Komisijas priekšlikuma iesniegšanai nav noteikts laika limits.

Komisāru kolēģija pieņem Komisijas priekšlikumu rakstiskajā procedūrā (bez apspriešanas) vai mutiskajā procedūrā (ar apspriedēm). Ja par jautājumu nepieciešams balsot, Komisija lemj ar vienkāršu balsu vairākumu.

1. Ja, jūsuprāt, ES būtu jāierosina tiesību akts, jums ir vairākas iespējas:

   1. sākt pilsoņu iniciatīvu — ja gada laikā tiek savākts vismaz 1 miljons ES pilsoņu parakstu no vismaz 7 dalībvalstīm, jūs varat lūgt Eiropas Komisiju rīkoties kādā no jomām, kas ir tās kompetencē.
      Vairāk informācijas par pilsoņu iniciatīvu atradīsiet šeit

   2. lobēt savu EP deputātu, kas var

      1. uzsākt procesu, kurā Parlaments prasa Komisijai ierosināt tiesību aktu. Tas ir iespējams tikai gadījumos, kad Parlaments uzskata, ka ES tiesību akts nepieciešams, lai palīdzētu īstenot Līgumus. Ja Komisija atsakās iesniegt priekšlikumu, tai jāsniedz skaidrojums;

      2. lūgt Parlamenta komitejai izstrādāt patstāvīgu ziņojumu, kurš nav saistošs, bet ar kuru — pēc tam, kad to ir apstiprinājis Parlaments — var izdarīt spiedienu uz Komisiju, lai tā nāktu klajā ar jaunu priekšlikumu;

      3. uzdot Komisijai jautājumu, pamatojoties uz kuru tā varētu apsvērt likumdošanas izstrādi.
         Vairāk informācijas par jautājumiem atradīsiet šeit

   3. iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.
      Vairāk informācijas par lūgumrakstiem atradīsiet šeit

2. Kad Komisija sāk sagatavot vai pārskatīt tiesību aktu, tā parasti izsludina sabiedrisko apspriešanu, dodot iespēju ieinteresētajām personām un ekspertiem paust savu viedokli.
   Vairāk informācijas par sabiedrisko apspriešanu atradīsiet šeit

Komisijas ierosinātais dokuments ir Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai (regulai vai lēmumam) par [tēmu].

Dokumenta atsauces numuru veido COM (četri attiecīgā gada cipari) četros ciparos izteikts dokumenta numurs.

Žana Kloda Junkera vadītā Komisija (2014.-2019. g.) iesniedza 396 priekšlikumus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas bija mazāk nekā 584 priekšlikumi, ko iesniedza otrā Žozē Manuela Barozu vadītā Komisija (2009.-2014. g), 508 priekšlikumi, ko iesniedza pirmā Barozu Komisija (2004.-2009. g.) un 432 priekšlikumi, ko iesniedza Romano Prodi komisija (1999-2004. g.).

Priekšlikumu skaita samazinājums atspoguļo Ž.-K. Junkera Komisijas pilnvaru termiņa sākumā pieņemto apzināto lēmumu strādāt saskaņā ar principu “Darīt mazāk, bet efektīvāk”. Vienlaikus ievērojamam skaitam priekšlikumu bija plašs mērogs, un tie aptvēra vairākas politikas jomas, tāpēc tie bija jāizskata divām vai vairākām Parlamenta komitejām.

Eiropas Komisija sagatavo tiesību akta priekšlikumu pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas iestāžu vai valstu iniciatīvas, vai arī pēc pilsoņu iniciatīvas, turklāt parasti pēc tam, kad notikusi sabiedriskā apspriešana. Galīgo priekšlikumu vienlaikus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un dažos gadījumos arī Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

1. Parastā likumdošanas procedūra sākas ar tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Parastā likumdošanas procedūra pašlaik attiecas uz 85 konkrētām politikas jomām, kuras aptver lielāko daļu ES kompetences jomu.

3. Iniciatīvas tiesības ir Eiropas Komisijai. Tā ir atbildīga par tiesību akta priekšlikumu iesniegšanu lielākajā daļā gadījumu. Tomēr arī Parlaments un Padome var lūgt Komisijai iesniegt priekšlikumu, un tāpat arī — dažos precīzi noteiktos gadījumos — citas iestādes var nākt klajā ar priekšlikumiem.

4. Parlaments (ar tā deputātu vairākumu) var lūgt Komisijai iesniegt priekšlikumu gadījumos, kad, pēc Parlamenta domām, ES tiesību akts ir nepieciešams, lai labāk varētu īstenot Līgumus. Ja Komisija atsakās iesniegt priekšlikumu, tai jāsniedz skaidrojums.

5. Padome (ar vienkāršu balsu vairākumu) var lūgt, lai Komisija veic izpēti, ko ministri uzskata par vēlamu kopīgo mērķu sasniegšanai, un iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus.

6. Līgumi paredz iespēju sākt parasto likumdošanas procedūru šādos ļoti īpašos gadījumos:

   • ja to ierosina viena ceturtdaļa dalībvalstu (tiesiskā sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība),

   • ja to ierosina Eiropas Centrālā banka (daži Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu panti),

   • ja to lūdz Eiropas Savienības Tiesa (specializētu tiesu izveide, kas piesaistītas Vispārējai tiesai, lai uzklausītu un izlemtu pirmajā instancē konkrētas lietu vai procedūru kategorijas, kas saistītas ar īpašām jomām, daži Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumi),

   • ja to lūdz Eiropas Investīciju banka.

7. Komisijas priekšlikuma ierosme var būt arī Eiropas pilsoņu iniciatīva.

8. Komisijas priekšlikums ir plaša apspriešanas procesa rezultāts, un šo procesu var īstenot dažādos veidos (obligāti ir ietekmes novērtējums, ekspertu ziņojumi, konsultācijas ar dalībvalsts ekspertiem, starptautiskajām organizācijām un/vai nevalstiskajām organizācijām, apspriešanās, izmantojot Zaļās un Baltās grāmatas utt.).

9. Apspriešanās procesā tiek iesaistītas arī dažādi Komisijas departamenti, lai nodrošinātu, ka visi jautājuma aspekti ir ņemti vērā (dienestu savstarpējās konsultācijas).

10. Komisijas priekšlikumu parasti pieņem komisāru kolēģija, pamatojoties vai nu uz rakstisku procedūru (diskusijas starp komisāriem nenotiek), vai arī uz mutisku procedūru (dokumentu apspriež komisāru kolēģija), un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. Komisija iesniedz savu tiesību akta priekšlikumu (parasti tas ir priekšlikumus regulai, direktīvai vai lēmumam) ne tikai Eiropas Parlamentam un Padomei, bet arī visiem ES dalībvalstu parlamentiem un atbilstošos gadījumos arī Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Valstu parlamentu nozīme

12. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. protokolu par dalībvalstu parlamentu lomu un 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstu parlamentiem tiek dotas astoņas nedēļas laika, lai tās varētu sagatavot pamatotu atzinumu gadījumā, ja tās uzskata, ka tiesību akta projekts nav saskaņā ar subsidiaritātes principu. Katras valsts parlamentam ir divas balsis. Divpalātu parlamentārajā sistēmā katrai no divām palātām ir viena balss.

13. Ja vismaz viena trešdaļa dalībvalstu parlamentu uzskata, ka tiesību akta projekts neatbilst proporcionalitātes principam, tas ir jāpārskata (“dzeltenā kartīte”). Šī robeža samazinās līdz vienai ceturtdaļai dalībvalstu parlamentu attiecībā uz tiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas iesniegti, pamatojoties uz LESD 76. pantu (tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība). Pēc šādas “dzeltenā kartītes” pārskatīšanas atļauju piešķirošā iestāde (kas parasti ir Komisija) var lemt saglabāt, grozīt vai atsaukt tiesību akta priekšlikumu.

14. Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ja dalībvalstu parlamentu vienkāršs balsu vairākums uzskata, ka tiesību akta priekšlikuma projekts nav saskaņā ar subsidiaritātes principu, Komisijai projekts ir jāpārskata (“oranžā karte”). Pēc šādas pārskatīšanas Komisija var lemt saglabāt, grozīt vai atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija izlemj saglabāt priekšlikumu, tai jāpamato sava nostāja. Tad Eiropas Parlamentam un Padomei pirms pirmā lasījuma beigām jānovērtē, vai priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Ja Parlaments ar deputātu vienkāršu balsu vairākumu vai Padome ar 55 % locekļu balsu vairākumu nolemj, ka priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam, to noraida.

15. Komisijai un Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju konkrētos jautājumos vai arī gadījumos, kad Padome to uzskata par pareizu. Piemēram, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai jāsniedz atzinums saistībā ar ekonomikas un sociālo politiku, bet ar Reģionu komiteju jāapspriežas vides, izglītības un transporta jautājumos. Komisija vai Padome var noteikt laika ierobežojumu atzinumu iesniegšanai. Arī Eiropas Parlamentam ir iespēja apspriesties ar abām komitejām. Turklāt komitejas var sagatavot atzinumus pēc savas iniciatīvas.

Parlamenta izskatīšanai pirmajā lasījumā nav noteikts laika ierobežojums.

Lēmumi komitejā un plenārsēdē tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Kad priekšlikums ir nosūtīts Parlamentam, referents un ēnu referenti (locekļi, ko procedūras uzraudzības nolūkā parasti ieceļ katra politiskā grupa) parasti sāk apkopot attiecīgo ieinteresēto personu atzinumus. Jūs varat iesniegt savu viedokli viņiem vai arī jebkuram citam komitejas loceklim vai EP deputātam.

Kamēr notiek priekšlikuma izskatīšana komitejā, grozījumus var iesniegt tikai attiecīgās komitejas pilntiesīgs loceklis vai aizstājējs, savukārt grozījumus plenārsēdē var iesniegt atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 36 deputāti (viena divdesmitā daļa Parlamenta deputātu).

Komitejas dažkārt rīko publiskās uzklausīšanas, kurās jūs varat piedalīties.

Komitejas sanāksmes un plenārsēdes tiek straumētas tiešsaistē. Jūs tās varat skatīties šeit.

Jūs varat ieteikt savam EP deputātam, kurus iesniegtos grozījumus, jūsuprāt, būtu vairāk vai mazāk svarīgi pieņemt.

Parlaments pieņem Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.

Parlamenta 8. sasaukuma laikā (2014.–2019. g.) Pilsoņu brīvību komiteja bija atbildīga par 13 % no visiem parastajā likumdošanas procedūrā iesniegtajiem dosjē, savukārt otra noslogotākā bija Ekonomikas un monetāro lietu komiteja, kas bija atbildīga par 12 % no visiem dosjē. Vides komiteja un Transporta komiteja katra izskatīja 11 % no visiem dosjē.

Salīdzinājumam — 7. sasaukumā (2009.–2014. g.) 14 % no koplēmuma/parastās likumdošanas procedūras dosjē tika nodoti Vides komitejai, 11 % — Ekonomikas un monetārajai komitejai un pa 10 % — Starptautiskās tirdzniecības komitejai un Pilsonisko brīvību komitejai.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nodod priekšlikumu izskatīšanai Parlamenta komitejā, un tā ieceļ referentu, kurš ir atbildīgs par ziņojuma projekta izstrādi ar ierosinātā teksta grozījumiem. Komiteja balso par ziņojumu un grozījumiem tajā, ko iesnieguši citi komitejas locekļi. Tad Eiropas Parlaments apspriež tiesību akta priekšlikumu un balso par to plenārsēdē, pamatojoties uz komitejas ziņojumu un grozījumiem. Tā rezultātā tiek pieņemta Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā. Parlaments var pieņemt priekšlikumu bez izmaiņām vai arī izdarīt grozījumus. Tas var arī noraidīt Komisijas priekšlikumu un pieprasīt Komisijai to atsaukt. Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā tiek nosūtīta Padomei.

1. Kad tiesību akta priekšlikums no Eiropas Komisijas nonāk Eiropas Parlamentā, priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar attiecīgajiem tehniskajiem dienestiem to nodod atbildīgajai komitejai.

2. Atbildīgo komiteju izraugās atkarībā no priekšlikuma tēmas.

3. Citām komitejām var dot iespēju sniegt atzinumu, ja tēma attiecas arī uz tām.

4. Ja rodas kompetenču konflikts, piemēram, ja jautājums vienlīdz lielā mērā ir divu vai vairāku komiteju kompetences jomā, Priekšsēdētāju konference lemj par procedūru, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu.

5. Strīdus par kompetenci var risināt, izmantojot procedūras, kurās piedalās iesaistītās komitejas, vai sasaucot kopējas komiteju sanāksmes un tajās balsojot.

6. Iesaistītā komiteja strādā pie priekšlikuma vienlaicīgi ar atbildīgo komiteju un saskaņā ar kopīgi apstiprinātu grafiku. Abu komiteju referenti izraugās teksta daļas, kuras ir komiteju ekskluzīvā vai kopīgā kompetencē, un precīzi vienojas par sadarbības veidu. Referenti informē viens otru, savstarpēji vienojoties par tekstiem, ko viņi ierosina komitejām, un par nostāju attiecībā uz grozījumiem. Atbildīgajai komitejai grozījumi, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, būtu jāpieņem bez balsošanas, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvā kompetencē.

7. Ja rodas nesaskaņas starp atbildīgo un iesaistīto komiteju par kompetences jomu, Priekšsēdētaju konference var noteikt, kurai komitejai ir kādas kompetences, vai arī, ja jautājums vienlīdz lielā mērā ir abu komiteju kompetencē, — tā var izvēlēties organizēt komiteju kopīgās sanāksmes.

8. Apvienoto komitejas sanāksmju gadījumā attiecīgie referenti izstrādā vienu ziņojuma projektu, ko iesaistītās komitejas izskata un par ko balso abu komiteju vadītajās apvienotajās sanāksmēs.

9. Parlamenta atbildīgā komiteja vispirms pārbauda priekšlikuma juridisko pamatu. Tā var lūgt Juridiskās komitejas atzinumu, kura var izlemt pārbaudīt juridisko pamatu pēc savas iniciatīvas.

10. Ja priekšlikumam ir finansiālas sekas, atbildīgajai komitejai arī jāpārliecinās, vai tas atbilst daudzgadu finanšu shēmai, proti, vai finanšu resursi ir pietiekami. Arī Budžeta komiteja var veikt šādu pārbaudi pēc savas iniciatīvas.

11. Ja atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 36 deputāti uzskata, ka priekšlikums vai tā daļas neatbilst ES pamattiesībām, priekšlikumu var nodot par pamattiesību aizsardzību atbildīgajai komitejai (Pilsonisko brīvību komitejai).

12. Kad komitejai tiek piešķirta atbildība par priekšlikumu, tā no savu locekļu vidus ieceļ referentu. Praksē par to, kura politiskā grupa sagatavos ziņojumu, lemj koordinatori, kas pārstāv politiskās grupas. Attiecīgā grupa no komitejas locekļu vidus ierosina referentu vai pastāvīgos referenta aizstājējus.

13. Referentus var izvēlēties iepriekš, pamatojoties uz Komisijas ikgadējo likumdošanas programmu, kas viņiem dod iespēju sekot līdzi priekšlikumam tā sagatavošanas posmā, pirms tas tiek iesniegts Parlamentam.

14. Citas politiskās grupas var iecelt ēnu referentus, kas atbild par grupas nostājas sagatavošanu un referenta darba uzraudzību.

15. Referents virza priekšlikumu caur dažādiem procedūras posmiem, sniedzot padomus komitejai (apspriešanas laikā komitejā) un Parlamentam kopumā (plenārsēdes posmā) par vispārējo pieeju.

16. Referents ir atbildīgs par ziņojuma projekta iesniegšanu komitejai, tostarp par viņa izdarītajiem grozījumiem Komisijas priekšlikumā.

17. Parlamenta komiteja parasti tiekas vairākas reizes, lai izskatītu ziņojuma projektu.

18. Par pretrunīgiem vai tehniskiem jautājumiem nereti tiek organizētas ekspertu uzklausīšanas vai tiek pasūtīti pētījumi vai ietekmes novērtējumi.

19. Kamēr notiek debates komitejās, Komisija var aizstāvēt savu priekšlikumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

20. Kad Padome saņem Komisijas priekšlikumu un reizē ar Parlamentu sāk ar to strādāt, komiteja parasti lūdz Komisijai un Padomei informēt to par priekšlikuma izskatīšanas gaitu Padomē un tās darba grupās.

21. Iesaistītās komitejas un atzinumu sniedzošās komitejas iesniedz savus atzinumus atbildīgajai komitejai.

22. Ikviens attiecīgās komitejas pilntiesīgais loceklis vai aizstājējs var atbildīgās komitejas noteiktajā termiņā iesniegt grozījumus. Atbildīgā komiteja balso par visiem grozījumiem. Lēmuma pieņemšanai vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums.

23. Pirms atbildīgās komitejas galīgā balsojuma par priekšlikumu tiesību aktam tā lūdz Komisijai paust nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem grozījumiem un aicina Padomi sagatavot komentāru.

24. Kad ziņojums ir pieņemts komitejā, tas tiek iekļauts plenārsēdes darba kārtībā.

25. Politiskā grupa vai vismaz 36 deputāti var iesniegt ziņojuma grozījumus un ierosināt par tiem balsot plenārsēdē. Termiņš jaunu grozījumu iesniegšanai plenārsēdē parasti ir trešdienas pusdienlaiks nedēļā pirms sesijas.

26. Plenārsēdē apspriež tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojusi atbildīgā komiteja, kā arī ierosinātos grozījumus, normatīvās rezolūcijas projektu un attiecīgā gadījumā — referenta paskaidrojumu.

27. Plenārsēdes debašu laikā pirms balsojuma komisārs, kurš piedalās sanāksmē, paziņo un izskaidro Komisijas nostāju attiecībā uz jebkādiem iesniegtajiem grozījumiem. Komisijas nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta grozījumiem apstiprina komisāru kolēģija.

28. Parlaments vispirms balso par grozījumiem Komisijas priekšlikumā. Tad tas balso par priekšlikumu — grozītu vai negrozītu —, un pēc tam par grozījumiem normatīvās rezolūcijas projektā, ja tādi ir. Normatīvajā rezolūcijā ir ietverts tikai paziņojums par to, vai Parlaments apstiprina vai noraida priekšlikumu vai to groza. Tajā var ietvert konkrētus pieprasījumus, kas parasti adresēti citām iestādēm, vai precizējumus.

29. Visi iepriekš minētie balsojumi ir ar vienkāršu balsu vairākumu, proti, ar nodoto balsu vairākumu.

30. Parlaments var:

    • noraidīt priekšlikumu kopumā,

    • apstiprināt priekšlikumu bez grozījumiem,

    • apstiprināt priekšlikumu ar grozījumiem.

31. Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.

32. Ja tiek pieņemts atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 36 deputātu iesniegts priekšlikums noraidīt priekšlikumu, Parlamenta priekšsēdētājs pieprasa, lai Komisija priekšlikumu atsauc. Ja Komisija to dara, konkrētā likumdošanas procedūra tiek izbeigta. Ja Komisija atsakās to darīt, Parlaments var nolemt nodot lietu atpakaļ Parlamenta komitejai. Tas var arī nolemt tā rīkoties, ja Komisijas priekšlikums — ar vai bez grozījumiem — nesaņem nodoto balsu vairākumu.

33. Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nodod Padomei un Komitejai kā Parlamenta nostāju.

34. Kad Parlaments ir pabeidzis pirmo lasījumu, Komisija var pieņemt grozītu priekšlikumu, iekļaujot tajā virkni Parlamenta grozījumu.

35. Līgums neparedz nekādus laika ierobežojumus Parlamenta izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sarunas starp Parlamentu un Padomi

36. Kopš Amsterdamas līguma pieņemšanas ir iespējams parasto likumdošanas procedūru beigt pirmajā lasījumā. Pēdējos gados ir pieaugusi tendence panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Lai to izdarītu, līdztiesīgajiem likumdevējiem (Parlamentam un Padomei) ir jārisina sarunas, izņemot gadījumos, kad abas iestādes apstiprina Komisijas priekšlikumu bez grozījumiem vai vienojas par nelieliem tehniskiem grozījumiem, par kuriem sarunas nav jārīko.

37. Ja komiteja vēlas sākt sarunas ar Padomi nolūkā panākt vienošanos pirmajā lasījumā, tā pēc ziņojuma pieņemšanas var arī ar absolūtu balsu vairākumu pieņemt lēmumu risināt sarunas.

38. Komitejas ziņojums tiek uzskatīts par mandātu un tiek pasludināts plenārsēdē. Deputātiem ir 24 stundas, lai paustu iebildumus. Ja noteiktajā termiņā iebildumu nav, komiteja var sākt sarunas. Ja tiek celti iebildumi, par mandātu balso plenārsēdē. Mandāta apstiprināšanai ir nepieciešams vienkāršs Parlamenta deputātu balsu vairākums. Ja mandāts tiek noraidīts, komitejas ziņojums un jebkādi grozījumi tajā tiek iekļauti nākamās plenārsēdes darba kārtībā, kurā Parlaments var pieņemt nostāju pirmajā lasījumā vai nodot priekšlikumu atpakaļ komitejai sarunu risināšanai (pamatojoties uz plenārsēdē iesniegtajiem grozījumiem) vai atkārtotai izskatīšanai.

39. Komiteja var arī censties saņemt mandātu uzreiz plenārsēdē. Šādos gadījumos komiteja iesniedz ziņojumu plenārsēdei, kurā Parlaments, pirms noslēgt pirmā lasījuma balsojumu, var nolemt nodot lietu kopā ar plenārsēdē pieņemtajiem grozījumiem atpakaļ komitejai sarunu risināšanai.

40. Iestāžu sarunās par tiesību aktu priekšlikumiem Parlamenta sarunu grupu vada atbildīgās komitejas priekšsēdētājs, savukārt par konkrēto dokumentu atbildīgajam referentam ir vadoša loma Parlamenta nostājas aizstāvēšanā. Sarunu grupā ir arī politisko grupu ēnu referenti.

41. Ja sarunas ir sekmīgas, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), kura sagatavo Padomes lēmumus, priekšsēdētājs nosūta atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam vēstuli, kurā Padome norāda, ka apstiprinās Parlamenta grozījumus, ja tie atbildīs Padomes un Parlamenta kopīgi panāktajam kompromisam.

42. Provizoriskā vienošanās jāapstiprina atbildīgajā komitejā ar vienkāršu balsu vairākumu. Pēc tam atbildīgā komiteja to iesniedz plenārsēdē.

43. Provizoriskās vienošanās plenārsēdē tiek izskatītas prioritārā kārtībā. Balsošana par šādām vienošanām notiek pēc balsošanas par noraidīšanas priekšlikumiem, bet parasti pirms balsošanas par grozījumiem.

Padomes izskatīšanai pirmajā lasījumā nav noteikts laika ierobežojums.

Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien tās nostāja neatšķiras no Komisijas nostājas — šādā gadījumā ir nepieciešams vienbalsīgs lēmums.

Noskaidrojiet, kāda ir jūsu valdības nostāja attiecībā uz ierosināto tiesību aktu, un nosūtiet savus komentārus un bažas attiecīgajām valsts iestādēm.

Ja Padome pieņem Parlamenta nostāju bez izmaiņām, tiesību akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

Ja Padome ierosina izmaiņas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajā nostājā, tā rezultātā izstrādātais dokuments ir — Padomes nostāja pirmajā lasījumā.

2014.–2019. gada sasaukuma laikā pirmajā lasījumā tika panākta vienošanās par 89 % dosjē, bet 2009.–2014. gada sasaukuma laikā šis rādītājs bija 85 %, 2004.–2009. gadā — 72 %, bet 1999.–2004. gadā — 29 %.

2014.–2019. gada sasaukumā Komisijas priekšlikuma pieņemšanai pirmajā lasījumā nepieciešamais vidējais laiks (no publicēšanas līdz parakstīšanai pēc tiesību akta pieņemšanas) bija nedaudz mazāks par 18 mēnešiem, savukārt 2009.–2014. gada sasaukumā tam bija nepieciešami vidēji 17 mēneši, 2004.–2009. gada sasaukumā — 16 mēneši, bet 1999.–2004. gadā — 11 mēneši.

Sagatavošanas darbs Padomē norit vienlaicīgi ar pirmo lasījumu Parlamentā, bet oficiāli pirmo lasījumu Padome var veikt, tikai pamatojoties uz noformulētu Parlamenta nostāju. Padome var: pieņemt Parlamenta nostāju — šajā gadījumā tiesību akts tiek pieņemts, pieņemt izmaiņas Parlamenta nostājā — šajā gadījumā tiek sagatavota Padomes nostāja pirmajā lasījumā, kuru nosūta Parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.

1. Komisijas priekšlikums vienlaikus tiek nosūtīts gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam.

2. Tādēļ sagatavošanas darbs Padomē un Eiropas Parlamentā norit vienlaicīgi, bet Padome savu nostāju var pieņemt tikai pēc tam, kad Parlaments ir paudis savu.

3. Iestādes ir aicinātas apmainīties ar informāciju par parastās likumdošanas procedūras laikā sarunās panākto progresu un sarunu grafikiem.

4. Tāpat kā Parlamenta gadījumā — Padomes izskatīšanai pirmajā lasījumā nav noteikts laika ierobežojums.

5. Padomes lēmumi tiek sagatavoti īpašās darba grupās, kuras veido dalībvalstu pārstāvji un vada tās dalībvalsts pārstāvis, kura tajā brīdī ir prezidējošā valsts atbilstoši sešu mēnešu rotējošās prezidentūras shēmai, un Padomes sekretariāts sniedz atbalstu. Darba grupas ziņo Pastāvīgo pārstāvju komitejai (Coreper I vai II), kas sagatavo ikvienu Padomes lēmumu, kas pieņemts ministru līmenī.

6. Pirms panākt nostāju pirmajā lasījumā, Padome var panākt principiālu vienošanos, ko parasti sauc par vispārēju pieeju.

   1. Tā var būt Padomes mandāts sarunām ar Parlamentu.

   2. Biežāk Padome pieņem sarunu mandātus Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER). Pēc tam, kad sarunas ar Parlamentu ir pabeigtas vai ja sarunas netiek rīkotas, Padome vispirms panāk politisku vienošanos, kurā vispārīgi izklāsta savu ierosināto nostāju pirmajā lasījumā. Šo vienošanos pēc tam detalizēti izstrādā darba grupa, pārbauda juristi lingvisti (katras valodas juristi, kuri uzrauga tekstu juridisko un lingvistisko pareizību), un kādā no nākamajām sanāksmēm oficiāli pieņem Padome kā tās nostāju pirmajā lasījumā.

   Abos gadījumos Padome pabeidz nostājas sagatavošanu tikai pēc tam, kad ir saņemti Parlamenta pirmā lasījuma grozījumi un no tiem izrietošais grozītais Komisijas priekšlikums.

7. Nostāju pirmajā lasījumā var pieņemt bez debatēm, ja vienošanās ir panākta sagatavošanās posmā (“A” darba kārtības jautājums) vai ar debatēm (“B” darba kārtības jautājums), vai arī izņēmuma gadījumos — rakstiskā procedūrā. Pirmajos divos gadījumos apspriedes ir publiskas.

8. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot attiecībā uz tādām jomām kā nodokļi, sociālais nodrošinājums, ārpolitika, aizsardzība un policijas iestāžu operatīvā sadarbība, kurās lēmumam jābūt vienbalsīgam.

9. Padomes pirmajam lasījumam var būt četri iespējamie scenāriji:

   1. Ja Parlaments nav pieņēmis nekādus grozījumus un Padome nevēlas grozīt Komisijas priekšlikumu, tā var pieņemt tiesību aktu ar kvalificētu balsu vairākumu. Tādā gadījumā tiesību akts ir pieņemts.

   2. Ja Parlaments ir ieviesis grozījumus, tiesību akta pieņemšana ir atkarīga no tā, vai Padome pieņems visus grozījumus ar kvalificētu balsu vairākumu, ja Komisija tos ir iekļāvusi savā grozītajā priekšlikumā, vai arī vienbalsīgi — ja Komisija tos nav iekļāvusi. Ja Padome apstiprina visus Parlamenta grozījumus, tiesību akts ir pieņemts.

   Kad tiesību akts ir pieņemts, to nodod Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un ģenerālsekretāriem parakstīšanai un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

   3. Lai gan Līgumā tas nav nepārprotami noteikts, tomēr ir vispāratzīts, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var noraidīt Komisijas priekšlikumu kopumā.

      Pirmajā lasījumā Padome jebkurā brīdī var izlemt atsaukt savu priekšlikumu vai grozīt to.

   4. Ja Padome nepieņem visus Parlamenta grozījumus vai grib ieviest savas izmaiņas, tā pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā.

10. Padomes nostājas pirmajā lasījumā tekstu kopā ar pamatojumu un Padomes un/vai Komisijas protokolētiem paziņojumiem nosūta Parlamentam. Komisija Parlamentam dara zināmu savu nostāju.

11. Par Padomes nostāju pirmajā lasījumā Parlamentu parasti informē nākamajā plenārsēdē pēc tās oficiālas pieņemšanas. Līgumos paredzētie laika ierobežojumi turpmākajiem procedūras posmiem sāk darboties pēc Parlamenta paziņojuma plenārsēdē par Padomes pirmā lasījuma nostājas saņemšanu (dienu pēc minētā paziņojuma, kas parasti notiek ceturtdienā).

12. Ja iespējams, laikā starp politisko vienošanos un oficiālo paziņojumu par Padomes pirmā lasījuma nostāju tiek rīkotas neformālas apspriedes, lai atvieglotu (pirmstermiņa) vienošanos otrajā lasījumā (ko sauc arī par iepriekš apspriestu nostāju pirmajā lasījumā).

Sarunas starp ES iestādēm

Ja likumdevēju mērķis ir panākt vienošanos pirmajā lasījumā, tie parasti rīko neformālas sanāksmes, kuras apmeklē Parlamenta pārstāvji (referents un atbilstošos gadījumos arī ēnu referenti), Padome (prezidējošo valsti pārstāvošais darba grupas priekšsēdētājs un/vai COREPER priekšsēdētājs, dažreiz arī kāds no ministriem) un Komisija (par dosjē atbildīgās nodaļas darbinieki, dažreiz arī atbildīgais komisārs). Šīs sanāksmes dēvē par trialogiem.

Šo sanāksmju mērķis ir nodrošināt, ka Parlamenta plenārsēdē pieņemtie grozījumi ir pieņemami Padomei. Komisijai bieži ir starpnieka loma attiecībā uz kompromisa tekstiem.

Likumdevēji bieži vien risina sarunas pēc Parlamenta pirmā lasījuma, bet pirms Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā. Ja šādas sarunas ir sekmīgas, to rezultātā tiek panākta tā dēvētā agrīnā otrā lasījuma vienošanās, un šādā gadījumā ar Parlamenta otrā lasījuma nostāju, kas būs identiska Padomes pirmā lasījuma nostājai, likumdošanas procedūra noslēgsies.

Atšķirībā no sarunām pirmajā lasījumā Parlamenta mandāts ir tā nostāja pirmajā lasījumā. Ja sarunas ir sekmīgas, atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs nosūta COREPER priekšsēdētājam vēstuli, kurā Parlaments norāda, ka apstiprinās Padomes grozījumus, ja tie atbildīs panāktajam kompromisam.

Provizoriskā vienošanās jāapstiprina atbildīgajā komitejā ar vienkāršu balsu vairākumu. Pēc tam atbildīgā komiteja to iesniedz plenārsēdē.

Eiropas Parlamentam ir trīs mēneši laika (un iespēja termiņu pagarināt par vienu mēnesi), lai izskatītu dokumentu otrajā lasījumā.

Parlamenta atbildīgā komiteja lemj ar vienkāršu balsu vairākumu.

Plenārsēde balso ar vienkāršu balsu vairākumu, ja tā apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā bez grozījumiem. Lēmums par Padomes nostājas grozīšanu vai noraidīšanu ir jāpieņem ar absolūtu EP deputātu balsu vairākumu.

Iespējas projekta tekstā ieviest izmaiņas ir minimālas. Grozījumi ir saistīti tikai ar Parlamenta iepriekšējo grozījumu atjaunošanu, centieniem rast kompromisu starp Parlamentu un Padomi vai arī ar juridiskā ziņā jaunu situāciju. Tomēr jums joprojām ir iespēja sazināties ar EP deputātiem un lūgt viņiem balsot par vai pret ziņojumu vai kādu tā grozījumu.

Ja Parlaments piekrīt Padomes nostājai pirmajā lasījumā, tas pieņem Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par Padomes nostāju pirmajā lasījumā. Tiesību akts ar to ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

Ja Parlaments balso par Padomes nostājas grozīšanu, tas pieņem Eiropas Parlamenta nostāju otrajā lasījumā

2014.–2019. gada sasaukumā 41 no 401 parastajā likumdošanas procedūrā noslēgtajiem dosjē (jeb 10 %) tika pieņemti ar tā dēvēto “agrīno otrā lasījuma vienošanos”, kas nozīmē, ka Parlaments bez grozījumiem pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā, par ko iepriekš vestas sarunas (starp Parlamentu, Padomi un Komisiju), un tiesību akts tiek pieņemts. Procedūras, kas tiek noslēgtas agrīnā otrā lasījuma vienošanās stadijā, vidēji ilgst 39 mēnešus.

2009.–2014. gada sasaukumā agrīnā otrajā lasījumā tika pieņemti 8 % dosjē, un šādas procedūras vidējais ilgums bija 32 mēneši. 2004.–2009. gada sasaukumā agrīnā otrajā lasījumā tika pieņemti 10 % dosjē, un šādas procedūras vidējais ilgums bija 25 mēneši. 1999.–2004. gada sasaukumā agrīnā otrajā lasījumā tika pieņemti 25% dosjē, un šādas procedūras vidējais ilgums bija 23 mēneši.

Eiropas Parlamentam tiek doti trīs (ar iespējamo pagarinājumu — četri) mēneši, lai izskatītu Padomes nostāju. Vispirms Padomes nostāja tiek nodota atbildīgajai komitejai, kura sagatavo ieteikumu Parlamenta otrajam lasījumam. Plenārsēde balso par ieteikumu, tostarp arī par grozījumiem (tomēr iespējas ieviest grozījumus ir ierobežotas). Otrajam lasījumam var būt četri iespējamie iznākumi: Parlaments apstiprina Padomes nostāju, un tiesību akts tiek pieņemts; Parlaments nepieņem lēmumu noteiktajā laikā — šajā gadījumā tiesību akts tiek pieņemts ar Padomes pirmajā lasījumā ieviestajiem grozījumiem; Parlaments noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā — šādā gadījumā tiesību akts netiek pieņemts un procedūra tiek izbeigta; Parlaments ierosina grozījumus Padomes nostājā pirmajā lasījumā un nosūta savu nostāju izskatīšanai otrajā lasījumā Padomē.

1. Ja Padome nepiekrīt Eiropas Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā, tā pieņem Padomes nostāju pirmajā lasījumā un to nosūta Parlamentam. Parlaments saņem arī Komisijas paziņojumu, kurā skaidrota tās nostāja attiecībā uz Padomes nostāju un tas, kāpēc tā attiecīgo nostāju atbalsta vai iebilst pret to.

2. Parlaments saņem dokumentu paketi, kurā ietilpst:

   • Padomes nostāja pirmajā lasījumā,

   • visi Padomes paziņojumi, kas minēti nostājas pieņemšanas protokolos,

   • iemesli, uz kuriem balstoties, Padome pieņēma nostāju,

   • Komisijas nostāja.

3. Pēc dokumenta saņemšanas un pārbaudes priekšsēdētājs uzstājas ar paziņojumu plenārsēdē, apstiprinot, ka Padomes nostāja pirmajā lasījumā un Komisijas ar to saistītais paziņojums ir saņemti. Dokumentu automātiski nosūta atbildīgajai komitejai — tai pašai, kura bija par dokumentu atbildīga pirmajā lasījumā. Dokuments ir pieejams visās oficiālajās valodās.

4. Otrajam lasījumam atšķirībā no pirmā lasījuma ir stingri laika ierobežojumi. Parlamentam ir jāpieņem lēmums trīs mēnešu laikā (Parlaments un Padome var pieprasīt pagarināt termiņu līdz četriem mēnešiem). Termiņa sākuma datums ir diena, kad plenārsēdē tiek paziņota Padomes pirmā lasījuma nostāja.

5. Otrais lasījums komitejā notiek ļoti līdzīgi kā pirmais lasījums, bet teksts, kuru groza, ir Padomes nostāja pirmajā lasījumā, nevis Komisijas priekšlikums. Ziņojumu sagatavo tikai atbildīgā komiteja; citas komitejas atzinumu nesagatavo.

6. Padomi var lūgt iepazīstināt atbildīgo komiteju ar savu nostāju komitejas pirmajā sanāksmē.

7. Referents (parasti tas pats EP deputāts, kurš sagatavoja ziņojumu pirmajā lasījumā) izstrādā ieteikuma projektu, proti, otrā lasījuma ziņojumu.

8. Ieteikuma projektā iekļauj referenta ierosinātos grozījumus. Tikai atbildīgās komitejas pilntiesīgie locekļi vai viņu aizstājēji var iesniegt papildu grozījumus.

9. Pastāv ierobežojumi attiecībā uz komitejā un plenārsēdē iesniegtajiem otrā lasījuma grozījumiem. Tie tiek pieņemti tikai tad, ja to mērķis ir:

   • pilnīgi vai daļēji atjaunot Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā,

   • panākt kompromisu starp Padomi un Parlamentu,

   • grozīt to Padomes nostājas teksta daļu, kura nebija iekļauta Komisijas priekšlikumā vai kuras saturs atšķīrās no tajā iekļautā,

   • ņemt vērā jaunus apstākļus vai juridisko situāciju, kas radusies pēc tam, kad pieņemta Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā.

10. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs nosaka grozījumu pieņemamību.

11. Ja pēc pirmā lasījuma ir notikušas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt, ka ierobežojumi nav spēkā.

12. Komiteja lemj par grozījumiem un ieteikumiem otrajam lasījumam ar vienkāršu balsu vairākumu.

13. Pēc balsojuma komitejā ieteikums tiek nodots plenārsēdei.

14. Ieteikumā komiteja ierosina pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pirmajā lasījumā pieņemto nostāju un tam pievieno īsu paskaidrojumu saistībā ar ierosināto lēmumu.

15. Padomes nostāja un komitejas ieteikumi otrajam lasījumam tiek automātiski iekļauti tās trešdienas plenārsēdes darba kārtības projektā, kas ir pirms Parlamenta otrā lasījuma termiņa, taču to var izskatīt arī kādā no iepriekšējām plenārsēdēm.

16. Grozījumus izskatīšanai plenārsēdē var iesniegt atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 36 deputāti.

17. Tādi paši ierobežojumi attiecas arī uz komitejas līmeņa grozījumiem plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs lemj par plenārsēdē iesniegto grozījumu pieņemamību. Priekšsēdētāja lēmums ir galīgs.

18. Pirms balsojuma par grozījumiem plenārsēdē priekšsēdētājs var lūgt Komisiju norādīt, vai tā būtu gatava tos pieņemt.

19. Šādos gadījumos atbildīgais komisārs pirms balsošanas plenārsēdē izskaidro Komisijas nostāju attiecībā uz grozījumiem. Tāpat kā pirmajā lasījumā, Komisijas nostāju sagatavo iestāžu savstarpējo attiecību grupa, un komisāri to pēc tam apstiprina.

20. Arī Padomi var aicināt sniegt komentārus.

21. Otrā lasījuma rezultāts var būt:

    1. Padomes nostājas pirmajā lasījumā noraidījums,

    2. Parlamenta balsojums nenotiek tam paredzētajā laikā,

    3. Padomes nostājas pirmajā lasījumā apstiprināšana bez grozījumiem (agrīna otrā lasījuma vienošanās),

    4. Parlamenta ierosināti grozījumi Padomes nostājā pirmajā lasījumā.

22. Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 36 deputāti var ierosināt noraidīt Padomes nostāju. Priekšlikumu galīgajā balsojumā pieņem ar Eiropas Parlamenta deputātu vairākumu, proti, ar absolūtu balstu vairākumu. Pirms balsošanas par grozījumiem balso par katru šādu priekšlikumu.

23. Ja Parlaments Padomes pirmajā lasījumā pieņemto nostāju noraida, likumdošanas procedūra tiek izbeigta — to var atsākt tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu. 2005. gada jūlijā pārliecinošs Eiropas Parlamenta deputātu vairākums noraidīja Padomes nostāju attiecībā uz Programmatūras patentu direktīvu (direktīvu par datorizpildāmo izgudrojumu patentspēju), kas pilnībā iznīcināja priekšlikumu. Saistībā ar šo gadījumu radās jautājums par to, vai Komisija var atsaukt priekšlikumu, kurš jau ir apstiprināts pirmajā lasījumā. Lai arī Komisijai joprojām ir tiesības jebkurā posmā atsaukt priekšlikumu, Parlaments un Padome uzskata, ka pēc pirmā lasījuma apstiprināšanas Padomē par pamatu turpmākai procedūrai būtu jāuzskata Padomē apstiprinātais teksts, nevis Komisijas priekšlikums. Šādā gadījumā Komisijai nevarētu būt tiesības atsaukt dokumenta tekstu, kurš vairs nav tās īpašumā.

24. Ja Parlaments nepieņem lēmumu noteiktajā termiņā, tad tiesību aktu uzskata par pieņemtu saskaņā ar Padomes nostāju pirmajā lasījumā.

25. Ja netiek iesniegti vai pieņemti grozījumi vai priekšlikums noraidīt, priekšsēdētājs tikai paziņo, ka ierosinātais tiesību akts ir pieņemts (oficiāls balsojums nenotiek).

26. Kad tiesību akts ir pieņemts, to nodod Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un ģenerālsekretāriem parakstīšanai un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. Visbeidzot, Parlaments var ierosināt grozījumus Padomes nostājā pirmajā lasījumā. Tiem jāatbilst otrā lasījuma kritērijiem, un katru no tiem jāapstiprina ar absolūtu Parlamenta deputātu balsu vairākumu.

28. Balsojuma rezultātus paziņo Padomei un Komisijai.

29. Līgums paredz īpašu prasību Komisijai — tai ir jāsniedz rakstisks atzinums par Parlamenta grozījumiem, un pēc tā tiek noteikts, kāds balsojums būs nepieciešams Padomē. Ja, piemēram, Padome vēlas pieņemt Parlamenta grozījumu, par kuru Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu, — balsojumam jābūt vienbalsīgam.

Sarunas starp ES iestādēm

1. Lai sekmīgi noslēgtu sarunas pirms samierināšanas procedūras, Parlamentam un Padomei sarunas ir jārisina, kamēr priekšlikums vēl nav izskatīts Parlamenta otrajā lasījumā. Sarunas notiek neoficiālās trīspusējās sanāksmēs (trialogos), kuros piedalās arī Komisija. Parlamenta sarunu grupu vada atbildīgās komitejas priekšsēdētājs, savukārt referentam ir vadoša loma Parlamenta nostājas aizstāvēšanā. Sarunu grupā ir arī politisko grupu ēnu referenti. Padomi pārstāv attiecīgās Padomes darba grupas vai COREPER prezidējošās valsts priekšsēdētājs, dažreiz viens no ministriem, un pārstāvim palīdz Padomes administratīvie darbinieki. Komisiju parasti pārstāv par dosjē atbildīgie ierēdņi (dažreiz atbildīgais komisārs), kam palīdz Komisijas ģenerālsekretariāts un Juridiskais dienests.

2. Parlamenta mandāts šajās sarunās ir tā nostāja pirmajā lasījumā.

3. Šo sarunu mērķis ir panākt vienošanos par grozījumu kopumu, kas būtu pieņemams Padomei un Parlamentam. Arī Komisijas atzinums ir svarīgs, jo tas nosaka, kāds balsojums būs nepieciešams Padomē, kad tā balsos par Parlamenta grozījumiem.

4. Ja sarunas ir sekmīgas, COREPER priekšsēdētājs nosūta atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam vēstuli, kurā Padome norāda, ka apstiprinās Parlamenta grozījumus, ja tie atbildīs Padomes un Parlamenta kopīgi panāktajam kompromisam.

5. Provizoriskā vienošanās jāapstiprina atbildīgajā komitejā ar vienkāršu balsu vairākumu. Pēc tam atbildīgā komiteja to iesniedz plenārsēdē.

Padomei ir trīs mēneši laika (un iespēja termiņu pagarināt par vienu mēnesi), lai izskatītu dokumentu otrajā lasījumā.

Par Parlamenta grozījumiem, par kuriem Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, Padome balso ar kvalificētu balsu vairākumu, bet par grozījumiem, par kuriem Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu — vienbalsīgi.

Padome var tikai reaģēt uz Parlamenta grozījumiem. Jūs varat paust savas valsts valdībai savu nostāju attiecībā uz atsevišķiem grozījumiem.

Ja Padome apstiprina Parlamenta otrajā lasījumā pieņemto nostāju, tiesību akts tiek pieņemts un publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

Ja Padome neapstiprina Parlamenta nostāju otrajā lasījumā, likumdošanas procedūra turpinās samierināšanas posmā.

2014.–2019. gada sasaukumā tikai četras no 401 likumdošanas procedūras (1 %) tika saskaņotas otrajā lasījumā (neskaitot agrīnās otrā lasījuma vienošanās), savukārt 2009.–2014. gada sasaukumā šis rādītājs bija 5 %, 2004.–2009. gada sasaukumā — 13 %, bet 1999.–2004. gada sasaukumā — 24 %.

2014.–2019. gada sasaukumā procedūras, kas tika noslēgtas otrajā lasījumā (neskaitot agrīnās otrā lasījuma vienošanās), vidēji ilga 40 mēnešus. 2009.–2014. gada sasaukumā un 2004.–2009. gada sasaukumā tam bija nepieciešami vidēji 32 mēneši, bet 1999.–2004. gadā — 24 mēneši.

Padomei ir trīs (ar iespējamo pagarinājumu — četri) mēneši, lai izskatītu Eiropas Parlamenta otrā lasījuma nostāju. Tā arī tiek informēta par Eiropas Komisijas nostāju attiecībā uz Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā. Padome vai nu apstiprina visus Parlamenta grozījumus — šādā gadījumā tiesību akts tiek pieņemts —, vai arī neapstiprina visus grozījumus. Šādā gadījumā Padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar Parlamenta priekšsēdētāju, sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.

1. Kad ir oficiāli saņemti Parlamenta otrā lasījumā grozījumi visās oficiālajās valodās, sākas Padomes otrā lasījuma laiks.

2. Padomei savs lēmums ir jāpieņem trīs (ja termiņš tiek pagarināts — četru) mēnešu laikā.

3. Padome var vai nu pieņemt, vai arī noraidīt Parlamenta grozījumus. Pirms lēmuma pieņemšanas tā saņem Komisijas atzinumu par tiem.

4. Procedūra ir līdzīga tai, kādu izmanto, gatavojot Padomes nostāju pirmajā lasījumā — atbildīgā darba grupa sagatavo nostāju, ko iesniedz COREPER un pieņem Padome.

5. Padomes otrajā lasījumā nepieciešamo balsu skaits ir atkarīgs no Komisijas atzinuma par Parlamenta grozījumiem. Grozījumus, par kuriem Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, Padomē var apstiprināt ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai pieņemtu grozījumus, par kuriem Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu, nepieciešams vienbalsīgs balsojums.

6. Ja Padome apstiprina Parlamenta otrā lasījuma grozījumus, tiesību akts tiek uzskatīts par pieņemtu. Tiesību akta tekstu paraksta Parlamenta un Padomes priekšsēdētāji un ģenerālsekretāri un publicē Oficiālajā Vēstnesī.

7. Ja Padome neapstiprina visus Parlamenta grozījumus, Padomes priekšsēdētājs pēc vienošanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju sešu nedēļu (ar iespējamu divu nedēļu pagarinājumu) laikā pēc noraidījuma balsojuma Padomē sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.

Samierināšanas komitejas sasaukšanai ir atvēlētas sešas (ar iespējamo pagarinājumu — astoņas) nedēļas. Tai ir sešas (vai astoņas— ja par to kopēji vienojas) nedēļas, lai vienotos par kopīgo dokumentu.

Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā kopīgo dokumentu apstiprina ar absolūtu balsu vairākumu (pašlaik vismaz 14 balsis no 27), savukārt Padomes pārstāvji parasti balso ar kvalificētu balsu vairākumu.

Nav nekādu iespēju ieviest grozījumus, taču jūs varat informēt EP deputātus, kas piedalās Samierināšanas komitejā, un savas valsts valdību par jautājumiem, kurus, jūsuprāt, nevajadzētu iekļaut galīgajā tiesību aktā.

Ja ir panākta vienošanās, komiteja ierosina kopīgo dokumentu jeb pilnajā nosaukumā Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu.

2014.–2019. gada sasaukuma laikā nenotika neviena samierināšanas procedūra. Šādi turpinājās tendence, kas aizsākās iepriekšējo Parlamenta sasaukumu laikā. 2009.–2014. gada sasaukumā samierināšana bija vajadzīga 2 % procedūru (9) — mazāk nekā 2004.–2009. gada sasaukumā, kad līdz samierināšanas stadijai nonāca 5 % procedūru (24) un 1999.–2004. gada sasaukumā, kad samierināšana bija vajadzīga 20 % procedūru.

Samierināšanas komitejai neizdevās apstiprināt kopīgo dokumentu par:

• Balss telefoniju 1994. gadā,

• Vērtspapīru komiteju 1998. gadā,

• Darba laika direktīvu 2009. gadā,

• Regulu par jauniem pārtikas produktiem 2011. gadā.

Sešu nedēļu laikā (vai astoņu nedēļu laikā, ja tiek panākta vienošanās par pagarinājumu) pēc tam, kad Padome pabeigusi otro lasījumu (kurā tā nepiekrīt visiem Parlamenta otrā lasījuma grozījumiem), Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs sasauc Samierināšanas komiteju, kurā ir vienāds skaits EP deputātu un Padomes pārstāvju. Samierināšanas komitejai ir sešas (ar iespējamo pagarinājumu — astoņas) nedēļas laika, lai pieņemtu lēmumu par kopīgo dokumentu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju otrajā lasījumā. Ja Samierināšanas komiteja neapstiprina kopīgo dokumentu, ierosinātais tiesību akts netiek pieņemts un procedūra tiek slēgta. Ja Samierināšanas komiteja apstiprina kopīgo dokumentu, tas tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai trešajā lasījumā.

1. Ja Padome neapstiprina visus Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus, sasauc Samierināšanas komiteju.

2. Samierināšanas komitejā abi likumdevēji — Eiropas Parlaments un Padome — tiešās sarunās cenšas panākt vienošanos, to atspoguļojot kopīgā dokumentā.

3. Samierināšanas komiteju sasauc sešu nedēļu laikā (vai astoņu nedēļu laikā, ja puses ir vienojušās par pagarinājumu) pēc otrā lasījuma beigām Padomē un pēc oficiāla paziņojuma nosūtīšanas Parlamentam par to, ka tā noraida Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus.

4. Katrs tiesību akta priekšlikums, kuram nepieciešams piemērot samierināšanās procedūru, tiek izskatīts atsevišķi par to atbildīgajā Samierināšanas komitejā.

5. Samierināšanas komiteju ar Parlamenta priekšsēdētāja piekrišanu sasauc Padomes priekšsēdētājs. To uzskata par sasauktu, kad notiek tās pirmā sanāksme.

6. Sešu nedēļu laikā (ko iespējams pagarināt vēl par divām nedēļām pēc Parlamenta vai Padomes ierosinājuma un saskaņā ar abu pušu kopēju vienošanos) pēc pirmās sanāksmes pirmās dienas tai ir jāapspriež un jāapstiprina kopīgais dokuments.

7. Pirms komiteja oficiāli sāk darbu, notiek trialoga sagatavošanas un tehniskās sanāksmes, ja kļūst skaidrs, ka Padome nevarēs pieņemt Parlamenta otrā lasījuma grozījumus. Samierināšanas komitejas sanāksmes var pārtraukt, ja notiek trialoga sarunas.

8. Trialoga un tehniskajās sanāksmēs satiekas mazas sarunu grupas, kas pārstāv Parlamentu, Padomi un Komisiju un kas ziņo savām attiecīgajām Samierināšanas komitejas delegācijām.

9. Trialogā Parlamentu pārstāv Samierināšanas komitejas delegācijas vadītājs, atbildīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs un referents, kuriem palīdz Parlamenta Samierināšanas sekretariāta darbinieki un — atbilstošā gadījumā — Juridiskā dienesta darbinieks.

10. Padomi pārstāv Padomes loceklis vai tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks (attiecīgi Coreper I vai II priekšsēdētājs), kura ir prezidējošā valsts, un šim pārstāvim palīdz Padomes sekretariāta darbinieki, tostarp Juridiskais dienests.

11. Eiropas Komisiju pārstāv komisārs vai tā pārstāvis (par dosjē atbildīgā departamenta ģenerāldirektors), kam palīdz eksperti, Juridiskais dienests un administratīvie darbinieki.

12. Tehniskās sanāksmes parasti apmeklē minēto triju iestāžu eksperti un ierēdņi.

13. Trialoga sarunās izmanto dokumentu četrās slejās, kurā parādītas Parlamenta un Padomes nostājas:

    1. Padomes nostāja pirmajā lasījumā,

    2. Parlamenta grozījumi otrajā lasījumā,

    3. Padomes nostāja attiecībā uz Parlamenta grozījumiem (pieņemt, noraidīt vai iespējamais kompromisa teksts),

    4. Parlamenta delegācijas nostāja attiecībā uz Padomes ierosinājumiem.

14. Sarunu gaitā abas delegācijas meklē kompromisu attiecībā uz grozījumiem, ja pastāv domstarpības. Šajā sakarā var būt nepieciešams papildus teksta sagatavošanas darbs, ko veic mazas darba grupas vai nu politiskā, vai arī tehniskā līmenī.

15. Katra trialoga rezultātus attiecīgie sarunu veicēji iesniedz apstiprināšanai Parlamenta un Padomes delegācijām; vajadzības gadījumā tiek organizēti turpmāki trialogi vai neformālas sanāksmes.

16. Samierināšanas komiteja sastāv no divām vienāda lieluma delegācijām — viena no tām ir no Eiropas Parlamenta, otra — no Padomes.

    1. Padomes delegāciju veido viens katras dalībvalsts pārstāvis (ministri vai parasti — dalībvalsts COREPER pārstāvji). Padomes delegāciju veido Padomē prezidējošās dalībvalsts ministrs, kurš atbild par dokumentu. Lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu (izņemot gadījumus, kad ar Līgumu paredzēts, ka attiecīgo dokumentu pieņemšanai nepieciešams vienbalsīgs lēmums).

    2. Parlamenta delegāciju veido vienāds EP deputātu (27) un aizstājēju (27) skaits (pēdējie gan var balsot tikai tad, ja nepiedalās attiecīgās politikās grupas deputāts). Trīs ES priekšsēdētāja vietnieki ir Samierināšanas komitejas patstāvīgie locekļi un uz maiņām to vada. Pārējos EP deputātus delegācijā ieceļ politiskās grupas atbilstoši katras grupas proporcionālajai pārstāvībai Parlamentā. Vairākums parasti pārstāv par dokumentu atbildīgo Parlamenta komiteju. Vairumā gadījumu delegācija cenšas panākt konsensu. Balsošanas gadījumā delegācijas lēmumus pieņem ar to sastāvā esošo locekļu balsu vairākumu (t.i. pašreiz ar 14 balsīm). Zemāk var atrast papildu informācija par Parlamenta delegāciju Samierināšanas komitejā.

    3. Komisija, kuru parasti pārstāv par dokumentu atbildīgais komisārs, arī piedalās Samierināšanas komitejas darbā, lai samierinātu Parlamenta un Padomes nostājas.

17. Tāpat kā trialogos, arī šeit galvenais darba instruments ir kopīgs dokuments četrās slejās (sk. 13. punktu), kurš ir tulkots visās oficiālajās valodās. Komiteja saņem arī Komisijas priekšlikumu un tās atzinumu attiecībā uz Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā.

18. Samierināšanas komiteju kopīgi vada Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks un prezidējošās dalībvalsts ministrs. Tās sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Parlamenta un Padomes telpās galvenokārt Briselē.

19. Samierināšanas komitejas sanāksmes parasti sākas ar trialogu, kurā abi likumdevēji skaidro savu nostāju, pamatojoties uz attiecīgo iestāžu dotajām pilnvarām. Komisija darbojas kā sarunu veicinātājs.

20. Iestāde, kura rīko pirmo Samierināšanas komitejas sanāksmi, atbild par kopīgā dokumenta sagatavošanu un vēstules nosūtīšanu, un pēc tesību akta akta galīgās pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē — par dokumenta parakstīšanu (to dara abu iestāžu priekšsēdētāji) un publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. Ja Parlamenta un Padomes delegācijas nepanāk vienošanos Samierināšanas komitejā, priekšlikums beidz pastāvēt. Jaunu procedūru var balstīt tikai uz jaunu Komisijas priekšlikumu. Līdz 2020. gada janvārim Samierināšanas komiteja par kopīgu dokumentu nav panākusi vienošanos tikai četros gadījumos — respektīvi, par “Balss telefoniju” (1994. g.), “Vērtspapīru komiteju” (1998. g.), “Darba laika direktīvu” (2009. g.) un “Jauno pārtikas produktu regulu” (2011. g.).

    • Darba laika organizācija

    • Jauni pārtikas produkti

22. Ja Parlamenta un Padomes delegācijas panāk kompromisu, Samierināšanas komitejai kopīgais dokuments jāapstiprina. Padomes delegācija apstiprina kopīgo dokumentu ar kvalificētu balsu vairākumu (vai vienbalsīgi gadījumos, kad to paredz Līgums), turpretī Parlamenta delegācija — ar visu tās locekļu balsu vairākumu.

23. Kad Samierināšanas komitejā (vai vēstuļu apmaiņā starp komitejas līdzpriekšsēdētājiem pēc tās) ir panākta vienošanos par kopīgo dokumentu, tās iestādes ģenerālsekretārs, kura rīkoja pirmo Samierināšanas komitejas sanāksmi, sagatavo tiesību akta projektu — parasti tas tiek sagatavots sarunās izmantotajā valodā. Pēc iespējas drīz pēc sarunu beigām dokumenta provizoriskā versija tiek publicēta Parlamenta tīmekļa vietnē

24. Pēc juridiskās un lingvistiskās pārskatīšanas dokuments tiek publiskots visās ES oficiālajās valodās.

25. Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāji kopīgo dokumentu kopā ar pavadvēstuli nosūta Parlamenta priekšsēdētājam un amatā esošajam Padomes priekšsēdētājam. Šai vēstulei var pievienot iestāžu deklarācijas. Informatīva vēstule tiek adresēta arī Komisijas pārstāvim, kurš piedalījās Samierināšanas komitejas darbā.

26. Samierināšanas komitejā panāktā vienošanās ir jāapstiprina gan Parlamentam, gan Padomei. Abas iestādes atsevišķi balso par kopīgo dokumentu kopumā, bez iespējas to grozīt.

Parlamenta delegācija samierināšanas procedūrā

1. Eiropas Parlamentu samierināšanas procedūrā pārstāv deputātu delegācija, un tās locekļu skaits atbilst Padomes locekļu skaitam. Delegāciju ieceļ katrai samierināšanas procedūrai atsevišķi. Tās uzdevums ir sarunās ar Padomi pārstāvēt visu Parlamentu.

2. Katra sasaukuma sākumā vai gadījumā, ja sasaukuma laikā tiek veiktas ievērojamas izmaiņas vispārējā Eiropas Parlamenta politiskajā sastāvā, Priekšsēdētāju konference nosaka Samierināšanas komitejas delegācijas sastāvu proporcionāli politisko grupu lielumam.

3. Trīs priekšsēdētāja vietnieki ar īpašu atbildību samierināšanas jomā tiek iekļauti katrā delegācijā un katras politiskās grupas deputātu kvotā. Katru delegāciju vada viens no šiem trim priekšsēdētāja vietniekiem — viņi savā starpā nolemj, kurš būs atbildīgs par katru samierināšanas procedūru un vadīs attiecīgo delegāciju. Referents(-i) un atbildīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs arī ir delegācijas ex officio locekļi, kas iekļauti attiecīgās politiskās grupas kvotā.

4. Pārējos delegācijas locekļus izvirza politiskās grupas atbilstoši katrai samierināšanas procedūrai. Vairums no viņiem ir no atbildīgās komitejas vai no komitejām, kas sniegušas atzinumu. Kad tiek piemērota procedūra ar iesaistītajām komitejām, Parlamenta delegācijā jāiekļauj referents no kādas no minētajām komitejām. Politiskajām grupām jāieceļ arī vienāds skaits aizstājošo locekļu, kuri var aktīvi līdzdarboties delegācijas darba procedūrā un var balsot, bet tikai tad, ja viņi aizstāj kādu pilntiesīgu locekli.

Delegācijas organizācija

6. Parlamenta delegācija rīko izveides sanāksmi, lai pilnvarotu sarunu komandu — parasti tajā ietilpst priekšsēdētāja vietnieks, kas ir delegācijas vadītājs, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents (-i) — lai varētu sākt trīspusējas sarunas.

7. Komisija piedalās šajā un visās turpmākajās Parlamenta delegācijas sanāksmēs. Tās pārstāvjiem būtu jāsniedz un jāizskaidro Komisijas viedoklis par Parlamenta otrā lasījuma grozījumiem un, iespējams, arī jāsniedz informācija par viņiem zināmajiem jaunumiem Padomē.

8. Turpmākajās sanāksmēs delegācijas locekļi regulāri novēro samierināšanas procedūrā panākto progresu.

9. Delegācijas sanāksmju galvenais mērķis ir atjaunot sarunu grupas pilnvaras un apspriest kompromisa tekstus. Atkarībā no kopējās vienošanās tiek sniegta piekrišana par atsevišķiem grozījumiem vai kompromisa priekšlikumiem. Ja paliek neatrisināti jautājumi, delegācija sniedz norādījumus sarunu grupai par to, kā turpināt sarunas ar Padomi. Parlamenta delegācija izskata arī jautājumus par procedūru, piemēram, vai ir jāorganizē jauna trialoga sanāksme, vai arī var sasaukt Samierināšanas komiteju un, ja var, tad kad.

10. Procedūras beigās delegācija oficiāli apstiprina vai noraida samierināšanā panākto vienošanos. Delegācija cenšas rīkoties vienprātīgi. Taču, ja nepieciešams balsot, apstiprinājumam jāsaņem locekļu absolūta balsu vairākuma atbalsts (vismaz 14 no iespējamajām 27 balsīm).

11. Delegācijai palīdz īpašs Parlamenta administrācijas dienests (Likumdošanas jautājumu nodaļa) un specializēti dienesti, piemēram, Juridiskais dienests, juristi lingvisti un Preses dienests.

Parlamentam un Padomei ir sešas nedēļas laika, lai apstiprinātu kopīgo dokumentu; šo termiņu var pagarināt līdz astoņām nedēļām, ja abas iestādes tam piekrīt. Ja Parlaments vai Padome noraida tekstu vai to laikus neapstiprina, procedūra beidzas bez tiesību akta pieņemšanas.

Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu ar vienkāršu balsu vairākumu. Padome apstiprina kopīgo dokumentu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Kopīgā dokumenta tekstu nevar grozīt. Jūs varat tikai lūgt EP deputātiem un/vai savai valdībai apstiprināt vai noraidīt kopīgo dokumentu.

Eiropas Parlaments pieņem normatīvo rezolūciju par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu, kurā tas vai nu apstiprina, vai arī noraida kopīgo dokumentu.

Padome negatavo nekādu oficiālu dokumentu.

Ja kopīgais dokuments tiek apstiprināts, tiesību akts ir pieņemts un tiek publicēts kā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (regula vai lēmums).

Līdz šim Parlaments ir noraidījis tikai trīs kopīgos dokumentus saistībā ar:

• Biotehnoloģisku izgudrojumu tiesisko aizsardzību (1995. g.),

• Pārņemšanas piedāvājumiem (2001. g.),

• Ostas pakalpojumiem (2003. g.).

Padome vēl nekad nav noraidījusi kopīgo dokumentu.

Kopīgo dokumentu vienlaicīgi nosūta apstiprināšanai Parlamentā un Padomē. Nav īpašas kārtības, kādā likumdevējiem jāpieņem lēmums. Tiem ir sešas (vai astoņas— ja par to kopīgi vienojas) nedēļas, lai izlemtu, un tie nedrīkst izdarīt izmaiņas dokumentā. Pirms balsojuma par kopīgo dokumentu Parlamentā notiek plenārsēdes debates. Ja Parlaments un Padome apstiprina kopīgo dokumentu, tiesību akta priekšlikums ir pieņemts. Ja viena vai abas puses to noraida vai arī nerīkojas dotajā laika periodā, tiesību akts beidz pastāvēt un procedūra ir slēgta. To var atsākt tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu.

1. Ja samierināšanas komiteja apstiprina kopīgo dokumentu, to trešajā lasījumā jāpastiprina visam Eiropas Parlamentam un Padomei. Abas iestādes par kopējo dokumentu balso katra atsevišķi. To vairs nav iespējams labot.

2. Pēc samierināšanas procedūras sekmīgas pabeigšanas kopīgā dokumenta projektu sagatavo, pamatojoties uz kopīgo darba dokumentu un samierināšanā panākto vienošanos par izmaiņām. Sākumā to izveido vienā valodā un vēlāk pārtulko visās oficiālajās valodās. Kopīgā dokumenta projektu tā izstrādes valodā nosūta delegācijas locekļiem.

3. Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāji galīgo kopīgo dokumentu, kam ir veikta juridiski lingvistiskā pārbaude gan Parlamentā, gan Padomē, oficiāli nosūta Parlamenta priekšsēdētājam un amatā esošajam Padomes priekšsēdētājam. Viņu vēstulei var tikt pievienoti iestāžu paziņojumi.

4. Trešo lasījumu paveic sešu nedēļu laikā pēc šīs vēstules nosūtīšanas dienas. Šo laika periodu pēc Parlamenta vai Padomes ierosinājuma un pamatojoties uz kopēju vienošanos starp tām, var pagarināt ilgākais par divām nedēļām.

Parlaments

1. Sešu nedēļu laikā (termiņu iespējams pagarināt līdz astoņām nedēļām) Eiropas Parlamenta delegācijas locekļi katrs savā valodā saņem galīgo kopīgo dokumentu kopā ar ziņojumu, kurā izklāstīti samierināšanas procedūras dažādie posmi un rezultāti, tostarp protokolu delegācijas balsojumam par samierināšanas procedūras pabeigšanu. Galīgo kopīgo dokumentu, referenta un delegācijas priekšsēdētāja izstrādāto ziņojumu, pavadvēstuli un jebkādus iestāžu paziņojumus nosūta Parlamenta plenārsēžu dienestiem. Šajā brīdī Parlamenta tīmekļa vietnē tiek publicētas panāktās vienošanās teksta versijas dažādās valodās.

2. Pirms balsojuma par kopīgo dokumentu plenārsēdē notiek debates par sarunu rezultātu un vienošanos, kas panākta (vai nav panākta) ar Padomi. Šīs debates parasti sākas ar priekšsēdētāja vietnieka, kas vadīja delegāciju, un referenta paziņojumu. Tad plenārsēdē balso par kopīgo dokumentu. Lēmumu pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Pretējā gadījumā kopīgais dokuments tiek noraidīts.

3. Līdz 2020. gada janvārim Parlaments kopējos dokumentus bija noraidījis trīs reizes saistībā ar:

   • Biotehnoloģisku izgudrojumu tiesisko aizsardzību (1995. g.)
   • Pārņemšanas piedāvājumiem (2001. g.)
   • Ostas pakalpojumiem (2003. g.)

Padome

1. Kopīgais projekts ir jāapstiprina arī Padomei, kas parasti izvēlas balsot pēc Parlamenta trešā lasījuma. Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Praksē kopīgā teksta apstiprināšana Padomē problēmas nerada, jo Padomes delegāciju Samierināšanas komitejā veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts. Līdz šim Padome nekad nav noraidījusi samierināšanas procedūrā panākto vienošanos.

3. Ja kāda no iestādēm kopīgo dokumentu neapstiprina, likumdošanas process beidzas, un to var atsākt tikai ar jaunu Komisijas priekšlikumu.

4. Ja tekstu ir pieņēmis gan Parlaments, gan Padome, to nodod Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un ģenerālsekretāriem parakstīšanai un pēc tam publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.