19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/23

1.1.

Komisijas paziņojums ir nozīmīgs ieguldījums ļoti vajadzīgo debašu par ES uzsākšanā un ievērojams progresīvs solis salīdzinājumā ar līdzšinējām metodēm un saturu attiecībā uz ekonomisko un monetāro savienību (EMS). Turklāt tajā pirmo reizi ir dotas norādes par Savienības starptautisko lomu un politisko nākotni. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu, kas var būt vēsturiska pagrieziena punkts ar nosacījumu, ka Padome pēc 20 gadiem beidzot būs tik drosmīga un parādīs nepieciešamo gribu, lai pieņemtu un īstenotu noteikumus, kuri palīdzēs strauji sasniegt izvirzītos mērķus.

1.2.

Ar 2011.–2012. gadā pieņemtajiem lēmumiem Eiropadome faktiski uzsāka svarīgu un strukturētu Eiropas pārvaldības reformu attiecībā uz pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzību, grāmatvedības noteikumu nostiprināšanu un eurozonas valstu ekonomikas politikas koordināciju. Nepieciešamie instrumenti EMS stabilitātes nodrošināšanai ir netradicionāli pasākumi, par kuriem nesen izlēma Eiropas Centrālā banka (ECB) un kuros ir paredzēta grūtībās nonākušo valstu valdību vērtspapīru reglamentēta, bet neierobežota iepirkšana, vienota uzraudzības mehānisma izveide, lai nodrošinātu stingru un objektīvu prudenciālo uzraudzību un pārrautu saikni starp valstīm un bankām, kā arī banku likvidācijas noteikumi.

1.3.

EESK atbalsta Komisijas paziņojumā izklāstīto eurozonas stiprināšanas stratēģiju, kuru nesen atkārtoti apstiprināja Eiropadomes priekšsēdētājs Van Rompuy (“Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”), tomēr uzskata, ka pēdējās desmitgades notikumi liecina: šī stratēģija nav pietiekama, lai dalībvalstīm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu EMS priekšrocību pilnīgu izmantošanu. Saskaņā ar Māstrihtas līgumu Padomei ir politiskas saistības, kas nopietni ierobežo atbilstoši šim Līgumam izveidoto EMS. Tieši tāpēc tagad Komisija ir nākusi klajā ar Plānu padziļinātas un patiesas EMS izveidei.

1.4.

Lai EMS piešķirtu lielāku stabilitāti un eurozonas valstīm nodrošinātu ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, nekavējoties (nevis vidējā termiņā vai ilgtermiņā) ir vajadzīgi izlēmīgāki pasākumi, piemēram, izaugsmes plāns un spēcīgāki ekonomikas integrācijas mehānismi, kas Padomei ir jāievieš. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama makro- un mikropolitiku kombinācija, neatlaidīgi centieni, solidaritāte, uzticēšanās un piederības izjūta gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm un ES, neaizmirstot, ka apspriežamo pasākumu galvenais mērķis ir labums visiem iedzīvotājiem.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē šo paziņojumu, tomēr norāda: pat ja izdotos īstenot visu paredzēto, būtu grūti sasniegt būtiskus rezultātus, sevišķi attiecībā uz lēmumu pieņemšanas metodi, jo trūkst konkrēta priekšlikuma par politisko savienību, kas kļūtu par euro mājvietu. Tas pats attiecas uz parādu, asimetrisku satricinājumu pārvarēšanu, izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību (kurai vajadzētu paredzēt sistemātisku ietekmes novērtējumu). Visi šie faktori pašreizējā situācijā darbojas ierobežojoši.

1.6.

EESK atgādina, ka Komiteja jau ir izstrādājusi atzinumus un norādījusi risinājumus lielai daļai Eiropas Komisijas pašreizējo priekšlikumu, it īpaši priekšlikumiem par EMS un ECB ierobežojumiem, izaugsmi un valsts parādu (1). Komisijas un Padomes spertie soļi līdz šim ir bijis labs pamats darba turpināšanai šajā jomā. Tāpēc Komiteja pozitīvi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi turpmāk izstrādāt norādījumus šajos jautājumos, un cer, ka Padomei tā būs atbilstoša iespēja, lai steidzami īstenotu konkrētus pasākumus parāda un izaugsmes jomā un tādējādi īstenotu īstu kvalitātes lēcienu.

1.7.

Lai gan paziņojumā minētie pēdējie ES lēmumi, kaut arī tikai daļēji, tomēr atbilst makroekonomikas sistēmai, nepiemēroti šķiet mikroekonomikas līmeņa priekšlikumi, kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir vienīgās, kas var atjaunot izaugsmi. Ar Komisijas dokumentu iecerēts uzsākt debates par EMS — jautājumu, kas sniedzas tālāk par fiskālo konsolidāciju un makroekonomisko politiku. Būtu vajadzīgas arī mikroekonomikas rīcībpolitikas, piemēram, reāls rūpniecības pakts.

1.8.

Turklāt Komisijas priekšlikums varētu gūt lielāku atbalstu, ja dažādos grafika posmos, kas noteikti pasākumu īstenošanai ar mērķi stabilizēt EMS un uzlabot tās darbību, būtu sniegtas skaidrākas atsauces uz nepieciešamību īstenot ES rīcībpolitikas saskaņā ar šo mērķi, nosakot paredzētās rīcības jomas un jauninājumus, kuri jāievieš, lai racionalizētu ES izdevumus un palielinātu to efektivitāti.

1.9.

Komisija var sniegt un tai ir jāsniedz ieguldījums nepieciešamo reformu īstenošanā, lai palielinātu valstu ražošanas un administratīvo sistēmu konkurētspēju, pieņemot novatoriskas metodes un kritērijus pasākumiem attiecībā uz vienoto tirgu, struktūrfondu pārvaldību un galvenajām kopējās politikas jomām. Turklāt Komisijai vajadzētu izmantot ECB ieviestās inovācijas un, kā EESK ir vairākkārt norādījusi, ierosināt tikpat būtiskas izmaiņas to ES rīcībpolitiku īstenošanā, kas visvairāk skar ES visneaizsargātākās teritorijas, reģionus un nozares.

1.10.

Kas attiecas uz ECB, ir pilnībā jāizmanto tās konfigurācija par labu izaugsmei un nodarbinātībai un tās kā pēdējās instances aizdevēja funkcija. Eurozonas valstu nodoms īstenot šādu virzību palīdzētu stiprināt uzticēšanos ECB un euro, kā arī apturēt spekulatīvus uzbrukumus, it īpaši attiecībā uz valstīm, kurās ir vislielākās budžeta grūtības.

1.11.

Euro stabilitāti nevar uzticēt vienīgi ECB un kopējai monetārajai politikai, atstājot dalībvalstīm pilnīgu autonomiju nodokļu politikas un budžeta politikas jomā. EESK uzskata, ka vienota eurozonas budžeta perspektīvā fiskālās savienības izveidi nevar, kā tas paredzēts paziņojumā, atlikt uz vēlāku laiku; kopā ar vienotu valūtu un vienotu banku uzraudzību tai jākļūst par vēl vienu pīlāru, uz kā īstermiņā un vidējā termiņā veidot EMS stabilitāti un tādējādi pārliecināt tirgus par Eiropas projekta saskaņotību.

1.12.

Komisija pieliek ievērojamas pūles institucionālo priekšlikumu jomā. EESK uzskata, ka ir lietderīgi beidzot iekļaut darba kārtībā institucionālo jautājumu, tostarp arī politisko savienību, kas ir Komisijas inovatīvo priekšlikumu pamatā. Tas ir pilnīgi jauns priekšlikums. Tomēr Komiteja uzskata, ka lielākā daļa šo priekšlikumu vairāk vai mazāk atbilst pašreizējam satvaram un progress ir ļoti ierobežots, tātad, ja Padome, uzskatot tos tikai par stimulu rīcībai, nedarīs vairāk, tie neko neatrisinās.

1.13.

Komisijas priekšlikumi varētu būt kārtējais starpposms, bet EESK, kam vajadzētu būt šā procesa dalībniecei, ņemot vērā to, kas jau ierosināts un apstiprināts, uzskata, ka dažos jautājumos vairs nav laika īstenot daļējus pasākumus, bet ir strauji jāuzlabo gan politikas satura, gan lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāte, lai tos īstenotu. Jāpārtrauc izlikties, lai vēlāk neturpinātu atkārtot, ka vajadzīga “īsta” politika, “īsta” EMS, “īsta” politiska savienība utt. Jārīkojas izlēmīgāk un ātrāk, tieši tagad, gan, lai apturētu lejupslīdi, kas aptvērusi lielu ES daļu, gan arī, lai atrisinātu kādu laiku atliktās problēmas, ko starptautiskā finanšu krīze ir saasinājusi.

1.14.

EESK, vadoties no Komisijas priekšlikumiem, aicina Padomi rīkoties drosmīgāk un skaidrāk attiecībā uz panākto vienošanos ievērošanu un priekšlikumiem, kas jāpieņem un jāīsteno, un ar mērķi grozīt Līgumu it īpaši atbalstīt vairākuma balsošanas paplašināšanu, attiecinot to uz visiem jautājumiem, sākot ar ekonomikas un nodarbinātības politiku.

1.15.

EESK priekšlikumu kopsavilkums

1.15.1.

Lai faktiski īstenotu EMS, EESK uzskata, ka nekavējoties (negrozot Līgumu) ir jāīsteno šādi pasākumi:

1.15.2.

Vidējā termiņā un/vai ilgtermiņā, vajadzības gadījumā grozot Līgumu, jāīsteno šādi pasākumi:

2.1.

Komiteja apzinās, ka šobrīd mēs apspriežam vienu no sarežģītākajiem jautājumiem. Eiropa ieiet jaunā ciešākas integrācijas posmā, un tas saistīts ar virkni drosmīgu pasākumu. EESK ļoti atzinīgi vērtē debašu par EMS nākotni uzsākšanu kā pirmo soli šajā virzienā un norāda, ka EMS makroekonomiskā realitāte ir mikroekonomikas jomā pieņemtu lēmumu rezultāts. Tāpēc makroekonomiskā un mikroekonomiskā politika būtu jāsaskaņo virzībā uz vieniem un tiem pašiem vispārējiem mērķiem.

2.2.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, ko papildina 151. un 153. pants, būtībā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ES jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu un sociālās atstumtības apkarošanu. Komiteja ar neizpratni konstatē, ka izskatāmajā paziņojumā neviens no šiem kritērijiem nav ņemts vērā kā “padziļinātas un patiesas EMS izveides” mērķa sastāvdaļa. EESK ne vien prasa skaidri nosaukt šos mērķus, bet arī uzskata, ka ir pastiprināti jāuzrauga (ietekmes novērtējumi) ekonomiskās un monetārās politikas ietekme uz sociālo situāciju un darba tirgu; kā arī uzskata, ka ir lietderīgi izstrādāt pasākumus, ar kuriem novērst negatīvas sociālās sekas, ko šāda politika varētu radīt.

2.3.

Nevienu no Komisijas izvirzītajiem priekšlikumiem stabilākai un uzticamākai EMS faktiski nevar īstenot (ne īstermiņā, ne vidējā termiņā vai ilgtermiņā), ja dalībvalstis un jo īpaši valstis, kuras ekonomikas un finanšu krīze ir skārusi vissmagāk, neatjaunos izaugsmi un neatrisinās problēmas saistībā ar nodarbinātību un bezdarbu, kas strauji pieaug īpaši jauniešu vidū, un nesamazinās atšķirības, kuras joprojām pastāv starp dalībvalstīm. Taču neko nebūs iespējams sasniegt arī tad, ja Padome un Eurogrupa neņems vērā Komisijas ierosinājumus turpināt EMS izveides pabeigšanai nepieciešamās reformas, kas tiek gaidītas jau 20 gadu, un ja dalībvalstis šajā virzienā nepieliks visas pūles, lai kopīgi pārvaldītu daļu no katras valsts suverenitātes, kas šim nolūkam ir nepieciešams.

2.4.

Komisijas galvenās bažas joprojām ir nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju, izmantojot saskaņotu pasākumu un instrumentu kopumu, lai pastiprinātu budžeta politikas un uzraudzības sistēmu konverģenci. Tas ļautu vislielākajos parādos nonākušajām valstīm mazināt grūtības finansēt publisko parādu un ievērot Komisijas ierosinātos stingros parāda samazināšanas un tā atmaksājamības nodrošināšanas plānus, kurus nesen apstiprināja dalībvalstis (fiskālais pakts). Taču, lai atgūtu iedzīvotāju un tirgu uzticēšanos, valstu līmeņa pasākumiem jāiekļaujas Eiropas kopīgā pieejā un jārada konkrēta, pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem; tādēļ starp makroekonomiskajām un mikroekonomiskajām (jaunieši, darba tirgus, sociālā drošība) rīcībpolitikām ir vajadzīga lielāka saskaņotība.

2.5.

Lielā daļā eurozonas valstu ir sācies piektais negatīvas izaugsmes gads, un prognozes turpmākajiem gadiem attiecībā uz svarīgākajiem makroekonomikas mainīgajiem lielumiem liecina par ļoti nelieliem uzlabojumiem. Lai Komisijas ierosinātie priekšlikumi EMS nostiprināšanai būtu ticami un kļūtu par tematu plašai, vispārējai diskusijai par EMS nākotni, kurā piedalītos ne vien eksperti, bet visa Eiropas pilsoniskā sabiedrība, tie ir jāpapildina ar citām piezīmēm un/vai pasākumiem.

2.6.

Pildot ar ES noslēgtās saistības, eurozonas valstīm arī nākamajos gados ir jāturpina īstenot stingru budžeta politiku, ko pirmām kārtām varētu panākt ar reformām, kas vērstas uz valstu budžetu struktūras racionalizāciju gan publisko izdevumu, gan ieņēmumu jomā, pienācīgi ņemot vērā taisnīgu sadali un fiskālo multiplikatoru efektu. Tas ļautu gūt efektīvus ietaupījumus, kas budžetu ietekmētu neitrāli, nesamazinot izdevumus nozarēs, kuras ir svarīgas ekonomikas izaugsmei un sociālajai labklājībai, piemēram, veselības, sociālās drošības sistēmu, izglītības, pētniecības un inovācijas, kā arī infrastruktūras jomā (2).

2.7.

Taču šie valstu līmeņa pasākumi jāpapildina ar Eiropas līmeņa pasākumiem, kas nepieciešami ekonomikas izaugsmei, nodarbinātības veicināšanai un ieguldījumu atsākšanai, piemēram, uzlabot valstu darba tirgu darbību, lai integrētu tos eurozonā, arī izmantojot makroekonomisko dialogu (3); daļēji sadalīt valsts parādu, lai ierobežotu spekulāciju; izlaist EIB un EIF euroobligācijas, lai finansētu izaugsmi un piesaistītu globālo uzkrājumu pārpalikumus (4); iespēja no valsts parāda izslēgt dažus strukturālus ieguldījumus, kas nepieciešami pozitīva izaugsmes cikla aizsākšanai; visbeidzot, gan valstu valdībām, gan Eiropas līmeņa lēmumu pieņēmējiem pievērst pastiprinātu uzmanību rūpniecības politikai.

2.8.

Atbildība par minēto rīcībpolitiku īstenošanu gulstas uz dalībvalstu valdībām, tomēr savu institucionālo prerogatīvu un tās pārvaldībā esošo ES budžeta resursu ietvaros Komisijai jānodrošina to īstenošana, tādējādi palīdzot samazināt joprojām pastāvošo nelīdzsvarotību un atšķirības starp teritorijām.

2.9.

Turklāt EESK norāda, ka Komisijas analīzē par EMS vēsturiskajiem aspektiem nav minēti faktiskie ekonomiskie un politiskie ierobežojumi, kuri bija euro rašanās brīdī un kuri ir galvenais cēlonis krīzei, kas skar euro un ES. Tikpat dīvaini šķiet tas, ka EMS analīzē nav ne atsauces, ne novērtējuma attiecībā uz Māstrihtas kritērijiem, monetārās politikas “vienotību” un uz valstu ekonomikas asimetriju. Turklāt nešķiet pārliecinošs arguments, ka 2008. gada krīzē ir vainojams tikai parāds, nevis ES un valstu valdību politiskais vājums, it īpaši ņemot vērā, ka jau kopš EMS pirmsākumiem dalībvalstis ir sistemātiski atteikušās sākt debates par fiskālās un budžeta politikas koordinēšanu.

2.10.

Būtu steidzami jāīsteno ekonomikas savienība, proti, ES ekonomikas pārvaldība (vienlaikus ar banku savienību vai pirms tās utt.), un Komisijas paziņojums liek pamatu šai virzībai.

3.1.

Īstermiņā ir ņemti vērā un aprakstīti septiņi priekšlikumi, no kuriem daži ir jau zināmi, jo atsaucas uz nesen apstiprinātajiem ES pasākumiem: Eiropas pusgads, sešu un divu tiesību aktu priekšlikumu paketes un ECB uzticētā banku uzraudzība. Tie visi ir nozīmīgi soļi, kas ir pilnībā jāīsteno saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas tiesību aktiem un Padomes pieņemtajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Komisijas priekšlikumi, kurus EESK uzskata par visinteresantākajiem, ir šādi.

3.1.1.

Pirmkārt, pēc vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ieviešanas ieviest arī vienota noregulējuma mehānismu, lai atrisinātu grūtībās nonākušo banku problēmas. Visnovatoriskākais aspekts šeit ir tas, ka noregulējuma izmaksas sedz akcionāri un kreditori; visi papildu resursi, kas nepieciešami pārstrukturēšanas procesa finansēšanai, jāsedz pašai banku nozarei, nevis nodokļu maksātājiem (5).

3.1.2.

Otrkārt, ieviest “konverģences un konkurētspējas instrumentu”, lai atbalstītu strukturālo reformu īstenošanu eurozonas valstīs. Priekšlikumā ir ļoti detalizēti aprakstīta (paziņojuma 1. pielikums) procedūra minētā instrumenta izveidei nepieciešamo vienošanos panākšanai un ievērošanai. Taču nav noteikts līdzdalības līmenis un finansiālā atbalsta apmērs, ko varētu saņemt dalībvalstis; šie divi elementi ir izšķirīgi, lai nodrošinātu instrumenta ilgtspēju, lai arī Komisija patur sev tiesības izstrādāt detalizētāku priekšlikumu par šā instrumenta īstenošanas kārtību (paziņojuma 25. lpp.). EESK uzskata, ka šāds instruments būtu jāievieš pirms strukturālajām reformām vai vismaz vienlaikus ar tām, lai mazinātu negatīvo ietekmi. EESK uzsver arī, ka konverģences un konkurētspējas instruments var būt efektīvs tikai tad, ja to piemēro pakāpeniski, saskaņojot to ar valstu līmenī veiktiem pasākumiem un iniciatīvām.

3.1.3.

Turklāt šķiet, ka priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu tiek uztverts kā sods tiem, kuri neievēro “paktu starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju”, nevis kā stimuls Eiropas līmenī izstrādāto rīcībpolitiku īstenošanai. Stingrie makroekonomikas nosacījumi, kas jāpilda dalībvalstīm, būtu jāpapildina ar jaunu izaugsmes un nodarbinātības iespēju (īpaši jauniešiem) attīstības plānu, kas jāizstrādā ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aktīvu līdzdalību.

3.1.4.

ES un euro noteiktāka loma starptautisko monetāro iestāžu pārvaldībā un euro ārējās pārstāvības spēju nostiprināšana ir divi svarīgākie aspekti, uz kuriem norāda Komisija un arī EESK daudzos savos atzinumos, lai ES un vienotā valūta starptautiskajā monetārajā pārvaldībā iegūtu lielāku ietekmi un lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Tomēr Komisija neizskaidro ne iekšējās, ne ārējās ar izskatām priekšlikumu saistītās grūtības eurozonā, ņemot vērā ASV administrācijas (kā arī Lielbritānijas) ne visai labvēlīgo attieksmi pret euro ietekmes palielināšanos (un ar to saistīto dolāra ietekmes samazināšanos), kā arī eurozonas valstu joprojām atšķirīgo pieeju specifisku ekonomisku un politisku interešu aizsardzībai daudzās jaunattīstības valstīs, kurām palīdz Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

3.2.

Vidējā termiņā priekšlikumi attiecas galvenokārt uz parāda dzēšanas fonda (PDF) izveidi, kas ir pakļauts stingriem nosacījumiem, lai ierobežotu morālo kaitējumu, kā arī uz valsts parāda jauna instrumenta ieviešanu eurozonai (europarādzīmes); šie priekšlikumi jau labu laiku tiek apspriesti galveno ES iestāžu un dalībvalstu diskusijās. Arī EESK savos atzinumos vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību izmantot ES obligācijas daļējai parāda savstarpējai sadalīšanai (euroobligācijas) kā papildu instrumentu ne tikai, lai eurozonā valstīm ar vislielāko parādu atvieglotu valsts parāda finansēšanu, bet arī, lai samazinātu parāda apkalpošanas izmaksas (6).

3.2.1.

Tāpēc, pēc EESK domām, būtu bijis labāk, ja Komisija attiecībā uz ES ekonomikas ministru vai citiem priekšlikumiem būtu izvirzījusi savu priekšlikumu un/vai priekšlikumu, kurā būtu atsauce uz pašas EESK agrāk iesniegtiem priekšlikumiem, lai arī Komiteja atzīst, ka Komisijas dokumentā ir iekļauta Vācijas Ekonomikas ekspertu padomes priekšlikuma būtība.

3.2.2.

Tomēr, liekot uzsvaru uz parādu dzēšanas fondu, netiek ņemts vērā fakts, ka valsts parāda samazināšanas politika šajā gadījumā ir atkarīga ne vien no panākumiem publisko izdevumu samazināšanā, bet galvenokārt ienākumu palielināšanā. Tas ir pareizais virziens, turklāt daudz ilgākā laikposmā par vidējo, lai parāda un IKP attiecību samazinātu zem Māstrihtas līgumā noteiktā sliekšņa. Iespējams, ka vislabākais priekšlikums joprojām ir euroobligāciju ieviešana, ko Komiteja jau ir detalizēti izskatījusi (7). Taču lielākā problēma, acīmredzot, ir nevis tehniskā instrumenta, bet gan risinājuma izvēle.

3.2.3.

Turklāt priekšlikums kopumā atbilst stabilitātes pakta pieejai attiecībā uz dalībvalstīm izvirzītajām prasībām, bet ar to nav ieviesti nekādi jauninājumi, kas liecinātu par pārmaiņām šajās rīcībpolitikās, kuras vairs nevar turpināties tajā pašā virzienā.

3.3.

Ilgtermiņā , kas Komisijas dokumentā ir vismazāk izstrādātā daļa, ir paredzēta EMS attīstība virzībā uz banku, fiskālo un ekonomikas savienību. Neapšaubāmi, tie ir mērķi, kurus EESK atbalsta ar nosacījumu, ka tiek noteikta to īstenošanas kārtība. EESK piekrīt, ka jāpanāk dalībvalstu ekonomikas politikas pilnīga integrācija, sevišķi fiskālajā un ekonomikas jomā, un jāveido vienots ES budžets, kam ir pašu finanšu resursi un nodokļu autonomija.

3.3.1.

Attiecībā uz institucionālajiem aspektiem paziņojums aprobežojas ar to aprakstu, norādot, uz kādiem pamatiem būs iespējams izveidot ekonomisko un monetāro savienību ar stingrāku juridisko struktūru un galveno ekonomikas rīcībpolitiku pārvaldību, bet tajā nav minēti makroekonomiskie un mikroekonomiskie nosacījumi, ar kuriem jānodrošina priekšlikumu īstenošanas iespējamība ilgtermiņā.

3.3.2.

EESK uzskata, ka tik vērienīgu mērķi var veiksmīgi sasniegt, īstenojot ciešāku sadarbību, kas vērsta uz politiskas savienības izveidi. Šo procesu varētu atvieglot, ja starptautiskajā makroekonomiskajā kontekstā varētu pabeigt tikai daļēji veiktās reformas saistībā ar kredītu un finanšu tirgu darbības nosacījumiem, makro- un mikrouzraudzības mehānismiem un makroekonomiskās nelīdzsvarotības (sākot ar ASV deficītu un Ķīnas pārpalikumu), kas saasināja finanšu krīzi, samazināšanu. Bez vērā ņemama progresa šajā virzienā būs grūti izvairīties no citām ekonomikas un finanšu krīzēm.

4.1.1.

EESK tomēr atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus pievērsties pašreizējam ES demokrātijas deficītam, kā arī apsvērumam, ka galvenā problēma ir suverenitātes nodošana. Tas nozīmē, ka jāuzsāk process, lai izveidotu politisku savienību, kas ar pārredzamākas un demokrātiskākas lemšanas procedūras palīdzību apvieno un kopīgi pārvalda dažas suverēnas rīcībpolitikas, kuras līdz šim bijušas dalībvalstu kompetencē, ar mērķi nodrošināt vienotu euro pārstāvību un Eiropas līmeņa pārvaldību — tas ir otrs EMS pīlārs, kas vēl pietrūkst.

4.1.2.

Šajā sakarā EESK uzskata, ka:

4.1.3.

Tāpēc problēma neslēpjas grūtībās iesaistīt Eiropas Parlamentu (EP), bet drīzāk gan izveidot vienotu lēmumu pieņemšanas procesu starp eurozonas valstīm, kurā tiktu attiecīgi iesaistīts EP. Vairs nav pieļaujams, ka katrā valstī tiek saglabāta neatkarīga ekonomikas un rūpniecības politika un kopēja monetārā politika, kas nostāda neizdevīgā situācijā vājāko valstu ekonomiku un kurā nav paredzēti kompensācijas mehānismi.

4.2.1.

EESK atbalsta EP un valstu parlamentu iesaistīšanu diskusijā par priekšlikumiem attiecībā uz izaugsmi. Tāpat būtu jārīkojas saistībā ar pielāgošanās programmām, neaprobežojoties ar vienkāršu informēšanu. Tomēr mēs joprojām atrodamies mākslīgām formalitātēm pilnā vidē, kas ir tālu no tā, kas būtu darāms ES lēmumu pieņemšanas procesā.

4.2.2.

Savukārt inovatīvi šķiet priekšlikumi par politiskajām partijām, kurām jākļūst eiropeiskām nevis vārdos, bet darbos un attiecīgi jārīkojas kā vienotai Eiropas struktūrai, nevis valstu specifisku īpatnību sakopojumam, kas pielāgojas atsevišķu valstu vai citu organizāciju (arodbiedrību, uzņēmēju utt.) darbībai.

4.2.3.

Būtu ieteicams, lai ne tikai partijas, kā ierosina Eiropas Komisija, bet arī Eiropas citas lielās organizācijas (piemēram, arodbiedrības, uzņēmēju apvienības utt.) vismaz eurozonā organizētos un rīkotos atbilstoši kopējas loģikas, nevis nacionāliem apsvērumiem, ņemot vērā 2014. gada vēlēšanas. Lai arī nepietiekams, tas tomēr būtu ievērojams solis uz priekšu; tomēr tas visiem būtu labs piemērs.

4.2.4.

Sakarā ar vēlēšanām EP vajadzētu piešķirt likumdošanas pilnvaras, kas tam ļautu (kopā ar Padomi) iepriekš noteiktā termiņā dot signālu par pāreju uz politisko savienību, kura paplašina vairākuma balsošanu, attiecinot to uz visām jomām un piešķirot Eiropas Parlamentam tiesības balsot arī par izaugsmes un nodarbinātības jautājumiem.

4.3.1.

EESK atbalsta ekonomikas politikas un nodarbinātības politikas, kas ir vienas medaļas divas puses, apvienošanu un saskaņošanu, lai arī tā ir ekonomiska, nevis juridiska problēma. Attiecībā uz visu ekonomikas rīcībpolitiku kopumu ir nepieciešams kopīgs lēmumu pieņemšanas process, kas apvieno stratēģiju “Eiropa 2020”, valstu budžetu koordinēšanu, makro- un mikroekonomikas rīcībpolitikas, eurozonas darba tirgu utt., lai sniegtos tālāk par pašreizējo lēmumu pieņemšanas sistēmu. Nav iedomājams, ka EP pietiek iecelt attiecīgu komisiju, lai mainītu EMS.

4.3.2.

Turklāt nav saprotams uzskats, ka, uzticot Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, kas atbild par ekonomikas politikas jautājumiem, pilnvaras koordinēt EMS, pat sadarbībā ar EP, varētu uzlabot pašreizējo situāciju. Šajā sakarā pietiek minēt ārpolitikas piemēru. Tāpēc komisāram vai iespējamam ministram vajadzētu piešķirt faktiskas pilnvaras.

4.3.3.

Tik svarīgu jautājumu nevar atrisināt ar juridiskām un parlamentārām formalitātēm, ja vispirms netiek pieņemts lēmums par ekonomikas, monetārās un nodarbinātības rīcībpolitikas politikas suverenitātes nodošanu no valsts līmeņa uz ES līmeni, kā EESK to ir vairākkārt ierosinājusi. Vajadzētu izveidot eurozonas “ekonomisko valdību”, kuru ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām un vairākuma balsošanu vadītu Eurogrupa kopā ar EP, kā arī veikt vajadzīgos Līguma grozījumus. Tas būtu jādara nekavējoties, tikpat steidzami, kā tika noslēgts fiskālais pakts, izskatīta banku savienība utt. Tas ļautu īstenot ekonomikas un rūpniecības politikas vienotu tirgu, izaugsmi un nodarbinātību, kuras pamatā būtu valstu kopīgs redzējums un solidāri lēmumi ES iedzīvotāju interesēs.

4.4.1.

EESK pozitīvi vērtē visus priekšlikumus par eurozonas ārējo pārstāvību. Ņemot vērā krīzes starptautisko ietekmi un attiecības starp valūtām, tas ir būtisks paziņojuma punkts. Pašlaik euro faktiski ir kā māla pods starp dzelzs traukiem. Eiropas Komisijas noteiktā stratēģija eurozonas klātbūtnes nostiprināšanai SVF pirmajā posmā paredz piešķirt tai novērotāja statusu un tikai pēc tam pieprasīt atsevišķu vietu. Runa ir par ilgiem laikposmiem, kas vājina eurozonu, kurai, gluži pretēji, nekavējoties vajadzētu nodrošināt vienotu pārstāvību dažādās organizācijās, kā EESK jau sen norādījusi. Tāpēc EK priekšlikumi, iespējams, ir reālistiski, bet nedroši un īsā un vidējā termiņā nepietiekami. Arī šajā jomā viss būs atkarīgs no Padomes rīcības.

4.5.1.

Attiecībā uz ECB izmantotā pieeja šķiet nepietiekama. Turklāt EESK nepiekrīt apgalvojumam, ka Līgumā vajadzētu “pievērsties ECB […] demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšanai”, jo ECB ir struktūra, kurā lēmumi jau tagad tiek pieņemti ar balstu vairākumu (atšķirībā no Padomes). Turklāt ECB ir cita rakstura problēmas un loma, un nevar atsaukties vienīgi uz uzraudzību, kā tas, šķiet, ierosināts Komisijas paziņojumā. Šīs problēmas skar ECB pilnvaru paplašināšanu, līdztekus stabilitātei un inflācijai iekļaujot tajās arī izaugsmi un nodarbinātību.

4.5.2.

Minētajā nolūkā arī jānodrošina, lai mehānismi ECB politikas pārnešanai uz reālo ekonomiku pienācīgi darbotos. Nesenie netradicionālie ECB veiktie pasākumi šo mehānismu efektivitātes paaugstināšanai, kas ietvēra gan likviditātes nodrošināšanu banku sistēmai (nodrošināto obligāciju iegādes programma (CBPP) un ilgtermiņa refinansēšanas operācijas (ITRO)), gan valstu vērtspapīru pirkšanu sekundārajā tirgū (vērtspapīru tirgus programmas (VTP) un tieši monetārie darījumi), uzskatāmi par pirmo soli vēlamajā virzienā, taču tie vēl neveido ECB kā pēdējās instances aizdevēja statusu, kurš spētu, kad tas ir vajadzīgs, pieņemt patstāvīgus un autonomus lēmumus, kam (kā zināms) būtu nepieciešami Līgumu grozījumi.

4.5.3.

Ir jānostiprina ECB lēmumu pieņemšanas autonomija un rīcības instrumenti, ko tā var izmantot, pildot pēdējās instances aizdevēja funkciju, nevis nolūkā palielināt dalībvalstu vai ES parādu, bet gan tādēļ, lai palielinātu euro uzticamību un ierobežotu spekulatīvus uzbrukumus parādos visdziļāk nonākušo valstu parādiem. It īpaši saistībā ar ECB pasākumu ietekmi uz valsts parāda ilgtspēju EESK atgādina, ka tikai paziņojums par šo manevru faktiski palīdzēja samazināt spriedzi gan eurozonas valstu valsts parāda vērtspapīru tirgū, gan finanšu un kredītu tirgos.

4.6.1.

EESK atzinīgi vērtē Tiesas lomas pastiprināšanu, taču ne paziņojumā ierosinātajā jomā (pienākumu neizpildes procedūra pret dalībvalstīm). Tas nozīmē iemūžināt pārliecību, ka ekonomiskās problēmas (tostarp arī parāds) ir tehniskas un juridiskas, nevis politiskas problēmas, kas jārisina demokrātiskā un pārredzamā ES lēmumu pieņemšanas procesā, kurā suverenitāte pieder iedzīvotājiem.