Atmežošana: cēloņi un ES risinājumi
Uzziniet, kas izraisa atmežošanu un kā jaunie ES tiesību akti vēršas pret tādu preču importu, kuras ražotas atmežotās teritorijās.
Mežu izzušanas temps visā pasaulē ir satraucošs. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem atmežošanas dēļ laikposmā no 1990. gada līdz 2020. gadam izzuda 420 miljoni hektāru mežu, kas platības ziņā pielīdzināmi ES platībai.
Atmežošana ir mežu iznīcināšana, lai zemi varētu izmantot citiem mērķiem, savukārt mežu degradācija ir pakāpeniskāks process, kas saistīts ar to, ka tiek zaudēta mežu spēja nodrošināt būtiskus labumus, piemēram, koksni vai bioloģisko daudzveidību.
Šie procesi galvenokārt notiek trīs svarīgākajos mežu baseinos — Amazonē (Dienvidamerika), Kongo (Centrālāfrika) un Dienvidaustrumāzijā. Pretējs process notiek ES, kur laikposmā no 2000. gada līdz 2021. gadam mežu platība palielinājās par 5.3 %.
Meži aizņem 31% no pasaules kopējās zemes virsmas un nodrošina mājvietu lielākajai daļai sauszemes bioloģiskās daudzveidības. Tie piesaista atmosfērā izdalīto oglekļa dioksīdu un garantē būtisku ienākumu avotu aptuveni 25% pasaules iedzīvotāju. Lielu daļu no pasaules mežu teritorijas apdzīvo pirmiedzīvotāji.
Kādi ir atmežošanas un mežu degradācijas cēloņi?
Atmežošana un mežu degradācija galvenokārt ir saistīta ar cilvēka darbībām un ietekmē cilvēkus visā pasaulē.
Rūpnieciskā lauksaimniecība
Lauksaimniecība ir galvenais atmežošanas virzītājspēks visos reģionos, izņemot Eiropu.
Mežu pārveidošana par aramzemi ir galvenais mežu izzušanas iemesls. Saskaņā ar FAO datiem tā izraisa vismaz 50 % no pasaules atmežošanas, galvenokārt eļļas palmu un sojas pupu audzēšanas nolūkā.
Lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana izraisa gandrīz 40 % no pasaules atmežošanas.
Eiropā pāreja uz aramzemi veido aptuveni 15 % no atmežošanas, un 20 % ir saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku ganībām.
Urbanizācija
Pilsētu un infrastruktūras attīstība, tostarp būvniecība un ceļu paplašināšana, ir trešais lielākais globālās atmežošanas cēlonis, kas izraisa nedaudz vairāk par 6 % no kopējā atmežošanas apmēra. Tomēr tas ir galvenais atmežošanas cēlonis Eiropā.
Pārmērīga koksnes resursu izmantošana
Citas kaitīgas darbības, kas saistītas ar cilvēka darbībām, ietver pārmērīgu koksnes izmantošanu, tostarp kā kurināmo, un nelikumīgu vai neilgtspējīgu mežizstrādi.
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas ir gan atmežošanas un mežu degradācijas cēlonis, gan sekas. To izraisītie ekstremālie notikumi, piemēram, ugunsgrēki, sausums un plūdi, ietekmē mežus. Savukārt mežu izzušana kaitē klimatam, jo mežiem ir būtiska nozīme tīra gaisa nodrošināšanā, ūdens cikla regulēšanā, CO2 uztveršanā, bioloģiskās daudzveidības zuduma un augsnes erozijas novēršanā.
Atmežotās teritorijās ražotu preču patēriņš ES
Lielā daļā tropu mežu, kas pārveidoti izmantošanai lauksaimniecībā, tiek ražotas pasaules tirgū tirgotas preces.
ES patēriņš ir atbildīgs par aptuveni 10 % no pasaules mežu atmežošanas, galvenokārt palmu eļļas un sojas ražošanas dēļ, kas veido vairāk nekā divas trešdaļas no attiecīgā ES patēriņa.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumu galvenie produkti, ko ES importē no atmežotas zemes teritorijām, ir šādi:
- palmu eļļa 34 %,
- soja 32,8 %,
- koksne 8,6 %,
- kakao 7,5 %,
- kafija 7 %,
- kaučuks 3,4 %,
- kukurūza 1,6 %.
Jauns ES likums par produktiem, kas nav iegūti atmežošanas rezultātā
Atmežošana un mežu degradācija ietekmē ES vides mērķus, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī cilvēktiesības, mieru un drošību. Tāpēc ES cenšas apkarot mežu izzušanu pasaulē.
2021. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar jauno ES mežsaimniecības stratēģiju 2030. gadam, kuras mērķis ir palielināt ES mežu kvantitāti un kvalitāti un veicināt to kā oglekļa piesaistītāju lomu.
2023. gada aprīlī Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus, kuri atļaus uzņēmumiem pārdot produktus Eiropas Savienībā tikai tad, ja tie būs apliecinājuši, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju jebkurā pasaules teritorijā.
Sākotnēji noteikumus bija paredzēts piemērot no 2024. gada 30. decembra, bet 2024. gada decembrī Parlaments apstiprināja piemērošanas atlikšanu uz vienu gadu. 2025. gada decembrī Parlaments pieņēma vēl citas mērķtiecīgas izmaiņas. Visiem uzņēmumiem tika dots vēl viens gads, lai izpildītu jaunos ES noteikumus par atmežošanas novēršanu. Lielajiem uzņēmumiem šis likums būtu jāpiemēro no 2026. gada 30. decembra, bet mazajiem – no 2027. gada 30. jūnija.
Uz ko attiecas jaunais likums?
Jaunais tiesību akts attiecas uz tādiem produktiem kā palmu eļļa, soja, kakao, kafija, mājlopi un kokmateriāli, kā arī uz atvasinātiem produktiem, piemēram, liellopu gaļu, ādu un apdrukāta papīra izstrādājumiem, mēbelēm, kosmētiku un šokolādi.
Uzņēmumiem būs arī jānodrošina, ka to pārdoto produktu ražošanā ievēroti cilvēktiesību standarti un pirmiedzīvotāju tiesības.
Parlaments arī paplašināja meža degradācijas definīciju. Tā tagad attiecas arī uz gadījumiem, kad pirmatnējos mežus vai dabiski atjaunojošos mežus pārveido par plantāciju mežiem vai citām meža zemēm.
Naudas sodi
ES atmežošanas likuma ietvaros valstis klasificē par zema, standarta vai augsta riska valstīm. Uz produktiem no zema riska valstīm attieksies vienkāršota pārbaudes procedūra.
Ja uzņēmumi neveiks kontroles pasākumus, tiem varēs piespriest naudas sodu apmērā līdz 4% no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma Eiropas Savienībā.
