Uzraudzības pilnvaras 

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai ir tiesības uzstāties katras Eiropadomes sanāksmes sākumā, izklāstot Parlamenta nostāju jautājumos, kas jārisina valstu un valdību vadītājiem.

Pēc katras augstākā līmeņa sanāksmes Eiropadomes priekšsēdētājs sniedz Parlamentam ziņojumu par tās rezultātiem.

Loma
Eiropadomi veido Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji, tās priekšsēdētāja, ko ievēlē uz 2,5 gadiem (šo termiņu var vienu reizi pagarināt), un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Tā nosaka Savienības vispārējo politikas virzienu un prioritātes.

Katras sešu mēnešu ilgās prezidentūras sākumā un beigās Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja Parlamenta plenārsēdē ar deputātiem apspriež programmu.

EP deputāti var iesniegt Padomei rakstiskus un mutiskus jautājumus un var ierosināt jaunas politikas uzsākšanu.

Ārlietu padomi pastāvīgi vada Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos. Augstais pārstāvis vai viņa pārstāvis piedalās visās plenārsēžu debatēs saistībā ar ārlietām un drošības un aizsardzības politiku. Divreiz gadā Augstais pārstāvis ziņo Eiropas Parlamentam par šīm politikas jomām un to finansiālo ietekmi.

Loma
Eiropas Savienības Padome ir Savienības otra likumdošanas iestāde. To veido dalībvalstu ministri.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES dalībvalstu vadītāji izvirza Komisijas priekšsēdētāja kandidātu, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus. Kandidātu ievēlē Eiropas Parlaments.

Parlamentam arī ir tiesības apstiprināt un atlaist Komisiju. Kopš 1994. gada komisāru amata kandidāti tiek uzaicināti ierasties uz apstiprināšanas uzklausīšanu, ko organizē Parlamenta komitejas. Katrā uzklausīšanā EP deputāti izvērtē kandidātus.

Parlaments var izteikt neuzticību Komisijai un galu galā atlaist to. Līdz šim neviens no priekšlikumiem izteikt neuzticību nav ticis apstiprināts Parlamentā. Žaka Santēra (Jacques Santer) vadītā Komisija 1999. gadā atkāpās, pirms Parlaments to piespieda atkāpties.

Parlaments nodrošina demokrātisku kontroli pār Komisiju. Tas regulāri izpēta Komisijas iesniegtos ziņojumus, tostarp ikgadējo ziņojumu par ES darbību un par ES budžeta izpildi. Reizi gadā Komisijas priekšsēdētājs plenārsēdē uzstājas ar runu par stāvokli Savienībā, kas ir izdevība apspriest sasniegtos panākumus un nākotnes prioritātes. Parlaments regulāri aicina Komisiju ierosināt jaunu politiku, un Komisijai ir pienākums atbildēt uz EP deputātu mutiskiem un rakstiskiem jautājumiem.

Loma
Eiropas Komisija ir līgumu ievērošanas uzraudzītāja un Eiropas Savienības izpildvaras iestāde

Parlaments var lūgt Tiesu veikt pasākumus pret Komisiju vai Padomi, ja to rīcība ir pretrunā ES tiesību aktu garam.

Parlaments kopā ar Padomi var lūgt Eiropas Savienības Tiesu izveidot specializētas tiesas. Piemēram, lai risinātu domstarpības starp ES un tās civildienestu, 2005. gadā izveidoja Eiropas Savienības Civildienesta tiesu.

Loma
ES Tiesa ir augstākā tiesa jautājumos saistībā ar ES tiesību aktiem. Tā interpretē ES tiesību aktus un nodrošina to vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs.

Pirms Eiropadome apstiprina Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentu, viceprezidentu un valdi, ir jāapspriežas ar Parlamentu.

ECB prezidents iepazīstina plenārsēdi ar bankas gada pārskatu un piedalās regulārajā monetārajā dialogā ar Ekonomikas un monetāro komiteju (ECON).

Loma
ECB ir atbildīga par eirozonas monetārās politikas īstenošanu.

Revīzijas palāta iesniedz gada pārskatu par iepriekšējā gada budžetu Padomei un Eiropas Parlamentam. Pamatojoties uz ziņojumu, Parlaments lemj, vai apstiprināt Komisijas veikto ES budžeta izpildi.

Pirms Padome ieceļ Revīzijas palātas locekļus, tai ir jāapspriežas ar Parlamentu.

Loma
Revīzijas palāta veic ES finanšu revīzijas. Palāta kā ES ārējās revīzijas iestāde sekmē ES finanšu pārvaldības uzlabošanu un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.

Parlaments ievēlē Eiropas ombudu. Ombuds ziņo Eiropas Parlamentam un iesniedz deputātiem gada pārskatu. Ārkārtējos apstākļos ombudu pēc Parlamenta pieprasījuma var atlaist ES Tiesa. Ombuds var uzsākt arī pārbaudes pēc savas iniciatīvas.

Loma
Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par ES iestāžu un struktūru pieļautām kļūdām pārvaldē.

Jebkurš ES pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, uzņēmums vai organizācija var iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstu par ES tiesību aktiem.

Parlaments var arī izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu ES tiesību aktu pārkāpumus.