52011PC0599

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz nolīgumā ar Centrālameriku paredzētās aizsargpasākumu klauzulas un stabilizācijas mehānisma iestrādi Eiropas Savienības tiesību aktos.

Vispārīgais konteksts

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar noteiktām Centrālamerikas valstīm, kuru rezultātā tika noslēgts asociācijas nolīgums ar Centrālameriku. Nolīgumu parafēja 2011. gada 22. martā.

Nolīgums ietver divpusēju aizsargpasākumu klauzulu, kas paredz iespēju atkārtoti ieviest vislielākās labvēlības nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums (vai nopietna kaitējuma draudi) Savienības nozarei, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus.

Turklāt nolīgumā iekļauts stabilizācijas mehānisms banāniem, saskaņā ar kuru līdz 2020. gada 1. janvārim var atcelt atviegloto muitas nodokli, ja tiek sasniegts noteikts importa apjoms.

Lai šie pasākumi varētu darboties, aizsargpasākumu klauzula un stabilizācijas mehānisms jāiestrādā Eiropas Savienības tiesību aktos, un jānorāda to piemērošanas procesuālie aspekti, kā arī ieinteresēto personu tiesības.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Šā priekšlikuma īstenošanas regulai pamatā ir nolīguma ar Centrālameriku teksts. Tādējādi nav vajadzīgas atsevišķas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kā arī ietekmes novērtējums. Tas galvenokārt balstās uz esošajām īstenošanas regulām.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Pievienotais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts ir juridisks instruments, ar ko īstenot asociācijas nolīgumā starp ES un Centrālameriku paredzēto aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punkts.

2011/0263 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[1],

tā kā:

(1) Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju Savienības un dalībvalstu vārdā sākt sarunas ar noteiktām Centrālamerikas valstīm (“Centrālamerika”) par nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, (“nolīgums”).

(2) Minētās sarunas ir pabeigtas, un nolīgums tika parafēts 2011. gada 22. martā un saskaņā ar Padomes [..] Lēmumu Nr. .../2011/ES[2] nolīgums [..] parakstīts Eiropas Savienības vārdā, ievērojot tā noslēgšanu vēlākā datumā. Attiecībā uz nolīgumu [..] saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Pēc tam Padome pieņēma Padomes [..] Lēmumu Nr. …/2011[3] par nolīguma noslēgšanu.

(3) Ir jāpieņem procedūra par to, kā piemērot konkrētus nolīguma noteikumus, kas attiecas uz divpusējo aizsargpasākumu klauzulu, un stabilizācijas mehānismu banāniem, par kuru ir vienošanās ar Centrālameriku.

(4) Jādefinē termini “nopietns kaitējums”, “nopietna kaitējuma draudi” un “pārejas periods”, kas minēti nolīguma 104. un 105. pantā.

(5) Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo ražojumu Savienībā importē tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, kā noteikts nolīguma 104. pantā.

(6) Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 104. panta 2. punktā.

(7) Izmeklēšana un iespējama aizsargpasākumu piemērošana būtu jāveic pēc iespējas pārredzamāk.

(8) Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras sākšanu. Dalībvalstīm Komisijai būtu jāiesniedz informācija, tostarp pieejamie pierādījumi par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi.

(9) Ja ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisijai būtu jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts nolīguma 111. panta 3. punktā.

(10) Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par izmeklēšanas sākšanu, par to, kā ieinteresētās personas var piekļūt savāktajai informācijai un to pārbaudīt, par iesaistīto personu uzklausīšanu un minētajām personām dotajām iespējām iesniegt savu viedokli, kā paredzēts nolīguma 111. panta 3. punktā.

(11) Komisijai būtu rakstiski jāinformē Centrālamerika par izmeklēšanas sākšanu un jāpaziņo izmeklēšanas rezultāti Asociāciju komitejai, kā paredzēts nolīguma 116.pantā.

(12) Tāpat saskaņā ar nolīguma 112. pantu ir jānosaka izmeklēšanas sākšanas termiņi, kā arī termiņi lēmuma pieņemšanai par to, vai pasākumi ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka šādus lēmumus pieņem ātri, un lai attiecīgie uzņēmēji gūtu lielāku tiesisko noteiktību.

(13) Pirms visu aizsargpasākumu piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, ievērojot, ka Komisijai ir atļauts piemērot pagaidu pasākumus kritiskos apstākļos, kas minēti nolīguma 106. pantā.

(14) Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos. Būtu jānosaka aizsargpasākumu piemērošanas maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par šo pasākumu pagarināšanu un pārskatīšanu, kā noteikts nolīguma 105. pantā.

(15) Nolīguma divpusējo aizsargpasākumu klauzulas īstenošana paredz, ka jāpieņem vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsargpasākumu pieņemšanai, iepriekšējas uzraudzības pasākumu piemērošanai, izmeklēšanas izbeigšanai bez pasākumu piemērošanas un tāda atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanai, kas noteikts stabilizācijas mehānismā banāniem, par kuru ir vienošanās ar Centrālameriku. Komisijai minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[4].

(16) Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai ir atbilstīgi izmantot konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties.

(17) Šī regula būtu jāpiemēro vienīgi ražojumiem, kuru izcelsme ir Savienībā vai Centrālamerikā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa –Aizsardzības noteikumi

1. pants Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

(a) “ražojumi” ir preces, kuru izcelsme ir Savienībā vai kādā no Centrālamerikas valstīm. Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, var ietilpt vienā vai vairākās tarifu pozīcijās vai to apakšgrupā atkarībā no konkrētiem apstākļiem tirgū, vai jebkādā vispārpieņemtā Savienības ražošanas nozares ražojumu segmentācijā;

(b) “ieinteresētās personas” ir personas, kuras ietekmē noteikta ražojuma imports;

(c) “Savienības ražošanas nozare” ir līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu Savienības ražotāji kopumā, kas darbojas Savienības teritorijā, vai arī tādi Savienības ražotāji, kuru ražoti līdzīgi vai tieši konkurējoši ražojumi kopā veido lielāko daļu no kopējās minēto ražojumu produkcijas Savienībā. Ja līdzīgs vai tieši konkurējošs ražojums ir tikai viens no vairākiem ražojumiem, kurus ražo Savienības ražošanas nozares uzņēmumi, ražošanas nozari definē kā līdzīga vai tieši konkurējoša ražojuma ražošanas īpašas darbības;

(d) “nopietns kaitējums” ir ievērojama vispārēja Savienības ražotāju stāvokļa pasliktināšanās;

(e) “nopietna kaitējuma draudi” ir nopietns kaitējums, kas nav novēršams. Nopietna kaitējuma draudus nosaka, pamatojoties uz pārbaudāmiem faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maznozīmīgu iespēju. Nosakot, vai pastāv nopietna kaitējuma draudi, cita starpā būtu jāņem vērā prognozes, aprēķini un analīzes, kas veiktas, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem;

(f) “pārejas periods” ir 10 gadu ilgs laikposms pēc nolīguma piemērošanas attiecībā uz ikvienu ražojumu, kam tarifu atcelšanas tabulā noteiktais tarifu atcelšanas periods ir mazāks nekā 10 gadi. Attiecībā uz ražojumiem, kam tarifu atcelšanas tabulā noteiktais tarifu atcelšanas periods ir 10 gadi vai vairāk, “pārejas periods” ir tabulā noteiktais tarifu atcelšanas periods ražojumam plus trīs gadi.

(g) “Centrālamerikas valsts” ir Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva vai Panama.

2. pants Principi

1. Aizsargpasākumu var piemērot saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā, ja, samazinot vai atceļot muitas nodokli Centrālamerikas valsts izcelsmes ražojumam, tas tiek importēts Savienībā tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības produkciju, un ar tādiem nosacījumiem, ka tiek radīts nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus.

2. Aizsargpasākumi var būt vienā no šādiem veidiem:

(a) attiecīgā ražojuma muitas nodokļa likmes, kas noteikta ES līgumslēdzējas puses tarifu sarakstā nolīguma I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana), turpmākas pazemināšanās apturēšana;

(b) muitas nodokļa paaugstināšana attiecīgajam ražojumam līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem:

– vislielākās labvēlības (“VL”) muitas nodokļa likmi ražojumam, kas ir spēkā pasākuma īstenošanas laikā vai

– VL muitas nodokļa likmi ražojumam, kas dienā pēc nolīguma spēkā stāšanās ir spēkā attiecībā uz ražojumu.

3. Nevienu no iepriekš minētajiem pasākumiem nepiemēro to tarifu kvotu robežās, kurām nepiemēro preferenciālo nodokli un kuras piešķir saskaņā ar šo nolīgumu.

3. pants Procedūras sākšana

1. Izmeklēšanu sāk pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai Komisija pēc savas iniciatīvas, ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri pamato izmeklēšanas sākšanu.

2. Pieprasījumā uzsākt izmeklēšanu iekļauj pierādījumus, ka ir ievēroti 2. panta 1. punktā noteiktie aizsargpasākumu piemērošanas nosacījumi. Prasībā iekļauj šādu informāciju: attiecīgā ražojuma importa pieauguma temps un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemtā iekšzemes tirgus daļa un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantošanas, peļņas un zaudējumu, kā arī nodarbinātības izmaiņas.

3. Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka ir izpildīti nosacījumi izmeklēšanas sākšanai, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.

4. Dalībvalsts informē Komisiju, ja šķiet, ka tendences attiecībā uz importu no kādas Centrālamerikas valsts liecina, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi. Minētā informācija ietver pieejamos pierādījumus, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem. Komisija minēto informāciju nodod visām dalībvalstīm.

5. Ja tiek noskaidrots, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri pamato procedūras sākšanu, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Procedūru sāk mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums vai informācija atbilstīgi 1. punktam.

6. Paziņojumā, kas minēts 5. punktā:

(a) sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jāiesniedz Komisijai;

(b) nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski paust savu viedokli un iesniegt informāciju, ja šis viedoklis un informācija ņemami vērā izmeklēšanā;

(c) nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās mutiski uzklausītu saskaņā ar 4. panta 9. punktu.

4. pants Izmeklēšana

1. Pēc procedūras sākšanas Komisija sāk izmeklēšanu. Panta 3. punktā minētais laikposms sākas dienā, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē lēmumu par izmeklēšanas sākšanu.

2. Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis tai nodrošina informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu jebkuru šādu pieprasījumu. Ja minētā informācija izraisa vispārēju interesi un nav konfidenciāla 11. panta nozīmē, to iekļauj datnēs, kas nav konfidenciālas, atbilstīgi 8. punkta noteikumiem.

3. Ja vien iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešu mēnešu laikā pēc tās sākšanas. Īpašos gadījumos, tādos kā neparasti liela iesaistīto pušu skaita gadījumā vai sarežģītas tirgus situācijas gadījumā, minēto termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Komisija informē visas ieinteresētās personas par šādu termiņa pagarinājumu un izskaidro tā iemeslus.

4. Komisija iegūst visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izdarītu konstatējumu attiecībā uz 2. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un, ja uzskata par vajadzīgu, cenšas pārbaudīt minēto informāciju.

5. Izmeklēšanā Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstošos faktorus, kuri ietekmē Savienības ražošanas nozares situāciju, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudu izmantošanas, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un Komisija, konstatējot nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, akcijas, cenas, kapitāla peļņu, naudas plūsmas un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.

6. Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, un attiecīgās Centrālamerikas valsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma saistībā ar izmeklēšanu, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Savienības vai tās dalībvalstu iestādes, ar nosacījumu, ka minētā informācija ir būtiska viņu lietas izklāstā un nav konfidenciāla 11. panta nozīmē, un ka Komisija to izmanto izmeklēšanā. Ieinteresētās personas, kas pieteikušās, var Komisijai darīt zināmu savu viedokli par attiecīgo informāciju. Minēto viedokli ņem vērā, ja ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu.

7. Komisija nodrošina, lai visi izmeklēšanā izmantotie dati un statistika būtu pieejama, saprotama, pārredzama un pārbaudāma.

8. Tiklīdz pieņemts vajadzīgais tehniskais regulējums, Komisija nodrošina ar paroli aizsargātu tiešsaistes piekļuvi nekonfidenciālai datnei (“tiešsaistes platforma”), kuru tā pārvalda un caur kuru izplata informāciju, kas ir būtiska un nav konfidenciāla 11. panta nozīmē. Izmeklēšanā ieinteresētās personas, kā arī dalībvalstis un Eiropas Parlaments saņem piekļuvi minētajai tiešsaistes platformai.

9. Komisija uzklausa ieinteresētās personas, jo īpaši, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar norādi, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.

Komisija šīs personas uzklausa arī turpmāk, ja ir īpašs pamatojums to darīt.

10. Ja informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai tiek būtiski kavēta izmeklēšana, atzinumus var sniegt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju un izmanto pieejamos faktus.

11. Komisija rakstiski informē attiecīgo Centrālamerikas valsti par izmeklēšanas sākšanu.

5. pants Iepriekšējas uzraudzības pasākumi

1. Ja ražojuma, kura izcelsme ir kādā no Centrālamerikas valstīm, importa tendences liecina, ka varētu rasties kāda no 2. un 3. pantā minētajām situācijām, attiecīgā ražojuma importam var piemērot iepriekšējas uzraudzības pasākumus.

2. Iepriekšējas uzraudzības pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3. Iepriekšējas uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu perioda beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, kurā šie pasākumi ieviesti.

6. pants Pagaidu aizsargpasākumu piemērošana

1. Pagaidu aizsargpasākumus piemēro kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu zaudējumus, kurus būtu grūti labot, saskaņā ar iepriekšēju konstatējumu, kas pamatojas uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem un nosaka, ka pastāv pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu tam, ka, mazinot vai atceļot muitas nodokli saskaņā ar Eiropas Savienības tarifu atcelšanas tabulu nolīguma I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana), tādu ražojumu imports, kuru izcelsme ir kādā no Centrālamerikas valstīm, ir pieaudzis un ka šāds imports nopietni kaitē vai rada nopietna kaitējuma draudus Savienības ražošanas nozarei.

Pagaidu pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Ārkārtas gadījumos, tostarp 2. punktā minētajā gadījumā, Komisija saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem pagaidu aizsargpasākumus, kurus var piemērot nekavējoties.

2. Ja dalībvalsts pieprasa Komisijas tūlītēju iejaukšanos un ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, Komisija piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu.

3. Pagaidu pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 dienām.

4. Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ, jo izmeklēšana liecina, ka nav izpildīti 2. panta 1. punkta nosacījumi, minēto pagaidu pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus atmaksā automātiski.

5. Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc šo pasākumu stāšanās spēkā. Tomēr šādi pasākumi neierobežo tādu ražojumu laišanu brīvā apgrozībā, kas ir jau ceļā uz Savienību, ar noteikumu, ka šādu ražojumu galamērķi nevar mainīt.

7. pants Izmeklēšanas un procedūras izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

1. Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka nav izpildīti 2. panta 1. punkta nosacījumi, Komisija pieņem lēmumu par izmeklēšanas un procedūras izbeigšanu saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 11. panta nozīmē, publicē ziņojumu, kurā sniedz konstatējumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem.

8. pants Galīgo pasākumu noteikšana

1. Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka ir ievēroti 2. panta 1. punkta nosacījumi, Komisija ar šo jautājumu vēršas pie Asociācijas komitejas saskaņā ar nolīguma 116. pantu. Ja Asociāciju komiteja nav sniegusi ieteikumu vai 30 dienu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas nav panākts apmierinošs risinājums, Komisija var pieņemt lēmumu par galīgo aizsargpasākumu noteikšanu saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 11. panta nozīmē, publicē ziņojumu ar to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkumu, kas attiecas uz aizsargpasākumu noteikšanu.

9. pants Aizsargpasākumu ilgums un pārskatīšana

1. Aizsargpasākums saglabājas spēkā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai atvieglotu pielāgošanos. Minētais laikposms nepārsniedz divus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 3. punktu.

2. Termiņa pagarinājuma laikā aizsargpasākums aizvien ir spēkā, kamēr nav zināms 3. punktā minētās pārskatīšanas iznākums.

3. Sākotnējo aizsargpasākuma termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt maksimāli par diviem gadiem, ja ir noteikts, ka aizsargpasākums joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ja ir pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas.

4. Pirms ikviena pagarinājuma atbilstīgi 3. punktam jāveic izmeklēšana, ko veic pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, kuri konstatēti, pamatojoties uz 4. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, un kuri apliecina, ka ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

5. Paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu publicē saskaņā ar 3. panta 5. un 6. punktu. Izmeklēšanu veic un lēmumus par pagarinājumu atbilstīgi 3. punktam pieņem saskaņā ar 4., 7. un 8. pantu.

6. Aizsargpasākuma kopējais ilgums nepārsniedz četrus gadus, termiņā ieskaitot visus pagaidu pasākumus.

7. Aizsargpasākumu nedrīkst piemērot pēc pārejas perioda beigām, izņemot ar attiecīgās Centrālamerikas valsts piekrišanu.

8. Tādu ražojumu importam, kuram jau iepriekš piemērots šāds pasākums, aizsargpasākumus nepiemēro, ja vien nav aizritējis laikposms, kas ir vienāds ar pusi no laikposma, kurā aizsargpasākums ticis piemērots par iepriekšējo periodu

10. pants

Attālākie Eiropas Savienības reģioni

1. Ja Centrālamerikas valsts izcelsmes ražojumus importē tādā palielinātā daudzumā un ar tādiem nosacījumiem, ka tiek pasliktināta vai draud pasliktināties ekonomiskā situācija vienā vai vairākos Savienības attālākajos reģionos, kas minēti 349. pantā Līgumā par Eiropas Savienības darbību, var noteikt aizsargpasākumu saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

11. pants

Konfidencialitāte

1. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.

2. Bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu.

3. Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc informācija ir konfidenciāla. Taču, ja informācijas sniedzējs nevēlas to darīt publiski pieejamu, kā arī neatļauj to izpaust ne kopumā, ne arī konspektīvi un ja tiek uzskatīts, ka konfidencialitātes pieprasījums nav pamatots, tad attiecīgo informāciju var neņemt vērā.

4. Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt informācijas sniedzēju vai šādas informācijas avotu.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, pamatojoties uz kuriem pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Minētās iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistīti ar to uzņēmējdarbību.

12. pants Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem[5]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 4. pantu.

II nodaļa – Stabilizācijas mehānisms banāniem

13. pants

Stabilizācijas mehānisms banāniem

1. Stabilizācijas mehānismu Kombinētās nomenklatūras 0803.00.19. sadaļā noteiktajiem banāniem (svaigi banāni, izņemot miltu banānus), kuru izcelsme ir Centrālamerika un kuri uzskaitīti pakāpju kategorijā “ST” ES līgumslēdzējas puses tarifu sarakstā nolīguma I pielikumā (Muitas nodokļa atcelšana), piemēro līdz 2020. gada 1. janvārim.

2. Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu importu no Centrālamerikas valstīm ir noteikts atsevišķs importa apjoma robežlīmenis, kas norādīts tabulā šīs regulas pielikumā. Importējot 1. punktā minētos ražojumus ar atviegloto muitas nodokļa likmi, papildus izcelsmes pārbaudei, kas noteikta nolīguma ar Centrālameriku III pielikumā (“Noteiktas izcelsmes ražojumu” jēdziena definīcija un administratīvās sadarbības metodes), jāuzrāda eksporta sertifikāts, kuru izsniegusi tās Centrālamerikas valsts kompetentā iestāde, no kuras šie ražojumi tiek eksportēti. Ja attiecīgajā kalendārajā gadā ir sasniegts importa apjoma robežlīmenis, saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija attiecīgajā gadā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus un neilgst ilgāk kā līdz kalendārā gada beigām, var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu.

3. Ja Komisija nolemj atcelt spēkā esošu atviegloto muitas nodokli, tā piemēro zemāko muitas nodokļa pamatlikmi vai vislielākās labvēlības muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā šādas darbības īstenošanas laikā.

4. Ja Komisija īsteno 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tā nekavējoties sāk pārrunas ar attiecīgo valsti, lai, pamatojoties uz faktiski pieejamajiem datiem, analizētu un novērtētu situāciju.

5. Pasākumus, kas minēti 2. un 3. punktā, piemēro tikai līdz 2019. gada 31. decembrim.

III nodaļa – Nobeiguma noteikumi

14. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nolīguma piemērošanas dienas, kā paredzēts tā 353. pantā. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā norāda nolīguma piemērošanas dienu.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

Pielikums

Importa apjoma robežļīmeņu tabula nolīguma I pielikuma 3. papildinājumā paredzētā stabilizācijas mehānisma banāniem īstenošanai:

Gads || Importa apjoma robežlīmenis tonnās

Kostarika || Panama || Hondurasa || Gvatemala || Nikaragva || Salvadora

Līdz 2010. gada 31. decembrim || 1 025 000 || 375 000 || 50 000 || 50 000 || 10 000 || 2 000

1.1.-31.12.2011. || 1 076 250 || 393 750 || 52 500 || 52 500 || 10 500 || 2 100

1.1.-31.12.2012. || 1 127 500 || 412 500 || 55 000 || 55 000 || 11 000 || 2 200

1.1.-31.12.2013. || 1 178 750 || 431 250 || 57 500 || 57 500 || 11 500 || 2 300

1.1.-31.12.2014. || 1 230 000 || 450 000 || 60 000 || 60 000 || 12 000 || 2 400

1.1.-31.12.2015. || 1 281 250 || 468 750 || 62 500 || 62 500 || 12 500 || 2 500

1.1.-31.12.2016. || 1 332 500 || 487 500 || 65 000 || 65 000 || 13 000 || 2 600

1.1.-31.12.2017. || 1 383 750 || 506 250 || 67 500 || 67 500 || 13 500 || 2 700

1.1.-31.12.2018. || 1 435 000 || 525 000 || 70 000 || 70 000 || 14 000 || 2 800

1.1.-31.12.2019. || 1 486 250 || 543 750 || 72 500 || 72 500 || 14 500 || 2 900

1.1.2020 un vēlāk || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro

[1]               Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. februāra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes [..] Lēmums.

[2]              

[3]              

[4]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[5]               OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.