9ú Téarma Parlaiminteach Dace MELBĀRDE

Eiropas kultūras un valodu daudzveidība ir ES pastāvēšanas pamatā. Tāpēc EP decembra sesijā balsoju pret nepārdomātajiem priekšlikumiem paplašināt Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulu, iekļaujot tajā audiovizuālo nozari.
Ieklausoties nozares brīdinājumos un kopā ar Kultūras komitejas kolēģiem skaidrojot neprognozējamās sekas Eiropas kino un televīzijas nozarei, plenārsēdē mums izdevās nepieļaut vairāku nozares pastāvēšanai kritisko priekšlikumu iekļaušanu rezolūcijā. Tomēr rezolūcijas tekstā saglabājās vairāki diskutabli priekšlikumi, tāpēc es atturējos gala balsojumā.
Šie priekšlikumi ignorē sarežģīto ES audiovizuālo tirgu. Tie pēc būtības aizliegtu audiovizuālajai nozarei mērķēti strādāt kā līdz šim, proti, savu dalībvalstu nacionālajos tirgos, tā vietā faktiski piespiežot televīzijas pakalpojumu sniedzējus piedāvāt savus pakalpojumus visā Eiropas teritorijā. Šāda pilnīga esošās sistēmas maiņa potenciāli nozīmētu mazāk Eiropas audiovizuālo darbu, tostarp mazāk filmu nelielās valodās, mazāk Eiropas televīziju un ziņu satura un galu galā — augstākas cenas patērētājiem.
Jāņem vērā, ka Eiropas audiovizuālajā tirgū pārsvarā darbojas nelieli nacionālie operatori, kas piedāvā konkrēto valstu iedzīvotājiem veidotu saturu. Piedāvātās izmaiņas pilnībā sagrautu viņu trauslos ekonomiskos modeļus. Tas tiešā veidā ietekmētu arī informācijas telpas drošību, jo ziņu un pētnieciskās žurnālistikas raidījumi pārsvarā tiek finansēti no ienākumiem, ko televīzijas gūst ar izklaides un sporta saturu, ko tās vairs nevarētu atļauties iepirkt un veidot.

Klimata pārmaiņas un dabas aizsardzība ir mūsu paaudzes lielākais izaicinājums, un mums šis izaicinājums ir jārisina pareizi. Es iestājos par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un, skatoties plašāk, atbalstu Eiropas Zaļo kursu un saistītos klimata mērķus. Tomēr mūsu kā likumdevēju uzdevums ir nodrošināt, ka izstrādātie tiesību akti ir pilnvērtīgi, tai skaitā no sociālā un ekonomiskā skatupunkta, un ņem vērā iesaistīto pušu intereses. Diemžēl Dabas atjaunošanas priekšlikums piedāvātajā redakcijā nebija pilnvērtīgs un, attiecīgi, nebija atbalstāms. Tostarp šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā, kad, no vienas puses, mēs runājam par pārtikas drošības nodrošināšanu un palielināšanu, mēs nedrīkstam, no otras puses, iet pretējā virzienā un pieņemt likumu, kas draud samazināt ražu. Tāpat nedrīkst ignorēt sabiedrības viedokli, kurš attiecībā uz šo likumdošanas priekšlikumu bija izteikti sašķelts un attiecīgi norāda uz priekšlikuma nepilnvērtīgo izstrādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, es balsoju pret Dabas atjaunošanas likumprojektu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi Krievijai nav saistoši, jo valsts ir izstājusies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas. Tas ir tikai viens no soļiem kā Krievija mēģina izvairīties no atbildības starptautiskās sabiedrības priekšā par saviem noziegumiem un pārkāpumiem. Krievija katru dienu turpina savas zvērības Ukrainā.
Tīšie uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, bombardējot daudzdzīvokļu mājas, enerģētikas infrastruktūru, skolas, slimnīcas un bērnu rotaļu laukumus, ir apzināta un aukstasinīgi plānota Krievijas stratēģija un kara taktika. Diemžēl šobrīd nevienai tiesai nav kompetences sodīt kara aizsācējus un kūdītājus – Putinu un citus siltos kabinetos sēdošos asiņainās agresijas režisorus. Tādēļ es atbalstīju šo rezolūciju, kura prasa nekavējoties sākt darbu pie īpaša tribunāla izveides, lai sodītu Krievijas politisko un militāro vadību un tās līdzskrējējus par agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
Īpaša tribunāla izveide nav vienkārša, taču plašs starptautiskās sabiedrības atbalsts tribunālam ir nepārprotams signāls Krievijas elitei un iedzīvotājiem – par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā būs jāatbild tiesas priekšā. Nesodāmība netiks pieļauta.