Ilgtspējīga mežsaimniecība: Parlamenta rīcība pret atmežošanu
Lai novērstu klimata pārmaiņas, būtiska ir mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana. Uzzini, ko vēlas Eiropas Parlaments.
Parlaments ilgstoši uzstāj, lai tiktu veicināta ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Eiropas Savienībā un mežu aizsardzība ārvalstīs.
2023. gada aprīlī Parlaments apstiprināja jaunu tiesību aktu, kura mērķis ir ierobežot mežu degradāciju, izslēdzot no ES tirgus produktus, kas veicina atmežošanu. Pateicoties Parlamenta centieniem, noteikumi arī paredz, ka uzņēmumiem ir jāievēro cilvēktiesības un pirmiedzīvotāju tiesības.
Sākotnēji noteikumus bija paredzēts piemērot no 2024. gada 30. decembra, bet 2024. gada decembrī Parlaments nobalsoja uz vienu gadu atlikt to piemērošanu. 2025. gada decembrī Parlaments pieņēma vēl citas mērķtiecīgas izmaiņas. Visiem uzņēmumiem tika dots vēl viens gads, lai izpildītu ES noteikumus par atmežošanas novēršanu. Lielajiem uzņēmumiem šis likums būtu jāpiemēro no 2026. gada 30. decembra, bet mazajiem – no 2027. gada 30. jūnija.
Parlaments ir arī reaģējis uz jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam, ar kuru Komisija nāca klajā 2021. gada jūlijā un kurā mežu ilgtspējīga apsaimniekošana un atmežošanas samazināšana ir sasaistīta ar ES Zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Stratēģijas mērķis ir palielināt ES mežu kvantitāti un kvalitāti un veicināt to kā oglekļa piesaistītāju lomu.
Parlamenta ziņojumā ir uzsvērta ES mežu daudzveidība un nepieciešamība panākt ilgtspējīgu apsaimniekošanu ciešā sadarbībā ar mežu īpašniekiem. Meži ne tikai palīdz mazināt klimata pārmaiņas, bet tiem ir arī ekonomiska un sociāla funkcija, tāpēc to dažādās funkcijas ir jāsaskaņo.
Kāpēc meži ir svarīgi?
Mežiem ir būtiska sociālā, ekonomiskā un vides vērtība. Tie veido 39 % no ES sauszemes teritorijas. Veselīgiem mežiem ir izšķiroša nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, jo tie uztver oglekļa dioksīdu no atmosfēras. ES mežiem kā oglekļa piesaistītājiem ir izšķiroša nozīme ES oglekļneitralitātes mērķu sasniegšanā. Tāpēc ir ļoti svarīgi aizsargāt tos un kopienas, kas uz tiem paļaujas.
Kādi ir atmežošanas cēloņi?
Atmežošana visā pasaulē notiek satraucošā ātrumā, kā rezultātā izdalās siltumnīcefekta gāzes un zūd bioloģiskā daudzveidība. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam atmežošanas dēļ tika zaudēti aptuveni 420 miljoni hektāru meža, kas ir ES lieluma teritorija.
Atmežošana ir cieši saistīta ar starptautisko pieprasījumu pēc precēm, kuru ieguve vai ražošana veicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju. ES importē daudz šādu preču, tāpēc, mainot savu tirdzniecības politiku, tā var mazināt atmežošanu.
Problēmu saasina nelikumīga mežizstrāde, kas joprojām ir galvenais atmežošanas cēlonis visā pasaulē un ES, neskatoties uz to, ka ES ir ieviestas tādas iniciatīvas kā Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai.
Bioloģiskās daudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu dēļ pieņemas spēkā sausums, plūdi un ugunsgrēki, tādējādi pastiprinot atmežošanu un paātrinot klimata pārmaiņas. Plašie 2019. gada Amazones mežu ugunsgrēki apliecināja, cik ļoti ir nepieciešama sadarbība starptautiskā līmenī.
Kā apturēt atmežošanu?
Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana līdzsvaro mežsaimniecības ekonomisko un sociālo ietekmi ar nepieciešamību uzlabot mežu veselību un palielināt spēju pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Izmantojot satelītus, varētu laicīgi brīdināt par tādām dabas katastrofām kā sausums un meža ugunsgrēki un tādējādi mazināt riskus un uzlabot mežu aizsardzību.
Kā ES var atbalstīt ilgtspējīgu mežsaimniecību un aizsargāt mežus?
Eiropas Savienībā vairāk nekā 60 % produktīvo mežu jau ir sertificēti kā ilgtspējīgi apsaimniekoti. Mežsaimniecības nozare Eiropas Savienībā atbalsta 3,6 miljonus cilvēku.
Parlaments atzīst, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, vienlaikus atbalstot svarīgu ekonomikas nozari, un EP deputāti aicina piešķirt lielāku finansējumu no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ilgtspējīgai mežsaimniecībai.
EP deputāti aicina stiprināt vispārējos ieguvumus klimata jomā, ko sniedz meži un uz koksnes resursiem balstīta vērtību ķēde, proti, CO2 absorbciju un oglekļa uzglabāšanu koksnes produktos.
Parlaments arī uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu pētījumiem par fosilā kurināmā un fosilā kurināmā materiālu aizstāšanu. Mežiem un visai uz koksnes resursiem balstītajai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme, lai turpinātu attīstīt aprites bioekonomiku, kas ir svarīga, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos to sekām.
Parlaments vēlas labākus pasākumus pret nelikumīgu mežizstrādi un vairāk pārbaužu uz ES robežām, lai novērstu piekļuvi neilgtspējīgi ražotai koksnei un citiem produktiem, kas veicina mežu izzušanu. EP deputāti arī vēlas nodrošināt, ka tiek sistemātiski novērtēta tirdzniecības nolīgumu ietekme uz mežu stāvokli un bioloģisko daudzveidību.
EP deputāti ir aicinājuši visā pasaulē veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību un izmantot ES satelītus (Copernicus un Galileo), lai palīdzētu uzraudzīt atmežošanu un meža ugunsgrēkus ārpus ES. Viņi arī aicina pienācīgi finansēt pētniecību un inovāciju, lai padarītu mežus klimatnoturīgākus.
Parlaments vēlas saistošus mērķus, lai aizsargātu un atjaunotu meža ekosistēmas, jo īpaši pirmatnējos mežus (tos, kurus cilvēku rīcība pēdējā laikā nav ietekmējusi).
Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2020. gadā. Tas ir atjaunināts, lai atspoguļotu jaunākās norises ES cīņā pret atmežošanu.
Vairāk par mežsaimniecību un cīņu pret atmežošanu
- Informatīvs apskats: ES un meži
- Likumdošanas procesa grafiks: Jaunā ES Meža stratēģija
- Likumdošanas procesa grafiks: ES atmežošanas likums
-
Komisija atklāj globālu sadarbības platformu cīņai pret atmežošanu
atveras jaunā pārlūkprogrammas logā
- Pētījums: jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam (2022. gada februāris)
- Informatīvs apskats: Ceļā uz neatmežojošām precēm un izstrādājumiem ES (2023. gada aprīlis)
