlaštenje nadležnog državnog tijela br. … (110) ) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (111)  preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale o dell'autorità governativa competente n. … (110) ) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (111) .

Teksts latviešu valodā

Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas vai kompetentu valsts iestāžu pilnvara Nr. … (110) ), deklarē, ka, izņemottur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme no … (111) .

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės arba kompetentingos viešosios valdžios institucijos liudijimo Nr. … (110) ) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (111)  preferencinės kilmės prekės.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: vagy az illetékes kormányzati szerv által kiadott engedély száma: … (110) ) kijelentem, hogy egyértelmű eltérő jelzés hiányában az áruk preferenciális … származásúak (111) .

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni kompetenti tal-gvern jew tad-dwana nru. … (110) ) jiddikjara li, hlief fejn indikat b'mod car li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' origini preferenzjali … (111) .

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning of vergunning van de competente overheidsinstantie nr. … (110) ) verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (111) .

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych lub upoważnienie właściwych władz nr … (110) ) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (111)  preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo assinado, exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira ou da autoridade governamental competente no … (110) ) declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (111) .

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală sau a autorității guvernamentale competente nr. … (110) ) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (111) .

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia colnej správy alebo príslušného vládneho povolenia … (110) ) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (111) .

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom, (pooblastilo carinskih ali pristojnih vladnih organov št. … (110) )izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (111)  poreklo.

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin tai toimivaltaisen julkisen viranomaisen lupa nro … (110) ) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (111) .

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd eller behörig statlig myndighet nr. … (110) ) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung. (111) 

… ( 112 )

(vieta un datums)

▼M3 —————

▼M3

(Eksportētāja vārds, uzvārds/nosaukums)

▼B

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR ANDORAS FIRSTISTI

1. Andoras Firstistes izcelsmes ražojumus, kas klasificēti harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Singapūra pieņem kā Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2. Minēto ražojumu izcelsmes statusa noteikšanai mutatis mutandis piemēro 1. protokolu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR SANMARĪNO REPUBLIKU

1. Sanmarīno Republikas izcelsmes ražojumus Singapūra pieņem kā Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2. Minēto ražojumu izcelsmes statusa noteikšanai mutatis mutandis piemēro 1. protokolu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR 1. PROTOKOLĀ IETVERTO IZCELSMES NOTEIKUMU PĀRSKATĪŠANU

1. Puses vienojas pārskatīt 1. protokolā ietvertos izcelsmes noteikumus un apspriest nepieciešamos grozījumus, ja kāda no pusēm to pieprasa.

2. 1. protokola B līdz D pielikumu pielāgo saskaņā ar periodiskajām izmaiņām harmonizētajā sistēmā.

▼M3

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR PĀREJAS PASĀKUMIEM PĒC LĒMUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAS

Atkāpjoties no nolīguma 1. protokola 17. panta (Paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas nosacījumi), kas grozīts ar šo lēmumu, Singapūra turpina piešķirt preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šo nolīgumu precēm, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras eksportē no Savienības, pēc tam, kad ir uzrādīta izcelsmes deklarācija, kas sagatavota saskaņā ar nolīguma 1. protokola 17. pantu (Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi) un 18. pantu (Atzītais eksportētājs), kas ir spēkā pirms šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Šo pārejas pasākumu piemēro 3 mēnešus, sākot no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

▼B

VIENOŠANĀS NR. 1–4 UN KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR MUITAS SAVIENĪBĀM

VIENOŠANĀS NR. 1

PAR 16.6. PANTU (NODOKĻU UZLIKŠANA)

Puses vienojas, ka 16.6. pantā (Nodokļu uzlikšana) minētais termins “šā nolīguma noteikumi” nozīmē tādus noteikumus, kuri:

a) 

precēm nodrošina nediskriminējošu režīmu tādā veidā un apmērā, kā noteikts otrajā nodaļā (Valsts režīms un preču piekļuve tirgum);

b) 

novērš muitas maksājuma vai nodokļa saglabāšanu vai noteikšanu attiecībā uz precēm tādā veidā un apmērā, kā noteikts otrajā nodaļā (Valsts režīms un preču piekļuve tirgum); un

c) 

nodrošina nediskriminējošu režīmu pakalpojumu sniedzējiem un ieguldītājiem tādā veidā un apmērā, kā noteikts A sadaļā (Vispārīgi noteikumi), B sadaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļā (Uzņēmējdarbība), astotās nodaļas (Pakalpojumi, uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija) E sadaļas (Tiesiskais regulējums) 6. apakšsadaļā (Finanšu pakalpojumi).

VIENOŠANĀS NR. 2

PAR ŠĶĪRĒJTIESNIEŠU ATALGOJUMU

Attiecībā uz 10. punktu 14.-A pielikumā puses vienojas šādi.

1. 

Šķīrējtiesnešiem maksājamā atalgojuma un atmaksājamo izdevumu pamatā ir divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos ietverti līdzvērtīgu starptautisku strīdu noregulēšanas mehānismu standarti.

2. 

Par atalgojuma un izdevumu konkrēto summu puses vienojas pirms tikšanās ar šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 14.-A pielikuma 10. punktam.

3. 

Abas puses šo vienošanos piemēro labticīgi, lai vienkāršotu šķīrējtiesas kolēģijas darbu.

VIENOŠANĀS NR. 3

PAPILDU NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR MUITU

1. PANTS

Definīcijas

Šīs vienošanās mērķiem:

a) 

“muitas tiesību akti” ir jebkuri normatīvi akti vai administratīvi noteikumi, kas piemērojami pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkuram citam muitas režīmam vai procedūrai;

b) 

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetents muitas dienests, kuru šim mērķim izraudzījusi kāda puse un kurš pieprasa palīdzību, pamatojoties uz šo vienošanos;

c) 

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetents muitas dienests, kuru šim mērķim izraudzījusi puse un kurš saņem palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz šo vienošanos;

d) 

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu;

e) 

“darbība, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums; un

f) 

“muitas dienests” attiecīgā gadījumā ir Singapūras muitas dienesti, dalībvalstu muitas dienesti vai Eiropas Komisijas kompetentie dienesti.

2. PANTS

Darbības joma

1.  

Puses ar savu muitas dienestu starpniecību savstarpēji palīdz muitas jautājumos saistībā ar tirdzniecību tādā veidā un atbilstīgi tādiem nosacījumiem, kā izklāstīts šajā vienošanās, nodrošinot muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus saistībā ar:

a) 

precēm, kuras, importējot pieprasījuma iesniedzējas puses teritorijā, ir deklarētas kā eksportētas vai atpakaļizvestas no otras puses teritorijas un nav deklarētas kā minētās puses izcelsmes preces;

b) 

precēm, kuras, importējot pieprasījuma iesniedzējas puses teritorijā, ir deklarētas kā otras puses izcelsmes preces citā nolūkā, nevis tarifa atvieglojumu piemērošanai atbilstoši šim nolīgumam.

2.  
Palīdzība muitas jautājumos saistībā ar tirdzniecību, kā minēts šajā vienošanās, papildina palīdzību, kas paredzēta 1. protokola (Par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) 29. pantā (Administratīvās pārbaudes).
3.  
Neskarot 2. punktu, palīdzību ar tirdzniecību saistītos muitas jautājumos attiecībā uz precēm, kuras šķērso puses teritoriju tranzītā vai tiek tajā pārkrautas un kuru galamērķis ir otras puses teritorijā, pirmajos trīs gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā sniedz vienīgi tādā veidā un apmērā, kā noteikts 1. protokola (Par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) 27. pantā (Kompetento iestāžu sadarbība), 28. pantā (Izcelsmes deklarāciju pārbaude) un 29. pantā (Administratīvās pārbaudes). Puses divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pārskatīs visas palīdzības modalitātes attiecībā uz precēm, kuras šķērso puses teritoriju tranzītā vai tiek tajā pārkrautas un kuru galamērķis ir otras puses teritorijā.
4.  
Palīdzība muitas jautājumos saistībā ar tirdzniecību neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās, un neattiecas uz informāciju, kura iegūta, izmantojot pēc tiesu iestādes pieprasījuma piešķirtās pilnvaras, izņemot gadījumus, kad minētā iestāde ir atļāvusi šādas informācijas paziņošanu.
5.  
Šī vienošanās neattiecas uz palīdzību maksājumu, nodokļu vai soda naudas atgūšanā.
6.  
Palīdzība, kas sniedzama saskaņā ar šo vienošanos, attiecas vienīgi uz tādiem tirdzniecības darījumiem saistībā ar darbībām, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus, kas notikuši ne vairāk kā trīs gadus pirms palīdzības pieprasījuma datuma.
7.  
Lai pildītu saistības saskaņā ar šo vienošanos, pusēm nav jāgroza piemērojamais muitas režīms vai procedūra.

3. PANTS

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, kurš balstīts uz pamatotām aizdomām par darbību, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus attiecībā uz preču kategoriju, kura minēta 2. panta 1. punktā (Darbības joma), pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei sniedz informāciju vienā vai vairākās turpmāk norādītajās informācijas kategorijās, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu:

a) 

eksportētāja vai aģenta nosaukums vai adrese;

b) 

informācija par transportēšanu – konteinera numurs, lielums, kuģa un pārvadātāja nosaukums, izcelsmes valsts, eksportēšanas vieta un kravas apraksts;

c) 

klasifikācijas numurs, daudzums un deklarētā vērtība; un

d) 

jebkāda cita informācija, kuru puses uzskata par nepieciešamu, lai noteiktu, vai ir notikusi darbība, ar kuru pārkāpj muitas tiesību aktus.

2.  

Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde tai sniedz šādu informāciju:

a) 

vai preces, kas eksportētas no vienas puses teritorijas, ir pienācīgi importētas otras puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru; vai

b) 

vai preces, kas importētas vienas puses teritorijā, ir pienācīgi eksportētas no otras puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru.

3.  
Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav jāsniedz informācija, kas tai vēl nav pieejama.
4.  

Pirmā punkta nozīmē pamatotas aizdomas par darbību, ar kuru tiek pārkāpti muitas tiesību akti, ir aizdomas, kuras balstītas uz viena vai vairākiem turpmāk norādītajiem attiecīgas faktiskas no publiskiem vai privātiem avotiem iegūtas informācijas veidiem:

a) 

ziņas par to, ka konkrēts importētājs, eksportētājs, izgatavotājs, ražotājs vai cita sabiedrība, kas ir iesaistīta preču pārvietošanā no puses teritorijas uz otras puses teritoriju, iepriekš nav ievērojusi kādas puses muitas tiesību aktus;

b) 

dokumentāras liecības par dažiem vai visiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti tādu konkrētas nozares preču pārvietošanā no vienas puses teritorijas uz otras puses teritoriju un kuri minēto preču pārvietošanā neievēro puses muitas tiesību aktus; vai

c) 

cita attiecīgā pieprasījuma gadījumā nepieciešamā informācija, par kuras apmēru pušu muitas dienesti vienojas.

4. PANTS

Neplānota palīdzība

Puses ar to attiecīgo muitas dienestu starpniecību pēc pašu iniciatīvas un saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem vai administratīvajiem noteikumiem var sniegt viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība ir vajadzīga pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši, sniedzot iegūtu informāciju par:

a) 

darbībām, kas ir vai šķiet esam muitas tiesību aktu pārkāpums un par ko otras puses muitas dienestiem varētu būt interese;

b) 

jauniem līdzekļiem un metodēm, ko izmanto darbībās, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus;

c) 

precēm, par ko zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus;

d) 

fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tās ir bijušas iesaistītas darbībās, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus; vai

e) 

transportlīdzekļiem, par ko ir pamatotas aizdomas, ka tie ir tikuši izmantoti, tiek izmantoti vai tos var izmantot darbībām, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus.

5. PANTS

Palīdzības pieprasījumu veids un saturs

1.  
Visus pieprasījumus saistībā ar šo vienošanos sagatavo rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas pieprasījuma saņēmējai iestādei vajadzīgi, lai atbildētu uz pieprasījumu. Steidzamā situācijā var pieņemt mutiskus pieprasījumus, bet tie pēc tam nekavējoties jāapstiprina rakstiski.
2.  

Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir šāda informācija:

a) 

pieprasījuma iesniedzēja iestāde;

b) 

pieprasītais pasākums;

c) 

pieprasījuma priekšmets un pamatojums;

d) 

normatīvie akti vai administratīvie noteikumi un citi iesaistītie juridiskie elementi;

e) 

iespējami precīza un pilnīga informācija par fiziskajām vai juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) 

kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu; un

g) 

pamatojums konstruktīvām aizdomām par darbībām, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus.

3.  
Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai šai iestādei pieņemamā valodā. Šo prasību nepiemēro dokumentiem, kas papildina pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu.
4.  
Ja pieprasījums neatbilst prasībām, kas izklāstītas iepriekš, var prasīt tā labošanu vai papildināšanu. Tikmēr var noteikt piesardzības pasākumus.

6. PANTS

Pieprasījumu izpilde

1.  
Reaģējot uz palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences ietvaros sniedz tās rīcībā esošo informāciju. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc izvēles var sniegt papildu palīdzību, veicot attiecīgas pārbaudes vai tās organizējot.
2.  
Palīdzības pieprasījumu izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas puses normatīvajiem aktiem vai administratīvajiem noteikumiem.
3.  
Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās puses piekrišanu, ievērojot tās izstrādātus nosacījumus, var ierasties pieprasījuma saņēmējas iestādes vai atbilstīgi 1. punktam jebkuras citas attiecīgas iestādes birojā, lai tur iegūtu informāciju, kas attiecas uz darbībām, kuras ir vai var būt darbības, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā, un kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šās vienošanās mērķiem.
4.  
Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras puses piekrišanu un saskaņā ar tās izstrādātiem nosacījumiem var piedalīties pārbaudēs, ko veic tās teritorijā.

7. PANTS

Informācijas paziņošanas veids

1.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei pārbaužu rezultātus paziņo rakstveidā un var iesniegt arī attiecīgus apliecinošus dokumentus vai citus datus.
2.  
Minētā informācija var būt datorizēta.

8. PANTS

Izņēmumi attiecībā uz pienākumiem sniegt palīdzību

1.  

Palīdzību var atteikt vai sniegt tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai prasības, tādos gadījumos, kad puse, kurai prasīta palīdzība saskaņā ar šo vienošanos, uzskata, ka palīdzība:

a) 

var apdraudēt tās suverenitāti;

b) 

var apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 9. panta 2. punktā (Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte) minētajos gadījumos; vai

c) 

būtu pretrunā rūpnieciskam, komerciālam vai dienesta noslēpumam.

2.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku, pamatojot atlikšanu ar to, ka šāda palīdzības sniegšana traucēs notiekošai izmeklēšanai, kriminālprocesam vai tiesvedībai. Tādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kurus izvirza pieprasījuma saņēmēja iestāde.
3.  
Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
4.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

9. PANTS

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1.  
Jebkura informācija, kas jebkurā veidā ir sniegta saskaņā ar šo vienošanos, ir konfidenciāla vai ierobežota saskaņā ar katras puses piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu un aizsardzība, kas piemērojama līdzīgai informācijai saskaņā ar tās Puses attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kura to saņēmusi. Puse, kura saņem informāciju, saglabā tās konfidencialitāti.
2.  
Ar personas datiem var apmainīties tikai tad, ja puse, kas tos saņem, apņemas aizsargāt šādus datus tādā veidā, kurš ir pieņemams datu piegādātājai pusei.
3.  
Katra puse uztur procedūras, kas nodrošina, lai saistībā ar tās muitas tiesību aktu pārvaldību iesniegto konfidenciālo informāciju, tostarp informāciju, kuras izpaušana varētu apdraudēt informāciju sniegušās personas konkurētspēju, ir atļauts apstrādāt kā konfidenciālu informāciju un lai tā būtu aizsargāta no neatļautas izpaušanas.
4.  
Puse, kura saņem informāciju, to izmanto vienīgi pieprasījumā norādītajiem mērķiem. Ja kāda puse vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tai ir jāsaņem iepriekšēja rakstiska piekrišana no iestādes, kura šo informāciju sniegusi.
5.  
Puse, kura saņem informāciju, to attiecīgā gadījumā var izmantot tiesvedībā vai administratīvajos procesos ar nosacījumu, ka tādu informāciju, ko informācijas sniedzēja puse norādījusi kā konfidenciālu, neizmanto bez informācijas sniedzējas puses rakstiskas piekrišanas.
6.  
Ievērojot 5. punkta noteikumus, informāciju, ko viena puse sniedz otrai, neizpauž plašsaziņas līdzekļiem vai kādai citai personai vai subjektam (izņemot pieprasījuma iesniedzējas puses muitas dienestus), to nepublicē un nedara citādi pieejamu plašai sabiedrībai bez informācijas sniedzējas puses rakstiskas piekrišanas.
7.  
Ja puses iegūtās informācijas izmantošanai nepieciešama informācijas sniedzējas puses piekrišana atbilstoši 4., 5. un 6. punktam, uz minēto izmantošanu attiecināmi attiecīgās puses noteiktie ierobežojumi.

10. PANTS

Palīdzības izmaksas

1.  
Puse, kura saņem pieprasījumu, sedz visus parastos izdevumus saistībā ar tā izpildi. Puse, kura iesniedz pieprasījumu, sedz izdevumus saistībā ar ekspertiem un lieciniekiem, un attiecīgā gadījumā tulkiem un tulkotājiem.
2.  
Ja pieprasījuma izpildes laikā tiek konstatēts, ka pieprasījuma izpildei būs nepieciešami īpaši lieli izdevumi, puses apspriežas, lai vienotos par noteikumiem, ar kādiem pieprasījuma izpilde jāturpina vai jāveic.

11. PANTS

Īstenošana

1.  
Šīs vienošanās īstenošanu Singapūra uztic Singapūras muitas dienestiem un Savienība uztic Eiropas Komisijas kompetentajiem dienestiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstu muitas dienestiem. Tie lemj par visiem šīs vienošanās piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un procedūrām, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā.
2.  
Puses apspriežas savā starpā un pēc tam turpina informēt viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, ko pieņem saskaņā ar šo vienošanos.
3.  
Puses vienojas, ka muitas dienestiem pieejamo ierobežoto resursu dēļ pieprasījumu skaitam būtu jābūt minimālam.

12. PANTS

Citi nolīgumi

Ņemot vērā attiecīgo Savienības un dalībvalstu kompetenci, šīs vienošanās noteikumi:

a) 

neskar pušu pienākumus saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem vai konvencijām;

b) 

papildina nolīgumus par savstarpēju administratīvo sadarbību muitas jautājumos, kuri ir noslēgti vai var tikt noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Singapūru, un tiem ir priekšroka salīdzinājumā ar minēto nolīgumu noteikumiem, kuri nav saskaņā ar šo vienošanos. un

c) 

neskar Savienības noteikumus, kas reglamentē Eiropas Komisijas kompetento dienestu un dalībvalstu muitas dienestu apmaiņu ar informāciju, kuru iegūst saskaņā ar šo vienošanos un kura varētu interesēt Savienību.

13. PANTS

Apspriešanās

1.  
Attiecībā uz jautājumiem par šīs vienošanās piemērojamību puses šādu jautājumu risināšanai apspriežas Muitas komitejā, kura izveidota atbilstoši 16.2. pantam (Specializētās komitejas).
2.  
Problēmām saistībā ar šo vienošanos nepiemēro četrpadsmito nodaļu (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmito nodaļu (Mediācijas mehānisms).

VIENOŠANĀS NR. 4

ATZĪTĀ UZŅĒMĒJA (AEO) PROGRAMMU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

Atsaucoties uz 6.3. panta (Muitas sadarbība) 2. punkta d) apakšpunktu un 6.17. panta (Muitas komiteja) 2. punktu, puses ir panākušas šādu vienošanos.

Puses vienojas, ka savstarpēja sadarbība piegādes ķēdes drošības uzlabošanas un likumīgas tirdzniecības atvieglošanas jomā tām ir abpusēji nepieciešama.

Puses strādā pie savu attiecīgo atzītā uzņēmēja (turpmāk AEO) programmu savstarpējas atzīšanas. Par savu attiecīgo AEO programmu savstarpēju atzīšanu tās vienosies ar Muitas komitejā, kura izveidota atbilstoši 16.2. pantam (Specializētas komitejas), pieņemtu lēmumu.

Puses vienojas uzsākt darbu ar mērķi panākt savu attiecīgo AEO programmu savstarpēju atzīšanu.

Puses darīs visu iespējamo un centīsies, lai vienošanos par attiecīgo AEO programmu savstarpēju atzīšanu panāktu, vēlams, viena gada laikā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par muitas savienībām

1. Savienība atgādina, ka valstīm, ar kurām Savienībai ir izveidota muitas savienība, ir pienākums pielāgoties Savienības kopējam muitas tarifam un pakāpeniski pielāgoties Savienības preferenciālajam muitas režīmam, veicot nepieciešamos pasākumus un ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem vienojoties par nolīgumiem ar attiecīgajām trešajām valstīm. Tādēļ Savienība ir aicinājusi Singapūru uzsākt sarunas ar tām valstīm, kuras ar Savienību ir izveidojušas muitas savienību un kuru ražojumiem nepiemēro tarifa koncesijas saskaņā ar šo nolīgumu, lai noslēgtu divpusējus nolīgumus, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu atbilstoši GATT 1994 XXIV pantam.

2. Singapūra ir informējusi Savienību par to, ka uzsāks sarunas ar valstīm, uz kurām muitas savienība attiecas šā nolīguma noslēgšanas dienā, lai noslēgtu divpusējus nolīgumus, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu atbilstoši GATT 1994 XXIV pantam.


( 1 ) Termins “fiziska persona” ietver fiziskas personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet kam saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi.

( 2 )  “Konsulārās formalitātes” ir procedūra, kurā no importētājas puses konsula eksportētājas puses teritorijā vai trešās puses teritorijā saņem konsulāro rēķinu vai konsulāro vīzu preču pārdošanas pavadrēķinam, izcelsmes sertifikātam, manifestam, nosūtītāja eksporta deklarācijai un citiem muitas dokumentiem saistībā ar preces importu.

( 3 ) Šajā pantā “neautomātiskas licencēšanas procedūras” ir licencēšanas procedūras, kurās pieteikumu apstiprina ne visām juridiskām un fiziskām personām, kas atbilst attiecīgās puses prasībām attiecībā uz tādu preču importu vai eksportu, uz kurām attiecas licencēšanas procedūras.

( 4 ) Tas vien, ka konkrētu valstu fiziskām personām tiek prasīta vīza, bet citu valstu fiziskām personām tā netiek prasīta, netiek uzskatīts par tādu ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu, kuri rodas konkrētu saistību dēļ.

( 5 )  “Centrālā administrācija” ir galvenais birojs, kurā notiek galīgo lēmumu pieņemšana.

( 6 ) Savienības izpratnē jēdziens “reāla un pastāvīga saikne” ar Savienības dalībvalsts ekonomiku, kurš iestrādāts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 54. pantā, ir līdzvērtīgs jēdzienam “nozīmīgi darījumi”. Tādējādi ieguvumus, kas izriet no šā nolīguma, Savienība attiecina uz juridisku personu, kura izveidota saskaņā ar Singapūras tiesību aktiem un kurai Singapūras teritorijā ir tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, ja tai ir reāla un pastāvīga ekonomiska saikne ar Singapūras ekonomiku.

( 7 ) Neskarot to pasākumu darbības jomu, kurus var uzskatīt par kabotāžu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes jūras kabotāža, uz kuru attiecas šī nodaļa, aptver pasažieru vai preču pārvadājumus starp Savienības dalībvalsts ostu vai vietu, kas atrodas Savienības dalībvalstī, un citu ostu vai vietu, kura atrodas tajā pašā Savienības dalībvalstī, ieskaitot tās kontinentālo šelfu, kā paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (turpmāk “ UNCLOS ”), un pārvadājumus, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā vai vietā, kura atrodas Savienības dalībvalstī.

( 8 ) 2. punkta a) apakšpunkts ietver pasākumus, kuri paredz, ka, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, otras puses pakalpojumu sniedzējam jāveic uzņēmējdarbība 8.8. panta (Definīcijas) d) apakšpunkta nozīmē vai jābūt puses rezidentam.

( 9 ) Šis apakšpunkts neattiecas uz puses pasākumiem, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas sākotnējo ielaidi.

( 10 ) Ja saimniecisko darbību neveic tieši juridiska persona, bet gan izmantojot citas nodibinājuma formas, piemēram, filiāli vai pārstāvniecību, arī šādam uzņēmējam (t. i. juridiskai personai) caur tā nodibinājumu piešķir režīmu, kas šajā nolīgumā paredzēts uzņēmējiem. Šādu režīmu attiecina uz nodibinājumu, kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, bet neattiecina uz citām uzņēmēja daļām, kas atrodas ārpus teritorijas, kurā veic saimniecisko darbību.

( 11 ) Skaidrības labad tiek norādīts, ka puses juridiskās personas meitasuzņēmums var būt arī juridiska persona, kura ir šīs puses juridiskas personas filiāles filiāle.

( 12 ) Lielākai noteiktībai — kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas iekļautas Starptautiskajā standartizētajā visu ekonomiskās darbības veidu klasifikācijā, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 4, ISIC REV 3.1, 2002, kods 2330.

( 13 ) Neskarot to pasākumu darbības jomu, kurus var uzskatīt par kabotāžu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes jūras kabotāža, uz kuru attiecas šī nodaļa, aptver pasažieru vai preču pārvadājumus starp Savienības dalībvalsts ostu vai vietu, kas atrodas Savienības dalībvalstī, un citu ostu vai vietu, kura atrodas tajā pašā Savienības dalībvalstī, ieskaitot tās kontinentālo šelfu, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kuri sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā vai vietā, kas atrodas Savienības dalībvalstī.

( 14 ) 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts neattiecas uz pasākumiem, ko veic, lai ierobežotu kāda lauksaimniecības produkta ražošanu.

( 15 ) Lielākai noteiktībai — pasākumiem vai ierobežojumiem, kas konkrēti attiecas uz vadošiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību, piemēro 8.14. pantu (Vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību).

( 16 ) Šis pants attiecas uz pasākumiem, kuri reglamentē nodibinājuma direktoru padomes sastāvu, piemēram, valstspiederību un nosaka dzīvesvietas prasības.

( 17 ) Uzņemošajam uzņēmumam var prasīt iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt apmācības programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir apmācība. Kompetentās iestādes var prasīt, lai apmācība būtu saistīta ar iegūto akadēmisko grādu;

( 18 ) Lielākai noteiktībai un neskarot 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) 4. punktu — uzturēšanās puses teritorijā ar šiem noteikumiem nedod tiesības uzņēmumam pārceltajam darbiniekam pieteikties uz pastāvīgu dzīvi minētajā pusē vai tās pilsonību.

( 19 ) Šis pants neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem par vīzu režīma atcelšanu starp Singapūru un kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

( 20 ) Licencēšanas vai atļaujas maksas neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm un obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

( 21 ) Ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77, CPC prov., 1991.

( 22 ) Termins “programmatūra” ir instrukciju kopums, kas vajadzīgs, lai datori darbotos un sazinātos. Konkrētām lietotnēm (lietojumprogrammām) var izstrādāt vairākas atšķirīgas programmas, un klientam var būt izvēle, vai lietot gatavas programmas (programmatūras paketi), izstrādāt konkrētām prasībām atbilstošas īpašas programmas (pielāgotu programmatūru) vai izmantot abu kombināciju.

( 23 ) Piemēram, W/120.1.A.b. (grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumi), W/120.1.A.d. (arhitektūras pakalpojumi), W/120.1.A.h. (medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi), W/120.2.D (audiovizuālie pakalpojumi), W/120.5. (izglītības pakalpojumi).

( 24 ) Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

( 25 ) Lielākai noteiktībai — 8.22. pants (Pret konkurenci vērstas prakses novēršana pasta nozarē) attiecas tikai uz pasākumiem, kas saistīti ar vēstuļu pamatpakalpojumiem.

( 26 ) Attiecīgu pasākumu saglabāšana ietver šādu pasākumu reālu izpildi.

( 27 ) Šajā pantā un 8.30. pantā (Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība) publisko telesakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēju atzīst par nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar katras puses iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām.

( 28 ) Attiecīgu pasākumu saglabāšana ietver šādu pasākumu reālu izpildi.

( 29 ) Licencēšanas vai atļaujas maksas neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm un obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

( 30 ) Šajā apakšpunktā termins “pasākumi” attiecas tikai uz tādiem pasākumiem, kas izraisa nelabvēlīgu diskrimināciju tās fiziskās vai juridiskās personas valstspiederības vai ģeogrāfiskās izcelsmes dēļ, kurai piemēro pasākumus.

( 31 ) Izņēmumu, kas attiecas uz sabiedrisko kārtību, var izmantot tikai tad, ja reāli un pietiekami nopietni tiek apdraudētas kādas no sabiedrības pamatinteresēm.

( 32 ) Pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu vai taisnīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu, ietver pasākumus, ko puses veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kas:

a) 

attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav rezidenti, atzīstot faktu, ka nodokļu saistības tiem tiek noteiktas attiecībā uz apliekamām vienībām, ko iegūst vai kas atrodas puses teritorijā;

b) 

attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu puses teritorijā;

c) 

attiecas uz nerezidentiem vai uz rezidentiem, lai nepieļautu nodokļu apiešanu vai nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus;

d) 

attiecas uz to pakalpojumu patērētājiem, kurus sniedz otras puses teritorijā vai no tās, lai nodrošinātu tādu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, kuru izcelsme ir puses teritorijā;

e) 

nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību; vai

f) 

noteic, piešķir vai iedala ienākumus, peļņu, ieguvumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītu rezidentu vai filiāļu vai ar vienu un to pašu personu saistīto personu vai filiāļu starpā, lai nodrošinātu puses nodokļu bāzi.

Nodokļu terminus vai jēdzienus f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē noteic saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās puses iekšējiem tiesību aktiem, kura veic pasākumu.

( 33 ) Šā panta 10., 11. un 13. punktā un 9.11. panta (Sarunas) 2. punktā “cits paziņojums, ko izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā” nozīmē paziņojumu par plānoto iepirkumu, uz kuru attiecas 9.6. panta (Paziņojumi) 5. punkts, un paziņojumu, ar ko uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un uz ko attiecas 9.8. panta (Piegādātāju kvalificēšana) 12. punkts.

( 34 ) Attiecībā uz Savienību šajā nodaļā patenti aptver tiesības, kas izriet no papildu aizsardzības sertifikātiem.

( 35 ) Neskarot 10.6. pantu (Fonogrammu producenti), puses atzīst, ka, atsaucoties uz minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, tiek piemērotas atrunas, ko šajā sakarā formulējusi katra puse.

( 36 ) Attiecībā uz Savienību “kinematogrāfiski darbi” ietver arī audiovizuālus darbus.

( 37 ) Attiecībā uz Savienību aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tās pēdējās personas nāves, kura saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem atzīta par autoru, un katrā ziņā tas nav īsāks par 10.5. panta (Aizsardzības termiņš) 3. punktā paredzēto minimālo aizsardzības ilgumu.

( 38 )  “Fonogrammas producents” ir persona vai juridiska persona, kas uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu vai citu skaņu pirmo fiksēšanu vai skaņu atveidošanu.

( 39 )  “Publiska atskaņošana” attiecībā uz fonogrammu nozīmē skaņu vai fonogrammā fiksētu skaņu atveidojumu visu veidu akustisku atskaņošanu publikai.

( 40 ) Singapūra šajā pantā noteiktos pienākumus pilnībā īsteno divu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

( 41 ) Šajā pantā “tehnoloģiski pasākumi” ir jebkura tehnoloģija, ierīce vai komponents, kas parasti attiecībā uz darbiem, izpildījumiem vai fonogrammām ir paredzēts tādu darbību novēršanai vai ierobežošanai, kuras saskaņā ar katras puses iekšējiem tiesību aktiem nav atļāvuši fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti. Neskarot autortiesību vai blakustiesību piemērošanas jomu, kas noteikta katras puses iekšējos tiesību aktos, tehnoloģiskus pasākumus uzskata par efektīviem, ja aizsargāto darbu, izpildījumu vai fonogrammu izmantošanu kontrolē fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti, piemērojot attiecīgu piekļuves kontroli vai aizsardzības procedūras, piemēram, šifrēšanas vai jaukšanas kodus vai kopēšanas kontroles mehānismu, kurš sasniedz aizsardzības mērķi.

( 42 ) Neviens šīs nodaļas noteikums neprasa Singapūrai ierobežot tādu ierīču importēšanu vai pārdošanu iekšzemes tirgū, kuras neļauj īstenot efektīvu tehnoloģisko pasākumu, kā vienīgais mērķis ir pārvaldīt tirgus segmentāciju attiecībā uz legālām filmu kopijām, un ar kurām nepārkāpj iekšējos tiesību aktus citādi.

( 43 ) Īstenojot šā panta 1. un 2. punktu, nevienai pusei nav pienākuma pieprasīt, lai plaša patēriņa elektronikas ražojumu un ar telesakariem vai datoriem saistītu ražojumu dizains un to konkrētas daļas un komponenti nodrošina reakciju uz ikvienu konkrētu tehnoloģisko pasākumu, ciktāl šis ražojums citādi nav pretrunā tās pasākumiem, ar ko īsteno šos punktus.

( 44 ) Šajā pantā “tiesību pārvaldības informācija” ir:

a) 

informācija, ar ko identificē darbu, izpildījumu vai fonogrammu; darba autoru, izpildījuma izpildītāju vai fonogrammas producentu; vai darbā, izpildījumā vai fonogrammā ietvertu tiesību īpašnieku;

b) 

informācija par darba, izpildījuma vai fonogrammas izmantošanas noteikumiem vai

c) 

cipari vai kodi, kas norāda a) un b) apakšpunktā aprakstīto informāciju;

ja kāds no šiem informācijas elementiem ir pievienots pie darba, izpildījuma vai fonogrammas reprodukcijas vai tiek rādīts saistībā ar darba, izpildījuma vai fonogrammas piedāvāšanu sabiedrībai vai to pieejamības nodrošināšanu.

( 45 ) Singapūra ir Singapūras Līguma par preču zīmēm puse, savukārt Savienība samērīgiem līdzekļiem cenšas veicināt pievienošanos Singapūras Līgumam par preču zīmēm.

( 46 ) Aprakstošu apzīmējumu godīga izmantošana ietver tādas zīmes izmantošanu, kura norāda preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, un tā atbilst godīgai praksei rūpniecībā un komerclietās.

( 47 ) Šajā nodaļā “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” ir norādes, kas identificē preces izcelsmi puses teritorijā vai šādas teritorijas reģionā vai apvidū, ja konkrēta preces īpatnība, tās reputācija vai citas tās īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.

( 48 ) C apakšsadaļas (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) mērķiem attiecībā uz Singapūru ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības procedūra ir iekšējā reģistrācijas procedūra, kas ietilpst sistēmā, kuru Singapūra izveidojusi, ievērojot 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) 2. punktu.

( 49 ) Šajā punktā un 10.21. panta (Saistība ar preču zīmēm) 1. punktā termins “līdzīga prece” attiecībā uz preci, kurai puses sistēmā, kā minēts 10.17. pantā (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma), ir aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, nozīmē preci, kas puses reģistrā varētu ietilpt tajā pašā preču kategorijā, kurā ietilpst prece, kam reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

( 50 ) Lielākai noteiktībai — tiek uzskatīts, ka to novērtē katrā gadījumā atsevišķi. Šis noteikums netiek piemērots, ja tiek sniegti pierādījumi, ka nav saiknes starp aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un tulkoto apzīmējumu. Bez tam tiek uzskatīts, ka šis noteikums tiek piemērots, neskarot C apakšsadaļas (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) vispārīgos noteikumus.

( 51 ) Attiecībā uz Singapūru “attiecīgie ražotāji” ir konkrētie tiesību turētāji.

( 52 ) Attiecībā uz Singapūru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas konfliktē ar iepriekšēju preču zīmi, ir iespējams reģistrēt, ja tam piekrīt iepriekšējās preču zīmes tiesību turētājs. Attiecībā uz Savienību šāda piekrišana nav priekšnosacījums tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, kura konfliktē ar iepriekšēju preču zīmi.

( 53 ) Lai sasniegtu apakšsadaļas “Dizainparaugi” mērķus, Savienība piešķir aizsardzību nereģistrētu dizainparaugu aizsardzībai, ja tie atbilst Padomes 2001. gada 12. decembra Regulai (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1891/2006.

( 54 ) Puses vienojas, ka tad, ja to paredz puses iekšējie tiesību akti, var prasīt, lai dizainparaugiem būtu individuāls raksturs. Tas attiecas uz dizainparaugiem, kas būtiski atšķiras no zināmajiem dizainparaugiem vai zināmo dizainparaugu pazīmju kombinācijas. Savienība uzskata, ka dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas rada informētiem lietotājiem, atšķiras no kopiespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kurš ir darīts pieejams sabiedrībai.

( 55 ) Tiek uzskatīts, ka dizainparaugi nav izslēgti no aizsardzības tikai tāpēc, ka tie ir daļa no izstrādājuma vai ražojuma, ja vien tie ir redzami, atbilst šā punkta kritērijiem un:

a) 

atbilst citiem dizainparaugu aizsardzības kritērijiem un

b) 

nav citādi izslēgti no dizainparaugu aizsardzības

saskaņā ar pušu attiecīgajiem tiesību aktiem.

( 56 ) Neviens šā panta noteikums neliedz nevienai pusei paredzēt citus precizētus izņēmumus no dizainparaugu aizsardzības saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem. Pušu izpratnē šādu izņēmumu noteikšana nav pārmērīga.

( 57 ) Attiecībā uz Singapūru tas, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šādu aizsardzību piešķir, ietver apstākļus, kas minēti Singapūras Autortiesību likuma 74. pantā.

( 58 ) Šā panta un 10.33. panta (To testu datu aizsardzība, kuri iesniegti, lai saņemtu administratīvu tirdzniecības atļauju farmaceitiska produkta laišanai tirgū) mērķiem terminu “farmaceitiski produkti” definē katra puse attiecīgos iekšējos tiesību aktos, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā. Attiecībā uz Savienību termins “farmaceitisks produkts” nozīmē “zāles”.

( 59 ) Singapūra apņemas nodrošināt iespēju pagarināt ar patentu piešķirto tiesību termiņu, lai kompensētu patenta īpašniekam patenta reālā darbības termiņa samazinājumu, kuru izraisījusi administratīva tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūra, attiecībā uz vielām, kas izmantojamas diagnosticēšanai vai testēšanai un ko atļauts lietot par zālēm.

( 60 ) Nosacījumi un procedūras, ar ko piešķir patenta termiņa pagarinājumu, tiek noteikti pušu attiecīgajos tiesību aktos. Šie noteikumi neskar iespējamo termiņa pagarināšanu pediatrijā izmantotiem produktiem, ja to paredz jebkura puse.

( 61 ) Nosacījumi un procedūras, ar ko piešķir aizsardzību, kura paredzēta šajā pantā, tiek noteikti pušu attiecīgajos tiesību aktos.

( 62 ) Kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši pieci gadi, puses sāk apspriešanos, neskarot diskusijas par iespējamu to testu datu aizsardzības pagarināšanu, kuri iesniegti ar mērķi iegūt administratīvu tirdzniecības atļauju laist tirgū farmaceitisko produktu.

( 63 ) Šā panta kontekstā tiek uzskatīts, ka šādi konfidenciāli papildu testu dati vai pētījumi netiek izmantoti ar nolūku noteikt, vai piešķirt citu atļauju, pamatojoties uz citu pieteikumu, uz vismaz piecu gadu termiņu:

a) 

attiecībā uz Singapūru — no dienas, kad saņemts pirmais pieteikums;

b) 

attiecībā uz Savienību — no dienas, kad, pamatojoties uz pieteikumu, piešķirta pirmā atļauja,

ja vien persona, kas nodrošinājusi testu datus vai pētījumus, nav tam piekritusi.

( 64 ) Attiecībā uz Savienību un šajā pantā “lauksaimniecības ķīmiskie produkti” ir darbīgās vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas darbīgās vielas, ir sagatavoti formā, kādā tos piegādā lietotājam, un ir paredzēti, lai:

a) 

aizsargātu augus vai augu produktus pret visiem kaitīgajiem organismiem vai novērstu šādu organismu darbību, ciktāl šādas vielas vai preparāti nav citādi definēti b) līdz e) apakšpunktā;

b) 

ietekmētu augu dzīvības procesus, izņemot barības vielas (piemēram, augu augšanas regulatori);

c) 

nodrošinātu augu produktu glabāšanu, ciktāl uz šādām vielām vai produktiem neattiecas speciāli Padomes vai Komisijas noteikumi par konservantiem;

d) 

iznīcinātu nevēlamos augus vai

e) 

iznīcinātu augu daļas, kontrolētu vai novērstu augu nevēlamu augšanu.

( 65 ) Ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi un saskaņā ar tiem, tiek uzskatīts, ka frāze “federācijas un asociācijas” ietver kolektīvas tiesību pārvaldības institūcijas un Savienības kontekstā — profesionālas aizsardzības institūcijas, kuru tiesības pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus tiek regulāri atzītas.

( 66 ) No C sadaļas (Intelektuālā īpašuma tiesību civiltiesiskā piemērošana) darbības jomas puse var izslēgt patentus.

( 67 ) Attiecībā uz Singapūru tiek uzskatīts, ka Singapūra var paredzēt, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas dot rīkojumu izmaksāt finansiālu kompensāciju, ja attiecīgā persona rīkojusies neapzināti un bez nolaidības vai ja, veicot attiecīgos pasākumus, tai tiktu radīts nesamērīgs kaitējums un ja finansiāla kompensācija personai, kam nodarīts kaitējums, šķiet pietiekami apmierinošs risinājums.

( 68 ) Attiecībā uz Savienību attiecīgos gadījumos tas ietver ne vien ekonomiskus faktorus, bet arī tādus elementus kā morālais kaitējums, kas tiesību turētājam nodarīts ar pārkāpumu.

( 69 ) Tiek uzskatīts, ka pārraides funkcija ietver maršrutēšanas funkciju.

( 70 ) Tiek uzskatīts, ka piekļuves nodrošināšana materiālam bez satura izlases un/vai mainīšanas attiecas arī uz visiem līdzekļiem, ko izmanto, lai piekļūtu saziņas tīklam, un ietver gadījumus, kad tiek nodrošināta piekļuve materiālam.

( 71 ) Tiek uzskatīts, ka kešdarbe, kas notiek automātiskā procesā, var attiekties uz starpniecisku un īslaicīgu materiāla uzglabāšanu pārraides gaitā vai piekļuves nodrošināšanu šādam materiālam.

( 72 ) Triju gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās puses izskatīs iespēju iekļaut pirātiskas dizaina preces šā panta 2. punkta darbības jomā. Pārskatīšanas rezultātā puses ar Tirdzniecības komitejas lēmumu var grozīt šā panta 2. punktu.

( 73 ) Ja Singapūras kompetentā iestāde uzskata, ka atbilstoši aizliegumam, kas noteikts Konkurences likuma (50.B nodaļa) 34. pantā, vertikālas vienošanās negatīvā ietekme uz konkurenci varētu būt lielāka nekā tās pozitīvā ietekme uz konkurenci, tad kompetentā iestāde nodod lietu ministram. Ministrs lemj, vai attiecībā uz konkrēto vertikālo vienošanos jāpiemēro Konkurences likuma 34. pants. Tas neskar iespējamību, ka Singapūras kompetentā iestāde piemēro Konkurences likuma 47. pantu, kas attiecas uz vertikālu vienošanos, kuru noslēdzis dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums.

( 74 ) Šis punkts neskar PTO nākotnes sarunu rezultātus attiecībā uz subsīdiju definēšanu pakalpojumu jomā. Puses pozitīvi vērtē iespēju Tirdzniecības komitejā pieņemt lēmumu atjaunināt šo nolīgumu saskaņā ar PTO panākto vienošanos par subsīdiju definēšanu pakalpojumu jomā.

( 75 ) Tas neliedz pusēm piešķirt īslaicīgu atbalstu likviditātei aizdevumu garantiju vai tādu aizdevumu veidā, kas nepārsniedz summu, kura vajadzīga tikai grūtībās nonākušā uzņēmuma darbības nodrošināšanai laikā, kas nepieciešams, lai izstrādātu pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu.

( 76 ) Ja šajā nodaļā minēts darbs/darbaspēks/nodarbinātība, tas ietver jautājumus, kas saistīti ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu, par kuru panākta vienošanās ILO un ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada Ministru deklarācijā par pilnīgas un produktīvas nodarbinātības radīšanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem.

( 77 ) Minētie daudzpusējie vides nolīgumi ietver pusēm saistošos protokolus, grozījumus, pielikumus un pielāgojumus.

( 78 ) Lielākai noteiktībai — administratīvos aktus var pārskatīt, izskatot tos tiesā (precedenta tiesībās), un administratīvos aktus var koriģēt, nosūtot tos atpakaļ grozīšanai tajā institūcijā, kas tos pieņēmusi.

( 79 ) Lielākai noteiktībai — pusēm ir kopīga izpratne, ka neviens šā nolīguma noteikums neliedz veikt nodokļu pasākumus, kuru mērķis ir sociālā labklājība, sabiedrības veselība vai citi sabiedriski mērķi, vai makroekonomiskā stabilitāte; vai nodokļu atvieglojumi, kas saistīti ar reģistrācijas vietu un nevis uzņēmuma īpašnieka valstspiederību. Nodokļu pasākumi, kuru mērķis ir makroekonomiskā stabilitāte, ir pasākumi, kas pieņemti, reaģējot uz norisēm un tendencēm valsts ekonomikā, lai risinātu vai novērstu sistēmisku nelīdzsvarotību, kura nopietni apdraud valsts ekonomikas stabilitāti.

( 80 )  “Brīvi konvertējama valūta” ir valūta, ar ko notiek plaša mēroga tirdzniecība starptautiskos ārvalstu valūtas tirgos un kas tiek plaši lietota starptautiskos darījumos.

( 81 ) Aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu var pagarināt, formāli tos ieviešot vēlreiz, ja turpinās ārkārtas apstākļi un pēc tam, kad otra puse ir informēta par ierosinātās formālās atkārtotās ieviešanas īstenošanu.

( 82 ) Šis punkts neskar pušu tiesības atzīt citu valstu iekšējos standartus vai tehniskos noteikumus.

( 83 ) Šā pielikuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts (Regulējuma konverģence) un 6. pants (Citi tirdzniecību ierobežojoši pasākumi) neskar Singapūras tiesības noteikt tādus satiksmes vadības pasākumus kā piemēram elektroniska ceļu maksas iekasēšana, ievērojot īpašo telpas trūkumu Singapūrā.

( 84 ) Šā punkta nolūkos ar terminu “šā pielikuma aptvertie jaunie Savienības ražojumi”, kurš attiecas uz pabeigtiem transportlīdzekļiem, saprot transportlīdzekļus, kas iepriekš nekur pasaulē nav reģistrēti.

( 85 ) Skaidrības labad terminus “EK tipa apstiprinājums”, “EK tipa apstiprinājuma sertifikāts”, “atbilstības sertifikāts” un “EK tipa apstiprinājuma marķējums” izmanto nozīmē, kas paredzēta Savienības tiesību aktos, konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

( 86 ) Ja importētāja puse ir Singapūra, “uzņēmējs” ir attiecīgā ražojuma importētājs.

( 87 ) Termini “importa licencēšana”, “automātiska importa licencēšana” un “neautomātiska importa licencēšana” ir definēti PTO Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām 1.–3. pantā.

( 88 ) Paskaidrojums: medicīniskās ierīces paredzētā pamatdarbība attiecībā uz cilvēka ķermeni netiek panākta ar farmakoloģiskiem, imunoloģiskiem vai metaboliskiem līdzekļiem, taču tos var izmantot ierīces darbībā.

( 89 ) Preču tirdzniecības komitejai pieņemot lēmumu, puses var vienoties par jebkurām citām starptautiskām standartizācijas struktūrām, ko tās uzskata par būtiskām šā pielikuma īstenošanai.

( 90 ) Piemēram, Singapūra pārskatīs administratīvās procedūras saistībā ar Patērētāju aizsardzības (drošības prasību) reģistrācijas shēmu, tostarp arī procedūras attiecībā uz pārbaudes protokolu un atbilstības sertifikātu atzīšanu un pārskatīšanu.

( 91 ) Singapūra šo prasību sāk ievērot trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

( 92 ) Termins “labošanas iestāde” Bērnu un jauniešu likuma 44. sadaļas 1. punkta g) apakšpunktā nozīmē patversmi jauniem noziedzniekiem, nevis parastu izglītības iestādi. Jauni noziedznieki labošanas iestādē tiek turēti rehabilitācijas nolūkos, nevis izglītības iegūšanai.

( 93 ) Piemēram, parasti Singapūras kredītiestādes juridiskā forma nevar būt personālsabiedrība un viena īpašnieka uzņēmums. Šī piezīme neierobežo un neietekmē otras puses finanšu pakalpojumu sniedzēja izvēli starp filiāles vai meitasuzņēmuma formu.

( 94 ) Dzīvības apdrošināšanas produkti ietver nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas polises, kas nav īstermiņa, un polises ar termiņu, kas pārsniedz 5 gadus.

( 95 ) Kompensējošās korekcijas neuzskata par nepiemērotām vien tā iemesla dēļ, ka saistību vispārējais līmenis pēc jaunā pasākuma ieviešanas nav būtiski labvēlīgāks tirdzniecībai banku apakšnozarē nekā pirms jaunā pasākuma ieviešanas.

( 96 )  Acts as the central purchasing entity for all the Italian public administration.

( 97 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, OV ES L 154, 21.6.2003., 1. lpp., ar grozījumiem.

( 98 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV ES L 94, 28.3.2014., 65. lpp.), ar grozījumiem.

( 99 ) Šajā pielikumā “Savienības komunālo pakalpojumu direktīva” ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, OV ES L 94, 28.3.2014.).

( 100 ) Saskaņā ar Savienības komunālo pakalpojumu direktīvu “publisks uzņēmums” ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajos uzņēmumos vai noteikumiem, kas piemērojami minētajiem uzņēmumiem. Uzskata, ka līgumslēdzējai iestādei ir dominējoša ietekme, ja kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem, kad minētā iestāde tieši vai netieši:

— 
ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla;
— 
kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām; vai
— 
var iecelt vairāk nekā pusi konkrētā uzņēmuma administrācijas, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu.

( 101 ) Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamajiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

( 102 ) Piemēram, tādu tīklu nodrošināšana un ekspluatācija (4. zemsvītras piezīmes nozīmē), kas iedzīvotājiem sniedz ātrgaitas vai parastā dzelzceļa transporta pakalpojumus.

( 103 )  “Saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar iepirkuma veicēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV ES L 182, 29.6.2013., 9. lpp.), vai, ja uz subjektiem neattiecas minētā direktīva, uzņēmums, kurā iepirkuma veicējs tieši vai netieši var īstenot dominējošu ietekmi, vai uzņēmums, kurš var īstenot dominējošu ietekmi attiecībā uz iepirkuma veicēju vai kurā kopā ar iepirkuma veicēju ir cita uzņēmuma dominējoša ietekme, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to reglamentē.

( 104 ) Ja apgrozījums par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejams saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums pierāda, ka šajā punktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot darījumdarbības prognozes.

( 105 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV ES L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

( 106 ) Šī kategorija var ietvert arī subsīdijas, kas paredzētas skaidri definētiem pētniecības, izstrādes un inovācijas nolūkiem, subsīdijas mācībām vai darba vietu radīšanai, subsīdijas vides aizsardzības nolūkā un subsīdijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri definēti kā uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 250 personas.

( 107 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs) ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV ES L 343, 29.12.2015., 1.lpp.).

( 108 ) Šā protokola 29. panta (Administratīvās pārbaudes) 3. punktā atkārtota nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību cita starpā ir nepārtrauktā desmit mēnešu laika posmā atkārtota to pienākumu neievērošana, kas attiecas uz konkrēto ražojumu noteiktas izcelsmes verifikāciju vai atkārtota atteikšanās vai nepamatota kavēšanās veikt pārbaudes un/vai paziņot to rezultātus, un/vai pēc tam veikt izcelsmes apliecinājuma verifikāciju.

( 109 )  OV ES L 302, 15.11.2985., 23.lpp.

( 110 )  ►M3  Norāda eksportētāja identifikācijas numuru. Savienības eksportētājam tas ir numurs, kas piešķirts saskaņā ar Savienības normatīvajiem aktiem. Singapūrai tas būs numurs, kas piešķirts saskaņā ar Singapūras normatīvajiem aktiem. Ja eksportētājam nav piešķirts numurs, šo lauku var atstāt neaizpildītu. ◄

( 111 ) Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija attiecas uz Savienības izcelsmes ražojumiem, eksportētājs izmanto apzīmējumu “ EU ”. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem, kuriem ir Seūtas un Meliljas izcelsme, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “ CM ”.

( 112 ) Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir iekļauta pašā dokumentā.

Top