Energotaupība: ES pasākumi enerģijas patēriņa samazināšanai
Energotaupībai ir izšķiroša nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un ES enerģētiskās atkarības mazināšanā. Uzzini, ko Eiropas Parlamenta deputāti dara, lai samazinātu enerģijas patēriņu.
Energoefektivitāte nozīmē izmantot mazāk enerģijas, lai iegūtu tādu pašu rezultātu. Tā ļauj ietaupīt enerģiju un samazināt spēkstaciju radītās emisijas.
2018. gada energoefektivitātes tiesību akti tiek pārskatīti, lai palīdzētu ES sasniegt 2021. gada Eiropas Zaļajā kursā noteiktos vērienīgos mērķus. Aktu pārskatīšana arī palīdzēs sasniegt vienu no RepowerEU plāna mērķiem - samazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa, kas lielā mērā nāk no Krievijas.
Līdztekus, ES izstrādā noteikumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Jauni energoefektivitātes mērķi
Energoefektivitātes uzlabojumi varētu samazināt ne tikai CO2 emisijas, bet arī ikgadējos ES enerģijas importa rēķinus 330 miljardu eiro apmērā.
Jaunie mērķi, ko Parlaments pieņēma 2023. gada jūlijā, paredz līdz 2030. gadam ES līmenī kolektīvi samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 11,7 % (salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenārija prognozēm).
ES valstīm ir jāietaupa vidēji 1,5 % gadā. Enerģijas ietaupījums būtu jāsāk ar 1,3 % gadā līdz 2025. gada beigām, pakāpeniski sasniedzot 1,9 % līdz 2030. gada beigām.
Lai sasniegtu šos mērķus, vietējie, reģionālie un valsts pasākumi aptvers dažādas nozares: valsts pārvalde, ēkas, uzņēmumi, datu centri u. c. EP deputāti uzstāja uz konkrētiem, sasniedzamiem mērķiem:
- Publiskajam sektoram katru gadu jāsamazina savs enerģijas galapatēriņš par 1,9 %.
- ES dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai katru gadu vismaz 3 % publisko ēku tiek renovētas un pārveidotas par gandrīz nulles enerģijas ēkām vai nulles emisijas ēkām.
- Ir jaunas prasības efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām.
Stabils uzraudzības un izpildes mehānisms nodrošinās, ka dalībvalstis sasniedz savus mērķus.
Ēku energopatēriņa samazināšana
Ēkas ES rada 40 % enerģijas patēriņa un 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Dažas no svarīgākajām jomām, kurās jāveic uzlabojumi, ir ēku apkure un dzesēšana, kā arī karstā ūdens padeve mājsaimniecībām - tās veido 80 % no mājsaimniecību enerģijas patēriņa.
2024. gada martā Parlaments pieņēma atjauninātus noteikumus par ēku energoefektivitāti, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu būvniecības nozari.
No 2030. gada visām jaunajām ēkām jābūt ar nulles emisijām; no 2028. gada tas attiecas uz jaunām ēkām, kuras izmanto vai kuras pieder valsts iestādēm.
ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam būs jāsamazina vidējais gada patēriņš ēku sektorā vismaz par 16 % un līdz 2035. gadam — par 20 % līdz 22 %.
Noteikumi paredz arī, ka no 2025. gada vairs nevarēs subsidēt atsevišķus fosilā kurināmā katlus. Tomēr hibrīdās sistēmas, kas apvieno katlu ar citu videi draudzīgāku risinājumu, piemēram, saules enerģijas iekārtu vai siltumsūkni, joprojām var saņemt finansiālu atbalstu. Līdz 2040. gadam būtu jāpārtrauc visa fosilā kurināmā izmantošana apkurei un dzesēšanai.
Ēku renovācija ES
ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam būs jārenovē 16 % no enerģētiski neefektīvākajām nedzīvojamajām ēkām, bet līdz 2033. gadam — 26 % no neefektīvākajām nedzīvojamajām ēkām.
Ēku energoefektivitātes sertifikātam būtu jābūt derīgam līdz 10 gadiem. Ēku īpašniekus, kuru ēku sertifikāts ir zemāks par C līmeni, būtu jāielūdz uz renovācijas konsultācijām.
Sertifikātā būtu jāiekļauj arī ieteikumi par energoefektivitātes rentablu uzlabošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī par ēkas vai ēkas daļas iekštelpu vides kvalitātes uzlabošanu.
Ēkas, kas pašas ražos saules enerģiju
Atjauninātajā redakcijā ES valstīm būtu arī noteikts pienākums līdz 2028. gadam nodrošināt, ka jaunās ēkās tiek izmantotas saules enerģijas tehnoloģijas, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams. Līdz 2030. gadam visām jaunajām dzīvojamajām ēkām jābūt aprīkotām ar saules enerģijas iekārtām.
2023. gada novembrī stājās spēkā pārskatītā Atjaunīgo energoresursu direktīva, kas ES dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt, ka atļaujas saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai uz ēkām tiek izsniegtas viena mēneša laikā.
Pasākumi enerģijas rēķinu samazināšanai
Energo-neefektīvas ēkas bieži vien ir saistītas ar enerģētisko nabadzību un sociālajām problēmām. Neaizsargātās mājsaimniecības parasti tērē proporcionāli vairāk enerģijas, tāpēc ir vairāk pakļautas pieaugošajām cenām.
Renovācija var palīdzēt samazināt enerģijas rēķinus un palīdzēt cilvēkiem izkļūt no enerģētiskās nabadzības, bet celtniecības darbi ir dārgi. Parlaments vēlas nodrošināt, lai šo izmaksu ietekme uz neaizsargātām mājsaimniecībām tiktu ierobežota.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par ēku energoefektivitāti valstīm būs jānodrošina piekļuve finansējumam neaizsargātajām mājsaimniecībām, izmantojot savus valsts renovācijas plānus.
Šos pasākumus būtu jāatbalsta ar vairākiem instrumentiem, tostarp Sociālo klimata fondu, RePowerEU paketi, kuras mērķis ir palīdzēt ES atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilā kurināmā, un jauno platformu stratēģiskajām tehnoloģijām Eiropā (STEP), kurai ir mērķis atbalstīt tīras tehnoloģijas.
Ēkas, uz kurām noteikumi neattiecas
ES dalībvalstis var izslēgt no energoefektivitātes noteikumu darbības jomas noteiktu veidu ēkas:
• ēkas, kas ir aizsargātas to īpašo arhitektonisko vai vēsturisko vērtību dēļ
• lauksaimniecības un tehniskās ēkas
• baznīcas
• pagaidu ēkas
• ēkas, kas pieder bruņotajiem spēkiem vai centrālajai valdībai un kalpo valsts aizsardzības mērķiem
Jāfinansē valstu centieni risināt enerģētiskās atkarības problēmu
2023. gada februārī stājās spēkā "RePowerEU" tiesību akti. Tie paredz, ka valstis, kas saņem papildu līdzekļus saskaņā ar atjauninātiem atveseļošanas un izturētspējas plāniem, iekļauj pasākumus enerģijas taupīšanai, tīras enerģijas ražošanai un piegāžu diversifikācijai.
Šo valstu atveseļošanas plānu mērķis ir atbalstīt neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā un pāreju uz zaļo ekonomiku. Citi pasākumi paredz:
• ieguldījumus, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu maznodrošinātajām mājsaimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem
• vairāk līdzekļu pārrobežu un daudzvalstu enerģētikas projektiem
Sadzīves tehnikas energoefektivitāte
2017. gadā Parlaments apstiprināja vienkāršotas, enerģijas patēriņu atspoguļojošas marķējuma sistēmas ieviešanu sadzīves tehnikai, piemēram, lampām, televizoriem un putekļu sūcējiem, lai patērētājiem būtu vieglāk salīdzināt to energoefektivitāti.
Enerģijas marķēšanas un ekodizaina noteikumi ir ļāvuši ietaupīt aptuveni 120 miljardus eiro enerģijas rēķinos 2023. gadā, un šis skaitlis varētu pieaugt līdz aptuveni 162 miljardiem eiro 2030. gadā. Eiropas Komisija vēlas atjaunināt šos noteikumus kā daļu no 2025. gada februārī ierosinātā tīras rūpniecības nolīguma.
