ES sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju
ES un ANO ir apņēmušās uzturēt spēkā daudzpusēju sistēmu, ar ko tiek pārvaldītas globālās attiecības tā, lai ieguvēji būtu visi. ES un tās dalībvalstis ir lielākās līdzekļu devējas ANO sistēmā.
ES un ANO
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir daudzpusējas pasaules sistēmas centrā, kalpodama kā dialoga, sadarbības un kolektīvas rīcības platforma.
ES un ANO ir apņēmušās uzturēt spēkā daudzpusēju sistēmu, ar ko tiek pārvaldītas globālās attiecības tā, lai ieguvēji būtu visi. Šī apņemšanās sakņojas pārliecībā, ka, lai reaģētu uz globālām krīzēm, problēmām un draudiem, starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešama efektīva daudzpusēja sistēma, kas balstīta uz universāliem noteikumiem un vērtībām.
Gadu gaitā ES ir izveidojusi ciešas attiecības ar ANO. ES piedalās ikgadējā ANO Ģenerālajā asamblejā (ANO ĢA), un tās delegācijas ir akreditētas ANO Ženēvā, Ņujorkā, Parīzē, Romā un Vīnē.
ES un ANO sadarbība aptver vairākas jomas un jautājumus, tostarp cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību, klimata pārmaiņas un vides aizsardzību, digitālos jautājumus, miera veidošanu, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, humāno palīdzību, korupcijas un noziedzības apkarošanu, veselības drošības veicināšanu visā pasaulē, migrācijas plūsmu pārvaldību un darbaspēka jautājumus.
Globālu ģeopolitisko pārbaudījumu laikā, tostarp, norisinoties Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, ES joprojām ir apņēmības pilna ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un to principus.
ES finansiālais atbalsts ANO
ES un tās dalībvalstis ierindojas starp lielākajiem līdzekļu devējiem ANO sistēmā.
2025. gadā ES un tās dalībvalstis veica vairāk nekā vienu trešdaļu no visām brīvprātīgajām iemaksām un kopā nodrošināja vienu piektdaļu no visām finanšu iemaksām ANO aģentūrās, fondos un programmās.
Brīvprātīgās iemaksas ir brīvas izvēles ziedojumi, ko veic valstis vai līdzekļu devēji papildus ANO noteiktajām iemaksām, kas ir obligāti dalības maksājumi. ES, kurai ir privileģētas novērotājas statuss, veic tikai brīvprātīgas iemaksas.
2025. gadā ES no sava budžeta atvēlēja ANO vairāk nekā 4 miljardus EUR. Pēdējo desmit gadu laikā ES ir vairāk nekā divkāršojusi savas brīvprātīgās finansējuma saistības.
ES dalībvalstis nodrošināja vairāk nekā 22 % no ANO parastā budžeta, no kura tiek finansētas galvenās administratīvās un politiskās operācijas, kā arī 21 % no ANO miera uzturēšanas budžeta.
Laikposmā no 2013. līdz 2025. gadam ES kopumā ir piešķīrusi vairāk nekā 38,1 miljardu EUR ANO aģentūrām, fondiem un programmām, no kuriem 17 % tika piešķirti Pasaules Pārtikas programmai (WFP), 13 % – ANO Bērnu fondam (UNICEF), 11 % – Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM), 10 % – ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos (UNHCR) un 36 % – citām aģentūrām, fondiem un programmām.
Dalība ANO struktūrās
ANO Ģenerālā asambleja
ANO Ģenerālā asambleja ir ANO galvenā apspriešanās, politikas veidošanas un pārstāvības struktūra. Visas 193 ANO dalībvalstis ir Ģenerālās asamblejas locekles, un tām ir vienāds balsu skaits. ES ir privileģētas novērotājas statuss.
Tas ļauj ES pievienoties debatēm, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sarunās un ik septembri piedalīties vispārējās debatēs. Īpašajā ES statusā nav ietvertas tiesības balsot, bet ES nodrošina koordināciju savu 27 dalībvalstu vidū, lai tās paustu vienotas nostājas.
Tāpēc Eiropadomes priekšsēdētājs, ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības delegācija Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā var iepazīstināt ANO Ģenerālo asambleju ar ES un tās dalībvalstu nostājām.
Turklāt ES ir ieguvusi tiesības vienreiz izteikt komentārus par runu attiecībā uz ES nostājām un mutiski iesniegt priekšlikumus un grozījumus; šāda iespēja nav piešķirta nevienam citam novērotājam.
Kad ES 2011. gadā ieguva privileģētās novērotājas statusu, tika panākta vienošanās, ka Eiropadomes priekšsēdētājs ES vārdā uzrunās Ģenerālo asambleju.
ANO Drošības padome
ANO Drošības padome ir galvenā globālā struktūra, kas atbild par starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu. Tajā ir pieci pastāvīgie locekļi un desmit pagaidu locekļi, kurus Ģenerālā asambleja ievēlē uz divu gadu termiņu.
Pašlaik ANO Drošības padomē ir četras ES dalībvalstis. Francija ir pastāvīgā locekle, un Dānija, Grieķija un Latvija ir nepastāvīgās locekles. No 2027. gada janvāra Austrija un Portugāle pievienosies Drošības padomei kā nepastāvīgās locekles 2027.–2028. gada pilnvaru termiņā.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem ES dalībvalstīm ANO Drošības padomē ir jārīkojas vienoti un jāsekmē ES nostājas un intereses.
ES prioritātes ANO
Ik gadu Padome pieņem secinājumus par ES prioritātēm ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO cilvēktiesību forumos.
Prioritātes Ģenerālajā asamblejā
Secinājumos par prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 81. sesijā (2026. gada septembris – 2027. gada septembris), kas pieņemti 2026. gada jūlijā, Padome atkārtoti apstiprina ES iestāšanos par iedarbīgu, efektīvu un iekļaujošu noteikumos balstītu daudzpusējo sistēmu, kas stingri sakņojas ANO Statūtos un starptautiskajās tiesībās.
Padome uzsver, ka visu kopīgajās un individuālajās interesēs ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas starptautiskās tiesības un visu valstu suverēnā līdztiesība un teritoriālā integritāte, apņemties strīdus izšķirt mierīgā ceļā un ieguldīt starptautiskajā sadarbībā.
ES arī turpmāk būs prognozējams, uzticams un pārliecinošs partneris un turpinās sadarboties ar partneriem, kuriem ir apņēmušies aizstāvēt un uzturēt spēkā starptautiskās tiesības un rast globālus risinājumus kopīgām problēmām.
Atzīstot, ka daudzpusējai sistēmai ir jāattīstās, ES ir gatava virzīt reformas, kas padara ANO efektīvāku, izmaksu ziņā lietderīgāku un reaģētspējīgāku. ES un tās dalībvalstis joprojām kopīgi ANO nodrošina vislielāko un uzticamāko politisko un finanšu atbalstu.
ES rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijā nākamajā gadā virzīs šādas visaptverošas prioritātes:
- aizstāvēt un attīstīt iedarbīgu, efektīvu un iekļaujošu daudzpusēju sistēmu, kas stingri sakņojas ANO Statūtos un starptautiskajās tiesībās, tostarp starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajās cilvēktiesībās;
- ar partnerību un koalīciju palīdzību virzīt reformas, lai visos trīs pīlāros panāktu efektīvu, izmaksu ziņā lietderīgu un reaģētspējīgu ANO;
- stiprināt ANO miera un drošības arhitektūru, kuras pamatā ir novēršana un miera uzturēšana;
- veicināt labklājību un ilgtspējīgu attīstību līdz 2030. gadam un pēc tam.
Prioritātes cilvēktiesību forumos
Secinājumos par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2026. gadā Padome uzsvēra, ka ES ir nelokāmi apņēmusies nodrošināt vispārēju cilvēktiesību ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu ikvienam un it visur.
Padome uzsvēra, ka jebkurā gadījumā ir jāievēro starptautiskās tiesības, tostarp ANO Statūti, un ka ES daudzpusējos forumos izmantos visas iespējas apkarot vēršanos pret cilvēktiesībām.
ES prioritātes cita starpā ir šādas:
- Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā un Baltkrievijā,
- cilvēktiesību pārkāpumi okupētajās palestīniešu teritorijās un Irānā,
- miermīlīga un iekļaujoša pāreja uz demokrātiju Venecuēlā,
- Afganistānas pārskatatbildības mehānisms.
ES pievērsīsies arī nesodāmības izbeigšanai un pārskatatbildības nodrošināšanai, kā arī pilsoniskajai telpai.
Padome uzsvēra, ka efektīvas un iekļaujošas daudzpusējas institūcijas, kuru centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija, ir labākais veids, kā nodrošināt mieru, drošību, cilvēktiesības, labklājību un ilgtspējīgu attīstību visiem.
ES un ANO sadarbības jomas
Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam
ANO Programmā 2030. gadam, kas pieņemta 2015. gadā, ir sniegta liela daļa informācijas par ES iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanu. Uz programmā iekļautajiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem balstās vairākas svarīgas ES politikas iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļais kurss un stratēģija “Global Gateway”.
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās saglabāt pasaulē lielākās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas pozīciju, kam ir īpaši svarīga nozīme Programmas 2030. gadam īstenošanā.
Miera operācijas un krīžu pārvarēšana
ES un ANO sadarbojas, lai veicinātu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un daudzpusējus risinājumus aktuālām globālajām problēmām. Cieša sadarbība, kuras pamatā ir abpusējs labums, savstarpīguma princips un kopīga atbildība, padara saskaņotākas un efektīvākas ES un ANO misijas un operācijas, kas bieži notiek vienlaikus vienā un tajā pašā valstī.
ES un ANO 2003. gadā pieņēma kopīgu deklarāciju par ES un ANO sadarbību krīžu pārvarēšanas jomā. Kopš tā laika tās ir vēl vairāk nostiprinājušas stratēģisko partnerību miera operāciju un krīžu pārvarēšanas jomā. Padome 2025. gada 20. oktobrī apstiprināja secinājumus par ES un ANO stratēģiskās partnerības miera un drošības jomā atjaunināšanu.
- Drošība un aizsardzība
- Padomes secinājumi par ES un ANO stratēģiskās partnerības miera un drošības jomā atjaunināšanu: kopīgās prioritātes 2025.–2028. gadam (2025. gada 20. oktobris)
Cilvēktiesības
ES un ANO sadarbojas, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības visā pasaulē, atbalstot cilvēktiesību aizstāvju darbu, cīnoties pret diskrimināciju un stiprinot demokrātiskos institūtus.
ES ir apņēmusies saglabāt cilvēktiesību universālumu un nedalāmību un nelokāmi atbalsta ANO cilvēktiesību sistēmu.
Humānā palīdzība
ES cieši sadarbojas ar ANO, lai sniegtu ārkārtas palīdzību, atjaunotu bojāto infrastruktūru un atbalstītu neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kuras skārušas cilvēka izraisītas vai dabas katastrofas, piemēram, bruņoti konflikti, sausums, plūdi, zemestrīces un viesuļvētras.
ES ir sniegusi humāno palīdzību vairāk nekā 110 valstīm, katru gadu aptverot miljoniem cilvēku. ES un tās dalībvalstis ir vadošās humānās palīdzības sniedzējas pasaulē.
Klimata pārmaiņas un vides aizsardzība
ES un ANO cieši sadarbojas, lai risinātu ar klimata pārmaiņām un biodaudzveidību saistītās problēmas. Tās sadarbojas Parīzes nolīguma īstenošanā, ilgtspējīgas zemes un okeānu pārvaldības veicināšanā, kā arī Kuņminas-Monreālas globālā biodaudzveidības satvara (GBF) īstenošanā.
Veicinot Parīzes nolīguma īstenošanu, ES arī uzsver saskaņotību starp Programmu 2030. gadam un Eiropas zaļo kursu.
Globālā veselība un pārvaldība
ES un ANO sadarbojas dažādos ar veselību saistītos jautājumos, cenšoties risināt globālas problēmas veselības jomā, veicināt sabiedrības veselību un uzlabot veselības drošību visā pasaulē. Visi šie mērķi ir daļa no ES Globālās veselības stratēģijas.
ES un tās dalībvalstis ir galvenās līdzekļu devējas ANO veselības aģentūrai – PVO.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 21. septembris
