52012PC0227

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR”) izcelsmes furfuraldehīda importam noteiktā antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūrā piemērot Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (turpmāk “pamatregula”).

· Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Galīgais antidempinga maksājums par ĶTR izcelsmes furfuraldehīda importu sākotnēji tika noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 95/95[2] un pēc tam apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2722/1999[3], (EK) Nr. 639/2005[4] un (ES) Nr. 453/2011[5].

· Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2.           APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija 2011. gada 5. jūlijā paziņoja, ka tiek sākta ĶTR izcelsmes furfulaldehīda importam piemērojamā spēkā esošā antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšana, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (turpmāk “paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”).

Tā kā personas nesadarbojās, tad pārskatīšanas izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts kaitējums, un šāds stāvoklis uzskatāms par ilgstošu. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu izbeigšana būtu Savienības interesēs.

Tāpēc, lai izbeigtu spēkā esošos pasākumus, Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, kas ne vēlāk kā 2012. gada 4. jūlijā jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

· Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ:

pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Lai gan ar šo priekšlikumu tiktu atcelts spēkā esošais maksājums, priekšlikums neietekmē Savienības budžetu, jo viss imports patlaban tiek veikts atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei”.

2012/0114 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izbeidz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furfuraldehīda importam noteikto antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu un atceļ minētos pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[6] (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.        PROCEDŪRA

1.           Spēkā esošie pasākumi

(1)       Padome 1995. gadā Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes furfuraldehīda importam ar Regulu (EK) Nr. 95/95[7] piemēroja galīgo antidempinga maksājumu īpaša maksājuma veidā (turpmāk “sākotnējie antidempinga pasākumi”). Īpašā maksājuma likme tika noteikta EUR 352 par tonnu.

(2)       Pēc starpposma pārskatīšanas, kas pēc kāda Ķīnas eksportētāja pieprasījuma tika sākta 1997. gada maijā, pasākumi ar Regulu (EK) Nr. 2722/1999[8] tika saglabāti spēkā vēl četrus gadus.

(3)       Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome 2005. gada aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 639/2005[9] pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

(4)       Pēc nākamās termiņbeigu pārskatīšanas Padome 2011. gada maijā ar Regulu (ES) Nr. 453/2011[10] pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem. Īpašā maksājuma likme tika noteikta sākotnējo antidempinga pasākumu līmenī, t. i., EUR 352 par tonnu.

2.           Starpposma pārskatīšanas sākšana

(5)       Padome saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 453/2011 84. apsvērumu, ievērojot to, ka šis īpašais maksājums tika noteikts, pamatojoties uz 1995. gada sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem, un nekad nav ticis pārskatīts, uzskatīja par lietderīgu izvērtēt, vai maksājuma līmenis joprojām ir atbilstīgs. Tāpēc Komisija apsvēra iespēju ex officio sākt starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam.

(6)       Pēc tam, kad Komisija bija noteikusi, ka tās rīcībā ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu ex officio starpposma pārskatīšanas sākšanai, un apspriedusies ar padomdevēju komiteju, tā ar 2011. gada 5. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu[11] (turpmāk “paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) paziņoja par starpposma pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam.

3.           Izmeklēšana

3.1.        Izmeklēšanas periods

(7)       Dempinga izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

3.2.        Personas, uz kurām attiecas šī izmeklēšana

(8)       Par starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja Savienības ražošanas nozari, ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, importētājus, lietotājus, kurus tas skar, un attiecīgās valsts iestādes.

(9)       Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

3.3.        Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju atlase

(10)     Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, tika uzskatīts par lietderīgu pārbaudīt, vai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu nebūtu jāizmanto atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, ĶTR ražotāji eksportētāji tika lūgti pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu prasīto informāciju. Nepieteicās neviens ražotājs eksportētājs, kurš vēlētos sadarboties, tāpēc atlase nebija vajadzīga.

3.4.        Atbildes uz anketas jautājumiem un sniegto atbilžu pārbaude

(11)     Komisija nosūtīja anketu visām zināmajām iesaistītajām personām. Neviena persona nepieteicās paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā.

(12)     Atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas ne no abiem Savienības ražotājiem, ne no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ne no importētājiem, ne lietotājiem. Aizpildītu anketu iesniedza viens analogās valsts – Argentīnas – ražotājs.

(13)     Personas nesadarbojās, tāpēc pārbaudes apmeklējumi netika veikti.

B.        ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.           Attiecīgais ražojums

(14)     Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir sākotnējā izmeklēšanā un tai sekojošās iepriekšminētajās pārskatīšanās definētais ražojums, proti, ĶTR izcelsmes furfuraldehīds, ko patlaban klasificē ar KN kodu 2932 12 00 (turpmāk “attiecīgais ražojums”). Furfuraldehīds ir arī pazīstams kā 2-furaldehīds jeb furfurols.

(15)     Furfuraldehīds ir gaiši dzeltens šķidrums, kuram ir īpaša kodīga smaka un kuru iegūst, pārstrādājot dažādus lauksaimniecības atkritumus. Furfuraldehīdu izmanto galvenokārt divējādi: kā selektīvu šķīdinātāju naftas pārstrādē smēreļļu ražošanai un kā izejvielu pārstrādei furfurilspirtā, ko izmanto lietņu veidnēs sintētisko sveķu ražošanai.

2.           Līdzīgais ražojums

(16)     Līdzīgi kā iepriekšējās izmeklēšanās, arī šoreiz tika uzskatīts, ka furfuraldehīdam, ko ražo ĶTR un eksportē uz ES, furfuraldehīdam, ko ražo un pārdod analogās valsts – Argentīnas – iekšzemes tirgū, un furfuraldehīdam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.        DEMPINGS

1.           Vispārīgā informācija

(17)     Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās un nesniedza nekādu informāciju. Tāpēc turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempingu bija jāizdara, balstoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši Eurostat datiem, oficiālajiem statistikas datiem par eksportu no ĶTR un analogās valsts – Argentīnas – uzņēmuma iesniegto informāciju.

2.           Analogā valsts

(18)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību, kas iegūta atbilstošā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (turpmāk “analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces citām valstīm, arī Savienībai, vai tad, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, arī cenu, kāda par līdzīgo ražojumu faktiski samaksāta vai būtu maksājama Savienībā, to vajadzības gadījumā attiecīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

(19)     Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī šoreiz paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu tika ierosināts izmantot Argentīnu par atbilstošu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu, netika saņemtas nekādas piezīmes par ierosināto analogo valsti.

(20)     Viens furfuraldehīda ražotājs Argentīnā izmeklēšanā sadarbojās un atbildēja uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Argentīnas furfuraldehīda tirgū ir konkurence un tajā apmēram 90% no tirgus apjoma nodrošina vietējie ražotāji, bet pārējo daļu – imports no trešām valstīm. Ražošanas apjoms Argentīnā veido vairāk nekā 70 % no tā attiecīgā ražojuma apjoma, ko ĶTR eksportē uz ES ievešanai pārstrādei. Tāpēc Argentīnas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR.

(21)     Tādējādi tiek secināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī šoreiz Argentīna ir uzskatāma par atbilstošu analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

3.           Imports par dempinga cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.1.        Normālā vērtība

(22)     Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, t. i., pamatojoties uz nesaistītu pircēju samaksāto vai maksājamo cenu Argentīnas iekšzemes tirgū, jo tika konstatēts, ka šī pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē.

(23)     Tādējādi par normālo vērtību noteica Argentīnas ražotāja, kas sadarbojās, vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nesaistītiem pircējiem.

(24)     Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma kopējie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tie veido 5 % vai lielāku daļu no tā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Pārdošanas apjomi, kurus Argentīnas ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis iekšzemes tirgū, PIP bija pietiekami reprezentatīvi.

(25)     Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, nosakot Argentīnas iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablos pārdošanas apjomus neatkarīgiem pircējiem PIP. Tā kā visi līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi PIP bija rentabli, normālo vērtību noteica, izmantojot visu iekšzemes tirgū pārdoto apjomu vidējo svērto rādītāju.

3.2.        Eksporta cena

(26)     Neviens no ĶTR eksportētājiem uz ES izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc eksporta cenas tika noteiktas, izmantojot pieejamos faktus. Tika konstatēts, ka vispiemērotākie ir Eurostat dati par attiecīgā ražojuma importu ES. Lai arī lielākā daļa šā importa tika veikta atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei” (Ķīnas furfuraldehīds tika pārstrādāts furfurilspirtā, kas pēc tam tika eksportēts), nebija pamata apšaubīt šā rādītāja izmantošanu eksporta cenu noteikšanai.

3.3.        Salīdzinājums

(27)     Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā transporta, kredīta izmaksu un apdrošināšanas atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

3.4.        Dempinga starpība

(28)     Dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu noteica, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējām svērtajām eksporta cenām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūtā dempinga starpība bija 5,6 %.

4.           Jauno apstākļu ilglaicīgums

(29)     Papildus analīzei, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir pastāvējis dempings, tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā kā neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem šajā izmeklēšanā nesadarbojās, turpmāk izklāstītie secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izdarīti, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(30)     Šajā ziņā tika analizēti šādi elementi: pieprasījums un patēriņš Ķīnas iekšzemes tirgū un Ķīnas eksporta uz ES attīstības dinamika atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei”.

(31)     Saskaņā ar pieejamo informāciju furfuraldehīda patēriņš ĶTR iekšzemes tirgū kopš 2007. gada ir pieaudzis daudz straujāk (tika prognozēts, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2012. gadam vidējais patēriņa pieaugums būs aptuveni 9 % gadā) nekā minētā ražojuma ražošanas jauda Ķīnā (kas palielinājās aptuveni par 6 %). Furfurola patēriņa pieaugums Ķīnas iekšzemes tirgū galvenokārt skaidrojams ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc furfuraldehīda galvenā saistītā ražojuma – furfurilspirta. Furfurilspirta ražošanas apjoms Ķīnā kopš 1999. gada ir būtiski palielinājies, tādējādi demonstrējot, ka arvien lielāka nozīme ir vērtīgāku furfurola produktu ražošanai, un atspoguļojot arvien lielāku lietuvju nozares pieprasījumu pēc furāna gumijas.

(32)     Turklāt iekšzemes tirgū aizvien palielinās Ķīnas furfuraldehīda ražotāju pieprasījums pēc galvenās izejvielas – kukurūzas vālītēm. Tiek prognozēts, ka līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos, jo īpaši Indijā un ĶTR, un līdz ar pāreju no uztura uz graudaugu bāzes uz uzturu, kura pamatā ir olbaltumvielas, pieprasījums pēc kukurūzas pasaulē pieaugs arvien straujāk. ĶTR ir otrā lielākā kukurūzas patērētāja pasaulē. Palielinās ne vien kukurūzas lietojums rūpniecībā, bet ik gadu par 3 % līdz 6 % pieaug arī pieprasījums pēc lopbarības un lopkopības produkcijas Ķīnā. Kukurūzas patēriņš ĶTR pēdējos gados strauji palielinās, līdz ar to ražošanas apjoms nespēj apmierināt pieprasījumu. Sagaidāms, ka laikposmā no 2011. gada līdz 2015. gadam kukurūzas eksporta apjomi no Amerikas Savienotajām Valstīm uz ĶTR pieckāršosies. Turklāt jānorāda, ka furfurola ražotāji arvien biežāk konkurē ar ksilozes un ksilīta ražotājiem Ķīnā, jo tie visi izmanto vienas un tās pašas izejvielas (kukurūzas vālītes).

(33)     Attiecībā uz Ķīnas eksportu uz ES PIP laikā jānorāda, ka gandrīz viss furfuraldehīds no attiecīgās valsts tika importēts tikai atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei”. Šī prakse aizsākās 2000. gadā, kad aptuveni 75 % no ikgadējā Ķīnā saražotā furfuraldehīda apjoma tika nosūtīti uz Savienību turpmākai pārstrādei eksportam uz trešām valstīm paredzētā furfurilspirtā, tam nepiemērojot antidempinga maksājumu. Kopš 2001. gada imports no attiecīgās valsts atbilstoši brīvā tirgus režīmam ir gandrīz pilnībā izsīcis.

(34)     Tā kā ilgtermiņā pieprasījums pēc furfurola Ķīnas iekšzemes tirgū ir mainījies, Ķīnas kukurūzas tirgū ir bijušas grūtības apmierināt pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī ņemot vērā no Ķīnas uz ES veiktā importa struktūru, kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, tas, šķiet, ir ietekmējis Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktā dempinga līmeni. No Ķīnas uz ES veiktā eksporta pienācīgi koriģēto cenu salīdzinājums ar attiecīgā ražojuma pienācīgi koriģēto normālo vērtību liecina par dempinga starpības samazināšanos PIP salīdzinājumā ar iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā noteikto.

(35)     Visbeidzot, iepriekš veiktā analīze liecina par Ķīnas iekšzemes pieprasījuma, kukurūzas vālīšu un furfuraldehīda patēriņa un tādējādi arī cenu izmaiņu ilglaicīgumu. Tāpēc var secināt, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā eksports no Ķīnas uz Savienību būtiski nepalielinātos.

D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE

(36)     Savienības ražošanas nozarē (turpmāk “SRN”) ietilpst divi uzņēmumi – Lenzing AG (Austrija) un Tanin Sevnica kemicna industrija d.d. (Slovēnija), kuru saražotā produkcija kopā veido 100 % no līdzīgā ražojuma produkcijas Savienībā PIP. Tādējādi abi šie ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Neviens no šiem uzņēmumiem neatbildēja uz tiem nosūtītās anketas jautājumiem, kā arī izmeklēšanā nesadarbojās.

(37)     Savienības ražošanas nozares pārstāvji nesadarbojās, tāpēc, lai pārbaudītu stāvokli Savienības tirgū un kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei bija nodarījis imports par dempinga cenām no ĶTR, tika izmantoti pieejamie fakti, tostarp dati no informācijas, kas iegūta jaunākajā termiņbeigu pārskatīšanā, kura aptvēra laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. martam. Tāpēc visi turpmāk tabulās sniegtie dati attiecas uz laikposmu no 2007. gada līdz 2009. gadam, ja vien nav norādīts citādi. Spānijas ražotājs Nutrafur, kurš 1994. gadā iesniedza sākotnējo sūdzību vēl tad, kad tā nosaukums bija Furfural Espanol S.A., 2008. gada oktobrī pārtrauca ražošanu. Dati par šā uzņēmuma saražoto produkciju 2008. gadā tika iekļauti rādītājos “patēriņš Savienības tirgū”. Lai ievērotu konfidencialitāti, Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji ir sniegti tikai indeksētā veidā.

E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.           Patēriņš Savienības tirgū

(38)     Furfuraldehīda patēriņš Savienībā par 2008. un 2009. gadu tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītajiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū (ieskaitot Nutrafur pārdošanas apjomus līdz 2008. gada oktobrim, kamēr tas vēl ražoja furfuraldehīdu), tiem pieskaitot importu saskaņā ar režīmu “ ievešana pārstrādei” no ĶTR un importu no citām trešām valstīm laišanai brīvā apgrozībā, izmantojot pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā pārbaudītos datus, ko bija sniedzis importētājs International Furan Chemicals BV (“IFC”) un kas iegūti no Eurostat. Tā kā Eurostat neizpauž pilnīgu informāciju konfidencialitātes dēļ, tā datus izmantoja tikai saistībā ar importu no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Dominikānas Republiku, jo IFC vienīgais importē furfuraldehīdu no šīm divām valstīm.

(39)     Ne Savienības ražošanas nozare, ne vienīgais importētājs nesadarbojās un liela daļa no Eurostat datiem bija konfidenciāli, tāpēc par 2010. gadu un PIP izmantoja pieejamos faktus. Tā kā nekas neliecināja par pretējo, nebija pamata uzskatīt, ka kopš 2009. gada patēriņš Savienībā būtu ievērojami mainījies, un tika uzskatīts, ka 2010. gadā un PIP tas bija saglabājies tādā pašā līmenī.

(40)     Saskaņā ar iepriekš minēto patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 17 % – no 45 738 tonnām 2008. gadā līdz 38 000 tonnām PIP.

1. tabula. Patēriņš Savienībā

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Tonnas || 45 738 || 38 175 || 38 000 || 38 000

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 83 || 83 || 83

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -17 || 0 || 0

Avots: pārbaudītās Savienības ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem, IFC un Eurostat statistikas dati.

2.           Imports no ĶTR

2.1.        Apjoms, tirgus daļa un cenas

(41)     Saskaņā ar Ķīnas eksporta statistikas datiem imports no Ķīnas PIP tika veikts atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei”. ĶTR importa apjoms atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei” palielinājās no 10 002 tonnām 2008. gadā līdz 13 975 tonnām PIP, t.i., par 40 %. ĶTR tirgus daļa atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei” attiecīgajā periodā palielinājās no 22 % līdz 37 %, t.i., par 15 procentpunktiem.

(42)     Cenas ĶTR importam atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei” palielinājās par 47 % – no EUR 1014 par tonnu 2008. gadā līdz EUR 1488 par tonnu PIP. Tiek norādīts, ka Ķīnas importa cenas PIP strauji pieauga un pārsniedza EUR 1700 par tonnu.

2. tabula. Imports no ĶTR

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Tonnas || 10 002 || 5 159 || 8 375 || 13 975

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 52 || 84 || 140

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -48 || 32 || 56

Tirgus daļa || 22% || 14% || 22% || 37%

Cena (EUR/t) || 1 014 || 690 || 1 362 || 1 488

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 68 || 134 || 147

Avots: pārbaudītās IFC sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem un statistikas dati par Ķīnas eksportu.

3.           No citām trešām valstīm veiktā importa apjomi un cenas

(43)     Jānorāda, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā imports no Dominikānas Republikas bija vienīgi ražojuma sūtījumi no mātesuzņēmuma tā filiālei Eiropā furfurilspirta ražošanai. Tādējādi šajos darījumos izmantotās cenas ir transfertcenas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, un tās var neatspoguļot patiesās tirgus cenas. Tā kā attiecīgais importētājs nesadarbojās un Eurostat dati bija konfidenciāli, tad tiek pieņemts, ka apjomi un cenas importam no Dominikānas Republikas 2010. gadā un PIP palika nemainīgi.

3. tabula. Imports no Dominikānas Republikas Savienībā

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Tonnas || 27 662 || 24 996 || 25 000 || 25 000

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 90 || 90 || 90

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -10 || 0 || 0

Tirgus daļa || 60 % || 65 % || 66 % || 66 %

Cena (EUR/t) || 982 || 582 || 582 || 582

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 59 || 59 || 59

(44)     Saskaņā ar Eurostat datiem furfuraldehīda importa apjomi Savienībā no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, un to vidējās cenas mainījās šādi.

4. tabula. Imports no citām trešām valstīm Savienībā

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Tonnas || 1 583 || 1226 || 138 || 162

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 77 || 9 || 10

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -23 || -69 || 2

Tirgus daļa || 3% || 3% || 1% || 1%

Cena (EUR/t) || 997 || 632 || 1 473 || 1 685

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 63 || 148 || 169

4.           No ES uz citām trešām valstīm veiktā eksporta apjomi un cenas

(45)     Attiecīgajā periodā bija pieejami dati tikai par 2008. un 2009. gadu. Nebija ticamu statistikas datu, lai novērtētu datu kopas attīstību 2010. gadā un PIP. Tā kā Savienības ražošanas nozares pārstāvji nesadarbojās, tika izmantoti pieejamie fakti un tika izdarīts pieņēmums, ka eksports no ES arī turpmāk ir tādā pašā apjomā kā 2009. gadā un cenas pieaugums ir atbilstošs Savienības tirgū konstatētajam.

5. tabula. Savienības ražošanas nozares uz citām trešām valstīm veiktā eksporta apjomi un cenas

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Daudzumu indekss (2008.g.=100) || 100 || 155 || 155 || 155

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || 55 || 0 || 0

Cenas indekss (2008.g.=100) || 100 || 77 || 134 || 147

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -23 || 57 || 13

5.           Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(46)     Turpmāk analizēts Savienības ražošanas nozares, proti, abu uzņēmumu – Lenzing un Tanin – ekonomiskais stāvoklis, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanā iegūtos datus un par pašreizējo pārskatīšanas izmeklēšanas periodu pieejamos faktus.

5.1.        Ražošanas apjoms

(47)     Kopējais Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms līdz 2009. gadam palielinājās par 5 %. Tā kā citu datu nebija, tika pieņemts, ka 2010. gadā un PIP ražošanas apjoms palika nemainīgs.

6. tabula. Savienības ražošanas apjoms

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 105 || 105 || 105

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || 5 || 0 || 0

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.2.        Ražošanas jauda un tās izmantojums

(48)     Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda 2008. un 2009. gadā saglabājās nemainīga. Tā kā Savienības ražošanas nozare nesadarbojās, tika pieņemts, ka 2010. gadā un PIP ražošanas jauda un tās izmantojums saglabājās nemainīgi.

7. tabula. Savienības ražošanas jauda

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 100 || 100 || 100

Jaudas izmantojums || 92 % || 96 % || 96 % || 96 %

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.3.        Krājumu līmenis

(49)     Savienības ražošanas nozare nesadarbojās, tāpēc tika pieņemts, ka krājumu līmenis bija tāds pats kā 2009. gada beigās.

8. tabula. Krājumi

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 56 || 56 || 56

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -44 || 0 || 0

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.4.        Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(50)     Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū no 2008. gada līdz 2009. gadam palielinājās par 12 %. Tā kā nebija datu no Savienības ražošanas nozares, tika pieņemts, ka pārdošanas apjoms 2010. gadā vai PIP nebija palielinājies.

9. tabula. Pārdošanas apjoms un Savienības tirgus daļa

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 112 || 112 || 112

Tirgus daļas apjoms || 10-20 % || 14-24 % || 14-24 % || 14-24 %

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.5.        Vidējās pārdošanas cenas

(51)     Vidējās pārdošanas cenas, ko prasīja Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū, attiecīgajā periodā ievērojami pieauga – par 36 %. To izraisīja būtisks cenu pieaugums 2010. gadā un PIP.

10. tabula. Vidējā pārdošanas cena ES

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 89 || 108 || 136

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -11 || 19 || 28

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem un Komisijai pieejamie fakti.

5.6.        Vidējās ražošanas izmaksas

(52)     Savienības ražošanas nozares pārstāvji nesniedza datus par ražošanas izmaksām 2010. gadā, tāpēc iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā iegūtie dati par PIP tika palielināti par 6 %, lai minētajā periodā ņemtu vērā inflāciju.

11. tabula. Vidējās ražošanas izmaksas

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indekss (2008.g.=100) || 100 || 100 || 102 || 106

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || 0 || 2 || 4

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.7.        Rentabilitāte un naudas plūsma

(53)     Savienības ražošanas nozares aprēķinātā peļņa balstījās uz iepriekšminētajiem datiem par cenām un izmaksām, kas norādīja uz ievērojamu pieaugumu attiecīgajā periodā Savienības tirgus cenu palielinājuma dēļ, kurpretim nebija nekādu pierādījumu, ka ražošanas izmaksas būtu palielinājušās vairāk nekā inflācija. Citu datu trūkuma dēļ tiek uzskatīts, ka naudas plūsma attīstījās tāpat kā rentabilitāte.

12. tabula. Rentabilitāte un naudas plūsma

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Rentabilitātes indekss (2008.g.=100) || 100 || 96 || 153 || 297

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -4 || 57 || 144

Naudas plūsmas indekss (2008.g.=100) || 100 || 34 || 69 || 69

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || +66 || 36 || 0

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.8.        Ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(54)     Tā kā Savienības ražošanas nozare nebija sniegusi nekādus datus un cenas 2010. gadā un PIP bija palielinājušas, tiek pieņemts, ka notika atgriešanās pie 2007. gadā konstatētā ieguldījumu līmeņa. Tiek pieņemts, ka ienākumi no ieguldījumiem sekoja tai pašai pamattendencei kā rentabilitāte, kas norādīta 12. tabulā.

(55)     13. tabula. Ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ieguldījumu indekss (2008.g.=100) || 100 || 3 || 163 || 163

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -97 || 160 || 0

Ienākumu no ieguldījumiem indekss (2008.g.=100) || 100 || -4 || 100 || 200

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || || -104 || 96 || 100

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.9.        Nodarbinātība un produktivitāte

(56)     Tā kā nebija informācijas no Savienības ražošanas nozares par 2010. gadu un PIP, tiek uzskatīts, ka nodarbinātība un produktivitāte attiecīgajā periodā bija saglabājušās nemainīgas.

14. tabula. Nodarbinātība un produktivitāte

Gads || 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Nodarbinātības indekss || 100 || 100 || 100 || 100

Produktivitātes indekss (tonnas/nodarbinātie) || 100 || 100 || 100 || 100

Darbaspēka izmaksu indekss || 100 || 100 || 100 || 100

Avots: pārbaudītās Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

5.10.      Dempinga starpības lielums

(57)     Lai gan Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tika analizēti Eurostat dati par importa apjomu un vērtību, kā arī aplēstā tirgus daļa. Straujais cenu pieaugums 2010. un 2011. gadā ir būtiski samazinājis kopš termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda konstatēto ĶTR dempinga starpību.

5.11.      Atgūšanās no sekām, ko radījis imports par dempinga cenām

(58)     Tas, ka lielākā daļa iepriekšminēto rādītāju ir uzlabojušies, liecina, ka Savienības ražošanas nozare finansiālā stāvokļa ziņā ir pilnībā atguvusies no kaitējuma, ko izraisīja nozīmīgais ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām, kuru konstatēja iepriekšējās izmeklēšanās.

6.           Secinājums par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli

(59)     Pasākumi pret ĶTR ir labvēlīgi ietekmējuši Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, jo lielākā daļa kaitējuma rādītāju ir demonstrējuši pozitīvas izmaiņas – ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms un pārdošanas vērtība laikposmā no 2008. gada līdz PIP palielinājās. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo cenu pieaugumu Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozares peļņa patlaban būtiski pārsniedz plānoto peļņu, kas attīstības nodrošināšanai sākotnējā izmeklēšanā bija noteikta 5 % apmērā.

(60)     Tā kā cenu pieaugums Savienības tirgū PIP laikā bija ievērojams un nekas neliecināja, ka palielinās arī izmaksas, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozare nav cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

7.           Secinājums par šo jauno apstākļu ilglaicīgumu

(61)     Tika pārbaudīts, vai no iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumiem var secināt, ka cenu pieaugums Savienības tirgū liecina par apstākļu maiņas ilglaicīgumu. Saskaņā ar pieejamajiem datiem cenas Savienības tirgū strauji atgūst iepriekšējo līmeni un sasniedz 2008. gada cenu līmeni, pat pārsniedzot to, turpretim termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā cenas samazinājās. Turklāt atšķirībā no termiņbeigu pārskatīšanas netika konstatēti nekādi pierādījumi par cenu samazinājumu. Termiņbeigu pārskatīšanā rentabilitāte samazinājās, savukārt dati par periodu pēc minētās izmeklēšanas beigām liecina, ka rentabilitāte strauji atgūstas līdz 2008. gada līmenim un pat pārsniedz to.

(62)     Tika analizēts, vai cenas kopš termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām varētu būt mainījušās īpaši sliktās ražas dēļ ĶTR, jo furfuraldehīdu tur ražo no lauksaimniecības atkritumiem. Tomēr kopš ražas sezonas 2010. gada beigās cena nav būtiski samazinājusies, tāpēc tas netika ņemts vērā. Izrādījās, ka bija vērojams ĶTR izcelsmes importa cenu pieaugums, ko bija izraisījis ilgtermiņa pieprasījuma palielinājums pēc furfuraldehīda iekšzemes tirgū un arvien pieaugošās izejvielu izmaksas attiecīgajā valstī. Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc to nevarēja pārbaudīt, savukārt Komisija nesaņēma nekādus pierādījumus par to, ka tas tā nav.

(63)     Ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos iepriekšminētos pierādījumus un tā kā nebija informācijas, kas apliecinātu iepriekšminētā cenu pieauguma īslaicīgumu, tiek secināts, ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

F.         ANTIDEMPINGA PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA UN SPĒKĀ ESOŠO ANTIDEMPINGA PASĀKUMU ATCELŠANA

(64)     Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts ka pašreizējā antidempinga pārskatīšana būtu jāizbeidz un spēkā esošie antidempinga pasākumi jāatceļ.

(65)     Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt spēkā esošos pasākumus izbeigt. Pēc minētās informācijas izpaušanas tām arī deva laiku paust savu viedokli. Netika saņemtas nekādas piezīmes.

(66)     No iepriekš minētā izriet, ka pašreizējā antidempinga pārskatīšana un ar Regulu (ES) Nr. 453/2011 ĶTR izcelsmes furfuraldehīda importam noteiktie antidempinga pasākumi būtu jāizbeidz un spēkā esošais maksājums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta starpposma pārskatīšana attiecībā uz antidempinga maksājumiem, kuri piemērojami, importējot ĶTR izcelsmes 2–furaldehīdu (pazīstams arī kā furfuraldehīds jeb furfurols), ko patlaban klasificē ar KN kodu 2932 12 00.

2. pants

Ar šo tiek atcelta Regula (ES) Nr. 453/2011.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 15, 21.1.1995., 11. lpp.

[3]               OV L 328, 22.12.1999., 1. lpp.

[4]               OV L 107, 28.4.2005., 1. lpp.

[5]               OV L 123, 12.5.2011., 1. lpp.

[6]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[7]               OV L 15, 21.1.1995., 11. lpp.

[8]               OV L 328, 22.12.1999., 1. lpp.

[9]               OV L 107, 28.4.2005., 1. lpp.

[10]             OV L 123, 12.5.2011., 1. lpp.

[11]             OV C 196, 5.7.2011., 9. lpp.