Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma
ES ir pārskatījusi savu patvēruma un migrācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka ES valstis palīdz cita citai, saskaroties ar migrācijas spiedienu.
Satura rādītājs
Pēdējos gados reģistrēts ievērojams cilvēku skaits, kas bēg uz Eiropu no vajāšanas, konfliktiem, terorisma un vardarbības savās mītnes zemēs.
2022. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis saņēma 966,000 patvēruma pieteikumu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2021. gadā. 2023. gadā nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits pārsniedza 380 tūkstošus, kas ir lielākais rādītājs kopš 2016. gada.
Eiropas Savienība reformē kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), lai visām ES dalībvalstīm nodrošinātu kopīgu atbildību patvēruma politikā.
Jauna regula patvēruma un migrācijas pārvaldībai, vairāk sadarbības
Bēgļa statusa piešķiršanas procedūru ES iepriekš reglamentēja Dublinas regula. Tajā bija noteikts, ka valsts, caur kuru migrants pirmoreiz ieceļo ES, ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu.
Dublinas regulas reforma
Dublinas regulā noteiktā sistēma, kas darbojas kopš 2003. gada, nav izveidota tā, lai patvēruma pieteikumus proporcionāli dalītu starp dalībvalstīm, kā rezultātā, kad 2015. gadā ieceļojošo patvēruma meklētāju skaits ES strauji pieauga, tādām valstīm kā Grieķija un Itālija kļuva apgrūtinoši uzņemt visus pieteikuma iesniedzējus. Parlaments jau kopš 2009. gada aicinājis pārskatīt Dublinas sistēmu.
2020. gada septembrī Komisija ierosināja jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, kurā ir uzlabotas procedūras visā ES patvēruma un migrācijas sistēmā.
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts
Jaunajā paktā liela uzmanība ir pievērsta uzlabotai robežu pārvaldībai un patvēruma procedūrām personām, kas lūdz patvērumu pie robežas, kā arī jaunam obligātam pirmsieceļošanas skrīningam, lai paātrinātu pieteikumu apstrādi.
Pakta pamatpīlārs ir nepieciešamība visām ES valstīm izrādīt solidaritāti ar tām valstīm, kuras uzņem lielu skaitu migrantu. Sistēma veicina elastīgas iemaksas no ES valstīm, sākot no patvēruma meklētāju pārcelšanas no pirmās ieceļošanas valsts līdz finanšu iemaksām, kā arī operatīvajam un tehniskajam atbalstam.
2024. gada februārī Parlaments un ES valstis vienojās par to leģislatīvo dosjē galīgo tekstu, kas veido jauno Migrācijas un patvēruma paktu, paredzot jaunus noteikumus par patvēruma un migrācijas plūsmu pārvaldību. Kopš 2024. gada aprīlī tika pieņemta visa pakete, ES valstīm ir divi gadi laika, lai jauno sistēmu ieviestu savos tiesību aktos.
Jaunā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula
Viens no šiem jaunajiem noteikumiem ir Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula, kas aizstāj Dublinas regulu un koncentrējas uz solidaritātes principu starp ES valstīm.
ES valstīm būs izvēle atbalstīt citas ES valstis, kas saskaras ar migrācijas spiedienu, vai nu apņemoties uzņemt un apstrādāt dažus migrantus, piedāvājot finansiālu ieguldījumu, vai vajadzības gadījumā sniedzot operatīvo un tehnisko atbalstu. Katra ES valsts var brīvi izvēlēties, kāda veida iemaksas tā vēlas sniegt.
Eiropas Komisija sagatavos gada ziņojumu par patvērumu, uzņemšanu un vispārējo migrācijas situāciju, ko izmantos, lai lemtu par ES reakciju uz migrāciju.
Jaunie noteikumi arī veicina sadarbību ar trešām valstīm, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas cēloņus. Šai sadarbībai būtu jābalstās uz cilvēktiesībām un jārespektē ES kopīgās vērtības.
Komisija 2023. gada decembrī pieņēma nolīgumu ar Tunisiju, lai palīdzētu ierobežot neatbilstīgu migrāciju, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības. Komisija 2024. gada martā parakstīja līdzīgu nolīgumu ar Ēģipti.
Drošs ceļš uz ES: ES pārmitināšanas sistēmas izveide
Pārmitināšana ir pēc UNHCR pieprasījuma veikta trešās valsts valstspiederīgā, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārsūtīšana no valsts, kura nav ES dalībvalsts, uz ES valsti, kurā šai personai būs atļauts uzturēties bēgļa statusā. Tā ir viena no labākajām un kontrolētākajām iespējām, kā nodrošināt bēgļiem drošu un likumīgu ceļu uz Eiropas Savienību.
Lai izveidotu ilgstoši darboties spējīgu migrācijas problēmas pārvaldīšanas mehānismu, Parlaments uzsver, ka nepieciešama pastāvīga un saistoša ES pārmitināšanas programma.
2024. gada aprīlī Parlaments oficiāli apstiprināja ES pārmitināšanas sistēmas noteikumus, lai aizstātu esošās ad hoc shēmas un panāktu racionālāku ES politiku.
Satvarā paredzēts, ka ES valstis brīvprātīgi pārvietos neaizsargātus bēgļus, kas uzturas trešās valstīs. Šiem cilvēkiem tiks dota iespēja likumīgi, organizēti un droši nokļūt ES. Padome pieņems divu gadu ES pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas plānu, kurā būs noteikts maksimālais kopējais uzņemamo personu skaits un ES valstu ieguldījums.
Eurodac: uzlabojam pirkstu nospiedumu datubāzi
Eurodac ir lielapjoma IT sistēma, kas palīdz pārvaldīt patvēruma pieteikumus, glabājot un apstrādājot patvēruma meklētāju un neatbilstīgo migrantu digitālos pirkstu nospiedumus.
Patvēruma meklētājiem, kas vecāki par 14 gadiem, ir jānoņem pirkstu nospiedumi, kad viņi iesniedz pieteikumu jebkurā ES valstī. Viņu pirkstu nospiedumi tiek pārsūtīti uz Eurodac centrālo datubāzi, kur tos var salīdzināt ar esošajiem ierakstiem.
2023. gada decembrī Eiropas Parlaments un ES valdības panāca provizorisku vienošanos par Eurodac reformu, kas paplašināja sistēmas darbības jomu:
- tiks vākts vairāk datu, tostarp sejas attēli
- tiks pievienoti trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilstīgi uzturas ES, nemeklējot patvērumu
- dati tiks vākti par visiem, kas vecāki par sešiem, nevis 14 gadiem.
Izmaiņas ļauj uzlabot neatļautas kustības kontroli un atklāšanu ES un palīdz identificēt personas, kas varētu radīt drošības apdraudējumu.
Parlaments vienošanos oficiāli pieņēma 2024. gada aprīlī.
Patvēruma noteikumu vienveidīgāka piemērošana
Patvēruma piešķiršanas pamatojums
Kvalifikācijas regulas mērķis ir precizēt patvēruma piešķiršanas iemeslus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret patvēruma meklētājiem neatkarīgi no tā, kurā ES valstī viņi iesniedz pieprasījumu.
Parlaments un Padome 2022. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par noteikumiem. Saskaņā ar nolīgumu aizsardzība būtu jāpiešķir tikai tik ilgi, kamēr bēglis ir apdraudēts, un atzītiem bēgļiem būtu jāsaņem vismaz trīs gadu atjaunojama uzturēšanās atļauja. Viņu pārvietošanās aprobežotos ar valsti, kas izskata viņu pieteikumus.
Parlaments vienošanos oficiāli pieņēma 2024. gada aprīlī.
Uzņemšanas nosacījumi
Uzņemšanas nosacījumu direktīvas reformas mērķis bija nodrošināt, ka patvēruma meklētāji gūst labumu no saskaņotiem uzņemšanas materiālajiem standartiem (mājoklis, piekļuve darba tirgum utt.) visā ES, kā arī atturēt no sekundārās kustības.
Saskaņā ar vienošanos, ko Parlaments oficiāli pieņēma 2024. gada aprīlī, reģistrētie patvēruma meklētāji varēs strādāt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc patvēruma pieprasīšanas. Viņiem būs pieejami arī valodu kursi, pilsoniskā izglītība vai profesionālā apmācība. Visiem bērniem, kas lūdz patvērumu, būtu jāapmeklē skola ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierašanās, un nepavadītiem nepilngadīgajiem tiks iecelts aizbildnis.
Jaunajiem noteikumiem būtu jāattur pieteikuma iesniedzēji no pārvietošanās pa ES pēc viņu reģistrācijas, ierobežojot viņu piekļuvi uzņemšanas apstākļiem līdz valstij, kas izskata viņu pieteikumu, un ierobežojot ceļošanas dokumentu noteikumus. Valsts iestādes var arī ierobežot patvēruma meklētāja klātbūtni konkrētās teritorijās.
Patvēruma meklētāju aizturēšana joprojām būs iespējama, bet tikai ārkārtas apstākļos saskaņā ar tiesas rīkojumu un uz pēc iespējas īsāku laiku.
ES Patvēruma aģentūra
2021. gada 11. novembrī Parlaments pēc vienošanās ar Padomi atbalstīja Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pārveidi par ES Patvēruma aģentūru. No 2022. gada janvāra pārveidotā aģentūra palīdz padarīt patvēruma procedūras ES valstīs vienotākas un ātrākas. Tās 500 ekspertiem būtu jāsniedz labāks atbalsts valstu patvēruma sistēmām, kas saskaras ar lielu lietu skaitu, padarot vispārējo ES migrācijas pārvaldības sistēmu efektīvāku un ilgtspējīgāku.
Turklāt jaunā aģentūra ir atbildīga par to, lai tiktu uzraudzīts, vai tiek ievērotas pamattiesības saistībā ar starptautiskās aizsardzības procedūrām un uzņemšanas apstākļiem dalībvalstīs. Tā arī palīdz ES un trešo valstu sadarbībā.
ES līdzekļi patvērumam
Parlaments 2021. gada jūlijā pieņemtajā rezolūcijā apstiprināja atjaunoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) budžetu 2021.–2027. gadam, kas palielināsies līdz 9,88 miljardiem eiro. Jaunajam fondam būtu jāveicina kopējās patvēruma politikas stiprināšana, jāattīsta legālā migrācija atbilstoši dalībvalstu vajadzībām, jāatbalsta trešo valstu valstspiederīgo integrācija un jāsniedz ieguldījums cīņā pret nelegālo migrāciju. Līdzekļi arī palīdzēs dalībvalstīm taisnīgāk sadalīt atbildību par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Deputāti arī atbalstīja jaunu Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) izveidi un vienojās tam piešķirt 6,24 miljardus eiro. IBMF būtu jāpalīdz uzlabot ES valstu spējas robežu pārvaldībā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību ievērošanu. Fonds veicinās kopēju, saskaņotu vīzu politiku un ieviesīs aizsardzības pasākumus neaizsargātām personām, kas ierodas Eiropā, īpaši nepavadītiem bērniem.
Uzzini vairāk par ES pasākumiem migrācijas jomā:
- Neatbilstīgas migrācijas apkarošana: labāka ES robežu pārvaldība
- Migrantu atgriešana: fakti un skaitļi un ES politika (infografika)
- Darbaspēka migrācija: labākas likumīgās iespējas strādāt ES
Raksts atjaunināts, balstoties uz 2024. gada aprīlī pieejamo informāciju
